Jaunākais izdevums

Jēkabpilī, Ledus ielā 5, sākta lielveikala «Lidl» būvniecība.

Pilsētas būvvalde būvniecības ieceri akceptēja jau pērnā gada decembra sākumā. Veikalam paredzētā teritorija ir iežogota, un tajā sākti sagatavošanās darbi tirdzniecības vietas ierīkošanai. Informatīvā plāksne pie objekta liecina, ka būvniecības ierosinātājs ir SIA «Lidl Latvija», bet būvdarbus nodrošina SIA «Jēkabpils PMK». Veikalu plānots izbūvēt 2019.gada beigās.

Pašvaldības būvvaldē aģentūrai LETA neapstiprināja, ka dota atļauja tieši «Lidl» būvniecībai, informējot vien par to, ka Ledus ielā 5 tiešām atradīsies veikals. Būvdarbiem ir izsniegta būvatļauja, un objekts būs novietots starp pilsētas nozīmes - Ledus un Kļavu - ielām.

Jau vēstīts, ka veikalu «Lidl» plānots būvēt arī Liepājā, Ganību ielā 182. Liepājas pilsētas Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls stāstīja, ka izraudzītajā teritorijā plānots būvēt tirdzniecības ēku 2324 kvadrātmetru platībā un autostāvvietu 3526 kvadrātmetru platībā.

Zināms arī par veikalu tīkla plāniem izveidot tirdzniecības objektu Tukumā.

«Lidl» 2003.gadā sāka gatavoties ienākšanai Baltijas valstu tirgū, tomēr vēlāk no šiem plāniem atteicās un pārdeva visus aptuveni 50 veikalu celtniecībai iegādātos zemesgabalus. Lēmumu «Lidl» pārstāvji pamatoja ar Baltijas valstu pārāk mazo tirgu. Pārdodot īpašumus, triju gadu laikā - no 2006. līdz 2008.gadam - «Lidl Latvija» peļņa sasniedza kopumā 7,2 miljonus latu (10,24 miljonus eiro), liecina «Firmas.lv» informācija.

Daļu no «Lidl» īpašumiem Latvijā pārpirka igauņu veikalu tīkls «A-Selver», taču šis tirgotājs bija spiests pamest Latvijas tirgu ekonomiskās krīzes iespaidā.

Savukārt 2017.gada vasarā kļuva zināms, ka «Lidl» atjaunojis plānus Latvijas tirgus apgūšanai.

«Lidl Latvija», kuras nosaukums līdz 2018.gada martam bija SIA «MMS Property Solutions», reģistrēta 2016.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 20,5 miljoni eiro, bet tās vienīgā īpašniece ir «CE-Beteiligungs-GmbH», kam pieder arī «Lidl Lietuva».

LASI VĒL:

FOTO: Lidl veikaliem nolūkotās vietas Rīgā

Lidl sola iespējas ražotājiem

FOTO, VIDEO: Investējot 55 miljonus eiro, Lidl uzsāk loģistikas centra būvniecību Latvijā

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

FOTO: Lidl veikaliem nolūkotās vietas Rīgā

Zane Atlāce - Bistere/Laura Mazbērziņa, 23.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas zemo cenu veikalu tīkls Lidl Latvijā plāno atvērt vairāk nekā 10 veikalus - vismaz piecus no tiem Rīgā, bet pārējos Jelgavā, Liepājā, Jūrmalā, Ventspilī, Tukumā un Jēkabpilī, informē uzņēmumā.

Aktīvs būvniecības process pašlaik norisinās Rīgas mikrorajonā Imantā, Anniņmuižas bulvārī 77, kur Lidl veikals top bijušās autostāvvietas vietā. Pārējie Lidl veikali Rīgā taps Zolitūdē, Purvciemā, Mežciemā un Sarkandaugavā. Iespējams, vēl viens veikals būs arī Purvciemā, Deglava ielā, taču oficiāli šī adrese topošo veikalu sarakstā vēl nav norādīta. Arī paši uzņēmuma pārstāvji medijiem norādījuši, ka veikalu skaits nākotnē, iespējams, palielināsies, jo sarunas par zemes iegādi turpinās.

Lidl Lietuva valdes priekšsēdētājs Radostins Rusevs-Peine lēš, ka katra veikala būvniecībai pēc visu atļauju saņemšanas nepieciešami 12‒15 mēneši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO, VIDEO: Investējot 55 miljonus eiro, Lidl uzsāk loģistikas centra būvniecību Latvijā

Laura Mazbērziņa, 19.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības uzņēmums Lidl un būvfirma Merks oficiāli uzsāk loģistikas centra būvniecību Ulbrokas ielā Rīgā. Loģistikas centra izveidē plānots ieguldīt vairāk nekā 55 miljonus eiro.

