Kad attieksme un labā griba ir svarīgāka par naudu 

Pēdējā laikā dažādos līmeņos plaši tiek diskutēts par to, kā sekmēt Latvijas iedzīvotāju remigrāciju, tiek izstrādāti plāni un stratēģijas, meklēti finanšu līdzekļi, aizmirstot, ka ģimenēm, kas vēlas atgriezties, bieži vien nepieciešamas nevis finansiāls atbalsts, bet labvēlīga attieksme un informācija.

Zane Ozola, Privātās vidusskolas Patnis dibinātāja, Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja, 23.7.2019

Foto: publicitātes

Viens no būtiskākajiem aspektiem, ko ģimenes vērtē, lemjot par atgriešanos, ir bērna iespējas iekļauties izglītības vidē. Pagaidām šajā jomā trūkst valstiska līmeņa rīcības, un lielākā daļa no paveiktā balstās uz privāto iniciatīvu.

Piemēri, kas darbojas

Daļa no Latvijas iedzīvotājiem, kuri šobrīd dzīvo un strādā ārzemēs, aizbrauca lielā kredītu sloga ietekmē, ko radīja piedzīvotā finanšu krīze. Ja valsts vēlas sekmēt iedzīvotāju atgriešanos, jāstrādā tieši pie šī aspekta, veicot pārrunas ar bankām u.tml. Kas attiecas uz skolēnu iekļaušanos izglītības sistēmā, jāuzsver, ka šajā jomā jau ir piemēri, kas lieliski darbojas. Atliek tikai pārņemt stafeti no nevalstiskajām organizācijām un tām skolām, kuras jau šobrīd to īsteno.

Bērni vēlas atgriezties Latvijas skolās

Šobrīd īstenotais projekts «Ar zināšanām – tuvāk Latvijai», ko realizē vairākas nevalstiskās organizācijas, daloties ar diasporas bērnu pieredzi Latvijas skolās, parāda, ka ārvalstīs dzīvojošo bērnu iekļaušana Latvijas skolās ir iespējama. Vēl vairāk – šis piemērs apliecina, ka iekļaušanai nav nepieciešami milzīgi līdzekļi, daudz būtiskāka ir attieksme, informācijas pieejamība, profesionalitāte un labā griba. Projekta sākumā 16 bērni no Ziemeļvalstīm guva pieredzi Latvijā, turklāt tika noskaidrotas viņu gaidas pirms brauciena un sajūtas pēc tā. Bērnu atsauksmēs lielākoties tika pausta sajūsma, ieinteresētība un vēlme atgriezties skolā Latvijā. Tas kārtējo reizi apliecināja, ka sekmēt skolēnu iekļaušanos, tādejādi arī ģimeņu atgriešanos, var ikviena skola un skolotājs.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

Ieguldīt pedagogos

Nav jāinvestē līdzekļi sarežģītu plānu un remigrācijas projektu radīšanā. Jāiegulda pedagogu izglītībā un pilnveidē, jo tieši zinoši, motivēti pedagogi ar misijas apziņu ir viens no priekšnosacījumiem, lai skolas varētu veiksmīgi integrēt dažādus bērnus. Pie mums mācās bērni no dažādām valstīm, un liela daļa no viņiem jau gada laikā iemācās latviešu valodu. Ja skolās netrūks pedagogu, kuri vēlas strādāt savas skolas, novada un valsts labā, arī bērniem pavērsies daudz plašākas iespējas.

Mazāka birokrātija un ātrāks rezultāts

Gribu uzsvērt, ka tieši privātā iniciatīva demonstrē labās prakses piemērus ne tikai izglītības jomā. Daudzas labas lietas mūsu valstī varētu notikt ātrāk un racionālāk, ja privātai iniciatīvai tiktu sniegts lielāks atbalsts. Mums jāapzinās, ka privātās iniciatīvs lielais pluss ir mazāks birokrātiskais slogs, kas mūsdienu straujajos ikdienas tempos nav mazsvarīgi.

Atbalstīt darītājus

Loģiskāk ir atbalstīt to, kurš jau dara, turklāt sekmīgi, nevis par katru cenu mēģināt piespiest darīt kādu, kurš to nevēlas. Un vēl viens būtisks priekšnosacījums ir ticība – tam, ka daudzas lietas tiek darītas tāpēc, lai mēs dzīvotu labākā valstī, nevis personiskā labuma vārdā. Pagaidām sabiedrībā ir izplatīta nostāja – ja kāds īsteno projektus vai kaut ko dara sabiedrības labā, tad viņam, visticamāk, ir slēpti, savtīgi motīvi. Ir pazudusi ticība tam, ka cilvēki vēlas darīt un dara labu tāpēc, lai palīdzētu kādam. Ir jāieklausās cilvēkos un organizācijās, kuri cenšas veidot labāku Latviju, kuri vēlas darīt un nebaidās izrādīt iniciatīvu.

Tevi varētu interesēt

Mūsdienās, neatkarīgi no izvēlētās profesijas, ir vērts apgūt programmēšanu. Tā attīsta...

Nākamajā akadēmiskajā gadā populārāko studiju programmu spicē nozīmīgas izmaiņas nav gaidāmas;...

Šogad Latvijā tiks slēgtas 13 skolas un reorganizētas vēl 11 skolas, kas radīs...

Biznesa riski, tiesību problēmas un to risinājumi ar vietējām īpatnībām Latvijā nemazina...

Būtisks maksas kāpums sagaidāms Latvijas Universitātes studiju programmās. Bezmaksas izglītība...

Nepalaid garām

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenotāji atklājuši pirmās nākotnes infrastruktūras...

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Mūsdienās, neatkarīgi no izvēlētās profesijas, ir vērts apgūt programmēšanu. Tā attīsta...

Jaunie piedāvājumi elektroenerģijas Obligātā iepirkuma sistēmas pilnveidošanai parāda, ka...

Šīs lielās kompānijas apzīmē kā TechGiants – tehnoloģiju milži. ASV kompānijas Google,...

Viens no globālās ekonomikas bremzēšanās iemesliem ir bijusi visaptveroša rūpniecības izaugsmes...

Pagājušā gada beigās un šī gada sākumā mediju telpā un sabiedrībā sākās...

Apspriežot Latvijas spēju piesaistīt ārvalstu investīcijas, ik pa laikam kā viena no...

Labai slimnīcai jāstrādā kā precīzam Šveices pulkstenim – tas nozīmē gudru menedžmentu,...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecināmas...

Aizvadīto Līgo svētku statistika apliecināja – lai gan to cilvēku skaits, kuri sēžas...

Maijs Latvijas rūpniecībai ir bijis labākais mēnesis šogad, taču izaugsme nozarē joprojām ir...