Jaunākais izdevums

Noslēdzies SIA Glear izsludinātais iepirkums par čipsu ražotnes izveidi Jersikas pagastā, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkumā tika saņemti četru pretendentu piedāvājumi, bet par uzvarētāju pasludināta SIA Balthem Ltd. Uzvarētāja piedāvātā līgumcena ir 998,5 tūkstoši eiro. Būvdarbi ir jāpabeidz un objekts jānodod Finansējuma ne ilgāk kā 10 mēnešu laikā. Iepirkuma paredzamā līgumcena bija 850 tūkstoši eiro.

Ražotne atradīsies Līvānu novada Jersikas pagastā, Upeniekos.

Iepirkums tiek veikts sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu.

Db.lv jau rakstīja, ka kopumā pirmajā kārtā ieguldot no trim līdz pieciem miljoniem eiro, Jersikā plānots ražot čipsus, neizmantojot eļļu un kaitīgas piedevas. Turklāt nākotnē 90% eksportam ražojošais uzņēmums plāno blakus ražotnei uzbūvēt arī Saules enerģijas parku, pērnā gada sākumā Db.lv stāstīja projekta attīstītājas – SIA Glear - valdes priekšsēdētājs Rūdolfs Ligers.

Ligers Db.lv atklāja, ka kopējās investīcijas ražotnes attīstības pirmajā kārtā būs no trim līdz pieciem miljoniem eiro.

Kā Db.lv stāstīja R. Ligers, izvēle kritusi par labu Jersikas pagastam veiksmīgās komunikācijas ar Līvānu novada pašvaldību dēļ. Ražotnē nākotnē plānots nodarbināt 35 - 40 cilvēkus.

Uzņēmuma sākotnējās jaudas būs 150 - 200 tonnas čipsu gadā.

Nākamais solis ražotnes attīstībā ir plānota Saules enerģijas parka izveide blakus ražotnei, lai padarītu rūpnīcu enerģijas ziņā neatkarīgu. Saules enerģijas parka izveide ietilpst tuvāko divu gadu plānos, stāstīja R. Ligers.

Lai arī čipsu zīmola izveide pašlaik vēl ir izstrādes stadijā, ražotnes izveidotāji lēš, ka kopumā 90% no saražotajiem čipsiem nonāks eksporta tirgos. Pašlaik Latvijā šāds produkts - čipsi, kuru ražošanā netiks izmantota eļļa un kurus var ēst bērni, iespējams, esot atrodams specializētos veikalos, skaidroja R. Ligers.

SIA Glear valdē darbojas Rūdolfs Ligers (valdes priekšsēdētājs) un Artis Paegle (valdes loceklis).

SIA Glear dibināta 2011. gada oktobrī, liecina Lursoft dati. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Strauta iela 3, Salaspils. Uzņēmuma finanšu rādītāji liecina, ka 2013. gads noslēgts ar 29,8 tūkstošu eiro apgrozījumu un 4935 eiro peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konditorejas un uzkodu ražotājs Orkla Confectionery & Snacks Latvija 2017. gada maijā Ādažu Čipsi ražotnē saražojis par 19% vairāk produkcijas nekā 2016. gada maijā, sasniedzot 598 tonnas. Tas ir lielākais čipsu un sāļo uzkodu ražošanas apjoms mēnesī kopš ražotnes dibināšanas 1979.gadā.

Šāds ražošanas apjoma pieaugums galvenokārt ir saistīts ar sāļo uzkodu un kartupeļu čipsu pieprasījuma pieaugumu Latvijā un eksporta tirgos, kā arī veiktajām investīcijām tehnoloģiskajos uzlabojumos.

Orkla Confectionery & Snacks Latvija ir lielākais kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražotājs Latvijā. Uzņēmuma produkcija ar zīmolu Taffel tiek eksportēta uz Baltijas valstīm, Skandināviju, ASV, Krieviju, Lielbritāniju, Gruziju, Kazahstānu un Azerbaidžānu.

2016. gadā Orkla Confectionery & Snacks Latvija ieguldīja Ādažu Čipsi ražošanas procesos, investējot 320 000 eiro kartupeļu pirmapstrādes līnijā un 60 000 eiro čipsu ražošanā, lai uzsāktu jauna veida vafeļčipsu izgatavošanu un virzīšanu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ādažu Čipsu» cepšana eļļā notiek notiek 145 - 170 grādu temperatūrā atkarībā no receptes, šķēlītes biezuma un cepšanās laika. Šobrīd «Ādažu Čipsi» izmanto gan palmu eļļu, gan saulespuķu eļļu, gan palmu eļļas un saulespuķu eļļas sajaukumu. Taču līdz šā gada beigām «Ādažu Čipsi» ieviesīs izmaiņas ražošanas procesā un kartupeļu čipsu ražošanā izmantos vairs tikai saulespuķu eļļu, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmumā.

