Ekonomika

Kā uzņēmēji plāno nākamā gada budžetu

Māris Ķirsons, Anda Asere, 20.10.2020

Foto: pixabay.com

2021. gads daudziem uzņēmumiem būs izaicinājumu pilns laiks – kā uzdevums ar daudziem nezināmajiem, kuru risināšanā būs jāspēj ātri reaģēt uz radušos situāciju, tomēr ir uzņēmumi, kuri plāno lielākus ienākumus un investīcijas ražotnēs.

"Politiķi rāda, ka 2021. gads ir absolūti prognozējams, taču ne Latvijas, nedz arī ārvalstu uzņēmēju pusē šādas pārliecības nebūt nav, taču tas jau nenozīmē patēriņa neesamību,” vērtē asociācijas Latvijas mēbeles prezidents un SIA Marks M īpašnieks Juris Griķis.

Viņš nezinot, kur Latvijas politiķi redzot IKP pieaugumu 2021. gadā 5% apmērā, kaut arī pats vēlētos iekšzemes kopprodukta pieaugumu par 10%. “Strādājam tikai uz pasūtījumiem, bet tie pārskatāmi īstermiņā, jo ir sava veida panika, kura tad arī rausta ekonomiku, tas nozīmē saraustītas piegādes, ko bizness izjūt,” tā J. Griķis.

Viņaprāt, pašreizējā situācija ir pielīdzināma tādam gadījumam, kad jārisina vienādojums ar vairākiem nezināmajiem, kuri var mainīties. “Viens liels nezināmais ir potenciālo pircēju uzvedība ne tikai Latvijā, bet visās Eiropas valstīs, otrs ir katras valsts vai pat atsevišķa reģiona ieviestie koronavīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi, trešais – piegāžu jautājumi gan izejvielām, gan gatavajiem izstrādājumiem klientiem ārvalstīs,” uz lūgumu nosaukt svarīgākos nezināmos atbild J. Griķis.

Viņš kā sava veida cerību staru vērtē situāciju, kad cilvēki, kuri būtu naudu tērējuši atpūtai ārzemēs, to pašlaik nedara, tādējādi šo naudu vai tās daļu tērē Latvijā, arī iegādājoties jaunas, kvalitatīvas mēbeles, arī nakšņojot mazajās viesu mājās laukos un patērējot citus reģionos pieejamos tūrisma un atpūtas pakalpojumus. “Tik daudz risku, cik pašlaik, nav iepriekš pieredzēti, taču kā jebkurus laikus arī šos pārdzīvosim, jo mēbeles būs vajadzīgas, kaut arī, protams, daudziem cilvēkiem primārais būs pārtika, siltums mājoklī,” optimistiski noskaņots ir J. Griķis.

Visu rakstu lasiet 20.oktobra žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pusei valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums negatīvs

LETA, 02.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pusei valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums septembra beigās gada laikā bija negatīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.

Tostarp aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, ienesīgums 2020.gada septembra beigās bija no -17,33% līdz 3,17%, bet aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, ienesīgums bija no -1,56% līdz 5,63%. Vienlaikus sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums gada laikā bija no -10,15% līdz 0,46%, bet konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no -4,88% līdz 1,54%.

No deviņiem aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, negatīvs ienesīgums bija sešiem plāniem, tostarp lielāko negatīvo ienesīgumu gada laikā uzrāda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "PNB Asset Management" pārvaldītais ieguldījumu plāns "Gauja", kura ienesīgums bija -17,33%. Seko "SEB Investment Management" pārvaldītie pensiju plāni "SEB Eiropas plāns" un "SEB aktīvais plāns", kuru ienesīgums bija attiecīgi -1,87% un -0,78%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nākamā gada budžets tiek skatīts nenopietnā īstermiņā

Nodokļu eksperte, Biznesa augstskolas "Turība" docētāja Anna Medne, 20.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uzsāk darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta un paredzētajiem grozījumiem likumos. Prognozēts, ka nākamgad budžeta ieņēmumi saruks par 328 miljoniem eiro, bet izdevumi augs par 744 miljoniem eiro.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,2 miljardu eiro jeb 3,9% no iekšzemes kopprodukta. Šāds budžeta deficīts, ņemot vērā situāciju pasaulē, būtu vērtējams kā salīdzinoši labs sniegums, tomēr vienlaikus atgādinu, ka ir laiks izbeigt slikto praksi – haotiskas nodokļu reformas budžeta pieņemšanas laikā.

