Tērauda kausēšanas sārņi, kurus dēvē par mākslīgo granītu, Latvijā var piedzīvot plašu lietojumu, jo ir ar augstākiem nestspējas un labākiem ilgtermiņa izturības rādītājiem nekā pārsvarā Latvijā izmantotajiem minerālmateriāliem. Uzņēmums NextStep Gravel ir gatavs piegādāt unikālo būvniecības komponentu.

Tā izmantošana ļauj samazināt būvniecības izmaksas vairākās apakšnozarēs. Tas ir jauns piedāvājums Latvijas būvmateriālu tirgū, kuru importēt nolēmis uzņēmums NextStep Gravel. Materiāls ir sertificēts Eiropas Savienībā, iekļauts Latvijas valsts ceļu specifikācijās vienlaikus ar potenciālu uz plašāku izmantošanu nozarē. Dienas Bizness par jaunā materiāla priekšrocībām, iespējām, pielietojumu un importēšanas izaicinājumiem izjautāja uzņēmuma NextStep Gravel valdes priekšsēdētāju, ķīmijas inženierzinātņu maģistri Elīnu Mežanci-Griķi.

Kad nodibinājāt uzņēmumu, un kāpēc nolēmāt importēt mākslīgo granītu, kas pēc vispārējā nosaukuma ir tēraudkausēšanas sārņi?

Kāpēc TSI varētu būt nepieciešama visa enerģija, ko Rīgas HES saražo vairāku mēnešu laikā? Kā aprēķināt, cik elektromobiļu un uzlādes staciju patiesībā vajadzīgs Rīgai, lai tā neatpaliktu no citām Eiropas galvaspilsētām? Un kā tas viss saistīts ar mākslīgo intelektu (MI)? Par to, kā augstskola “pieradina” MI, mēs runājām ar vienu no vadošajiem Latvijas speciālistiem šajā jomā - profesoru Dmitriju Pavļuku, maģistra programms “Datu analītika un mākslīgais intelekts” direktoru un TSI Datu analīzes un mākslīgā intelekta pētniecības klastera vadītāju.

Dmitrij, kas ļauj mums saukt TSI par līderi mākslīgā intelekta jomā?

- Pirmām kārtām, mēs bijām pirmā augstskola Latvijā, kas piedāvāja augstāko izglītību šajā jomā. Mums ir unikālas izglītības programmas, kas pilnībā fokusētas uz mākslīgo intelektu un izstrādātas sadarbībā ar britu universitāti UWE Bristol. Tā ir bakalaura programma “Datorzinātnes: Mākslīgais intelekts”, kuru īstenojam kopš 2020. gada, un maģistra programma “Datu analītika un mākslīgais intelekts”.

Foto: VVT / Biroju komplekss “Verde”

Aizvien biežāk lasām un dzirdam par robotu un mākslīgā intelekta izmantošanas sniegtajām praktiskajām priekšrocībām. Pienācis laiks šīs mūsdienīgās tehnoloģijas likt lietā, lai tiktu galā ar ļoti nepieciešamiem, bet visai monotoniem un laikietilpīgiem darbiem, piemēram, komerctelpu uzkopšanu. Kādi mēdz būt profesionālie grīdas uzkopšanas roboti un ko tie spēj paveikt, lasiet turpinājumā.

Grīdas tīrīšanas robots – efektīvam darbam

Foto: VVT / Rimi

Pirms 100 gadiem cilvēki iztēlojās uzkopšanas robotus kā cilvēkveidīgas būtnes, tikai no metāla, kas mazliet stīvi kustas un pārvietojas, paveicot vienkāršus darbus, piemēram, grīdas slaucīšanu. Mūsdienu realitāte gan ir pavisam citāda – grīdas uzkopšanas roboti ir salīdzinoši kompakti roboti, kas, klusi dūcot, pārvietojas pa telpām, savācot gružus, putekļus un arī veicot mitro uzkopšanu.

Dronu izmantošana sūtījumu piegādēs ir pretrunīgs jautājums, intervijā atzina starptautisko sūtījumu piegādes kompānijas "Venipak" izpilddirektors Andrjus Ladausks.

Viņš minēja, ka, piemēram, "Amazon" pārtrauca dronu izmēģinājumus piegādēm ASV pēc notikušajiem nelaimes gadījumiem.

Ladausks norādīja, ka tehnoloģiju attīstība aizņem gadu desmitus, un patlaban dronu piegādes joprojām ir attīstības sākuma fāzē. "Kad būs pieejams ekonomiski pamatots risinājums sūtījumu piegādēm ar droniem, tad, protams, šādas tehnoloģijas mēs izmantosim, bet tuvākajos gados es neredzu šādas iespējas," viņš sacīja.

