Aktīvā atpūta dabā ir jaunzēlandiešu filozofija un reliģija, ja gribat to izbaudīt visplašākajā spektrā viena ceļojuma laikā- brauciet uz Jaunzēlandi

Jaunzēlandes smilšu pludmales un līči atgādina Algarvi, kalnainie apvidi- Skotiju, ledāji un klintis – Alpus, vulkāni un geizeri- Islandi, bet Jaunzēlandes dienvidsalas fjordi- Norvēģiju un Zviedriju.

Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka otrā pasaules malā esošajās divās Jaunzēlandes salās ir apkopots viss, kas redzams, apceļojot visu Eiropas kontinentu. Taču Jaunzēlandē ir vēl daudz kas vairāk- mūža meži līdzinās Malaizijas džungļiem, dažām Jaunzēlandē augošām retām koku sugām radniecīgus var atrast Čīlē, ziemeļu salas piekrastes veģetācija ir tipiska Indonēzijai utt. Varētu teikt, ka Jaunzēlande ir dabas brīnumu «Disnejlenda». No divām lielām un ap 600 mazākām saliņām sastāvošo Jaunzēlandi ieskauj nekas cits kā ūdens un no tuvākā kontinenta – Austrālijas- to šķir trīs lidojuma stundas. Kopējais lidojums no mūsu platuma grādiem līdz Jaunzēlandei ir iespējams vairākkārt pārsēžoties un aizņem vairāk nekā 24 stundas. Taču dabas un aktīvās atpūtas mīļotājiem šī unikālā zeme noteikti ir redzēšanas vērta. Lai mazliet atvieglotu garās lidojuma stundas, ir vērts ieplānot dienu ilgu atpūtu pēc pirmā aptuveni 12 stundu ilgā pārlidojuma, piemēram, Singapūrā, jo no turienes līdz Jaunzēlandei būs jālido vēl ap 12 stundām, lai gan, skatoties uz kartes, attālums nemaz vairs nešķiet tik liels. Jūlijā Jaunzēlande mēdz pārsteigt ar sniega vētrām tās kalnainākajos apvidos, ap Ziemassvētkiem gatavojas zemenes, ķirši zied oktobrī, bet vīnogas tiek ievāktas martā. Taču atkarībā no ceļotāju prioritātēm, Jaunzēlande ir lielisks galamērķis cauru gadu.

Jaunzēlandes parlaments trešdien pieņēmis likumprojektu, kas aizliedz ārvalstu pilsoņiem iegādāties mājokļus Jaunzēlandē ar dažiem izņēmumiem.

Likumprojekta mērķis ir ierobežot mājokļu cenu kāpumu Jaunzēlandē, lai mājokļi kļūtu vieglāk pieejami pašiem jaunzēlandiešiem.

«Tā ir nozīmīga robežšķirtne un parāda šīs valdības apņēmību padarīt par realitāti sapni kļūt par mājokļa īpašniekiem lielākam skaitam jaunzēlandiešu,» norādīja Jaunzēlandes tirdzniecības un ekonomiskās attīstības ministrs Deivids Pārkers.

Vairums jaunzēlandiešu dod priekšroku mājokļa iegādei, nevis īrei, taču aktīvā migrācija un mājokļu trūkums ir novedis pie mājokļu cenu kāpuma.

Valdības ziņojumā, kas tika publicēts iepriekš šogad, secināts, ka mājokļu cenas pēdējos piecos gados ir pieaugušas par 30%.

Jaunzēlandes premjerministres Džasindas Ārdenas centriski kreisā valdība uzskata, ka lielu daļu no šīs problēmas rada pircēji no ārvalstīm, jo viņi spēj maksāt vairāk nekā vietējie iedzīvotāji.

Jaunzēlandē vairs nav zināms neviens aktīvs Covid-19 gadījums, pirmdien paziņojusi valsts Veselības ministrija.

Pēdējais saslimušais - kāda sieviete no Oklendas - jau 48 stundas ir bez simptomiem un tiek uzskatīta par atveseļojušos. Viņai ļauts pārtraukt pašizolēšanos, paziņoja ministrija.

Pēdējais jaunais inficēšanās gadījums ar jauno koronavīrusu Jaunzēlandē tika reģistrēts pirms 17 dienām.

Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna paziņoja, ka stingrie robežas kontroles likumi, kas tika ieviesti cīņā pret jauno koronavīrusu, paliks spēkā, bet visi citi ierobežojumi tiks atcelti.

"Mūsu mērķis bija iznākt laukā otrā pusē cik ātri un droši vien iespējams. Vietā, kur mūs robežas turpinās būt mūsu pirmā aizsardzības līnija, bet visi pašreizējie noteikumi un ierobežojumi tiek atcelti. Šodien, 75 dienas vēlāk, mēs esam gatavi," sacīja premjere.

Kraistčērčas pilsētā, Jaunzēlandē, piektdien apšaudēs divās mošejās lūgšanu laikā nogalināti 49 cilvēki, paziņojis policijas komisārs Maiks Bušs.

Pēc viņa teiktā, saistībā ar notikušajām apšaudēm vienam cilvēkam izvirzītas apsūdzības slepkavībās un sestdien viņš stāsies Kraistčērčas tiesas priekšā. Pavisam policija aizturējusi četrus aizdomās turamos - trīs vīriešus un vienu sievieti - un citus aizdomās turamos šobrīd nemeklē.

Kā pavēstīja Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna, notikušo var raksturot tikai kā teroraktu, kurš ticis labi izplānots.

Ārderna notikušo raksturoja kā «vienu no Jaunzēlandes drūmākajām dienām».

«Ir skaidrs, ka šī ir viena no Jaunzēlandes drūmākajām dienām,» premjere sacīja žurnālistiem. «Skaidrs - tas, kas notika šeit, ir ārkārtēja un bezprecedenta vardarbība.»

Jaunzēlande ceturtdien paziņoja, ka sāks iekasēt no tūristiem iebraukšanas nodevu, lai šādi iegūtos līdzekļus izmantotu savas neskartās dabas aizsardzībai, vienlaikus apmierinot augošās tūrisma industrijas vajadzības.

Tūrisma ministrija un Vides ministrija pirmoreiz izstrādāja kopīgu tūrisma stratēģiju un ar to iepazīstināja valsts ziemeļu pilsētā Rotoruā.

«Jaunzēlandes dabas un kultūras mantojums ir mūsu tūrisma industrijas un mūsu nacionālās identitātes pamatā,» sacīja vides ministre Eiženija Seidža.

«Mums ir jāveido ilgtspējīga tūrisma industrija, kas aizsargā un lolo šo mantojumu nākamajām paaudzēm,» teica ministre.

Jaunzēlande no oktobra sāks iekasēt 35 Jaunzēlandes dolāru (20,5 eiro) lielu nodevu no katra tūrista, viņiem ierodoties valstī.

Tiek lēsts, ka šādi tiks iegūti 80 miljoni Jaunzēlandes dolāru (46,8 miljoni eiro) gadā, ko paredzēts iztērēt vides aizsardzībai un investīcijām infrastruktūrā, kas spētu tikt galā ar augošo tūristu skaitu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ārlietu ministriju organizēja semināru, kurā tika runāts par Latvijas uzņēmēju iespējām Austrālijas tirgū.

Latvijas vēstnieks Austrālijā un Jaunzēlandē Marģers Krams, atklājot semināru uzsvēra, ka sadarbībai ar Austrāliju ir liels potenciāls gan pārskatot globālās piegādes ķēdes, gan meklējot jaunus sadarbības partnerus eksportā.

“Latvijas uzņēmēji šobrīd uz Austrāliju vairs neskatās kā uz eksotisku un nesasniedzami tālu tirgu. Arī eksportējamo preču klāsts pieaug. Tie vairs nav tikai kokmateriāli, bet arī tehnoloģiskās iekārtas, elektronika un citas preces ar augstu pievienoto vērtību. Austrālijas tirgus ir viena no alternatīvām Krievijas tirgum, kura zaudēšanu joprojām daļa eksportētāju izjūt. Savā ziņā Austrālijas tirgus paver durvis arī uz visu Dienvidaustrumāzijas reģionu, kurš aptver 670 miljonus iedzīvotāju. Austrālijā ļoti būtiska ir piegādātāja reputācija, ir jāveido attiecības un uzticamība. Tas ļaus paplašināt sadarbību un nostiprināties šajā tirgū,” tā LIAA Austrālijas pārstāvniecības vadītāja Sabīne Kazaka.

Latvijas vīriešu basketbola izlases pretinieki Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Rīgā būs Gruzijas, Filipīnu, Brazīlijas, Melnkalnes un Kamerūnas izlases, pirmdien tika noteikts Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) izlozē.

Latvija A grupā tiksies ar Gruziju un Filipīnām, bet B grupā spēlēs Brazīlija, Melnkalne un Kamerūna.

Pārējos trīs kvalifikācijas turnīrus uzņems Pireja Grieķijā, Valensija Spānijā un Sanhuana Puertoriko.

Valensijā A grupā spēlēs Spānija, Libāna un Angola, bet B grupā tiksies Polija, Somija un Bahamu salas.

Pirejā A grupā spēlēs Slovēnija, Jaunzēlande un Horvātija, bet B grupā spēlēs Grieķija, Dominikānas Republika un Ēģipte.

Sanhuanā A grupā spēlēs Lietuva, Meksika un Kotdivuāra, bet B grupā tiksies Puertoriko, Itālija un Bahreina.

Balstoties uz FIBA pasaules rangu, kas tika atjaunots pēc Pasaules kausa finālturnīra, izlozes pirmajā grozā bija Spānija, Latvija, Lietuva un Slovēnija, otrajā grozā - Brazīlija, Itālija, Grieķija, Polija, trešajā - Puertoriko, Melnkalne, Dominikānas Republika un Somija, ceturtajā - Jaunzēlande, Gruzija, Meksika un Libāna, piektajā - Horvātija, Kotdivuāra, Angola un Filipīnas, bet sestajā - Ēģipte, Bahamu salas, Kamerūna un Bahreina.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Jaunzēlandes pilsētas Oklendas pludmalē trešdienas vakarā tika izskalots kokaīns apmēram trīs miljonu Jaunzēlandes dolāru (1,73 miljonu eiro) vērtībā, ceturtdien paziņoja policija.

Policisti savāca 19 paciņas ar kokaīnu, kas bija izskalotas populārajā Betelsas pludmalē 30 kilometrus uz rietumiem no Oklendas centra.

«Policija ar Jaunzēlandes Muitas atbalstu ir rūpīgi pārmeklējusi pludmali un apkārtējos rajonus, lai atrastu jebkādas citas paciņas,» sacīja policijas inspektors Kolins Pārmenters.

Narkotika bija iesaiņota 19 kastītēs VHS videokasešu izmērā.

«Ir neliela iespējamība, ka pludmalē varētu atrasties arī citas paciņas, un mēs lūdzam sabiedrības locekļus nekavējoties sazināties ar mums, ja tā notiktu,» viņš piebilda.

Gada sākumā publicētā globālā pārskatā par narkotikām bija konstatēts, ka Jaunzēlande ir valsts, kurā kokaīns ir visdārgākais.

Jaunzēlande un Austrālija, kurās ir zems saslimstības līmenis ar Covid-19, pirmdien izveidojušas "ceļošanas burbuli".

Austrālijas un Jaunzēlandes iedzīvotājiem, ierodoties otrā valstī, no pirmdienas vairs nebūs jāuzturas karantīnā.

Abas valstis slēdza savas robežas ārvalstniekiem 2020.gada martā.

Jaunzēlandieši kopš oktobra varēja doties uz dažām Austrālijas vietām, nedodoties karantīnā, taču viņiem pēc atgriešanās bija jāpavada 14 dienas izolācijā.

Pirmdiena ir pirmā reize vairāk nekā gada laikā, kad austrāliešu tūristiem atļauts doties uz Jaunzēlandi.

Austrālijas premjers Skots Morisons un Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna kopīgā paziņojumā norādīja, ka " ceļošanas burbulis" ļaus atsākt ceļošanu, vienlaikus pasargājot kopienas no koronavīrusa.

Tomēr Ārderna iepriekš brīdināja, ka ceļotājiem starp abām valstīm jārēķinās ar to, ka nosacījumi var pēkšņi mainīties, ja epidemioloģiskā situācija pasliktināsies.

Jaunzēlande ir slēgusi savu robežu ar Austrāliju, kas mēģina ierobežot jaunus Covid-19 uzliesmojumus, piektdien paziņoja Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna.

Līdz ar to tiek izbeigts tā sauktais "ceļošanas burbulis" starp Austrāliju un Jaunzēlandi, kas sāka darboties 19.aprīlī un ļāva abu valstu pilsoņiem ceļot starp tām bez nepieciešamības doties karantīnā.

Ārderna sacīja, ka jaunā koronavīrusa delta paveids ir "būtiski mainījis riska profilu" un tagad Covid-19 ir plaši izplatīta Austrālijā.

"Mēs vienmēr esam teikuši, ka mūsu atbilde attīstīsies, attīstoties vīrusam. Šis nav lēmums, ko mēs būtu viegli pieņēmuši, bet tas ir pareizais lēmums, lai saglabātu jaunzēlandiešu drošību."

Premjerministre sacīja, ka Jaunzēlandes robeža tiks slēgta pusnaktī uz sestdienu un paliks slēgta vismaz astoņas nedēļas, lai dotu Austrālijai laiku tikt galā ar pašreizējiem Covid-19 uzliesmojumiem.

Ceturtajā Starptautiskajā ekonomikas olimpiādē komandu kopvērtējumā Latvijas komanda ieguvusi godpilno ceturto vietu un piecas sudraba medaļas. Pirmo vietu ieguvusi Brazīlijas komanda, otro vietu Kanādas, bet trešo - ASV komanda.

Savukārt individuālā vērtējumā labāko sniegumu olimpiādē uzrādījis Kanādas skolēns Endijs Vejs (Andy Wei).

Šogad Starptautiskā ekonomikas olimpiādē notika no 26.jūlija līdz 1.augustam un to tiešsaistē rīkoja Latvija. Tajā piedalījās 44 nacionālās komandas no visas pasaules.

Kopumā 15 skolēni olimpiādē ir saņēmuši zelta medaļas, 38 skolēni sudraba medaļas, bet 54 skolēni bronzas medaļas.

Finanšu pratības spēlē labākos rezultātus uzrādījuši Vitors Aleksandrs Teodosio de Carvalo Aires de Camargo (Vítor Alexandre Theodosio de Carvalho Ayres de Camargo) no Brazīlijas, Džordi Muradjans (Jordi Muradyan) no Armēnijas, Rendžie Lū (Renjie Lu) no Austrālijas, Hasans Berks Zengins (Hasan Berk Zengin) no Turcijas un Emīls Šmits no Latvijas.

ANO Lauksaimniecības pārtikas indekss augustā palicis iepriekšējā līmenī, graudu cenām pieaugot, bet dārzeņu eļļu un cukura cenām samazinoties, informē ANO Pārtikas un Lauksaimniecības organizācija.

Graudu cenu indekss mēneša laikā pieauga par 4%. Kviešu cena palielinājās par 8%, pasliktinoties ražas prognozēm Eiropas Savienības un Krievijas teritorijās.

Dārzeņu eļļu indekss mēneša laikā saruka par 2,6%, tuvojoties trīs gadu zemākajam līmenim. Palmu, sojas un saulespuķu eļļas ražošanas apjomi tiek prognozēti labos apjomos, savukārt pieprasījums pasaulē pēc palmu eļļas ir vājš.

Piena cenu indekss saruka trešo mēnesi pēc kārtas – par 1,5%. Sausums Eiropā un Austrālijā varētu ietekmēt piena ražošanas apjomus, taču tajā pašā laikā ražošanas apjomu prognoze Jaunzēlandē uzlabojas.

Savukārt cukura cenu indekss mēneša laikā samazinājies par 5,4%, sasniedzot desmit gadu zemāko līmeni, ko lielākoties veicina lielāko eksportētāju – Brazīlijas un Indijas – valūtas vērtības kritums.

Tuvākajos mēnešos Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp Latvijai, būs jāizlemj, vai tās atļaus Ķīnas tehnoloģiju gigantam Huawei veidot to 5G tīklu sistēmas.

Līdztekus Huawei vēl ir divi lieli 5G aprīkojuma piedāvātāji – zviedru Ericsson un somu Nokia, kas ir būtiski dārgāki par Ķīnas konkurentu. Jautājums par Huawei dalību Eiropas 5G sistēmu ierīkošanā ir īpaši saasinājies pēc tam, kad ASV noteica aizliegumu šim uzņēmumam strādāt ASV tirgū, to pamatojot ar drošības riskiem. Jo ir nopietnas aizdomas, ka Huawei savas tehnoloģijas izmanto, lai spiegotu Ķīnas valdības labā. Pagidām bez ASV šādu aizliegumu izteikušas arī Japāna, Austrālija un Jaunzēlande.

5G tehnoloģiju jomā būtu nepieciešama kopīga Eiropas Savienības politika.

Eiropas Savienības smagsvari Francija un Vācija jau ir paziņojušas, ka rīkos atklātu konkursu, no kura netiks izslēgts neviens pretendents. Vēl vairāk, Francijas prezidents Emanuels Mak- rons ir paziņojis, ka negrasās piedalīties ASV un Ķīnas tehnoloģiju karos. Pagaidām neviena bloka dalībvalsts nav nākusi klajā ar paziņojumu, ka Ķīnas uzņēmumu neielaidīs savā tirgū. Laikraksts The Washington Post norāda, ka lielā mērā eiropiešus no šādiem aizliegumiem attur tas, ka Huawei jau ir veicis dažādus infrasruktūras aprīkošanas darbus. «Huawei aprīkojuma aizstāšanas izmaksas būs jāsedz vai nu telekom operatoriem, vai valstij. Pēdējo Polija noteikti nevar atļauties,» jau paziņojusi Polijas digitālo lietu ministre Karola Okonski. Huawei pievilcību vairo arī tā piedāvātā cena, kas saskaņā ar The Washington Post pausto ir par 60% zemāka nekā Ericsson. Tas, protams, iespējams, tikai pateicoties Ķīnas valdības subsīdijām.

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA "Unda" izsludinājis iepirkumu jaunas tehnoloģiskās līnijas un inovatīvu risinājumu zivju konservu ražošanai iegādei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkumam paredzēts atvēlēt 300 tūkstošus eiro, un paredzamais līguma izpildes termiņš ir 2021.gada 15.septembris,

Kā skaidro uzņēmums, iepirkuma 1.posmā plānots iegādāties trīs tukšo metāla konservu kārbu mazgāšanas iekārtas, trīs zivju blīvēšanas konveijerus ar datorizētu uzskaiti, kārbu savācējgaldu, 2-līmeņu rampu, 60 ražošanas krēslus, bet 2.posmā: zivju cepšanas līniju ar termoeļļas katlu.

SIA "Unda" konservu cehs patlaban spēj saražot līdz 30 miljoniem zivju konservu gadā. Uzņēmums ražo produkciju ar dažādiem zīmoliem, un tā ražotos produktus var iegādāties ASV, Austrālijā, Jaunzēlandē, Vācijā, Polijā, Izraēlā, Kanādā, Japānā, Francijā un citās valstīs.

Dažādi dati pasaulē turpina apstiprināt to, ka atrodamies ļoti strauja mājokļu cenu pieauguma stadijā.

Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ziņojusi, ka tikai trijās valstīs no 40, par kurām apkopoti šādi dati, šā gada pirmajā ceturksnī mājokļu cena sarukusi. Tas ir vismazāk kopš 2000. gada jeb brīža, kad vispār šādi dati sākti apkopot.

Kopā pasaules turīgo valstu OECD grupā šā gada pirmajā ceturksnī gada skatījumā fiksēts mājokļu cenu pieaugums par 9,4%, kas ir visvairāk 30 gados. Financial Times turklāt piebilst, ka daudzu valstu nacionālie mērījumi liecina, ka straujš mājokļu cenu pieaugums būs turpinājies arī otrajā ceturksnī. Piemēram, ASV mājokļu cenas aprīlī esot augušas straujākajos tempos 30 gados.

Tāpat straujš to pieaugums fiksēts Apvienotajā Karalistē, Dienvidkorejā, Jaunzēlandē, Kanādā, Turcijā utt. DB arī agrāk ziņojis, ka pandēmija radījusi gluži vai perfektus apstākļus cenu pieaugumam. Bezprecedenta apmēros savas ekonomikas un finanšu tirgus stimulējušas valdības un centrālās bankas, kas nozīmējis, ka Rietumvalstīs cilvēku uzkrājumi, tēriņu iespējām esot ierobežotām, šajos izaicinošajos laikos pat pieaug. Tāpat labu fonu šādam cenu pieaugumam uztur zemās procentlikmes un tas, ka pandēmijā aktuālā strādāšana no mājām daudziem likusi padomāt par plašākām dzīvojamām telpām.

Latvija būs viena no četrām olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīra basketbolā rīkotājām, pirmdien paziņoja Starptautiskā Basketbola federācija (FIBA).

Pārējos trīs turnīrus uzņems Grieķija, Spānija un Puertoriko.

Tāpat pirmdien Latvijas vīriešu basketbola izlase uzzinās savus pretiniekus šajā turnīrā. Izloze norisināsies plkst.20 pēc Latvijas laika.

Balstoties uz FIBA pasaules rangu, kas tika atjaunots pēc Pasaules kausa finālturnīra, izlozes pirmajā grozā ir Spānija, Latvija, Lietuva un Slovēnija. Otrajā grozā ir Brazīlija, Itālija, Grieķija, Polija, trešajā - Puertoriko, Melnkalne, Dominikānas Republika un Somija, ceturtajā - Jaunzēlande, Gruzija, Meksika un Libāna, piektajā - Horvātija, Kotdivuāra, Angola un Filipīnas, bet sestajā - Ēģipte, Bahamu salas, Kamerūna un Bahreina.

Katrā kvalifikācijas turnīrā būs A un B apakšgrupas. Pirmā, ceturtā un piektā groza izlases būs ielozētas A apakšgrupās, bet otrā, trešā un sestā - B apakšgrupās.

Nīderlandes pilsētā Zvollē, kas ir Overeiselas provinces galvaspilsēta, uzstādīs 5000 Latvijas uzņēmuma Vizulo izstrādātos Vizulo Mini Martin gaismekļus. Jau šobrīd pilsētu izgaismo 2500 gaismekļu, bet atlikušie tiks izvietoti jau tuvākajā laikā.

Ņemot vērā vienu no Zvolles pašvaldības mērķiem – koncentrēšanos uz nepārtrauktu attīstību un videi draudzīgu projektu īstenošanu – vadība pērn pieņēma lēmumu pakāpeniski pilsētvidē esošos gaismekļus nomainīt uz LED apgaismojumu, kas nodrošina lielāku energoefektivitāti. Tāpēc gan pērn, gan šogad tika izsludināts konkurss, kur abos gados par konkurētspējīgāko un atbilstošāko piedāvājumu atzina LED gaismekļu ražotāja Vizulo iesniegto piedāvājumu.

«Ielu apgaismojuma jomā Nīderlandē valda ļoti spraiga konkurence, jo milzīgu tirgus daļu ieņem vietējais uzņēmums Philips. Šis ir zīmols, kas par saviem apjomiem liekus komentārus neprasa. Ņemot vērā, ka Nīderlandē ir pietiekami attīstīta protekcionisma politika un vietējo uzņēmumu tiesību aizsargāšana, patīkami, ka spējam ne tikai pārliecināt ārvalstu klientus par savu produktu kvalitāti, bet arī konkurēt ar globāliem tirgus līderiem,» uzsver Jānis Zeltiņš, Vizulo valdes priekšsēdētājs.

Svaigpiena iepirkuma cena šogad jūnijā Latvijā bija 305,6 eiro tonnā, kas ir par 0,3% mazāk nekā maijā, savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju svaigpiena iepirkuma cena pieaugusi par 19,8%.

Tā liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta jaunākie dati.

Eiropas Savienībā (ES) svaigpiena cena jūnijā bija 359,5 eiro tonnā, kas ir par 0,6% vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, svaigpiena iepirkuma cena ES pieaugusi par 9,4%.

Tādējādi svaigpiena vidējā iepirkuma cena ES šogad jūnijā bija par 15% lielāka nekā Latvijā.

Ministrijā atzīmēja, ka ES 2021.gada pirmajos pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, piena iepirkums ir palielinājies par 1,8%, bet Latvijā piena iepirkums pieaudzis par 3%. Starp 27 ES valstīm Latvija ir astotajā pēc piena iepirkuma apjoma.

Singapūras nacionālā aviokompānija «Singapore Airlines» ceturtdien sāka veikt pasaules ilgākos avioreisus.

Lidojums 16 700 kilometru garajā maršrutā no Singapūras uz Ņujorkas Ņuarkas lidostu ilgst 18 stundas 45 minūtes.

Līdz ar to «Singapore Airlines» pārspējusi pasaules ilgākā avioreisa rekordu, kas līdz šim piederēja Kataras nacionālajai lidsabiedrībai «Qatar Airways». Tās reiss no Kataras galvaspilsētas Dohas līdz Oklendai, Jaunzēlandē, ilgst 17 stundas 40 minūtes.

Lidojumam no Singapūras uz Ņuarku «Singapore Airlines» izmanto laineri «Airbus A350-900ULR», kura salons ir konfigurēts tā, lai katram pasažierim ir vairāk vietas. Salonā ir vietas tikai 161 pasažierim - 67 pasažieriem biznesa klasē un 94 pasažieriem «premium» ekonomiskajā klasē. Biznesa klasē krēslu atzveltnes iespējams nolaist horizontāli, lai varētu gulēt.

Sociālais tīkls Instagram vairākās valstīs nolēmis paslēpt rādītāju, kas parāda, cik daudz lietotāju apliecinājuši, ka viņiem patīk konkrētais ieraksts, ziņo BBC.

Šāds lēmums pieņemts, lai mazinātu spiedienu uz lietotājiem.

Šis būšot izmēģinājums, norāda sociālais tīkls. Vienlaikus instagrammeri joprojām redzēs «Patīk» skaitu paši saviem ierakstiem.

Šis Instagram solis saistīts ar pārmetumiem, ka sociālie tīkli veicina zemu pašapziņu un nepilnvērtības sajūtu, īpaši jauniešos.

Instagram maijā šādu izmēģinājumu jau sāka Kanādā, bet tas paplašināts arī Austrālijā, Jaunzēlandē, Īrijā, Itālijā, Japānā un Brazīlijā. «Mēs ceram, ka šis tests noņems spiedienu uz «Patīk» opciju un lietotāji primāri dalīsies ar informāciju, kas viņiem pašiem ir svarīga,» skaidro Instagram. Mērķis ir panākt, ka lietotāji ir mazāk atkarīgi no citu vērtējuma.

Neskatoties uz pandēmijas ietekmi, vidējās nekustamā īpašuma cenas pasaulē turpinājušas pieaugt arī 2020.gada pirmajā pusē, rāda "Global Property Guide" (GPG) indeksa dati. No Baltijas valstīm vismazākais nekustamā īpašuma cenu pieaugums gada pirmajā ceturksnī vērojams Latvijā, kur tas, salīdzinot ar gadu iepriekš, bija 0,83%.

Pandēmijas izraisītās situācijas dēļ nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā maijā saruka par 43%, un, vērtējot nekustamā īpašuma iegādes un īres cenu attiecību, Rīgā dzīvoklis šobrīd ir mazāk vērtīga investīcija nekā Viļņā un Tallinā, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

2020.gada pirmajā ceturksnī visstraujāk nekustamā īpašuma cenas augušas Lietuvā - vidēji par 5,52%. Līdzīga situācija bija vērojama arī Igaunijā, kur cenas pirmajā ceturksnī pieauga par 4,32%, bet visstabilākā situācija bija Latvijā, vidējām nekustamā īpašuma cenām pieaugot par 0,83%. Kopumā visstraujāk nekustamā īpašuma cenas saskaņā ar GPG indeksu gada sākumā augušas Portugālē (+16,37%), Vācijā (+12%) un Jaunzēlandē (+10,87%).

Viena no uzņēmuma veiksmes atslēgām ir tā cilvēki, jo motivēta, atbalstīta un iedrošināta komanda spēs radīt izcilus un inovatīvus produktus, sniedzot klientam maksimālu pievienoto vērtību, norāda AS Emergn valdes priekšsēdētājs, Austrālijas latvietis Pēteris Daliņš.

Ieguldījumi uzņēmuma komandā vairākkārtīgi atmaksājas, par to savas karjeras ceļā esmu pārliecinājies ne vienu reizi vien, atzīmē P. Daliņš, piebilstot, ka darbinieku piesaiste un noturēšana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem informāciju tehnoloģiju (IT) jomā.

Pieprasījums pēc spējīgiem profesionāļiem ir ļoti augsts, tāpēc novērtēt savus darbiniekus un piedāvāt tiem patiešām interesantu un vērtīgu darba pieredzi ir ļoti būtiski, domā P. Daliņš.

Visu var apgūt

Lai gan P. Daliņš visa mūža garumā saglabājis ciešu saikni ar Latviju, viņš pats ir dzimis un audzis Austrālijā, kur ieguvis arī savu pirmo darba pieredzi un izglītību. “Jāteic, ka es ļoti ticu tam, ka 70% zināšanu tiek iegūtas praksē, veicot darba pienākumus, 20% – mijiedarbībā ar citiem un tikai 10% – klasiskajās izglītības iestādēs. Mans attīstības ceļš ir bijis līdzīgs, jo esmu izmantojis iespējas iepazīties ar visdažādākajām lomām arī ārpus IT, tajā skaitā biznesa vadību, finansēm, starptautisko biznesu un citām, kā arī Sidnejas Universitātē (The University of Sydney) ieguvis bakalaura grādu būvinženierijā, attīstot sevī loģisko domāšanu, kas IT jomā strādājošajiem, manuprāt, ir ļoti būtiska. Mana pirmā darbavieta bija Accenture Sidnejā, kur darbojos kā menedžeris, vēlāk vairākus gadus dažādās pozīcijās strādāju Asahi Beverages, kas ir viens no lielākajiem dzērienu ražotājiem Austrālijā un Jaunzēlandē, bet pirms diviem gadiem, sekojot sapnim pārcelties uz dzīvi Latvijā, pievienojos Emergn komandai,” stāsta P. Daliņš, atzīstot, ka šis piedāvājums bijis diezgan negaidīts.

Biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Riga Parket» Ķekavas ražotnē, lai vērotu, kā tiek ražoti grīdas dēļi.

«Riga Parket» ražo ozolkoka, oša, kā arī dažādu eksotisko Indonēzijas un Āfrikas koku sugu grīdas dēļus. Uzņēmums visbiežāk ražo divslāņu un trīsslāņu parketa dēļus. Šobrīd masīvkoka grīdas dēļi gandrīz vairs netiek ražoti, jo zāģbaļķu cenas kāpj un pieprasījums krīt - reti kurš tos var atļauties iegādāties. «Mēs specializējamies platu dēļu ražošanā, un dēļu ražošanā ar speciālajām apdarēm. Mūsu stiprā puse ir vecināti dēļi un nestandarta risinājumi,» stāsta Aldis Balodis, «Riga Parket» līdzīpašnieks.

Parketa dēļu ražošana notiek trīs SIA «Riga Parket» ražotnēs – Ukrainā, Skultē un Ķekavā. Ražošanas process sākas Ukrainā, kur atrodas uzņēmuma galvenā zāģētava. 90% no zāģbaļķiem tiek iegādāti Ukrainā un tikai 10% - no vietējiem Latvijas uzņēmumiem. Četras reizes nedēļā zāģmateriāli tiek sūtīti uz Skulti. Šobrīd Skultes ražotnē notiek paplašināšanās darbi, lai varētu palielināt ražošanas jaudu. Esošās ražotnes telpas tiek paplašinātas, iegādātas jaunas iekārtas, investējot kopā 700 tūkstošus eiro. Lielākajai daļai investīciju piesaistīts arī Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums. Skultes ražotnē baļķi tiek zāģēti plānās lamelēs, kaltēti, kalibrēti un šķiroti. Tālāk dēļi tiek transportēti uz Ķekavas ražotni, kur tie tiek līmēti uz saplākšņa, izzāģēti defekti, aizšpaktelētas dēļu plaisas un veikta apdare. Ozolkoka grīdas dēļu ražošana prasa lielus kapitālieguldījumus, jo ražošanas un realizācijas cikls ir aptuveni pieci mēneši. Vidēji gada laikā «Riga Parket» saražo aptuveni 40 tūkstošus kvadrātmetru parketa, vidēji mēnesī ap 3,5 tūkstošiem kvadrātmetru koka grīdas dēļu.

Jaunzēlandes lielākajā pilsētā Oklendā atcelts stingrais karantīnas režīms, kas tika ieviests 12.augustā cīņā ar jaunu Covid-19 uzliesmojumu.

Pirmdien Oklendā atsākušās mācības skolās, bet ārpus skolas atļauts pulcēties ne vairāk kā desmit cilvēkiem un sabiedriskajā transportā obligāta prasība ir sejas maskas.

Oklenda tika noslēgta 12.augustā pēc tam, kad pilsētā inficēšanās ar jauno koronavīrusu tika konstatēta četriem cilvēkiem. Tie bija pirmie lokālie jaunā koronavīrusa transmisijas gadījumi Jaunzēlandē 102 dienu laikā.

Oklendas uzliesmojumā līdz šim saslimis 141 cilvēks, tostarp četri inficēšanās gadījumi konstatēti šodien.

Uzliesmojuma izcelsmes avotu nav izdevies noskaidrot.

Taču valdība nolēmusi atcelt Oklenai piemēroto stingro karantīnas režīmu.

"Mums ir plāns, un mēs zinām, ka tas darbosies," paziņoja Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna.