Transports un loģistika

Jāmazina sēra saturs kuģu degvielā

Lelde Petrāne, 12.09.2012

Jaunākais izdevums

Eiropas Parlaments pieņēmis direktīvu, kas ievērojami mazinās kuģu degvielā pieļaujamo sēra saturu.

Degvielā drīkstēs būt septiņas reizes mazāk sēra nekā līdz šim, bet Baltijas jūrā, Ziemeļjūrā un Lamanša šaurumā sēra saturs jāmazina 10 reizes. Noteikumi pieņemti ar mērķi uzlabot gaisa kvalitāti Eiropas piekrastē un glābt cilvēku dzīvības. Aprēķini liecina, ka kuģu radītā gaisa piesārņojuma dēļ Eiropā ik gadus priekšlaicīgi mirst 50 000 cilvēku.

Jaunie sēra robežlīmeņi stāsies spēkā 2020. gadā. Jaunos noteikumus balsojumā atbalstīja 606 deputāti, 55 balsoja pret, bet 13 deputāti no balsojuma atturējās.

«Kuģu degviela rada ārkārtīgi lielu piesārņojumu, graujoši ietekmējot vidi. Šodien pieņemtie direktīvas grozījumi ir svarīgākais, ko Eiropas Parlaments šajā sasaukumā paveicis vides labā. Ievērojot, ka kuģu radītais gaisa piesārņojums jau 2020. gadā pārsniegs piesārņojumu no sauszemes avotiem, ir steidzami jārīkojas,» uzsvēra par direktīvas grozījumiem atbildīgā deputāte Satu Hassi (Zaļie/EFA, Somija).

Jaunie noteikumi pielāgo Eiropas tiesību aktus standartiem, par ko vienojušās Starptautiskās Jūrniecības organizācijas valstis. Vispārējais sēra robežlīmenis Eiropas jūrās līdz 2020. gadam jāmazina septiņas reizes - no 3,5% līdz 0,5%. Sākotnēji bija paredzēts minēto mērķi sasniegt līdz 2025. gadam, tomēr deputāti pieprasīja īsāku termiņu.

Savukārt Baltijas jūrā, Ziemeļjūrā un Lamanša šaurumā — tā sauktajās Eiropas sēra emisiju kontroles zonās — flotes degvielas sēra saturs jau 2015. gadā vairs nedrīkstēs pārsniegt 0,1% (pašlaik šis robežlīmenis ir 1%).

Minētos mērķus iespējams sasniegt, lietojot tīrāku degvielu vai arī īpašas attīrīšanas tehnoloģijas, piemēram, tā sauktos skruberus.

Lai uzlabotu gaisa kvalitāti piekrastes reģionos, Parlaments tiesību aktā rosina Komisiju paplašināt Eiropas sēra emisiju kontroles zonas sēra satura ierobežojumu piemērošanu un attiecināt tos uz visiem ES dalībvalstu teritoriālajiem ūdeņiem līdz 12 jūras jūdzēm no krasta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lielākās kravnesības kuģu apkalpošana prasa ieguldījumus infrastruktūrā

Māris Ķirsons, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar ASV kruīzu līnijas “Holland America Line” kuģa “Rotterdam” vizīti šonedēļ noslēgusies aktīvā kruīza sezona Rīgas ostā, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldes datiem, šogad, ceļojot ar kruīza kuģiem, Rīgu apmeklējuši 79 624 ārvalstu tūristu, kas ir par 5% vairāk nekā pagājušā gada sezonas laikā. Lielākā daļa kruīzu ceļotāju bija no Vācijas, ASV un Lielbritānijas, pavisam kopā no 126 pasaules valstīm.

Šīs kruīzu sezonas laikā sasniegts arī jauns rekords – reģistrēts lielākais līdz šim ar vienu kruīza kuģi atvesto pasažieru skaits, tie bija 3712 tūristi, kas Rīgā ieradās š.g. 15.augustā ar Itālijas kompānijas “Costa Cruises” kruīza laineri “Costa Fascinosa”.

Neraugoties uz to, ka šogad Rīgu apmeklēja mazāk kruīza kuģu nekā pērn, šosezon ievērojami audzis pasažieru skaits uz tiem – ja pērn kuģi devās ceļā daļēji piepildīti (53% no maksimālās pasažieru ietilpības), tad šogad tie jau ceļo ar vidēji 88% pasažieru piepildījumu no iespējamās maksimālās kapacitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Rīgā pirmo reizi uzkrauj Panamax graudu kuģi

Egons Mudulis, Sandra Dieziņa, 28.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

KS Terminal pirmoreiz Rīgas ostā apkalpo 66 tūkstošu tonnu kuģi.

