Nekustamo īpašumu pūļa finansēšanas platforma Crowdestate piekrīt sākt finansējuma piesaisti tikai 5-10% no izskatītajiem projektiem, sacīja Crowdestate partneris Latvijā Edgars Ivanovs.
Viņš norādīja, ka Crowdestate primārais uzdevums ir atlasīt labus investīciju projektus un piesaistīt kapitālu šo projektu realizācijai. «Ideālais scenārijs ir tāds, ka mēs darbojamies tikai kā kapitāla piesaistītājs un mums ir virkne ar labiem projektiem, kuros piedāvājam ieguldīt. Otrā pusē mums ir uzticams partneris - attīstītājs, kuram ir laba pieredze, vēsture un arī savs kapitāls, kas tiek ieguldīts projektos. Tas ir ideālais scenārijs, bet tas piepildās ne vienmēr,» sacīja Ivanovs.
Viens no iemesliem, kāpēc šis ideālais scenārijs ne vienmēr piepildās, ir tas, ka, piemēram, no 100 piedāvātajiem projektiem 90 līdz 95 projektus Crowdestate noraida, stāstīja Ivanovs.
«Noraidījumam ir daudzi un dažādi apsvērumi. Visvienkāršākais iemesls ir tas, ka projektu mēdz piedāvāt attīstītājs, kuram neredzam pietiekami lielu pašam sava kapitāla ieguldījumu. Ja ar ekonomiku viss ir kārtībā, tad, iespējams, tas arī neradītu nekādu risku, bet tiklīdz ekonomikā ir problēmas, šāds attīstītājs ne ar ko neriskē - riskē tikai Crowdestate investori un banka. Šī iemesla dēļ šādus projektus noraidām,» stāstīja Ivanovs.
Viņš piebilda, ka otrs noraidījuma iemesls ir tas, ka Crowdestate nenotic kaut kādiem attīstītāja pieņēmumiem, kas iecerēti projektā. Visbiežāk šie pieņēmumi ir saistīti ar pārdošanu - reizēm attīstītāju prognozes par pārdošanas cipariem ir pārāk optimistiskas, kuras ir grūti pamatot ar līdzīgiem tirgus darījumiem.
«Minēšu klasisku piemēru - savulaik Rīgā ļoti aktīvi tika attīstīti dzīvojamie projekti nerezidentiem, patlaban daudzi no tiem ir vai nu pabeigti, bet nav pārdoti, vai arī vēl ir projektēšanas vai būvniecības stadijā. Šādiem projektiem mēs vairs īsti neredzam tirgu, jo tie, kas ir pabeigti, tie cīnās par atlikušajiem pircējiem-nerezidentiem, bet tiem kas nav pabeigti, pircēju atrast būs grūti. Neredzam pamatojumu, lai ieteiktu investoriem ieguldīt šādos projektos,» skaidroja Ivanovs.
Trešais iemesls, kāpēc daudzi projekti netiek atbalstīti, ir tas, ka Crowdestate īsti netic konkrētā attīstītāja spējai realizēt savu biznesa plānu. Ivanovs skaidroja, ka, vai nu šim attīstītājam nav līdzšinējās pieredzes, vai arī šī pieredze ir novecojusi. Visbiežāk šādu attīstītāju projekti neatbilst tirgus prasībām un tas parasti ir saistīts ar dzīvokļu plānojumu, finansējuma efektivitāti, naudas plūsmas plānošanu.
«Atkal minēšu vienkāršāko piemēru - pirms desmit un vairāk gadiem uzbūvēt un pārdot varēja gandrīz jebko. Protams, ka cilvēkiem emocionāli gribas dzīvot lielos un plašos dzīvokļos, tāpēc attīstītāji būvēja, piemēram, trīsistabu dzīvokļus platībā pāri par 100 kvadrātmetriem un varēja tos pārdot. Šobrīd vairāk jārēķinās ar reālo ekonomiku un iedzīvotāju maksātspēju. Trīsistabu dzīvokli var uzbūvēt gan 100 kvadrātmetros, gan 65 kvadrātmetros, bet jaunajai ģimenei, kurai nepieciešamas divas guļamistabas un viesistaba, pie tās pašas dzīvokļa pārdošanas cenas vienā gadījumā maksājums bankai būs 700 eiro mēnesī, bet otrā - 400 eiro mēnesī. Tā ir milzīga atšķirība. Tas arī ir iemesls, kāpēc noraidām projektus, kuri mums patīk, kuri atrodas labā vietā, taču tie jau ir saskaņoti, tiem ir ļoti neefektīvs plānojums, līdz ar to paredzamā peļņas daļa būs ļoti neliela vai arī tās nebūs vispār,» stāstīja Ivanovs.
Viņš piebilda, ka pēdējiem diviem projektiem Latvijā, kuriem Crowdestate piesaistīja finansējumu - Saules alejā 2A un Baložu ielā 7 - ir viens igauņu attīstītājs, kurš apņēmies ienākt Latvijas tirgū. Jau vēsturiski Crowdestate ir bijusi ļoti laba sadarbība ar šo attīstītāju Igaunijā - ir līdzfinansēti projekti, turklāt arī tādi, kuri ir jau pabeigti un investori saņēmuši atpakaļ gan ieguldītos līdzekļus, gan procentus.
«Kopā ar šo attīstītāju plānojam realizēt vēl vairākus projektus Latvijā, vairāki jau ir padomā. Domāju, ka šī tendence turpināsies, jo ir zināmi vēl divi-trīs attīstītāji no Igaunijas, kuri pamazām ir iegādājušies zemesgabalus Rīgā un plāno attīstīt savus projektus. Tāpat ir arī viens attīstītājs no Lietuvas, kas plāno būt ļoti aktīvs tirgū,» piebilda Ivanovs.
Crowdestate ir Igaunijā izveidota nekustamā īpašuma pūļa finansēšanas platforma. Crowdestate platformā šā gada marta beigās bija reģistrējušies 14 563 investori, kopumā līdz šim brīdim ir finansēti 35 investīciju projekti Latvijā un Igaunijā par kopējo summu 16,7 miljoni eiro.
Nekustamā īpašuma pūļa finansēšana sniedz iespēju lielam skaitam mazu investoru finansēt liela mēroga nekustamā īpašuma projektus.