Diemžēl, bet arī šogad budžeta pieņemšana notiek pēc principa – atliekam uz pēdējo brīdi, secinām, ka izdevumi ir lielāki, pretī nav atbilstoši ieņēmumi un sākam haotiskas nodokļu reformas. Budžets ir budžets, bet nodokļu reformas – atsevišķs stāsts. Protams, budžeta izskatīšana parāda vājās puses, tomēr tas nenozīmē, ka sasteigti jāveic izmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns šā gada pirmajos septiņos mēnešos izpildīts par 90,8%, tādējādi šajā periodā nav iekasēti 506,2 miljoni eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai, konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos bijuši 6,664 miljardi eiro, bet izdevumi veikti 6,658 miljardu eiro apmērā, tādējādi kopbudžetā veidojies 6,2 miljonu eiro pārpalikums.

FM norādīja, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē pārskata periodā būtiski zemāki nekā plānots bijuši nodokļu ieņēmumi, savukārt valdības apstiprinātie atbalsta pasākumi Covid-19 seku mazināšanai un pieaugums sociālo pabalstu izdevumos veicināja kopbudžeta izdevumu straujāku palielināšanos, kā rezultātā kopbudžetā pārpalikums šogad ir par 591 miljonu eiro zemāks nekā pērn pirmajos septiņos mēnešos.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos saņemti par 133,2 miljoniem eiro jeb 2% zemākā apmērā nekā pērn attiecīgajā periodā, ko galvenokārt ietekmēja nodokļu ieņēmumu samazināšanās par 88,7 miljoniem eiro jeb 1,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #48

DB, 08.12.2020

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu politikas reforma tiek īstenota, neskatoties uz uzņēmēju un ekspertu ieteikumu krīzes laikā apturēt plānotās izmaiņas.

Ja arī nākamajā gadā turpināsies ierobežojumi, daudzas nozares valsts budžetā neienesīs cerētos miljonus. Gaidīšanas režīmā ir arī Eiropas Savienības daudzgadu budžets 2021.–2027. gadam, uz kuru daudzas dalībvalstis liek lielas cerības.

Lasi žurnāla #DienasBizness 8. decembra numurā:

  • viedokļi - kāds ir2021. gada budžets?
  • tēma - valsts budžets optimisma burbulī; atalgojuma statistika ministrijās; Eiropas budžets top pārāk lēni; Poliju un Ungāriju var atstāt ārpusē
  • zinātne un inovācijas - vai zinātne un inovācijas glābs ekonomiku?
  • nafta - kartelis vienojas, bet izskatās nestabils
  • finanses - bitkoina rekords, tulpju sīpoli un pārmērības
  • e-komercija - bez internetveikala nav nopietns tirgus spēlētājs
  • pilsētvide Ziemassvētkos - pašvaldību Ziemassvētku dekorāciju izmaksu TOP
  • brīvdienu ceļvedis - Iluta Gaile, Astral Executive Search vadītāja

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027.gadam. Plāns ir vidēja termiņa (2020.-2027.gadam) politikas plānošanas dokuments, ko ir sagatavojusi VARAM.

Plāns pamatā ir vērsts uz priekšnoteikumu nodrošināšanu aprites ekonomikas ieviešanai. Plāns paredz līdz 2027.gadam sasniegt šādus rezultatīvos rādītājus - palielināt resursu produktivitāti no 0,9 eiro uz kilogramu līdz 1,55 eiro uz kilogramu, palielināt materiālu apritīgumu no 6,6% uz 11,%, kā arī palielināt sabiedrības izpratni un līdzdalību aprites ekonomikas ieviešanā.

Kopējais nepieciešamais finansējuma apjoms plānā noteikto mērķu un tajā ietverto rīcību īstenošanai šobrīd nav aprēķināms ņemot vērā, ka ne aprites ekonomika kā ekonomiskais modelis, ne ar aprites ekonomiku saistītie principi iepriekšējos gados nav iekļauti nevienā no Latvijas politikas plānošanas dokumentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2021.gada budžetu, paredzot kopējos izdevumus 10,758 miljardu eiro apmērā, bet ieņēmumus 9,579 miljonu eiro apmērā.

Par budžeta pieņemšanu nobalsoja 63 deputāti, bet 32 politiķi nobalsoja pret to.

Raksturojot nākamā gada budžetu, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pateicās visiem šajā procesā iesaistītajiem un atzina, ka likums tapis bezprecedenta apstākļos, kad Covid-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi dzīves.

"2020.gads iezīmējies pandēmijas zīmē. Budžetu sākām veidot pavasarī, un šis tas būtisks ir uzlabots pa tā izstrādes laiku," teica politiķis.