Attīstot graudu pārkraušanas pakalpojumus, Krievu salā strādājošais SIA KS Terminal (KST) sadarbībā ar SIA Rīgas Centrālais termināls (RCT) pirmoreiz uzkrāvis Panamax tipa sauskravas kuģi, DB norādīja KST valdes priekšsēdētājs Ēriks Cešeiko. To, ka 224 m garais, 32 m platais un ar 12,9 m maksimālo iegrimi kuģis ir lielākais līdz šim ar graudiem uzkrautais, apstiprināja Rīgas brīvostas pārvaldē. Kravas nosūtītājs ir SIA Linas agro, kurš piegādājis Latvijā un Lietuvā audzētos pārtikas kviešus. Izrādās, ka abas valstis kopā ir trešie lielākie graudu eksportētāji Eiropā, saka Ē. Cešeiko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kuģīši gatavi startam

Linda Zalāne, 20.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas kanālā esošo kuģīšu kursēšanas intensitāti tieši ietekmē laika apstākļi, tūristu plūsma un maksātspējas faktors

Rīgas kanāla kuģīši parasti sezonu sāk apmēram no aprīļa vidus un atpūtniekus vizina līdz oktobra vidum. Tiesa, tas ir tikai teorētiskais sezonas sākums. Riga By Canal (SIA Kanāla motorlaivu kompānija) valdes loceklis Andris Elksnītis teic, ka darba sākšanai nav oficiāla starta, jo šī pakalpojuma sniedzēji seko līdzi laika prognozēm, jo ir bijis reiz tāds gads, ka aprīļa beigās kanāls vēl aizsalis. Šogad ūdenstilpe ir gatava sezonas atklāšanai, bet pagaidām gaisa temperatūra nelutina. Tūristiem patīk, ja ir silti un saulaini, tad arī kuģīšu pārvadātājiem darba netrūkst.

Rīgas kanālā šajā sezonā pasažieru pārvadājumus ar kuģīšiem veiks SIA Kanāla motorlaivu kompānija, SIA Izdiksi, SIA Jaunā Vecrīga, SIA AAC Aktīvās atpūtas centrs. «Arī izsolēs par tiesībām nomāt uz ilgāku laika periodu piestātnes piedalās trīs līdz četri uzņēmumi, bet Daugavas piestātņu izsolēs apmēram pieci līdz seši uzņēmumi,» teic River Cruises (SIA Jauna Vecrīga) valdes loceklis Jānis Uvarovs. Uzņēmuma paspārnē darbojas četri kanāla kuģīši un vēl viens izmēra ziņā krietni brangāks kuģītis Vecrīga, kas brauc pa Daugavu. «Pašlaik kuģīšu skaits iepretim pieprasījumam ir pietiekams, bet doma ir par kuģīti, ko varētu novirzīt braucieniem uz Jūrmalu,» viņš turpina. Taujāts par pagājušā gada kuģīšu pasažieru skaitu, J. Uvarovs teic, ka precīzus datus atklāt nevar, bet ir jūtami palielinājies tūristu skaits, kā arī pagājušajā vasarā ar kuģīšiem vēlējās izbraukt aizvien vairāk vietējo iedzīvotāju. Šogad uzņēmējs cer, ka atpūtnieku skaits, kas vēlēsies izmantot šo pakalpojumu, būs lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Daugavas potenciāls aktīvās atpūtas biznesa īstenošanai - neizmantots

Linda Zalāne, 22.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavas potenciāls aktīvas atpūtas nodrošināšanā uz ūdens Rīgā nav pilnībā izmantots.

Šovasar Rīgas iedzīvotājiem un viesiem tiks paplašināts aktīvās atpūtas piedāvājums Daugavā – pa upi varēs braukt ar SUP jeb sērfa dēļiem, kur braucējs izmanto garu airi, lai tiktu uz priekšu, bet Pārdaugavas pusē pie Vanšu tilta ūdenī plānots izveidot piepūšamo atrakciju trasi. DB uzrunātie uzņēmēji atzīst, ka aktīvās atpūtas iespējas pēdējos gados kļūst daudzveidīgākas, bet piedāvājums varētu būt vēl plašāks. Patlaban Daugavā iespējams braukt ar veikbordu, lidot ar turbīndēli vai doties vairāku kilometru izbraucienā ar laivām, bet pilsētas kanālos atpūtnieki var izvēlēties kaut ko rāmāku – braukt ar katamarānu vai doties pilsētas apskates tūrē ar koka kuģīti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgā šogad ienāk jauna kruīzu līnija un vairāki jauni kuģi

Egons Mudulis, 14.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šogad kruīzu sezona noteikti būs labāka nekā pērn,» norāda Rīgas brīvostas pārvaldes (RBP) Mārketinga departamenta Komunikāciju nodaļas vadītāja Kristiāna Esta. 2014. gadā galvaspilsētā ienāca 57 kuģi, bet 2015. gadā paredzēts, ka to būs par deviņiem vairāk, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pasažieru skaita ziņā šie skaitļi ir attiecīgi 60,84 tūkst. pērn un no 70 līdz 80 tūkst. šogad (atkarībā no kuģu aizpildījuma). 2012. gada rādītāji – 92 kuģi ar 81,2 tūkst. pasažieru – tādējādi pagaidām pārspēti netiks, liecina RBP dati.