Kā tika norādīts būvniecības uzsākšanas pasākumā, Lidl loģistikas centrs platības ziņā būs pielīdzināms sešiem Daugavas stadioniem.

«Mēs esam pieņēmuši lēmumu šeit būt un piedāvāt labas cenas Latvijas iedzīvotājiem. Patlaban esam sagatavošanās posmā. Tas nodrošinās ātru preču piegādi Lidl veikalos visā Latvijā, tādējādi piedāvājot konkurētspējīgas cenas. Centrs radīs arī vairākus simtus jaunu darba vietu, kā arī sadarbības iespējas transporta un kravu pārvadājumu uzņēmumiem, sniedzot ieguldījumu Latvijas ekonomikā,» sacīja Radostins Rusevs-Peine, Lidl Lietuva vadītājs un projekta attīstītājs Latvijā un Igaunijā.

Kopējā loģistikas centra platība ir 47 tūkstoši kvadrātmetru. Būvniecība paredz noliktavas un blakus esošās administrācijas ēkas izveidi ar atbalsta iekārtām un infrastruktūru. Celtniecība uzticēta SIA Merks un noslēgtā projekta līgumcena ir 42,5 miljoni eiro (neskaitot PVN), bet aptuveni 15 miljonus eiro uzņēmums plāno investēt iekārtu iegādē. Būvdarbus paredzēts sākt 2018. gada oktobra beigās, un tos iecerēts pabeigt 2020. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācu veikalu ķēde Lidl atvērta sadarbībai ar Latvijas kompānijām; investēs arī darbinieku apmācībā

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Vācijas zemo cenu tīkla veikalu pārstāvis kaimiņvalstī, Lidl Lietuva valdes priekšsēdētājs Radostins Rusevs-Peine, kurš Lidl sistēmā darbojas jau apmēram 10 gadus.

Patlaban Lidl ir vairāk nekā 10,5 tūkst. veikalu un 150 loģistikas centru Eiropā un ASV. Pēc viņa teiktā, uzņēmums katrā valstī ļoti veiksmīgi spējis īstenot konceptu «labākā kvalitātes un cenas attiecība». Piemēram, Lietuvā, kur Lidl nule kā atvēris 39. veikalu un nodarbina 1700 cilvēku, divarpus gadu laikā jau otro gadu pēc kārtas uzņēmums atzīts par labāko darba devēju mazumtirgotāju vidū, raugoties no darbinieku viedokļa. Tāpat Lidl atstājis būtisku ietekmi uz ekonomiku, uzņēmumam kļūstot par 12. lielāko nodokļu maksātāju valstī. Lidl arī pamanījies kļūt par otro mīlētāko zīmolu aiz Facebook.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Lidl Latvija" un būvfirma "Merks" noslēguši būvniecības darbus "Lidl" loģistikas centrā Rīgā, Dreiliņos, un objekts nodots ekspluatācijā.

Jaunuzceltais 51 tūkstoti kvadrātmetru lielais loģistikas centrs Rīgā, Dzelzavas ielā 131 nodrošinās "Lidl" veikalu darbību Latvijā un Igaunijā. Tajā atradīsies arī uzņēmuma galvenais birojs.

Šobrīd, līdz ar nodošanu ekspluatācijā, uzsāksies telpu iekārtošana turpmākās darbības nodrošināšanai. "Lidl" loģistikas centra būvniecībā ieguldīti vairāk nekā 55 miljoni eiro, kas ir mazumtirdzniecības veikalu ķēdes līdz šim vērienīgākā investīcija Latvijā.

"Lidl Latvija" un "Lidl Eesti" valdes priekšsēdētājs Jākobs Jozefsons (Jakob Josefsson) norāda: "Būvniecība ir pabeigta un nākamais solis ir aprīkojuma uzstādīšana, kas mums palīdzēs nodrošināt ienākošo preču kvalitāti, kā arī savlaicīgu to piegādi veikaliem."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājs "Lidl Latvija" izsludinājis vairāk nekā 1000 vakances visā Latvijā - Rīgā, Liepājā, Valmierā, Jēkabpilī, Ventspilī, Tukumā, Rēzeknē, Jelgavā un Ogrē, aģentūru LETA informēja "Lidl Latvija" Korporatīvās komunikācijas departamenta vadītāja Dana Hasana.