Kariņš atgādināja, ka nākamajā gadā, neskatoties uz pandēmiju un grūtībām ekonomikā, budžeta izdevumi tiek palielināti par vairāk nekā 300 miljoniem eiro. "Šajos apstākļos kopējais nodokļu slogs tiek samazināts, minimālā alga tiks palielināta līdz 500 eiro, mediķiem un pedagogiem būs pilnais algu pieaugums, tiks palielinātas minimālās pensijas un garantētais minimālais ienākums. No 1.jūlija ieviesīs minimālās sociālās iemaksas, un cilvēkiem, kuri nenopelna minimālo algu, būs nodokļos jāmaksā proporcionāli nopelnītajam," stāstīja premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 30.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādu nasta aug, un gaidāms jauns, pietiekami strīdīgs nodokļu vilnis.

1. Plāns "nākamās paaudzes ES"

Eiropas glābšanas nolūkiem iecerēts izdot arvien astronomiskākas summas, kas, šķiet, aug ja ne pa stundām, tad dienām. Vēl pirms neilga laiciņa Francijas un Vācijas vadītāji rosināja, ka visiem jau esošajiem individuālākiem un kolektīvākiem ekonomikas glābšanas plāniem pa virsu jāveido vēl papildu 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija (EK) un kopā garantētu Eiropas valdības.

Savukārt šonedēļ šo plānu jau līdz 750 miljardiem eiro "uzlaboja" tā pati EK, kura turklāt vēlas, lai 500 miljardi no šīs naudas valstīm tiktu piešķirti grantu veidā un atlikušie 250 miljardi - kādu daudzmaz klasiskāku aizdevumu veidā. Papildu šim - EK prezidente Urzula fon der Leiena arī paziņoja, ka nākamais septiņu gadu reģiona budžets būs 1,1 triljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FM: Desmit mēnešos samazinājušies faktiski visu lielāko nodokļu ieņēmumi

Db.lv, 27.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-oktobri.

Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidēto kopbudžetu šogad būtiski ietekmējusi COVID-19 pandēmija, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos ir par 82,2 miljoniem eiro jeb 1,1% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, bet izdevumi pieauguši par 554,8 miljoniem eiro jeb 7,9%, tādējādi kopbudžetā, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, par 637 miljoniem eiro pasliktinājusies bilance. Šā gada janvārī-augustā kopbudžetā bija 40,2 miljonu eiro deficīts, pretstatā 596,8 miljonu eiro pārpalikumam pērn attiecīgajā periodā.

Būtiskās izmaiņas skaidrojamas ar COVID-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu ietekmi uz ekonomiku, kā rezultātā par 537,4 miljoniem eiro no plānotā atpalika kopbudžeta nodokļu ieņēmumi. Savukārt straujāku nekā plānots izdevumu piegumu noteica valdības apstiprinātie pasākumi uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam, kā arī pieaugums bezdarbnieku un slimības pabalstos. Vienlaikus kopš lielākā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu krituma maijā (par 17,9% pret 2019. gada maiju) situācija kopbudžetā ir uzlabojusies un augustā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija jau par 3% augstāki nekā 2019. gada augustā, skaidro ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība ir salīdzinoši veiksmīgi tikusi galā ar Covid-19 pandēmija pirmā viļņa radītajām sekām un Covid-19 otrajā vilnī krīzes pārvarēšanai ir jāīsteno elastīga fiskālā politika. To jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 9 par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst Fiskālās disciplīnas padome.

"Visa pasaule, Eiropa un arī Latvija ar bažām seko Covid-19 straujajai izplatībai un valstu noteiktajiem ierobežojošiem pasākumiem, kas ietekmēs arī ekonomikas attīstības palēnināšanos. Par laimi, attīstoties Covid-19 otrajam vilnim, Latvijā ir radīts zināms fiskālais spilvens, ko veido relatīvi zems valsts parāds pirms krīzes, konservatīvais valsts budžets 2020. gadam un piesardzīgi veidotais budžets nākamajam gadam. Tas ir priekšnoteikums elastīgas fiskālās politikas īstenošanai arī pandēmijas otrajā vilnī," uzsver Fiskālās disciplīnas padomes (Padome) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Piektdien, 6.novembrī, valdība lems par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā. Kā atzīst Padome, diemžēl patlaban epidemioloģiskā situācija pasliktinās un izskatās, ka no valsts puses būs nepieciešams papildus fiskālais stimuls. Šajā situācijā Padome uzteic salīdzinoši konservatīvo valsts budžeta projektu 2021. gadam - budžeta prioritātes ir sociāli orientētas, ar potenciālu fiskāli stimulēt kopējo iekšējo pieprasījumu, uzlabot veselības aprūpes sistēmas kapacitāti un mazināt sociālo nevienlīdzību. Kopumā nākamā gada budžets varētu pieļaut izdevumu palielinājumu, taču plānotais fiskālais stimuls pārmērīgi neapdraud valsts fiskālo ilgtspēju, norāda Padome.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Valdība atbalsta papildu izdevumus 2021.gada budžetā un izmaiņas nodokļos

LETA, 22.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja priekšlikumu 2021.gada budžetā novirzīt papildu līdzekļus mediķu un pedagogu atalgojuma celšanai, kā arī veikt izmaiņas nodokļos, lai veicinātu iedzīvotāju sociālo aizsardzību.