Meklē jauno

Viens no iemesliem lielākam kuģu skaitam Rīgā ir tas, ka kruīza līnijas spiestas meklēt jaunas pieturvietas. To, ka ir gana daudz pasažieru, kas izmanto vienas un tās pašas kompānijas pakalpojumus, tādēļ jāmeklē citas ostu pilsētas, ko viņiem parādīt, sacījuši arī pārstāvji no AIDA Cruises, kas šogad uz Latviju brauc pirmo reizi. Kopumā trīs gadus lenktie vācieši 2015. gadā plānojuši piecas ienākšanas reizes Rīgā. AIDA debija, kas reizē šogad bija arī kruīza sezonas atklāšana galvaspilsētā, ar savu vecāko flotes kuģi AIDA Cara (var uzņemt līdz 1186 pasažieru) ir ierasta prakse, jo, braucot uz jaunu galamērķi, vācieši laiž pa priekšu visvecāko kuģi «izpētes braucienā». Ja tiek gūta pārliecība, ka viss ir kārtībā, tad seko arī jaunāki un lielāki kuģi. Labi gan bijis tas, ka tajā pašā dienā Rīgā ienācis Costa Cruises kuģis Costa Pacifica, kas parametru ziņā (3780 pasažieri) līdzinās jaunajiem AIDA kuģiem. Tādējādi vācieši redzējuši, ka arī lielāki kuģi var mierīgi iebraukt ostā līdz pat pilsētas centram.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju satiksmes uzņēmums "Stena Line" paziņojis par savas darbības paplašināšanu un nostiprināšanu Baltijas jūras reģionā. Nākamajā gadā pašreizējie kuģi maršrutā Nīnashamna-Ventspils tiks aizstāti ar diviem pagarinātiem RoPax prāmjiem – "Stena Lagan" un "Stena Mersey", informē uzņēmums.

"Stena Line" norāda, ka jaunie prāmji paplašinās piedāvājumu gan pasažieriem, gan ļaus par 30 procentiem palielināt kravu pārvadājumu apjomu šajā maršrutā.

Prāmji, kuru garums būs 222 m, nodrošinās vairāk vietas pasažieriem un spēs uzņemt uz klāja vairāk kravu vienību. Interjers būs atbilstošs pazīstamajam skandināvu dizainam. Prāmjos būs jaunas kajīšu kategorijas, kuģa veikals, atpūtas vietas ar guļamkrēsliem un daudz citu telpu, to skaitā divi restorāni, bārs, kafejnīca un ārējais klājs. Kajīšu skaits būs gandrīz divreiz lielāks nekā šobrīd – tiks nodrošinātas 764 gultasvietas.

"Ir pieaudzis pieprasījums no mūsu klientiem Baltijas jūras reģionā. Tagad mēs nostiprinām savu pozīciju reģionā, paplašinot piedāvājumu ar jauniem, moderniem kuģiem un lielāku ietilpību," stāsta Niklass Martensons (Niclas Mårtensson) "Stena Line" izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FOTO: Rīgā pirmo reizi piestājis luksusa kruīza kuģis Queen Elizabeth

Zane Atlāce - Bistere/Laura Mazbērziņa, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Pasažieru ostā otrdien, 19.jūnijā pirmo reizi piestājis kuģu kompānijai Cunard piederošais leģendārais luksusa kruīza kuģis Queen Elizabeth, kuru savulaik iesvētījusi Apvienotās Karalistes karaliene Elizabete II.

Kruīza kuģis uz Rīgu atvedis 2503 tūristu. Okeānu milzis uzbūvēts 2010. gadā Itālijā un ir Panamax tipa kruīza kuģis (Vista Class).

Queen Elizabeth kuģis ir 249 metrus garš, uz tā ir 12 klāji un 1043 kajītes, restorāni, divstāvīga bibliotēka, golfa laukums, teātris, deju zāles un pat morgs. Uz kuģa strādā 900 darbinieki.

2018.gada kruīzu sezonā Rīgas ostā pirmo reizi ienāk tādi kuģi kā Azamara Journey, MSC Orcherstra, Queen Elizabeth, Silver Spirit un TUI Discovery.

Rīgas Brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Šabovica Db.lv norāda, ka kruīzu ceļojumi šobrīd ir viens no visstraujāk augošajiem tūrisma segmentiem pasaulē, ko atpūtai ik gadu izmanto ap 23 miljoniem pasažieru. Tirgus tendences liecina, ka līdz 2030. gadam kruīza pasažieru skaits varētu pieaugt vēl par trešdaļu, atklājot aizvien jaunus tūrisma maršrutus un tirgus nišas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tallink maršrutu Rīga-Helsinki-Rīga piedāvās līdz nākamā gada janvārim

Lelde Petrāne, 17.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar lielo pieprasījumu "Tallink Grupp" pagarinās divu pagaidu maršrutu piedāvājumu: Rīga – Helsinki – Rīga ar kuģi "Silja Serenade" līdz 2021. gada janvārim un Turku – Tallina – Turku ar kuģi "Baltic Queen" līdz 2021. gada marta beigām.

Divi jaunie pagaidu maršruti vasarā izrādījušies ļoti iecienīti. Daudziem ceļotājiem no Somijas Latvija un Rīga šķietot aizraujošs galamērķis.

"Turku un reģiona iedzīvotāji ir gaidījuši un pieprasījuši tiešo reisu uz Tallinu ilgu laiku. Savukārt tiešais reiss Rīga – Helsinki ar kuģi "Silja Serenade" dod iespēju ieplānot garākas brīvdienas Somijā, kas daudziem ceļotājiem ir jauns galamērķis.

Pašreizējos apstākļos mēs vēlamies būt elastīgi un piedāvāt ceļotājiem drošas ceļošanas iespējas tuvu mājām, palīdzot Latvijai un Igaunijai atgūties no esošās krīzes tūrisma nozarē," saka Paavo Nõgene, "Tallink Grupp" vadītājs.

Reisi no Rīgas uz Helsinkiem ar kuģi "Silja Serenade" notiks trīs reizes nedēļā trešdienās, piektdienās un svētdienās. Pirmais reiss no Helsinkiem rudens sezonā notiks 30. augustā, bet pēdējā atiešana no Rīgas būs 2021. gada 9. janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta - Kuģis vai māja: tiesa publisko fotogrāfijas

Zane Atlāce - Bistere, 19.01.2018

Valsts vides dienesta veiktā fotofiksācija administratīvā pārkāpuma konstatēšanas laikā 2011. gada nogalē.

Avots: Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu nams

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Pretēji izskanējušajai informācijai, tiesa konkrētajā lietā nelēma par to, vai ziņu fotoattēlā redzamā māja būtu kuğis.

Pretēji izskanējušajai informācijai, ka Pāvilostas novada Sakas pagasta pludmales stāvkrastā uzceltais atpūtas nams juridiski atzīts par kuģi, tiesa konkrētajā lietā nelēma par to, vai ziņu fotoattēlā redzamā māja būtu kuğis. Laikā, kad tiesa taisīja spriedumu, māja nemaz nebija uzcelta, teikts Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība (LATB) paziņojumā.

LATB valdes priekšsēdētāja Lauma Paegļkalna norāda, ka lietas ietvaros, pretēji presē izskanējušai informācijai, pēc būtības netika vērtēts jautājums par to, vai attiecīgā konstrukcija ir māja vai kuģis, jo par to lietā strīda nebija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvija mēģina pārliecināt sabiedrotos par NATO kuģu bāzes veidošanu Liepājā

Dienas Bizness, 27.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad Krievijas karakuģi biežāk pietuvojas Latvijas ūdeņiem, NATO plāno palielināt alianses klātbūtni Baltijas jūrā. Tostarp – šeit biežāk darbosies NATO pastāvīgā pretmīnu eskadra. Latvija šobrīd mēģina panākt vēl vairāk un lobē plānu, lai sabiedrotie izvēlētos Liepājas ostu kā bāzi NATO kuģiem, ziņoja Latvijas televīzijas raidījums de facto.

«Mēs strādājam pie tā, kādā veidā transformēt mūsu Liepājas Jūras spēku bāzi par bāzi, kurā varētu regulāri nākt NATO kuģi, un principā tiktu izmantota kā NATO kuģu bāze darbībām un operācijām šeit, Baltijas jūrā,» saka Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.

Latvija sabiedrotos mēģina pārliecināt, ka līdzekļu ieguldīšana Liepājā dotu vislielāko efektu no attīstībai paredzētās naudas. Un, pēc Aizsardzības ministrijas pārstāvja ieskata – Latvijai ir gana daudz spēcīgu argumentu, lai lēmumu pieņemtu par labu Liepājai.

