Jaunākais izdevums

“Maxima Latvija”, sadarbībā ar viedo enerģijas risinājumu uzņēmumu “Ignitis Latvija”, uzstādījusi līdz šim pirmo saules elektrostaciju Latvijā, kas atrodas uz “Maxima XXX” veikala jumta Rīgā, Pļavniekos.

Saules elektrostacijas kopējā platība ir 1182,7 m2 un tā darbojas ar 176 kW jaudu. Patlaban šī ir pirmā elektrostacija Latvijā, kas uzstādīta uz lielveikala jumta, un plānots, ka tā gada laikā saražos 186 666 kWh, nodrošinot gandrīz 10 % no veikala darbībai nepieciešamās pašpatēriņa enerģijas.

Uz veikala jumta kopumā tika uzstādīti 727 saules paneļi un tiek lēsts, ka saules elektrostacijas saražotā elektroenerģija samazinās oglekļa dioksīda emisijas par teju 80 tonnām gadā. Elektrostacija uzstādīta sadarbībā ar viedo enerģijas risinājumu uzņēmumu “Ignitis Latvija”, kas arī ikdienā rūpēsies par elektrostacijas apkopi.

“Saules elektrostaciju saražotā videi draudzīgāka elektroenerģija ir virziens, kuru izvēlas arvien vairāk uzņēmumu visā pasaulē, atbalstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, kā arī vēloties efektivizēt finanšu līdzekļu plūsmu. Ņemot vērā “Maxima” nozīmīgo lomu valsts tautsaimniecībā un vides ilgtspējā, nepārtraukti īstenojam virkni iniciatīvu, lai samazinātu uzņēmuma darbības ietekmi uz apkārtējo vidi. Ņemot vērā energoresursu tirgus aktualitātes un alternatīvo enerģijas resursu ražošanas risinājumu attīstību pasaulē, paredzam arī nākotnē īstenot līdzīgus projektus savā veikalu tīklā. Paldies sadarbības partnerim “Ignitis Latvija” tik ambicioza un apjomīga projekta izveidē,” stāsta Viktors Novikovs, “Maxima Latvija” nekustamā īpašuma attīstības un celtniecības departamenta direktors.

“Atjaunojama un videi draudzīga enerģija ir nākotne, kuru piedzīvojam jau šodien. Man ir liels prieks, ka sadarbībā ar “Maxima Latvija” esam īstenojuši šo apjomīgo saules elektrostacijas projektu. Tas, manuprāt, ir lielisks piemērs tam, kā uzņēmums var atbalstīt ilgtspējīgus un videi draudzīgus produktus un pakalpojumus, kas vienlaikus ir uzticams un ekonomiski izdevīgs enerģijas avots. Uzņēmēji vairs nevar nedomāt par sava biznesa ilgtspēju un nostāju vides jautājumos. Klimata pārmaiņu mazināšana ir mūsu visu atbildība, tāpēc ceru un ticu, ka šis ir tikai sākums, un nākotnē redzēsim arvien vairāk šādus projektus,” saka “Ignitis Latvija” valdes loceklis Kristaps Muzikants.

Uz “Maxima” veikala jumta uzstādītās elektrostacijas izveidē izmantoti “Seraphim” saules moduļi, kas tiek plaši izmantoti visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrība visā Eiropā kļūs arvien zaļāka

Māris Ķirsons, 29.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzām nozarēm, lai pārietu uz bezizmešu vai zemu izmešu saimniekošanu, labākais būtu mainīt tehnoloģijas un elektrificēties, bet elektroenerģija arvien vairāk tiks iegūta no saules un vēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo tehnoloģiju un atbalsta direktors un valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgajiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, AS Gaso, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls rīkotajā ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā elektroenerģijas ražošanu un patēriņu ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības ambiciozais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību – enerģētikā tiek balstīts uz diviem stūrakmeņiem: arvien lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un efektīvāku – taupīgāku – šo resursu izmantošanu. Energoresursu efektīvāka izmantošana iespējama, auto ar iekšdedzes dzinējiem aizstājot ar elektroauto, jo tādējādi energoresursu patēriņš sarūk apmēram uz pusi, un tieši transporta jomā eksperti Eiropā un citur pasaulē saskata potenciālu klimatam draudzīgiem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā pabeigts darbs pie lielākā saules parka Zemgalē - projekta ietvaros uzņēmumam SIA “M.P. Socks” uz zemes un jumta uzstādīti 708 saules paneļi, ar kopējo sistēmas jaudu 262 kW.

Saules paneļi gada laikā saražos 258 000 kWh zaļās elektroenerģijas, kas ir ~ 32% no ražotnes gada kopējā elektroenerģijas patēriņa.

Plānots, ka nākamo 10 gadu laikā “M.P. Socks” ietaupīs 239 000 eiro elektroenerģijas izmaksās un atmosfērā nenonāks 729,6 tonnas CO2 izmešu.

“M.P. Socks” ir dāņu uzņēmums, kas specializējas augstākās kvalitātes zeķu un zeķubikšu ražošanā. 2009. gadā “M.P. Socks” uzsāka savas ražotnes pārcelšanu no Dānijas uz Smārdes pagasta Durbi, radot vairāk nekā 80 jaunu darba vietu.

Ražotnē ir 160 pilnībā automātiskas adīšanas iekārtas, kas katru gadu saražo 6 miljonus zeķu pārus un zeķubikšu. Gandrīz visa no Latvijā saražotās produkcijas tiek eksportēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo ambīcijas ir saražot vairāk elektroenerģijas nekā Latvija patērē

LETA, 07.10.2021

"Latvenergo" primāri plāno koncentrēties uz jauniem vēja parkiem, bet nākotnē potenciāli arī uz saules parkiem.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Latvenergo" ambīcijas ir saražot vairāk elektroenerģijas nekā Latvija patērē, sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns.

