Kapitāla pieauguma nodoklis pastāv visās ES valstīs, tomēr tā piemērošana un likmes ir visai atšķirīgas, Austrumeiropā šī nodokļa likmes caurmērā ir zemākas nekā Rietumeiropā

To rāda a/s BDO Latvia pētījums. «Lai arī nosaukums «kapitāla pieauguma nodoklis» visur ir identisks, tomēr ar to bieži vien saprot ļoti atšķirīgus darījumus un ienākumus no tiem,» brīdina nodokļu eksperte un a/s BDO Latvia valdes priekšsēdētāja Marina Bičkovska. Viņa savu sacīto pamato ar to, ka daudzās ES dalībvalstīs ar nodokli apliekamais objekts neatšķiras, piemēram, tas ir kapitāla pieaugums no akciju, kapitāla daļu, dažādu finanšu instrumentu atsavināšanas, kustamā un nekustamā īpašuma pārdošanas (pārdodot īpašumu, ir jāņem vērā, ka piemērojamo nodokļa likmi var ietekmēt laika periods, kādu aktīvs īpašums ir atradies fiziskas personas īpašumā, kā arī citi faktori). «Tomēr ir arī tādas ES dalībvalstis, kur kapitāla pieauguma nodoklis tiek piemērots netipiskiem darījumiem, piemēram, Spānijā kapitāla pieaugums veidojas no izmaiņām nodokļa maksātāja bagātībā, rodoties jebkādām izmaiņām tās sastāvā, un uz to nav attiecināmi normatīvie akti, kas regulē ienākuma nodokļa likuma piemērošanu,» brīdina M. Bičkovska. Viņasprāt, ar kapitāla pieauguma nodokli ir jābūt ļoti uzmanīgiem, jo jaunajās ES dalībvalstīs tas ienācis no turīgās tirgus ekonomikas sistēmā ilgstoši strādājošām valstīm.

Atšķirīga pieeja

Kapitāla pieauguma nodoklis Bulgārijā ir tikai 10%, Lietuvā, Latvijā – 15%, Rumānijā un Ungārijā – 16%. «Nenoliedzami Austrumeiropā šī nodokļa likme sākotnēji varbūt arī šķiet zemāka nekā vecajās ES dalībvalstīs, tomēr jārēķinās, ka, piemēram, Lielbritānijā dažiem ienākumiem tā ir tikai 10% apmērā, bet budžeta problēmu nomocītajā Grieķijā tie ir 15%,» stāsta M. Bičkovska. Viņa norāda, ka lielākoties Austrumeiropā visa kapitāla pieaugums tiek aplikts ar vienu likmi, taču ir valstis, kurās katram kapitāla pieauguma veidam ir sava likme. Piemēram, Lielbritānijā ir vairākas likmes. «Ir valstis, kurās kapitāla pieauguma nodokļa likme ir atkarīga no ienākuma – jo lielāks kapitāla pieaugums, jo lielāka likme jāmaksā,» tā M. Bičkovska. Viņa savu sacīto pamato ar Dānijas piemēru, kur nodokļa likme ir atkarīga ne tikai no sfēras, kurā šis kapitāla pieaugums ir noticis, bet arī no darījuma apmēra. «Lielbritānijā ar 28% likmi apliek tos kapitāla pieauguma guvējus, kuru ieņēmumi pārsniedz divus miljonus sterliņu mārciņu,» norāda M. Bičkovska.

Visu rakstu Kapitāla pieauguma nodoklis jādozē uzmanīgi lasiet 27. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.