Tikām Krievijas bruņoto spēku flotes kuģi un zemūdenes aizvien biežāk redzamas Baltijas jūrā, iepretim Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem. Lai laikus pamanītu aizdomīgas virsūdens un zemūdens aktivitātes, Latvijas Jūras spēku flotiles patruļkuģi jau kopš jūlija atrodas paaugstinātā kaujas dežūrā. Ko savos radaros nevar atpazīt krastā esošais Jūras operāciju centrs, to klātienē jāapskata patruļkuģiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

BaltCap Private Equity Fund II piesaistījis 63 miljonus eiro

Žanete Hāka, 05.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riska kapitāla investors BaltCap sava jaunākā fonda BaltCap Private Equity Fund II (BPEF II) pirmajā kārtā piesaistījis par 20% vairāk investīciju nekā plānots – 63 miljonus eiro, informē BaltCap pārstāvji.

No šīs naudas investīcijām uzreiz būs pieejami 50,6 miljoni eiro. Fonda mērķis ir iegūt finansējumu 100 miljonu eiro apjomā.

Otrās paaudzes BaltCap privātā riska fonds ieguvis atbalstu no tādiem partneriem kā Eiropas Investīciju fonds (EIF), kas līdzekļus investē caur Baltijas Inovāciju fondu, un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (EBRD), Swedbank apsaimniekotie Baltijas pensiju fondi, kā arī pensiju pārvaldes fondi LHV Asset Management un Danske Capital. Baltijas Inovāciju fonds ir iniciatīva, ko izveidojusi Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) kopā ar Lietuvas un Igaunijas attīstības finanšu aģentūrām INVEGA un KredEx, kā arī EIF.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu miljardieris sers Ričards Brensons kļuvis par vecāko cilvēku, kas šķērsojis Lamanšu ar kaitsērfinga palīdzību. Tā paveikšana viņam prasījusi trīs stundas un 45 minūtes, tādējādi iekļūstot Ginesa rekordu grāmatā, vēsta AFP.

Lamanša šķērsošana R. Brensonam izdevās tikai ar otru piegājienu. Pirmajā mēģinājumā savu ceļojumu viņš bija spiests pārtraukt pusceļā. «Ceļojums bija daudz izaicinošāks nekā man likās sākumā,» sacīja R. Brensons. «Jāatzīst, ka bija brīži, kuros uzmācās spēcīgs kārdinājums visu pārtraukt,» norādīja britu miljonārs.

Līdzīgu rekordu R. Brensons centās sasniegt pirms diviem gadiem augustā. Toreiz viņam traucēja pārāk spēcīgais vējš, kas nākamajā dienā mitējās un iestājās pilnīgs bezvējš.

R. Brensons jau iepriekš uzstādījis vairākus rekordus – 1987. gadā viņš kopā ar zviedru gaisa kuģotāju Pēru Lindstrandu gaisa balonā šķērsoja Atlantijas okeānu. Četrus gadus vēlāk – 1991. gadā R. Brensons ar gaisa balonu šķērsoja Kluso okeānu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Populārie un harizmātiskie biznesa magnāti Sers Ričards Brensons vai Stīvs Džobss ir tikai pāris no virknes slavenu uzņēmēju, no kuriem mācīties vēlas vadītāji visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē pirmā komerciālā kosmosa bāze un vieta, kur drīzumā norisināsies pirmie lidojumi kosmosā ar Sera Ričarda Brensona Virgin Galactic palīdzību, atradīsies netālu no pilsētas Patiesība vai sekas (Truth or Consequences) Ņūmeksikā.

Atklāšanas lidojumam vajadzētu notikt jau šā gada beigās. Pirmie astronauti, kuri veikuši rezervāciju un par lidojumu samaksājuši 250 tūkstošus ASV dolāru, savu rindu varētu sagaidīt neilgi pēc tam.

Lai gan pagaidām ekonomiskā ietekme nav skaidra, daudzi tic, ka Spaceport America pilsētā ienesīs jaunas vēsmas.

Kosmodroms un pašreizējā dzīve ASV Ņūmeksikas štata pilsētā skatāmi raksta galerijā.

Sers Ričards Brensons ir angļu biznesa magnāts, Virgin Group izveidotājs un īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virgin boss Sers Ričards Brensons piedāvājis slēgt derības ar British Airways (BA) par vienu miljonu Lielbritānijas sterliņu mārciņu (apmēram 850 tūkstoši latu) par to, ka Virgin Atlantic zīmols piecu gadu laikā nepazudīs, vēsta BBC.

