Jaunākais izdevums

Reklāmas aģentūra SIA Fresh Media attīstības potenciālu saskata pakalpojumu eksportā; krāj pieredzi, izpildot darbus ārpus mūsu valsts robežām

SIA Fresh Media (darbojas ar zīmolu Armadillo) gadu gaitā paplašinājusi pakalpojumu klāstu un kāpinājusi apgrozījumu. Savas darbības pirmajā gadā uzņēmums darbojās šaurā nišā, piedāvājot tikai sociālo tīklu komunikāciju, kas ietver dažādus pakalpojumus virtuālajā vidē, tostarp reklāmas vadību, satura izstrādi, stratēģiju. Uzņēmums ir spējis kāpināt apgrozījumu no 209 tūkst. eiro 2013. gadā līdz 520 tūkst. eiro 2016. gadā, tas ir iekļauts Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošu kompāniju jeb Gazeļu sarakstā.

«Esam diezgan jauna reklāmas aģentūra, un darbības pirmajā gadā mums sevi bija jāpierāda. Šo fāzi esam izgājuši un vietu zem saules iekarojuši. Gadu gaitā bija skaidrs, ka būtu muļķīgi izmantot vienu jājamzirdziņu, tāpēc pakalpojumu klāsts papildināts, reaģējot uz klientu vēlmēm,» teic SIA Fresh Media līdzīpašnieks Ritvars Straume.

Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas Fresh Media ļāva atsperties darbības sākumposmā, bija fakts, ka iepriekš Latvijā sociālo tīklu komunikācija bija bērnu autiņos, daudzi uzņēmumi nezināja, kā šo rīku izmantot savā labā. Fresh Media spēja piedāvāt inovatīvus, pasaules tendencēm atbilstošus risinājumus, kas nepalika nepamanīti. «Mēs bijām vieni no pirmajiem, kas nebaidījās sociālajos tīklos komunicēt par īstermiņa kredītiem, kas tolaik bija jutīgs temats,» atminas R. Straume. Gadu laikā klientu loks auga, tam līdzi – pakalpojumu dažādība, tādējādi Fresh Media vairs nestrādā tikai interneta vidē. Piemēram, uzņēmums veido sarunu festivāla Lampa vizuālo identitāti, sākot no logo izveides līdz vides reklāmām un mājas lapas izstrādei. «Mums ir idejas un drosme, ko pamana un novērtē pasūtītāji,» stāsta Fresh Media izpilddirektore Annemarī Šperliņa.

Visu rakstu Sevi jāpierāda nepārtraukti lasiet 21. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes ieņēmumi pārsniedz plānoto, PVN ieņēmumi nedaudz atpaliek

Zane Atlāce-Bistere, 31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Atzīmējot augošā tirgus desmitgadi, neaizmirsīsim par nestabilitāti

AFI Investīcijas padomes priekšsēdētājs Deniss Pospelovs (tulkoja Žanete Hāka), 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 2009.gada 9.martā, ASV akciju tirgi kārtējo reizi saruka. Piektdien, 6.martā, vērojamais pieaugums neturpinājās un S&P 500 indekss samazinājās līdz 12 gadu zemākajam līmenim, tirdzniecības sesijas noslēgumā sasniedzot 676,53 punktus.

Īpaši slikta šī diena bija augsto tehnoloģiju investoriem. Tehnoloģiju kompāniju augstākā punkta sasniegšanas 9 gadu jubilejā (proti, 2000.gada 9.martā NASDAQ indeksa vērtība sasniedza vēsturiski augstāko atzīmi) NASDAQ indekss nogāzās līdz atzīmei, kas bija tieši četras reizes zemāk nekā pirms deviņiem gadiem sasniegtais augstākais līmenis.

Pesimisms un apātija – šie vārdi vislabāk raksturo ieguldītāju noskaņojumu šajā periodā. Cerības uz strauju indeksu atgūšanos pēc 2008.gada straujā krituma nepiepildījās, un tirgus pakāpeniski slīdēja aizvien zemāk. Tomēr arī krīzes pirmajiem mēnešiem raksturīgais paniskais noskaņojums (kad bija dzirdami izteikumi par visas ASV ekonomikas sabrukumu) bija izzudis. Analītiķu prognozes par turpmāko dienu notikumiem atšķīrās – daļa uzskatīja, ka tirgus lejupslīde turpināsies, taču lielākā daļa gaidīja nelielu tehnisko pieaugumu pēc piedzīvotā 25% krituma kopš gada sākuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā kopbudžeta ieņēmumi bija par 380,2 miljoniem eiro jeb 6,4% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt kopbudžeta izdevumi veikti par 430,4 miljonu eiro jeb 8,2% lielākā apmērā nekā 2019. gada pirmajā pusgadā, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta bilance tādējādi šogad pasliktinājusies un kopbudžetā veidojies 131,4 miljonu eiro deficīts, pretstatā 679,2 miljonu eiro pārpalikumam pērn pirmajā pusgadā. Bilances pasliktināšanos ietekmē kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde par 426,6 miljoniem eiro, tāpat arī zemāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (ĀFP) un izdevumu pieaugums, valdībai ieviešot atbalsta pasākumus COVID-19 seku mazināšanai.

Jāatzīmē, ka valsts budžetā pirmajā pusgadā bija 232,8 miljonu eiro deficīts, kamēr pašvaldību budžetā veidojies 101,4 miljonu eiro pārpalikums.

Kopbudžeta ieņēmumos pirmajā pusgadā saņemti 5,526 miljardi eiro un to zemāku līmeni nekā pērn noteica Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi un no tiem izrietošie satricinājumi ekonomikā, kā rezultātā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi saņemti par 98,8 miljoniem eiro jeb 2,3% zemākā apmērā nekā pērn pirmajā pusgadā un veidoja 4,171 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Martā jūtama Covid-19 ietekme uz nodokļu ieņēmumiem

Finanšu ministrija, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 71,3 miljonu eiro pārpalikums. Kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, auguši par 7,8%, kamēr ieņēmumi palielinājās par 2,5%, līdz ar ko kopbudžetā pārpalikums bija par 129,3 miljoniem eiro mazāks nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Jāatzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi kopumā saņemti tuvu plānotajam, tomēr atsevišķi martā nodokļu ieņēmumi bija par 4,2% zemāki nekā 2019. gada martā, un tas norāda uz negatīvu tendenci turpmākajiem mēnešiem. Kopbudžeta ieņēmumu mēreno pieaugumu pirmajā ceturksnī noteica ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu samazināšanās par 13,4%, kas lielākā apmērā nekā plānots tika saņemti 2019. gada nogalē, tādējādi ietekmējot ĀFP ieņēmumus šogad. Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies straujāk. To ietekmēja izdevumu palielināšanās valsts speciālajā budžetā, augstāki izdevumi veselības nozarei, kā arī izdevumu pieaugums Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Grindeks koncerna apgrozījums 2018. gada pirmajā ceturksnī bija 34,8 miljoni eiro, kas ir par 2,9 miljoniem eiro vai par 9% vairāk nekā 2017. gada pirmajā ceturksnī, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2018. gada pirmajā ceturksnī bija 3,2 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni, ir samazinājusies par 1,3 milj. eiro vai par 29%. Bruto peļņas rentabilitāte 2018. gada pirmajā ceturksnī bija 55%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 9%. 2018. gada pirmajā ceturksnī Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 58 pasaules valstīm kopumā par 32,3 milj. eiro, kas ir par 2,6 milj. eiro vai par 9% vairāk nekā 2017. gada pirmajā ceturksnī.

AS «Grindeks» padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans: «Inovācijas un pastāvīga produktu portfeļa attīstība, kā arī nepārtraukti ieguldījumi mārketingā un pārdošanā ir sekmējuši »Grindeks« padomes izvirzīto mērķu sasniegšanu šī gada pirmajā ceturksnī.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada pirmajā pusgadā «Grindeks» apgrozījums sasniedzis 71,5 miljonus eiro, bet peļņa - 6,7 miljonus eiro, informē uzņēmums.

Koncerna apgrozījums 2018. gada pirmajā pusgadā bija 71,5 milj. eiro, kas ir par 3,3 milj. eiro vai par 5% vairāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā. Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2018. gada pirmajā pusgadā bija 6,7 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2017. gada pirmo pusgadu, ir palielinājusies par 0,25 milj. eiro vai par 4%.

Bruto peļņas rentabilitāte 2018. gada pirmajā pusgadā bija 58%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 9%. 2018. gada pirmajā pusgadā Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 75 pasaules valstīm kopumā par 65,7 milj. eiro, kas ir par 4,5 milj. eiro vai par 7% vairāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu apgabaltiesas spriedumu lietā par akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidi Kalnciemā, vienlaikus norādot, ka lietā pārsūdzētais iestādes lēmums nedod galīgu atļauju darbības īstenošanai.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 7.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 21.decembra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju – Kalnciema pagasta iedzīvotāju – pieteikums par Jelgavas novada domes 2015.gada 28.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu akceptēta trešās personas SIA EcoLead paredzētā darbība – nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveide – Jelgavas novadā, Kalnciema pagastā, Kalnciemā, Jelgavas ielā 21.

Augstākā tiesa skaidro, ka paredzētās darbības akcepts ir lēmums, ar kuru konceptuāli tiek atbalstīta konkrētās darbības īstenošana tam paredzētajā vietā. Augstākā tiesa norāda, ka vienlaikus šis lēmums ir nošķirams no paredzētās darbības īstenošanas procesā turpmāk pieņemamiem lēmumiem. Lēmums par paredzētās darbības akceptu pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt ierosināto darbību. Uzsākot paredzētās darbības īstenošanu, tās ierosinātājam jebkurā gadījumā ir jāievēro normatīvo aktu prasības gan būvniecības uzsākšanai, gan piesārņojošās darbības veikšanas uzsākšanai. Konkrētajā gadījumā SIA EcoLead, lai tā varētu īstenot paredzēto darbību, vēl nepieciešams saņemt būvatļauju un atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Savukārt šo procesu ietvaros tiks izvirzīti patstāvīgi nosacījumi gan būvniecības, gan piesārņojošās darbības veikšanai, un arī šajos procesos sabiedrībai ir tiesības līdzdarboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pirmajā pusgadā ar zaudējumiem Latvijā strādājušas četras bankas

LETA, 04.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad pirmajā pusgadā ar zaudējumiem strādājušas četras bankas, tostarp lielākie zaudējumi bija bankai "Citadele", liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

2020.gada pirmajā pusgadā bankas "Citadele" zaudējumi bija 30,321 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Tāpat ar zaudējumiem šogad pirmajos sešos mēnešos strādājušas "Industra Bank", "PrivatBank" un "Expobank".

"Industra Bank" zaudējumi šogad pirmajā pusgadā bija 2,879 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, "PrivatBank" zaudējumi veidoja 2,833 miljonus eiro, kas ir četras reizes vairāk nekā 2019.gada pirmajā pusgadā, bet "Expobank" zaudējumi pieauguši par 22,3%, sasniedzot 674 800 eiro.

Vienlaikus lielākā peļņa 2020.gada pirmajā pusgadā starp Latvijas bankām bija "Swedbank" - šogad pirmajā pusgadā "Swedbank" peļņa bija 44,254 miljoni eiro, kas ir par 26,4% mazāk nekā 2019.gada pirmajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāts un bijušais advokāts Aldis Gobzems (KPV LV) Administratīvajā rajona tiesā Rīgā ir pārsūdzējis Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) lēmumu par viņa izslēgšanu no advokatūras, apstiprināja politiķis.

Administratīvās rajona tiesas Rīgā pārstāve Ilze Butkus apstiprināja, ka tiesā ir saņemts iesniegums no Gobzema, taču nevarēja komentēt tā saturu. Viņa skaidroja, ka lēmumu par lietas tālāku virzību tiesa, visticamāk, pieņems šīs nedēļas laikā, taču termiņu ir iespējams pagarināt.

Gobzems arī norādīja, ka, viņa ieskatā, viņš ticis izslēgts nevis tādēļ, ka savas profesionālās darbības laikā būtu izdarījis kaut ko nelikumīgu, bet tādēļ, ka savas politiskās karjeras laikā esot pateicis vārdu «bandīts». Viņš pauda, ka advokatūras praksē ir bijuši gadījumi, kad pret citiem kolēģiem nav ierosinātas disciplinārlietas pat par nopietnākiem pārkāpumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Investīcijas komercīpašumā Baltijas valstīs šogad veido 511 miljonus eiro

Rūta Cinīte, 21.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais investīciju apmērs nekustamajā komercīpašumā Baltijas valstīs 2017.gada pirmajā pusgadā sasniedza 511 miljonus eiro, paliekot 2016.gada pirmā pusgada rādītāju līmenī, informē nekustamā īpašuma konsultāciju kompānija Colliers International.

Kompānija atzīmē, ka minētās investīcijas ietver komercīpašumus, kuru pārdošanas cena pārsniedz 0,4 miljonus eiro, izņemot attīstības projektus un zemes iegādi.

Lietuva pašlaik ieņem vadošo pozīciju komerciālā nekustamā īpašuma investīciju apjoma ziņā ar 260 miljoniem eiro. Tai seko Igaunija ar 194 miljoniem eiro un Latvija ar 57 miljoniem eiro. Savukārt kopējais investīciju apjoms Baltijas valstīs 2017.gada pirmajā pusgadā ir nedaudz samazinājies - par 2,4 procentiem, salīdzinot ar 523 miljoniem 2016. gada pirmajā pusgadā.

2017.gada pirmajā pusgadā lielāko investīciju daļu (43%), pieaugot no 34% 2016.gada pirmajā pusgadā piesaistīja mazumtirdzniecības segments. «Tas bija lielākais investīciju veicinātājs visās trijās Baltijas valstīs pirmajā pusgadā,» atzīmē Colliers International.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Gudrākās galvas Latviju neinteresē

Līva Melbārzde - DB galvenā redaktore, 04.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad skolas gaitas uzsākuši 18 443 pirmklasnieki. Negatīvās demogrāfijas dēļ skolēnu skaits pa gadiem ir rūkošs, un strauja risinājuma šai situācijai nav. Mēs esam neliela valsts ar visām no tām izrietošajām sekām, un visai apnicīga šķiet ministru ņemšanās ap izglītības infrastruktūras pilnveidi un kvalitātes celšanu, jau kuro gadu tā arī netiekot tālāk par runāšanas līmeni. Uz šī fona nepamanīti garām paslīd fakts, ka mazajā Latvijā mācās arī pat no pasaules līmeņa viedokļa izcili prāti, kas no starptautiskām olimpiādēm atved pirmās godalgas.

