Jaunākais izdevums

Austrāļu traģiskā līderība saslimstībā ar melanomu tiek skaidrota ar dabas apstākļiem, bet ādas vēža augšupejošā skala ASV ir saistīta ar nelabvēlīgu tirgus regulējumu. Pret sauļošanās krēmiem liberālās Eiropas ieguvums ir mazāks saslimstību skaits.

Pēc šā gada karstās vasaras biznesa un ekonomikas ziņu vietne Quartz prognozē, ka amerikāņu saslimstība ar melanomu turpina pieaugt, šā ādas vēža paveidam gadā pārsniedzot 22 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Situācija ASV ir sliktāka par Ziemeļamerikas vidējo rādītāju – 21,1 saslimšanas gadījumu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Teksasas starptautiskais melanomas pētniecības fonds AIM at Melanoma skaidro, ka rekordaugstā saslimstība ar melanomu Austrālijā un Jaunzēlandē ir saistīta ar to atrašanos vistuvāk ozona caurumam atmosfērā virs Antarktīdas. Šajās zemēs saslimstību daudzums ir 54,1 gadījums uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju gadā. Salīdzinot ar Eiropu, Austrālijas sievietes ar sevišķi bīstamo ādas vēža paveidu saslimst desmit reizes biežāk, bet Austrālijas vīrieši – pat 20 reizes biežāk, lēš CNN.

Saskaņā ar pērn veiktu pētījumu, un ko atsaucas Quartz, 2015. gadā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju Rietumeiropā bija 15,6 melanomas saslimšanas gadījumi, Centrāleiropā – 8,4, un Austrumeiropā – 7,8. Tas gan acīmredzot nav iemesls atslābt, jo pēc Eiropas melanomas pacientu organizācijas datiem par 2012. gadu daudzās Eiropas valstīs saslimšanas pieauguma temps ir no trīs līdz septiņiem procentpunktiem gadā. Tā pēc Latvijas Onkoloģijas centra Vēža reģistra un Slimības profilakses un kontroles centra datiem melanomas izplatība Latvijā ir ārkārtīgi augusi – no 1,9 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju 1980. gadā uz 10,1 gadījumu 2013. gadā.

Eiropā vissmagākā statistika ir Šveicē ar 25,8 melanomas gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju gadā, kam seko Norvēģija, Nīderlande, Dānija un Zviedrija. Globāli zemākie rādītāji saslimstībā ar melanomu ir tieši karstākajos reģionos – Subsahāras Āfrikā, Tuvajos Austrumos un Āzijā. Lielā mērā tas ir skaidrojams ar atšķirīgiem ādas tipiem, tomēr ļoti svarīgs faktors ir sauļošanās, iedegumam Rietumu sabiedrībās aizvien atrodoties kulta statusā kā veselīguma un labklājības pazīmei.

Eiropiešu salīdzinoši labākā statistika tiek skaidrota ar ES tirgus regulējumu, kas sauļošanās krēmus ierindo kosmētikas kategorijā, tāpēc tie ir brīvi pieejami un tiek lietoti daudz plašāk, nekā ASV, kur Pārtikas un zāļu administrācija pret ražotājiem ir daudz prasīgāka, lai šie krēmi varētu tikt tirgoti bez receptēm. Iznākumā pēdējos 20 gados ASV nav reģistrēta neviena jauna ķīmiskā komponente, kas aizsargātu ādu no ultravioletā starojuma, raksta Quartz. 2014. gadā tirgus uzraugs noraidīja astoņus reģistrācijas pieteikumus, un pašlaik rindā uz apstiprinājumu ASV ir divi jauni pieteikumi šai jomā – no franču L’Oreal un vācu BASF.

Turklāt Amerikā ir sarucis arī līdz šim apstiprinātais sauļošanās krēmu sortiments, jo atsevišķās pavalstīs ir ieviesti jauni aizliegumi. Tā Havajās nesen ir aizliegtas divas sauļošanās krēmos plaši izplatītas ķīmiskās sastāvdaļas, jo pētījumi uzrāda to postošo ietekmi uz koraļļu rifiem. Tas kompānijām liek sasparoties ar inovācijām, kā efektīvāk aktivizēt jau ASV tirgū apstiprinātās sauļošanās krēmu sastāvdaļas, un tas galvenokārt tiek risināts ar nanotehnoloģiju palīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

12. Saeimā pārstāvēto partiju priekšvēlēšanu programmās dotos un izpildītos solījumus salīdzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Pēc dažiem mēnešiem noslēgsies šī sasaukuma Saeimas darbs. Vēlreiz izlasot partiju solīto programmās un novērtējot šos četrus gadus, jākonstatē vismaz divas atziņas. Pirmā – vēl aizvien strādā kāda ekspolitiķa reiz teiktais: «Kā var nesolīt?» Otrā – praktiski visās programmās vairums ietverto formulējumu ir tik abstrakti un nekonkrēti, ka ir praktiski neiespējami neapstrīdami pateikt – ir vai nav solījums izpildīts. Iespējams, ka tāds arī ir bijis politiķu mērķis.