Viņa norādīja, ka iepriekšēja mazumtirdzniecības vai loģistikas darba pieredze kandidātiem nav nepieciešama. No pirmās darba dienas katram jaunajam darbiniekam uzņēmums nodrošinās apmaksātas profesionālās apmācības.

"Esam uzcēluši "Lidl" loģistikas centru Rīgā un mūsu veikalu tīkla celtniecības darbi strauji turpinās visā Latvijā. Tagad ir pienācis laiks šīm ēkām dot dvēseli - sākt veidot enerģiskas veikalu un loģistikas centra darbinieku komandas, kas nodrošinās veiksmīgu "Lidl" startu Latvijas tirgū," sacīja "Lidl Latvija" valdes priekšsēdētājs Jākobs Jozefsons. Kompānijā arī norādīja, ka "Lidl" veikalu vadītāji un reģionālie vadītāji ir pavadījuši gandrīz divus gadus profesionālās apmācībās citās valstīs, kurās strādā "Lidl". Tāpat arī katrs jaunais "Lidl" veikalu un loģistikas centra darbinieks saņems profesionālu apmācību un pilnu darba algu par šo apmācību laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik tiek pārstrādāta dokumentācija lielveikala «Lidl» būvniecības RAF mikrorajonā Jelgavā, aģentūra LETA uzzināja pilsētas pašvaldībā.

Pašvaldības pārstāve Ilze Neimane skaidroja, ka pirms jaunā gada «Lidl» veikala Loka maģistrāles un Rīgas ielas krustojumā būvprojekts minimālā sastāvā tika atdots atpakaļ attīstītājam labošanai un nepilnību novēršanai, un šim projektam būvatļauja netika izsniegta. Taču pirmdien «Lidl» veikala pārstāvji būvvaldē precizējuši norādītās nepilnības un gatavojas atkārtoti iesniegt būvniecības iesniegumu un būvprojektu minimālā sastāvā.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvvalde izvērtēs iesniegtos dokumentus un lems, izdot vai neizdot būvatļauju vai rīkot objekta publisko apspriešanu.

Jau vēstīts, ka veikalu «Lidl» plānots būvēt arī Liepājā, Ganību ielā 182. Liepājas pilsētas Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls stāstīja, ka izraudzītajā teritorijā plānots būvēt tirdzniecības ēku 2324 kvadrātmetru platībā un autostāvvietu 3526 kvadrātmetru platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 27.augustā, Rīgā, Anniņmuižas bulvārī 77, ekspluatācijā tika pieņemts Latvijā pirmais vācu mazumtirdzniecības tīkla «Lidl» veikals, pavēstīja Būvniecības valsts kontroles birojā (BVKB).

Pērn rudenī Rīgā tika uzsākta arī «Lidl» loģistikas centra būvniecība. «Lidl» ir pārstāvēts 30 pasaules valstīs, tajā ir aptuveni 10 500 veikali, un vairāk nekā 150 loģistikas centri, vēstī uzņēmuma mājaslapa.

Jau ziņots, ka biedrība «Mikrorajons» plāno vērsties tiesā, lai apstrīdētu, iedzīvotāju ieskatā, prettiesiski izsniegtu būvatļauju zemo cenu lielveikalu tīkla «Lidl» loģistikas centra būvniecībai Ulbrokas ielā. Biedrības pārstāvju ieskatā, būvatļauja izsniegta prettiesiski, jo pirms būvatļaujas izsniegšanas nav ievērotas sabiedrības līdzdalības tiesības, kā arī nav izvērtēta būvniecības ieceres iespējamā ietekme uz apkārtējo vidi.

Jau ziņots, ka 2020.gadā, vienlaikus ar 55 miljonus eiro vērtā loģistikas centra atklāšanu Ulbrokas ielā, Latvijā plānots atvērt vismaz 10 «Lidl» veikalu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd ekspluatācijā nodotas desmit "Lidl" veikalu ēkas, informēja mazumtirgotāja "Lidl Latvija" Korporatīvās komunikācijas departamenta vadītāja Dana Hasana.

Vienlaikus "Lidl" veikalu atklāšanas datumu tirgotāja pārstāvji vēl joprojām neatklāj.

Hasana norādīja, ka celtniecības darbi norit pēc plāna un Covid-19 pandēmija to neietekmēja, ko apliecina arī kompānijas loģistikas centra nodošana ekspluatācijā.

Vienlaikus Hasana atzina, ka Covid-19 pandēmija ietekmēja tirgotāja ikdienas darba organizāciju - valdības izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā "Lidl Latvija" Rīgas biroja darbinieki pienākumus veica attālināti, no mājām.