Saskaņā ar Orkla grupas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» 2018. gada laikā plāno pilnībā pāriet uz saulespuķu eļļas izmantošanu kartupeļu čipsu ražošanā. Jau kopš 2015. gada uzņēmums ir sācis pakāpenisku palmu eļļas aizvietošanu, palmu eļļu aizstājot ar saulespuķu eļļu. Pašlaik izmantojamā proporcija ir 1:3. Iemesli šādai pārejai ir palmu eļļas ieguves process un tā ietekme uz apkārtējo vidi.

«Ādažu Čipsu» kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražošana tiek veikta saskaņā ar augstākajiem Orkla grupas kvalitātes standartiem, kas produkciju padara konkurētspējīgāku ne tikai Latvijā, bet arī eksporta tirgos.

SIA «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» ir pirmā čipsu ražotne Baltijā, kas jau 25 gadus veiksmīgi strādā kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu segmentā. Latvijā produkcija ir atpazīstama ar zīmolu «Ādažu Čipsi», bet ārpus Latvijas – «Taffel». Galvenie ārvalstu tirgi ir Lietuva, Zviedrija, Mongolija, Baltkrievija, Krievija, Igaunija, Dānija, Somija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskata potenciālu jauna veida čipsu ražošanā un sāk uzņēmējdarbību Latgalē – Jersikas pagastā

Ideja par čipsu ražošanu radusies pirms 15 gadiem, kad Jersikas čipsu ražotāja SIA Glear valdes loceklis Artis Paegle pārtikas izstādē Viļņā satika savu paziņu, kurš tolaik strādāja kādā beļģu firmā, kas piedāvā dažādas iekārtas.

Jersikas čipsi tiek ražoti pēc atšķirīgas tehnoloģijas, nekā ierasts. Populārākais čipsu ražošanas veids ir sagriezt kartupeļus šķēlītēs, izvārīt eļļā, apstrādāt ar garšvielām un sapakot maisiņos. Otrs variants ir no kartupeļu pārslām pagatavot biezputru, izlīdzināt plānā kārtiņā un izspiest no tā dažādu formu čipsus. «Šis ir trešais veids, kad ņem t.s. mikropaletes, kuru pamatizejviela ir kartupelis, kas sarīvēts putrā, un pēc tam galaprodukts ir izžāvēts kartupelis graudiņu veidā. Šie graudiņi nonāk iekārtā, uzpūšas jeb uzsprāgst, un pēc tam 200 grādu temperatūrā tiek presēti čipsi. Rozīnīte visā šajā lietā ir tā, ka nevajag taukvielas, jo prese ir apstrādāta ar speciālu pārklājumu. Šī tehnoloģija ir jauna visā pasaulē. Pašlaik pārskatāmā reģionā – Baltijā un tuvā Skandināvijā – pēc šīs tehnoloģijas nekur citur neko tamlīdzīgu neražo,» apgalvo Artis. Čipsi ar eļļu tiek apstrādāti vēlāk, lai tiem pieliptu garšvielas. Taču eļļa nav karsēta vai vārīta, uzsver ražotājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Jersikas čipsu ražotājs par E vielām: Saprotamās devās nekas nav kaitīgs

Anda Asere, 14.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jersikas čipsu ražotne izveidota ar Lauku atbalsta dienesta atbalstu un ES līdzfinansējumu. Projekta kopējās izmaksas ir pusotrs miljons eiro, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vaicāts, vai uzņēmums domā arī par eksportu, Jersikas čipsu ražotāja SIA Glear valdes loceklis Artis Paegle teic, ka tam jau ir bijuši pirmie sūtījumi uz Igauniju, kur Jersikas čipsi ir nopērkami vienā no lielākajiem Igaunijas veikalu tīkliem – Selver.

Izejvielas uzņēmums iepērk ārzemēs. Tās nāk no Itālijas rūpnīcas, kam, lai nodrošinātu Latvijas uzņēmuma pasūtījumu trim mēnešiem, jāstrādā vien pusotru dienu. Tomēr Artis nav atmetis cerību, ka reiz varētu izmantot izejvielas no vietējiem kartupeļiem.

Jersikas čipsi satur dažas E-vielas. «E ir vienkārši burts, ar ko apzīmēta garšvielu grupa, arī sālij ir savs E. Lielais bubulis – nātrija glutamāts – ir arī brūklenēs. Brīnos, kāpēc joprojām cilvēkiem netiek skaidrots, kas tas tāds E ir. Bez šaubām, var būt arī E, kuri nav ieteicami, bet saprotamās devās nekas nav kaitīgs. Viss kaitīgums rodas pārmērībās. Man augstskolā profesors teica – arī izdzert spaini ūdens ir kaitīgi,» saka Artis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot īstenot ilgtspējas stratēģiju, "Orkla Latvija" no 2020. gada sākuma "Ādažu Čipsu" ražotnē izmanto tikai saulespuķu eļļu. Jau kopš 2019. gada sākuma "Ādažu Čipsu" kartupeļu čipsi tiek ražoti, izmantojot tikai saulespuķu eļļu, bet šā gada sākumā ir pilnībā paveikta pāreja uz saulespuķu eļļas izmantošanu arī sāļo uzkodu ražošanā.

Kā ziņots iepriekš, uzņēmuma ilgtspējas attīstības stratēģija paredz pakāpenisku visu "Orkla Latvija" zīmolu produktu sortimenta pāreju no palmu eļļas uz atbildīgi iegūtu palmu eļļu vai citām augu eļļām līdz 2021. gadam.

"Ar atbildību domājam par mūsu produktu attīstību ilgtspējas jomā. Mēs lepojamies, ka rūpīgi plānotais un vadītais darbs kopš 2015. gada ir vainagojies panākumiem un esam pilnībā atteikušies no palmu eļļas izmantošanas "Ādažu Čipsu" ražotnē. Pārejas process bija pakāpenisks, jo ikvienas pārmaiņas produktu receptūrās prasa laiku. Mums ir svarīgi radīt ilgtspējīgus produktus, kuru pilnveidotās receptūras saglabā augstāko kvalitāti un nemainīgi labu garšu, kas ir tik ļoti svarīga mūsu produkcijas cienītājiem. Esam gandarīti, ka tagad varam piedāvāt visus mūsu čipsus un sāļās uzkodas bez palmu eļļas," uzsver "Orkla Latvija" komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ieguldīs vairāk nekā miljonu eiro Ādažu čipsu paku transportēšanas un pakošanas līnijā

LETA, 21.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmolu Laima, Selga, Staburadze un Ādažu čipsi īpašnieks Orkla Confectionery & Snacks Latvija ieguldīs vairāk nekā miljonu eiro čipsu paku transportēšanas un pakošanas līnijā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kompānijas izsludinātajā iepirkumu konkursā par čipsu paku transportēšanas un pakošanas līnijas piegādi starp septiņiem pretendentiem uzvarējis uzņēmums ABB, kura piedāvātā līgumcena ir 1,294 miljoni eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) jeb 1,07 miljoni eiro bez PVN.

Investīciju projektu plānots īstenot līdz 2018.gada 30.novembrim, piesaistot finansējumu Eiropas Lauksaimniecības fonda Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam pasākuma Ieguldījumi materiālajos aktīvos apakšpasākumā Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē.

Iepirkuma konkursam pievienotajā tehniskajā specifikācijā ir teikts, ka iepirkuma mērķis ir kastu pakošanas procesa automatizācija un jaudas palielināšana, nodrošinot iespēju vienlaicīgi strādāt ar četrām dažāda izmēra kastēm un izmantot vienlaicīgi divus dažādus vākus. Investīciju projekts paredz papildus aprīkot esošās pakošanas līnijas, attiecīgi uzstādot tām trīs jaunas kastu pakošanas iekārtas, divas jaunas kastu formēšanas iekārtas, vienu jaunu vāku formēšanas un uzlikšanas iekārtu, jaunus transportierus un trīs jaunas kastu uzlīmju iekārtas. Projekta ietvaros daļēji ir jāizmanto esošā kastu padeves sistēma, no diviem esošiem kastu formētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Investējot 1,2 miljonus eiro, Ādažu Čipsu ražotnē automatizē pakošanas procesus

Žanete Hāka, 26.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Orkla Latvija” investējusi 1,2 miljonus eiro ražošanas procesu uzlabošanā, iegādājoties un uzstādot čipsu ražotnē jaunu pakošanas automatizācijas iekārtu, informē uzņēmuma pārstāvji.

Robotizētā sistēma, kas sastāv no pieciem paralēlā savienojuma jeb “Delta” tipa robotiem, divām kastu formēšanas iekārtām un viena vākotāja, kopā automātiski formē kasti, sapako čipsu paciņas kastēs un uzliek vāku.

“Līdz ar jaunās pakošanas iekārtas uzstādīšanu darba ražīgums pieaug par 15-20%, kas ir nozīmīgs panākums ceļā uz darba efektivitātes kāpināšanu. Šis ir ieguldījums ne tikai mūsu “Ādažu Čipsu” ražotnes konkurētspējā šodien un ilgtermiņā, bet arī kopējā uzņēmuma tālākajā attīstībā,” uzsver uzņēmuma “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Kopš 2012. gada “Orkla Latvija” “Ādažu Čipsu” ražotne ir dubultojusi kopējos ražošanas apjomus. Gada laikā zīmoliem “Ādažu Čipsi” un “Taffel The Original Snacks” tiek saražotas vairāk nekā 5 000 tonnas kartupeļu čipsu un citu sāļo uzkodu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Āfrikas cūku mēri pirmo reizi konstatē Pušas un Taurenes pagastos

LETA, 28.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori šajā nedēļā konstatējuši 55 no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) nobeigušās mežacūkas, turklāt sērga pirmoreiz skārusi Pušas un Taurenes pagastus, liecina PVD informācija.

Rēzeknes novada Pušas pagastā ĀCM konstatēts sešām meža cūkām un arī Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā vīruss atklāts sešām meža cūkām.

ĀCM meža cūku populācijā šajā nedēļā konstatēts arī 15 meža cūkām Dundagas novada Dundagas pagastā, pa trim meža cūkām Dobeles novada Dobeles pagastā un Tukuma novada Lestenes pagastā. Tāpat ĀCM konstatēts arī divām meža cūkām Madonas novada Aronas pagastā, Tukuma novada Degoles pagastā.

ĀCM pagājušajā nedēļā konstatēts arī pa vienai meža cūkai Baltinavas novada Baltinavas pagastā, Ērgļu novada Sausnējas pagastā, Limbažu novada Limbažu pagastā, Lubānas novada Indrānu pagastā, Ludzas novada Pureņu pagastā, Madonas novada Liezēres pagastā, Pārgaujas novada Raiskuma pagastā, Rēzeknes novada Mākoņkalna, Freimaņu, Kantinieku un Audriņu pagastos, kā arī Ropažu novada Ropažu pagastā, Salacgrīvas novada Liepupes pagastā, Tukuma novada Džūkstes pagastā, Talsu novada Laucienes, Valdgales un Laidzes pagastos, kā arī Ventspils novada Ances pagastā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Es varēju nobīties, bet ticēju savai idejai un riskēju

Artis Paegle, «Jersikas čipsi» ražotājs un SIA GLEAR valdes loceklis, kampaņas #investEU vēstnieks Latvijā, 04.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc profesijas esmu pārtikas tehnologs un arī pēc aicinājuma. Ieklīstot pārtikas veikalā, varēju un varu tur palikt stundām ilgi – pētot, kas jauns piedāvājumā, kādas tendences pārtikas ražošanā, kādas pircēju prasības un kas tirgū vēl iztrūkst, bet kas zaudē aktualitāti.

Strādājot šajā profesijā vairākus gadu desmitus, pamazām briedu savai lietai, līdz beidzot visas idejas, manas intereses un novērojumi, un redzētās tehnoloģijas sastājās vienotā «bildē» un te nu es esmu – «Jersikas čipšu» ražotājs un eksportētājs. Pats no Ventspils, dzīvoju Rīgā, bet ražoju Jersikā, Latgalē.

Bet viss varēja būt pavisam citādāk. Jo pirms trīs gadiem, kad ar domu biedriem visu izpētījis un biznesa plānu sagatavojis, es nolēmu celt ražotni un sākt ražošanu, es varēju palikt arī neliela mājražotāja jeb kooperatīva līmenī. Es varēju nobīties no iespējām piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu un izmantot piedāvātās programmas, jo visapkārt valdīja kopīgs viedoklis – tās vairāk ir galvassāpes nekā labums, pasarg dievs nokrāsosi žogu brūni, plānā ierakstītā zaļā vietā u.tml. Klīda runas, baumas, apšaubāmas pieredzes izklāsti. Savu artavu deva arī neveiksmīgie stāsti par apšaubāmi izmantotiem ES fondiem. Bet es ticēju savai idejai un tomēr riskēju. Veicu aprēķinus, sapulcināju komandu, centos iemiesoties un izprast «vidējā pircēja» domāšanu un vajadzības, vērsos Lauku Atbalsta dienestā ar savu ideju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Jersikas čipsu ražotājs šogad plāno apgrozījuma pieaugumu

LETA, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jersikas čipsu ražotājs, uzņēmums «Glear» šogad plāno nelielu apgrozījuma pieaugumu salīdzinājumā ar gadu, sacīja kompānijas valdes loceklis Artis Paegle.

«Mēs ceram uz nelielu izaugsmi šogad. Taču ne tik strauju, kāda tā bija iepriekšējā gadā. Šis vairāk ir tāds kā stabilizēšanās gads,» pauda Paegle.

Viņš paskaidroja, ka šogad lielāku uzņēmuma izaugsmi kavēja no uzņēmuma neatkarīgi faktori - izejvielu un ražošanas materiālu pieejamība. «Glear» produkcijas galvenā izejviela ir kartupelis, no kura izžāvēts viss mitrums. Šādi izejvielu Latvijā neražo un to var iegādāties tikai ārpus Latvijas - uzņēmums to pērk Itālijā. Pērn Eiropā bija ļoti karsta vasara, kartupeļu raža ienācās švaka, līdz ar to radās izejvielas deficīts. Vienlaikus Paegle atzīmēja, ka nākamais gads izejvielas pieejamības ziņā izskatās daudz cerīgāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Orkla Confectionery & Snacks Latvija zīmols Ādažu Čipsi sācis krāsaino kartupeļu čipsu ražošanu no Latvijā audzētiem sarkanajiem un zilajiem kartupeļiem, informē uzņēmumā.

Eksotiskā izskata kartupeļi audzēti tepat Latvijā no īpašām sarkano un zilo kartupeļu šķirnēm. Tā kā krāsaino kartupeļu audzēšana ir komplicēts process, jaunais produkts Latvijā un Lietuvā būs pieejams ierobežotā daudzumā.

«Jau no pagājušā gada mūsu čipsu meistari ir strādājuši pie jauna produkta izstrādes, kas atšķirsies no visa iepriekšējā sortimenta. Esam radījuši inovatīvu produktu – modernu sāļo uzkodu, kas gatavota no īstiem, Latvijā audzētiem kartupeļiem sarkanā un zilā krāsā, bez mākslīgām krāsvielām un garšas pastiprinātājiem,» stāsta Lineta Mikša, «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» Sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šokolādes un konditorejas izstrādājumu, kā arī uzkodu ražošanas uzņēmums Orkla Confectionery & Snacks Latvija Ādažu Čipsu kartupeļu čipsu ražošanā ir pārgājis uz saulespuķu eļļas izmantošanu, informē uzņēmumā.

Uzņēmuma ilgtspējas attīstības stratēģija līdz 2021. gadam paredz pakāpenisku visu Orkla Confectionery & Snacks Latvija zīmolu produktu sortimenta pāreju no palmu uz saulespuķu eļļu.

«Jau kopš 2015. gada esam veikuši pakāpenisku pāreju ražošanā no palmu eļļas uz saulespuķu eļļu. 2018. gada pirmajā pusē vēl turpinājām izpētes procesu, meklējot alternatīvas un pielāgojot receptūras, lai produktu garša un kvalitāte saglabātos nemainīga, kas ir svarīgākais aspekts mūsu produkcijas cienītājiem. Tas ir bijis patiess izaicinājums, jo procesā mainījām ne tikai eļļu, kurā gatavojam kartupeļu čipsus, bet arī garšvielas, kuru sastāvā bija palmu eļļa,» stāsta uzņēmuma pārstāve Lineta Mikša, Orkla Confectionery & Snacks Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

PVD Āfrikas cūku mēri atklāj vēl trīs jaunos pagastos Latgalē

BNS, 20.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āfrikas cūku mēris (ĀCM) pēdējo dienu laikā ir atklāts vēl deviņām meža cūkām Latgalē un Vidzemē, tostarp Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavpils novada Naujenes pagastā un Daugavpils novada Vaboles pagastā, kur ĀCM iepriekš nebija konstatēts, aģentūrai BNS pastāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anna Joffe.

2015.gadā jauni ĀCM gadījumi meža cūkām konstatēti trīs jaunos pagastos - vienai nomedītajai meža cūkai Krāslavas novada Kaplavas pagastā, trijām nomedītajām [meža cūkām] Daugavpils novada Naujenes pagastā un vienai nomedītajai [meža cūkai] Daugavpils novada Vaboles pagastā, sacīja Joffe, piebilstot, ka jauni novadi, kuros konstatēta saslimšana ar ĀCM, nav nākuši klāt.

Informācija PVD mājaslapā liecina, ka PVD līdz šā gada 16.janvārim ir konstatējis vēl deviņus jaunus ĀCM saslimšanas gadījumus meža cūkām, tostarp četrām cūkām Daugavpils novada Naujenes pagastā. Tāpat ĀCM ir atklāts Daugavpils novada Vaboles pagastā, Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Naukšēnu novada Ķoņu pagastā, Burtnieku novada Rencēnu pagastā un Burtnieku novada Valmieras pagastā - katrā pa vienai slimai meža cūkai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Āfrikas cūku mēri pirmo reizi konstatē Vecsaules, Dobeles, Staburaga un Maltas pagastos

LETA, 21.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori šajā nedēļā konstatējuši 27 no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) nobeigušās mežacūkas, turklāt sērga pirmoreiz skārusi Vecsaules, Dobeles, Staburaga un Maltas pagastus, kuros konstatēts pa vienai beigtai meža cūkai, liecina PVD informācija.

ĀCM meža cūku populācijā šajā nedēļā konstatēts arī septiņām meža cūkām Tukuma novada Degoles pagastā, kā arī pa divām meža cūkām Preiļu novada Pelēču pagastā, Tukuma novada Džūkstes pagastā un Talsu novada Valdgales pagastā.

Tāpat ĀCM šajā nedēļā konstatēts pa vienai meža cūkai Babītes novada Salas pagastā, Dagdas novada Ķepovas pagastā, Ērgļu novada Jumurdas pagastā, Iecavas novada Iecavas pagastā, Limbažu novada Limbažu pagastā, Ludzas novada Pildas pagastā, Pārgaujas novada Straupes pagastā, Priekuļu novada Liepas pagastā, Ropažu novada Ropažu pagastā un Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā.

Līdz ar to mežacūku populācijā ĀCM šogad konstatēts 733 meža cūkām 70 novadu 168 pagastos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori pagājušajā nedēļā - no 21. līdz 25.augustam - konstatējuši 19 no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) nobeigušās mežacūkas, liecina PVD informācija.

ĀCM meža cūku populācijā pagājušajā nedēļā konstatēts trijām meža cūkām Viesītes novada Elkšņu pagastā, kā arī pa divām meža cūkām Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, Madonas novada Bērzaunes pagastā un Tukuma novada Džūkstes pagastā.

Tāpat ĀCM pagājušajā nedēļā konstatēts arī pa vienai meža cūkai Cesvaines novada Cesvaines pagastā, Gulbenes novada Līgo pagastā, Jelgavas novada Glūdas pagastā, Kārsavas novada Mežvidu pagastā, Kokneses novada Bebru pagastā, Ogres novada Taurupes pagastā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Sējas novada Sējas pagastā, Talsu novada Ārlavas pagastā un Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā.

Līdz ar to mežacūku populācijā ĀCM šogad konstatēts 929 meža cūkām 73 novadu 196 pagastos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori šajā nedēļā konstatējuši 25 no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) nobeigušās mežacūkas, turklāt sērga pirmoreiz skārusi Bauskas novadu, liecina PVD informācija.

Bauskas novada Vecsaules pagastā konstatēta viena no ĀCM nobeigusies cūka. Tāpat ĀCM pirmo reizi konstatēts arī Lībagu pagastā (Talsu novadā), kur konstatēta viena no ĀCM nobeigusies meža cūka.

ĀCM meža cūku populācijā šajā nedēļā konstatēts arī piecām cūkām Tukuma novada Degoles pagastā, četrām meža cūkām Talsu novada Īves pagastā, kā arī divām meža cūkām Limbažu novada Viļķenes pagastā.

Tāpat ĀCM konstatēts arī pa vienai meža cūkai Balvu novada Lazdulejas pagastā, Beverīnas novada Brenguļu pagastā, Daugavpils novada Vaboles pagastā, Dobeles novada Jaunbērzes pagastā, Gulbenes novada Druvienas pagastā, Limbažu novada Limbažu pagastā, Pārgaujas novada Raiskuma pagastā, Priekuļu novada Priekuļu un Liepas pagastos, Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā, Talsu novada Laucienes un Ārlavas pagastos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Notekūdeņu attīrīšanas iekārtās Ādažu Čipsu ražotnē investē 380 000 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas šokolādes un konditorejas izstrādājumu, kā arī uzkodu ražošanas uzņēmums Orkla Confectionery & Snacks Latvija ieguldījis 380 000 eiro Ādažu Čipsu ražotnē, uzstādot jaunas un efektīvas ūdens attīrīšanas iekārtas, kas samazina notekūdeņu piesārņojuma slodzi uz vidi un uzlabo notekūdeņu attīrīšanas kvalitāti, informē uzņēmumā.

«Mēs ik gadu ieguldām ne tikai ražošanā un produktu attīstībā, bet arī industriālo procesu pilnveidē, lai mazinātu to ietekmi uz vidi. Mūsu mērķis ir ne tikai izdzīvot šo dienu, bet ielikt fundamentālus pamatus nākotnei. Tas arī nosaka mūsu prioritātes – investēt nākotnes attīstības perspektīvā,» stāsta valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

«Tāpat kā jebkura atbildīga persona, arī uzņēmēji ap sevi rada pozitīvas pārmaiņas. Mums ir prieks Ādažos sadarboties ar Orkla Confectionery & Snacks Latvija, kas izprot vides un sociālos riskus, ir gatavi investēt modernās vides tehnoloģijās un saimniekot videi draudzīgi,» teic Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kā top? Kartupeļu čipsi ar krējuma un lociņu garšu

Laura Mazbērziņa, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas pie SIA «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» zīmola «Ādažu Čipsi», vērojot kartupeļu čipsu ar krējuma un lociņu garšu tapšanas procesu.

SIA «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» ir pirmā čipsu ražotne Baltijā, kas jau 25 gadus veiksmīgi strādā kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu segmentā. Latvijā produkcija ir atpazīstama ar zīmolu «Ādažu Čipsi», bet ārpus Latvijas – «Taffel». Galvenie ārvalstu tirgi ir Lietuva, Zviedrija, Mongolija, Baltkrievija, Krievija, Igaunija, Dānija, Somija. Čipsu ražošanā izmanto kartupeļus no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas zemniekiem, kuri audzē piemērotas kartupeļu šķirnes ar atbilstošu kvalitāti.

Fotogrāfijas no ražošanas procesa skatāmas raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Topošajā Ogres novada kvasa un alus ražotnē iecerēts saražot 40 tonnas produkcijas gadā

LETA, 15.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres novada Suntažu pagastā topošās kvasa un alus ražotnes plānotais ražošanas apjoms paredzēts no 50 līdz 150 litriem dienā jeb 40 tonnas gadā, aģentūru LETA informēja Ogres novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Nikolajs Sapožņikovs.

Tajā paredzēts ražot vairāku šķirņu alu, kas tiks pozicionēts augstākās kvalitātes kategorijā ar tam atbilstošu cenu, tāpēc nepastāv risks, ka tas varētu veicināt nelabvēlīgu dzeršanas paradumu izplatību pagastā. Paredzēts ražot arī bezalkoholiskos dzērienus - kvasu, bezalkoholisko alu, atkarībā no sezonalitātes un izejvielu pieejamības arī atspirdzinošos dzērienus, izmantojot vietējos augļus un ogas.

Sapožņikovs atklāja, ka būvniecības ieceres materiālos ir minēts, ka uz vietas tiks veikta saražotās produkcijas mazumtirdzniecība. Tirgu savas produkcijas noietam uzņēmējs meklēs pats.

Pats ražotnes īpašnieks Jānis Rudzītis ziņu aģentūrai LETA atklāja, ka ražotnē plānots ieguldīt personiskos līdzekļus 50 000 eiro apmērā. Šī ideja tapusi piecu gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latfood katliņčipsu ražošanas iekārtās iegulda trīs miljonus eiro

Žanete Hāka, 04.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Latfood ieguldījis trīs miljonus eiro kartupeļu čipsu ražošanas iekārtās un uzsācis jauna veida – katliņčipsu (kettle chips) – ražošanu Baltijas valstīs, informē uzņēmuma pārstāvji.

Tā rezultātā Latfood ir spējis septiņu mēnešu laikā sasniegt 80% ražošanas jaudu noslodzi un vairāk nekā 90% no saražotā eksportēt.

Lielākoties eksporta apjomu veido katliņčipsu produkti citiem Orkla uzņēmumiem Dānijā, Zviedrijā un Somijā. Latfood galvenais investīciju mērķis ir attīstīt šo produktu segmentu Baltijā un, atbilstoši tirgus līdera pozīcijām, būt galvenajam spēlētājam arī katliņčipsu segmentā.

«Katliņčipsi ir Lielbritānijā un Skandināvijā plaši pazīstams produkts. Esam pirmie, kas ir uzsākuši ražot šāda veida produktu Baltijas valstīs un darām to, izmantojot modernākās ražošanas tehnoloģijas Eiropā. Šo čipsu ražošanas process ir atšķirīgs no tradicionālā – katliņčipsi tiek gatavoti, tos cepot katlos atsevišķās porcijās saulespuķu eļļā, nevis pēc plūsmas principa kā parasti. Tādēļ arī nosaukums tiem ir katliņčipsi, jo pagatavošanas veids ir līdzīgs kā mājās ar rokām gatavotiem kartupeļu čipsiem,» stāsta NP Foods Komunikācijas direktore Dana Erciņa – Užāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā kartupeļu iepirkums, pateicoties «katliņčipsu» ražošanas uzsākšanai pērn, ir pieaudzis par 20%. Kopumā ir saražotas 800 tonnas «katliņčipsu», no kuriem lielākā daļa ir eksportēti uz Zviedriju, Dāniju, Somiju, Lietuvu un Igauniju, informē Orkla Confectionery & Snacks Latvija Ādažu ražotnes rūpnīcas direktors Sergejs Strogonovs.

Pērn kartupeļu iepirkums pārsniedza 15 000 tonnu gadā un tuvāko gadu laikā tas sasniegšot 30 000 tonnu.

S. Strogonovs komentē: «Turpinot attīstīt «katliņčipsu» ražošanu atbilstoši izstrādātajai stratēģijai, Orkla Confectionery & Snacks Latvija plāno divu līdz trīs gadu laikā dubultot kartupeļu iepirkšanas un produktu ražošanas apjomu.»

Pagājušā gada septembrī Orkla Confectionery & Snacks Latvija (tolaik NP Foods) grupā ietilpstošais uzņēmums Latfood, ieguldot trīs miljonus eiro modernās kartupeļu čipsu ražošanas iekārtās, uzsāka «katliņčipsu» (kettle chips) ražošanu Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceptuve Lāči ir uzsākusi jauna produkta ražošanu, kas balstīts uz Lāču maizes cepšanas tradīcijām – tie ir rudzu čipsi, informē uzņēmumā.

Plāno un kraukšķīgo rudzu čipsu pamatā ir Lāču īpaši čipsiem ceptā augstvērtīgā rudzu maize, kas to padara par sātīgu un veselīgāku uzkodu, stāsta Lāču ceptuves saimnieks Normunds Skauģis.

Rudzu čipsi tapuši no maizes, kas cepta tikai no rudzu miltiem, nepievienojot garšas pastiprinātājus un garšvielas. Maize ir dabīgi raudzēta, izmantojot dabīgu, nevis rūpniecisko ieraugu.

Lai pagatavotu plānās, kraukšķīgās, kaltētās rudzu čipsu šķēlītes ar riekstiem vai žāvētiem augļiem, maize tiek īpaši cepta tieši čipsu gatavošanai, kas pēc tam speciāli tiek apstrādāta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu «Ziedi un čipsi» izveidojušas trīs ģimnāzistes - Patrīcija Anna Vavilova, Elizabete Šilēna un Patrīcija Šteinberga apvienojušās, lai kopīgiem spēkiem parādītu, cik stilīgi un ērti var patērēt dārzeņus un augļus ikdienā.

Uzņēmuma saknes meklējamas skolēnu biznesa un ekonomikas simulāciju spēles «Bizness24h» konkursa fināla kārtā, kurā bija uzdevums izveidot produktu, kas visīsākajā laikā spētu nodrošināt vislielāko apgrozījumu. Biznesa portālam db.lv uzņēmuma pārstāves stāsta, ka septiņu mēnešu laikā apgrozījums sasniedzis gandrīz 5000 eiro, no kuriem peļņa ir aptuveni 4000 eiro.

Meitenēm radusies ideja sekot pasaules tendencēm un sabiedrības pastiprinātajai interesei par veselīgu dzīves veidu. Izmantojot Latvijā pieejamos dārzeņus un augļus, tika radīts produkts, kas nesatur e- vielas. Pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem, šobrīd uzņēmumam ir izdevies atrast īsto tehnoloģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

ĀCM šonedēļ pirmo reizi konstatēts Ķekavas novadā, kā arī Babītes un Ugāles pagastos

LETA, 08.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori šajā nedēļā konstatējuši 20 no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) nobeigušos mežacūku, tajā skaitā ĀCM pirmo reizi konstatēts Ķekavas novadā, kā arī Babītes un Ugāles pagastos, liecina PVD informācija.

ĀCM pirmo reizi konstatēts vienai beigtai meža cūkai Ķekavas novada Ķekavas pagastā, kā arī pa vienai beigtai meža cūkai Babītes un Ugāles pagastos.

Tāpat ĀCM meža cūku populācijā šajā nedēļā konstatēts arī sešām meža cūkām Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā, pa divām meža cūkām Tukuma novada Irlavas pagastā un Madonas novada Liezēres pagastā, kā arī pa vienai beigtai meža cūkai Alūksnes novada Mārkalnes un Ziemeru pagastos, Dobeles novada Dobeles pagastā, Jaunpiebalgas novada Jaunpiebalgas pagastā, Limbažu novada Limbažu pagastā, Madonas novada Bērzaunes pagastā un Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.

Līdz ar to mežacūku populācijā ĀCM šogad konstatēts 976 meža cūkām 75 novadu 202 pagastos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti

Lelde Petrāne, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Komentāri

Pievienot komentāru