Valdība otrdien uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2021.gadam un ietvaram 2021.-2023.gadam".

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka nākamā gada budžets ir ilgstoša darba rezultāts. "Piecām partijām reizēm ir sarežģīti vienoties, tomēr varam, kad tas ir svarīgi," uzsvēra premjers.

Pēc Kariņa paustā, otrdien, valdībā skatot 2021.gada budžetu, ir sperts liels solis, ieviešot skaidrību šajos neskaidrajos laikos. Premjers uzsvēra, ka ar nākamā gada budžetu tiek risināta virkne jautājumu, tostarp palielināts mediķu un pedagogu atalgojums, kā arī nodrošināta sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Martā jūtama Covid-19 ietekme uz nodokļu ieņēmumiem

Finanšu ministrija, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 71,3 miljonu eiro pārpalikums. Kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, auguši par 7,8%, kamēr ieņēmumi palielinājās par 2,5%, līdz ar ko kopbudžetā pārpalikums bija par 129,3 miljoniem eiro mazāks nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Jāatzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi kopumā saņemti tuvu plānotajam, tomēr atsevišķi martā nodokļu ieņēmumi bija par 4,2% zemāki nekā 2019. gada martā, un tas norāda uz negatīvu tendenci turpmākajiem mēnešiem. Kopbudžeta ieņēmumu mēreno pieaugumu pirmajā ceturksnī noteica ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu samazināšanās par 13,4%, kas lielākā apmērā nekā plānots tika saņemti 2019. gada nogalē, tādējādi ietekmējot ĀFP ieņēmumus šogad. Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies straujāk. To ietekmēja izdevumu palielināšanās valsts speciālajā budžetā, augstāki izdevumi veselības nozarei, kā arī izdevumu pieaugums Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžeta sastādīšana ir saistīta ar iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi, no kā izriet nodokļu ieņēmumu gaidas. 2021. gada IKP prognozes svārstās visu 2020. gada otro pusi, un, visticamāk, neviena no tām nav pilnīgi pareiza, tomēr no patiesās ainas būs atkarīgas gan valsts iecerētās reformas, gan tas, cik naudas vēl jāaizņemas to realizācijai.

Finanšu ministrija par pamatu budžeta izstrādei pieņēma pērnā gada septembra IKP izaugsmes prognozi – 5,1%. Budžetu saplānoja ar 1,2 miljardu eiro lielu deficītu, paredzot, ka vidējā inflācija gadā nepārsniegs 1,2%. Latvijas Banka pērn decembrī IKP izaugsmes prognozi 2021. gadam koriģēja līdz 2,8%. Jau šogad Ekonomikas ministrija nāca klajā ar optimistisku paziņojumu, ka 2021. gadā IKP izaugsme varētu sasniegt 3,7%, ja vien ar vakcinēšanu Latvijā un pasaulē viss noritēs labi.

IKP izaugsme, kas ļauj sapņot

Faktiski septembra IKP prognoze deva iespēju Finanšu ministrijai, virzot budžeta plānu, operēt ar 2019. gadam tuviem skaitļiem, jo 2020. gadā jau bija reģistrēts aptuveni 4,7% liels IKP sarukums. Praktiski, 2020. gada IKP palielinot par 5,1%, iznāk, ka 2021. gada budžets absolūtajos skaitļos no 2019. gada atšķiras vien par desmitiem miljonu, nevis simtiem miljonu vai pusmiljardu. Arī pie šādas plānošanas valsts izdevumi tika paredzēti lielāki, jau iepriekš plānojot 1,2 miljardus lielu budžeta deficītu pie zemas inflācijas un minimālās algas palielināšanas, kas rezultātā nes lielāku darbaspēka nodokļu slogu uzņēmējdarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas pašvaldības budžets plānots ar 124 miljonu deficītu, bet kopējie izdevumi pārsniegs miljardu, 21.janvārī lēma Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja.

Budžeta ieņēmumi 2021.gadam plānoti 916,6 miljonu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,04 miljardu eiro apmērā.

Nodokļu ieņēmumi šogad pašvaldībai plānoti 671,4 miljonu eiro apmērā, valsts budžeta transferti plānoti 200,4 miljonu eiro apmērā. Nenodokļu ieņēmumi paredzēti 13,9 miljoni eiro.