(Papildināts ar informāciju par noslēgto darījumu.)

Brensons noraidījis International Airlines Group, kam pieder BA, vadītāja Vilija Volša pausto, ka Virgin drīz vairs nebūs.

Iepriekš tika ziņots, ka Brensons varētu pārdot daļu no savas 51% lielās daļas aviokompānijā.

Rakstot Virgin blogā, viņš norādījis: «Mums nav plānu pazust.»

Saskaņā ar iepriekš klajā nākušo informāciju Delta Airlines piedāvājusi iegādāties Singapore Airlines 49% lielo daļu Virgin Atlantic. Līdz ar šo darījumu Delta Eiropas partneris Air-France-KLM pēc tam veiktu darījumu, iegūstot Brensona daļu. Tā rezultātā Virgin zīmols galu galā no aviokompānijas pazustu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti, uzsākot ikgadējo ražas prognozēšanu, secinājuši, ka ziemas kviešu ražas potenciāls pēc vēsā un nokrišņiem salīdzinoši bagātā maija vērtējams kā labs, īpaši Zemgalē un Kurzemē. Arī rapšu stāvoklis ir labs, un pastāv iespējas rudenī novākt rekordražas, informē LLKC pārstāve Iveta Tomsone.

Šogad ziemāju platības valstī aizņem 320,3 tūkstošus ha, kas ir aptuveni par trešdaļu vairāk nekā pērn, kad šīs platības bija 210 tūkst. ha. Ar ziemas rapsi apsēti kopā 65,8 tūkstoši ha, kas ir par 30% vairāk nekā pērn, kad tika apsēti 46,2 tūkstoši ha.

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis norāda, ka maijs parasti mūsu reģionā ir viens no sausākajiem gada mēnešiem, bet šogad mitrums maijā bija pietiekamā daudzumā. Biežie nokrišņi gan radīja saspringtu darbu lauku apstrādei ar augu aizsardzības līdzekļiem, un šim darbam nācās ķert momentus. Šī iemesla dēļ dažviet sējumu kopšanas pasākumi ir nedaudz iekavēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Viedoklis: Ilgā zemo procentu likmju perioda riski eirozonā

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 18.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā bankas (ECB) Padome 2009. gadā veica strauju savu noteikto likmju samazināšanu, kad galveno refinansēšanas operāciju likme tika samazināta līdz 1%. Savukārt 2014. gadā tā tika samazināta līdz 0.05%. Var teikt, ka zemu procentu likmju periods eiro zonā ir jau 8 gadus. Bet runa nav par konkrētu laika perioda ilgumu, bet par riskiem un to uzkrāšanos.

Jāpiekrīt tiem finanšu ekonomistiem, kuriem ir pārliecība, ka ilgstošs periods ar zemām procentu likmēm palielina nākotnes riskus un krīžu iespējamību, viņi iesaka regulāri izskatīt iespēju sākt procentu likmju palielinājumu un nelietderīgi neizmantot zemo procentu likmju periodu ilgāk, nekā tas patiešām būtu nepieciešams.

Sers Džons Templetons (amerikāņu-angļu finansists, filantrops un vairāku grāmatu autors) kļuva pazīstams kā globālo kopējo ieguldījumu fondu viens no radītājiem un labi izprata ekonomikas un finanšu tirgus cikliskumu. Daži principi vienmēr paliek nemainīgi, arī tas, ka ar laiku jebkurā sistēmā parādās riski. Vēsturiski visai bieži pārāk augsts un straujš kāda aktīva cenas pieaugums pēc tam mijas ar šī aktīva strauju cenas kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Ekscentriskā miljardiera Brensona sevis popularizēšanas akcijas - fotogrāfijās

Lelde Petrāne, 11.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sers Ričards Brensons nebeidz pārsteigt pasauli, darot lietas citādāk nekā ierasts.

Patlaban Virgin Grupas dibinātāja bagātība tiek lēsta 5 miljardu ASV dolāru apmērā.

Pats Brensons atzinis, ka viņa mārketinga trki ir tikai veids, kā viņš vada savu biznesu. «Problēma ir tā, ka teksts - ir jābūt trakam, lai pat padomātu par kaut kā tāda darīšanu - man vienmēr bijis tas pats, kas sarkans karogs vērsim,» stāstījis miljardieris.

Raksta galerijā - fotogrāfijas, kas apliecina Brensona centienus neļaut pasaulei aizmirst par sevi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Ričards Brensons aicina rīkot jaunu balsošanu saistībā ar Brexit

Lelde Petrāne, 25.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Sers Ričards Brensons uzskata, ka, neskatoties uz Brexit atlikšanu, Lielbritānija ir «bīstami tuvu pilna apjoma katastrofai», ziņo BBC.