Pēc Ladauska teiktā, dronu piegādēm vēl ir vajadzīgs laiks, bet klienti ātrāk pāries uz "ārpus mājas piegādēm", piebilstot, ka Baltijas valstis šobrīd Eiropā ir līderes šāda veida piegādēm, jo Rietumeiropā dod priekšroku piegādēm mājās, savukārt Baltijas valstīs ir ļoti izvērsts pakomātu tīkls.

Latvijas uzņēmums Aerones, kas ir robotizēto inspekciju, apkopju un ar mākslīgo intelektu darbināto risinājumu nodrošinātājs vēja turbīnām, piesaista 62 miljonus dolāru investīcijas, lai attīstītu ar mākslīgo intelektu darbinātus robotizētos risinājumus vēja turbīnu apkopei un inspekcijām.

Finansējuma raunda līderi bija ASV riska investīciju fondi Activate Capital un S2G, piedaloties arī Carbon Equity un Overlap Holdings. Investīciju raundā piedalījušies arī uzņēmuma esošie investori – Lightrock, Blume Equity, Metaplanet, Change Ventures un Extantia.

Piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti uzņēmuma tirgus mērogošanai, pētniecībai un attīstībai mākslīgā intelekta un robotikas jomā, ražošanas mērogošanai un prognozējošās apkopes uzlabošanai vēja enerģētikas industrijā.

Investīciju raunds seko rekorda gadam uzņēmuma darbībā, kad Aerones trīskāršoja ieņēmumus, būtiski paplašināja darbību un atvēra jaunu ASV biroju un noliktavu Dalasā, Teksasā. Šis raunds seko saņemtajai 4 miljonu eiro dotācijai no ES Inovāciju fonda 2024. gadā un 30 miljonu dolāru investīciju piesaistei 2023. gadā.

Uzņēmēji cer, ka mākslīgais intelekts (MI) spēs atrisināt aizvien pieaugošo talantu trūkuma problēmu. Taču patiesībā esošie risinājumi - digitālie produkti - jau tagad var palīdzēt gan paveikt vienkāršus uzdevumus, gan ievērojami ietaupīt izmaksas.

Digitālais produkts ir mājaslapa, pašapkalpošanās portāls, e-veikals, lietotne vai jebkurš cits digitāls risinājums, kas palīdz biznesam. To ieviešana ļauj ne tikai palielināt ieņēmumus, bet arī samazināt izdevumus.

Piemēram, ja klientam ir pieejams pašapkalpošanās portāls, ir iespēja ievērojami samazinātu klientu apkalpošanas izmaksas. "Gartner" aplēsis, ka viena fiziska saskare ar klientu (telefona zvans, e-pasts, čats) uzņēmumam izmaksā aptuveni 8 dolārus, savukārt pašapkalpošanās portāla izmantošana šo saskari padara ievērojami lētāku. "Gartner" jau 2019. gadā apgalvoja, ka digitāla viena klienta apkalpošana izmaksā tikai 10 eirocentus. Tātad 98,75% izmaksu ietaupījums! Tagad, iespējams, šīs izmaksas būtu vēl mazākas, jo risinājumi ir vēl daudz vairāk attīstījušies un vēl vairāk procesu iespējams automatizēt. Tajā skaitā jēgpilni integrējot mākslīgo intelektu (MI).

Digitālā pasaule nepārtraukti attīstās, reaģējot uz globālajām tendencēm un pamatīgām pasaules izmaiņām. Lai saglabātu savas pozīcijas, uzņēmumiem ir jāpārzina esošās tendences un nozares prognozes - attiecīgi pielāgojot tām savas mārketinga stratēģijas biznesa rezultātu sasniegšanai.

“Raugoties uz 2025. gadu, redzams, ka digitālā mārketinga ainava turpinās strauji attīstīties, radot uzņēmumiem gan izaicinājumus, gan milzīgas iespējas. Lai saglabātu konkurētspēju, uzņēmumiem būs jāpielāgo savas stratēģijas, budžets un resursu sadale. Panākumi vairs nebūs atkarīgi tikai no sekošanas līdzi tehnoloģiskajiem sasniegumiem - šie jauninājumi būs jāizmanto radošā veidā, lai izveidotu dziļāku saikni ar patērētājiem un nodrošinātu personalizētu, saistošu pieredzi dažādās platformās," saka Maiks Dorfmans, digitālā mārketinga aģentūras RocketScience dibinātājs.

"2025. gadā digitālais mārketings būs vairāk saistīts ar precizitāti, nevis apjomu - koncentrēsies uz personīgām, jēgpilnām saiknēm ar auditoriju, izmantojot novatoriskus, taču uz datiem balstītus stratēģiski pielāgotus risinājumus. Mārketinga budžetiem būs jākļūst elastīgākiem, vairāk koncentrējoties uz testēšanu, pielāgošanās spēju un jaunu tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta, iekļaušanu, kas uzlabo iesaistīšanos un veicina lielāku ieguldījumu atdevi," skaidro Maiks Dorfmans.

Ģeopolitisko faktoru, Euribor likmju un inflācijas izraisītā turbulence nekustamo īpašumu nozarē pamazām norimst un tirgus lēnām atgūstas, darījumu aktivitāte pamazām iešūpojas un, lai gan nekāds straujš uzrāviens gaidīts netiek, dati un prognozes ļauj domāt, ka zemākais punkts ir aiz muguras.

Vēl jaunākajā jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Intervija

Dzīvokļi lētāki nekļūs. Šobrīd nekustamo īpašumu cenas Latvijā ir ievērojami zemākas nekā Igaunijā un Lietuvā, taču tuvāko gadu laikā cenām Baltijā būtu jāizlīdzinās, domā Guntars Cauna, Kaamos vadītājs Latvijā.

Būvmateriālu ražošana

Investēs digitalizācijā un mākslīgajā intelektā. Būvmateriālu ražotājiem ir jāspēj piemēroties ne tikai straujām tirgus pieprasījuma svārstību amplitūdām, bet arī izaicinājumiem, ko rada ES Zaļais kurss, vienlaikus īstenojot digitalizācijas projektus un sākot izmantot mākslīgo intelektu. To intervijā stāsta ģipša izstrādājumu ražošanas uzņēmuma Knauf ģenerāldirektors Baltijā, valdes loceklis Arnis Ivanovs.

Šobrīd esam liecinieki īstai tehnoloģiju revolūcijai, kad to attīstība notiek teju gaismas ātrumā, īpaši mākslīgā intelekta jomā. Tas, kas bija aktuāls pirms dažiem mēnešiem, šobrīd jau ir novecojis. Tehnoloģijas ir kā raķete un mēs kā indivīdi, uzņēmumi un valsts katrs savā ātrumā – cits leoparda, cits bruņurupuča vai gliemeža – cenšamies tikt tai līdzi. Šie dažādie tempi var kļūt par bremzējošu faktoru valsts ekonomiskajai attīstībai.

Jābūt ātrākiem

Saskaņā ar ES Digitālās desmitgades mērķu sasniegšanas ziņojumu, Latvija valsts pakalpojumu jomā uzrāda salīdzinoši labus rezultātus – jau sasniegti 85 % no rādītājiem, kas paredzēti līdz 2030. gadam. Tas ir apsveicami, taču kvantitāte nedrīkst aizēnot kvalitāti. Lai gan pieejamo digitālo valsts pakalpojumu klāsts ir plašs, ne visi no tiem ir lietotājam draudzīgi, intuitīvi un efektīvi. Tāpēc turpmāk daudz lielāka uzmanība jāpievērš tieši lietotāju pieredzei un funkcionalitātei – pakalpojumiem jābūt saprotamiem, pieejamiem un ātri izmantojamiem ikvienam.

Diemžēl uzņēmējdarbības vidē aina ir krietni bēdīgāka. Lai gan MVU digitalizācijā redzams zināms progress, uzņēmumu īpatsvars, kuriem ir vismaz pamatlīmeņa digitālās prasmes, joprojām atpaliek no ES vidējā rādītāja – Latvijā tie ir tikai 48,2 %. Digitālās intensitātes rādītāju ziņā Latvijas MVU ieņem pēdējo vietu Baltijas valstīs, un mākslīgā intelekta izmantošana šajā segmentā ir teju simboliska.

Tehnoloģiju uzņēmums SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" vadība pozitīvi vērtē lēmuma pieņemšanu par uzņēmumu nākotni. Tas veicinās uzņēmumu un nozares izaugsmi, norāda LMT un "Tet".

LMT pozitīvi vērtē to, ka ilga procesa rezultātā beidzot ir pieņemts lēmums, kā virzīties tālāk jautājumā par uzņēmuma nākotni, norādīja LMT prezidents Juris Binde, komentējot valdības lēmumu SIA "Tet" un LMT daļu izpirkšanā no Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas "Telia" iesaistīt AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC).

Binde uzsvēra, ka LMT vienmēr ir bijis vērsts uz izaugsmi un attīstību, ko apliecinot arī uzņēmuma pirmā pusgada apgrozījuma pieaugums par 8,5%.

"Arī izaugsmes mērķis ir noteikts - attīstot jau identificētās iespējas aizsardzības jomā, ieguldot apjomīgākas investīcijas lietu interneta produktos un pakalpojumos un paplašinot eksportu, uzņēmuma apgrozījums piecos gados varētu pieaugt par 60% un sasniegt 500 miljonus eiro," norādīja Binde.

Baltijas vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” Lietuvas vides apsaimniekošanas uzņēmums “Ecoservice” oficiāli atklājis modernāko un lielāko dalīti savāktā iepakojuma šķirošanas centru Baltijas reģionā.

Jaunajā rūpnīcā ieguldīti aptuveni 18 miljoni eiro, un tajā darbosies modernākie mākslīgā intelekta risinājumi, kas var identificēt un šķirot 13 iepakojuma veidus, gandrīz dubultojot šķirošanas efektivitāti.

"Jaunais dalīti savāktā iepakojuma šķirošanas centrs iemieso mūsu apņemšanos atkritumu apsaimniekošanas kultūras attīstībā. Uzņēmuma turpmāko gadu mērķis ir palielināt tā efektivitātes rādītājus, veicinot “Ecoservice” straujāku attīstību Baltijas tirgū, un jaunais šķirošanas centrs ir būtisks pakāpiens šo mērķu sasniegšanā. Mēs ne tikai šķirojam atkritumus – mēs veidojam infrastruktūru, lai virzītu aprites ekonomiku kā Lietuvā, tā arī Baltijā, tādējādi radot ilgtspējīgāku nākotni," sacīja “Ecoservice” izpilddirektore Jurgita Nacevičiene.

Latviešu jaunuzņēmums "Trace.Space", kas ir radījis ar mākslīgo intelektu aprīkotu platformu autobūves un pusvadītāju (čipu) sistēmu inženieriem, kuri izstrādā sarežģītu industriālo produktu specifikācijas, paziņo par 4 miljonu dolāru sēklas investīciju.

Galvenais investors ir fonds "Cherry Ventures", piedaloties arī jaunizveidotajam Latvijas fondam "Outlast Fund", kas ir viens no trim ALTUM izraudzītajiem iespējkapitāla fonda pārvaldniekiem. Investīciju raundā piedalījās arī esošiem investori – "Nebular", "Fiedler Capital" un "Change Ventures". Piesaistītais finansējums tiks novirzīts produkta attīstīšanai un jaunu tirgu apgūšanai, kā arī dos iespēju "Trace Space" piesaistīt savā komandā labākos Eiropas inženierus.

Rietumeiropas ražošanas nozare šobrīd piedzīvo būtiskas izmaiņas. Ziņu virsraksti vēsta par atlaišanām, rūpnīcu slēgšanu un produktiem, kas neapmierina klientu vajadzības. Bieži problēmas sakne ir novecojuši produktu izstrādes rīki un procesi, kas kavē produktu attīstības komandu darbu. Līdz ar to - arī jaunu un inovatīvu produktu izstrādi.

Viens no ievērojamākajiem IT risinājumu izplatītājiem Baltijā Arrow Enterprise Computing Solutions organizē konferenci Five Years Out, kurā uz skatuves kāps pasaules vadošie tehnoloģiju giganti: Microsoft, Netapp, IBM, Oracle un daudzi citi. Uzņēmuma Baltijas valstu menedžeris pastāsta, kam šobrīd IT pasaulē jāpievērš uzmanība.

• Mikael Siitonen, Arrow Enterprise Computing Solutions Baltijas valstu menedžeris.

• Five Years Out pasākums apvieno nozares un tehnoloģiju entuziastus, lai dalītos ar jaunām zināšanām un tendencēm, kas palīdzēs uzņēmumu digitālajai attīstībai. Tomēr vispirms uzņēmuma Baltijas valstu menedžeris Mikael Siitonen pastāsta par to, kādas izmaiņas ir vadījušas Baltijas IT pakalpojumu tirgu pēdējo desmit gadu laikā un kur ir vērts doties tālāk.

• Pārstāv visu Baltiju

• Arrow Enterprise Computing Solutions pārstāv vairāk nekā 60 tehnoloģiju ražotājus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Jau četrus gadus personālvadības konsultāciju uzņēmums ERDA koordinē Pasaules Ekonomikas foruma aptauju “Nākotnes darbs” Latvijā un Lietuvā. Aptaujā tiek aicināti piedalīties uzņēmumi ar vairāk kā 500 nodarbināto, un pērn Latvijā savas atbildes sniedza 35 organizācijas. Tagad ir gatavs detalizēts ziņojums par nākotnes darba tendencēm pasaulē.

Darba tirgus prognozes

Saskaņā ar darbu devēju prognozēm globālo darba tirgu nākamajā piecgadē visvairāk ietekmēs tehnoloģiju attīstība, demogrāfiskās tendences, ģeopolitiskā sadrumstalotība, ekonomiskā nenoteiktība un klimata izmaiņas. Šo faktoru ietekmē 59% darbiniekiem visā pasaulē būs jāapgūst jaunas prasmes, lai turpinātu strādāt esošā profesijā vai arī lai mainītu līdz šim iesākto karjeru.

Baltijā paredzamas vēl lielākās pārmaiņas. Piemēram, Latvijas darba devēji paredz, ka kvalifikācijas celšana un jauno prasmju apgūšana līdz 2030. gadam būs nepieciešama 70% darba ņēmēju. Turklāt 79% organizāciju Baltijā nosauc plaisu starp esošajām un nākotnē nepieciešamajām prasmēm par galveno šķērsli sava biznesa izaugsmei. Pat izaicinājumi kandidātu piesaistīšanā biedē mazāku darba devēju skaitu.

Projektēšanas un būvniecības uzņēmums SIA "Citrus Solutions" ir noslēdzis piecus sadarbības līgumus ar VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) par automatizētās tehnoloģiskās robežu uzraudzības infrastruktūras projektēšanu, būvniecību un autoruzraudzību uz Latvijas un Krievijas ārējās sauszemes robežas, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Patlaban ir sākti projektēšanas darbi, kā arī iekārtu un sistēmu testēšana.

Noslēgto līgumu summa kā ierobežotas pieejamības informācija atklāta netiek.

Iepriekš valdība janvāra sākumā slēgtā sēdē atļāva LVRTC uzņemties 63 241 806 eiro lielas finansiālās saistības tehnoloģiskās infrastruktūras projektēšanai un būvniecībai uz Latvijas un Krievijas ārējās sauszemes robežas. Būvdarbus veiks vairāki būvuzņēmumi. Valdība arī pieņēma zināšanai, ka būvdarbu 5., 6. un 7. kārtā ar kopējo aptuveno garumu 201 kilometrs nepieciešamā finansējuma apmērs 2025.-2026.gadam prognozēti ir 79 479 751 eiro.

"Citrus Solutions" izpilddirektors Dāvis Eniks norāda, ka šis projekts ne tikai stiprinās valsts robežu aizsardzību, bet arī kalpos par piemēru tam, kā mūsdienu tehnoloģijas var būtiski uzlabot darbu efektivitāti un ātrumu, un kā tiek izmantotas videi draudzīgas tehnoloģijas un inovācijas, kas efektīvi aizstāj tradicionālo fizisko un manuālo darbu.

Klausoties to, kā publiskajā komunikācijā aizvien biežāk izskan vēlmes pēc nākamā vienradža, man prātā ataust multfilma no bērnības “38 papagaiļi”, kur zvēri mērīja čūsku un secināja, ka tā ir 38 papagaiļus gara. Viņi gan diezgan ātri saprata, ka var mērīt arī, piemēram, pērtiķēnos un ziloņos. Un rezultāts būs tāds pats - čūskas garums būs noskaidrots. Attiecībā uz jaunuzņēmumu ekosistēmu, vienradzis skan labi.

Taču tā nav vienīgā mērvienība, pēc kuras vērtēt jaunuzņēmumu panākumus. Pasaules un kaimiņvalstu pieredze rāda, ka arī lielas investīcijas saņēmušie bankrotē. Savukārt veiksmīgi var būt arī tie, kas attīstās salīdzinoši lēnām, investējot tikai savus līdzekļus. Gan vieni, gan otri vienradža statusu tā arī var nesasniegt. Bet vai tas tiešām liecina, ka tie nav veiksmīgi?

Pirms plašāk runājam par jaunuzņēmuma mērauklām un to veiksmes faktoriem, gribu vēl un vēlreiz uzsvērt, ka jaunuzņēmums nav vienkārši jauns uzņēmums. Diemžēl, pats termins nu jau arī priekšvēlēšanu cīņās tiek izmantots vietā un nevietā. Jaunuzņēmums ir uzņēmums ar augstas izaugsmes potenciālu, kura pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļa ieviešanu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību. Investīcijas tam visbiežāk ir nepieciešamas, lai nodrošinātu strauju izaugsmi. Piemēram, frizētava ir jauns uzņēmums, bet tas nav jaunuzņēmums. Lai atvērtu vēl vienu frizētavu, vajadzēs jaunas telpas un darbiniekus, bet inovatīvi tehnoloģiju uzņēmēji var savu biznesu mērogot bez vajadzības atvērt vēl vienu fizisku vietu.

Ātrās ēdināšanas restorānu ķēde "Hesburger" pērn darbinieku apmācībās investēja 762 400 eiro, un šogad ieguldījumus plānots palielināt, jo uzņēmums turpinās attīstīt apmācību sistēmu, iekļaujot modernus tehnoloģiskos risinājumus, piemēram, mākslīgo intelektu un spēļu mācīšanās metodes, kas uzlabos darbinieku prasmes un efektivizēs restorānu darbību.

Kā norāda “Hesburger” personāla vadītāja Henna Pursiheimo, darbinieku spēja ātri un efektīvi komunicēt kļūst arvien nozīmīgāka, tādēļ apmācībām un atbalsta rīkiem ir būtiska loma ne tikai profesionālo prasmju pilnveidē, bet arī darbinieku spējā pielāgoties dinamiskai darba videi.

“Uzņēmums pastāvīgi uzlabo darbinieku apmācību procesu, pielāgojoties mūsdienu vajadzībām un tehnoloģijām. Pērn visās darbības valstīs šim mērķim tika investēti 760 400 eiro, aizstājot apjomīgās rokasgrāmatas ar vizuāliem, viegli uztveramiem mācību materiāliem – piemēram, video, kas pielāgoti dažādiem mācīšanās stiliem. Šogad uzņēmums turpina apmācību modernizāciju, ieviešot spēļu mācīšanās vidi, kur darbinieki praktiski apgūs nepieciešamās prasmes, piemēram, hamburgera sagatavošanu. Vienlaikus tiek izstrādāts arī mākslīgā intelekta rīks, kas palīdzēs darbiniekiem ikdienas darbā – tas ātri sniegs atbildes uz dažādiem aktuāliem jautājumiem piemēram, norādot pareizo cepšanas laiku vai porcijai nepieciešamo sastāvdaļu daudzumu,” norāda “Hesburger” personāla vadītāja Henna Pursiheimo.

IT uzņēmuma “ZZ Dats” izveidotajā IRoM platformā tiks automātiski apkopoti aktuālie dati par ceļu stāvokli Latvijā – gan pašvaldību pārziņā esošajiem ceļiem, gan valsts nozīmes autoceļiem, un atbildīgajiem speciālistiem reālajā laikā būs iespēja saņemt datus par esošajām ceļu nepilnībām, attiecīgi pieņemt lēmumus par tālākajām nepieciešamajām darbībām.

Digitālās platformas izveidē – mākslīgā intelekta apmācībā tiek aicināti iesaistīties arī iedzīvotāji.

“Projekta mērķis ir izveidot modernu un viegli pielāgojamu digitālu platformu, kas visu gadu palīdzētu ceļu uzturētājiem efektīvāk plānot un veikt to uzturēšanas darbus. Platforma izmantos mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās tehnoloģijas, lai laikus pamanītu un analizētu problēmas, piemēram, bedres, plaisas, aizaugušas vai slikti redzamas ceļa zīmes, kā arī konstatētu citas ceļu uzturēšanas vajadzības. Automātiski apkopotā informācija palīdzēs pieņemt pamatotus un ātrus lēmumus, kā arī sniegs pārskatāmu informāciju par resursu izlietojumu. Šāds risinājums ļaus samazināt atbildīgo speciālistu reaģēšanas laiku, nodrošināt drošākus braukšanas apstākļus satiksmes dalībniekiem un efektīvāk izmantot uzturēšanas resursus visos gadalaikos,” pauž “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris.

Lai veicinātu datos balstītu lēmumu pieņemšanu lauksaimniecībā, kas ilgtermiņā samazinātu izmaksas un palielinātu ražas efektivitāti, sākta viedo, pārvietojamo meteostaciju uzstādīšana.

Pirmā meteostacija izvietota Jelgavā, un šī gada laikā plānots tās izvietot katrā Latvijas reģionā, kā arī piecas stacijas Lietuvā un četras – Igaunijā.

Viedās meteostacijas ļaus iegūt reāllaika datus par lietus, vēja un gaisa temperatūras mērījumiem, saules starojumu, kā arī augu veselības stāvokli, piemēram, lapu mitrumu, lapotnes temperatūru, ūdens līdzsvaru utt. Tāpat būs iespējams iegūt datus par augu attīstības stadiju, kā arī augsnes stāvokli – mitrumu, temperatūru u.c. Meteostacijas ļaus veikt prognozes ar augstu precizitāti pat desmit dienu periodā, norāda projekta īstenotāji - lauksaimniecības uzņēmums SIA “Linas Agro” un sēklu ražošanas uzņēmums SIA “Dotnuva Seeds”.

Mūsdienu darba vide kļūst arvien mobilāka – daudzi vairs nav piesaistīti vienam galda datoram vai biroja krēslam. Darbs notiek ceļā, kafejnīcā, lidostā vai starp tikšanās reizēm, tāpēc arvien lielāku nozīmi iegūst ierīces, kas spēj apvienot pārnēsāšanas ērtības ar pilnvērtīgu produktivitāti. Un šeit uz skatuves iznāk Samsung Galaxy Fold7 – izcili plāns un viegls salokāmais viedtālrunis, kas maina priekšstatu par to, ko nozīmē mobilais birojs.

Plānāks, vieglāks un plašāks – piemērots prasīgiem lietotājiem

Galaxy Fold7 sver tikai 215 gramus, kas to pielīdzina tradicionālajam viedtālrunim, taču ar būtisku priekšrocību – iespēju acumirklī pārvērsties par plašu ekrānu, kas sniedz planšetdatoram līdzvērtīgas ērtības. Salocītā veidā tā biezums ir tikai 8,9 mm, bet atlocītā – nieka 4,2 mm. Rezultātā tālrunis rokās šķiet smalks un elegants, taču, to atverot, Tu uzreiz iegūsti telpu, kur vari darboties vairākās lietotnēs vienlaikus - rakstīt e-pastu, paralēli izmantojot Galaxy AI iespējas, skatoties uz atsaucēm internetā un dokumentos vai pievienot kalendāra ierakstu, tajā pašā laikā pārlūkojot iepriekšējās sanāksmes piezīmes.

Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) industrijai vairāk vajadzētu koncentrēties uz pakalpojumu eksportu un darbu globālajos tirgos, jo pašlaik tomēr ir redzams, ka virkne uzņēmumu orientējas tikai uz valsts pasūtījumiem, intervijā atzina informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "Accenture" vadītājs Baltijā Ivo Ālmanis.

"Mums ir ļoti daudz kompāniju, tiesa, ne tikai IT, bet kopumā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozarē, kas "sēž" tikai uz valsts pasūtījumiem, pēc būtības tikai uz Eiropas Savienības fondu finansējuma. Un šī tendence pēdējo desmit gadu laikā turpina augt un kropļo tirgu," sacīja Ālmanis.

Viņš arī pauda, ka vajadzētu vairāk fokusēties uz eksportu, uz globālo tirgu, panākt, ka eksportēts tiek vēl vairāk, jo Latvijas tirgus ir mazs.

Tāpat Ālmanis teica, ka lielākais jautājums pašlaik ir, kā Latvijas IT uzņēmumi varēs strādāt nākamajā attīstības posmā ar mākslīgo intelektu (MI), nezaudējot konkurētspēju, jo industrijā visi grib celt algas, bet šie labie laiki ir beigušies.

Biznesa veiksmes atslēga slēpjas vadītāja sinerģijā ar perspektīvu uzņēmējdarbības virzienu - kad šīs lietas satiekas, notiek eksplozija, domā Lauris Kindzulis, finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA Fintexo līdzdibinātājs.

Mūsu vērtība ir degoši cilvēki, kuri grib augt un attīstīties - tādi, kuri redz glāzi pa pusei pilnu nevis pa pusei tukšu. Cilvēki ar gaišu prātu un pārcilvēciskām darba spējām, ticību mērķiem un piepūli par 110%, atzīmē L.Kindzulis. Nākošais faktors ir konkurence un savstarpēja sāncensība, kas, manuprāt, veicina progresu un attīstību. Arī mēs jūtam konkurentus un tas mūs motivē strādāt vēl jaudīgāk un vairāk, atzīst Fintexo līdzdibinātājs, uzsverot, ka liela loma biznesa veiksmes stāstā mūsdienās ir arī prasmē izmantot jaunākās tehnoloģijas un mākslīgo intelektu.

Vilina finanses

Mana apzinātā bērnība aizritēja deviņdesmito gadu sākumā, atminas L.Kindzulis. “Tolaik, Latvijas brīvvalsts atjaunošanas laikā, aktīvi sekoju basketbolam otrpus Atlantijas okeānam un tā laika spīdekļiem - Chicago Bulls komandai, kas bija slavas zenītā ar leģendāro Maiklu Džordanu priekšplānā. Nav brīnums, ka arī mans sapnis bija kļūt par NBA spēlētāju un līdzināties Džordanam. Viņa personību un līdera dotības apbrīnoju vēl šodien un sevī saskatu pāris līdzīgas rakstura iezīmes, kas dzīves laikā palīdzējušas nepadoties un virzīties pretī augstākajiem mērķiem. Otrs etalons kopš bērnības man ir bijis mans tētis, kurš tuvplānā parādīja biznesa veiksmes un neveiksmes, kā arī enerģijas un atbildības līmeni, ko tas viss prasa. Mana pirmā darbavieta bija tēta degvielas uzpildes stacija Bērzpilī, kurā pildīju pārdevēja un degvielas operatora amata pienākumus. Lai arī tur nostrādāju tikai vienu mēnesi, kas bija augstskolas vasaras brīvlaiks, guvu labu pieredzi komunikācijā ar klientiem un darbā ar naudu. Tajā pašā laikā vienlaikus meklēju arī vakances Rīgas bankās, jo kaut kas maģisks mani vilka uz šo industriju,” stāsta L.Kindzulis, kurš finanšu sektorā nonāca 2005. gadā - laikā, kad studēja Banku augstskolā.

Latvijas darba tirgū šobrīd ir četras paaudzes - katra ar savām gaidām un vēlmēm. Atšķiras arī tas, kā darbinieki uztver vadītāju un ko uzskata par iedvesmojošu un veiksmīgu līderi. Papildus tam, situāciju ietekmē arī globalizācija un attālinātais darbs.

Tas nozīmē, ka darba devējam jāspēj atrast kopīgu valodu ar dažādu kultūru darbiniekiem un virzīt viņus tuvāk sasniedzamajiem mērķiem. Šādos apstākļos aizvien lielāka nozīme ir t.s. caurviju prasmēm (soft skills), kas ir aktuālas ikvienā nozarē, gan lielās, gan mazās organizācijās, valsts pārvaldē un privātajā sektorā.

Protams, pieaug arī digitālo prasmju nozīme, tostarp, spēja izmantot mākslīgo intelektu (MI), bet, kā jau norādījuši daudzi eksperti - MI nepalīdzēs, ja nebūs dabiskā intelekta, un, gribētos piebilst, arī emocionālās inteliģences. Mūsdienu darba vide mainās straujāk nekā jebkad iepriekš - līdz ar tehnoloģiju attīstību, attālināto darbu un dažādu paaudžu un kultūru sadarbību uzņēmumos, no vadītājiem tiek sagaidītas ne tikai specifiskas zināšanas, bet arī spēja būt iedvesmojošam līderim. Arguments “priekšnieks teica, ka tā jādara” vairs nedarbojas kā motivācijas instruments - to aizvieto empātija, kompetence un spēja iedvesmot.

Neraugoties uz darbaspēka trūkumu, atalgojuma līmenis Latvijā joprojām būtiski atpaliek gan no pārējām Eiropas Savienības (ES) valstīm, gan no Lietuvas un Igaunijas, liecina Eurostat dati.

Šobrīd minimālā alga Latvijā ir 740 eiro pirms nodokļu nomaksas, kas mūs ievieto to desmit ES valstu sarakstā, kur minimālais atalgojums joprojām nav sasniedzis 1000 eiro robežu. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati gan liecina, ka kopumā algas kļūst lielākas - gada laikā vidējais atalgojums privātajā sektorā pieaudzis par 9,4%, bet publiskajā sektorā - par 5,8%. Vislabāk atalgoto nozaru vidū pašlaik ir finanšu un apdrošināšanas, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu sniedzēji, bet zemākās algas novērojamas izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē.

Trūkst darbinieku

Lai gan kopumā algas aug, to līmenis Latvijā šobrīd ir nedaudz zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā, atzīmē Anta Praņēviča, darba tirgus pētījumu un konsultāciju kompānijas Figure Baltic Advisory valdes locekle. “Arī Eiropas līmenī Latvija ir starp valstīm ar zemāko atalgojumu, taču uz šo situāciju iespējams paraudzīties arī no cita skatupunkta - šādā veidā mēs varam veicināt uzņēmēju interesi par Latviju kā vietu, kur investēt un īstenot uzņēmējdarbību. Lielāku spriedzi Latvijā rada fakts, ka jau daudzus gadus atalgojuma līmenis pieaug straujāk nekā produktivitāte, un to lielā mērā ietekmē darbinieku trūkums. Šogad atalgojuma pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, gan ir palēninājies. Piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē mēneša pamatalgas pieaugums šogad ir 6,1%, kas ir zemākais vidējais pieaugums nozarē pēdējo piecu gadu laikā,” stāsta A.Praņēviča, neslēpjot, ka darba dēvēji joprojām izjūt darbinieku trūkumu.

“Kam gan būtu vajadzīgi mūsu dati? Mēs esam tikai neliels grāmatvedības uzņēmums.”

“Mēs esam tikai celtniecības firma – kas gan hakeriem šeit varētu būt interesants?”

“Mūsu apgrozījums ir pārāk mazs, lai kādam rūpētu. Galu galā, mums nav nekādu valsts noslēpumu.”

Tikmēr kibernoziedznieki šo uzskatu izmanto savā labā – tieši “nenozīmīgi” un “mazi” uzņēmumi bieži kļūst par visērtākajiem mērķiem.

Pieaug kiberdrošības incidentu biežums

Saskaņā ar starptautisko Verizon 2024 Data Breach Investigations Report, 43% no visiem kiberuzbrukumiem tiek vērsti pret mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Vidēji šādi uzņēmumi cieš 40 000 eiro lielus zaudējumus, kas mazam uzņēmumam var būt būtiska daļa no budžeta.

Arī Latvijā Kiberincidentu novēršanas institūcija brīdina par pieaugošajiem draudiem uzņēmumiem un privātpersonām. Latvijas kiberapdraudējuma līmenis joprojām ir augsts, un 2024. gadā reģistrēto incidentu skaits ir pieaudzis par 21% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.