Kā DB 03.09.2018. numurā rakstīja – pērn Latvijas skolēni no prestižām ārvalstu sacensībām ir atveduši 17 medaļas, turklāt tādās jomās, kuras jau labu laiku esam pieraduši uzskatīt mūsu valstī par deficītām. Arī šogad Latvijas skolēniem pasaules olimpiādēs jau ir 11 medaļas – tostarp ķīmijā, bioloģijā, fizikā, nemaz nerunājot par Eiropas līmeņa sacensībām, kur mūsējie izceļas gan informātikā, gan matemātikā. Ir visi iemesli būt tiešām lepniem par Latvijas skolēnu sasniegumiem un varēšanu, taču rodas pamatots jautājums, kas ar viņiem notiek tālāk pēc skolas beigšanas? Vai viņi paliek Latvijā un palīdz celt mūsu valsts zinātnes un inovāciju līmeni? Te nu diemžēl atbilde ir skumja. Izrādās, neviena iestāde Latvijā pat neapkopo informāciju, kur šie talantīgie jaunieši pēc skolas beigšanas paliek, kur izvēlas studēt un vai viņu spējas vispār jebkādā jomā Latvijā tiek liktas lietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Salaspils novadā aizturēta autozagļu banda, kas Rīgā uzdarbojusies divus gadus

Zane Atlāce - Bistere, 27.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salaspils novadā par automašīnu zādzībām Valsts policija (VP) decembrī aizturējusi personu grupu, kas aptuveni divus gadus nodarbojusies ar automobiļu zādzībām, informē VP.

Aizturētie zaguši automašīnas, kas nebija aprīkotas ar papildu signalizāciju. Zagtie automobiļi tika vesti uz Lietuvu tālākai realizācijai.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes (KIP) 2. nodaļas policisti, veicot vērienīgu izmeklēšanu, noskaidrojuši personu grupu, kas aptuveni divus gadus nodarbojusies ar automašīnu zādzībām Rīgā un tās apkārtnē. Izmeklēšanas laikā policisti uzzināja, ka autozagļi uzdarbojušies nakts laikā un pārsvarā zaguši BMW markas automašīnas, kurām nav uzstādīta papildu signalizācija.

Policistu rīcībā esošā informācija liecināja, ka zagtie spēkrati turēti īrētās garāžās dažādās Rīgas reģiona nomalēs, zagtajām automašīnām nomainītas valsts numura zīmes un tās paredzētas tālākai realizācijai Lietuvā. Proti, zagtie transportlīdzekļi nogādāti automašīnu uzpircējiem Šauļu apgabalā, kuri piegādātās automašīnas aptuveni trīs stundu laikā izjaukuši pa detaļām un šīs detaļas dienas laikā nogādājuši jau citās noliktavās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā līderpozīcijas elektroenerģijas tirgū saglabāja uzņēmums Latvenergo, nozares pārstāvji prognozē, ka konkurence starp tirgotājiem turpinās augt

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) sniegtā informācija liecina, ka 2018. gadā juridisko klientu segmentā lielāko elektroenerģijas apjomu izdevās pārdot Latvenergo, otro vietu ieņēma Enefit, trešo - Geton Energy, bet lielāko elektroenerģijas tirgotāju piecinieku juridisko klientu segmentā noslēdza Scener un Imlitex Latvija. Latvenergo līderpozīcijas saglabāja arī mājsaimniecību tirgū, aiz sevis atstājot Lattelecom, Alexela (iepriekš 220 Enerģija), Baltcom un Latvijas dzelzceļu. Konkrētus datus par tirgus procentuālo sadalījumu SPRK vairs nesniedz.

Juridisko klientu segmentā konkurence ir bijusi ļoti dinamiska jau gandrīz desmit gadus, zināma attīstība notiek arī mājsaimniecību tirgū, uzsver Latvenergo Pārdošanas funkcijas direktors Uldis Mucinieks. «Konkurence ir noderīga katram tirgotājam, un arī mums tā ir iespēja arvien paplašināt savas iespējas. To, ka konkurence ir aktīva un efektīga, pierāda arī tas, ka starp salīdzināmiem dažādu tirgotāju piedāvājumiem rēķina atšķirības ir ļoti nelielas. Tajā pašā laikā konkurences attīstībai līdzi nāk arī dažas konsekvences. Apstākļos, kad cenu atšķirības starp piedāvājumiem ir nelielas, biežāk novērojama tirgotāju vēlme manipulēt ar atsevišķiem līguma nosacījumiem, kas patērētājam paliek nepamanīti, bet tirgotājam ļauj piedāvāt šķietami labāku elektroenerģijas cenu, salīdzinot savstarpēji nesalīdzināmus piedāvājumus,» stāsta U. Mucinieks, uzsverot, ka kopumā Latvenergo tirgus daļas dinamika aizvadītajos gados nav būtiski mainījusies - 50% juridisko klientu segmentā un 90 līdz 95% mājsaimniecību tirgū. «Likumsakarīgi, ka kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanās daļa klientu ir izvēlējušies kādu citu elektroenerģijas piegādātāju, tomēr 2018. gads ir iezīmējis arī jaunas tirgus tendences. Proti, klientu plūsma arvien vairāk kļūst divvirzienu, jo liela daļa no tiem, kas iepriekš ir izvēlējušies citu elektroenerģijas tirgotāju, ir pieņēmuši lēmumu atgriezties pie Elektrum. Jāsaka, ka šie skaitļi nav mazi - kopumā tie ir apmēram desmit tūkstoši klientu, kuri jau ir atgriezušies atpakaļ pie mums. Protams, pateicamies klientiem par kompetences un sniegto pakalpojumu augsto novērtējumu - 2018. gadā tas bija gandrīz katrs trešais klients, kas atgriezās pie Elektrum,» uzsver Latvenergo pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rīgas centra dzīvokļu tirgū pieaug augstas klases piedāvājumu skaits. Kas tos pirks?