Viņš arī kritizējis Lielbritānijas premjerministri Terēzu Meju, ka viņa vairs nedarbojoties valsts interesēs.

Pasaulslavenais uzņēmējs apgalvo, ka daudzi, kas balsoja par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, jau ir mainījuši savas domas.

R. Brensons, kurš vairs nedzīvo Apvienotajā Karalistē, arī aicinājis sabiedrību paust «galīgo lēmumu» par izstāšanos no Eiropas Savienības.

Kā vēstīts, pagājušajā nedēļā Eiropas Savienības līderi piekrita Brexit pagarinājumam, nosakot divus termiņus. Viens no termiņiem ir 22.maijs - šajā datumā Lielbritānija varēs izstāties gadījumā, ja Lielbritānijas parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos. Savukārt, gadījumā, ja parlaments tomēr nenobalsos par vienošanos, tad tai tiks piedāvāts cits izstāšanās termiņš - 12.aprīlis. Kā izstāšanās datums sākotnēji tika noteikts 29. marts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 28. septembrī, Piņķos oficiāli tika atklāta King’s College, Britu skola Latvijā, kas ir pirmā britu izglītības programmas iestāde Baltijas valstīs, informē King’s College, Britu skolas Latvijā sabiedrisko attiecību pārstāve Gita Deniškāne.

Šogad mācības skolā uzsāka 72 bērni vecumā no 3 līdz 10 gadiem un audzēkņu skaits ik gadu pieaugs.

Skolas pirmajā mācību gadā darbu uzsāka septiņi starptautiski pieredzējuši skolotāji un to skaits ar katru gadu palielināsies. Visi skolotāji ir apmācīti Lielbritānijā un angļu valoda ir viņu dzimtā valoda. G. Deniškāne atzīmē - būtiski, ka visiem šiem skolotājiem ir pieredze darbā ar bērniem, kuriem angļu valoda ir otrā valoda. Papildu starptautiskajam mācībspēkam, ar skolēniem strādā klases asistenti, kas pārzina vairākas valodas un latviešu valodas skolotāja. Bērniem tiek piedāvātas arī dažādas ārpusklases nodarbības - valodu apguve, sporta treniņi, mākslas un mūzikas pulciņi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jaunās pasaules ekskluzīvie vīni iekaro savu tirgus nišu

Natālija Poriete, 05.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki lielākoties uzskata, ka ekskluzīvus vīnus ražo Vecajā pasaulē — Francijā, Spānijā vai Itālijā —, un šie vīni parasti pamatā arī veido premium, super premium un ultra premium klases segmentu. Taču daudzi bieži nezina, ka Jaunajā pasaulē — Čīlē, Argentīnā, Dienvidāfrikā un Jaunzēlandē — ražo daudzus ekskluzīvus vīnus. Šis ekskluzīvo vīnu klases segments pagaidām vēl nav guvis plašu atpazīstamību, taču minēto valstu vīndari aktīvi iekaro savu tirgus nišu, intervijā DB pastāstīja Liene Avotiņa, alkoholisko dzērienu izplatītāja un tirgotāja SIA Amber Distribution Latvia vīnu zīmolu vadītāja.

Kāds ir Latvijas ekskluzīvo vīnu segmenta tirgus īpatsvars procentos?

Precīzi nevaru pateikt, jo Latvijas ekskluzīvo vīnu tirgus segments ir neliels un fragmentēts — izplatītāju ir daudz un šādus vīnus eksportē arī daudzi restorāni. Domāju, ka tie varētu būt aptuveni 5-7 %.

Cik liels ir ekskluzīvo vīnu īpatsvars Jūsu uzņēmuma portfelī?

Mūsu portfelī ir vairāk nekā 450 dažādu vīnu no kuriem 200 ir ekskluzīvie vīni.

Kā Jūs izvēlaties ekskluzīvos vīnus?

Mēs saņemam retu un dārgu vīnu pasūtījumus no restorāniem un viesnīcām, ar kuriem sadarbojamies. Tāpat arī mūsu vīnu speciālisti atrod un atved uz Latviju ekskluzīvus vīnus. Mūsu uzņēmumā ir HoReCa nodaļa, kurā strādājošie speciālisti uztur kontaktus ar starpniekiem Eiropā, kur mēs iepērkam vīnus, bet šādi pirkumi negadās bieži, jo tie ir apjomīgi un dārgi. Chateau vīnus — vīni no slavenām darītavām — mēs iegādājamies, pamatojoties uz pasaulslavenu vīnziņu reitingiem, kā arī atkarībā no pieprasījuma pēc ražas gada. Kā arī veicam aprēķinus, lai mūsu vīna pagrabā uzglabāto vīnu vērtība ik gadu pieaugtu. Taču dažkārt pieeja vīna izvēlei atšķiras — kastes Miko Chardonnay baltvīna atvešanai uz Latviju vajadzēja 2 gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažreiz var dzirdēt jautājumu: ko tie cilvēki personāla vadības departamentā vispār dara? Ir izplatīts kļūdains priekšstats, ka tur tikai pieņem vai atlaiž darbiniekus un risina ar atalgojumu saistītus jautājumus. Patiesībā personāla vadība ir organizācijas dzinējspēks un pārmaiņu aģents, kas ir atbildīgs par korporatīvo kultūru, darbinieku labbūtību un izaugsmi. Par jaunākām tendencēm personāla vadības jeb HR jomā stāsta LPB Bank personāla vadītāja Agija Freiberga.

Mēs dzīvojam straujā pārmaiņu laikmetā, kad nepieciešams reaģēt ātri. Nedrīkstam “atslābināties” ne uz mirkli, jo tas būs tiešs apdraudējums bankas konkurētspējai. Ne visiem ir viegli pieņemt pārmaiņas, bet bez tām attīstība nav iespējama. Svarīga ir drosme turpināt iesākto, ātri adaptēties jauniem apstākļiem un pieņemt jaunus izaicinājumus. Tātad, no HR viedokļa, mums jāapsteidz ātrgaitas vilciens un jāpieliek visas pūles un finanšu resursi darbinieku kvalifikācijas celšanā.

Par pēdējo gadu tendencēm personāla vadībā nav iespējams runāt, neņemot vērā Covid-19 pandēmiju. Kopš 2020. gada viskarstākās tēmas ir bijušas attālinātais darbs, izdegšana, labbūtība un mentālā veselība, jo “mājsēdes” laiks nevienam nenāca viegli. 2021. gadā darba devēji vairāk domāja par to, kur darbinieki strādās, savukārt 2022. gads atnesa jaunu jautājumu: kad darbinieki strādās. Tas prasīja jaunas pieejas personāla vadībā. Gan tiešo vadītāju, gan HR funkcija bija palīdzēt komandai noteikt kopīgu darba laiku visiem un visproduktīvāko laiku katram darbiniekam individuāli, palīdzēt atrast līdzsvaru starp darba uzdevumiem un privāto dzīvi. Vēl šobrīd nevar teikt, ka situācija pasaulē un Latvijā ir stabilizējusies, tomēr cilvēki vairāk vai mazāk ir pielāgojušies krīzes apstākļiem. Tāpēc var runāt par transformācijas laiku, kas ir nomainījis ieilgušu adaptāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lasvegasas kazino sāk pieņemt Bitcoin

Lelde Petrāne, 23.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesnīcas un kazino ASV pilsētā Lasvegasā kļūs par pirmajiem spēlētājiem šajā nozarē, kas sāk pieņemt Bitcoin kā maksāšanas līdzekli, ziņo euronews.com.

The D Las Vegas Casino Hotel un Golden Gate Hotel & Casino digitālo valūtu pieņem kopš vakardienas.

Viesiem ir iespēja norēķināties par pirkumiem, gan izmantojot uzstādītus planšetdatorus, gan savus mobilos tālruņus.

Pagājušajā gadā vietne CheapAir.com kļuva par pasaulē pirmo tiešaistes tūrisma pakalpojumu sniedzēju, kas pieņem Bitcoin samaksai par lidojumiem.

Neilgi pēc tam sers Ričards Brensons arī paziņoja, ka visi pasažieri varēs norēķināties par Virgin Galactic kosmosa lidojumiem, izmantojot digitālo valūtu. Un pavisam nesen ASV basketbola komanda Sacramento Kings paziņoja, ka plāno kļūt par pirmo profesionālo sporta komandu, kas pieņems Bitcoin samaksai par biļetēm, sākot ar 1. martu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas aizņēma trīs gadus, bet Sers Ričards Brensons tur doto vārdu.

Virgin Group priekšsēdētājs zaudēja derībās ar AirAsia vadītāju Toniju Fernandesu par to, kura Formula Viens komanda būs veiksmīgāka Abū Dabī sacīkstēs 2010. gada sezonā.

Zaudētājam bija jākļūst par stjuarti uzvarētāja aviosabiedrībā. Tā kā Fernandess uzvarēja, Brensonam bija jāpilda solītais.

Brensons to darījis no sirds - noskuvis kājas, uzkrāsojis lūpas un ietērpies sarkanā AirAsia uniformā.

Komentāri

Pievienot komentāru