Jaunākais izdevums

Lai nodrošinātu ātru, ērtu un vēl drošāku iepirkšanos, “Maxima Latvija” atklājusi jaunu iepirkšanās veidu Baltijā – Scan&go” jeb “Skenē pats”, informē uzņēmumā.

Tas sniedz iespēju preci skenēt “Maxima” mobilajā lietotnē, produktus liekot savā vai veikalā iegādātā maisiņā, un gala rezultātā par precēm ērti norēķinoties īpašā apmaksas zonā, produktus neizņemot no maisiņa. Šis ir pirmais šāda veida iepirkšanās risinājums Baltijā, kas apvieno gan skenēšanas funkciju lietotnē, gan arī atsevišķi izveidotu norēķinu zonu.

Kopējās investīcijas veido 150 tūkstošus eiro un pakalpojums pašlaik pieejams “Maxima XXX” veikalā t/c “Akropole”.

“Covid-19 ietekmē šo gadu varam dēvēt par digitalizācijas evolūciju jeb laiku, kad jau papildus esošajiem digitālajiem risinājumiem kā, piemēram, mākslīgais intelekts plauktu piepildījuma uzraudzībai, elektroniskās cenu zīmes, arvien vairāk digitālu ekrānu veikalos, jaunas pašapkalpošanās kases, mobilā lietotne ar maksājuma iespējām, sprinta ātrumā ieviešam jaunus risinājumus, uzlabojot iepirkšanās pieredzi, kā arī arvien vairāk rūpējamies par klientu un darbinieku drošību. “Skenē pats” risinājums ar atsevišķu norēķinu zonu iepirkšanos padara ērtu un ātru, kā arī nodrošina bezkontakta iepirkšanos, kas jo īpaši būtiski šajos pandēmijas apstākļos,” stāsta “Maxima Latvija” vadītājs Viktors Troicins.

Viņš piebilst, ka lai šādu norēķinu pakalpojumu varētu ieviest operatīvi arī citos “Maxima” veikalos, nepieciešamas papildu izmaiņas kases sistēmās. "Ja Valsts ieņēmumu dienesta pārraudzītais regulējums būtu elastīgs, sniedzot iespēju ātrāk ieviest jaunus pakalpojumus mūsu klientiem, iepirkšanos būtu iespējams padarīt vēl drošāku. Tāpēc esam iesaistījušies aktīvā dialogā ar likumdevējiem un atbildīgajām iestādēm, lai uz pandēmijas laiku panāktu pagaidu noregulējumu,” piebilst V.Troicins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par “Maxima Latvija” vadītāju un valdes locekli kļūs Karolina Zygmantaitė, vienlaikus pievienojoties arī “Maxima Grupe” valdei, informē uzņēmumā.

K.Zygmantaitė “Maxima Latvija” vadītājas amatā nomainīs Tomasu Rupši, kurš turpinās darbu “Maxima Grupe”, stājoties “Maxima LT” vadītāja amatā Lietuvā.

““Maxima Latvija” pēdējo gadu laikā ir kļuvusi vēl spēcīgāka nekā līdz šim. Tomas Rupšis, kopā ar profesionālu un mērķtiecīgu komandu, ir vēl vairāk nostiprinājis “Maxima Latvija” līdera pozīciju tirgū. Tieši šobrīd, šajos nemierīgajos laikos, cieša savstarpēja sadarbība ir svarīgāka kā jebkad. Esmu pārliecināta, ka mēs visi kopā augsim, veltot savu enerģiju un uzmanību mūsu biznesa pamatam - veikaliem, tā rezultātā vēl vairāk stiprinot uzņēmumu. Mēs turpināsim jauno, vienoto “Mans veikals” formātu ieviešanu, vēl vairāk rūpējoties par klientu ērtībām. Turpināsim rūpēties par mūsu kolēģu izaugsmi un iesaisti, tostarp talantu attīstības iniciatīvām, piemēram, programmai “Izrāviena komanda”, lai kopā augtu vēl straujāk. Vienlaikus uzskatu, ka ir svarīgi turpināt ciešu sadarbību ar piegādātājiem un saglabāt uz klientu orientētu skatījumu ikvienā darbības jomā,” uzsver jaunā “Maxima Latvija” vadītāja K.Zygmantaitė.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 8. decembra par “Maxima Latvija” vadītāju un vienīgo valdes locekli kļūs Tomas Rupšys, informē uzņēmumā.

Līdztekus viņš pievienosies Maxima Grupė UAB valdei. Šajos amatos viņš nomainīs Viktoru Troicinu, kurš uzņēmumu grupu atstāj pēc abpusējas vienošanās.

Pirms pievienošanās Maxima Latvija, T. Rupšys vadīja Vilniaus prekyba grupas uzņēmuma Euroapotheca darbību Igaunijā. Pirms tam viņš bija vadītājs Lenus Trading Ltd., kas ir saistītais uzņēmums Apvienotajā Karalistē, kuram pieder pārtikas veikalu ķēde, kas strādā franšīzes ietvaros.

“Esmu priecīgs uzņemt Tomas Rupšys “Maxima” uzņēmumu grupā. Viņam ir plaša pieredze mazumtirdzniecības nozarē dažādos Eiropas tirgos. Esmu pārliecināts, ka ar Tomas Rupšys līderību “Maxima Latvija” sasniegs izcilus darbības rādītājus arvien dinamiskākā tirgus situācijā un piepildīs mūsu klientu ekspektācijas. Tāpat patiesi vēlos pateikties Viktoram Troicinam, kurš pārņēma “Maxima Latvija” vadību pandēmijas sākumā un kurš veiksmīgi tika galā ar šī sarežģītā perioda izaicinājumiem,” saka Mantas Kuncaitis, Maxima Grupė vadītājs un valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības nozare Latvijā pēdējo 20 gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju lēcienu, ceturtdien mazumtirgotāja SIA "Maxima Latvija" jaunākā "Maxima mazumtirdzniecības kompasa" pētījuma prezentācijā sacīja tirgotāja Biznesa analītikas nodaļas vadītāja Jeļena Popjonoka.

Viņa norādīja, ka nozare kopumā ļoti reaģē uz dažādiem tehnoloģiskajiem jauninājumiem, un pēdējo 20 gadu laikā tas Latvijā bija redzami izteikti.

Popjonoka stāstīja, ka, tuvojoties Latvijas iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā (ES) 2004.gada 1.maijā, bija posms, kad Latvijā ienāca vairāki jauni tirgus spēlētāji, tajā skaitā "Maxima". Latvijā parādījās jauna formāta veikali, kā piemēram, hipermārketi, un aizvien lielāku lomu ieņēma dažādas tirgotāju akcijas un mārketinga aktivitātes, kas pirms tam nebija izplatītas.

Pēc iestāšanās ES Latvijas iedzīvotājiem parādījās plašākas iespējas ceļot un redzēt citu valstu piedāvājumus, tādēļ pieprasījums pēc dažāda veida iepriekš Latvijā mazāk redzētiem produktiem, piemēram, bioloģiskās pārtikas, stāstīja Popjonoka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Saslimšana ar Covid-19 konstatēta Maxima Latvija veikala darbiniekam Olainē

LETA, 31.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saslimšana ar Covid-19 konstatēta mazumtirgotāja "Maxima Latvija" darbiniekam "Maxima X" veikalā Olainē, Zemgales ielā 53, informēja "Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Viņa pavēstīja, ka saslimšana ar Covid-19 veikala darbiniekam apstiprināta sestdien, 29.augustā.

Dupate-Ugule norādīja, ka pēc attiecīgās informācijas saņemšanas veikals nekavējoties tika slēgts dezinfekcijai, kā arī ievērotas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) rekomendācijas, visiem darbiniekiem, kuri bija kontaktā ar attiecīgo personu, nozīmēta pašizolācija un kontroles pārbaudes.

Pēc pilnīgas telpu dezinfekcijas veikals 29.augusta vakarā atsācis darbu ar jaunu darbinieku komandu.