"Bijām gatavi nestandarta risinājumiem, prioritizējot darbinieku drošību un veselību. Tik ierastā ikdienas saziņa notika "online" režīmā," viņa sacīja, piebilstot, ka attālinātā darba režīmā turpinājās arī jauno darbinieku atlase. "Veicām intervijas un pieņēmām darbā jaunus kolēģus. Interese par darbu uzņēmumā ir augsta un tas, protams, priecē," sacīja Hasana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Lidl Latvija plāno pieņemt darbā vairāk nekā 300 cilvēku

Zane Atlāce - Bistere, 08.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Lidl Latvija» darbinieku skaits aprīlī pārsniedzis 100 cilvēku un līdz 2019. gada beigām šis skaits varētu trīskāršoties, informē uzņēmuma sabiedrisko attiecību konsultante Elīna Ķibere.

Tuvākais mērķis esot aizpildīt vairāk nekā 130 vakantās veikalu vadītāju vietnieku pozīcijas. «Lidl» darbinieki netiek apmācīti no instrukcijām vai prezentācijām - visu līmeņu jaunie darbinieki vispirms iziet apmācību programmu ārzemēs. Tās ir praktiskas, sniedz tiešu darba pieredzi un, tām noslēdzoties, jaunie darbinieki ir pilnībā apguvuši savus ikdienas darba pienākumus. Tā kā katram amatam ir sava sarežģītības pakāpe, apmācības var ilgt no dažām nedēļām līdz vairākiem mēnešiem vai gadiem.

Topošajiem «Lidl» veikalu vadītājiem apmācības ilgst vairāk par gadu. SIA «Lidl Latvija» jaunos darbiniekus patlaban apmāca Lietuvā, Bulgārijā, Vācijā, Polijā un Slovākijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

FOTO,VIDEO: Tuvojas Lidl veikalu atvēršana Latvijā

Monta Glumane, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā un citās Latvijas pilsētās turpinās Lidl veikalu būvniecība, taču patlaban vēl ir pāragri minēt konkrētus veikalu atvēršanas datumus, biznesa portālam db.lv sacīja Lidl korporatīvo attiecību un komunikācijas vadītājs Baltijā Valdas Lopeta.

Viņš paskaidroja, ka sagatavošanās posms noslēgsies ar Lidl Latvijas loģistikas centra Ulbrokas ielā un vismaz 10 veikalu būvniecības pabeigšanu. Lidl loģistikas centra būvdarbus plānots pabeigt un veikalus atvērt 2020. gadā.

Detalizētāka informācija par plānotajām aktivitātēm pirms veikalu atvēršanas gaidāma šā gada nogalē.

Raksta galerijā skatāms, kā Rīgā - Imantā, Zolitūdē, un Liepājā turpinās Lidl veikalu būvniecība.

Imantā, Anniņmuižas bulvārī 77 Lidl veikals top bijušās autostāvvietas vietā. Pārējie Lidl veikali Rīgā top Zolitūdē (blakus veikalam Rimi), Purvciemā, Mežciemā un Sarkandaugavā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta - Āgenskalna tenisa kortu īpašnieki apsver iespēju tos likvidēt jau šajā pavasarī

LETA, 18.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Centrālais tenisa klubs» apsver iespēju tenisa kortus tuvāko mēnešu laikā likvidēt, šodien Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā paziņoja uzņēmuma pārstāvis Igors Bažanovs.

Komiteja šodien lēma par Baldones ielā 7 esošās teritorijas lokālplānojuma izstrādes apturēšanu.

Lokālplānojuma pasūtītājs ir SIA «Centrālais tenisa klubs», un tā mērķis ir radīt priekšnoteikumus uzņēmējdarbības nodrošināšanai, kas paredz publiskā rakstura apbūves spektra paplašināšanu konkrētajā zemesgabalā. Plānojums paredz publiskās apbūves teritoriju mainīt uz jaukta tipa apbūves teritoriju.

Tomēr publiskās apspriešanas laikā iedzīvotāji pauduši bažas, kā izmaiņu rezultātā varētu tikt likvidēts vairāk nekā 100 gadus sens sporta klubs. Apspriedes laikā tika saņemti 52 iesniegumi ar 1723 iedzīvotāju parakstiem, kuros izteikts protests par izstrādāto ieceri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lidl arī Latvijā plāno nodrošināt augstu atalgojumu darbiniekiem

Elīna Pankovska, 04.03.2019

Lidl Lietuva vadītājs un projekta attīstītājs Latvijā un Igaunijā Radostins Rusevs-Peine

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan mazumtirdzniecības nozarē notiek cīņa par darbiniekiem, atalgojums ir tikai viens no komponentiem to piesaistē.

Darbaspēka trūkumu Latvijā izjūt daudzas nozares. To starpā izņēmums nav arī mazumtirdzniecība, tomēr bieži vien tiek minēts, ka tirdzniecībā nodarbināto personu algas ir zemas, bet darba stundas – garas. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP), 2017. gadā regulārā mēneša vidējā bruto darba samaksa mazumtirdzniecībā, izņemot automašīnu un motociklu tirdzniecību, Latvijā bija 636 eiro.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis DB norāda, ka algas mazumtirdzniecības nozarē tiek celtas katru gadu, jo darbinieki ir vajadzīgi. Tas, par cik algas tiek palielinātas, gan ir katra uzņēmuma paša ziņā. Jāmin, ka šī gada sākumā, piemēram, mazumtirdzniecības uzņēmums Lidl paziņoja, ka Lietuvā palielinājis darbinieku algas par 7%. Lidl Lietuva vadītājs un projekta attīstītājs Latvijā un Igaunijā Radostins Rusevs-Peine DB norāda, ka arī Latvijā plāno sasniegt mērķi nodrošināt augstu atalgojumu darbiniekiem. Jāatgādina, ka minimālā alga Latvijā ir 430 eiro, Lietuvā – 400 eiro, bet Igaunijā – 540 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnavas pašvaldība aizvadītā gada nogalē, 30.decembrī apstiprinājusi būvatļauju valstī pirmā Vācijas zemo cenu tīkla "Lidl" veikala celtniecībai.

Būvdarbi ietvers gan komerciālas ēkas, gan ielas posma izbūvi, lai varētu piekļūt ēkai. Būvdarbus pabeigt plānots ne vēlāk kā līdz 2021.gada jūlijam, informēja pašvaldībā.

Daļai veikala ēkas būs divi līmeņi, bet daļai - viens līmenis, savukārt stāvvieta būs paredzēta 148 automašīnām.

Ielas posma izbūvei ir noslēgts pašvaldības un uzņēmuma "Lidl Eesti" līgums, kas paredz, ka kompānija apmaksās divas trešdaļas ceļas posma izdevumu, bet pašvaldība - trešdaļu izmaksu. Ja ielas posms netiks izbūvēts, komercēku nebūs iespējams izmantot.

"Lidl Eesti" pieder arī nekustamie īpašumi Tartu un Tallinā. Kompānija Igaunijas galvaspilsētā plāno atvērt piecus vai sešus veikalus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Turpināsim risināt šo situāciju likumā noteiktajā kārtībā," tā tiesas lēmumu liegt būvēt piebraucamo ceļu veikalam Purvciemā komentē “Lidl” pārstāve Dana Hasana.

Viņa uzsver, ka visa būvniecības dokumentācija pirms darbu uzsākšanas tika saskaņota ar atbildīgajām pilsētas institūcijām. “Esam pārliecināti, ka tiks atrasts visām pusēm labvēlīgākais un drošākais risinājums,” piebilst D.Hasana.

Db.lv jau vēstīja, ka Administratīvā rajona tiesa 2.janvārī lēmusi par pirmšķietami prettiesisku atzīt tirdzniecības centra "Lidl" plānu teritorijā starp Dzelzavas ielas krustojumu ar Ilūkstes ielu un sabiedriskā transporta pieturvietu "Ilūkstes iela" būvēt piebraucamo ceļu veikalam.

Lēmums ir pārsūdzams un pieņemts pagaidu aizsardzības kārtībā līdz galīga sprieduma pieņemšanai, informē apkārtnes iedzīvotājs, būvniecības un vides tiesībās praktizējošs jurists un vides aktīvists Jānis Maulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teritorijā Rīgā, Sarkandaugavā, kuru veikala «Lidl» būvniecībai iegādājies uzņēmums «Lidl Latvija», atklāts naftas piesārņojums, kas vairākas reizes pārsniedz pieļaujamās normas, vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga».

Piesārņojums Duntes ielā 25 pētīts jau 2006.gadā un fiksēts Rīgas domes dokumentos, tomēr oficiālajam piesārņoto vietu reģistram par to nekas neesot ziņots. Tikai tad, kad teritoriju nopirkusi «Lidl Latvija», izrādījies, ka naftas produktu līmenis gruntī gandrīz 40 reizes pārsniedz kritisko robežu.

Topošajā veikala atrašanās vietā arī smago metālu koncentrācija desmit reizes pārsniedz kritisko robežu. Piesārņoti ir 55 000 kubikmetru grunts.

«Lidl Baltics» pārstāvis Valds Lopets raidījumam atzina, ka, pērkot zemesgabalu no iepriekšējā īpašnieka, veikala attīstītājs nav zinājis par piesārņojumu šajā teritorijā. Pašlaik norit diskusijas ar citām iesaistītajām pusēm, lai atrastu labākos risinājumus, kā ar piesārņojumu tikt galā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā, Ganību ielā 182 turpinās veikala «Lidl» būvniecības darbi, novēroja biznesa portāls Db.lv.

Veikala ēkas platība būs 2324 kvadrātmetri. Plānotas arī autostāvvietas 3526 kvadrātmetru platībā.

Būvniecības ierosinātājs ir SIA «Lidl Latvija», būvprojekta izstrādātājs – SIA «Arhitekta G.Vīksnas birojs», bet būvdarbus veic AS «UPB».

AS «UPB» savā kontā sociālajā tīklā «Facebook» norādījusi, ka Liepājā būs pirmais «Lidl» veikals Latvijā.

Jau ziņots, ka pērnā gada oktobrī «Lidl» uzsāka Baltijā modernākā loģistikas centra būvniecību Rīgā. Kompānija arī paziņoja, ka līdz ar loģistikas centru 2020. gadā Latvijā plānots atvērt arī pirmos desmit veikalus. Viens no tiem būs arī Liepājā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Apelācijas instances tiesa strīdā par Jelgavas Depo būvatļauju uzklausīs VPVB

LETA, 12.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apelācijas instances tiesā izskatot administratīvo lietu par lielveikala «Depo» būvniecībai Jelgavā izsniegto būvatļauju, tiks pieprasīta informācija no Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB), informēja Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja palīgs Sandis Zellis.

Šonedēļ lietā nopratināti divi liecinieki un uzklausīti procesa dalībnieku paskaidrojumi. Tālāk lieta tiek skatīta rakstveida procesā.

Tiesa arī konstatējusi, ka vēl nepieciešams iegūt papildu informāciju no VPVB, tādēļ lietas izskatīšana atlikta. Lietas turpmākā izskatīšana noteikta rakstveida procesā 6.novembrī.

Jau vēstīts, ka Administratīvā rajona tiesa atcēlusi Jelgavas pašvaldības izsniegto būvatļauju lielveikala «Depo» būvniecībai, informēja tiesas Jelgavas tiesu nama priekšsēdētājs Mārtiņš Birkmanis.

Tiesa, skatot trīs aktīvistu grupu lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumu, ar kuru atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvniecībai izsniegtā būvatļauja, konstatējusi pārkāpumus lielveikalam nepieciešamās transporta infrastruktūras noteikšanā un būvatļaujas neatbilstību pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā rajona tiesa atcēlusi Jelgavas pašvaldības izsniegto būvatļauju lielveikala «Depo» būvniecībai, aģentūru LETA informēja tiesas Jelgavas tiesu nama priekšsēdētājs Mārtiņš Birkmanis.

Tiesa, skatot trīs aktīvistu grupu lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumu, ar kuru atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvniecībai izsniegtā būvatļauja, konstatējusi pārkāpumus lielveikalam nepieciešamās transporta infrastruktūras noteikšanā un būvatļaujas neatbilstību pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

Proti, tiesa nav guvusi pārliecību, ka plānotā lielveikala būve, vadoties pēc arhitektoniskās risinājuma un izmantošanas funkcijas, atbilstoši saistošo noteikumu prasībām būs uztverama kā reprezentācijas objekts. Tiesa uzskatījusi, ka izceltā lielveikala fasādes arhitektūra veicinās pretēju efektu, radot nepamatotu konkurentu unikālam kultūras mantojuma objektam - Jelgavas pilij un parkam -, kā arī atstās negatīvu ietekmi uz Lielupes promenādi, kas izveidota kā rekreācijas zona. Tāpat veikals-noliktava, pēc tiesas domām, radīs teritorijai papildu logu, kas izpaudīsies kā papildu cilvēku un transportlīdzekļu plūsma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Reģionu pilsētu iedzīvotājiem ir lielāki izdevumi par mājokli un pārtiku nekā rīdziniekiem

Lelde Petrāne, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijas sabiedrībā iesakņojies uzskats, ka vislielākā dzīves dārdzība ir galvaspilsētā Rīgā, reģionu pilsētu iedzīvotājiem pārtikas un mājokļu izdevumu slogs attiecībā pret ienākumiem ir krietni lielāks nekā rīdziniekiem.

Tā, piemēram, rīdzinieku ģimenei mājokļa izdevumiem vien jāatvēl vidēji 10% no saviem ikmēneša ienākumiem, kamēr jēkabpiliešiem – 14,4%, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums. Rīga līdz ar Ventspili un Jelgavu ir trīs dzīvošanai izdevīgākās pilsētas, vērtējot mājokļa un pārtikas izmaksu īpatsvaru pret attiecīgās pilsētas vidējiem ienākumiem.

Pētījuma ietvaros salīdzinātas divas galvenās sadzīves izmaksu pozīcijas – izdevumi pārtikas iegādei un mājokļa uzturēšanai – septiņās Latvijas pilsētās: Rīgā, Liepājā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Ventspilī, Valmierā un Jelgavā. Izdevumi tika aprēķināti četru cilvēku ģimenei (divi pieaugušie un divi bērni), pieņemot, ka abi vecāki strādā un saņem pilsētā fiksēto vidējo darba algu, bet ģimene dzīvo 70m2 lielā dzīvoklī nerenovētā daudzdzīvokļu namā, un namu apsaimniekošanas maksā tiek iekļauti arī maksājumi par veidoto uzkrājumu fondu. Savukārt pētījumā definētais pārtikas grozs veidots, pamatojoties uz rekomendācijām, kas atbilst cilvēkam nepieciešamās enerģijas patēriņam un veselīga uztura principiem. Dati par pārtikas grozā iekļauto produktu cenām apkopoti attiecīgo pilsētu lielākajos lielveikalos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas zemo cenu veikalu tīkls «Lidl» trešdien paziņoja, ka nākamo piecu gadu laikā Londonā un tās apkārtnē to atvērs vairāk nekā 40 jaunus veikalus, radot 1500 darbvietas.

Kopumā jaunu veikalu atvēršanai paredzētas investīcijas 562 miljonu eiro apmērā.

«Lidl» pirmo veikalu Lielbritānijā atvēra 1994.gadā, bet kopš tā laika veikalu skaits valstī sasniedzis 760 un nodarbināto cilvēku skaits pieaudzis līdz 22 500.

«Lidl» kopīgi ar Vācijas konkurentu «Aldi» pēdējos gados satricinājis Lielbritānijas mazumtirdzniecības tirgu, liekot valsts lielākajam mazumtirgotājam «Tesco» piedāvāt konkurētspējīgākas cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā rajona tiesa 2.janvārī lēmusi par pirmšķietami prettiesisku atzīt tirdzniecības centra "Lidl" plānu teritorijā starp Dzelzavas ielas krustojumu ar Ilūkstes ielu un sabiedriskā transporta pieturvietu "Ilūkstes iela" būvēt piebraucamo ceļu veikalam.

Iecerētie būvdarbi ar tiesas lēmumu liegti.

Lēmums ir pārsūdzams un pieņemts pagaidu aizsardzības kārtībā līdz galīga sprieduma pieņemšanai, informē apkārtnes iedzīvotājs, būvniecības un vides tiesībās praktizējošs jurists un vides aktīvists Jānis Maulis.

Viņš skaidro, ka tiesā vērsies, jo viņaprāt, "Lidl" plānotais piebraucamā ceļa novietojums neatbilst Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un apdraud apkārtējo iedzīvotāju tiesības dzīvot drošā vidē.

Jau ziņots, ka 2020.gadā, vienlaikus ar 55 miljonus eiro vērtā loģistikas centra atklāšanu Ulbrokas ielā, Latvijā plānots atvērt vismaz 10 «Lidl» veikalu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atklājot pirmo CNG staciju Latvijā, rada jaunu tirgu

Armanda Vilcāne, 16.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Jēkabpilī AS Virši-A atklās pirmo CNG jeb saspiestās dabasgāzes uzpildes staciju Latvijā, tuvākajā laikā uzņēmums plāno šādu degvielu piedāvāt arī divās Rīgas stacijās.

To intervijā DB atklāj AS Virši-A izpilddirektors Jānis Vība. Viņš stāsta, ka šobrīd ar CNG darbināmu automašīnu skaits Latvijā ir niecīgs, taču paredzams, ka līdz ar infrastruktūras attīstību to skaits būtiski pieaugs. Jaunās degvielas uzpildes stacijas (DUS) Jēkabpilī būvniecībā uzņēmums ieguldījis vairāk nekā vienu miljonu eiro, stacijā būs iespējams iegādāties ne tikai saspiesto dabasgāzi, bet arī klasisko degvielu un citus Virši-A piedāvātos produktus.

Fragments no intervijas

Kāpēc pieņemts lēmums sākt attīstīt CNG tirdzniecību Latvijā?

Tam ir vairāki iemesli, viens no tiem –Eiropas Savienības (ES) klimata politikas uzstādītie mērķi. Mēs redzam, ka pēdējos gados ES mērķtiecīgi veicina alternatīvo degvielas veidu, tajā skaitā CNG, izmantošanu. Eiropa vēlas samazināt kaitīgo izmešu daudzumu, kā rezultātā saspiestās dabasgāzes tirgus piedzīvo būtisku attīstību. Igaunijā jau šobrīd publiski pieejamas 15 CNG stacijas, Lietuvā – piecas. Paredzams, ka tuvākajā laikā to skaits tikai pieaugs. Ņemot vērā citu valstu pieredzi, jāteic, ka klasiski videi draudzīgo CNG sākotnēji sāk izmantot pašvaldību autoparki, bet pēc tam arī uzņēmēji un privātpersonas. Domāju, ka arī Latvijas gadījumā tirgus attīstības modelis būs diezgan līdzīgs. Lai gan līdz šim mūsu valstī šajā segmentā nedarbojās neviens tirgotājs, mēs ticam šim produktam un vēlamies to virzīt tirgū. Tam, mūsuprāt, ir liela pievienotā vērtība klientam, jo tas ir ne tikai ekonomisks un ekoloģisks, bet arī drošs un kluss degvielas veids ar nozīmīgu attīstības potenciālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - Pieļauj, ka Maxima sagrūšanu varēja ietekmēt ugunsgrēks celtniecības laikā

LETA, 16.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes lielveikala «Maxima» jumta sagrūšanu varēja izraisīt iepriekš būvniecības laikā notikušais ugunsgrēks un vēl citi iemesli, savās pirmstiesas izmeklēšanas sniegtajās liecībās paudis Zolitūdes traģēdijā apsūdzētais sagruvušā lielveikala būvinženieris Ivars Sergets.

Šodien Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa nolasīja Sergeta pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, kurās viņš paudis viedokli par jumta sagrūšanas iemesliem.

«Mans viedoklis par jumta iegruvuma iemesliem ir tāds, ka to varēja ietekmēt celtniecības laikā notikušais ugunsgrēks, jo tā rezultātā kopne varēja sasilt līdz 600 grādiem pēc Celsija un tad tā kļūst trausla, līdz ar to arī jānomaina,» teikts Sergeta iepriekš sniegtajā liecībā. Aģentūra LETA jau ziņoja, ka ugunsgrēks uz lielveikala jumta izcēlās 2011.gadā.

Vēl jumta sagrūšanu varēja izraisīt ūdens uzkrāšanās uz jumta, kas savukārt varēja radīt pārslodzi. Sergets pirmstiesas liecībās pieļāvis, ka jumta iebrukumu varēja izveidot materiālu krājumi uz tā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazķibele var palīdzēt loģistikas nozarei attīstīties, un vēl ir vieta jauniem spēlētājiem; kompānija AS Via 3L Latvia ievieš IT sistēmas pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda loģistikas kompānijas Via 3L Latvia valdes loceklis un komercdirektors Agris Ozoliņš. Iepriekš viņš ir vadījis distribūciju uzņēmumā Sanitex un attīstījis eksportu Dobeles dzirnavniekā. Savukārt mācījies Rīgas Tirdzniecības tehnikumā un Latvijas Lauksaimniecības universitātē ekonomiku un uzņēmējdarbību, ko patlaban turpina studēt maģistrantūrā.

Kāda laikā, kad pasaulē tiek runāts par gaidāmo krīzi, ir tirgus situācija?

Mūsu tirgus – 3PL (noliktavu saimniecības, distribūcijas nodošana ārpakalpojumā) ‒ vēl aizvien attīstās vairāku faktoru dēļ. Pirmkārt, 3PL bizness Latvijā nav ļoti attīstīts, un daudzi ražošanas un distribūcijas uzņēmumi loģistiku veic saviem spēkiem. No vienas puses, tas viņiem dod plusus, piemēram, zināmu elastību. No otras puses, tas rada arī mīnusus, proti, bieži vien tas iznāk dārgāk. Otrkārt, pieaug ārvalstu uzņēmumu interese Rīgā veidot savu loģistikas centru Baltijas vai Skandināvijas tirgum. Mēs bieži vien cīnāmies, mēģinot cits citam nocelt kādu vietējā tirgus klientu, bet daudz būtiskāks ir tirgus, ko varam paņemt no Austrumeiropas vai Skandināvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru