Koka palešu bloku ražotājs SIA Baltic Block iecerējis izveidot savu kokzāģētavu, tādējādi ārvalstu pircējiem piedāvājot pilnu palešu ražošanai nepieciešamo materiālu klāstu, kā arī būvēs saules paneļu parku ar jaudu 2,4 MW.

„Investīcijas uzņēmuma attīstībā tiek veiktas nepārtraukti, tās paaugstina kompānijas efektivitāti un līdz ar to veicina konkurētspēju,” situāciju skaidro vienīgā Latvijā un viena no lielākajiem koka palešu bloku ražotājiem Ziemeļeiropā SIA Baltic Block valdes priekšsēdētājs Andis Šķēle. Viņš norāda, ka iepriekšējos divos gados kopumā uzņēmumā investēti aptuveni 7 milj. eiro. „Pēdējo triju gadu laikā ir notikušas nemitīgas pārmaiņas, kuras 2020. gada pavasarī aizsāka Covid-19 pandēmija, kas izjauca līdz tam sekmīgi strādājošās loģistikas piegāžu ķēdes, tam sekoja karš Ukrainā ar sekām – milzīgu inflāciju, jo īpaši enerģētikas segmentā, un pašlaik notiek cīņa ar inflācijas slāpēšanu, centrālajām valstu bankām paaugstinot refinansēšanās procentu likmes, kas izraisa patēriņa kritumu, ko izjūt arī uzņēmums, kurš ražo presētos koka blokus paletēm,” stāsta A. Šķēle. Viņš uzsver, ka uz paletēm balstās visu produktu transportēšanas un loģistikas sistēmas. „Koka palešu ražošanu un līdz ar to arī tām nepieciešamo presēto koka bloku pieprasījumu ietekmē globālā pieprasījuma – patēriņa – izmaiņas,” uz jautājumu par būtiskāko ietekmes faktoru atbild A. Šķēle.

Lielākais izaicinājums AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā būs gāzes tirgus liberalizācijas procesa īstenošana, šajā procesā sabalansējot akcionāru un iedzīvotāju intereses, atzina uzņēmuma jaunieceltais vadītājs Aigars Kalvītis.

«Šis būs lielākais izaicinājums ilgtermiņā - kā sabalansēt uzņēmuma akcionāru intereses ar to, lai brīvajā gāzes tirgū neciestu arī iedzīvotāji, jo skaidrs, ka gāzes cenas kāps. Tas būs smags darbs tehniski, juridiski, ekonomiski, un iznākumā nevajadzētu ciest nevienam,» sacīja Kalvītis.

«Pats esmu ekonomists, domāju, ka šajā darbā izdosies veiksmīgi sastrādāties ar pārējiem valdes locekļiem, kā arī akcionāriem,» piebilda Kalvītis, pagaidām atturoties komentēt izaicinājuma īstenošanas detaļas.

Savukārt jautāts par gaidāmajām sarunām brīvā tirgus sakarā ar Krievijas kompāniju Gazprom, kurai uzņēmumā pieder 34% akciju, Kalvītis sacīja, ka sarunām nevajadzētu tikt politizētām, jo «visa pamatā tomēr ir biznesa intereses».

Tautas partijas līderis Mareks Segliņš atkāpjas no amata, un viņa vietā stāsies ekspremjers Andris Šķēle.

«Šis nav laiks juristiem, bet gan finansistiem un ekonomistiem,» savu atkāpšanos komentēja Mareks Segliņš. Oficiāli gan partijas līderu maiņa notiks 21. novembrī Tautas partijas kongresā, vēlēšanu procesā. Pats Andris Šķēle atzina, ka kopš viņa aiziešanas no politiskās skatuves pagājuši jau 7 gadi, un lēmums atgriezties nav bijis viegls. Taču tas esot rūpīgi izsvērts, balstoties uz darāmā darba apjomu un uŠķēle atgriežas politikā un ir gatavs kļūt par premjeruz politiķim nepieciešamo kompetenci. A. Šķēle esot gatavs arī kļūt par Ministru prezidentu.

Aigars Kalvītis ar Vladimiru Putinu privātās vakariņās pārsprieduši starpvalstu līgumu sagatavošanu un ekonomisko sadarbību, raksta Diena.

Par bijušā premjera Aigara Kalvīša (TP) nedēļas sākumā notikušo tikšanos ar Krievijas premjeru Vladimiru Putinu Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētājam, ekonomikas ministram Artim Kamparam (JL) nekas nebija zināms. Tāpēc viņš vēlētos saņemt vismaz TP vadības skaidrojumu, kādā statusā A.Kalvītis Maskavā ir runājis par starpvalstu attiecībām, kas, viņaprāt, ir premjera un ārlietu ministra kompetencē. Ar V. Putinu bijušais premjers apspriedis arī starpvaldību komisijas jautājumus par starpvalstu līgumiem.

Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) savukārt bijis informēts par sava partijas biedra, bijušā premjera A.Kalvīša līdzdalību investīciju piesaistei veltītajā forumā Krievijā, kurā A.Kalvītis arī uzstājies. Ārlietu ministrs sacījis, ka A.Kalvītis pirms došanās uz Maskavu ir ieminējies, ka, «iespējams, varēšot pārrunāt kādu vārdu arī ar Krievijas premjeru». Laikraksts Čas trešdien ziņoja, ka A.Kalvītis ar V.Putinu ir ticies darba pusdienās, pats A.Kalvītis šo tikšanos gan raksturojis kā «privātas vakariņas». Sarunā esot apspriestas Latvijas un Krievijas attiecības un secināts, ka jāattīsta ekonomiskā sadarbība un starpvaldību komisijai jāturpina līgumu sagatavošana.

Latvijas uzņēmēji Tautas partijas dibinātāja Andra Šķēles atgriešanos politikā vērtē pozitīvi un uzskata, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā Latvijā nepieciešama ekonomiski domājoša personība un A. Šķēle tāds ir, raksta Neatkarīgā.

Latvijas kuģniecības padomes priekšsēdētājs Māris Gailis norāda: «A. Šķēles atgriešanos politikā vērtēju pozitīvi. Jo, lai vadītu valsti krīzes laikā, nepieciešamas spēcīgas personības un Andris Šķēle tāds nenoliedzami ir. Ja viņam pietiek ieinteresētības un enerģijas uzņemties atbildību par valsti tik sarežģītā ekonomiskajā situācijā, tad es priecājos, ka cilvēks ar tik lielu kompetenci atgriežas.»

Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Armands Krauze norāda, ka A. Šķēle nenoliedzami ir saimnieciski domājošs cilvēks. Tomēr jāņem vērā, ka viņš ir personība, par kuru sabiedrībā valda pretēji uzskati.

«Man nav kauns, es neesmu neko zadzis,» atbildot uz Latvijas Televīzijas skatītāja jautājumu, vai viņam nav kauns nākt atpakaļ politikā norādīja Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle.

LTV1 raidījumā 100. pants viņš prognozēja, ja, vēlēšanām tuvojoties, vekseļa lietas pieminēšana un citi pārmetumi droši vien izskanēs arvien vairāk un vairāk, taču ekspremjeram nav kauna atgriezties politikā. «Andris Šķēle maksā nodokļus pilnīgi precīzi saskaņā ar Latvijā paredzēto nodokļu likumdošanu. Esmu pārbaudīts krustām un šķērsām un nav bijis nekad neviena iebilduma,» teica Tautas partijas vadītājs, atbildot uz jautājumu, cik lielu summu nomaksājis nodokļos no slavenā vekseļa.

«Septiņi gadi, kopš esmu bijis projām, un tā valsts eiforiskā izaugsme, kas ir bijusi, un tagad tas milzīgais kritums, kas ir, protams, ļoti lielā mērā tiek asociēts ar Tautas partiju, un tā kā Tautas partiju no Andra Šķēles cilvēki nespēj nodalīt, tad arī šie septiņi gadi, ja tā var teikt, gribi vai negribi, ir manas atbildības gadi. Es, protams, neesmu priecīgs par šo situāciju un tādēļ domāju, ka tas ir jāvērš par labu, jo tā bedre, tas kritums, kur mēs esam šobrīd – Latvija to nav pelnījusi,» tā A. Šķēle.

Par jauno Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidentu piektdien kongresā negaidīti kļuvis Aigars Kalvītis, šajā amatā nomainot Kirovu Lipmanu.

LHF biedri piektdien balsojumā ar 12 balsīm lēma par iepriekšējās valdes atsaukšanu. Lai atsauktu valdi, bija nepieciešamas vismaz 11 balsis, līdz ar to piektdien notiks jaunas valdes vēlēšanas, tostarp arī tās priekšsēdētāja. Neviens no biedriem LHF prezidenta amatam nelēma virzīt Lipmanu, bet tika izvirzīts Kalvītis, kurš pēcāk arī tika ievēlēts vadītāja amatā.

Kopumā kongresā balsstiesības bija 21 biedram, bet par Kalvīti kā jauno federācijas prezidentu nobalsoja 18, divi bija pret, kamēr viens atturējās.

«Paldies par iepriekšējās valdes darbu. Biju ilgās pārdomās, pirms piekritu kandidēt amatam. Kopā ar Kirovu esmu ilgstoši strādājis, arī kad biju valdības vadītājs,» uzreiz pēc ievēlēšanas teica Kalvītis. «Briesmīgākais, ka hokeja vadība ir saplēsusies. Jaunajai valdei jāpanāk, lai visi spētu kopā strādāt un visu savu ideju bagātību ieguldīt hokeja attīstībā. Cilvēkiem jāpieņem izaicinājumi. Man nebija daudz laika domāt, tās bija stundas. Esmu daudzus gadus bijis hokejā un arī atlikušo mūžu tur pavadīšu.»

AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā iecelts ekspremjers Aigars Kalvītis.

Par valdes priekšsēdētāja vietniekiem iecelti Mario Nulmeiers un Aleksandrs Frolovs, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Valdes locekles amatā iecelta arī Zane Kotāne, tāpat valdes locekļa amatā turpinās strādāt Gints Freibergs.

Valdes pārstāvji darbu uzsāks 16.augustā ar pilnvaru termiņu uz trim gadiem.

Kā ziņots, jau iepriekš Latvijas Gāzes akcionāra SIA Itera Latvija valdes priekšsēdētājs Juris Savickis atzina, ka Kalvītis ir viens no pieciem līdz sešiem kandidātiem uz Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētāja amatu. Vaicāts, vai pretendenti uz Latvijas Gāzes vadītāja amatu lielākoties ir no Latvijas, Savickis toreiz atklāja - tā kā viena no prasībām pretendentiem bija labas latviešu valodas zināšanas, amata konkursa pirmajā kārtā tika atsijāti tie, kuri neatbilda šīm prasībām.

Saistībā ar AS Latvijas Gāze (LG) sadalīšanu valsti sagaida daudz problēmu, intervijā aģentūrai LETA norāda LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

«No juridiskā viedokļa sadalīt LG var tikai akcionāri. Un tas varētu notikt pusotra vai divu gadu laikā, jo ir nepieciešami akcionāru lēmumi, pilnsapulces balsojumi par reorganizāciju utt. Patlaban LG akcionāru pozīcija ir tāda, ka līdz 2017.gada 3.aprīlim nekāda sadalīšana nav iespējama. Uzņēmuma sadalīšana var sākties tikai pēc šī datuma saprotamā termiņā,» uzsvēra Kalvītis.

LG vadītājs atzina, ka patlaban Latvijas valstij un LG akcionāriem nav vienādas izpratnes par uzņemtajām saistībām pirms 20 gadiem, noslēdzot LG privatizācijas līgumu.

«Kad Latvijai bija milzīgas problēmas un LG bija maksātnespējīga, bija nepieciešamas simtiem miljonu lielas investīcijas, lai kompāniju varētu attīstīt, - tad valstij investori bija vajadzīgi. Bet tagad, kad uzņēmumam veicas labi, valdība paziņo, ka LG akcionāri vairs nav vajadzīgi, tāpēc valdība lems uzņēmuma vietā. Šāda situācija nav pieņemama un var novest līdz starptautiskai tiesvedībai, kas nebūs izdevīgi nevienai pusei. Es aicinu valsti iesaistīties saprātīgā dialogā ar LG akcionāriem, lai vienotos par abām pusēm pieņemamiem uzņēmuma sadalīšanas termiņiem,» sacīja LG valdes priekšsēdētājs.

«Es uzņemtos lielāku drosmi par to, ka labāk mēs samazinām nodokļus, labāk pieļaujam lielāku budžeta deficītu, bet skaidri zinām, ka tauta, strādājoša tautsaimniecība nākamajos mēnešos budžetā dos naudu,» atzīmēja Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle.

«Latvija ir iekritusi slazdā. Tas slazds ir ļoti dziļš. Šobrīd nedrīkst raustīties, ir jāveic labojumi. Ir jāsāk sarunas ar valūtas fondu no citām pozīcijām,» LTV1 raidījumā 100. Pants skaidroja A. Šķēle, iebilstot valdības realizētajai nodokļu pacelšanai. Mācību grāmatās neviens neraksta, ka krīzes laikā jāceļ nodokļi, tā ekspremjers.

Pēc A. Šķēles domām PVN ir jāmazina kā minimums līdz 18% likmei, jo ir nepieciešams atjaunot iekšējo patēriņu. Mazumtirdzniecības kritumu viņš salīdzināja ar «tuvu kara apstākļiem». «Jāsamazina pievienotās vērtības nodoklis, lai cilvēki tos niecīgos, kas nu tomēr šobrīd ir, pabalstus, algas un varbūt iekrājumus, varētu lietot un apgrozīt lielāku preču masu,» teica A. Šķēle.

«Es neticu, ka Šķēles kungs atgriezīsies. Ja viņš tomēr to dara, tad ir risks, ka konfrontācijas līmenis Latvijas politikā pieaugs,» tā runas par iespējamo Tautas partijas dibinātāja Andra Šķēles atgriešanos aktīvajā politikā komentē sabiedrisko attiecību speciālists un polittehnologs Jurģis Liepnieks, raksta Apollo.

Andris Šķēle. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)«Nedomāju, ka Šķēles atgriešanās izrādītos garantija, ka Tautas partija iekļūst 10. Saeimā. Jā, balsu būtu vairāk. Jā, citu variantu neredz. Bet nav arī teikts, ka viņi pelnījuši, lai viņus glābtu. Nu, labi — atnāks Šķēle. Bet nekas cits jau no tā nemainīsies. Šķēle zina to partiju un tos cilvēkus. Viņš labāk par mums saprot, cik tas potenciāls ir vājš, cik smaga vai slikta ir Tautas partijas situācija,» spriež Liepnieks.

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Notikumus varēja prognozēt jau 1997. gadā. Izbraukšana bija sākusies, un turpinājās skaidri redzams iedzīvotāju skaita kritums. Aizbrauca jauni, darbaspējīgi cilvēki, palika pirmspensijas vecuma iedzīvotāji. Tāpēc arī jautājums: «Kuram tas rūp?» Cauri laikiem.

Statistika visu pasaka

Mūsu mērķis nav uzzīmēt visdrūmāko ainu Latvijas vēsturē un tad pie šī izraktā kapa raudāt, un kā pēdējo darbu izsludināt liela etnogrāfijas muzeja būvniecību. Nē! Mūsu mērķis ir atvērt acis bezdibeņa malā, ieskatīties nāvei acīs un pateikt: «Ne šajā gadsimtā!» Pateikt: «Latvija bija, ir un būs!»

Kāds ir šis bezdibenis? 1990. gadā Latvijā piedzima par 3000 bērnu vairāk nekā cilvēku nomira, bet 2021. gadā mūsu demogrāfijas saldo ir mīnus 17,2 tūkstoši cilvēku. Aina ir acīmredzama. 2021. gadā pat bija situācija, kad no valsts cilvēki praktiski vairs neaizbrauca. Nevarēja, nebija kur, pandēmijas ierobežojumi! Mēs gadā zaudējām 17 tūkstošus cilvēku no kopējā iedzīvotāju skaita, jo bērnu mums ir pārāk maz. Proti, lejupslīdošā spirāle visās dzīves jomās beidzot ir parādījusi savus zobus. Mūsu tautas demogrāfijas koks kopš 2000. gada ir pamatīgi mainījies. Vecuma grupā līdz 30 gadiem cilvēku skaits kopš 2000. gada ir samazinājies vismaz par trešdaļu. Mēs esam vairāk 40+, bet cilvēkiem pēc 40 gadiem bērni dzimst daudz retāk, Tas vien nozīmē, ka aizvien mazāk paliek jauno vecāku, kuriem būs bērni.

Nākotnē Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK) varētu nodrošināt ne tikai Latvijas, bet arī Polijas, iespējams, pat Vācijas un citu valstu dabasgāzes apgādi, domā Aigars Kalvītis, AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs.

Jau šobrīd redzam, ka vairāki mūsu potenciālie sadarbības partneri meklē iespējas gāzi transportēt no Eiropas un uzglabāt Baltijā, DB organizētajā konferencē Enerģētika 2023 atklāja A.Kalvītis, piebilstot, ka šis aspekts varētu pilnībā izmainīt Inčukalna PGK lomu. Vēsturiski krātuve izmantota, lai nodrošinātu reģionālās gāzes apgādes stabilitāti un ļautu sabalansēt dabasgāzes cenas sezonālās svārstības, taču nākotnē šis aktīvs varētu darboties kā noliktava, kur gāze tiek glabāta visu cauru gadu, spriež LG valdes priekšsēdētājs.

Pieprasījums mainās

Līdz šim lielākais apjoms dabasgāzes krātuvē parasti tika iesūknēts vasaras sezonā, kad patēriņš reģionā ir vairākas reizes mazāks nekā aukstajā periodā, bet resursa cena - zemāka. Savukārt ziemas sezonā krātuvē noglabātā gāze tika izņemta, lai apkures sezonā to piegādātu klientiem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā. A.Kalvītis prognozē, ka drīzumā tas varētu mainīties un nākotnē gāze Inčukalna PGK varētu tikt iesūknēta un uzglabāta visu gadu. “Rietumeiropa arī turpmāk, visticamāk, saskarsies ar gāzes trūkumu, un jau pašlaik mēs redzam indikācijas, ka ārvalstu tirgotājiem varētu būt liela interese savu iegādāto dabasgāzi uzglabāt tieši Baltijā. Pilnīgi iespējams, ka drīz mēs piedzīvosim situāciju, kad Inčukalna PGK tiks izmantota vismaz Polijas, ja ne arī Vācijas apgādei. Šāda informācija man ir, jo mēs esam kontaktā ar daudziem Eiropas gāzes tirgotājiem, kuri šobrīd nopietni apsver šādas iespējas,” atzīmē A.Kalvītis, uzsverot, ka šī brīža situācija nav salīdzināma ar laiku, kad Inčukalns galvenokārt koncentrējās uz cauruļvadu piegādēm.

Balsojumā par pilnvarojumu valdībai sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem Saeima izšķīrusies par skaidru ceļu. Tas no dienas kārtības vismaz līdz vēlēšanām noņem lata devalvācijas jautājumu, raidījumā Kas notiek Latvijā? teica Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle.

Pilnvarojuma balsojums neļaus krīzes risināšanā izmantot monetāros instrumentus, un valdībai būs jārīkojas tikai ar fiskālajiem instrumentiem.

Viņš norāda, ka nebija iespējams variants, ka Saeima valdībai pilnvarojumu nesniegtu, jautājums bija tikai par konstruktīvāko risinājumu. Bet TP nostāšanos pret Jauno laiku pārējām koalīcijas partijām A.Šķēle sauc par «valdības motivēšana kaut kam pozitīvākam».

Maijā TP sola izstrādāt savu ekonomikas atveseļošanas programmu, pagaidām A.Šķēle deklarē, ka TP ir pret tālāku nodokļu celšanu. Tāpat esot jāmaina PVN likme, piemēram, tūrisma un viesnīcu sektorā, jo, viņaprāt, šobrīd Latvijā ir viens no nekonkurētspējīgākajiem PVN. Viņš pauž viedokli, ka, samazinot nodokļus, vairāk uzņēmēju maksātu nodokļus un mazinātos ēnu ekonomikas daļa.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Tautas partijas (TP) līderis Andris Šķēle nevēlas atklāt gan to, vai viņš atprečojis pirms aptuveni desmit gadiem saņemto 29 miljonus ASV dolāru vekseli no ārzonā reģistrēta trasta, gan to, kādi ir viņa ienākumi.

A. Šķēle uz Dienas jautājumu, sacīja, ka tie ir viņa «privātie jautājumi». Viņam kā TP priekšsēdim uz tiem neesot jāatbild. «Tiklīdz būs mana amatpersonas deklarācija, jūs to redzēsiet,» sacīja A.Šķēle. 2002.gadā iesniegtā amatpersonas deklarācija liecināja, ka no 29 miljonu dolāru lielā vekseļa viņa bija saņēmis 2.5 miljonus dolāru.

Jautāts, kā viņš savienos biznesu ar politisku amatu un noņems bažas, ka varu izmantos savās biznesa interesēs, A.Šķēle noraidīja, ka kaut kas tāds varētu būt iespējams. «Kā vienmēr precīzi ievērošu likumu par interešu konfliktu novēršanu.»

A. Šķēle un viņa ģimenes locekļi laikā, kad A.Šķēle bija ārpus aktīvās politikas, ir ieguvuši vērienīgus īpašumus. Viņa sievai un meitai pieder uzņēmums Privāto aktīvu pārvalde, kas veicis plašus ieguldījumus dažādu nozaru uzņēmumos - atkritumu apsaimniekošanā, nekustamajos īpašumos, pārtikas ražošanas uzņēmumā. Savukārt pašam A.Šķēlem pieder firma TA Sabiedrība, kas investējusi nekustamos īpašumos Rīgas centrā.

Pēc bijušā premjera Aigara Kalvīša domām, šobrīd Valda Dombrovska (JL) vadītā valdība gaida vēlēšanas un vairs svarīgus lēmumus nepieņem. Visilgāk premjera amatā nostrādājušais A. Kalvītis gan intervijā laikrakstam Diena nespēj dot padomus, kur ierobežot tēriņus, jo viņš neesot valdībā, taču pašreizējā situācija liek viņam domāt, ka «viss iet uz elli».

«Katrs cilvēks var tērēt tik daudz naudas, cik viņam ir. Es nevaru atbildēt, kur netērēt, jo neesmu valdībā. Es tikai redzu, ka tas viss iet uz elli un nez kāpēc domājam, ka pēc vēlēšanām spēsim savus tēriņus ierobežot,» secina A. Kalvītis. Viņš uzskata, ka šī valdība faktiski šo gadu pavada vēlēšanu gaidās. «Vai Latvijas iedzīvotājam biļete uz šo teātra izrādi nav par dārgu? Esmu rēķinājis, ka tos aizņemtos miljonus, ko mēs tērējam, tas ir vismaz 1000 latu par teātra izrādi katram Latvijas iedzīvotājam. Šī ir politiska diskusija, par ko vajadzētu pieņemt drosmīgus lēmumus,» viņš uzsver.

Patlaban ekspremjers un kādreizējais Tautas Partijas vadītājs Aigars Kalvītis «īsti nevēlas» un patlaban nav gatavs atgriezties politikā, taču viņš neizslēdz iespēju, ka kāds no viņa bijušajiem kolēģiem to varētu darīt.

«Es neesmu tādus plānus priekš sevis šobrīd analizējis un nedomāju, ka es īsti vēlos to šobrīd darīt. Tā kā ar mani ir diezgan mierīgi – es neesmu šobrīd gatavs atgriezties politikā,» tā, atbildot uz Latvijas Televīzijas raidījuma Labrīt, Latvija! jautājumu, vai viņš varētu atgriezties politikā, norāda A. Kalvītis.

Viņš gan pieļauj, ka kāds no viņa bijušajiem kolēģiem varētu nolemt no jauna iekarot politisko skatuvi. «Es pieļauju, ka kāds no maniem bijušajiem kolēģiem – vienalga, no kuras partijas tas būtu – varētu atgriezties, un, es domāju, tā pieredze, kas viņiem ir, ir tikai izmantojama. Jautājums, protams, ir, ka šī atgriešanās vienmēr ir daudz sarežģītāka, jo cilvēkiem nāk kāda bagāža līdzi, ar kuru viņiem ir jārēķinās. Jauniem politiķiem jau ir daudz vienkāršāk – viņiem jau īsti nav nekā un viņi sāk no tīras lapas šos jautājumus risināt,» skaidro bijušais politiķis.

Saprotot to, ka 2010. gada budžets tiks pieņemts ar Starptautisko Valūtas fondu saskaņotajā versijā, Andris Šķēle, par kura atgriešanos Tautas partijas priekšsēža amatā šodien lemj partijas kongress, ir kļuvis skeptisks pret lata devalvācijas ātru efektu.

«Man šķiet, ja tā (devalvācija) notiktu rīt, tad jāprasa jau būtu dubulta atbildība no Latvijas Bankas. Gan par to, ka neveica devalvāciju savlaicīgi, gan par to, ka izdarīja devalvāciju sliktākajā brīdī,» uzrunājot savus partijas biedrus sacīja A. Šķēle.

A. Šķēle pauda, ka Latvija patlaban ir parādu cietumā, kam par sargu nolīgts Starptautiskais Valūtas fonds un ar aizdevējiem noslēgtās vienošanās esot izdevīgas tikai Skandināvijas bankām, nevis Latvijas tautsaimniecībai.

Svarīgi, ka cilvēki, kas strādā politikā, spētu tai ziedoties pilnībā. «Es domāju, ka premjeri Latvijā nestrādā algas dēļ,» tā LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Tautas partijas vadītājs Andris Šķēle.

Viņš atzīmēja, ka šobrīd politikā ir svarīgi tieši jaunu un neatkarīgu ekspertu viedoklis no malas, jo tie spēj vislabāk redzēt, kas notiek politiskajā vidē Latvijā.

Savukārt uz jautājumu vai tuvākajā laikā viņš plāno apmeklēt koalīcijas sanāksmes, A.Šķēle atbildēja noraidoši. «Es nekādā ziņā negribētu redzēt avīžu virsrakstus – Šķēle aizgāja uz koalīcijas padomi un tur atkal kas tiek tulkots. Es negribu traucēt Ministru prezidentam, tik tālu, cik tālu mēs varam atrast kopīgus punktus tālākam darbam,» sacīja A.Šķēle, atgādinot, ka viņam bija tikšanās V. Dombrovski.

Viņš arī norādīja, ka tuvākajās dienās TP netaisās nāk ar «skaitļiem ar budžetu», tomēr atzīmēja, ka jāņem vērā, ka jau šobrīd uzņēmēji protestē pret izmaiņām nodokļos, piemēram, transporta nodokli. «Tās ir lietas, ko mēs iesniegsim, precizēsim,» piebilda A.Šķēle.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.