"Saņemot informāciju no SPKC par darbinieka saslimšanu un, sekojot rekomendācijām, kā arī uzņēmumā izstrādātajām vadlīnijām, operatīvi reaģējām, lai ierobežotu tālāku vīrusa izplatību. Šobrīd ir jau veikta pilnīga telpu dezinfekcija, kā arī esam norīkojuši visus Olaines "Maxima X" veikalā strādājošos pašizolācijā un uz veselības pārbaudēm," pauda "Maxima Latvija" vadītājs Viktors Troicins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotāja SIA "Maxima Latvija" vadības komandu atstājis Jānis Vanags, informē uzņēmumā.

J.Vanags sāka darbu "Maxima Latvija" 2018.gada sākumā kā valdes loceklis un korporatīvais vadītājs, turpinot darbu uzņēmuma vadībā, kad 2020.gadā kompānijas valde tika pārveidota par vadības komandu.

"Maxima Latvija" vadītājs un vienīgais valdes loceklis Tomas Rupšis ir pateicīgs J.Vanagam par viņa ieguldījumu un neatlaidību, lai virzītu pārmaiņas un iniciatīvas, kas sniedz pievienoto vērtību "Maxima" klientiem un darbiniekiem: "Es cienu Vanaga ambīcijas darīt vēl vairāk un īstenot jaunus mērķus".

Pievienojoties "Maxima Latvija" vadības komandai, J.Vanaga atbildībā bija uzņēmuma stratēģijas izstrāde, uzņēmuma reputācijas, klientu attiecību un komunikācijas stiprināšana, efektīva uzņēmuma iekšējo procesu un kvalitātes vadība, kā arī uzņēmuma iekšējās drošības un risku pārvaldība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drīzumā sāls veikalos būs pieejams ierastajā daudzumā, norādīja aptaujāto mazumtirdzniecības veikalu tīklu "Rimi", "Maxima" un "top!" pārstāvji.

Veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte sacīja, ka pagājušajā nedēļā veikti papildu sāls pasūtījumi uz "top!" veikalu noliktavām, tādējādi šīs nedēļas otrajā pusē krājumi tiks papildināti.

Tāpat viņa norādīja, ka "top!" veikalos vairs nevajadzētu būt sāls iztrūkumam, kas radies lielā pieprasījuma dēļ.

Priedīte arī minēja, ka šobrīd nav izteikts deficīts nevienā preču grupā, kā arī "top!" veikalos netiek prognozēti jauni preču iztrūkumi, jo gan sāls, gan citu preču gadījumā, piegādes tiek atjaunotas un iztrūkstošo zīmolu produkti tiek aizvietoti ar citiem.

Arī "Rimi Latvia" Kategoriju departamenta direktors Milans Blūms atzīmēja, ka "Rimi" veikalos sāls tiek pakāpeniski nodrošināts visiem veikaliem, kā arī piegādātāji ir apstiprinājuši, ka sāls krājumi ir pietiekoši. Šobrīd veikala sortimentā pieejams dažādu zīmolu un veidu sāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības veikalu tīklam "SPAR" ienākot Latvijā, lielākie ieguvēji būs pircēji, pavēstīja lielākie Latvijas mazumtirgotāji.

"Maxima Latvija" korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Laura Bagātā sacīja, ka mazumtirdzniecības nozarē konkurence vienmēr ir bijusi sīva, un "Maxima" ar to rēķinās, tomēr uzņēmuma prioritāte ir pircēja intereses, un atvērtā tirgū ieguvējs no konkurences ir tieši pircējs.

Vienlaikus viņa norādīja, ka neatkarīgi no citiem tirgus spēlētājiem, "Maxima" arī turpmāk nodrošinās visiem Latvijas iedzīvotājiem viņu iecienītākos produktus par zemām cenām.

Latvijā ienāks jauns mazumtirdzniecības veikalu tīkls  

Starptautiskais mazumtirdzniecības veikalu tīkls “SPAR” uzsāks darbu Latvijā, jau šovasar atverot...

Arī "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Šleiers norādīja, ka mazumtirdzniecības jomā konkurence Latvijā ir sīva, kas patiesībā darbojas pircēju labā, katram tirgus spēlētājam cenšoties uzrunāt pircējus ar viņiem saistošiem piedāvājumiem.

Tāpēc, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju un tagad arī kara Ukrainā radītajiem izaicinājumiem, "Rimi" turpinās sniegt kvalitatīvus piedāvājumus par izdevīgām cenām.

Savukārt "Lidl Latvija" pārstāvis Ingars Rudzītis norādīja, ka "Lidl" atturas no citu tirgus dalībnieku aktivitāšu komentēšanas vai prognožu izteikšanas.

Kā ziņots, tiek plānots Latvijā pirmie "SPAR" veikali tiks atvērti šovasar. Veikalu tīkls "SPAR" Latvijā veidos sadarbību ar mazumtirdzniecībā jau strādājošiem uzņēmējiem.

SIA "Maxima Latvija" reģistrēta 2000.gada novembrī, un tās pamatkapitāls ir 4,91 miljons eiro. "Maxima Latvija" īpašniek ir Lietuvā reģistrētie uzņēmumi "Maxima grupe" un "Maxima LT".

Kompānija "Rimi Latvia" reģistrēta 1992.gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir pieci miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Zviedrijā reģistrētais uzņēmums "Rimi Baltic".

"Lidl Latvija" reģistrēta 2016.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 251,5 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Vācijas "C E - Beteiligungs-GmbH".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai ārkārtējās situācijas laikā nodrošinātu roku dezinfekciju veikalos un mazinātu Covid-19 izplatību, visos “Maxima” veikalos tiek uzstādīti automātiski, bezkontakta roku dezinfektori, informē uzņēmumā.

Pašreiz ar šādām stacijām ir aprīkoti 76 “Maxima” veikali un līdz 12. decembrim tos plānots uzstādīt arī pārējos 100 “Maxima” veikalos, investīcijām sasniedzot 63 000 eiro.

“Līdz ar jaunajiem bezkontakta roku dezinfektoriem mēs mazināsim klientu drūzmēšanos, vienlaikus atvieglojot arī ikdienas darbu mūsu darbiniekiem. Izvēloties šo risinājumu, vadījāmies pēc priekšrocībām kā šķidruma tilpuma, darbības ātruma, kā arī lietošanas un apkalpošanas ērtuma,” stāsta Viktors Novikovs, “Maxima Latvija” Nekustamo īpašumu departamenta direktors.

Maxima Latvija jauns vadītājs 

No 8. decembra par “Maxima Latvija” vadītāju un vienīgo valdes locekli kļūs...

“Maxima” veikalos uzstādīti uzņēmuma “City Screen” zīmola “City Clean Pro” dezinfektori. To uzpildes tvertnes lielums ir 5 l , kas vienā uzpildes reizē nodrošina vairāk nekā 10 000 dezinfekciju. Šis risinājums uzklāj dezinfekcijas līdzekli uz rokām caur sprauslām bezkontakta veidā un, pateicoties infrasarkanajam sensoram, sniedz augstāko iespējamo dezinfekcijas ātrumu.

Jauna norēķinu pakalpojuma ieviešanā Maxima investē 150 000 eiro 

Lai nodrošinātu ātru, ērtu un vēl drošāku iepirkšanos, “Maxima Latvija” atklājusi jaunu...

Tāpat īpaša uzmanība ir pievērsta arī dezinfektoru dizainam, uz kā ir attēlotas piktogrammas, tādējādi arī ārvalstu viesi varēs saprast ierīces mērķi. Papildus tam, dezinfektoram ir absorbējoša filca virsma, kas nodrošina tīrību pat pēc ilgstošas lietošanas un to uzturēšanai ir nepieciešama minimāla apkope. Dezinfektoriem ir CE marķējums un tie atbilst visām normatīvo aktu prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paaugstinātā sāls pieprasījuma dēļ SIA "Latvijas sāls tirdzniecības kompānija" (LSTK) veiktajās piegādēs iespējami īslaicīgi pārtraukumi, tomēr satraukumam par ilgstošu sāls trūkumu nav pamata, sacīja LSTK vadītājs Ilmārs Krivads.

LSTK spēj apgādāt veikalus iepriekš plānotajos apjomos, taču šī brīža ģeopolitiskās situācijas dēļ ir izveidojusies nepamatota ažiotāža, kam neviens sāls tirgotājs nav gatavs, sacīja Krivads.

Ukraina aizliedz vairāku pārtikas produktu eksportu 

Ukrainas valdība aizliegusi vairāku pārtikas produktu eksportu....

LSTK sāls uzkrājums veidots pēc standarta pieprasījuma februārī un martā. Uzkrājums tiek veidots diviem līdz trīs mēnešiem, taču šobrīd sāls tiek masveidā izpirkts.

"Ieraugot tukšos sāls plauktus veikalos, protams, rodas psiholoģisks satraukums, tāpēc cilvēki izpērk sāli, un mēs kā sāls piegādātāji un ražotāji neesam priecīgi par radušos situāciju," sacīja Krivads.

Līdz šim LSTK iepirka sāli no Ukrainas un Baltkrievijas tā lētās cenas dēļ, bet šobrīd kara dēļ nav iespējamas piegādes no Ukrainas, savukārt no Baltkrievijas nav iespējami sūtījumi politisko sankciju dēļ.

Turpmāk sāls tiks iepirkts no citām Eiropas valstīm, tostarp no Polijas, Vācijas, Turcijas, Nīderlandes un Dānijas.

LSTK ir veikusi sāls pasūtījumus, kas šobrīd jau ir ceļā, tomēr jārēķinās ar iespējamiem pārtraukumiem sāls apgādē, jo "sāls ir lēta, bet smaga prece, un nav iespējams ātri piegādāt vairākas tonnas sāls," norādīja Krivads.

Viņš arī sacīja, ka šīs krīzes rezultātā būs novērojams cenu pieaugums.

"Šādas situācijas notiek ik pa brīdim - tā bija Covid-19 pandēmijas sākumā, tā bija, kad Latvija pievienojās eirozonai, un arī tad, kad iestājāmies Eiropas Savienībā (ES). Arī šoreiz iedzīvotāju satraukums norimsies," sacīja Krivads.

Aicinot iedzīvotājus neļauties satraukumam, Krivads uzsvēra, ka drīzumā veikalos būs pieejams sāls, un tā izpirkšana ir nepamatota, jo "sāls ir, bija un būs".

SIA "Latvijas sāls tirdzniecības kompānija" reģistrēta 1999.gada februārī, un tās pamatkapitāls ir 71 142 eiro. LSTK 2020.gadā strādāja ar 1,221 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 6,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās trīs reizes un bija 40 582 eiro. Finanšu dati par 2021.gadu vēl nav publiskoti.

Veikalos "Maxima", "Rimi" un "Lidl" sāls iztrūkums ir īslaicīgs, norādīja lielāko Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu pārstāvji.

Ukrainas notikumu straujās attīstības dēļ "Maxima" veikalos ir traucētas piegādes no šīs valsts ražotājiem. Šie traucējumi īpaši jūtami rupjā sāls krājumu nodrošināšanā, norādīja "Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Lai papildinātu "Maxima" veikalu plauktus, pakāpeniski tiek vests sāls no citiem piegādātajiem, kā arī "Maxima" veikalos pieejami dažādi sāls veidi, ko nodrošina partneri no citām valstīm ārpus Ukrainas, piemēram, no Itālijas, Spānijas un Pakistānas.

Dupate-Ugule aicina cilvēkus saglabāt mieru un iegādāties rezerves nelielā apjomā, jo esošais sāls iztrūkums "Maxima" veikalos skaidrojams ar cilvēku vēlmi pirkt vairāk nekā nepieciešams.

Viņa uzsver, ka uztraukumam nav pamata, jo piegādes pakāpeniski normalizēsies un jau tuvākajā laikā tiks piegādāts sāls visiem "Maxima" veikaliem nepieciešamā daudzumā.

Uztraukumam par sāls trūkumu nav pamata arī "Rimi" veikalos, norādīja "Rimi Latvia" ārējās komunikācijas vadītāja Inga Bite.

Viņa uzsvēra, ka veikalu tīkla piegādātāji ir apstiprinājuši, ka sāls krājumi ir pietiekoši, un pēc īslaicīga pieprasījuma pieauguma tuvākajā laikā uz "Rimi" noliktavu tiks piegādāti papildu krājumi, kurus pēc iespējas drīzāk nogādās uz veikaliem.

Savukārt "Lidl" veikalos lielāks pieprasījums novērots atsevišķām precēm, tostarp dažādiem sausajiem produktiem, sālim un citiem produktiem ar ilgu uzglabāšanas termiņu, informēja "Lidl Latvija" pārstāvis Ingars Rudzītis.

Viņš norādīja, ka "Lidl Latvija" pašlaik aktīvi strādā ar saviem piegādātājiem un loģistikas partneriem, lai nodrošinātu augsta pieprasījuma preču piegādi veikaliem un lai klientiem nodrošinātu pēc iespējas labāku preču pieejamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Maxima Latvija”, sadarbībā ar viedo enerģijas risinājumu uzņēmumu “Ignitis Latvija”, uzstādījusi līdz šim pirmo saules elektrostaciju Latvijā, kas atrodas uz “Maxima XXX” veikala jumta Rīgā, Pļavniekos.

Saules elektrostacijas kopējā platība ir 1182,7 m2 un tā darbojas ar 176 kW jaudu. Patlaban šī ir pirmā elektrostacija Latvijā, kas uzstādīta uz lielveikala jumta, un plānots, ka tā gada laikā saražos 186 666 kWh, nodrošinot gandrīz 10 % no veikala darbībai nepieciešamās pašpatēriņa enerģijas.

Uz veikala jumta kopumā tika uzstādīti 727 saules paneļi un tiek lēsts, ka saules elektrostacijas saražotā elektroenerģija samazinās oglekļa dioksīda emisijas par teju 80 tonnām gadā. Elektrostacija uzstādīta sadarbībā ar viedo enerģijas risinājumu uzņēmumu “Ignitis Latvija”, kas arī ikdienā rūpēsies par elektrostacijas apkopi.

“Saules elektrostaciju saražotā videi draudzīgāka elektroenerģija ir virziens, kuru izvēlas arvien vairāk uzņēmumu visā pasaulē, atbalstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, kā arī vēloties efektivizēt finanšu līdzekļu plūsmu. Ņemot vērā “Maxima” nozīmīgo lomu valsts tautsaimniecībā un vides ilgtspējā, nepārtraukti īstenojam virkni iniciatīvu, lai samazinātu uzņēmuma darbības ietekmi uz apkārtējo vidi. Ņemot vērā energoresursu tirgus aktualitātes un alternatīvo enerģijas resursu ražošanas risinājumu attīstību pasaulē, paredzam arī nākotnē īstenot līdzīgus projektus savā veikalu tīklā. Paldies sadarbības partnerim “Ignitis Latvija” tik ambicioza un apjomīga projekta izveidē,” stāsta Viktors Novikovs, “Maxima Latvija” nekustamā īpašuma attīstības un celtniecības departamenta direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp Baltijas valstīm "Rimi" mazumtirdzniecības tīklā visdārgākās pārtikas preces ir Latvijā, bet "Maxima" tīklā - Lietuvā, liecina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) šogad jūnijā un jūlijā apkopotā informācija.

Kopumā AREI "Rimi" tīklam apkopojumu par cenu atšķirībām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā veicis par 189 izvēlētiem pārtikas produktiem. Izvēlētie produkti ietver gan pārtikas pamata grupas, gan saldumus, sāļās uzkodas un ekskluzīvākas preces, piemēram, olīvas, riekstus un avokado. Analizēto produktu vidū ir arī ietverta virkne "Rimi" zīmola produkcijas.

No kopumā 189 produktiem Latvijā 80 precēm "Rimi" veikalos ir augstākā cena starp Baltijas valstīm, kamēr 58 precēm tā ir zemākā Baltijā. Vēl 38 produktiem cena ir vidējā līmenī.

Vienlaikus Lietuvā "Rimi" veikalos no izvēlētajiem produktiem 55 ir augstākā cena Baltijā, kamēr 83 precēm tā ir zemākā Baltijā. Vidējā līmenī cena Lietuvas "Rimi" veikalos ir 36 produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājs SIA "Maxima Latvija" līdz ar jaunā tirdzniecības modeļa ieviešanu, kas tirdzniecības vietās nosaka stingrākus epidemioloģiskos drošības noteikumus, pirmdien īslaicīgi slēdz veikalus, lūdzot klientus uzgaidīt ārpus telpām, aģentūrai LETA atzina "Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

"Situācija tiek ļoti skrupolozi uzmanīta, lai veikala telpās atrastos tikai maksimāli pieļaujamais pircēju skaits. Tas atsevišķos gadījumos ir radījis nepieciešamību īslaicīgi veikalu slēgt, lūdzot klientus uzgaidīt ārpus veikala telpām," sacīja Dupate Ugule.

Viņa arī atzīmēja, ka, ņemot vērā ārā valdošo salu, pirms došanās uz veikalu pircēji aicināti silti saģērbties, lai nepakļautu sevi riskam, piemēram, sasaldēties.

Savukārt, komentējot apmeklētāju interesi iegādāties produktus, kurus iepriekš klātienē nedrīkstēja tirgot, bet no pirmdienas ir atļauts, Dupate-Ugule pastāstīja, ka, pēc pirmajiem novērojumiem, lielāks pieprasījums vērojams tādās kategorijās, kā piemēram, rūpniecības un saimniecības preces, virsdrēbes, apavi un citās, kas ir ļoti ikdienišķas iedzīvotāju vajadzības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Maxima Latvija kļūst par pasaules hokeja čempionāta Latvijā pirmo oficiālo partneri

Db.lv, 13.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības tīkls “Maxima Latvija” kļuvis par pirmo 2023. gada IIHF Pasaules Čempionāta Hokejā oficiālo partneri Latvijā. IIHF Pasaules Čempionāts Hokejā 2023 norisināsies Somijā (Tamperē) un Latvijā (Rīgā) laikā no 2023. gada 12. maija līdz 28. maijam.

“Mēs esam ļoti priecīgi parakstīt līgumu ar mūsu pirmo vietējo Oficiālo Partneri,” sacīja Edgars Buncis, IIHF Pasaules Čempionāta Hokejā 2023 orgkomitejas vadītājs Rīgā. “Vairāku gadu garumā “Maxima Latvija” mums ir kļuvusi par uzticamu hokeja draugu un sabiedroto. Esmu pārliecināts, ka mūsu sadarbība radīs lieliskus panākumus un neaizmirstamus mirkļus. Mēs izdzīvojam spēli kopā.”

“Ilgus gadus sniedzot atbalstu un vērojot to entuziasmu, kāds ir jaunajiem hokejistiem, kurus atbalstām, vislielāko gandarījumu sniedz redzēt viņus spēlējam profesionālajā līmenī. Tas dod milzīgu iespēju nest Latvijas vārdu pasaulē. Tādēļ esam īpaši priecīgi par iespēju kļūt par Pasaules Čempionāta Hokejā Oficiālo Partneri. Latvieši vienmēr ir bijuši kaislīgi hokeja fani un vienmēr atbalstījuši Latvijas izlases talantīgos hokejistus. Jau pavisam drīz varēsim kopā just līdzi ne tikai mūsu spēlētājiem, bet arī pieredzēt to, kā Latvijā notiek pasaules mēroga pasākums, kas pulcēs gan mūsu pašu hokeja fanus, gan arī līdzjutējus no visas pasaules. Gadiem esam atbalstījuši bērnu un jauniešu sportu ar devīzi: "Mēs fanojam par vecākiem, kas fano par saviem bērniem". Nu varam droši teikt, ka fanojam par tiem, kuriem hokejs sirdī! Nākamajā gadā kā Latvijas Hokeja Federācijas partneri kopā ar visu Latviju jutīsim līdzi gan Latvijas izlases panākumiem, gan citām hokeja aktivitātēm un kā IIHF Pasaules Čempionāta Hokejā 2023 Oficiālais Partneris atbalstīsim visas komandas, kuras piedalīsies. Šajos hokeja svētkos “Maxima Latvija” sarūpēs īpašus pārsteigumus, kas priecēs kā lielus, tā mazus hokeja cienītājus,” stāsta "Maxima Latvija" mārketinga direktore Gundega Laugale.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Ekspress veikalu atvēršana nerada būtisku ietekmi uz mazumtirdzniecības tirgus struktūru

Db.lv, 06.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP), tirgus uzraudzībā pētot atšķirības starp ekspress jeb ērtības veikaliem un mazumtirdzniecības veikaliem, secina, ka ekspress veikalu ienākšana tirgū pašlaik nerada būtisku ietekmi uz mazumtirdzniecības tirgus struktūru kopumā, taču KP pauž bažas par lokālu ietekmi uz tirgus struktūru nākotnē.

Kopš 2018.gada divi lielākie mazumtirgotāji Latvijā SIA "Rimi Latvia" (Rimi) un SIA "Maxima Latvija" (Maxima) ir attīstījuši darbību ērtības veikalu sektorā, pastiprinot ietekmi ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū. KP uzraudzības mērķis bija izvērtēt "Rimi" un "Maxima" ekspress veikalu ietekmi uz pārējo konkurentu saimniecisko darbību un vienlaicīgi vērtēt šo veikalu paplašināšanās ietekmi uz kopējo ikdienas mazumtirdzniecības tirgu.

Izpētē iegūtā informācija liecina, ka "Rimi" un "Maxima" ekspress veikalu atvēršana pašlaik nerada ietekmi uz mazumtirdzniecības tirgus struktūru, jo starp ekspress veikaliem un lielveikaliem pastāv būtiskas formāta, pieejamības un preču klāsta atšķirības, un šie veikali ir nošķirami kā atsevišķs veikalu segments. Vienlaikus KP norāda uz bažām, kas saistītas ar ekspress veikalu iespējamo paplašināšanos un agresīvāku cenu politikas veidošanu ekspress veikalos. KP ieskatā, šāda lielāko tirgus dalībnieku darbība var potenciāli ietekmēt konkurenci tirgū, jo klientu pāriešanas rezultātā mazie veikali var būt spiesti pārtraukt saimniecisko darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Maxima Latvija" gada laikā, kopš iespējams ziedot pārtikas preces pēc termiņa beigām (ar marķējumu - "ieteicams līdz"), ziedojusi 80 tūkstošus pārtikas preču vienību.

Atsevišķas pārtikas preces, kā, piemēram, maize, cukurs, makaroni, tiek nogādātas no 15 "Maxima" veikaliem četrām labdarības organizācijām Rīgā, Liepājā un Madonā.

"Šo ziedoto preču, kā, piemēram, maizes, makaronu un cukura, apjoms veido vien 0,01% no kopējā pārdoto pārtikas produktu apjoma, jo produktu piegādes un to daudzums tiek precīzi plānoti.

Mēs aktīvi iesaistījāmies šī likuma izstrādē un pieņemšanā, kas ļauj preces ar marķējumu "ieteicams līdz" lietot vēl uzturā un ziedot tās cilvēkiem, kuriem tas ir nepieciešams, vienlaikus samazinot pārtikas pārpalikumus. Noteikti esam atvērti jaunām sadarbībām arī ar citām labdarības organizācijām," skaidro "Maxima Latvijas" kvalitātes un procesu daļas vadītāja Dace Grava.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāts "Maxima Latvija" modernizētais loģistikas centrs Ķekavas pagasta "Abrās".

Uzņēmums loģistikas centrā veicis investīcijas teju 3 miljonu eiro apmērā, paaugstinot efektivitāti šajā blokā par 30%. Tas paveikts, ieviešot ļoti šauro eju risinājumu, mākslīgo intelektu, videi draudzīgus risinājumus, kā arī palielinot litija-jonu elektroiekrāvēju skaitu par vienu piektdaļu.

"Ik gadu augam un attīstāmies, atverot jaunus veikalus Rīgā un reģionos, tādēļ arī loģistikas centram jāaug un jāattīstās līdzi veikalu tīklam, kļūstot efektīvākam. Iekšējo procesu efektivizācija jau vairākkārt sevi ir apliecinājusi. Pārdomāti investējot jaunākajās tehnoloģijās un procesu automatizācijā, mūsu mērķis bija celt katra darbinieka vērtību uzņēmumā, vienlaikus atvieglojot darba ikdienu," komentē "Maxima Latvija" vadītājs Viktors Troicins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ievērojami samazinoties pircēju plūsmai lielveikalos, mazumtirgotājs “Maxima” rosina sabiedrības vakcinācijas veikšanas plānos izmantot brīvo veikalu kapacitāti un infrastruktūru.

Kritums ir vidēji par 21%, turklāt decembrī lielajos tirdzniecības centros esošajos “Maxima” veikalos samazinājums bijis līdz pat 72% apmērā.

“Pēdējā gada laikā ir izdevies mērķtiecīgi mainīt sabiedrības ieradumus, aicinot cilvēkus veikalos ievērot drošības pasākumus. Esam izdarījuši visu, lai veikali kļūtu par drošu iepirkšanās vietu, kurā strukturēti un plānveidīgi var apkalpot ievērojamu cilvēku skaitu. Mēs rosinām gan šo infrastruktūru, gan mazumtirgotāju pieredzi ar drošības pasākumu ieviešanu un to sekmīgu nodrošināšanu izmantot sabiedrības vakcinēšanas programmā,” stāsta SIA “Maxima Latvija” vadības komandas pārstāvis Jānis Vanags.

Šobrīd mazumtirdzniecības vietas iedzīvotāju vakcinēšanā uzsāk izmantot ASV un Apvienotajā Karalistē. “Maxima” ir 178 tirdzniecības vietas, kuras vienmērīgi izvietotas visā Latvijas teritorijā atbilstīgi iedzīvotāju skaitam un pārvietošanās plūsmas intensitātei. “Maxima” pircēju skaits decembrī samazinājies vidēji par 21%, un šī gada pirmajās divās nedēļās vidējā plūsmas intensitāte samazinājusies vēl vairāk – pat par 25%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gādājot par klientu ērtību, interneta veikals “Barbora.lv” no 1. jūnija piedāvā jaunu pakalpojumu – pasūtījumu izsniegšanu “Drive in” punktos, kas nozīmē, ka pasūtītās preces iespējams saņemt, neizkāpjot no automašīnas.

Šis pakalpojums ir pieejams divos “Maxima” tīkla veikalos Rīgā – Grostonas ielā 1, (Maxima XXX) un Slokas ielā 115 (Maxima XXX) -, un jau drīzumā tos papildinās vēl divi “Drive in” punkti Saharova ielā 20A (Maxima XXX) un Deglava ielā 67 (Maxima XXX).

Jaunais pakalpojums nodrošina ātru un ērtu tiešsaistē pasūtīto pārtikas produktu un sadzīves preču saņemšanu vien divarpus stundu laikā kādā no klienta izvēlētajiem “Drive in” punktiem Rīgā. Šāda pasūtījuma izņemšanas opcija ir bezmaksas un neparedz minimālo pirkuma summu.

““Drive in” pakalpojumu jau pavisam drīz piedāvāsim četros puntos – katrs no tiem atrodas citā galvaspilsētas daļā, līdz ar ko šo preču saņemšanas veidu ērti varēs izmantot gan Rīgas, gan tās apkaimes iedzīvotāji,” komentē “Barbora.lv” vadītāja Sanita Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotāja "Lidl Latvija" ienākšana Latvijā ir uzlabojusi konkurences situāciju mazumtirdzniecībā, pauda "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Taujāts par pašreizējo konkurences raksturojumu mazumtirdzniecības tirgū Latvijā, Strautiņš minēja, ka atbildēt uz šādu jautājumu var palīdzēt pārtikas cenu salīdzinājums ar Lietuvu, jo pārtikas cenas Latvijā ilgstoši ir bijušas apmēram par desmito daļu augstākas nekā attiecīgajā kaimiņvalstī. Piemēram, 2021.gadā pārtikas cenu līmenis Latvijā bija 97,6% no ES vidējā, bet Lietuvā 88,7% no ES vidējā līmeņa.

Viņš uzsvēra, ka to nevar izskaidrot algu izmaksu līmenis - tas ir ļoti līdzīgs, arī ne nodokļi, to dēļ pārtika Latvijā varētu būt pat nedaudz lētāka, jo Latvijā ir pievienotā vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme augļiem un dārzeņiem, kamēr Lietuvā tādas nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājs “Maxima Latvija” īsteno pilotprojektu, testējot dokumentu skeneri bezkontakta vecuma pārbaudei, informē uzņēmumā.

Pilotprojekts norit veikalā Mūkusalas ielā, Rīgā, kur klientiem, kas vēlas iegādāties preces ar vecuma ierobežojumu, eID kartes pārbaude tiek veikta attālināti ar jaunajiem skeneriem.

Šāda dokumentu skenēšana kasierim automātiski sniegs informāciju par personas vecumu, to vairs nevajadzēs rēķināt manuāli. Šādu dokumentu pārbaude ir gan drošāka, jo kasierim nav kontakts ar dokumentu, kā arī ievērojami ātrāka un efektīvāka nekā manuāla personas identifikācijas pārbaude.

“Šāds process kļūst arvien populārāks visā pasaulē it īpaši tāpēc, ka lietotājiem sniedz lielāku drošību, ievērojamāku precizitāti un papildu ērtībai ātrākai iepirkšanās pieredzei,” stāsta “Maxima Latvija” IT departamenta direktors Mārtiņš Smilga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap 76% skolēnu plāno šogad, 5. aprīlī piedalīties Ēnu dienā, liecina izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” veiktā Latvijas skolēnu karjeras aptauja.

Visvairāk aptaujāto savas profesijas izvēli plāno saistīt ar medicīnas nozari (20%), kā nākamās populārākās nozares norādot kultūru un mākslu (11%) un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), kas interesē 10% aptaujas dalībnieku. Šodien, 7. martā sākas skolēnu pieteikšanās Ēnu dienai, kas norisināsies vairākās kārtās.

“Interesi par medicīnas nozari novērojam gadu no gada arī Ēnu dienā – anesteziologi, ķirurgi, zobārsti, arī ģenētiķi ir starp pieprasītākajām profesijām ēnotāju vidū. Mūsu mērķis savukārt ir skolēniem dot iespēju redzēt arī daudz citu profesiju, tādēļ šogad par Ēnu dienas tēmu esam izvēlējušies “neredzamās profesijas” un ceram, ka skolēni uzzinās daudz jauna un dosies apskatīt arī tās profesijas, par kurām ikdienā pieejams mazāk informācijas,“ saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu plauktos vēl atrodamās Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces galvenokārt ir neiztirgotie pārpalikumi, savukārt pieaudzis pieprasījums pēc Ukrainā ražotām precēm, lai gan noiets pēc tām bijis pietiekami labs arī pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā šī gada 24.februārī, atklāja aptaujātie uzņēmumu pārstāvji.

Veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans sacīja, ka "Mego" vēl līdz šim brīdim turpina veikt izmaiņas preču piegādātāju klāstā. Patlaban preces no Krievijas un Baltkrievijas veikalos aizņem mazāk nekā 2% no apgrozījuma, un no tām vairāk nekā 60% preču tiek iztirgotas uz atlaidēm.

Taujāts, vai veikalos iedzīvotāji interesējas par Krievijas un Baltkrievijas produkciju, Šihmans pauda, ka interese esot, galvenokārt - par bērnu pārtiku, sēklām, tējām un saldumiem.

Vienlaikus "Mego" strauju Ukrainas produkcijas realizāciju nav novērojusi. "Pieprasījums pēc šīm precēm ir bijis pietiekami augsts arī pirms konflikta," skaidroja Šihmans, piebilstot, ka Ukrainā ražoto preču īpatsvars "Mego" veikalos palicis nemainīgs, taču uzņēmumā regulāri tiek izskatītas jaunas sadarbības iespējas ar piegādātājiem no Ukrainas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas cenu piecenojumi veikalos ir pamatoti, vienlaikus iedzīvotājiem, vērtējot tā apmērus, būtu jāņem vērā visu pārtikas apritē iesaistīto pušu un aspektu loma cenas veidošanās procesā, atzina aptaujātie nozares pārstāvji.

Piemēram, SIA "Latvijas Tirgotāju savienības" ("LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis skaidroja, ka preču piecenojums ap 100% ir ļoti reti sastopams. Tas, kā norādīja Okmanis, var būt iespējams nepārtikas produktu segmentā, kur prece tiek iepirkta lielos iepakojumos, bet pārdota pa gabaliem, piemēram, skrūvēm.

LOSP: Dažiem vietējiem ražojumiem lielveikalos uzcenojums ir 70%, ir arī 150% 

Lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels, intervijā...

Tāpat viņš uzsvēra, ka kompānijā pārtikas precēm visām preču grupām piecenojums tiek stingri kontrolēts, jo, lai pircējs pirktu preces un nāktu uz "LaTS" veikalu, preču cenai ir jābūt atbilstošai tirgus situācijai. Pretējā gadījumā veikals kļūst nekonkurētspējīgs.

"Vislabāk pērk akciju preces. Akciju precēm ir piecenojums no 5%," sacīja "LaTS" vadītājs, piebilstot, ka reizēm preces tiek tirgotas par pašizmaksu, tāpat ir reizes, kad cena tiek noteikta zem tās.

Tāpat viņš uzsvēra, ka "LaTS" piecenojums sabiedrībai aktuālajām preču grupām tiek uzraudzīts īpaši. Viņš atklāja, ka maizei tas ir ap 20%, pienam un piena produkcijai - 15 līdz 25%, svaigai gaļai - ap 30%. Gaļas piecenojuma veidošanos ietekmē svara zudumi, kas veidojas izpakojot gaļu no transporta iepakojuma - tā apžūst un paliek vieglāka, skaidroja Okmanis.

Vienlaikus augļiem un dārzeņiem veikala piecenojums ir ap 25-30%, nepārtikas preču piecenojums ir virs 30%. Nepārtikas preču piecenojuma apmēru Okmanis skaidroja ar to, ka "LaTS" primāri ir pārtikas veikals, kur nepārtikas produkti ir kā papildus sortiments.

Okmanis arī norādīja, ka atsevišķos lielveikalos akcijas preces tiek piedāvātas par ļoti labu cenu, taču, ja produkta attiecīgā veikala plauktā nav, pircējs mēdz izvēlēties līdzīgu preci, kurai nav piemērota akcijas cena un kura ir dārgāka. "Tāpēc es ļoti ieteiktu skatīt cenu piedāvājumus veikalos kopumā, nevis tikai sekot līdzi precēm, kuras ir akcijā," atzīmēja Okmanis.

Viņš arī pauda, ka veikals strādā ar tādām precēm, ko piegādā piegādātājs jeb vairumtirgotājs. Izņēmums ir tās preces, ko uzņēmums pats importē no ražotāja. Piecenojums tiek veidots pie tās cenas, kuru nosaka ražotājs.

"Mainās iepirkuma cena, mainās cena veikala plauktā," sacīja tirdzniecības ķēdes vadītājs, iestarpinot, ka, ja pircējs redz veikalā pēkšņi ļoti lielu cenu kāpumu, tad tas nozīmē to, ka vecais pievedums ir beidzies, un piegādātājs ir pacēlis iepirkuma cenu.

"Veikalnieks necels cenu ārpus tiem rāmjiem, kas ir noteikti tirgū. Piecenojumi "LaTS" tīklā nemainās," apliecināja Okmanis.

Vienlaikus viņš atzina, ka iespaids, kas rodas pircējiem, ka preces kļūst ļoti dārgas, varētu būt atsevišķu veikalu tīklu mārketinga triks - tiek sakāpināta preču grupas cena un pēc tam, akcijas laikā, šī cena tiek strauji pazemināta, piemēram, par 30-40%.

Kopumā Okmanis norādīja, ka veikalnieku noteiktie piecenojumi produkcijai ir pamatoti.

Tikmēr SIA "Rimi Latvia" mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Kristīne Ciemīte norādīja, ka diskusijās par pārtikas preču cenām vai uzcenojumiem būtu vēlreiz jāatgādina, ka pārtikas cenas veido un ietekmē visa piegādes ķēde - lauksaimnieks, kas izaudzē produkciju, ražotājs, kas to pārstrādā un nogādā tirgotājam, ka arī tirgotājs, kas to tālāk izplata veikaliem un nogādā pircējiem.

"Nereti visiem posmiem netiek pievērsta atbilstoša uzmanība, diskusijām dažkārt līdzinoties vienpusējai tirgotāju nomelnošanas kampaņai," uzsvēra Ciemīte.

Viņa arī sacīja, ka katram produktam un kategorijai ir atšķirīga loma un situācija, no kā arī atkarīga konkrētā produkta virzīšanas stratēģija tirgū un citi faktori. "Tāpēc nav saprotams, kāpēc publiskajā telpā tiek kultivēts mīts par pārtikas tirgotāju 300% uzcenojumu, kas ir ārpus konteksta izrauts apgalvojums un nav patiess," minēja kompānijas pārstāve.

Vienlaikus arī Ciemīte norādīja, ka lielāko daļu no preces cenas veido pašas preces izmaksas, jeb tas, par kādu cenu "Rimi" šo preci iepērk no ražotāja vai piegādātāja. Arī viņa uzsvēra, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta cenu ziņā jutīgākajām svaigās pārtikas preču grupām, kas nozīmē, ka uzcenojums virknei preču ir pat negatīvs, tirgojot preces zem pašizmaksas.

"Tas attiecas arī uz vietējo produkciju," sacīja Ciemīte, uzskaitot, ka piemēram, cenu ziņā pieejamāko ikdienas produktu kategorijā, kas ir piens, skābpiena produkti, krējums un citi produkti, teju visi produkti "Rimi" tīklā ir vietēji ražoti un ar minimālu uzcenojumu. Cita starpā "Rimi" svarīgajā piena produktu grupā atrodams piens, kam tirgotāja peļņas marža ir mīnus 0,8%, kefīrs ar maržu 10%, šokolādes sieriņi kam marža ir mīnus 2%.

Arī maizes kategorijā peļņas marža pircējiem svarīgākajiem produktiem ir salīdzinoši zema, atzīmēja Ciemīte. Piemēram, "Rimi" plauktos varat atrast sagrieztu baltmaizi ar peļņas maržu mīnus 13%, veiklos nopērkama arī cāļa gaļa, kuras peļņas marža ir mīnus 5%, sviests, olas, siers ar peļņas maržu no 4% līdz 7%, bet dārzeņu un augļu kategorijā "Rimi" nopērkami tomāti, kuru peļņas marža kompānijai ir 4-7%.

Vienlaikus Ciemīte sacīja, ka līdzās ikdienas precēm, kur tirgotāja peļņas procents ir zems, ir arī tādas preču grupas, kas nav tik cenu jutīgas, piemēram, atsevišķi ekskluzīvie sieri, mandeļu piens vai nepārtikas preces. "Taču konkurence mazumtirdzniecībā ir tik sīva, ka mums ir rūpīgi jāizsver iespējamais uzcenojums katrai precei," atzīmēja kompānijas pārstāve.

Ciemīte uzsvēra, ka mazumtirdzniecība ir nozare, kurai ir raksturīgs liels apgrozījums, taču salīdzinoši neliels rentabilitātes procents, piemēram, "Rimi" neto peļņa pērn ir sarukusi un bija tikai 2,7%. Arī iepriekšējos trīs gados tā bijusi 3,2% - 3,6% apmērā. Citās nozarēs, tai skaitā ražotājiem, šis rentabilitātes rādītājs ir ievērojami augstāks, skaidroja pārstāve.

"Šajās diskusijās, meklējot risinājumus, būtu nepieciešams korekti izvērtēt visu iesaistīto pušu atbildību gan cenu pārskatīšanas un samazināšanas procesā, gan savos apgalvojumos par tirdzniecības nozari," pauda Ciemīte.

Tikmēr SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine sacīja, ka tirgotāja noteiktais piecenojums produktiem publiskās diskusijās vienmēr ir "karstais kartupelis", ar ko sabiedrība mīl spekulēt dažādos veidos, un zināmā mērā apstākļi ir labvēlīgi šādām spekulācijām - piecenojuma apmērs ir komercnoslēpums un lielai daļai cilvēku trūkst izpratnes par to, kā veidojas veikala plaukta cena, visas tajā ietvertās izmaksas vienkāršoti norakstot uz tirgotāju mantrausību un peļņas kāri.

"Kvalitatīvas izpratnes veidošanai sabiedrībai atkal un atkal ir jāskaidro, kas veido plaukta cenu veikalā," uzsvēra Vārtukapteine, norādot, ka reti kurš aizdomājas, ka preču cena veikalā ietver, piemēram, valsts daļu, tas ir, pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas vairumam preču ir 21%, daļai preču - arī akcīzes nodokli, kura apmērs atkarīgs no preces veida, izmaksas par produkta loģistiku, veikala komunālos maksājumus, darbinieku atalgojumu, kasu sistēmu uzturēšanas maksājumus, veikala vides iekārtošanas materiālus un citas ar tirdzniecību saistītas lietas.

Vārtukapteines ieskatā, produktu piecenojums ir ekonomiski pamatotas izmaksas un ir maldīgi uzskatīt, ka piecenojums ir veikala brīvās gribas izpausme un tādējādi identiska ar veikala peļņu, jo kompānijas peļņa veido tikai ļoti nelielu daļu no piecenojuma.

"Publiski izskanējušās spekulācijas ar nenormāliem piecenojuma procentiem mūsu veikalu tīklā neatbilst realitātei," uzsvēra Vārtukapteine.

Vienlaikus viņa pauda, ka, lai situāciju dramatizētu, ik pa laikam publiskajā telpā arī izskan informācija par ievērojamu cenu atšķirību starp ražotāju un veikala plauktu, kur sevišķi šī parādība novērota par piena nozari - kā ražotāja cena bieži tiek saukta pat svaigpiena tirgus cena bez PVN, izlaižot pārstrādes uzņēmumus, kas ir šo produktu patiesie piegādātāji veikaliem un pārstrādes produktus tirgo jau par citu cenu.

"Elvi" pārstāves ieskatā, pārliecināties par patieso peļņas guvēju šajā situācijā var salīdzinot gada pārskatos publiski pieejamos uzņēmumu peļņas rādītājus - tirgotāju peļņa ir būtiski zemāka nekā lielai daļai ražotāju. "Un tas ļoti labi matemātiski ilustrē šīs medaļas otru - patieso - pusi," piebilda Vārtukapteine.

Vaicāta par piecenojumu "Elvi" veikalos, Vārtukapteine norādīja, ka tā apmērs katrai preču grupai ir atšķirīgs, piemēram, pirmās nepieciešamības precēm, kam ir cenu akcija, bieži vien tie ir tikai daži procenti. Citām precēm piecenojums ir lielāks, tomēr lielāko daļu pirkuma groza veido tieši pirmās nepieciešamības preces.

Vienlaikus viņa minēja, ka piecenojums nav konstanti noteikts dažādām preču grupām un tas tiek piemērots individuāli katram produktam un "Elvi" piecenojuma veidošanas politika pēdējos gados nav būtiski mainījusies.

"Preču plaukta cenu jebkuram produktam veido dažādas komponentes un mūsu bilance jau šobrīd apstiprina, ka piecenojums ir ekonomiski pamatots un adekvāts," uzsvēra "Elvi" pārstāve, iestarpinot, ka vidējā pirkuma apjoms pēdējā gada laikā ir audzis, tomēr pieaugums nav tik straujš, kā inflācija.

Tāpat viņa piebilda, ka jāņem vērā, ka pēdējā gada laikā ir mainījušies cilvēku iepirkšanās paradumi, jo iepriekšējā periodā Latvijas iedzīvotāji dzīvoja pandēmijas apstākļos - cilvēki uz veikaliem gāja retāk un preču skaita ziņā veica lielākus pirkumus. "Šajā gadā atkal iepērkamies biežāk, līdz ar to kopējais apgrozījuma pieaugums tirdzniecības vietās ir samērā tuvu inflācijas apmēriem," sacīja Vārtukapteine.

Arī SIA "Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris aģentūrai LETA uzsvēra, ka, vērtējot piecenojuma situāciju Latvijā ražotiem pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem, publiskajā vidē minētie skaitļi "Maxima Latvija" gadījumā neatbilst patiesībai.

Viņš pauda, ka viena no kompānijas galvenajām prioritātēm ir nodrošināt iespējami zemāko cenu pircēju iecienītākajiem produktiem. "Šis ir svarīgi īpaši šobrīd, kad liela daļa iedzīvotāju saskaras ar inflācijas radītajām sekām un ikdienas tēriņu pieaugumu būtiskākajās ģimenes izdevumu pozīcijās," piebilda Beseris.

Arī viņš skaidroja, ka produktiem cenu veido ļoti daudzi faktori, no kuriem būtiskākais ir produkta iepirkuma cena, kas pērn piedzīvoja visstraujākās izmaiņas. Vienlaikus to ietekmē arī tādas mazumtirdzniecības izmaksu pozīcijas kā atalgojums darbiniekiem, energoresursu izmaksas, loģistikas izmaksas, veikalu tīkla uzturēšana, rekonstrukcijas un daudzas citas izmaksu pozīcijas.

Cita starpā Beseris atzīmēja, ka "Maxima Latvija" katru nedēļu nodrošina akcijas vairākiem tūkstošiem dažādu produktu, īpašu uzmanību pievēršot pamata kategorijām, iecienītākajām precēm un sezonas produktiem. Šobrīd lielu daļu no "Maxima Latvija" apgrozījuma veido akcijas piedāvājumi, kuros uzcenojums ir zems.

Tāpat Beseris piebilda, ka pirms katras cenu maiņas notiek sarunas ar ražotājiem un piegādātājiem, lai pārliecinātos, ka cenu maiņa patiešām ir neizbēgama un pamatota, cenšoties nodrošināt zemas cenas pēc iespējas ilgāk.

Taujāti par publiskajā telpā izskanējušo nepieciešamību pēc regulatora, kas nosaka pārtikas cenu apjomus, tirgotāji ir vienisprātis - šāda regulācija kropļotu konkurenci.

Cita starpā Okmanis minēja, ka tādējādi atsevišķus produktus var nākties pārdot dārgāk, jo izmaksas veikaliem tāpat ir jānosedz. "Drīzāk šeit var sākt diskusiju par valsts lomas palielināšanu mazturīgo iedzīvotāju atbalstīšanā, vai arī izstrādāt subsīdiju politiku atsevišķām pārtikas precēm, vai to ražotājiem," pieļāva "LaTS" vadītājs.

Viņš norādīja, ka šādas regulācijas ieviešana nav uzskatāma par nopietnu piedāvājumu, jo tādā gadījumā Latvijā vairs nebūtu brīvais tirgus, bet gan regulēta ekonomika.

Tikmēr Vārtukapteine atzīmēja, ka tas būtu plānveida ekonomikas instruments un būtībā nozīmētu ekonomikas sistēmas maiņu. Tā, kā ražotāji savas preces katram tirdzniecības uzņēmumam piegādā par citu cenu, šāds modelis novestu pie vēl lielākas tirgus polarizācijas par labu tiem uzņēmumiem, kam ir lētākās iepirkuma cenas, uzsvēra "Elvi" pārstāve.

Iepriekš intervijā aģentūrai LETA Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norādīja, ka lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels.

Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka veikaliem varētu ieviest regulatoru, kas kontrolētu preču uzcenojumu apmēru un gadījumos, kad uzcenojums ir pārlieku liels, piemērotu papildu nodokli.

"Mēs ļoti labi zinām, ka dažiem vietējiem ražojumiem uzcenojums ir 70%, ir arī 150%, pēdējais, ko [zemkopības] ministrs [Didzis Šmits] minēja, - līdz pat 300%. Man šķiet, ka tā nav pareizi. Saprotams, ka mēs dzīvojam tirgus ekonomikā, bet tas, ko ministrs minēja, ka 300% uzcenojums vienam pārtikas produktam ir divās lielās veikalu ķēdēs, tas ir ļoti jocīgi. Ja veikals uzliek produktam 100% uzcenojumu, tad tajā veikalā nevajadzētu pirkt neko, bet kāpēc abos veikalos ir 300% uzcenojums - tam īsti izskaidrojuma nevienam nav," teica Gūtmanis, konkrētus piemērus gan nesaucot, jo starp pārstrādātājiem un veikaliem ir noslēgti līgumi, kas ir komercnoslēpums.

Vienlaikus kā piemēru viņš minēja piena produktu tirdzniecību.

Tāpat ziņots, ka Konkurences padome (KP) sākusi vairākus uzraudzības procesus pārtikas cenu jomā, tā 21.jūnijā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja padomes pārstāvji.

Vienā no lietām mērķis ir parādīt patieso cenu situāciju virknē pārtikas preču kategoriju - piens, olas, graudi, maize, gaļa un zivis. Uzraudzības procesi sākti pēc padomes iniciatīvas.

KP visos produkta piegādes ķēdes posmos iesaistītajām pusēm ir lūgusi sniegt informāciju par konkrētiem cenu veidojošiem aspektiem un komponentēm. Tāpat tiek vērtēts vai pārtikas tirdzniecībā novērojamas negodīgas tirdzniecības prakses vai aizliegtas vienošanās. Izpēte tiek veikta par laika posmu no 2022.gada janvāra līdz šī gada maijam.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) vadītājs Noris Krūzītis komisijas sēdē skaidroja, ka līdz šim pārtikas preču cenu lielākoties veikalos ietekmēja elektrības cenu kāpums. Viņš skaidroja, ka, ja ražotāji par elektrības kāpumu samaksāja sākotnēji, tad tirgotāji par to maksā, izplatot attiecīgajā laika posmā saražoto preci.

Līdztekus Krūzītis pievienojās atziņai, ka pārtikas cenu turpmākam kāpumam pamata nav, tomēr piegādātāji vēl joprojām iesniedz cenu paaugstinājumu pieprasījumus. Piemēram, cenu paaugstinājums ir spēkā 91% piegādātāju un tikai 9% piegādātāju cenas samazinājuši.

Viņš skaidroja, ka iemesli šādai situācijai ir dažādi, taču galvenokārt tas saistīts ar produktu ražošanu un izejmateriālu cenu kāpumu iepriekš, kad viss ražošanai nepieciešamas iegādāts dārgāk.

Komisijas sēdē nozares pārstāvji prognozēja, ka pārtikas cenu samazinājums gaidāms rudenī.

Komisijas vadītājs Hosams Abu Meri (JV) uzsvēra, ka Pieprasījumu komisija turpinās sekot līdzi situācijas attīstībai un pie jautājuma izskatīšanas savā darbakārtībā atgriezīsies rudenī, lai pārliecinātos par iecerēto cenu samazināšanu vismaz atsevišķām pārtikas preču grupām.

Tikmēr Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka pārtikas cenu kritumam būtu jābūt lielākam, savukārt cenu kāpumam - mazākam.

Viņa apsvēra iespēju, ka tirgū varētu būt spekulācijas ar cenām, tirgotājiem cenu kāpumu pamatojot ar globāliem notikumiem, piemēram, sausumu Eiropā vai Kahovkas dambja sabrukšanu. Viņas ieskatā tādi notikumi tiek izmantoti kā aizsegs cenu kāpumam un to ietekme nav tik būtiska, kā veikalu cenas varētu likt noprast.

Vienlaikus Gulbe stāstīja, ka atsevišķiem produktiem ir novērots produktu kritums, bet tas nav tik liels, kā tam ir potenciāls būt. Jūnija dati liecina, ka saulespuķu eļļai novērots cenas kritums, tostarp Tallinā tā maksāja 0,99 eiro, bet Rīgā - aptuveni divi eiro. Tikmēr cenas ir būtiski kāpušas olīveļļai un paprikai.

Lai gan ir preces, kurām cenu kāpums ir pamatots, Gulbe stāstīja, ka, piemēram, paprikas cenai nav iemesla tik būtiski palielināties, jo paprika tiek audzēta siltumnīcās un sausums to neietekmē.

Vienlaikus viņa novērojusi, ka līdz no patērētāju puses rodas satraukums par pārtikas cenām, veikali pielieto dažādas mārketinga stratēģijas, lai pielāgotos patērētāju satraukumam.

Gulbes ieskatā, runas par pamatotu cenu kāpšanu un produktu sadārdzināšanos patlaban ir priekšlaicīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Depozīta Iepakojuma Operators (DIO) sadarbībā ar SIA “Tomra Collection Latvia” un mazumtirgotāju SIA “Maxima Latvija” uzstādījis Latvijā pirmo lielapjoma taromātu jeb beramtaromātu, kurā iespējams nodot līdz pat 100 PET iepakojumiem un skārdenēm vienlaikus.

Jaunais taromāta modelis uzstādīts pie Maxima XXX veikala Andreja Saharova ielā, Rīgā, un pieejams ikvienam depozīta sistēmas lietotājam. Plānots, ka jau tuvākajā laikā darbību uzsāks arī otrs beramtaromāts, kas jau ir uzstādīts pie tirdzniecības centra “Spice”, bet gaida apstiprinājumu no Rīgas būvvaldes.

“Pieredze rāda, ka iedzīvotāji taromātos vienā reizē nodod vidēji 20 iepakojumus, taču ir lietotāji, kas uzkrāj lielus tukšo iepakojumu apjomus, līdz ar to esam spēruši soli pretim arī šiem klientiem, lai nodrošinātu vēl ātrāku un ērtāku iepakojumu nodošana procesu. Beramtaromātu ietilpība un pieņemšanas ātrums ir būtiski lielāks, un arī apkopes tiem ir jāveic retāk, turklāt turpat blakus atradīsies jau esošais kiosks ar diviem taromātiem, kas būs piemērotāks mazāku apjomu nodošanai. Esmu patiesi priecīgs, ka tik agrīnā depozīta sistēmas darbības posmā varam papildināt taromātu tīklu ar šo jauno lielapjoma modeli, tādēļ izsaku pateicību tirgotājiem un taromātu uzstādītājiem par operatīvo sadarbību,” komentē SIA Depozīta Iepakojuma Operators valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Komentāri

Pievienot komentāru