Viņš norādīja, ka Latvijā elektroenerģijas patēriņš veido apmēram septiņas teravatstundas. Vienlaikus "Latvenergo" pēdējo piecu gadu laikā Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražoja 2,7 teravatstundas gadā, bet termoelektrostacijās (TEC) - apmēram divas teravatstundas.

"Līdz ar to ir redzams, ka "Latvenergo" saražo mazāk nekā ir Latvijas patēriņš, un stratēģiskais skatījums ir šo situāciju mainīt, kā arī dot savu pienesumu Latvijas eksporta apmēru palielināšanā. Mūsu ambīcijas ir saražot vairāk nekā Latvijas patēriņš," teica Baļčūns, piebilstot, ka "Latvenergo" primāri plāno koncentrēties uz jauniem vēja parkiem, bet nākotnē potenciāli arī uz saules parkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizgūstot idejas no dabas, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) zinātnieki attīsta viedu un dinamisku fasādes sistēmu, kas spēs pielāgoties apkārtējās vides izmaiņām un uzkrāt saules enerģiju, lai izmantotu to ēkas siltumapgādei.

Līdzīgi kā ziedi atveras saulē, bet aizveras, saulei norietot, uz zinātnieku izveidota sienas konstrukcijas testa paneļa izvietotas lāpstiņas sakļaujas un atveras, uztverot un akumulējot saules enerģiju. Sistēmas kodolā esošais fāžu pārejas materiāls uzkrāj enerģiju, kad saule apspīd fasādi, un atdod to iekštelpām, kad āra gaisa temperatūra krītas.

Ar šiem eksperimentiem zinātnieki piedalās pasaulē aktuālo dinamisko konstrukciju izstrādē un izpētē. Dinamiskās sistēmas paredz ēku norobežojošo konstrukciju aktīvu iesaisti enerģijas bilancē, pārveidojot uz vietas pieejamo atjaunojamo enerģiju siltumenerģijā vai elektroenerģijā. Iespējams, nākotnē tas ļaus ēkām kļūt pašpietiekamām, ražojot un uzglabājot enerģiju ēku sienās, jumtos, grīdās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības nozare Latvijā pēdējo 20 gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju lēcienu, ceturtdien mazumtirgotāja SIA "Maxima Latvija" jaunākā "Maxima mazumtirdzniecības kompasa" pētījuma prezentācijā sacīja tirgotāja Biznesa analītikas nodaļas vadītāja Jeļena Popjonoka.

Viņa norādīja, ka nozare kopumā ļoti reaģē uz dažādiem tehnoloģiskajiem jauninājumiem, un pēdējo 20 gadu laikā tas Latvijā bija redzami izteikti.

Popjonoka stāstīja, ka, tuvojoties Latvijas iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā (ES) 2004.gada 1.maijā, bija posms, kad Latvijā ienāca vairāki jauni tirgus spēlētāji, tajā skaitā "Maxima". Latvijā parādījās jauna formāta veikali, kā piemēram, hipermārketi, un aizvien lielāku lomu ieņēma dažādas tirgotāju akcijas un mārketinga aktivitātes, kas pirms tam nebija izplatītas.

Pēc iestāšanās ES Latvijas iedzīvotājiem parādījās plašākas iespējas ceļot un redzēt citu valstu piedāvājumus, tādēļ pieprasījums pēc dažāda veida iepriekš Latvijā mazāk redzētiem produktiem, piemēram, bioloģiskās pārtikas, stāstīja Popjonoka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotāja SIA "Maxima Latvija" vadības komandu atstājis Jānis Vanags, informē uzņēmumā.

J.Vanags sāka darbu "Maxima Latvija" 2018.gada sākumā kā valdes loceklis un korporatīvais vadītājs, turpinot darbu uzņēmuma vadībā, kad 2020.gadā kompānijas valde tika pārveidota par vadības komandu.

"Maxima Latvija" vadītājs un vienīgais valdes loceklis Tomas Rupšis ir pateicīgs J.Vanagam par viņa ieguldījumu un neatlaidību, lai virzītu pārmaiņas un iniciatīvas, kas sniedz pievienoto vērtību "Maxima" klientiem un darbiniekiem: "Es cienu Vanaga ambīcijas darīt vēl vairāk un īstenot jaunus mērķus".

Pievienojoties "Maxima Latvija" vadības komandai, J.Vanaga atbildībā bija uzņēmuma stratēģijas izstrāde, uzņēmuma reputācijas, klientu attiecību un komunikācijas stiprināšana, efektīva uzņēmuma iekšējo procesu un kvalitātes vadība, kā arī uzņēmuma iekšējās drošības un risku pārvaldība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik veidojas īpaši labvēlīgi apstākļi atjaunojamās enerģijas straujam izaugsmes lēcienam, noskaidrots auditorkompānijas "EY" (agrāk "Ernst & Young") pētījumā "EY Renewable Energy Country Attractiveness Index", kas tiek veikts visā pasaulē jau 58.reizi.

"EY" pārstāvji aģentūrai LETA atklāja, ka patlaban vienlaicīgi dažādi faktori - tirgus pieprasījuma un piedāvājuma situācija, efektīvu tehnoloģiju attīstība, valstu politikas pārmaiņas, vides, sociālo un pārvaldības apsvērumu nozīmes pieaugums sabiedrībā un uzņēmējdarbībā, kā ar investoru gatavība ieguldīt "zaļās" enerģijas jaudu izveidē, sekmē būtisku atjaunojamās enerģijas izaugsmi.

Auditorkompānijas pētījums parāda, ka pērn, neskatoties uz pandēmiju, pasaulē ieguldījumi atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudās pieauga par 2% un sasniedza 303,5 miljardus ASV dolāru, bet atjaunojamās enerģijas jaudu uzstādīšana bija pat par 45% augstāka nekā 2019 gadā, sasniedzot 265 gigavatus (GW), kas ir straujākā izaugsme kopš 1999.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai zaļajā transformācijā būsim vadītāji vai blakussēdētāji?

Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis, 28.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā dažādās ilgtspējas diskusijās liels uzsvars likts uz tā dēvētajiem uzņēmumu zaļajiem projektiem. Taču maldīgs ir priekšstats, ka bankas finansē tikai acīmredzami zaļus un gatavus projektus - piemēram, investīcijas saules paneļos vai vēja enerģijā.

Uzņēmumu aktivitātei transformācijas projektos ir milzu potenciāls.

Eiropas Savienības mērķis ir samazināt emisijas par vismaz 50% līdz 2030. gadam. Lai sasniegtu mērķi, mums ir mazāk nekā 10 gadi. Kreditēšanas pasaulē tas ir ļoti īss laika posms. Lai mēs neatpaliktu, mums par to ir jādomā un jārīkojas jau šodien.

Visaktīvāk par transformāciju interesējas eksportētāji un uzņēmumi ar augstu emisiju intensitāti

Ikdienā strādājot ar klientiem, varu teikt, ka visvairāk par ilgtspēju un zaļo tranformāciju interesējas eksportējošie uzņēmumi un uzņēmumi nozarēs, kur raksturīga augsta emisiju intensitāte – enerģētikas uzņēmumi, nekustamā īpašuma attīstīstītāji un investori, kokrūpniecības un būvmateriālu ražotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāze var būt platforma klimata neitralitātes sasniegšanai

Māris Ķirsons, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanā būtisku lomu spēlē dabasgāze un tās apgādes sistēma, kurā pēc brīža var sākt izmantot jau no atkritumiem un mēsliem iegūto biometānu, bet tālākā perspektīvā – arī ūdeņradi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas Gāze Biznesa attīstības vadītājs Olavs Ķiecis. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, a/s Gaso, a/s Latvijas Gāze, a/s Latvenergo un a/s Augstsprieguma tīkls ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā dabasgāzi ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības dalībvalstis ir izvirzījušas ambiciozu mērķi – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību. Lai arī dabasgāze tiek uzskatīta par fosilo kurināmo, tomēr tā un arī tās apgādes sistēma ir pamats, kas šobrīd ļauj samazināt siltumnīcu gāzu emisijas, tostarp CO2 izmešus, un vienlaikus tā būs būtiska platforma Eiropas Savienības iecerētajai nākotnes energoresursu zaļināšanai – sākotnēji ar biometānu un tālākā perspektīvā ar ūdeņradi. Jāņem vērā, ka dabasgāze Eiropā tiek uzskatīta kā akmeņogļu aizstājējs elektroenerģijas ražošanai, kas arī ekoloģiski ir daudz tīrāks – mazāks ekoloģiskās pēdas nospiedums. Šāds process pašlaik notiek, piemēram, Vācijā un arī Polijā, kur pakāpeniski tiek slēgtas akmeņogļu raktuves un elektrostacijas, kuras izmantoja šo kurināmo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas tirgotājs Latvijā Enefit šogad plāno trīskāršot gada laikā uzstādīto saules enerģijas risinājumu jaudu, informē uzņēmumā.

Kopumā pērn Enefit Latvijas tirgū pērn realizēja elektroenerģiju 1 TWh un dabasgāzi 637 GWh apmērā, sasniedzot 57,66 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas salīdzinājumā ar 2019. gada rādītājiem saglabājies praktiski nemainīgs. Būtisku daļu klientu portfeļa veido ilgtermiņā fiksētas cenas līgumi, kurus lielā mērā iespaidoja cenu kritums enerģijas tirgos un Covid-19 radītais enerģijas pieprasījuma kritums. Tā rezultātā daļu no klientiem iegādātā enerģijas apjoma nācās realizēt otrreizējā tirgū zem pašizmaksas. Tādējādi gada griezumā uzņēmums strādājis ar 1,17 miljonu eiro zaudējumiem, nodrošinot ilgtermiņa saistības ar klientiem.

Eesti Energia plāno atkrastes vēja parku Rīgas jūras līcī 

Igaunijas energokompānija "Eesti Energia", kas ārvalstīs darbojas ar nosaukumu "Enefit", parakstījusi...

Vienlaikus Enefit ir mērķtiecīgi attīstījis gan savu klientu portfeli, gan arī pakalpojumu klāstu. “Pērn ieguvām tiesības nodrošināt dabasgāzes pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu biznesa klientiem, kā arī sekmīga iepirkuma stratēģija ļāva divkārt palielināt dabasgāzes pārdošanas apjomu. Tāpat arī tehnisko un energoefektivitātes pakalpojumu attīstība palīdzēja gada laikā kopējo klientu portfeli audzēt par 231% un gadu noslēgt ar 2 912 juridiskajiem un 16 008 mājsaimniecību klientiem. Visstraujākā izaugsme ir tieši mājsaimniecību segmentā, kur pērn esam trīskāršojuši klientu skaitu,” stāsta Enefit vadītājs Krists Mertens.

Pērn Latvijā kopumā uzstādīti saules enerģijas risinājumi ar 0,7 megavatu jaudu, un šo apjomu šogad paredzēts palielināt trīskārtīgi – līdz vismaz 2,1 megavatam. 2020. gadā uzsākta arī vairāku jaunu produktu virzība tirgū. Sadarbībā ar māsas uzņēmumu SIA Enefit Green un tā granulu ražotni Brocēnos uzsākta granulu tirdzniecība mājsaimniecībām. Savukārt Kolkā, zivju pārstrādes uzņēmumā Līcis-93, uzstādīta Enefit pirmā sašķidrinātās dabasgāzes stacija.

Arī šogad uzņēmuma attīstības fokusā ir atjaunīgā enerģija un energoefektivitātes risinājumi. “Joprojām milzīgs attīstības potenciāls ir saules enerģijas jomā, kur pašlaik aktīvākās ir mājsaimniecības. Tomēr arī uzņēmumiem enerģijas ražošana pašu patēriņam iezīmējas kā nākamais loģiskais solis pēc energoefektivitātes uzlabošanas. Šogad paredzam arī apgūt jaunu tirgus segmentu, piedāvājot elektroauto uzlādes iekārtu uzstādīšanu, lai veicinātu elektrotransporta infrastruktūras attīstību Latvijā. Savukārt uzņēmumiem piedāvāsim pieprasījuma agregācijas risinājumu, kas paredz iespēju regulēt klienta patēriņu, brīžos, kad tirgū ir augsts pieprasījums vai cena,” saka K.Mertens.

Jauno produktu ieviešanā uzņēmums fokusējas uz abpusējos ieguvumos balstītu zaļās enerģijas ražotāju un patērētāju sadarbību. Šogad Baltijas tirgū tiek ieviests ilgtermiņa elektroenerģijas pirkuma līguma risinājums (PPA), kas ļauj uzņēmumiem iegādāties atjaunīgo enerģiju no konkrēta vēja parka. Tādējādi uzņēmums var iegūt izdevīgāku elektroenerģijas cenu ilgākam laika periodam, bet vēja enerģijas ražotājiem ir iespēja stabili plānot savu attīstību.

"Enefit" Latvijas elektroenerģijas tirgū darbojas kopš 2006.gada, kad sāka pārdot elektrību biznesa klientiem. Savukārt enerģijas ražošanas jomā Latvijā "Enefit" darbojas kopš 2011.gada, kad ieguva vairākuma daļu siltuma uzņēmumā "Enefit Power & Heat Valka". 2012.gadā uzņēmums uzcēla koģenerācijas staciju, kas darbojas ar biodegvielu un piegādā siltumu Valkas pilsētai.

"Enefit" ir Igaunijas valsts enerģētikas kompānijas "Eesti Energia" meitas kompānija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Baltijā izziņots viens no pēdējo gadu vērienīgākajiem akciju sākotnējiem publiskajiem piedāvājumiem (IPO), kas sniedz iespēju ikvienam līdz 14. oktobrim iegādāties Baltijā vadošā atjaunīgās enerģijas ražotāja Enefit Green akcijas par sākotnējo cenu pirms to tirdzniecības sākuma Nasdaq Tallinn biržā, kas paredzēts 21. oktobrī. Ņemot vērā šā brīža straujo elektroenerģijas cenu kāpumu un pieprasījumu pēc videi draudzīgas enerģijas, atjaunīgās enerģijas ražošanas nozarei ir labs izaugsmes potenciāls.

Enefit Green ir Igaunijas energokompānijas Eesti Energia meitasuzņēmums ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi videi draudzīgā enerģijas ražošanā. Uzņēmums ir lielākais vēja elektroenerģijas ražotājs Baltijas valstīs, kas pārvalda 22 vēja parkus četrās valstīs – Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā. Tāpat arī atjaunīgā elektroenerģija tiek ražota 38 saules paneļu parkos, četrās koģenerācijas stacijās un hidroelektrostacijā. Šobrīd tiek attīstīti arī vairāki jauni vēja un saules enerģijas parku projekti, kuri tiks finansēti ar akciju piedāvājumā piesaistīto līdzekļu palīdzību.

Šobrīd vērojama stabila tendence, ka Baltijas reģionā un visā pasaulē strauji aug nepieciešamība pēc elektroenerģijas un vienlaikus valstīm tiek noteikti stingri mērķi jau tuvākajos gados pāriet uz videi draudzīgākiem enerģijas ražošanas risinājumiem, lai mazinātu oglekļa emisiju apjomu. Ir skaidrs, ka atjaunīgā enerģija ir ātrākais veids, kā panākt oglekļa neitralitāti un Baltijas reģionā tieši vējš un saule ir zaļie energoresursi ar lielāko potenciālu. Tādējādi Enefit Green akciju piedāvājums ir laba iespēja gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem iesaistīties atjaunīgās enerģijas nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Energoresursu cenu nebijis kāpums

Uldis Mucinieks, AS "Latvenergo" komercdirektors, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd gan Latvija, gan visa Eiropa piedzīvo straujāko elektroenerģijas un citu energoresursu cenu kāpumu aizvadīto desmitgažu laikā, metot nopietnu izaicinājumu gan energoresursu patērētājiem, gan arī to piegādātājiem. Straujo cenu kāpumu arvien biežāk dēvē par "enerģijas šoku".

Saviem klientiem esam snieguši informāciju par energoresursu cenu kāpumu un izmaiņām, kādas katru lietotāju rudenī sagaida. Kopumā ir izpratne par šobrīd valdošo globālo tendenču ietekmi uz situāciju Latvijā. Esam gandarīti, ka mūsu klienti turpina sadarbību - gan iepriekšējās labās pieredzes dēļ, gan tādēļ, ka viņiem tiek piedāvāts tirgum atbilstošs piedāvājums.

Septembra pirmajās 20 dienās vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijā pārsniedza 120 EUR/MWh, liekot pamatu tam, lai šis mēnesis kļūtu par pirmo Latvijas elektroenerģijas tirgus vēsturē, kurā mēneša vidējā elektrības cena būs rakstāma ar 3 cipariem. Vienlaikus tā ir par 40% augstāka nekā iepriekšējā mēnesī un aptuveni 3 reizes augstāka nekā 2020.gada septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājs SIA "Maxima Latvija" līdz ar jaunā tirdzniecības modeļa ieviešanu, kas tirdzniecības vietās nosaka stingrākus epidemioloģiskos drošības noteikumus, pirmdien īslaicīgi slēdz veikalus, lūdzot klientus uzgaidīt ārpus telpām, aģentūrai LETA atzina "Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

"Situācija tiek ļoti skrupolozi uzmanīta, lai veikala telpās atrastos tikai maksimāli pieļaujamais pircēju skaits. Tas atsevišķos gadījumos ir radījis nepieciešamību īslaicīgi veikalu slēgt, lūdzot klientus uzgaidīt ārpus veikala telpām," sacīja Dupate Ugule.

Viņa arī atzīmēja, ka, ņemot vērā ārā valdošo salu, pirms došanās uz veikalu pircēji aicināti silti saģērbties, lai nepakļautu sevi riskam, piemēram, sasaldēties.

Savukārt, komentējot apmeklētāju interesi iegādāties produktus, kurus iepriekš klātienē nedrīkstēja tirgot, bet no pirmdienas ir atļauts, Dupate-Ugule pastāstīja, ka, pēc pirmajiem novērojumiem, lielāks pieprasījums vērojams tādās kategorijās, kā piemēram, rūpniecības un saimniecības preces, virsdrēbes, apavi un citās, kas ir ļoti ikdienišķas iedzīvotāju vajadzības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gādājot par klientu ērtību, interneta veikals “Barbora.lv” no 1. jūnija piedāvā jaunu pakalpojumu – pasūtījumu izsniegšanu “Drive in” punktos, kas nozīmē, ka pasūtītās preces iespējams saņemt, neizkāpjot no automašīnas.

Šis pakalpojums ir pieejams divos “Maxima” tīkla veikalos Rīgā – Grostonas ielā 1, (Maxima XXX) un Slokas ielā 115 (Maxima XXX) -, un jau drīzumā tos papildinās vēl divi “Drive in” punkti Saharova ielā 20A (Maxima XXX) un Deglava ielā 67 (Maxima XXX).

Jaunais pakalpojums nodrošina ātru un ērtu tiešsaistē pasūtīto pārtikas produktu un sadzīves preču saņemšanu vien divarpus stundu laikā kādā no klienta izvēlētajiem “Drive in” punktiem Rīgā. Šāda pasūtījuma izņemšanas opcija ir bezmaksas un neparedz minimālo pirkuma summu.

““Drive in” pakalpojumu jau pavisam drīz piedāvāsim četros puntos – katrs no tiem atrodas citā galvaspilsētas daļā, līdz ar ko šo preču saņemšanas veidu ērti varēs izmantot gan Rīgas, gan tās apkaimes iedzīvotāji,” komentē “Barbora.lv” vadītāja Sanita Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotāja Maxima veikalu pašapkalpošanās kasēs ieviesta iespēja norēķināties ar teju 500 dažādiem pakalpojumu sniedzējiem 37 pašvaldībās, informē uzņēmumā.

"Arvien vairāk novērojam, ka pircēji izmanto tehnoloģiju priekšrocības un pirkumus veic tieši pašapkalpošanās kasēs. Tagad arī šajās kasēs ir iespējams nomaksāt rēķinus par pakalpojumiem gan skaidrā naudā, gan ar norēķinu kartēm. Šī gada laikā esam piesaistījuši 88 jaunus pakalpojumu sniedzējus, par kuru pakalpojumiem iespējams norēķināties Maxima veikalos visā Latvijā," stāsta Maxima Latvija komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Maxima veikalu kasēs un pašapkalpošanās kasēs var apmaksāt rēķinus par sadzīves un komunālajiem pakalpojumiem, telekomunikācijām, apsaimniekošanu, kā arī 37 pašvaldību izrakstītos nekustamā īpašuma nodokļa paziņojumus. Katra rēķina apmaksas cena ir 0,50 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Maxima Latvija" sadarbībā ar partnerorganizācijām – biedrību "Zemnieku saeima" (ZSA), Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP) – Saeimā iesniegusi iniciatīvu "Samazinām PVN pārtikas produktiem".

Iniciatīvas mērķis ir samazināt Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5 % apmērā svaigiem pārtikas produktiem.

Pēc iniciatīvas iesniegšanas Saeimā, tiks izskatīti un pārbaudīti iedzīvotāju iesniegtie paraksti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iedzīvotāju reģistrā, savukārt pēc 10 000 derīgo parakstu identificēšanas iniciatīva tiks nodota izskatīšanai Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.

Lai padarītu kvalitatīvus un veselīgus pārtikas produktus pieejamākus plašai sabiedrībai, nemazinot dzīves kvalitāti un vienlaikus sekmētu tautsaimniecības attīstību, "Maxima Latvija" kopā ar partnerorganizācijām pērnā gada vasarā uzsāka kampaņu, lai rosinātu izmaiņas nodokļu politikā Latvijā un tādējādi samazinātu PVN likmi 5 % visām svaigo pārtikas produktu grupām – svaigai gaļai un zivīm, piena produktiem un olām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro, visu iecerēto projektu realizēšanai kopumā paredzēts piesaistīt 250 miljonus eiro.

Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošanas ietvaros ekspluatācijā nodotas jau divas ēkas - Dabas māja un Zinātņu māja, savukārt 2023. gadā savas durvis vaļā vērt varētu arī Rakstu māja, kas šobrīd atrodas projektēšanas posmā. LU Akadēmiskais centrs sevī ietver gan piemērotu vidi mācībām, zinātniskajam darbam, studentu labsajūtai un atpūtai, gan sadarbības iespējas uzņēmējiem jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē.

Plāni lieli

Šobrīd ir skaidrs par to, kādi būvniecības projekti tuvāko gadu laikā tiks īstenoti Torņakalna akadēmiskajā centrā, taču es gribu atgādināt, ka ēkas ir tikai čaula, norāda LU rektors Indriķis Muižnieks. “Mans subjektīvais skatījums ir tāds, ka zinātnes komercializācijas procesā akcentam ir jābūt nevis uz to, cik nopelna konkrētā augstskola vai institūts, bet gan sabiedrība kopumā. Pirms diezgan daudziem gadiem mums bija sadarbības līgums ar kādu vietējo celtniecības uzņēmumu, kura ietvaros mēs spējām piedāvāt veidu augsnes rūpnieciskā piesārņojuma likvidēšanai vienā no Latvijas ostu teritorijām. Universitāte neko daudz nenopelnīja, taču ieguva valsts, jo uzņēmums varēja piedāvāt par savu darbu būtiski zemāku cenu nekā ārzemju konkurenti. Citiem vārdiem sakot - akcentam vajadzētu būt uz kopējo lietderību, nevis peļņu,” domā I.Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules galveno risināmo jautājumu topa augšgalā jau kādu laiku atrodas klimata izaicinājumu tēma. Daudz enerģijas tiek patērēts runām par zaļumu, kam seko arī attiecīgas politikas īstenošana, kuras rezultāts bieži vien ir vecās ekonomikas sodīšana un aktīvi mēģinājumi balstīt jaunas it kā zaļākas alternatīvas iepriekšējam darbības modelim.

Lielu izaicinājumu, piemēram, Eiropas zaļajai transformācijai gan, visticamāk, sagādās šī ziema, ja tā izrādīsies barga. Jāņem vērā, ka pasaulei enerģija ir nepieciešamam milzīgā apmērā, lai gan pieejamība energoresursiem daudzos gadījumos nonākusi uz jautājuma zīmes. Rezultātā, ja jāizvēlas starp to, vai šajā ziemā riskēt nenosalt, vai dzīvot nosacīti zaļi un sildīties un kādu grāmatu lasīt pie svecītes, daudzi tomēr labāk izvēlas par visu cenu mēģināt sev nodrošināt kādas enerģijas piegādes.

Rezultātā pasaulē, kas mēģina apkarot klimata pārmaiņas, pieprasījums pēc vienas no netīrākajām degvielām – oglēm – ir teju sasniedzis jaunu rekordu.

Arī Bloomberg izceļ visai smago dilemmu, kādas priekšā nonākusi pasaules enerģijas politika. Piemēram, Apvienotajā Karalistē darboties nācies spēkstacijām, kuras enerģiju iegūst tieši no ogļu dedzināšanas. Vairākas no tām, piemēram, Vestbērtonas spēkstaciju turklāt uz zaļās politikas fona esot plānos slēgt jau nākamgad. Šajā pašā laikā tieši šādu staciju darbināšana šajā septembrī esot ļāvusi izvairīties no situācijas, kad šajā valstī vienkārši sāk pazust gaisma. Kopumā šāda problēma gan nav unikāla vien Apvienotajai Karalistei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Tirdzniecības centri “Damme”, “Gaiļezers” un “Tukums” – izmanto tikai 100% zaļo enerģiju!

Reklāmraksts, 21.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centri “Damme”, “Gaiļezers” un “Tukums” īsteno videi draudzīgu apsaimniekošanu - pāriet uz zaļo enerģiju.

2021. gada 1. jūlijā tika noslēgti līgumi ar AS “Latvenergo” par zaļās elektroenerģijas piegādi tirdzniecības centriem “Damme”, “Gaiļezers” un “Tukums”. Tas samazinās ikgadējo apjomu par 1287 tonnām CO2 gadā, kas ir vairāk nekā 250 reizes par viena cilvēka CO2 izmešu patēriņu gadā! Šāds resursu patēriņa ietaupījums ir ne tikai nozīmīgs solis zaļākai videi, mazinot ekoloģiskās pēdas nospiedumu, bet arī investīcija drošākai un ilgtspējīgākai nākotnei.

Atjaunīgā elektroenerģija jeb tā saucamā zaļā enerģija tiek iegūta no resursiem, kas atjaunojas ātrāk nekā tos patērē, kā piemēram, ūdens, saules, biomasas, plūdmaiņām, iežiem u.c. AS “Latvenergo” piedāvātais elektroenerģijas produkts Elektrum zaļais, ko kopš jūlija izmanto tirdzniecības centros “Damme”, “Gaiļezers” un “Tukums”, tiek ražots no Latvijas atjaunīgajiem resursiem. No tās lielāko īpatsvaru iegūst no trijās Daugavas hidroelektrostacijās saražotās enerģijas – tas ir viens no vērtīgākajiem atjaunīgās enerģijas ieguves veidiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas eksāmens enerģētikā

Krists Mertens, energouzņēmuma “Enefit” vadītājs, 11.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau ierasts, ka daudzās nozarēs attīstības tendences pērn bija cieši saistītas ar Covid-19 izplatības dinamiku un faktiski nerimstošu cīņu ar dažādu ierobežojumu sekām. Tomēr enerģētikā globālā pandēmija bijusi tikai viens no ietekmes faktoriem.

Arī bez tā šī nozare spējusi patstāvīgi parūpēties, lai gads būtu notikumiem bagāts, vienlaikus veidojot intrigu par to, kā šīs norises ietekmēs mūs visus 2021. gadā.

Pērn piedzīvots ievērojams cenu kritums, atjaunīgās enerģijas spēkstaciju apjoma kāpums, jauni tarifu projekti elektroenerģijas un gāzes pārvadei, cīņa ar Baltkrievijas elektroenerģijas importu un nerimstošas kaislības ap OIK jautājumu, kā arī tam visam fonā gausā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna ieviešana. Arī šogad enerģētikas sektorā atbalsosies cīņa ar Covid-19, tomēr līdz ar ekonomikas stabilizēšanos pieaugs arī enerģijas patēriņš. Tādēļ šis gads drīzāk būs seku jeb eksāmena gads, parādot reālo pērnā gada ieceru un norišu ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunīgās enerģijas ražotājs Baltijas jūras reģionā Enefit Green ir parakstījis līgumus par investīciju un likviditātes aizdevumiem ar SEB un OP banku 130 miljonu eiro apmērā.

Aizdevumi tiks izmantoti jaunu vēja ģeneratoru parku attīstības finansēšanai.

Saskaņā ar Enefit Green finanšu direktora Veiko Reims (Veiko Räim) teikto, šie aizdevumi palīdzēs nostiprināt uzņēmuma likviditātes rezerves un finansiālo elastību. “Pateicoties sadarbībai ar reģiona vadošajām bankām, mēs varam īstenot Enefit Green izaugsmes stratēģiju un finansēt investīcijas mūsu jaunajos vēja parkos, kas nodrošina oglekļa neitrālu elektroenerģijas ražošanu. Zaļā elektroenerģija ir pirmā, kas ienāk tirgū, un pieprasījums pēc tās ir milzīgs,” skaidro Reims. Jaunie nenodrošinātie aizdevumi paredz trīs līdz septiņu gadu kredītlimitu.

“SEB banka ir gandarīta par iespēju atbalstīt videi draudzīgu projektu īstenošanu un izaugsmi. Mūsu mērķis ir būt vadošajam atjaunīgās enerģijas finansētājam Ziemeļvalstīs un Baltijā. Tādēļ esam priecīgi būt par Enefit Green finansēšanas partneriem, atbalstot uzņēmuma attīstības plānus. Enefit Green ir viens no reģionā vadošajiem atjaunīgās enerģijas ražotājiem, kurš saskata ilgtermiņa stratēģisko perspektīvu šajā enerģētikas jomā gan uzņēmumam, gan Igaunijai kopumā,” saka SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Baltijā Anderss Larsons (Anders Larsson).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pašlaik ir sakrituši visi negatīvie faktori, lai elektrības cenas būtiski pieaugtu

LETA, 06.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik ir sakrituši visi negatīvie faktori, lai elektrības cenas būtiski pieaugtu, atzina AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns.

Viņš atzīmēja, ka šobrīd tiek piedzīvots līdz šim Eiropā nepieredzēts visu energoresursu cenu kāpums. "Šķiet, ka pašlaik ir sakrituši visi negatīvie faktori, lai elektrības cenas būtiski pieaugtu, un tas ir noticis ne tikai Baltijā, bet visā Eiropā," teica Baļčūns.

Tostarp viņš minēja, ka gāzes vidējā cena 2020.gadā bija apmēram 10 eiro par megavatstundu, bet šobrīd tā ir sasniegusi 80 eiro. Augušas arī CO2 emisijas kvotu cenas - ja pērn tās bija apmēram 25 eiro par tonnu, tad šobrīd tās ir 60 eiro par tonnu.

Vairāk nekā trīs reizes pieaugušas arī ogļu cenas - ja pagājušajā gadā to cena bija apmēram 50 eiro par tonnu, tad šobrīd ogļu cena ir apmēram 170 eiro par tonnu. Šis gads visā Eiropā ir izcēlies arī ar salīdzinoši zemu vēja enerģijas izstrādi - lai gan situācija atšķiras pa valstīm, kopumā vēja enerģijas izstrāde bijusi par 10-20% mazāka nekā citos gados. Savukārt Skandināvijā, kur dominē hidroenerģija, arī tās izstrāde ir bijusi mazāka nekā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sāk līgumu slēgšanu ar tirgotājiem par dalību depozīta sistēmā

Db.lv, 28.07.2021

“Maxima Latvija” darbības atbilstības direktore Elīna Stībele un SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” uzsācis līgumu par depozīta iepakojuma pieņemšanu un taromātu izmantošanu parakstīšanas procesu ar tirgotājiem, noslēdzot pirmo līgumu par dalību depozīta sistēmā ar mazumtirdzniecības tīklu SIA “Maxima Latvija”.

Tuvākajā laikā plānots noslēgt līgumus arī ar pārējiem tirgotājiem, kuri līdz ar depozīta sistēmas darbības uzsākšanu 2022. gada 1. februārī savās tirdzniecības vietās pieņems izlietoto iepakojumu, turklāt visi līgumi tiek slēgti ar vienādiem nosacījumiem. Kopumā Latvijā plānots izvietot ap 800-1000 taromātu.

“Esam patiesi gandarīti, ka pirmais līgums ir noslēgts, un lieliem soļiem tuvojamies depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā, lai kopīgiem spēkiem apturētu dzērienu iepakojumu nonākšanu vidē un padarītu mūsu Latviju tīrāku. Jau pavisam drīz plānojam noslēgt nākamos līgumus ar tirgotājiem. Taras atgriešana būs pieprasīts pakalpojums lielākajai daļai Latvijas sabiedrības – vairākums jeb 87% aptaujāto pēc iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanas izmantos iespēju nodot tukšos dzērienu iepakojumus , – tādēļ tirgotāju iesaiste ērtas infrastruktūras izveidē ir ļoti būtiska,” komentē Miks Stūrītis, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājam SIA "Rimi Latvia" paziņojums par tirdzniecības centra "Alfa" īpašnieku maiņu nāca kā jaunums, intervijā atzina "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Jau ziņots, ka tirdzniecības centru "Alfa" iegādājās Lietuvas holdinga "Vilniaus prekyba" kompānija "Akropolis Group". "Vilniaus prekyba" grupā ietilpst arī mazumtirdzniecības kompāniju tīkls "Maxima grupe".

Pārdots tirdzniecības centrs Alfa  

Nekustamo īpašumu kompānija "Akropolis Group", kam pieder iepirkšanās un izklaides centri "Akropolis"...

"Mēs laikam nebijām vienīgie, kuriem šī īpašnieku maiņa bija liels jaunums. Taču mums ir spēkā esoši līgumi, kuri nodrošina attiecības ar ēkas īpašniekiem vairāku gadu garumā," sacīja Turlais.

Pēc viņa teiktā, spēkā esošais līgums nosaka "Rimi" tiesības uz nomu līdz pat 2034.gadam.

Turlais atzina, ka "Rimi Latvia" pārrunas ar jaunajiem "Alfas" īpašniekiem, nav bijušas. "Pašlaik darījuma izvērtējumu veic Konkurences padome, un tikmēr pārrunas neesam ieplānojuši," sacīja Turlais.

Jau vēstīts, ka "Akropolis Group" augusta sākumā ziņoja, ka parakstījusi līgumu ar Norvēģijas uzņēmumu "AMD Holding" par 100% kapitāldaļu iegādi tā Latvijas meitasuzņēmumā "Delta Property". Uzņēmumam "Delta Property" pieder 9,7 hektāru zemes gabals un ēka Brīvības ielā 372, kurā atrodas tirdzniecības centrs "Alfa".

Puses ir vienojušās neatklāt iecerētā darījuma vērtību, kas tiks pabeigts pēc tam, kad būs saņemta KP atļauja.

Tirdzniecības centra "Alfa" kopējā platība ir aptuveni 154 000 kvadrātmetru, tostarp iznomājamā iepirkšanās telpu platība ir 71 000 kvadrātmetru, bet autostāvvietās vienlaikus var novietot 1750 automašīnu. Tirdzniecības centrā darbojas 210 veikalu. "Alfā" atrodas tādu zīmolu veikali kā "Zara", "Reserved", "H&M", "Euronics", "Sportland", "Kidzone", "Cenuklubs.lv", "Cinamon", "Lido", "McDonalds", kā arī citi veikali un pakalpojumu sniegšanas vietas. Tirdzniecības centrā atrodas arī "Rimi" lielveikals.

"Akropolis Group" Latvijā pieder arī tirdzniecības centrs "Akropole". Grupai piederošajos tirdzniecības centros ierasti atrodas "Maxima" lielveikali.

"Rimi Latvia" veikala rekonstrukcijā tirdzniecības centrā "Alfa" ieguldīja 1,9 miljonus eiro.

"Rimi Latvia" pagājušajā gadā strādāja ar 946,508 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 8,3% un bija 30,409 miljoni eiro.

Kompānija "Rimi Latvia" reģistrēta 1992.gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir pieci miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Zviedrijā reģistrētais uzņēmums "Rimi Baltic".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši līgumam ar SIA “Depozīta Iepakojuma Operators”, SIA “Tomra Collection Latvia” (Tomra) šonedēļ uzsācis depozīta iepakojuma pieņemšanas automātu jeb taromātu uzstādīšanu.

Taromātos tukšo depozīta iepakojumu varēs nodot, sākot no 2022. gada 1. februāra, kad Latvijā darbību uzsāks depozīta sistēma. Pirmie 5 taromāti uzstādīti “Maxima”, “Rimi”, “Mego” un “Alko Outlet” veikalos Rīgā, kā arī “Citro” veikalā Ventspilī. Līdz depozīta sistēmas darbības sākumam Latvijā paredzēts izvietot ap 800 taromātus, tajā skaitā apmēram 200 vietās taromātus plānots izvietot āra kioskos tirdzniecības vietu tuvumā.

“Šis ir nozīmīgs brīdis Latvijas depozīta sistēmas vēsturē un būtisks solis ceļā uz modernas depozīta iepakojuma pieņemšanas infrastruktūras izveidi – visu depozīta sistēmā iesaistīto pušu darbs nu sāk realizēties īstos, aptaustāmos darba augļos, kas ir šie uzstādītie taromāti. Taču priekšā vēl ir daudz darāmā. Lai sasniegtu mērķi par visaptveroša pieņemšanas tīkla izveidi, turpinām līgumu slēgšanu ar tirgotājiem par taromātu nodrošināšanu un depozīta iepakojuma pieņemšanu. Tāpat esam uzsākuši līgumu parakstīšanu par manuālo pieņemšanas punktu izveidi nelielos veikalos, kā arī norit aktīvs darbs pie līgumu slēgšanas ar depozīta iepakotājiem par depozīta iepakojuma apsaimniekošanu un laišanu tirgū. Kopīgi sadarbojoties, varēsim izveidot pasaules līmeņa depozīta sistēmu un padarīt Latviju tīrāku,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētajs Miks Stūrītis.

Komentāri

Pievienot komentāru