ASV maksājumu karšu kompānijas "Mastercard" un "Visa" sestdien paziņoja, ka pārtrauc darbību Krievijā, reaģējot uz tās iebrukumu Ukrainā.

"Mastercard" norādīja, ka, ņemot vērā "pašreizējā konflikta bezprecedenta raksturu un neskaidro ekonomikas vidi", kompānija "nolēmusi pārtraukt sava tīkla pakalpojumus Krievijā".

Krievijas banku izsniegtajām "Mastercard" kartēm vairs nebūs pieejams "Mastercard" tīkla atbalsts, bet citās valstīs izdotās "Mastercard" kartes nevarēs izmantot tirdzniecības vietās un bankomātos Krievijā, teikts "Mastercard" paziņojumā.

Savukārt "Visa" pavēstīja, ka nekavējoties sāks "sadarboties ar saviem klientiem un partneriem Krievijā, lai tuvāko dienu laikā pārtrauktu visas "Visa" transakcijas".

Kad šis process būs pabeigts, "visas "Visa" karšu iniciētās transakcijas Krievijā vairs netiks īstenotas ārpus šīs valsts un visas "Visa" kartes, kuras izsniegušas finanšu institūcijas ārpus Krievijas, vairs nedarbosies Krievijas Federācijā", teikts "Visa" paziņojumā.

Globālo maksājumu karšu kompāniju "Visa", "MasterCard" un "American Express" darbības pārtraukšana Krievijā un Baltkrievijā pamatā ietekmēs šo valstu iedzīvotājus, kuri ceļo, pavēstīja Latvijas Bankas pārstāvji.

No praktiskā viedokļa tas nozīmē, ka Krievijā un Baltkrievijā izdotās "Visa", "MasterCard" un "American Express" maksājumu kartes nedarbosies ārpus šīm valstīm, bet citās valstīs izdotās kartes - nedarbosies Krievijā un Baltkrievijā. Tāpat nedarbosies starptautiskie maksājumi, piemēram, norēķini Rietumvalstu internetveikalos.

Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka Krievijas iedzīvotājiem Krievijas iekšzemes maksājumos un naudas izņemšanā no bankomātiem šīs kartes darbosies, izmantojot Krievijas Centrālās bankas uzturēto maksājumu sistēmu "Mir". Tāpat Krievijas bankas pašlaik aktīvi rīkojas, lai aktīvāk izmantotu Ķīnas maksājumu karšu tīklu "Union Pay", kuru Eiropas Savienībā (ES) pamatā izmanto tirgotāji, lai pieņemtu karšu maksājumus no Ķīnas iedzīvotājiem.

Krievijas bankas svētdien paziņoja, ka plāno izdot maksājumu kartes, izmantojot Ķīnas maksājumu sistēmu "UnionPay", jo ASV maksājumu karšu kompānijas "Mastercard" un "Visa" pārtraukušas darbību Krievijā, reaģējot uz tās iebrukumu Ukrainā.

Krievijas banku izsniegtajām "Mastercard" un "Visa" kartēm vairs nebūs pieejams "Mastercard" un "Visa" tīkla atbalsts, bet citās valstīs izdotās "Mastercard" un "Visa" kartes nevarēs izmantot tirdzniecības vietās un bankomātos Krievijā.

Mastercard un Visa pārtrauc darbību Krievijā 

ASV maksājumu karšu kompānijas "Mastercard" un "Visa" sestdien paziņoja, ka pārtrauc darbību...

Krievijas bankas "Sberbank" un "Alfa-Bank" pavēstījušas, ka šobrīd strādā pie iespējas izdot "UnionPay" kartes.

American Express pārtrauc darbību Krievijā un Baltkrievijā 

ASV maksājumu karšu kompānija "American Express" pārtrauc darbību Krievijā un Baltkrievijā, svētdien...

Tikmēr krievu ziņu aģentūras norāda, ka "Rosbank", "Tinkoff Bank" un "Moskovskij Kreditnij Bank" arī plāno izdot maksājumu kartes, izmantojot Ķīnas maksājumu sistēmu "UnionPay".

“Mastercard” izziņojis 15 tehnoloģiju jaunuzņēmumus, kas pievienosies “Mastercard Lighthouse FINITIV” programmas rudens ciklam. Šogad no Baltijas valstīm iekļauti četri jaunuzņēmumi - trīs no Igaunijas un viens no Latvijas.

Pirmajā atlases kārtā tika izvēlēti 24 startupi, bet pēc otrās tika atlasīti tikai 15.

Latvijas jaunuzņēmums Abillio, kas ir digitālā maksājumu platforma brīvstrādniekiem (jeb frīlanceriem), cer ka šī partnerība ļaus attīstīt un piedāvāt Abillio pakalpojumus arī ārpus Latvijas.

“Esam pagodināti par šo iespēju, un ceram, ka programmas Mastercard Lighthouse konsultantu, partneru pieredze un kontakti palīdzēs mums paātrināt izaugsmi un uzsākt darbību jaunos tirgos, piedāvājot mūsu unikālo maksājumu pakalpojumu strauji augošajai freelance ekonomikai,” teic Abillio līdzdibinātājs Mārtiņš Viļums.

Šoruden programma tiks uzsākta Stokholmā, Helsinkos un Tallinā, vienlaikus izmantojot tiešsaistes rīkus, gan rīkojot tikšanās klātienē. Programmas laikā uzņēmumiem būs iespēja satikties ar visiem programmas partneriem un noslēgumā uzstāties un prezentēt sevi investoru priekšā. Papildus jaunizveidotie uzņēmumi saņems padomus no Mastercard mārketinga un komunikācijas komandām, lai nospodrinātu savu zīmolu un komunikāciju.

Līdz ar Covid-19 ierobežojumiem, visdažādāko nozaru uzņēmumi, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem, uzsāka e-komercijas pakalpojumus - savus produktus vai pakalpojumus pārdodot internetā. Tirgotāji uzreiz apzinājās tiešo labumu – uzņēmējdarbības turpināšanu, tomēr ne vienmēr tiek izvērtēti riski e-komercijas jomā.

E-komercijas iespējas, riskus un jaunākās tendences Dienas Biznesam izklāstīja LPB Bank Maksājumu karšu krāpniecisko operāciju novēršanas departamenta vadītāja Jekaterina Trifonova.

Cik ilgi LPB Bank darbojas e-komercijas jomā?

LPB Bank darbojas vairāk nekā 12 gadus, pirms 10 gadiem banka uzsāka darbību e-komercijas jomā - iegūta Visa un Mastercard licence. Esam banka, kas piedāvā e-komercijas risinājumus bez starpniekiem. Bankas apgrozījuma un peļņas rādītāji aug un savu tālāko izaugsmi saskatām e-komercijas attīstības turpināšanā, piedāvājot aizvien jaunus pakalpojumus un iespējas. Tapāt piedāvājam plašu klasiskas bankas pakalpojumu klāstu – norēķinu kontus, maksājumu kartes, depozītus, kreditēšanu, līzingu un POS termināļus.

Mastercard paplašina Google Pay pakalpojumu, kopā ar partneriem to piedāvājot arī karšu turētājiem Austrijā, Bulgārijā, Igaunijā, Grieķijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Nīderlandē, Portugālē un Rumānijā.

Izmantojot pakalpojumu Google Pay, lietotājiem ar piemērotām Android ierīcēm būs iespējams veikt pirkumus veikalos un tiešsaistē. Turklāt tas nodrošinās arī iespēju izmantot savus tālruņus, lai veiktu bezkontakta maksājumus.

Mastercard sniegs šo pakalpojumu sadarbībā ar dažādiem izsniedzējiem un Fintech uzņēmumiem, tai skaitā (bet ne tikai) ar Banca Transilvania, Bunq, CEC Bank, Curve, LHV Pank, Monese, N26, Paynetics, Revolut, Swedbank, Unicredit Bank Romania un Viva Wallet.

Latvijā sadarbības partneri ir N26, Revolut, Curve, Monese un Swedbank. Š

Kopš pandēmijas sākuma bezkontakta darījumu skaits visā Eiropā ir palielinājies līdz gandrīz 80 %. Tā kā patērētāji vēlējās samazināt skaidras naudas izmantošanas biežumu, daudzi sāka dot priekšroku bezkontakta norēķinu iespējai, novērtējot to kā drošu, ērtu un ātru norēķinu veidu – tās ir izmaiņas, kas, domājams, izturēs laika pārbaudi.

Iedzīvotāji biežāk iepērkas internetā, vienlaikus e-komercijai Latvijā vēl ir liels izaugsmes potenciāls, liecina pētījums.

Vairāk nekā trešdaļa respondentu (39 %) internetā iepērkas vismaz reizi mēnesī, un teju 70 % Latvijas iedzīvotāju ir kļuvis svarīgi, ka uzņēmumu preces un pakalpojumus var iegādāties tiešsaistē, liecina "Mastercard" un Finanšu nozares asociācijas maijā veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums. Aptauja veikta informatīvās kampaņas #viedpircējs ietvaros, kas Latvijā tiek īstenota līdz augustam.

Pēdējos mēnešos vērojams straujš e-komercijas pieaugums ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Iepirkšanās internetā kļūst par mūsu ikdienu. Latvijas iedzīvotāju aptauja, kas veikta 2020. gada maijā atklāj, ka Latvijas sabiedrība jūtas pasargātāka par savu veselību, ja preci iegādājas tiešsaistē, nevis apmeklējot veikalus — to atzīst 70 % respondentu.

Ir noskaidroti pieci jaunuzņēmumi, kuri šogad no Baltijas reģiona ir iekļuvuši finanšu tehnoloģiju atbalsta veicināšanas programmā «Lighthouse Development Program». No 33 dalībniekiem četri uzņēmumi no Latvijas turpinās dalību programmā, iegūstot četras no piecām iespējamām dalības vietām visā Baltijas reģionā.

No Baltijas reģiona izraudzīto uzņēmumu starpā ir «Nordigen», «BeStimulated», «Lahdes», «Globitex» un Igaunijas uzņēmums «Feelingstream». Visi šie uzņēmumi plāno sniegt vai jau sniedz jaunus pakalpojumus finanšu nozarē.

Programmu īsteno AS «SEB banka», «Mastercard» un riska kapitāla fonds «NFT Ventures». Programmas laikā uzņēmēji iegūs tiešo pieeju banku ekspertiem, investoriem un «Mastercard» pārstāvjiem, lai atrastu sadarbības iespējas ilgtermiņā. Programmas uzvarētājs iegūs iespēju uzstāties vienā no Eiropas nozīmīgākajām start-up un tehnoloģiju konferencēm «Slush», kas notiks šā gada 21. novembrī Helsinkos un kuru katru gadu apmeklē vairāk nekā 20 000 ekspertu. Labākais no «Slush» skatuves iegūs apmaksātu ielūgumu uz «Mastercard Start Path» programmas prezentāciju dienu Ņujorkā.

E-komercija ir viena no tendencēm, kas pandēmijas dēļ attīstījās straujāk nekā tas būtu noticis normālos apstākļos.

Daudzi uzņēmumi ir pārorientējuši pārdošanu uz interneta vidi, un pircēji ir apguvuši digitālās iepirkšanās prasmes, taču – jo plašāk e-komercija tiek izmantota, jo drošākiem jābūt maksājumu veidiem internetā. Šobrīd populārākie un drošākie ir maksājumi ar karti vai pārskaitījumu, izmantojot BankLink vai maksājumu ierosināšanas pakalpojumu.

Pirkumi ar karti

Šobrīd tirdzniecībai internetā ir diezgan stingi regulējumi, īpaši tad, ja tirgotājs piedāvā norēķinus ar karti vai internetbanku. Fakts, ka e-veikalā ir pieejami norēķini ar karti, jau parāda tirgotāja uzticamību. Lai ieviestu karšu norēķinus, sākotnēji uzņēmumam ir jāatrod pakalpojumu sniedzējs, piemēram, banka, kura šim klientam uzticēsies, jāizpilda prasības attiecībā uz mājaslapas saturu un dizainu – preču, pakalpojumu aprakstiem, tirgotāja politikām, un tikai tad karšu pieņemšana var tikt uzsākta. Latvijā strādājošās bankas ir diezgan prasīgas šo noteikumu ievērošanā, tādējādi pircēji lielākoties var justies droši, iepērkoties pie tirgotājiem, kuru karšu pieņemšanu nodrošina tirgū esošās bankas.

Latvijā jau teju 75% iedzīvotāju ir bezkontakta karte, un 23% iedzīvotāju jau ir bezkontakta maksāšanas iespēja telefonā, aprocē, pulkstenī vai citās viedierīcēs, liecina Mastercard un Finanšu nozares asociācijas veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums.

Saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas apkopotajiem datiem (2019., 2. ceturksnī) Latvijā bankas izsniegušas vairāk nekā 1 miljonu bezkontakta karšu. Vērojams 118% pieaugums, ja salīdzina ar tādu pašu periodu pērn.

Bankas Latvijā arvien plašāk piedāvā maksājumus ne tikai ar norēķinu karti, bet arī citām valkājamajām ierīcēm, piemēram, telefonu, aproci, pulksteni u. c. Karšu norēķini pieejami vairāk nekā 30 tūkstošos tirdzniecības vietu Latvijā. Gandrīz 70% POS termināļu Latvijā ir ar bezkontakta funkciju.

Salīdzinot ar iepriekšējiem “Piik un gatavs” kampaņā veiktās aptaujas datiem, būtiski pieaudzis to respondentu īpatsvars, kuri ikdienas pirkumiem lieto bezkontakta kartes (no 37 % 2018. gada septembrī līdz ~60 % 2019. gada septembrī).

Visticamāk, šī raksta iedvesmoti uzreiz nesteigsiet mainīt banku, taču mums ir vairāki labi iemesli, kāpēc to ir vērts darīt, ja īstā sajūta ir atnākusi.

Pirmais un pats svarīgākais – pieejamība

Cik viegli jūs savā bankā varat norunāt tikšanos ar tās vadītāju? Cik bieži kādu finanšu lēmumu pieņemšanai jums piedāvāts bankas augsta līmeņa eksperta viedoklis vai konsultācija? Industra bankā arī bankas vadītājs ir pieejams biznesa klientiem, lai tiktos, piemēram, pirms uzņēmums pieņem lēmumu sākt sadarbību. Vai bankas finanšu direktors, lai palīdzētu pieņemt kādu uzņēmumam būtisku lēmumu, tāpat arī speciālisti e-komercijas, ieguldījumu vai uzņēmumu kreditēšanas jomā. Savukārt ikdienas lietu ērtai kārtošanai mūsu biznesa klientiem katram nozīmēts savs darījumu vadītājs, pieejams zvana attālumā.

Lai ierobežotu "Covid-19" vīrusa izplatību Latvijā, mazinot tiešos cilvēku savstarpējos kontaktus, saskarsmi ar maksājumu terminālu virsmām, līdz ar to arī kontaktu ar citiem cilvēkiem, sākot no 26. marta bankas paaugstina bezkontakta maksājumu limitu kartēm līdz 50 eiro, informē Finanšu nozares asociācijā.

"Swedbank", "Luminor", "SEB banka", banka "Citadele", "BlueOrange Bank", "Baltic International Bank", "PrivatBank", "Signet Bank", "LPB Bank", "Industra Bank", "Rigensis Bank", kas aptver vairāk ka 99% no maksājumu karšu tirgus, Finanšu nozares asociācijai apliecinājušas gatavību, sākot no 26. marta, un līdz valdības pasludinātās ārkārtējās situācijas beigām, paaugstināt bezkontakta maksājumu limitu kartēm.

Jaunā limita pilnīgai ieviešanai visā valstī var būt nepieciešamas dažas dienas.

Līdzīgs lēmums par limita paaugstināšanu sākot no pirmdienas pieņemts Igaunijā un no 25. marta, - Lietuvā. Lielbritānijā limits tiek paaugstināts no šī gada 1. aprīļa. Finanšu nozares asociācija aicina arī tās organizācijas, kas bez minētajām bankām, nodrošina Latvijas tirgotājiem karšu pieņemšanu, sekot bankām.

ASV maksājumu karšu kompānija "American Express" pārtrauc darbību Krievijā un Baltkrievijā, svētdien paziņojusi kompānija.

"Turpinoties Krievijas neattaisnojamajam uzbrukumam Ukrainas tautai, "American Express" pārtrauc darbību Krievijā," norāda "American Express".

Krievijā izsniegtās "American Express" kartes nedarbosies ārzemēs, bet citās valstīs izdotās "American Express" kartes nevarēs izmantot tirdzniecības vietās un bankomātos Krievijā.

Tāpat "American Express" pārtrauc visu darbību arī Baltkrievijā

Mastercard un Visa pārtrauc darbību Krievijā 

ASV maksājumu karšu kompānijas "Mastercard" un "Visa" sestdien paziņoja, ka pārtrauc darbību...

Jau vēstīts, ka sestdien par darbības pārtraukšanu Krievijā paziņoja ASV maksājumu karšu kompānijas "Visa" un "Mastercard".

Krievijā izsniegtās visu šo kompāniju kartes darbosies līdz derīguma termiņa beigām, jo Krievijā visas karšu transakcijas apkalpo Nacionālā maksājumu karšu sistēma, kas pieder Krievijas centrālajai bankai.

Latvijā izsniegts vairāk nekā 1,6 miljoni bezkontakta maksājumu karšu, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie 1.ceturkšņa dati.

Maksājumi ar karti pieejami vairāk nekā 30 tūkstošos tirdzniecības vietu Latvijā. Bezkontakta kartes PIN kods joprojām ir jāpatur prātā, jo tas nepieciešams pirkumiem virs 50 eiro, un drošības nolūkā ik pa laikam POS terminālis pēc iestrādāta algoritma pieprasīs ievadīt PIN kodu, lai pārliecinātos, ka karti izmanto tās īstais lietotājs.

Kopš marta Latvijā palielināts bezkontakta karšu maksājumu limits bez PIN ievades no 25 līdz 50 eiro.

"Mastercard" un Finanšu nozares asociācijas maijā veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums liecina, ka teju 75% Latvijas iedzīvotāju ir bezkontakta maksājumu kartes, un vairāk nekā 70% tās lieto ikdienas pirkumiem.

Starptautiskā maksājumu kompānija «PayPal» paziņojusi par to, ka atsauc atbalstu ASV sociālo tīklu kompānijas «Facebook» veidotajai kriptovalūtai «Libra».

«PayPal» savu paziņojumu izplatīja piektdien pēc ASV biržu slēgšanas, neatklājot konkrētus iemeslus lēmumam izstāties no «Libra Association».

Ziņu aģentūra «Bloomberg» un citi mediji šonedēļ vēstīja, ka spēcīgā politiskā pretestība un regulatoru bažas varētu aizbaidīt daļu no «Facebook» partneriem «Libra» projektā.

«Mēs joprojām atbalstām «Libra» centienus un ceram uz tālāku dialogu par veidiem, kā nākotnē varētu sadarboties,» teikts «PayPal» izplatītajā paziņojumā.

Kompānija uzsvēra, cik nozīmīga ir tās «ilgstošā un augsti novērtētā» partnerība ar «Facebook».

Medijos izskanējis, ka arī «Visa», «Mastercard» un «Stripe» apsver iespējas aiziet no kriptovalūtas veidošanas projekta.

Digitalizācijas attīstība pasaulē notiek strauji, un iegūs tie, kuri tai spēs pielāgoties. Paredzams, ka nākotnē pieaugs to darījumu skaits, kuros izmantotas kriptovalūtas.

Loģiska attīstība

Šobrīd finanšu tirgi nonākuši pagrieziena punktā, kad tradicionālie maksāšanas veidi transformējas, notiek arvien lielāka digitalizācija, un uzvarētāji būs tie, kas ies pa priekšu vai vismaz vienā solī kopā ar tirgū. Pārmaiņas ir likumsakarīgas, jo maksāšanas līdzekļu evolūcija notikusi vienmēr, pat sensenos laikos – sākotnēji pastāvēja naturālā saimniecība, kad notika preču apmaiņa, pēc tam ērtākiem norēķiniem un vērtību uzskaitei tika ieviestas monētas un banknotes, taču pēdējo gadu desmitu laikā arī tās nomainījušas maksājumu kartes. Tomēr attīstība neapstājas, aizvien biežāk tiek izmantoti bezkontakta maksājumi, elektroniskā nauda, sākas kriptovalūtu ēra, ar e-komercijas platformu palīdzību veidojot jaunu digitālo ekonomiku. Šī tendence ir loģiska, jo cilvēki visos gadsimtos ir meklējuši veidus, kā norēķināties ātrāk un ērtāk. Šo virzienu uzsver arī pasaules amatpersonas, norādot, ka digitalizācija neizbēgami mūsu dzīvē ieņems aizvien lielāku lomu. Par šo tēmu izteikusies arī nesen ieceltā Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda, uzsverot, ka vairākās pasaules valstīs strauji attīstās platformas, kas piedāvā elektronisko naudu, un attīstība nebūtu iespējama, ja nepastāvētu aizvien augošais patērētāju un tautsaimniecības pieprasījums pēc šiem maksājumu risinājumiem, un tam ir jāseko. Nereti kā digitālās naudas un kriptovalūtu risks tiek minēta drošība, taču, laikam ejot, tās radītāji un attīstītāji kriptovalūtas padara daudz drošākas, piedāvājot gan stabilāku vērtību, gan arī ātrākus un lētākus norēķinus. Arī vairāku valstu centrālās bankas izteikušās par savu digitālo naudu veidošanu, tādējādi sekojot līdzi notiekošajam finanšu tirgos, jo zina - ja par to nedomās, tad paliks zaudētājos.

Pēdējos gados daudz apspriesta digitalizācija, kurai komplektā nāk dažādu maksājumu veikšana ar interneta palīdzību. Bieži vien tādējādi spriests, ka nemaz tik tālu varētu nebūt situācija, kad notiek atteikšanās no skaidras naudas.

Tas arī nozīmējis, ka visai labi klājies tādām finanšu nozares kompānijām, kurām ir ļoti spēcīgas pozīcijas šādā pārskaitījumu tirgū, piemēram, "PayPal Holdings", "Mastercard" un "Visa". Rezultātā "PayPal Holdings" akcijas cena ASV biržā gada laikā palēkusies par 30%, "Visa" – par 44% un "Mastercard" – pat par 53%. Tāpat sevišķi jaunieši, darbojoties ar naudu, gatavi izmantot dažādas jaunas aplikācijas.

Ne viss gan šajā ziņā ir tik viennozīmīgi. Piemēram, "The Wall Street Journal" raksta – kur ir revolūcija, tur ir arī kontrrevolūcija. Proti, pietiekami daudzi cilvēki noraizējušies par blaknēm situācijai, kad zūd iespēja norēķināties ar skaidru naudu. Vēl tiek izcelts, ka šāda situācija vēl vairāk dzīvi sarežģītu cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem, kuri skaidru naudu mēdz izmantot vairāk. Tas turklāt var arī traucēt pietiekami daudzu biznesu darbībai.

Akciju tirgos arī šo ceturtdien turpināja dominēt sarkanā krāsa. Tādējādi liels brīnums nebūtu tas, ka Eiropas (un ne tikai) akciju tirgiem šī nedēļa galu galā izrādīsies sliktākā vismaz kopš 2011. gada.

Vadošais stāsts ir tas pats vecais, kuru gan nepārtraukti papildina jaunas ziņas un nu arī – bailes. Katrā ziņā šobrīd ir faktiski neiespējami paredzēt to, cik ilgi un kādus apmērus pasaulē uzņems koronavīrusa izplatīšanās. Ja vēl nesen pārsvarā tika spriests par Ķīnas ekonomikas pievēršanos, tad tagad nav izslēgts, ka šāds scenārijs varētu gaidīt arī citus nozīmīgus tirgus.

Vēl - ja sākotnēji tika lēsts, ka notiekošajam būs negatīva (bet ierobežota!) ietekme uz piegāžu ķēdēm, tad tagad tas draud jau izvērsties plašākā šokā, kura apmēru un ietekmi uz jau tā nepārliecinošo pasaules tautsaimniecību aplēst ir grūti. Attiecīgi to pie pamatīgas devas ar emocijām arī mēģina "iecenot" finanšu tirgus dalībnieki.

Organizācija "Diem Association", kas vada sociālā tīkla "Facebook" 2019.gadā uzsāktu kriptovalūtas projektu, pirmdien paziņoja par darbības izbeigšanu un sava intelektuālā īpašuma pārdošanu investīciju bankai "Silvergate" par 182 miljoniem ASV dolāru.

"Facebook" paziņojumam par plāniem izstrādāt kriptovalūtu un maksājumu sistēmu bija pievērsuši uzmanību globālo finanšu ierēdņi, kas apšaubīja šāda privāta tīkla drošību un uzticamību.

"Diem Networks" ASV ģenerāldirektors Stjuarts Levijs paziņoja, ka šajā iniciatīvā bija panākts progress, "tomēr no mūsu dialoga ar federālajiem regulatoriem kļuva skaidrs, ka projekts nevar virzīties uz priekšu".

"Silvergate" ir ASV Kalifornijas štatā reģistrēta investīciju banka, kas tiek izmantota kriptovalūtu projektiem.

Pēc ASV regulatoru bažām par privātas kompānijas pārvaldītu valūtu "Facebook" kriptovalūtas projekta īstenošana iepriekš tika uzticēta neatkarīgai juridiskai personai, kas bija bāzēta Ženēvā.

Pērnā gada beigās Latvijā bija izsniegti 2,128 miljoni maksājumu karšu, kas ir nedaudz mazāk nekā 2018.gada beigās, kad bija izsniegti 2,167 miljoni maksājumu karšu, liecina Finanšu nozares asociācijas dati.

No kopējā maksājumu karšu skaita 1,736 miljoni bija debetkartes, bet 264,9 tūkstoši - kredītkartes. Biznesa karšu skaits sasniedza 126,6 tūkstošus. 1,522 miljoni maksājumu karšu bija jau bezkontakta tehnoloģija.

No izsniegtā maksājumu karšu skaita 1,695 miljoni bija “MasterCard”, bet 433 tūkstoši - “Visa”.

Pieaugot bezskaidras naudas norēķinu popularitātei, aug arī tirgotāju skaits, kas pieņem maksājumu kartes, pērnā gada beigās sasniedzot 14,69 tūkstošus. Kopumā kartes pieņem vairāk nekā 30 tūkstošos tirdzniecības vietu, bet izsniegto karšu pieņemšanas iekārtu skaits sasniedz 41,46 tūkstošus. No tiem 34 tūkstoši ir ar bezkontakta tehnoloģiju. Jāatzīmē, ka, lai padarītu pieejamākus bezontakta maksājumus, no šī gada janvāra visiem maksājumu termināļiem jeb POS Eiropas Savienībā ir jābūt ar bezkontakta tehnoloģijas funkciju.

Vairāk nekā 70 pasaules uzņēmumu ir pārtraukuši sadarbību ar Krieviju, protestējot pret tās plašo iebrukumu Ukrainā, paziņoja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs.

No Krievijas "aizgājuši un aiziet: "Apple", "Audi", "Chevrolet", "Cadillac", "Coca Cola", "Danone", "Dell", DHL, "Ericsson", "Ford", HP, "Harley Davidson", "General Motors", "Jaguar", "Lenovo", "LinkedIn", "Maersk" (ardievu, "Ali express" un ASOS), "Nike", "Scania", "Porsche", "Renault", "OnlyFans", AMD, "Adobe", BMW, "Dropbox" (pēc dažām dienām), "FedEx", "Intel", "Mercedes", "Nestle"," teikts paziņojumā.

Krieviju bloķējuši uzņēmumi "Apple Pay", "Amazon", "Cex Io", "Etsy", "Facebook" (slēgti Krievijas mediju konti), "Google Pay", "Google Maps", "Instagram" (Krievijas propagandas bloķēšana), "Paysera", "Samsung pay".

Krievijas dalību dažādos pasākumos atcēluši to rīkotāji "Cannes Festival", "Eurovision", "Formula 1", FIFA, MOK, "Mobile World Congress", NHL, bet uzņēmums "Adidas" atteicies strādāt ar Krievijas futbola izlasi.

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas sabiedriskā raidorganizācija ARD, norādot, ka auditorkompānija arī iepriekšējā periodā pārbaudījusi un sertificējusi tehnoloģiju uzņēmumu “Wirecard”.

ARD jautā, vai “Ernst & Young" eksperti darbu veikuši ar nepieciešamo rūpību, ja nepamanīja aptuveni 1,9 miljardu iztrūkumu bilancē, kas iepriekš tika uzrādīti kā aktīvi.

“Vai nauda trūkst no iepriekšējiem finanšu pārskatiem?,” tāds ir galvenais jautājums, ko cenšas noskaidrot raidorganizācija un vairāki citi Vācijas mediji.

Speciālistu emuārā "FinanzSzene.de" “Wirecard” lieta ir nosaukta par "vācu Enron - leģendārā ASV finanšu skandāla Augšbavārijas versiju.” “Wirecard” tāpat kā ASV enerģētikas gigantam “Enron” ir konstatētas nesakritības pārskatos, un ASV uzņēmums bankrotēja 2001.gadā.

ABLV bank kratīšana uz Vācijas fona 

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par...

Vācijas finanšu minists Olafs Šolcs skandālu raksturojis kā ārkārtīgi satraucošu, uzsverot, ka valstij steidzami jārīkojas, lai uzlabotu tādu kompāniju kā “Wirecard” uzraudzību, raksta “Bloomberg”. Paziņojumā presei viņš uzsvēris, ka rodas kritiski jautājumi par kompānijas uzraudzību, īpaši, attiecībā par pārskatu un bilances kontroli. “Auditori un uzraudzības iestāžu pārstāvji šajā gadījumā nav strādājuši efektīvi,” viņš uzsvēris.

Skandāls uzvirmoja aizvadītajā nedēļas nogalē, kad “Wirecard” pārstāvji paziņoja, ka uzņēmuma auditors “EY” atklājis iztrūkumu kontos un atsakās parakstīt kompānijas finanšu rezultātus. Tika ziņots, ka naudai bija jāatrodas Filipīnas bankās, taču Filipīnu centrālā banka paziņojusi, ka šīs summas nekad nav ienākušas šo kredītiestāžu kontos.

Pēc 2 miljardu eiro iztrūkuma konstatēšanas tehnoloģiju uzņēmuma “Wirecard” bilancē 22. jūnijā tika arestēts uzņēmuma bijušais vadītājs Markuss Brauns. Pēc drošības naudas iemaksas bijušais vadītājs atbrīvots.

M. Brauns apsūdzēts aizdomās par to, ka viņš mākslīgi palielinājis digitālās maksājumu kompānijas bilanci, un, īstenojot viltus darījumus, padarījis to pievilcīgāku investoriem un klientiem, raksta CNN.

Tiek ziņots, ka aptuveni 1,9 miljardi eiro jeb ceturtdaļa kopējo aktīvu, kas iekļauti finanšu pārskatos, visdrīzāk nemaz nav eksistējuši. Rezultātā kompānija atsaukusi tās 2019.gada provizoriskos rezultātus, 2020.gada pirmā ceturkšņa rezultātus un peļņas prognozi 2020.gadam.

Brauns uzņēmumu vada kopš 2002.gada un viņa vadībā “Wirecard” ir izaugusi līdz vienam no Vācijas lielākajiem uzņēmumiem. “Wirecard” dibināts 1999.gadā un tika uzskatīts par vienu no daudzsološākajām tehnoloģiju kompānijām Eiropā.

Uzņēmums apstrādā privātpersonu un uzņēmumu maksājumus, kā arī pārdod datu analīzes pakalpojumus. Kompānijai ir aptuveni 6000 darbinieku 26 pasaules valstīs.

“Wirecard” sadarbojas ar tādiem uzņēmumiem kā “Visa”, “Mastercard” un “Paypal”.

Kopš trešdienas, 24. jūnija “Wirecard” akcijas cena bija nokritusi par vairāk nekā 80%, raksta “CNBC”.

25. jūnijā “Wirecard” iesniedza maksātnespējas pieteikumu, raksta “The Guardian”. Uzņēmums paziņojis, ka “Wirecard AG” vadības komanda nolēmusi iesniegt maksātnespējas pieteikumu Minhenes tiesā, ņemot vērā kompānijas maksātnespēju un pārmērīgas parādsaistības.

Ziņapmaiņas lietotne «Telegram» slepenībā gadu izstrādā kriptovalūtu «Gram», cenšoties ar jaunas kriptivalūtas ieviešanu pārspēt sociālo tīklu «Facebook».

Par «Gram» ir maz kas zināms, taču mediji vēsta, ka «Telegram» plāno izveidot pieejamu pakalpojumu, kuru būtu vieglāk izmantot nekā līdz šim esošās kriptovalūtas, tādas kā «Bitcoin», kas joprojām strādā relatīvi mazos tirgos.

Kā teikts internetā nopludinātā dokumentā, «Telegram» vēlas izveidot «standarta kriptovalūtu, kas tiktu izmantota regulārai vērtību apmaiņai vienkāršo cilvēku ikdienas dzīvēs».

Dokumentā teikts, ka «Telegram» vēlas drošu un ātru maksājumu sistēmu, kas kļūtu par «alternatīvu «Visa» un «Mastercard» jaunai decentralizētai ekonomikai».

«Telegram» no 200 privātiem investoriem saņēmis 1,7 miljardus dolāru jaunās kriptovalūtas izveidei.

Igaunijā izstrādātā starptautiskā savstarpējo tiešsaistes maksājumu platforma «TransferWise» trešo finanšu gadu pēc kārtas strādājusi ar peļņu, un finanšu gadā, kas noslēdzās martā, peļņa sasniegusi 10,3 miljonus Lielbritānijas mārciņu (11,6 miljonus eiro), kas ir par 66% vairāk nekā iepriekšējā 12 mēnešu periodā.

Kompānijas ieņēmumi pagājušajā finanšu gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo 12 mēnešu periodu pieauguši par vairāk nekā 53%, sasniedzot 179 miljonus mārciņu.

«Mums patiešām ir svarīgi, lai izaugsme būtu atbildīga un ilgtspējīga. Pieticīgas peļņas sasniegšana nozīmē, ka klienti var apzināties, ka «TransferWise» tirgū ir uz ilgu laiku,» sacīja kompānijas līdzdibinātājs un vadītājs Kristo Kērmans. Viņš paziņoja, ka «TransferWise» klientu skaits pārsniedzis sešus miljonus cilvēku, kas mēnesī savstarpēji veic maksājumus četru miljonu Lielbritānijas mārciņu vērtībā, tādējādi ietaupot vienu miljardu mārciņu gadā, ja salīdzina ar izmaksām, kas par tādiem darījumiem būtu bankās.

Biroju komplekss "Verde" kļuvis par mājvietu vairākiem Latvijas izcelsmes un finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem. Starp tiem ir arī starptautisko maksājumu karšu procesinga kompānija "DECTA", kas kļuvusi par "Verde" otro enkurnomnieku.

Processinga centrs "DECTA" ir starptautisks finanšu tehnoloģiju uzņēmums, Mastercard Inc. un Visa Inc. karšu maksājumu sadarbības partneris, kas nodarbojas ar maksājumu apstrādi. Šogad, uzņēmuma kolektīvam izaugot līdz pat 200 darbiniekiem, tas pārcelsies uz biroju kompleksa "Verde" jaunajām telpām 2300 m2 platībā.

Par "Verde" biroju telpu nomniekiem kļuvuši arī vairāki Latvijā dibināti uzņēmumi. Tā pašmāju finanšu investīciju holdings "ALPPES Capital", kura portfelī ir ieguldījumi tādos uzņēmumos kā "Eleving Group", "Longo Group" un "Wash and Drive", nomās telpas abās "Verde" ēkās ar kopējo platību gandrīz 950 m2. Savukārt ēku projektēšanas uzņēmums "SWETCH" pārcels savu ofisu uz A ēkas 9. stāvu, kur nomās turpat 600 m2.