Budžeta iestāžu ieņēmumi paredzēti 22,5 miljonu eiro apmērā.

Vislielāko budžeta izdevumu daļu veido izglītība, kurai paredzēts novirzīt 404 miljonus eiro. 247,5 miljoni eiro iekļauti sadaļā ekonomiskā darbība, 112,3 miljoni paredzēti sociālajai aizsardzībai, bet 105,6 miljoni eiro - vispārējiem valdības dienestiem.

Vērtējot pašvaldības izdevumus atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, gandrīz 860 miljoni eiro paredzēti uzturēšanas izdevumiem, bet 180,6 miljoni eiro - kapitālajiem izdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas parlaments trešdien galīgajā lasījumā pieņēmis 2021.gada budžetu.

Par budžeta likumu balsojuši 55 Rīgikogu deputāti, pret to - 44.

Likums paredz, ka valsts izdevumi un investīcijas nākamgad sasniegs 13,1 miljardu eiro, bet ieņēmumi - 11,2 miljardus eiro.

Salīdzinājumā ar sākotnējo 2020.gada budžetu nākamgad izdevumi un investīcijas pieaugs par aptuveni miljardu eiro, bet, ņemot vērā grozījumus, kas paredzēti papildbudžetā, - par aptuveni 0,6 miljardiem eiro.

Vēsturiski ilgākajā laikā Saeima pieņem nākamā gada budžetu 

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2021.gada budžetu, paredzot kopējos izdevumus 10,758...

Ieņēmumi salīdzinājumā ar sākotnējo 2020.gada budžetu nākamgad pieaugs par 534 miljoniem eiro, bet, ņemot vērā grozījumus, kas paredzēti papildbudžetā, - par 1,2 miljardiem eiro.

Valsts sektora investīcijas nākamgad sasniegs aptuveni 1,9 miljardus eiro.

Paredzamais Eiropas Savienības atbalsta līdzekļu apjoms būs aptuveni 1,4 miljardi eiro.

Valsts budžets optimisma burbulī  

Latvijas valsts 2021. gada budžetā prognozētā ekonomiskā izaugsme balstās uz cerībām par...

Igaunijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 5,5%, bet nākamgad pieaugs par 4,5%, līdz ar to 2021.gadā tas būs aptuveni par vienu procentpunktu zemāks nekā 2019.gadā.

Nākamā gada valsts budžets ir balstīts uz parastajiem noteikumiem, ņemot vērā koronavīrusa krīzes diktētos izņēmumus. Vispārējās valdības sektora budžeta nominālais deficīts nākamgad sasniegs 6,7% no IKP un strukturālais deficīts - 6,6% no IKP.

Saskaņā ar plāniem 2022.gadā valdības sektora strukturālais deficīts samazināsies līdz 4,9% no IKP, bet nominālais deficīts - līdz 5,4% no IKP, 2023. gadā attiecīgi līdz 3,3% un 4,3% no IKP, bet 2024. gadā - līdz 1,3% un 2,5% no IKP.

Iecerēts, ka nodokļu ieņēmumi augs no aptuveni deviņiem miljardiem eiro šogad līdz 9,3 miljardiem eiro nākamgad, savukārt nodokļu slogs samazināsies no 33,8% 2020.gadā līdz 32,7% 2021.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gada budžeta ieņēmumi, salīdzinot ar 2020.gada budžetu, saruks par 328 miljoniem eiro, bet izdevumi augs par 744 miljoniem eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) informācija.

Prognozēts, ka 2021.gada budžeta izdevumi būs 10,76 miljardi eiro, bet ieņēmumi - 9,58 miljardi eiro.

Savukārt no 2020.gada budžeta likuma izriet, ka šogad izdevumi plānoti 10,01 miljarda eiro apmērā, bet ieņēmumi - 9,9 miljardu eiro apmērā.

2021.gadā pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,7 miljardus eiro, bet izdevumi - 7,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi un izdevumi plānoti 3,2 miljardu eiro apmērā.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,2 miljardu eiro jeb 3,9% no iekšzemes kopprodukta.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien pēc tikšanās ar koalīcijas partneriem mediju pārstāvjiem stāstīja, ka pirmdien tika panākta politiska vienošanās par 2021.gada valsts budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kazāks: Latvijas nākamā gada valsts budžetā pietrūkst ambīciju

LETA, 24.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nākamā gada valsts budžets ir ilgtspējīgs, taču tajā pietrūkst ambīciju, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Ja es skatos uz šo stāstu kopumā, man pietrūkst ambīciju," teica Latvijas Bankas prezidents.

Kazāks atzīmēja, ka, piemēram, netiek novērtēta Rīgas loma Latvijas ekonomikā. "Manuprāt, Rīgas loma Latvijas ekonomikā ir nenovērtēta," viņš pauda, piebilstot, ka par Rīgu būtu jādomā kā par visas Baltijas galvaspilsētu, tādējādi paverot krietni plašāku skatu.

"Rīga ir metropole un vēl tuvākos 5-10 gadus tā būs arī Baltijas metropole, bet vai tā būs arī pēc tam..? Ja mēs nerīkosimies, tad diezin vai. Līdz ar to, neizmantot šo potenciālu, manuprāt, nav tālredzīgi," sacīja Latvijas Bankas prezidents.

Tāpat Kazāks norādīja, ka budžets ir jāveido, domājot par iespējām ieguldīt naudu, lai nākotnē varētu veidot budžetu bez deficīta un, iestājoties vēl kādai krīzei, nebūtu problemātiski atbalstīt ekonomiku, tāpēc, ka parāda apmērs ir jau pārāk liels. "Ar parādu vien neviens bagāts nav palicis," piebilda Latvijas Bankas prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas ekonomika diezgan labi tikusi galā ar jaunā koronavīrusa krīzes izaicinājumiem un jaunākie rādītāji dod pamatu piesardzīgam optimismam attiecībā uz otro pusgadu, atzinis finanšu ministrs Viļus Šapoka, vienlaikus brīdinot, ka šī situācija var strauji mainīties.

Kā ceturtdien paziņojis Statistikas departaments, Lietuvas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, samazinājies par 3,7% līdz 11,5 miljardiem eiro, bet salīdzinājumā ar gada pirmajiem trim mēnešiem - par 5,1%.

Pašā pandēmijas karstumā daudzi ekonomisti prognozēja, ka ekonomikas kritums var sasniegt divciparu skaitli.

"Skaitļi patīkami pārsteidz," ceturtdien izteicies arī Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja Vits Vasiļausks. "Lietuvas ekonomika pagaidām pārsteidzoši labi izturējusi Covid-19 pandēmijas izaicinājumus. Neraugoties uz stipro šoku valsts ekonomikai, jau kopš maija vidus vērojams ekonomiskās aktivitātes pieaugums. Savlaicīgā fiskālā reakcija - pasākumi iedzīvotāju ieņēmumu, darba vietu un uzņēmumu saglabāšanai - palīdzējuši amortizēt zaudējumus, ko ekonomika pieredzēja aprīlī," norādījis Šapoka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Puntulis: Budžets nav kultūras nozarei īpaši labvēlīgs, bet jāraugās solidāri

LETA, 28.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada budžets nav kultūras nozarei īpaši labvēlīgs, taču Covid-19 izraisītās pandēmijas apstākļos ir jāspēj uz notiekošo raudzīties solidāri, neskatoties tikai uz sevi, uzrunājot Saeimu par nākamā gada budžetu, sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Puntulis pauda, ka 2021.gada valsts budžetu varētu dēvēt par solidaritātes budžetu. Viņš skaidroja, ka sabiedrība dzīvo pandēmijas laikā un cilvēki raugās paši uz sevi: "Vai es nesaslimšu?" "Mums jāprot uz notiekošo paskatīties solidāri, situācijā ieraugot ne tikai sevi," aicināja politiķis.

Vērtējot Kultūras ministrijas plānoto nākamā gada budžetu, Puntulis atzina, ka tas "ne tuvu nav 2020.gada budžets ar algu pieaugumu nozarei". Tomēr viņš uzsvēra, ka nozare nedrīkst neatbalstīt valdības prioritāti - mediķus, tieši tāpat kā izglītības darbiniekus, kuru vidū ir arī kultūrizglītībā strādājošie.

Ņemot vērā plānotās izmaiņas nodokļu sistēmā, Puntulis uzsvēra, ka tai jābūt taisnīgai un solidāra, sociāli apdrošinošai un vienkāršai. "Šā brīža nodokļu sistēma neatbilst nevienam no šiem principiem," teica ministrs, uzsverot, ka "kroplīga nodokļu sistēma nav labākais veids, kā atbalstīt kultūru".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien ārkārtas sēdē ar lielu balsu pārsvaru pieņēmis rezolūciju, pieprasot pilnveidot Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta projektu.

Rezolūcijā brīdināts, ka EP varētu neapstiprināt budžetu, kad par to balsos vēlāk šogad, un aicināja risināt sarunas par "priekšlikuma uzlabošanu". Rezolūcija tika pieņemta ar 465 balsīm "par" un 150 balsīm "pret", bet 67 deputāti balsojumā atturējās.

