Jādara tas, ko nevar nedarīt 

Dzīvē ir jādara nevis tas, ko var darīt, bet tas, ko nevar nedarīt.

Armanda Vilcāne, 2018. gada 22. jūnijs plkst. 7:25

Foto: Zane Bitere/LETA

To intervijā DB norāda Dziesmu svētku noslēguma koncerta režisors Uģis Brikmanis. Viņš uzskata, ka pēc 100 gadiem Dziesmu svētkus svinēsim ārpus Rīgas – vietā, kur var pulcēties 200 vai pat 300 tūkstoši cilvēku, jo nav nekādu cerību, ka kādreiz Mežaparka estrādē vietas varētu pietikt visiem interesentiem. Režisors atklāj, ka šogad noslēguma koncertu paredzēts atklāt ar pūtēju orķestra prologu, bet estrādes centrā pirmo reizi būs Latvijas diriģentu koris, tādā veidā izceļot diriģentu skolas unikalitāti un nozīmīgumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Tiek uzskatīts, ka vasara ir pasākumiem bagātākais laiks. Vai esat novērojis, ka kultūras nozarei raksturīga izteikta sezonalitāte?

Sezonalitāte ir, taču nevarētu teikt, ka svētki tiek svinēti tikai vasarā – rudens sezonā ar jaunumiem parasti startē profesionālie kolektīvi, ziemas sezonā profesionāļiem ar savām sagatavotajām programmām pievienojas arī amatieru kolektīvi, pavasaris izpelnījies kļūt par dažādu kolektīvu jubileju svinēšanas laiku, savukārt vasara ir festivālu laiks. Tas nav nekāds brīnums, ka lielajā pelēkumā, kādu klimats diemžēl bieži mums dāvā, mēs priecājamies par vasaru un cenšamies to izbaudīt visdažādākajās kultūras pasākumu formās. Jāteic, ka mūsdienās varam sastapties ar daudz lielāku kultūras norišu formu dažādību. Mums ir festivāli, performances, daudzveidīgākas ir kļuvušas arī teātra izrādes un deju uzvedumi. Uzskatu, ka vasara ir formu uzplaukuma un daudzveidības laiks.

Kā jūs skaidrotu šo dažādo formu ienākšanu Latvijas tautas kultūrā?

Mūsdienas nevar salīdzināt ar XX gadsimta sešdesmitajiem, septiņdesmitajiem vai astoņdesmitajiem gadiem. Šobrīd ir cits laikmets, cilvēki visos notikumos vēlas būt oriģināli. Tajā pašā laikā šī vēlme nav akla. Es redzu, ka cilvēki šīs oriģinālās formas izmanto tāpēc, ka viņi savu sakāmo var pateikt tikai šādā veidā. Kā piemēru varu minēt kamermūzikas festivālu Sansusī, kurš katru gadu pulcē laikmetīgās mākslas mīļotājus no visas pasaules, vai sarunu festivālus. Es domāju, ka tā ir precizitātes meklēšana.

Šajā nedēļas nogalē visā Latvijā tiks svinēti gadskārtu svētki. Kādas, jūsuprāt, ir nozīmīgākās vasaras saulgriežu tradīcijas?

Man ļoti patīk, kā tiek svinēti astronomiskie saulgrieži, tāpēc es nevēlētos, lai negatīvās Līgo svētku tradīcijas no šīs dienas pārceļotu uz astronomiskajiem saulgriežiem. Man šķiet, ka saulgriežu mistērija ir būt kopā un dziedot sagaidīt saullēktu. Tas ir fantastiski.

Kas ir tas negatīvais, ko no Līgo svētkiem nevajadzētu pārcelt uz astronomiskajiem saulgriežiem?

Šo nakti noteikti nevajadzētu pārgāzt ar alu, jo tā nav alus nakts. Tas ir ļoti skaists periods, kas sākas astronomiskajos saulgriežos Latvijas pilskalnos un vainagojas ar Jāņu ugunskuriem un aplīgošanu. Protams, svētkos alus var būt, taču nevajag pārdzert jēgu. To gan nevajadzētu darīt arī citās dienās. Manuprāt, vasaras saulgrieži ir brīnišķīgi svētki, kas gadu no gada kļūst labāki.

Kur latviešiem vajadzētu svinēt šos svētkus?

Es negribētu lietot vārdu latvieši, bet Latvijas kultūrai piederīgie. Jebkurā gadījumā šie svētki ir jāsvin pie dabas – savā pilskalnā vai mājā.

Pēdējos gados grandiozi svētki tiek rīkoti arī 11. novembra krastmalā.

Ja cilvēkam nav citur, kur iet, viņam ir tas. Un arī tas ir daudz.

Kā jūs svinat Līgo un Jāņus?

Pēdējos gados šos svētkus vairs nesvinu. Man ļoti nozīmīgi ir astronomiskie saulgrieži, tad parasti cenšos aizbraukt uz Zilo kalnu, Turaidu vai atrast kādu pilskalnu, kur nav vēl būts. Dzīves laikā ir dažādi svinēts, taču tagad mani vairāk interesē astronomiskie saulgrieži. Es gribu piedzīvot šo mistēriju.

Kāpēc cilvēkiem vispār nepieciešami svētki un svinēšana?

Mēs nespējam līdz galam apzināties, kāpēc mums ir nepieciešami svētki, tāpat kā mēs nespējam apzināties, kāpēc mums ir nepieciešamība dzīvot. Neviens līdz šim tā īsti nav spējis atbildēt, kas ir cilvēks, taču skaidrs, ka cilvēku dabā ir svinēt svētkus, jo tā nav ikdiena. Katri svētki ir dažādi, un tiem ir sava loma.

Šis gads Latvijai ir sevišķi nozīmīgs, jo tiek svinēta Latvijas simtgade. Ko šie svētki nozīmē jums?

Ir daudz aspektu. Kā padomju laikos dzimušam cilvēkam, kuram nebija lielu ilūziju par to, ka Latvija kādreiz varētu būt brīva valsts, simtgade man savā ziņā nozīmē brīnumu. Mūsdienu paaudzei brīvība ir pašsaprotama, taču mums tā bija ilūzija, sapnis, cerība. Kaut iegūta, brīvība ik sekundi ir jāaizstāv, un katrai paaudzei tas ir jādara citādāk. Šogad notiek Latvijas valsts piederības apziņas atjaunināšana visdažādākajās formās. Simtgade ir psiholoģiskā barjera, jo Latviju vairs nekad nesauks par pilnīgi jaunu valsti. Simts ir robeža, kas Latvijas neatkarības iegūšanu varētu padarīt par neatgriezenisku. Ir valstis, kuru esamību neapstrīd, taču Baltijas valstu esību joprojām apstrīd. Tas ir netaisni. Tā ir psiholoģiskā barjera gan mums, gan apkārtējām lielvalstīm. Simtgade ir pierādījums, ka mēs esam līdzvērtīgi lielvalstīm.

Visu interviju Jādara tas, ko nevar nedarīt lasiet 22.jūnija laikrakstā Dienas Bizness!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 07. jūnijs plkst. 15:06

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 7.jūnijā pieņēmis ekspluatācijā Dziesmu svētku estrādi...

2016. gada 12. aprīlis plkst. 16:22

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki notiks Rīgā no 2018.gada...

2014. gada 16. janvāris plkst. 7:38

Bizness kļūst arvien globālāks un sarežģītāks. Privātais bizness ar šo situāciju sen...

2013. gada 30. oktobris plkst. 19:30

Dziesmu un deju svētkus Latvijā varētu reformēt, ieviešot ikgadējus pasākumus vai izstiepjot...

2013. gada 01. jūlijs plkst. 17:44

Šovasar laikā no šodienas līdz 10. jūlijam Rīgā 6. un 11.tramvaja maršrutā...

Nepalaid garām

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Lietuvas...

Anda Šmitmane ēdināšanas biznesā Tukumā darbojas jau 20 gadus. Viņa atzīst, ka...

Mazumtirdzniecības tīkls Rimi pirmdien prezentēja pirmo veikalu Latvijā ar pašapkalpošanās skeneriem....

Pēdējā laikā būtiski pieaudzis elektrisko skrejriteņu vandālisma gadījumu skaits, stāsta koplietošanas...

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb -...

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs...

No šīs sadaļas
2018. gada 12. jūlijs plkst. 6:54

«Šī ideja aizsākās pirms aptuveni trīs, četriem gadiem, es sapratu, ka mani...

2018. gada 21. jūnijs plkst. 16:45

Divas dienas - 21. un 22.jūnijā Rīgas centrā notiek Zāļu un amatniecības...

2018. gada 20. jūnijs plkst. 12:02

Lielbritānijā vairāku dienu garumā notiek ikgadējās zirgu skriešanās sacīkstes Royal Ascot,...

2018. gada 20. jūnijs plkst. 11:58

«Šeit var braukt jebkurš, bet īpaši priecīgi esam par radošām personībām –...

2018. gada 20. jūnijs plkst. 7:43

Valsts jubilejas gadā pasākumu organizatoru ienākumi no korporatīvajiem sarīkojumiem varētu būt...

2018. gada 19. jūnijs plkst. 12:34

Rīgas Pasažieru ostā otrdien, 19.jūnijā pirmo reizi piestājis kuģu kompānijai Cunard piederošais...

2018. gada 19. jūnijs plkst. 7:12

Uzņēmums SIA «E-Team» izveidojis savu pirmo projektu - piedzīvojumu parku «Austrumu Forts»,...

2018. gada 18. jūnijs plkst. 8:25

Sadarbībā ar LIAA Talsu biznesa inkubatoru izveidota biznesa apmācību spēle Pārdošanas maratons,...

2018. gada 15. jūnijs plkst. 17:12

Db.lv turpina aizsākto tradīciju, piedāvājot rubriku Fotonedēļa - uzmanību piesaistošu fotogrāfiju...

2018. gada 15. jūnijs plkst. 7:57

Puķu dobē stāda kartupeļus, baro mazpilsētu ar mākslu, provocē vietējos iedzīvotājus, raksta...