Helmuts Medinieks, 30.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Staigājot pa Rīgas centra ielām un baudot tā unikālo vidi, neviļus rodas pārdomas - kāpēc teju katrā Rīgas centra daļā top kāda jauna augstas klases dzīvokļu ēka? Kas šos dzīvokļus pirks? Vai pie esošā, mēreni stabilā ekonomikas augšanas tempa pastāv un veidosies atbilstošs pieprasījums?

Pētot Cenubanka.lv pieejamos datus, var secināt, ka kopējais nekustamo īpašumu darījumu skaits Rīgā kopš 2016. gada samazinās. Šāda statistika novērš bažas par pamatīgu «burbuli» nekustamā īpašuma tirgū, kas būtu atbilde visiem iepriekš uzdotajiem jautājumiem un mudina dziļāk meklēt iemeslu šādam piedāvājuma kāpumam.

Savukārt, premium segments Rīgā pēdējos gados atsevišķās cenu kategorijās piedzīvojis darījumu skaita palielināšanos. Jāatzīst, ka dzīvokļiem, kuru cena pārsniedz 2500 EUR/kv.m, darījumu kopsumma gadā ir tik maza, ka ir teju neiespējami noteikt spēcīgu tendenci pieprasījumā (Rīgā vidēji notikuši tikai nedaudz vairāk nekā 100 darījumi gadā, skatoties pēdējo četru gadu griezumā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad strauji mainās darba vide un samazinās rūpnīcu skaits, kurās lielāko daļu darba dara cilvēki, kļūst aktuāls jautājums, kā sevi realizēt nākotnē

Lai sāktu meklēt atbildes uz šo jautājumu Latvijā savu darbību uzsāk uzņēmums SIA Positive Company, kas ir apņēmies palīdzēt Latvijas iedzīvotājiem ērtāk mainīties ar aktuālām un vērtīgām zināšanām tiešsaistes mācību platformā Meistarklases.com. Tā piedāvās Latvijas iedzīvotājiem mācīties no vietējiem nišu speciālistiem video lekciju, vebināru un klātienes nodarbību veidā. Portāls ir radies no domubiedru sāpes par to, ka Latvijā ir daudz izcili gudru cilvēku, kuriem nav veida, kā nodot savas zināšanas tālāk, un tajā pašā laikā ir daudz cilvēku, kuri nespēj šos speciālistus sasniegt vai atļauties klātienes nodarbības pie viņiem.

«Šāda informācijas apmaiņa ļaus jebkuram padziļinātāk mācīties un izzināt sevis interesējošās tēmas, lai, ļoti iespējams, tās drīz kļūtu par hobiju vai naudas pelnīšanas iespēju,» saka Kristiāns Līcis, Meistarklases.com (SIA Positive Company) vadītājs. Otrs Meistarklases.com virziens ir zināšanas un dzīves prasmes, kuras skolā neiemāca. Piemēram, pabeidzot skolu cilvēks māk matemātiku un mazliet fiziku, bet viņam nav iemācīts, kā pārvaldīt finanses, veidot attiecības vai gaumīgi ģērbties. «Šī būs iespēja aizpildīt zināšanu robus un, iespējams, atklāt jaunas intereses un dzīves aicinājumus,» viņš saka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Viena no lielākajām Lietuvas būvniecības kompānijām plāno 70 miljonu apgrozījumu

Anda Asere, 21.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no lielākajām Lietuvas būvniecības kompānijām Conresta UAB šogad plāno sasniegt 70 miljonus eiro lielu apgrozījumu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Conresta ir diezgan jauna kompānija – tai ir tikai astoņi gadi. «Neskatoties uz to, esam kļuvuši par vienu no lielākajiem būvniecības uzņēmumiem Lietuvā, pateicoties ambiciozai un enerģiskai komandai un nepārtrauktām inovācijām. No 2011. līdz 2015. gadam apgrozījums auga desmit reizes, darbinieku skaits palielinājās aptuveni četras reizes, tāpēc neesam palikuši nepamanīti starptautiskā līmenī. Saskaņā ar Eiropas straujāk augošo kompāniju sarakstu Inc. 5000 Europe 2017, esam trešā straujāk augošā būvniecības kompānija Eiropā, apgrozot vairāk nekā 50 milj. eiro,» klāsta Luks Laukaitis (Lukas Laukaitis), Conresta UAB direktors.

Conresta mērķis ir palikt lielāko būkompāniju pieciniekā. Tās lielākie konkurenti Lietuvā ir Panevezio statybos trestas, Mitnija un YIT Kausta, bet Baltijā – Merko. «Jāuzsver, ka konkurējam ar tirgus līderiem – veterāniem, tāpēc fakts, ka mums ir izdevies kļūt par vienu no spēcīgākajiem tik īsā laikā, apliecina mūsu ambīcijas, enerģiju un to, ka esam izvēlējušies pareizo ceļu,» saka L. Laukaitis. Kompānijas šī brīža lielākais izaicinājums ir jau pieminētā konkurence un kvalificētu cilvēkresursu trūkums. Tāpēc ir īpaši svarīgi pētīt izmaiņas darba tirgū un pievērst uzmanību faktam, ka pēdējos gados atlīdzība par darbu ir augusi straujāk nekā izpildījums. Tas nozīmē, ka būvniecības kompānijām ir jāpiedāvā atalgojums, kas nav zemāks par tirgū dominējošo, jāizmanto resursi tādā veidā, lai kompānija paliktu konkurētspējīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Kaspersky operētājsistēmā Windows atrod vājās vietas, kas ļauj to izmantot ļaunprātīgām darbībām

Žanete Hāka, 03.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Kaspersky" automatizētās noteikšanas tehnoloģijas ir atradušas "Windows" nulles dienas ievainojamību.

Mūķis (exploit), kas izmantoja šo ievainojamību, ļāva uzbrucējiem iegūt augstākas privilēģijas uzbrukumam pakļautajās ierīcēs un izvairīties no pārlūka "Google Chrome" aizsardzības mehānismiem. Jaunatklātais mūķis tika izmantots ļaunprātīgā operācijā "WizardOpium".

Nulles dienas ievainojamības ir iepriekš nezināmas kļūdas programmatūrā. Ja noziedznieki tās atrod pirmie, viņi var ilgi rīkoties nepamanīti, nodarot nopietnu un negaidītu kaitējumu. Parasti drošības risinājumi nespēj ne pazīt sistēmas infekciju, ne aizsargāt lietotājus no vēl nepazīstamiem apdraudējumiem.

"Windows" jauno ievainojamību "Kaspersky" pētniekiem ļāva atklāt kāds nulles dienas mūķis. 2019. gada novembrī Kaspersky mūķu profilakses tehnoloģijai, kas ir iebūvēta lielākajā daļā uzņēmuma risinājumu, izdevās pamanīt nulles dienas mūķi pārlūkā "Google Chrome". Šis mūķis ļāva uzbrucējiem izpildīt patvaļīgu kodu upuru datoros. Turpinot pētīt šo operāciju, ko eksperti nodēvēja par "WizardOpium", tika konstatēta vēl viena ievainojamība — šoreiz operētājsistēmā "Windows".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā pusotra mēneša laikā Rīgas un Zemgales reģionā novērots, ka strauji pieaudzis zādzību skaits no privātmājām. Pēdējā laika tendence liecina, ka daļa zādzību tiek veiktas brīžos, kad saimnieki ir pārradušies mājās un atslēguši signalizāciju, informē Valsts policija.

Visbiežāk garnadži apzog tās mājas, kas atrodas meža tuvumā, un noziegums tiek pastrādāts tumsas aizsegā, izmantojot tumšas krāsas apģērbu un maskas. Saistībā ar notiekošo Valsts policija aicina iedzīvotājus nekavējoties ziņot par redzētām aizdomīgām personām un automašīnām.

Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes amatpersonas, veicot analīzi par zādzībām no privātmājām, konstatēja, ka Rīgas apkaimē un Zemgales reģionā, laika posmā no šā gada 1.oktobra līdz 16.novembrim ir pieaudzis zādzību skaits no privātmājām salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem. Iepriekšminētajā laika posmā Valsts policijā reģistrētas 33 zādzības no privātmājām. Iestājoties rudenim, ātrāk paliek tumšs un šis apstāklis atvieglo nozieguma izdarīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Krievijas specdienests pēdējo gadu laikā vairākkārt īstenojis uzbrukumus Latvijas kibertelpai

LETA, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas armijas izlūkošanas pārvaldes (GRU) pēdējo gadu laikā vairākkārt īstenojis uzbrukumus Latvijas kibertelpai, aģentūra LETA uzzināja Satversmes aizsardzības birojā (SAB).

SAB vērtējumā GRU ir viens no aktīvākajiem ārvalstu dienestiem, kas arvien intensīvāk ir izvērsis darbu pret Rietumvalstīm, tajā skaitā pret Latviju.

Tā pati Krievijas militārā izlūkošanas dienesta hakeru grupa, kas īstenoja uzbrukumus Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai «OPCW», Pasaules Antidopinga aģentūrai un Malaizijas institūcijām, kuras veica izmeklēšanu saistībā ar «MH17» lidmašīnas notriekšanu, pēdējo gadu laikā ir vairākkārt īstenojusi uzbrukumus arī Latvijas kibertelpā, informēja SAB.

Kiberuzbrukumus Latvijā GRU ir veicis spiegošanas nolūkā, un visbiežāk uzbrukumi tikuši vērsti pret valsts institūcijām, tajā skaitā ārlietu un aizsardzības sektoriem. Retāk uzbrukumi bijuši mērķēti pret privātiem uzņēmumiem, arī medijiem. GRU īstenoto kiberuzbrukumu būtība ir iekļūt informācijas sistēmā, tajā darboties nepamanīti, un ilgstoši iegūt no sistēmas datus, piemēram, regulāri piekļūt e-pastu sarakstei un darba stacijā apstrādātiem dokumentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

FM: Kopbudžeta ieņēmumi pirmajā pusgadā palielinājušies visās galvenajās ieņēmumu grupās

Db.lv, 26.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopbudžeta ieņēmumi gada pirmajā pusgadā būtiski pārsniedza veikto izdevumu apmēru, veidojot pārpalikumu 477,7 milj. eiro apmērā, kas par 247 milj. eiro pārsniedz iepriekšējā gada attiecīgajā periodā kopbudžetā esošo pārpalikuma apmēru, informē Finanšu ministrija.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi pirmajā pusgadā palielinājušies visās galvenajās ieņēmumu grupās un veidoja 5 410,8 milj. eiro, attiecīgā perioda ieņēmumus pērn pārsniedzot par 588,8 milj. eiro jeb 12,2%. Nomināli lielākais kāpums vērojams nodokļu ieņēmumiem, kas bija par 371,5 milj. eiro jeb 9,7% augstāki kā pērn attiecīgajā periodā. Jāizceļ uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu kāpums par 53,2 milj. eiro jeb 23,4%, kas skaidrojams ar taksācijas gada peļņas apmēra pieaugumu pirms nodokļa aprēķināšanas, kas atspoguļojās iesniegtajās UIN deklarācijās. Nozīmīgs kāpums vērojams arī citās lielākajās nodokļu grupās – sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ņemot vērā arī likmes celšanu, palielinājās par 158,9 milj. eiro jeb 14,4%, savukārt tādiem patēriņa nodokļiem kā akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis (PVN) vērojams attiecīgi 53,5 milj. eiro jeb 12,5% un 95,9 milj. eiro jeb 9,4% kāpums. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi (IIN), ņemot vērā likmes diferencēšanu un izmaiņas nodokļu atvieglojumos, palielinājās par 4,6 milj. eiro jeb 0,6%. Nodokļu ieņēmumu pieaugums kopumā saistāms ar augošo darba samaksas līmeni valstī un spēcīgo mazumtirdzniecības kāpumu, kā arī nodokļu reformas ietvaros ieviestajām izmaiņām ar 2018. gada 1. janvāri. Vidējā darba samaksa valstī šā gada 1.ceturksnī bija par 8,6% augstāka kā pērn attiecīgajā periodā, savukārt mazumtirdzniecības apgrozījums gada pirmajos piecos mēnešos bija par 7% augstāks kā piecu mēnešu periodā 2017.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad globālā pandēmija otrajā plānā aizbīdījusi lielvalstu tirdzniecības kariņus. Nupat gan Pasaules Tirdzniecības organizācija lēmusi, ka Eiropas Savienība (ES) ASV varēs noteikt papildu tarifus attiecībā uz tās eksportu četru miljardu ASV dolāru vērtībā, Reuters ziņojušas šim darījumam pietuvinātas personas.

Katrā ziņā, neskatoties uz milzīgajiem izaicinājumiem ekonomikai, izskatās, ka ASV un Eiropa tirdzniecības ziņā ir gatavas viena otrai likt papildu barjeras.

Dots pret dotu

Abu reģionu tirdzniecības strīds saasinājās pēc tam, kad 2018. gadā ASV lēma noteikt tarifus ES alumīnijam un tēraudam. Eiropa uz to savukārt atbildēja ar tarifiem vairākiem ASV ražojumiem, piemēram, skarti tika Harley-Davidson motocikli un Levi Strauss & Co džinsi.Tāpat pirms laika (2019. gada rudenī) ASV sankcijas skāra Eiropas preces 7,5 miljardu ASV dolāru apmērā (gadā). ES šāds “sods” tika noteikts kā adekvāts saistībā ar reģiona nelegālo finansiālo palīdzību Francijas lidaparātu ražotājam Airbus. Eiropa ASV atbildi parādā nepalika un norādīja, ka gluži “tīras” nav arī ASV nodokļu atvieglojumu iniciatīvas Boeing. Attiecīgi nu ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas svētību sperta minētā atbilde agrākajiem ASV tarifiem saistībā ar Airbus-Boeing “sāgu”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Strauji augošus uzņēmumus pirks kā karstus pīrādziņus

Māris Ķirsons, 08.08.2018

Auditorkompānijas SIA PricewaterhouseCoopers Biznesa konsultāciju nodaļas direktors Raimonds Dauksts.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības karš, ko izraisīja ASV un Ķīnas, kā arī ASV un ES ievedmuitas tarifu ieviešana, investorus ir darījis piesardzīgus, tomēr nekas neliecina, ka Ķīnas uzņēmumi pārstātu iepirkties Eiropā, to intervijā Dienas Biznesam stāsta auditorkompānijas SIA PricewaterhouseCoopers Biznesa konsultāciju nodaļas direktors Raimonds Dauksts, kurš pavisam nesen atgriezies Latvijā pēc vairāku gadu darbošanās ASV.

Viņaprāt, Latvijā pilnībā netiek izmantots biznesa konsultantu piesaistīšanas iespēju potenciāls, lai risinātu sarežģītus procesus uzņēmumu pirkšanā, pārdošanā, apvienošanā un sadalīšanā.

Fragments no intervijas

Kas ir tie stimuli, kas likuši atgriezties Latvijā?

Kad devos uz ASV, man jau bija skaidrs, ka kaut kad atgriezīšos Latvijā. Nozīmīga loma bija dzīves kvalitātei Latvijā, ko īsti nevar novērtēt līdz brīdim, kamēr neesi bijis ārzemēs. No savas pieredzes varu sacīt, ka Latvijā dzīves kvalitāte ir labāka, nekā mēs paši to apzināmies un novērtējam. Ir lietas, kuras, visu laiku dzīvojot Latvijā, pieņem par pašsaprotamām, bet, nonākot, piemēram, ASV, sāc novērtēt krietni vairāk. Piemēram, rodas jautājums par bioloģisku ēdienu, taču iegādāties ģenētiski nemodificētus pārtikas produktus, kas nebūtu pārsaldināti un citādi pārveidoti, nav nemaz tik vienkārši. Rīgā, nemaz nerunājot par citām Latvijas pilsētām, cilvēki ir pieraduši pie parkiem un kokiem vai jūras tuvuma. Savukārt ASV daudzās vietās par šādu skatu var tikai sapņot, un, lai to redzētu, ir jābrauc daudz desmitu un pat simtu kilometru attālumā. Lai ainavu ar parku (kokiem) varētu redzēt no sava mājokļa loga Ņujorkā, ir jāšķiras no simtiem tūkstošu un pat miljoniem ASV dolāru. Faktiski, esot ASV, novērtēju to, kas ir Latvijā, bet kā nav šajā ekonomiski bagātajā lielvalstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pēc iespējas īsākā laikā atrisinātu problēmas ar SIA "Gallusman" investīciju projektu olu ražotnei Ogres novadā, Saeimas Tautsaimniecības komisija uzdeva izpildvarai izveidot īpašu darba grupu.

"Nākošā sanākšana par olām varētu notikt 8. martā, kur es vēlētos dzirdēt, ka Ekonomikas ministrijas atbalsts investīcijām ir beidzot salāgots ar VARAM prasībām aizsargāt vidi. Mēs taču esam viena valsts," komisijas darba noslēgumā sacīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas priekšsēdētāja biedrs Krišjānis Feldmans.

Saeimas deputāti norādīja, ka darba grupā jāiekļauj pārstāvji no Ekonomikas ministrijas (EM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Ogres novada pašvaldības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā. Jāpiebilst, ka tieši Ārvalstu investoru padome nupat nākusi klajā ar paziņojumu, ka ar investīciju piesaisti Latvijai klājas viduvēji. Komisija nolēma, ka darba grupā jāiekļauj pa vienam vai diviem pārstāvjiem no Ekonomikas ministrijas (EM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Ogres novada pašvaldības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Madara Cosmetics koncerna apgrozījums pirmajā pusgadā pieaudzis par 47%

LETA, 27.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotāja "Madara Cosmetics" koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 8,217 miljoni eiro, kas ir par 47% vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, bet koncerna peļņa pieaugusi 2,2 reizes un bija 1,807 miljoni eiro, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Tostarp koncerna ieņēmumi no produkcijas pārdošanas Latvijā 2020.gada pirmajā pusgadā palielinājušies par 56,6% salīdzinājumā ar 2019.gada pirmo pusgadu, sasniedzot 2,282 miljonus eiro, ieņēmumi no produkcijas pārdošanas pārējās Eiropas Savienības valstīs auguši par 45,5%, sasniedzot 5,43 miljonus eiro, bet ieņēmumi no produkcijas pārdošanas citu valstu tirgos palielinājušies par 19,2%, veidojot 401,3 tūkstošus eiro.

Lielākais tirgus ārpus Latvijas "Madara Cosmetics" ir Somija. 2020.gada pirmajā pusgadā kompānijas ieņēmumi Somijā veidoja 1,32 miljonus eiro, kas ir par 2% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

"2020.gada pirmajā pusē uzņēmums spēris lielu soli uz priekšu, turpinot strauju attīstību un sasniedzot teicamus rezultātus. Vienlaikus šis ir bijis arī ļoti neparasts posms, kas aizritējis lielas nenoteiktības apstākļos un licis piekoriģēt uzņēmuma darbības stratēģiju. Paraugoties atpakaļ, šobrīd var droši teikt, ka uzņēmuma reakcija uz Covid-19 izraisītajiem apstākļiem ir bijusi pareiza, un virkne pieņemto lēmumu, kas attiecas uz korekcijām uzņēmuma darbības stratēģijā, ļāvuši sasniegt pēdējā laika straujāko izaugsi," pauda kompānijas valdes loceklis Uldis Iltners.

Komentāri

Pievienot komentāru