EP ir jāapstiprina 1,074 triljonu eiro ES budžets, kas politiskajā līmenī tika pieņemts otrdien. Vienošanās tika panākta ES līderu četru dienu sarunās, kas vairākkārt atradās uz izjukšanas sliekšņa. EP frakciju pārstāvji jau iepriekš apliecināja, ka deputāti nepiekritīs vienošanās nosacījumiem par ilgtermiņa budžetu, kādi tie ir šobrīd, paužot neapmierinātību par tēriņu samazināšanu.

"Pārāk bieži nacionālo interešu un nostāju ievērošana apdraud kopīgu risinājumu panākšanu vispārējās interesēs," teikts rezolūcijā. Tajā brīdināts, ka ES līderi nav spējuši atrisināt jautājumu, kā no budžeta tiks atmaksāti aizņemtie līdzekļi 750 miljardus eiro lielajam ES ekonomikas atveseļošanas plānam. Rezolūcijā pausta nožēla par finansējuma samazināšanu veselības un zinātnes programmām, kā arī izglītībai un digitālajām inovācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pašvaldību vadītāji satraukti par plānotajām IIN izmaiņām

LETA, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valkas novada un Liepājas pilsētas pašvaldību vadītāji negatīvi vērtē valdības piedāvājumu samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļu pašvaldību budžetā, paužot satraukumu par to, kā tās spēs nodrošināt virkni finansiāli ietilpīgu izmaiņu nākamajā gadā.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis ("Vidzemes partija") valdības piedāvājumu pārskatīt IIN sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem vērtē ļoti negatīvi, paužot, ka "lielākajai daļai pašvaldību nākamgad nāksies veikt neiespējamo misiju".

"Valdība ir pieņēmusi un plāno pieņemt vairākus lēmumus, kuri pašvaldībām nākamgad būs jāpilda, piemēram, jāceļ minimālā alga, kas ir pozitīvi, taču tas pašvaldībām prasīs ievērojamus izdevumus. Turklāt algas būs jāpaaugstina ne tikai minimālās algas saņēmējiem, bet arī tiem cilvēkiem, kuri ar augstāko izglītību patlaban saņem 500 eiro atalgojumu. Arī viņiem kaut nedaudz būtu jāpaaugstina atalgojums. Valkas novada budžetā tas prasītu vairāk nekā 0,5 miljonus eiro," sacīja Krauklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvija ir oficiāla atpalicēja Baltijā

Jānis Goldbergs, 05.11.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: LETA

Latvija jau 16. gadu saņem Eiropas Savienības dažādu fondu intensīvu atbalstu kā mazattīstītā valsts un varētu būt pašpietiekamāka.

Eiropas Savienības fondu un atbalsta instrumentu ietekme, šķiet, visspilgtāk tika novērtēta pēc iepriekšējās krīzes, kas skaidri parādīja, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) bez Eiropas atbalsta būtu audzis teju divas reizes lēnāk, sākot jau kopš 2012. gada un tā līdz 2015. gadam.

Par to, cik labi ir saņemt naudu un ieguldīt to Latvijas ceļos, māju siltināšanā, degradētu teritoriju sakopšanā, visbeidzot – sabiedrības integrācijā un daudzās citās lietās, ir ļoti daudzas valsts amatpersonu atskaites. Teju katrā Latvijas stūrī ir kāda sakopta vieta, kuru rotā zils karogs ar zeltainām zvaigznēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā būtu jāievieš daļēji centralizēts publiskā sektora IKT pārvaldības modelis

LETA, 17.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā būtu jāievieš daļēji centralizēts publiskā sektora informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pārvaldības modelis, otrdien Saeimas Ilgstpējīgas attīstības komisijas E-pārvaldības apakškomisijas sēdē sacīja Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) uzdevumā veiktā pētījuma autoru "KPMG Baltics" pārstāve Dana Behmane.

Starp pārējiem pētījumā secinātajiem ieteikumiem Behmane minēja augstas stratēģiskās prioritātes piešķiršanu IKT jomai valsts pārvaldē, kā arī neatkarīgas IKT ieviešanas iestādes izveidošanu ar centralizētu budžetu.

"Šo ieteikumu mērķis ir mainīt IKT pārvaldību, lai efektīvi pārvaldītu resursus un virzītos uz procesu automatizāciju," sacīja Behmane.

Viņa stāstīja, ka ĀIPL uzdevumā veiktajā pētījumā atklāts, ka valsts sektorā ir izteikts IKT speciālistu ar nepieciešamajām kompetencēm trūkums, bet vidējā IKT speciālistu alga valsts sektorā ir tikai 67% no vidējās algas IKT nozarē. Tāpat ir ierobežots IKT apmācību budžets.