Neraugoties uz minēto, tomēr centīšos novērtēt partiju solījumu biznesa vides sakarā izpildi no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (turpmāk – LTRK) skatu punkta.

Izvērtējot to, kas tika solīts un kas ir padarīts, jāsaka, ka bilance ir samērā bēdīga, jo, no partiju programmās iekļautā, sasniegumu biznesa vides jomā ir maz. Ir solījumi, kuri izpildīti, bet ne no uzņēmēju skatu punkta – diemžēl (piemēram, par IIN progresivitāti).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražotāji joprojām saglabā cerību par pozitīvu importa-eksporta bilanci pārtikas ražošanas industrijā šogad, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

«Šobrīd tirdzniecības bilance ir negatīva, jo imports pavisam nedaudz pārsniedz eksportu, taču, ja nenotiks kas ārkārtējs, tad rudens un ziemas mēnešos eksporta apjomiem vajadzētu pieaugt daudz straujāk. Tā rezultātā mēs arī ceram gadu noslēgt ar pozitīvu bilanci,» sacīja Šure.

Viņa atgādināja, ka šā gada pirmajā pusgadā pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksports veidoja 19% no kopējās eksporta vērtības, un šīs produkcijas vērtība Latvijas 2018. gada pirmajā pusgadā ir par 108 miljoniem eiro lielāka nekā iepriekšējā gada pirmajā pusgadā. Latvijai šā gada pirmajā pusgadā bija otrs lielākais eksporta vērtības pieaugums starp Eiropas Savienības (ES) valstīm - pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksporta vērtība palielinājās par 9,7% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DB klubs: Kultūru atšķirības nav šķērslis biznesam

Māris Ķirsons, 18.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa kultūras atšķirības starp Ameriku un Eiropu nav šķērslis, lai ASV investori ieguldītu Latvijā, bet mūsu vadītājiem un darbiniekiem jāspēj pielāgoties citai darba kultūrai.

Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja a/s Citadele banka, kurai daļa akcionāru ir ar amerikāņu izcelsmi, valdes locekle Santa Purgaile. Viņa atzīst, ka Latvijas ekonomika ir salīdzinoši jauna, tāpēc vēsturiski vietējiem uzņēmumiem nav bijusi iespēja uzkrāt kapitālu un sekmīgi attīstīties, lai būtu situācija, ka pašmāju kapitāls dominētu.

Faktiski biznesa vide Latvijā vēsturiski veidojusies, balstoties uz citu valstu kapitāla ieplūšanu. Kopš tūkstošgades mijas ASV investīcijas Latvijā bijušas aptuveni 200 milj. eiro apmērā, bet 2013. gadā investīciju apjoms pakāpās līdz pat 360 milj. eiro. Interesanti, ka, raugoties pēc uzņēmumu skaita, vērojama pretēja tendence: tūkstošgades mijā ASV investīcijas bija 1600 uzņēmumos, bet patlaban – aptuveni 600. Tas nozīmē, ka ir lielākas investīcijas mazākā skaitā uzņēmumu. S. Purgaile uzskata, ka ASV investīciju klātbūtne Latvijā bija, ir un būs. Jautājums ir tikai, vai Latvijas uzņēmējdarbības vide ir atvērta ASV investoriem un investīcijām. Viņa nenoliedz, ir kulturālās un arī dažādu jautājumu izpratnes atšķirības starp eiropiešiem un amerikāņiem. «Latvijā esam pieraduši pie dažādām kultūrām, kaut nevar noliegt, ka biznesa kultūra Latvijā vairāk ir aizgūta no ģeogrāfiski tuvās Skandināvijas, it sevišķi banku sektorā, kurā dominē šī reģiona kapitāls, to apliecina arī investīciju apmērs Latvijā,» skaidro S. Purgaile. Latvijā ir bijuši dažādi laiki un varas, kurām vēsturiski esam pielāgojušies, un tāpēc Latvijas uzņēmēji spēj pielāgoties jebkurai biznesa kultūrai, kura šeit ienāk, un arīdzan rast kopsaucējus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Rozes bodes īpašniece: Saradušies konkurenti, kuri nokopējuši veikala veiksmīgo koncepciju

Imants Vīksne, Analītiskās žurnālistikas darbnīca 6K, speciāli DB, 27.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši ekonomiskās krīzes apstākļos ar uzņēmējdarbību nodarboties sāka Anita Roze-Traviņa, Rozes bodes īpašniece. Pēc bērniņa piedzimšanas viņai bija garantēta atgriešanās iepriekšējā darbavietā, tomēr viņa nolēma riskēt. Atvēra Vecrīgā mazu veikaliņu, kurā tiek tirgotas gaumīgas tikai un vienīgi Latvijā tapušas smukumlietas – rotas, spēļmantas, dažādi aksesuāri un suvenīri.

Deviņu gadu laikā uzņēmums ir audzis. Pašlaik sadarbojas ar 120 piegādātājiem. Pērn uzņēmēja atvēra interneta veikalu, kas pamazām audzē jauno klientūru, tostarp uz peļņu vai dzīvi ārzemēs pārcēlušos latviešus.

Iepriekšējais gads Rozes bodei bijis ar apgrozījuma kritumu. 2016.gadā – 90 288 eiro, pērn – 77 168 eiro. Ir saradušies konkurenti, kuri nokopējuši veikala veiksmīgo koncepciju, mazinājusies arī pircēju interese par latviešu etnogrāfiskajām zīmēm, kas bija viena no populārākajām preču grupām. Tāpat uzņēmuma finanses ietekmēja algu pacelšana pārdevējām un sociālo iemaksu kāpums. Tā kā vairums piegādātāju ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, tā pieaugums līdz 15% ietekmēja viņu izstrādājumu cenas. Tas viss summējas un rezultātā atspoguļojas arī Rozes bodes – SIA SEVEN WAYS – bilancē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sākums eirozonas monetārās politikas normalizācijai

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas ekonomikas izaugsmei nostabilizējoties un inflācijai vidējā termiņā tuvojoties 2%, arvien skaļākas kļūs diskusijas par monetārās politikas atbalsta mazināšanu jeb, citiem vārdiem, - normalizāciju. Šajā kontekstā vēsturē ieies Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde, kas jūnija vidū norisinājās Rīgā un iezīmēja nozīmīgu pavērsienu eiro zonas monetārajā politikā.

ECB Padomes sēdē Rīgā tika nolemts pārtraukt nestandarta monetārās politikas instrumentu ekspansiju un ieskicēt periodu, kad pēc vairāku gadu pārtraukuma procentu likmes varētu atkal pieaugt. Tas gan ir tikai pats sākums normalizācijas procesam, ko caurvij virkne neatbildētu jautājumu.

Vēsturiskās ekspansijas sekas – neredzēti zemas procentu likmes un liela bilancePirms gandrīz deviņiem gadiem, kad Eiropa pieredzēja smagāko ekonomisko lejupslīdi kopš Otrā pasaules kara, ECB sāka galveno procentu likmju samazināšanu, kas turpinājās gandrīz desmitgadi. Pašreiz ECB noteiktās procentu likmes sasniegušas līdz šim neredzēti zemu līmeni, kas atspoguļojies arī labākos kreditēšanas nosacījumos uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu ekonomikas jau vairākus gadus bauda strauju izaugsmi. Savukārt ekonomikas aktivitātes radītais pieprasījums arvien vairāk deldē darbaspēka rezerves. Darbaroku trūkums veicina strauju vidējās algas pieaugumu, raisot diskusijas sabiedrībā par iespējamu ekonomikas pārkaršanu.

Swedbank ekonomikas uzkaršanas indekss rāda, ka silstošais darba tirgus vēl nav radījis būtiskas sabalansētības problēmas ekonomikā un ietekme uz inflāciju ir mērena. Lai gan ekonomika vēl nepārkarst, temperatūra ar katru straujās izaugsmes gadu kāpj augstāk. Visaugstākais pārkaršanas risks ir Lietuvai, bet tas briest arī Latvijā un Igaunijā. Ekonomikas politikas veidotājiem jāsaglabā vēss prāts un jāīsteno piesardzīga politika, lai izvairītos no ekonomikas drudža un iespējamām komplikācijām.

2008.-2009. gadā piedzīvotā krīze Baltijā bija sāpīgāka nekā daudzviet citur. Atskatoties tagad uz pirmskrīzes periodu, nepatikšanas šķiet acīmredzamas. Algu izaugsme pirms krīzes Baltijā sasniedza prātam neaptveramus 20‑30%. Mājokļu cenas, kuru pieaugumu veicināja nepamatots optimisms par nākotnes izaugsmi un straujš saistību pieaugums, auga vairāk nekā divtik strauji kā algas. Tekošā konta bilance, kuru galvenokārt veido eksporta un importa starpība, bija dziļos mīnusos, norādot uz būtisku sabalansētības trūkumu ekonomikā. Pasaules finanšu un ekonomikas krīzes ledainais vilnis pārvēlās pāri pārkarsušajai Baltijas ekonomikai, radot aukstuma šoku un pamatīgus krampjus. Sekas bija smagas. Ekonomikas apjoms samazinājās par 15-20%, algas krita, bet bezdarba līmenis uzleca līdz turpat 20%, daudzi emigrēja. Ja vien pirmskrīzes gados ekonomikas temperatūrai nebūtu ļauts uzkāpt tik augstu un tiktu novērsta nekustamā īpašuma cenu burbuļa veidošanās, tad globālās krīzes vilnis būtu daudz mazāk jūtams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas ķīmijas un farmācijas kompānija «Bayer» ceturtdien paziņoja, ka pēc apvienošanās ar ASV lauksaimniecības uzņēmumu «Monsanto» īstenos vērienīgu restrukturizāciju, kuras laikā tiks likvidēti 12 000 darbvietu.

Uzņēmums norāda, ka šie pasākumi tam nodrošinās iespēju no 2022.gada ietaupīt 2,6 miljardus eiro gadā.

Plānotā darbvietu likvidēšana ietekmēs aptuveni katru desmito no grupas 118 200 strādājošajiem.

«Bayer» jūnijā pārņēma «Monsanto», īstenojot vienu no Vācijā visu laiku lielākajiem pārņemšanas darījumiem, tā summai veidojot 63 miljardus dolāru.

Paziņojot par restrukturizāciju, «Bayer» pavēstīja, ka plāno likvidēt dzīvnieku veselības aprūpes biznesu, lai resursus koncentrētu uz pamata biznesiem, tostarp farmāciju, cilvēku veselības aprūpi un augkopības zinātni.

Tāpat uzņēmums plāno atteikties no «Coppertone» sauļošanās līdzekļu zīmola un «Dr. Scholl's» pēdu kopšanas līdzekļu līnijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,66 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 13,3 % vairāk nekā 2017. gada oktobrī, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 6,8% un importa vērtība par 18,8% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Oktobrī Latvija eksportēja preces 1,16 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,50 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada oktobri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 46,2 % līdz 43,6 %. Šī gada pirmajos desmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 23,16 miljardus eiro – par 2,08 miljardiem eiro jeb 9,9 % vairāk nekā 2017. gada atbilstošajā periodā.

Eksporta vērtība veidoja 10,22 miljardus eiro (palielinājums par 780,4 milj. eiro jeb 8,3 %), bet importa – 12,94 miljardus eiro (pieaugums par 1,30 miljardiem eiro jeb 11,1 %). Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2018. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2017. gada oktobri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 5,1 % un importa par 16,0 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 0,4 % un importa – par 5,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pēc EXPO vēl viens uzņēmējs nonāk tiesā un uzvar

Jānis Goldbergs, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa 3. decembrī atzina, ka komandītsabiedrība EXPO 2015 ir uzvarējusi Ekonomikas ministriju. Spriedums vairs nav pārsūdzams un pasaka, ka uzņēmums līdzekļus 2015. gada Milānas paviljona iecerei tērējis likumīgi.

Uzņēmums Positivus Event bija EXPO 2015 komandīts, tādēļ arī saruna ar īpašnieku Ģirtu Majoru. Intervijas laikā rodas deja vu sajūta. Dienas Bizness jau publicēja sarunu ar vienu no Aerodium īpašniekiem Ivaru Beitānu, kura stāstā strīda ābols bija Šanhajas EXPO izstādes Latvijas paviljons. Lieta uzvarēta Augstākajā tiesā šā gada oktobrī pret LIAA. I. Beitāna gadījumā strīds bija ar LIAA vadītāju Andri Ozolu, bet Majora gadījumā - ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Abos gadījumos pēc strīda uzvaras civiltiesiskā kārtībā pret uzņēmējiem sāktas krimināllietas. Ekonomikas ministrija pagaidām lietu nekomentē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk kosmētiskā iedeguma pakalpojumu drīkstēs sniegt tikai pilngadīgām personām, paredz valdības pieņemtās higiēnas prasības kosmētiskā iedeguma pakalpojuma sniegšanai.

Šāds nosacījums ieviests arī Francijā, Spānijā, Portugālē, Beļģijā, Nīderlandē, Lietuvā, Austrijā, Austrālijā, Lielbritānijā, Vācijā, Itālijā, Islandē, Norvēģijā un citās valstīs. Turklāt pakalpojumu sniedzējiem par šī nosacījuma neievērošanu nereti tiek paredzēts arī naudas sods, piemēram, Vācijā līdz pat 50 000 eiro, norāda jauno noteikumu autore Veselības ministrija (VM).

Šobrīd noteikts, ka kosmētiskā iedeguma iegūšanas pakalpojumu var saņemt personas līdz 18 gadu vecumam, uzrādot ģimenes ārsta vai dermatologa izziņu. Tomēr pētījums liecinot, ka tikai 19,6% no 14 līdz 18 gadu veciem skolēniem, kuri lietojuši ultravioletā starojuma iekārtas, ticis prasīts uzrādīt personu apliecinošu dokumentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 5. februārī, Ministru kabinets izskatīs Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2019. – 2021. gadā, informē FM.

Prognozes tika izstrādātas 2018. gada septembrī, ņemot vērā gada pirmās puses iekšzemes kopprodukta (IKP) datus un līdz septembrim pieejamo īstermiņa makroekonomisko informāciju. Šā gada februārī tiks izstrādātas atjaunotās makroekonomisko rādītāju prognozes Latvijas Stabilitātes programmas 2019.-2022. gadam sagatavošanai, pamatojoties uz aktuālo informāciju par IKP ātro novērtējumu 2018. gada ceturtajā ceturksnī.

Latvijas ekonomika 2018. gadā kopumā ir palielinājusies par 4,8%, kas ir straujākais pieauguma temps kopš 2011. gada, pārsniedzot arī 2017. gadā sasniegto rezultātu. IKP pieaugums 2018. gadā ir saistīts ar spēcīgāku būvniecības nozares un investīciju attīstību, kā arī labvēlīgāku attīstību transporta un finanšu pakalpojumu nozarēs nekā prognozēts iepriekš. Savukārt paredzams, ka izaugsmes tempus 2019. gadā samazinās situācija pasaules ekonomikā. Atbilstoši FM prognozēm 2019. gadā IKP pieaugums veidos 3,0%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Šogad varētu piešķirt papildu piecus miljonus eiro finanšu sistēmas sakārtošanai

LETA, 04.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada valsts budžetā varētu piešķirt pildu piecus miljonus eiro vairākiem pasākumiem, kas saistīti ar Latvijas finanšu sistēmas sakārtošanu, žurnālistiem pēc koalīcijas partiju iknedēļas sanāksmes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kopumā koalīcija ir vienojusies, ka šis būs «tehniskais budžets», tomēr tajā tikšot mainīta viena lieta salīdzinājumā ar sākotnējo plānu - tiks paredzēti vairāki pasākumi Latvijas finanšu sistēmas sakārtošanai, klāstīja premjers.

Iecerēts stiprināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) kapacitāti, tāpat paredzēts risināt jautājumu, kas saistīts ar ilgu laiku no izmeklēšanas sākumā līdz tiesas spriedumam, skaidroja Kariņš.

Tās būšot vienīgas atkāpes un papildinājumi salīdzinājumā ar sākotnēji iecerēto, piebilda premjers.

Kā ziņots, Ministru kabinets otrdien izskatīs Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2019.-2021.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ārvalstu tiešās investīcijas 4. ceturksnī Latvijā ieplūdušas 380 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 08.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz ārējā pieprasījuma vājināšanos un lauksaimniecības produktu eksporta kritumu, pērn 4. ceturksnī preču un pakalpojumu bilance uzrādīja minimālu pārpalikumu, ko lielā mērā veicināja noturīga pakalpojumu tirdzniecības bilance un vājāka preču importa izaugsme.

Taču ārvalstu tiešo investīciju investoru peļņa noteica sākotnējo ienākumu konta deficītu, kas kopumā 4. ceturksnī tekošā konta bilancē lika veidoties 75.5 milj. eiro deficītam (0.9% no iekšzemes kopprodukta (IKP)).

2018. gadā kopumā tekošā konta bilances deficīts bija 283 milj. eiro jeb 1.0% no IKP.

Preču bilances deficīts (-7.1% no IKP) 4. ceturksnī bijis mazāks nekā gadā vidēji. Taču to noteica mazāk straujš eksporta nekā importa pieauguma tempa kritums. Preču eksportā 4. ceturksnī turpinājās jau iepriekš novērotās tendences. Galvenais izaugsmes virzītājs bijis kokmateriālu eksports, kas turpinājis vienmērīgi strauju izaugsmi gada garumā, bet negatīvo devumu pienesa lauksaimniecības produktu eksporta vērtības sarukums, kas ievērojami pieauga tieši 4. ceturksnī. Starp citām preču grupām jāizceļ mehānismu un elektroierīču eksports, kas pēc vājāka snieguma 3. ceturksnī gada pēdējos trīs mēnešos atkal uzrādījis spējīgu izaugsmi (11.8% gada laikā), kā arī ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksporta vērtības pieaugums gada izskaņā (13.8%). Arī preču importā 4. ceturksnī lielākoties turpinājušās gada gaitā iezīmējušās tendences, ko virzīja gan noturīgs iekšzemes patēriņš, gan arī investīciju aktivitāte. Importa vērtības pieauguma temps kopš iepriekšējā ceturkšņa gan nedaudz krities, bet tas skaidrojams ar lielo minerālproduktu importa apmēru (ko ietekmēja arī pasaules naftas cenu kāpums) iepriekšējā periodā, citas lielās pozitīvo devumu preču grupas (satiksmes līdzekļi, metāli, koksne u.c.) nemainījās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti ekspertu prognozēm, arī 2018. gadā IKP pieaugums Latvijā paātrinājās un Latvijas IKP pēc pirktspējas paritātes uz vienu iedzīvotāju pērn apsteidza Grieķijas rādītāju. Šī ir pirmā ES-15 valsts, kuru apdzenam. Tomēr ārējā ekonomiskā vide 2019. gadā būs mazāk labvēlīga, ir risks, ka tā tālāk pasliktināsies arī 2020. gadā, prognozē Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.

Sagaidāms, ka izaugsme Latvijā katrā no šiem gadiem samazināsies apmēram par procentpunktu. «Arī 2019. gads Latvijai būs vēl viens visumā sekmīgas attīstības posms, kaut arī IKP pieaugums gandrīz noteikti bremzēsies. Tomēr Latvijas ekonomika piezemēsies mīksti, jo izaugsmes palēnināšanās visdrīzāk nebūs tik krasa, kā to paredz prognožu vairākums. Taču mēs neesam optimisti par 2020. gadu. Domājams, ka izaugsme nākamgad būs ievērojami lēnāka nekā šogad. 2020. gadā papildus ietekme var būt mazākam ES fondu finansējumam infrastruktūras attīstībai,» uzsver eksperts.

Sagaidāms, ka IKP pieaugums 2019. gadā saruks par vienu procentpunktu – līdz 3,8%. Līdz ar to mēs atgriežamies pie iepriekšējās prognozes, ko samazinājām 4. ceturksnī, kad pēkšņi strauji pasliktinājās globālā ekonomikas cikla rādītāji. Paredzams, ka eksporta nozares šogad un nākamgad attīstīsies noturīgi, apstrādes rūpniecībai ir pat labas iespējas panākt straujāku pieauguma tempu nekā pērn. Galvenais izaugsmes bremzēšanās iemesls būs investīciju pieauguma palēnināšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sekojot idejai: Frizētava ar numuriņu sistēmu tirdzniecības centros

Laura Mazbērziņa, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau otrajā salonā HairRiga administratora pienākumus pilda robots – numuriņu izsniedzējs, gluži kā bankā; nākotnē uzņēmums vēlētos būt vairākos tirdzniecības centros.

Friziersaloni HairRiga šobrīd ir raduši mājvietu divos Rīgas iepirkšanās centros - Olimpia un Rīga Plaza, tomēr uzņēmumu SIA HairRiga Sun un SIA HairRiga īpašniece Ilva Banka-Okorie atklāj, ka nākotnē viņa vēlētos atvērt HairRiga arī tirdzniecības parkā Alfa vai Spice.

Koncepts kā nevienam

Abos HairRiga friziersalonos administratora vietā strādā robots – numuriņu izsniedzējs. Pirmais robots tika ieviests 2017. gadā līdz ar jauno friziersalonu Rīga Plaza, bet kopš šā gada marta šī sistēma darbojas arī Olimpia.

I. Banka-Okorie nav dzirdējusi, ka kādam citam salonam būtu šāds koncepcija, skaidrojot, ka HairRiga princips ir līdzīgs kā bankā, jo ir dzīvā rinda ar numuriņu sistēmu. Iestāties rindā jeb iegūt savu kārtas numuru var arī mājaslapā – tiešsaistē, piesakoties uz konkrētu datumu un laiku. Numuriņu iekārtā investēti 3,5 tūkstoši eiro. I. Banka-Okorie ir pārliecināta, ka ilgtermiņā šis ieguldījums atmaksājas, jo būtiski palielinās friziersalona efektivitāte. Ierodoties friziersalonā, cilvēks paņem savu numuriņu. Gaidot savu kārtu, viņš var izstaigāt veikalus, paēst vai izdarīt kaut ko citu. Pienākot rindai, salona klients mobilajā tālrunī saņemt ziņu ar norādi, ka var ierasties HairRiga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan šajā nedēļas nogalē, gan nākamajā nedēļā un Lieldienās laikapstākļus Latvijā noteiks anticiklons, no 16.aprīļa kļūs ievērojami siltāks, liecina jaunākās laika prognozes.

Šajā nedēļas nogalē gaisa temperatūra mainīsies maz un debesis bieži klās mākoņi, nav gaidāmi būtiski nokrišņi, pūtīs lēns līdz mērens ziemeļaustrumu vējš.

No otrdienas, 16.aprīļa, gaisa temperatūra paaugstināsies straujāk. Sagaidāms, ka Latvija nonāks anticiklona centrālajā daļā, tādēļ pūtīs lēni vēji un spīdēs saule, gaiss būs sauss. Šādos apstākļos gaidāmas lielas temperatūras svārstības - nakts izskaņā gaisa temperatūra vietām joprojām noslīdēs nedaudz zem nulles, savukārt pēcpusdienā termometra stabiņš tuvosies +20 grādu atzīmei un vietām, visticamāk, pakāpsies virs tās.

Saskaņā ar Global Forecast System prognozi Lieldienu brīvdienās maksimālā gaisa temperatūra Latvijā būs +17..+22 grādi. Kā vienmēr pavasarī, vēsāks laiks saglabāsies piekrastē, vējam nesot dzestrumu no jūras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,5 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 3,5 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 2,6 %, savukārt importa vērtība pieauga par 8,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Maijā Latvija eksportēja preces 1,07 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,43 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018. gada maiju ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā sarūkot no 45,4 % līdz 42,8 %.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 11,63 miljardus eiro – par 576,8 miljoniem eiro jeb 5,2 % vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 5,2 miljardus eiro (palielinājums par 107,2 milj. eiro jeb 2,1 %), bet importa – 6,43 miljardus eiro (pieaugums par 469,6 milj. eiro jeb 7,9 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada maijā salīdzinājumā ar 2018. gada maiju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 3,2 % mazāka, bet importa par 12 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 2,2 %, bet importa – pieauga par 3,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Par 4,28 miljoniem eiro modernizēs siltumcentrāli Daugavgrīva

LETA, 17.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Rīgas siltums», palielinot vietējo atjaunojamo energoresursu - šķeldas - izmantošanu savā kurināmā bilancē, par 4,28 miljoniem eiro modernizēs siltumcentrāli «Daugavgrīva», aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāve Linda Rence.

«Rīgas siltums» noslēdzis līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par biokurināmā ūdenssildāmo katlu ar jaudu 2x4 MW uzstādīšana siltumcentrālē «Daugavgrīva». Siltumcentrāle būs pilnībā automatizēta un darbosies bez pastāvīga personāla.

«Mums ir svarīgi ražošanā ieviest inovatīvas, energoefektīvas un modernas iekārtas ar visaugstākajām vides prasībām. Īstenojot šo projektu, sasniegsim mūsu mērķi - rekonstruēta, efektīva, videi draudzīga siltumcentrāle, kurā kā kurināmo izmantosim vietējos energoresursus. Atjaunojamo energoresursu apjoma palielināšana uzņēmuma kurināmā bilancē reizē stabilizē arī siltumenerģijas tarifu rīdziniekiem,» norādīja «Rīgas siltums» valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,42 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 0,9 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 3,1 %, bet importa vērtība samazinājās - par 0,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Jūlijā Latvija eksportēja preces 1,04 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,38 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 42 % līdz 43 %.

Šī gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 16,25 miljardus eiro – par 356,7 miljoniem eiro jeb 2,2 % vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā.

Eksporta vērtība veidoja 7,22 miljardus eiro (palielinājums par 47,3 milj. eiro jeb 0,7 %), bet importa – 9,03 miljardus eiro (pieaugums par 309,4 milj. eiro jeb 3,5 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 1,5 % un importa par 6,7 % mazāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 1,6 % un importa – par 3,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Iemūrēta simboliska kapsula SC Imanta biokurināmā katlu mājas pamatos

Db.lv, 10.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iemūrēta simboliska kapsula SC «Imanta» biokurināmā katlu mājas pamatos.

Jaunā biokurināmā siltumcentrāle tiek būvēta siltumcentrāles «Imanta» teritorijā, kur agrāk atradās mazuta saimniecība.

Tā par 40% ļaus samazināt fosilo energoresursu izmantošanu siltumcentrāles «Imanta» kurināmā bilancē, aizvietojot ar vietējo atjaunojamo energoresursu – koksnes šķeldu.

Objektā tiks izbūvēti biokurināmā ūdenssildāmie katli ar jaudu 2x20 MW ar dūmgāzu kondensatoriem, kuru lietderības koeficients sasniegs līdz 115,7%, kas ir ļoti labs rādītājs, norāda AS «Rīgas siltums». Tajā paredzēts izmantot modernu Dānijā ražotu katlu ar daļēji katlā integrētu priekškurtuvi.

Inovatīvie tehniskie risinājumi paaugstinās katla efektivitāti aptuveni līdz 2%, salīdzinot ar tradicionāliem katliem. Arī ieplānotie dūmgāzu kondensatori ļaus kurināmo izmantot efektīvāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, atšķirīgi no citur pasaulē izplatītās tendences, gan uzņēmumi, gan privātpersonas parasti iegādājas automašīnu ar līzingu bankā, taču pastāv vienkāršāka un ērtāka alternatīva bez pirmās iemaksas – pilna servisa noma. Kas tā ir un kā automašīnas noma var būt labāka par līzingu, to skaidro Rentest SIA, kas vairāk nekā 10 gadus piedāvā transportlīdzekļu pilna servisa nomu, reģionālais vadītājs Ardo Voll un Rentest Grupp (20 darbības gadu) vadītājs Andrus Valma.

Lielākais ieguvums, ko sniedz pilna servisa noma, ir laika un izdevumu ietaupījums, kā arī cenu pieauguma un neparedzētu apstākļu radīto risku vadība. „Uzņēmumi, tādi kā mēs, kuri ir specializējušies pilna servisa nomā, atbrīvo klientu no riska, fiksējot pilna servisa nomas maksājumus visā periodā,” paskaidro Andrus Valma.

Uzņēmuma laika patēriņš, kas saistīts ar vienu transportlīdzekli, ir aptuveni 20–25 darba stundas gadā

Uzņēmums bieži vien iegādājas transportlīdzekļus līzingā un nozīmē darbinieku, kura uzdevums ir sekot autoparka tehniskās apkopes termiņiem, iegādāties riepas, rezervēt riepu nomaiņas, tehniskās apskates un apkopes laikus. Pilna servisa nomas gadījumā visu klienta autoparka uzturēšanas uzraudzību veic pats nomas piedāvātājs, iegādājas riepas, uzglabā tās, vienojas par tehnisko apkopi, tehnisko apskati un rezervē riepu maiņas laikus. Rentest servisa ietvaros var paši nogādāt automašīnu uz riepu nomaiņu vai tehnisko apkopi, uz to laiku nododot klienta rīcībā maiņas automašīnu. Šo pakalpojumu var izvēlēties kā vienreizēju vai arī kā pastāvīgu papildpakalpojumu. Tā klients ietaupa savu vērtīgo laiku un var veltīt lielāku uzmanību savam pamatdarbam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Rīgas Siltums veiks apjomīgāko šķeldas iepirkumu uzņēmuma vēsturē

Lelde Petrāne, 11.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Rīgas Siltums" tuvākajā laikā nākamajam finanšu gadam veiks apjomīgāko atjaunojamo energoresursu (šķeldas) iepirkumu uzņēmuma vēsturē.

Šķeldas ražotāji aicināti sekot līdzi iepirkumiem mājas lapā www.rs.lv , lai sniegtu savu piedāvājumu.

Atklājot jaunos, augsti efektīvos, atjaunojamo energoresursu siltumavotus siltumcentrālēs "Imanta" (katlu jauda 40 MW) un "Daugavgrīva" (katlu jauda 8 MW), nākamajā finanšu gadā atjaunojamo energoresursu (šķeldas) apjoms AS "RĪGAS SILTUMS" kurināmā bilancē sasniegs 50%.

Atjaunojamo energoresursu īpatsvara pieaugums kurināmā bilancē tuvina Rīgu izvirzītajiem vides mērķiem. Rīga 2009.gadā pievienojās Pilsētu mēru paktam, kurā pausta vienpusēja apņemšanās līdz 2020.gadam par 20% samazināt ES radītās CO2 emisijas apjomu, kas panākams par 20% paaugstinot energoefektivitāti un līdz 20% palielinot atjaunojamo enerģijas avotu īpatsvaru kopējā enerģijas patēriņā.

Komentāri

Pievienot komentāru