Tāpat pētījums atklājis, ka IKT nav noteikta par stratēģisko prioritāti. IKT jomas vadībā publiskajā sektorā nav pietiekami centralizēta atbildība augstāko amatpersonu līmenī, kā arī nav ieviesta publiskā sektora IKT centralizācija - katrai iestādei ir savs IKT budžets, ir grūtības ieviest centralizētus IKT pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžets 2021.-2027.gadam Latvijai kopumā būs izdevīgs, jo par katru iemaksāto eiro atpakaļ ļaus saņemt ap 3,60 eiro, uzsvēra Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (JV).

Kā informēja Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks Ģirts Salmgriezis, vienlaikus politiķe kā netaisnīgu kritizē tiešmaksājumu apjomu Latvijas zemniekiem, kas, kaut arī jaunajā budžetā pieaugs, tomēr joprojām nesasniegs Eiropas vidējo līmeni.

Eiropas budžets top pārāk lēni 

Eiropas Savienības (ES) budžeta pieņemšana draud ieilgt, un pat pie noteikuma, ka...

Politiķe skaidroja, ka līdz 2027.gadam Latvija grantos jeb neatmaksājamā palīdzībā kopā saņems vairāk nekā desmit miljardus eiro Eiropas naudas. Pēc viņas paustā, no daudzgadu budžeta Latvija iegūs astoņus miljardus eiro, bet vēl virs diviem miljardiem eiro no īpašā ekonomikas atveseļošanas fonda "Next Generation EU" jeb "Nākamās paaudzes ES".

Eiroparlementāriete, kura strādā EP Ekonomikas, kā arī Vides un sabiedrības veselības komitejās, norādīja, ka EP jau septembrī apstiprinājām lēmumu, lai ļautu ES kopīgi aizņemties naudu finanšu tirgos un atveseļošanas fondu varētu ieviest. Tagad jāgaida ratifikācija dalībvalstu parlamentos.

ES līderi vienojušies ar Poliju un Ungāriju par ES budžetu 

Eiropas Savienības (ES) līderi ceturtdien vienojušies ar Poliju un Ungāriju par daudzgadu...

"Patiešām ceru, ka fonda apstiprināšana notiks bez liekas kavēšanās, jo grūtībās nonākušie iedzīvotāji un uzņēmumi gaida ES līdzekļus pēc iespējas ātrāk," uzsvēra Vaidere, izsakot prognozi, ka "Nākamās paaudzes ES" varētu stāties spēkā nākamā gada pavasarī vai vasarā.

Tāpat politiķe atzīmēja, ka EP smagās sarunās ar dalībvalstīm ir izdevies izcīnīt papildu 16 miljardus eiro veselības, zinātnes, jauniešu, uzņēmēju atbalsta programmās, kas, salīdzinot ar sākotnējo priekšlikumu, tieši palīdzēs daudziem Latvijas iedzīvotājiem.

Politiķe atzīmēja, ka ES daudzgadu budžeta pieņemšana EP ir gaidītas ziņas, jo šie līdzekļi ļaus Latvijai gan straujāk atgūties no vīrusa krīzes, gan risināt svarīgus jautājumus ilgtermiņā - ieviest Eiropas zaļo kursu un digitālās tehnoloģijas, modernizēt uzņēmumus, renovēt ēkas, stiprināt drošību.

Viņa īpaši izcēla to, ka EP izdevās trīskāršot finansējumu veselības aprūpei. Pēc deputātes paustā, nesen veikta aptauja rāda, ka Latvijas iedzīvotāji patlaban kā ļoti svarīgu jomu ES budžeta ieguldījumiem redz tieši veselības aprūpi.

Vaidere norādīja, ka nozīmīgs solis šajā virzienā no nākamā gada būs ES vēsturē pirmā veselības programma. Tā ar vairāk nekā pieciem miljardiem eiro palīdzēs stiprināt veselības aprūpi, padarīt pieejamāku ārstēšanu citās valstīs, kā arī sākt mazināt cenas zālēm.

Deputāte uzsvēra, ka EP jauno daudzgadu budžetu var pieņemt un tas stāsies spēkā jau no 2021.gada 1.janvāra, jo Ungārija un Polija pagājušonedēļ atsauca savu veto, kas draudēja ar visiem eiropiešiem nelabvēlīgu fondu pārrāvumu.

Jau rakstīts, ka iepriekš Ungārija un Polija bija uzlikušas veto ES ilgtermiņa budžetam un bloka tautsaimniecības atveseļošanas paketei pēc Covid-19 izraisītās krīzes. Abas valstis iebilda pret tā dēvētās likuma varas sasaistīšanu ar ES finansējuma saņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru