Ražošana

Karavela: Krievijas embargo ir smags, bet ne nāvējošs sitiens

LETA, 04.06.2015

Jaunākais izdevums

Lai risinātu sekas, kas sagaidāmas zivsaimniecības nozarei saistībā ar Krievijas noteikto embargo, tiek veidota darba grupa, kurā strādās zivju pārstrādes uzņēmumu un atbildīgo ministriju pārstāvji, aģentūru LETA informēja SIA Karavela līdzīpašnieks Andris Bite.

Viņš arī atzina, ka aizliegums ir smags sitiens, jo ietekmēs gan nozveju, gan pārstādi, taču tas nav nāvējošs nozarei.

Veidojam darba grupu, kurā strādās Labklājības, Ekonomikas, Zemkopības ministrijas un uzņēmumu pārstāvji. Galvenais uzdevums panākt nodokļu brīvdienas, kā tas ir pārējām nozarēm, ko iepriekš skāris embargo, kā arī atvieglot darbinieku pieteikšanos bezdarbnieku pabalstiem, piemēram, to ļaujot darīt uz vietas uzņēmumā. Ļoti svarīgs arī papildu finansiāls valsts atbalsts dalībai izstādēs. Tāpat meklēsim kompromisus sarunās ar kredītiestādēm, sacīja Bite.

Viņš arī atzina, ka notikušais ir smags sitiens nozarei, taču nav nāvējošs, jo visiem uzņēmumiem ir arī citi tirgi ārpus Krievijas un muitas ūnijas valstīm.

Karavelai, piemēram, eksports Krievijā pērn bija 13%, bet šogad - 6%. Tāpat arī pārējiem ražotājiem bija pietiekami daudz laika, lai pārkārtotu tirgus. Galvenais tagad noturēties un saglabāt ražošanu, kamēr politiķi agri vai vēlu atradīs situācijas risinājumu, atzina uzņēmējs.

Kā ziņots, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saņēmis Krievijas Federācijas veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta Roseļhoznadzor oficiālu paziņojumu par to, ka no šodienas, 4.jūnija, ir spēkā aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krievijas Federāciju.

PVD organizēs operatīvu sanāksmi ar Zivrūpnieku asociāciju un zvejas produktu ražotājiem, lai lemtu par tālākajām darbībām un veicamajiem korektīvajiem pasākumiem.

Tikmēr saistībā ar Krievijas noteikto embargo Latvijas zivju produkcijai zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) prasīs atbalstu nozarei gan no valdības, gan Eiropas Komisijas.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pagājušajā gadā Latvija eksportēja sagatavotu un konservētu zivju produkciju par kopumā 82,7 miljoniem eiro, kur lielākais eksporta partneris bija Krievija ar 32,1% no kopējā eksporta apjoma. Visvairāk tika eksportētas brētliņas un šprotes - par 46,6 miljoniem eiro, no tām uz Krieviju - 51,9%.

Savukārt šogad eksports uz Krieviju samazinājies līdz 18,6% no kopējā zivju produkcijas eksporta apjoma, brētliņas un šprotes eksportētas par astoņiem miljoniem eiro, no tām uz Krieviju - 37,2%.

Uz svaigajām, saldētajām un atdzesētajām zivīm no Latvijas jau tāpat attiecas importa aizliegums, ko Krievija pērn augustā noteica ES pārtikas precēm, reaģējot uz Rietumu sankcijām, kas tika vērstas pret Maskavu pēc iebrukuma Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija atcēlusi aizliegumu piegādāt zivju konservus diviem Baltijas valstu uzņēmumiem, tostarp Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumam Karavela, liecina paziņojums Rosseļhoznadzor mājaslapā.

Šādu lēmumu Krievijas atbildīgais dienests pieņēmis, izskatot materiālus, ko saņēmis pēc tam, kad Rosseļhoznadzor speciālisti pārbaudījuši Latvijas un Igaunijas uzņēmumus. Atļauja eksportēt savu produkciju stājas spēkā no šī gada 15. decembra.

Tādējādi Karavela varēs eksportēt uz Krieviju zivju produkciju, zivju konservus un preservus, savukārt Igaunijas kompānija DGM Shipping AS varēs kaimiņvalstī realizēt zivis un zivju produkciju – Baltijas siļķes un brētliņas.

Citiem uzņēmumiem aizliegums ievest savu produkciju Krievijā tikšot pārskatīts pēc tam, kad Latvija un Igaunija atskaitīsies par konstatēto pārkāpumu novēršanu, uzsver dienestā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmuma SIA Karavela šī gada rādītāji ļauj prognozēt vēsturiski lielāko apgrozījumu - plānots, ka gadā kopumā tas varētu sasniegt 34-35 miljonus eiro, kas ir par 20% vairāk nekā 2016. gadā, informē SIA Karavela mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele.

«Neskatoties uz tirgus apstākļiem un apgrozījuma kritumu 2015. un 2016.gadā, šogad Karavela atgriezusies pie straujas izaugsmes, pateicoties vairākiem realizētiem projektiem Rietumeiropas eksporta tirgos un ASV. Šogad uzsākta sadarbība ar ALDI un LIDL lielveikalu tīkliem Vācijā, vairākiem privātās preču zīmes turētājiem Austrijā, Francijā, Nīderlandē un ASV,» norāda kompānijā.

Karavela ver Lidl durvis

Uz Rietumiem eksportējošiem Latvijas zivrūpniekiem nākamgad vajadzētu just darba rezultātus

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Brētliņām iemantot haizivs draudzību

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju zivju pārstrādes uzņēmums SIA Karavela ir pierādījums gan vecajai patiesībai, ka mazs cinītis gāž lielu vezumu, gan apliecinājums karavānas ceļa turpinājumam, neskatoties uz suņu rejām.

Karavela ver Lidl durvis

Proti, mūsu zivju pārstrādes uzņēmums ir veiksmīgi pabeidzis auditu, lai sāktu pirmās piegādes starptautiskajam veikalu tīklam Lidl (plašāk 06.09. DB). Tīklam, par kura ienākšanu Latvijā vieni fano, otri «vārās», citu pretargumentu vidū minot arī to, ka Lidl plauktos Latvijas preču noteikti nebūs. Galvenokārt – nepieciešamo piegādes apjomu dēļ. Kā spilgti raksturo Karavela līdzīpašnieks Jānis Endele, visu laiku no tribīnes tiek potēts, ka nekas tāds nav iespējams. Tomēr Karavela, atverot Lidl durvis, ir pierādījums precedentam, ka «brētliņa» var iemantot «haizivs» draudzību. Protams, tas nenozīmē, ka šis precedents ievadīs secīgu notikumu lavīnu un Lidl plaukti būs stāvgrūdām pilni ar Latvijā ražotiem produktiem. Un tomēr Karavelas uzņēmība un arī pieredze, jau darbojoties arī Aldi tīklā, dod zināmu pamatu cerībām, ka caur adatas aci izlīst var. Tāpat kā var paziņot, ka tas nav iespējams principā. Protams, «ķīmiskā formula» tam, kā Lidl nodrošina kvalitatīvu preci par cenu, ar kuru palīst zem konkurentu cenas, nav viegli atkožama. Lielās zemo cenu veikalu ķēdes šādu triku pieprot. Citiem tirgus dalībniekiem nākas ar to rēķināties, gribi vai negribi. Protams, Lidl ienākšana Latvijas tirgū atstās ietekmi uz pārtikas mazumtirdzniecības nozari. Tomēr, kā zināms, līdakas ielaišanai karpu dīķī ir arī savs labums – arī pārējās zivis, lai netiktu apēstas, spiestas kustēties ātrāk un, zaudējot taukus, to vietā iegūst muskuļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Karavela šogad plāno ieguldīt 2 miljonus eiro noliktavu rekonstrukcijā

Db.lv, 23.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA «Karavela» šogad plāno sasniegt apgrozījumu virs 36 miljoniem eiro un ieguldīt investīcijas apmērām divu miljonu eiro apmērā noliktavu rekonstrukcijā un paplašināšanā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Karavela» pagājušajā gadā strādāja ar apgrozījumu 38,725 miljonu eiro apmērā, kas bija par 10,422 miljoniem eiro jeb 36,8% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt uzņēmuma tīrā peļņa sarukusi par 7,3%, salīdzinot ar 2016.gadu, un pērn bija 693 tūkstoši eiro, liecina uzņēmuma gada pārskats.

Šogad uzņēmums plānojis kāpināt pārdošanas rentabilitāti, palielinot pārdošanas apjomus produktiem ar lielāku pievienoto vērtību. Uzņēmums iecerējis saražot ap 65 miljoniem konservu kārbu, sacīts uzņēmuma 2017.gada pārskatā. Tas būtu pieaugums, salīdzinot ar pagājušo.gadu, kad SIA «Karavela» saražoja 55 miljonus konservu kārbu un 417 tonnas citas zivju produkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Noteikts, kāda ir Krievijas embargo un rubļa vērtības krituma ietekme uz Latvijas ekonomiku

Žanete Hāka, 31.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās Universitātes eksperti veikuši pētījumu par to, kāda ir bijusi ekonomikas embargo un Krievijas rubļa krituma ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, DB rīkotajā diskusijā «Latvijas – Krievijas ekonomiskā sadarbība vakar, šodien, rītdien?» informēja Rīgas Tehniskās Universitātes profesors Remigijs Počs.

Pētījumā secināts, ka ekonomikas embargo rezultātā Latvijas eksports uz Krieviju sankciju skartajās preču grupās 2014.gadā samazinājās par 6,7 miljoniem eiro, bet 2015.gadā – par 50,4 miljoniem eiro, kopumā sasniedzot 57,3 miljonus eiro,

Lielākais kritums vērojams gaļas, zivju izstrādājumu apjomam.

Jāņem vērā, ka, piemērojot sankcijas, pieauga arī citu valstu saražoto preču apjomi tirgū, palielinot konkurenci ES, līdz ar to pētījumā ir aprēķināti zaudējumi no eksporta uz citām valstīm. Secināts, ka reģionālās konkurences pieauguma dēļ Latvijas eksports sankcijas precēm 2014.gadā samazinājās par 77 miljoniem eiro, bet 2015.gadā – par 124 miljoniem eiro, kopējai summai sasniedzot 200 miljonus eiro, liecina pētījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Karavela apgrozījums pirmajā pusgadā sasniedzis apmēram 25 miljonus eiro

LETA, 14.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju konservu ražotāja «Karavela» apgrozījums šogad pirmajā pusgadā sasniedzis apmēram 25 miljonus eiro, kas ir vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, aģentūrai LETA sacīja kompānijas mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele.

«Visi šim gadam uzstādītie mērķi vismaz līdz šim izskatās, ka pildās - gan apgrozījuma, gan peļņas, gan saražoto konservu kārbu skaita ziņā,» teica Endele.

Viņš atgādināja, ka šogad pavasarī «Karavela» noslēdza darījumu par «Larsen Danish Seafood» iegādi un tā ražošanas, tirdzniecības, preču zīmes integrāciju esošajā «Karavelas» sistēmā.

«Pozitīvi, ka patlaban mēs esam pilnībā pārņēmuši visu šo pārdošanas tīklu. Lielāko daļu viņu produktu esam iemācījušies ražot. Līdz gada beigām atbilstošos izmaksu rāmjos plānojam ietilpināt arī savu ražošanu, lai partneris, kas nodarbojas ar loģistiku un produkcijas izvadāšanu, būtu apmierināts. Patlaban ļoti intensīvi norit pārrunas par jaunu produkta ieviešanu,» sacīja Endele, piebilstot, ka līdz šā gada beigām vairākus «Karavela» orģinālproduktus, tostarp konservus iepakojumos ar caurspīdīgo vāciņu un tunci ar «Larsen» zīmolu plānots sākt piedāvāt veikalos Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākie finanšu rezultāti liecina, ka zivju konservu ražotāja SIA Karavela pārdošanas rādītāji šā gada pirmajos 5 mēnešos sasnieguši jau 21,83 miljonus eiro, kas ir par 26 % vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā laika periodā, informē uzņēmumā.

Rezultāti sasnieguši plānoto budžeta apjomu un realizēti ieplānotie projekti.

Karavela arī veiksmīgi noslēdzis pirmo posmu Vācijas uzņēmuma Larsen Danish Seafood ražošanas aktīvu pārvietošanā un iekārtu palaišanā uzņēmuma telpās Rīgā, Atlanijas ielā. Kopā ar Larsen brenda produkcijas ekskluzīvo izplatītāju Vācijā, DOVGAN GMBH, ir veiksmīgi pārslēgti piegādēs līgumi ar visiem Vācijas lielveikalu tīkliem.

«Šis bija patiesi trauksmains laiks, tik īsā laikā pārcelt visu ražošanu no Vācijas uz Latviju, integrēt to mūsu rūpnīcas vidē, saglabāt un uzlabot produktu kvalitāti un garšu īpatnības- šajos procesos ir iesaistīti pilnīgi visi Karavelā strādājošie. No uzņēmuma attīstības viedokļa esam spēruši lielu soli uz priekšu, ir būtiski paplašinājies mūsu piedāvātais produktu klāsts, tāpat ir pavērušās iespējas radīt jaunus. Mēs arvien turpinam mācīties, gan no kļūdām, gan uzņemot jaunas zināšanas un prakses,» uzņēmuma Larsen Danish Seafood iegādi komentē Karavela vadītājs Andris Bite.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju konservu ražotājs SIA Karavela paziņojis par Vācijas zivju produktu ražotāja Larsen Danish Seafood (LSD) iegādi un ražošanas, tirdzniecības, preču zīmes integrāciju esošajā Karavelas sitēmā.

Uz Karavelas ražotni Rīgā jau ir pārvestas un uzstādītas ražošanas iekārtas, kas nodrošinās Larsen esošā sortimenta pilnu ražošanas ciklu. Līdzās Kaijas un Arnold Sorensen preču zīmēm, turpmāk būs atrodama arī Larsen preču zīme.

Uzņēmums Larsen Danish Seafood bija trešais lielākais Vācijas zivju konservu ražotājs,kurš Vācijas tirgū patērētājam ir pazīstams kā Larsen zīmols. Lielākās produktu grupas, kuras tiek piedāvātas klientiem - Atlantijas skumbrija, siļķe, lasis, kūpināta siļķe un forele. Larsen zīmols ir labi atpazīstams un spēcīgs Vācijas un Dānijas tirgos, un šobrīd ir pārstāvēts visos veikalu tīklos, izņemot LIDL un Aldi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Karavela apgrozījuma pieaugumu šogad veicinās cenu kāpums konserviem

Žanete Hāka, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA «Karavela» 2018. gadā strādājis ar apgrozījumu 41,616 miljonu eiro apmērā, kas bija par 7,5% jeb 2,891 miljonu eiro vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu porfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa pērn bija 1,513 miljoni eiro, kas bija par 819 tūkstošiem eiro jeb 2,2 reizēm lielāki nekā 2017. gadā.

SIA «Karavela» pagājušo gadu vērtā kā labu - uzņēmumam izdevies pārsniegt plānotos apgrozījuma, ražošanas apjoma un peļņas rādītājus. 2018. gadā uzņēmuma labie finanšu rādītāji sasniegti, pateicoties jaunu produktu ar augstāku pievienoto vērtību pārdošanai, sacīts tā gada pārskatā.

Uzņēmums 2018. gadā saražojis kopumā 71 miljonu konservu kārbu un 505 tonnas citas zivju produkcijas.

SIA «Karavela» lielāko daļu produkcijas eksportē - uz Eiropas Savienības valstīm pērn pārdota produkcija 28,548 miljonu eiro apmērā, kas veido 69% no uzņēmum apgrozījuma. Uz citām valstīm eksportēta produkcija 7,109 miljonu eiro apmērā (17% no apgrozījuma), savukārt Latvijā pērn realizēta produkcija 5,959 miljonu eiro apmērā (14% no apgrozījuma). Uzņēmuma eksporta apjomi pērn pieauguši gan uz Eiropas Savienības, gan citām valstīm, savukārt ieņēmumi no Latvijā realizētās produkcijas samazinājās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju konservu ražotājs SIA "Karavela" 2019. gadā sasniegusi 51,69 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 24% vairāk nekā 2018 gadā, kad bija 41,616 milj. eiro, informē uzņēmumā.

Kompānijas peļņa pieaugusi pat vairāk nekā 3,3 reizes, sasniedzot 5,08 milj. eiro pret 2018 gada peļņu 1,517 milj. eiro apmērā.

2019. gada rezultāti pārsnieguši iepriekš plānoto uzņēmuma apgrozījumu un peļņu.

"Man kā uzņēmuma vadītājam ir patiess prieks par rezultātiem, kas sasniegti 2019. gadā, kas ir mūsu iepriekšējo periodu darbs pie uzņēmumu darba efektivitātes sakārtošanas, pareizi izvēlētajiem tirgiem un jaunajiem produktiem, kas reāli sāka "strādāt" kompānijas labā pagājušā gadā. Ņemot vērā labos 2019. gada rezultātus un zinot pie kādiem projektiem šobrīd strādā mūsu uzņēmums, mums ir radusies jauna ambīcija - "Iespējams, "Karavela" ir inovatīvākais zivju konservu ražotājs pasaulē"", tā par 2019. gada rezultātiem un nākotnes ambīcijām saka kompānijas vadītājs Andris Bite.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums Karavela nostiprinās Skandināvijā un pēta tirgujaunām investīcijām.

Uz kopējā fona, ko radīja gan ekonomiskā recesija, gan Krievijas un citu Austrumeiropas valstu aizvēršanās, SIA Karavela ir zivju pārstrādes nozares veiksmes stāsts. Kompānijas īpašnieki pirms vairākiem gadiem riskēja, ieguldot daudzmiljonu investīcijas ražotnes modernizēšanā, un šobrīd var teikt – tas bija pareizs solis, lai augtu un attīstītos.

Jāatgādina, ka SIA Karavela izveidojās uz kādreizējā zivrūpniecības flagmaņa Kaija bāzes, kas pēc Krievijas krīzes bija nonācis bankrota priekšā. Karavela ražošanu maksātnespējīgās zivju pārstrādes AS Kaija telpās sāka 2004. gada novembrī, un tolaik mēnesī tika saražots aptuveni miljons līdz 1,2 miljoni kārbu konservu, galvenokārt no Atlantijas okeāna zivīm. Šogad kompānija plāno saražot sešas reizes vairāk, un pamazām tiek iekaroti rietumvalstu tirgi. Tagad Karavelas niša ir premium segments un roku darbs. Skandināvijas tirgū šobrīd tā ieņēmusi līderpozīcijas ar skumbriju konserviem. Kompānija iegājusi arī ASV tirgū, kur realizācijas apjomi ir stabili, taču sākotnējās prognozes par Krievijas tirgus ātru aizstāšanu ar šo tirgu pagaidām nav vainagojušās ar panākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uz Rietumiem eksportējošiem Latvijas zivrūpniekiem nākamgad vajadzētu just darba rezultātus

LETA, 18.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zivrūpniekiem, kuri pēdējos gadus intensīvi strādājuši pie eksporta uz Rietumiem, nākamgad vajadzētu just darba rezultātus, aģentūrai LETA prognozēja zivju konservu Kaija ražotāja Karavela līdzīpašnieks un mārketinga direktors Jānis Endele.

Viņš sacīja, ka kompānijām, kas strādā pie eksporta uz Rietumiem, attiecīgā eksporta līkne aug.

Domāju, ka nākamgad lēnā garā visiem, kuri strādā Rietumu virzienā, šai līknei vajadzētu sākt kāpt. Vajadzīgi 2-4 gadi, kamēr uzņēmums runā ar klientiem, stāsta par savu produkciju un rāda to klientiem, līdz seko breaking point [izlaušanās punkts], kad potenciālie partneri piekrīt sadarboties. Ja strādā ar potenciālo klientu bāzi, tavi produkti ir interesanti un konkurētspējīgi, iespējas ir, sacīja Endele.

Endele arī teica, ka Karavela šogad varētu sasniegt kompānijas vēsturē augstākos pārdošanas apmērus Rietumos, un arī kopvērtējumā sagaida izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA Karavela pabeidzis auditu un gatavs starta piegādēm starptautiskajam veikalu tīklam Lidl

SIA Karavela līdzīpašnieks un mārketinga direktors Jānis Endele DB stāsta, kāds bijis ceļš līdz Lidl un kliedē vairākus mītus.

Fragments no intervijas:

Kāda ir Karavelas pieredze ceļā uz Lidl veikalu plauktiem?

Būtu jāsaprot, kas Rietumos ir zemo cenu veikali. Polijā tas ir Biedronka, kas šo koncepciju noskatījās no Lidl, un Aldi. Šie ir giganti, citiem nav sanācis tik labi. Interesantākais ir tas, kāpēc tie aug un cilvēki turp labprāt dodas. Tecso un citiem lielajiem tirgotājiem Anglijā apgrozījums samazinājās, bet Lidl un Aldi tas auga par 25 %.

Kas tad ir Lidl vai šo zemo cenu veikalu fenomens? Te jāsaka, ka esam eksperti – esam kļuvuši par partneriem Aldi Vācijā, kur kādu laiku strādājam, tikko esam izgājuši auditu Lidl, un divi līgumi ir sagatavošanas stadijā. Strādājam pie etiķetēm, dizaina, cenas apstiprinātas, un būs piegādes. Tāpēc varu pamatoti uzskatīt, ka Karavela ir eksperts. Jāsaprot, kas ir šī tīkla veiksmes pamatā, kā tas rīkojas jaunajos tirgos, kuros piegādātājus izvēlas nedaudz savādāk, kamēr tiek sasniegta zināma kapacitāte. Pirmkārt, to varētu nosaukt par veikalu pie mājas vai ikdienas iepirkumu veikalu. Veikala plauktos tur ir tikai TOP preces, ko cilvēkiem vajag patērēt ikdienā. Taču, ja man būs jātaisa ballīte, es neiešu uz Lidl vai Aldi, jo man vajag plašāku sortimentu. Kompānija to izkalkulē ļoti vienkārši, pirms ienākšanas tirgū profesionāli datu pētītājiem noskaidrojot, kas šajā reģionā vai valstī ir TOP produkti, ko cilvēki ikdienā patērē. Tādējādi tā pati sākotnēji neeksperimentē ar sortimentu. Otrs – mazumtirgotājs noskaidro, kas konkrētā preču grupā ir labākais produkts. Ja tas, nosacīti, ir biezpiena sieriņš kārumiņš tas paņems šo produktu, to izpētīs un iedos potenciālajiem piegādātājiem, sakot, ka nepieciešams tieši tādas pašas kvalitātes produkts, un plauktā atradīsies pilnīgi identisks produkts, bet ar veikala dizainu. Jāsaprot, ka viņi vispār nestrādā ar tradicionālajām preču zīmēm. Tā ir galvenā atšķirība, ka šādu tirgotāju veikalos ir tikai to pašu preču zīmes. Cilvēks to zīmolu nepazīst, bet visi saka, ka cenas ir pieņemamas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums "Karavela" papildus esošajiem 200 darbiniekiem pieņēmis darbā vēl aptuveni 60 darbiniekus.

Db.lv jau rakstīja, ka koronavīrusa radītā ārkārtas situācija veicinājusi pieprasījumu pēc ilgāk uzglabājamas pārtikas, tostarp arī konserviem. Pieprasījuma apmierināšanai meklējot papildspēkus, "Karavela" aicināja citas nozares aizdot darbiniekus, nevis atlaist viņus.

Darbam "Karavelā" pieņemti aptuveni 60 cilvēki no Rīgas, kas iepriekš pārsvarā strādājuši viesmīlības nozarē. Šobrīd "Karavela" darbinieku pieņemšanu ir noslēgusi.

"Sākotnējā doma bija, ka pieteiksies uzņēmumi. Bija pat dažas vienošanās, tostarp ar lieliem un zināmiem uzņēmumiem, bet dažādu iemeslu dēļ tālāk nekas nenotika," stāsta SIA "Karavela" mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Karavela kāpina gan peļņu, gan apgrozījumu

Lelde Petrāne, 06.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaijas zivju konservu ražotājas SIA Karavela apgrozījums 2014. gadā sasniedza 32,4 milj. eiro, kas ir par 9% vairāk nekā 2013. gadā, kad tas bija 29,79 milj. eiro, savukārt, uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas 2014. gadā augusi par 29%, salīdzinot ar 2013. gadu, sasniedzot 1,036 milj. eiro, aprēķinātie nodokļi – 1,4 milj. eiro, liecina medijiem sniegtā informācija.

Jānis Endele, SIA Karavela līdzīpašnieks un mārketinga direktors, skaidro, ka 2014. gads uzņēmumam zīmīgs ar to, ka izdevies noslēgt 7 gadu ciklu, kura laikā tika īstenota stratēģija par tirgus diversifikāciju, palielinot tirdzniecības apjomus Rietumeiropas un Skandināvijas valstīs.

2014. gads bija pirmais gads uzņēmuma vēsturē, kad pārdošanas apjomi rietumu tirgos pārsniedza pārdošanas apjomus tradicionālajos jeb NVS valstu tirgos.

Andris Bite, SIA Karavela līdzīpašnieks un valdes loceklis, stāsta, ka 2014. gads bija otrais gads, kad uzņēmums pilnvērtīgi strādāja rietumu tirgos, gan veiksmīgi noslēdzot kontraktus ar Skandināvijas tirdzniecības tīkliem, gan uzsākot pastāvīgas piegādes Lielbritānijas tirgum. Uzņēmums turpināja paplašināt pārdošanas apjomus ES valstu tirgos (pieaugums par 34% salīdzinot ar 2013. gadu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Karavela: Pieprasījums pēc zivrūpnieku produkcijas mazliet pārsniedz saražotos apmērus

LETA, 27.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivrūpniecības nozari Latvijā līdz šim nav būtiski negatīvi ietekmējusi Covid-19 krīze - lai arī ārkārtējās situācijas sākumā pārdošana īslaicīgi kritās, patlaban pieprasījums atkal mazliet pārsniedz saražotos apmērus, teica zivju konservu ražotāja "Karavela" mārketinga direktors Jānis Endele.

"Nozari kopumā, neraugoties uz pasaulē notiekošo, globālas ķibeles līdz šim nav piemeklējušas. Bija brīdis, kad piedāvājums īslaicīgi pārsniedza piepieprasījumu, bet tagad visi uzņēmumi strādā plānotajā darba grafikā un pieprasījums mazliet pārsniedz saražotos apmērus," sacīja Endele. Viņš piebilda, ka nozarei otrais pusgads realizācijas apmēru ziņā allaž ir labāks nekā pirmais. Lai arī bija īslaicīgs pārdošanas apmēru kritums vienubrīd ārkārtējās situācijas laikā, pašlaik pārdošana atgriezusies plānotajā līmenī un nozare par pārdošanu žēloties nevar nevar.

"Karavelas" mārketinga direktors piebilda, ka pēc lokālajām krīzēm nozarē un Krievijas noteiktā embargo 2015.gadā, kā arī valūtu devalvācijas bijušajos Padomju Savienības tirgos nozare kļuvusi stiprāka. Vājākie uzņēmumi savu darbību izbeiguši jau iepriekšējos gados, vēl pirms Covid-19 pandēmijas un Latvijas tirgū palikuši spēcīgākie.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dienas tēma: Diētu govīm pārtrauks kvotu brīvlaišana

Raivis Bahšteins, 10.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaidāms, ka martā piena iepirkuma cena būs atpakaļ vismaz decembra līmenī, ja ne pat nedaudz augstāka, tomēr nozarē problēmu netrūkst

Tā DB intervijā stāsta Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. Pieninieki negrib attapties panikas lēkmē, tāpēc nekavējoties pieprasa pārstrādātājiem pieejamu atbalstu, nediskriminējot nevienu no iesaistītajiem posmiem.

Piena nozare grīļojas uz kraujas malas. Kas īsti bijuši lielākie grūdieni?

Latvieši ir izturīga tauta, bet pašlaik mūsu nozarē visas nelaimes sanākušas vienkopus. Jau pagājušā gada maijā bija pirmās piezīmes, ka eiforijai jābeidzas, jo cenu kāpums industriālajiem produktiem apstājās un sāka kristies – sausajam vājpienam, sausajam pilnpienam, sūkalu pulverim, industriālajiem sieriem un arī sviestam, kas ir sausā vājpiena ražošanas blakusprodukts. Tajā pašā laikā ziemeļu puslodē pieauga piena ražošanas apjoms, jo nāca vasara. Tas bija vēl pirms embargo. Visi grib teikt, ka embargo bija vienīgais, kas noveda piensaimniekus krīzē, bet nebūt ne. Krievija nav tik stipra, lai sašūpotu visu pasauli, vēl jo vairāk – piena nozarē. Nekādi. Vienlaikus embargo nenoliedzami bija kārtīgs spēriens Baltijai un Polijai. 2013. gadā uz Krieviju aizvedām produkciju par 25,4 milj. eiro, bet pērn tikai pirmajā pusgadā – par 24,5 milj. eiro. Tikpat, cik iepriekš gada laikā. Galvenokārt pateicoties Food Union aktivitātēm un īpašnieku struktūrai. Mūsu piena produktiem Krievija zuda, izņemot atsevišķas sīkas produktu kategorijas. Un saldējumu, kam vismaz šobrīd durvis nav ciet, tomēr rubļa devalvācija ir novedusi pie tā, ka mūsu saldējums Krievijā kļuvis konkurētnespējīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Putins pagarina lauksaimniecības produktu importa embargo līdz 2017.gada beigām

LETA, 30.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins līdz 2017.gada beigām pagarinājis lauksaimniecības produktu importa embargo no Eiropas Savienības (ES) un citām valstīm, kas noteikušas sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās agresiju Ukrainā.

Krievijas valdības oficiālajā portālā publicētajā Putina dekrētā teikts, ka embargo tiek pagarināts līdz 2017.gada 31.decembrim.

Dekrētā arī norādīts, ka Krievijas valdībai tiek dotas pilnvaras nepieciešamības gadījumā iesniegt priekšlikumus par šo pasākumu termiņa maiņu.

Jau vēstīts, ka Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs 27.maijā paziņoja, ka Krievijas valdība ierosinās Putinam pagarināt embargo līdz 2017.gada beigām.

Krievija no 2014.gada 7.augusta noteica lauksaimniecības produkcijas embargo no ASV, ES, Austrālijas, Norvēģijas un Kanādas. 2015.gadā embargo tika pagarināts līdz šā gada 5.augustam. No pagājušā gada 13.augusta embargo noteikts arī pret Albāniju, Melnkalni, Islandi un Lihtenšteinu, bet no šā gada 1.janvāra - pret Ukrainu, kas arī pievienojās starptautiskajām sankcijām pret Krieviju, kuras noteiktas saistībā ar tās agresiju Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada augustā SIA "Karavela" noslēgusi Vācijas zivju konservu ražotāja "Larsen Danish Seafood" pirkšanas darījumu, informē uzņēmumā.

Saskaņā ar darījuma nosacījumiem augustā tika veikti pēdējie maksājumi, kā arī pilnībā ir pārvestas uz Latviju un palaistas visas ražošanas iekārtas, kā arī "Karavelas" īpašumā pāriet visas vācu ražotāja preču zīmes, no kurām "Larsen " zīmols ir pats vērtīgākais. Tieši "Larsen" pārdošanas apjomi Vācijā ir auguši ļoti strauji - "Larsen" konservu pārdošanas apjoms 2019. gadā bija 2,24 miljoni eiro, bet šā gada pirmo sešu mēnešu apgrozījums sasniedzis 2,08 miljonus eiro.

"Tas, kas mani dara īpaši priecīgu, ir fakts, ka šis darījums vēlreiz pierāda, ka Latvijas uzņēmumi var kā līdzīgs ar līdzīgu konkurēt ar Vācijas ražotājiem, kas ir vieni no spēcīgākajiem Eiropas tirgū. Šobrīd jau vairāk domājam par 2021. gadu, jo tas solās būt nezināmu notikumu pilns – Brexit, Covid turpinājums, dolārs…," tā saka kompānijas vadītājs Andris Bite.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Karavela reģistrējusi komercķīlu, kuras maksimālā summa ir 11 miljoni eiro

Db.lv, 22.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA «Karavela» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 11,008 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Karavela» par labu AS «Swedbank» ieķīlājusi uzņēmumu kā lietu kopību, krājumus, nemateriālos ieguldījumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības.

21.augustā reģistrētā komercķīla nodrošina aizdevuma līgumu un divus kredītlīnijas līgumus. Uzņēmumam šobrīd ir aktuālas kopumā 10 komercķīlas.

SIA Karavela mārketinga direktors Jānis Endele informēja, ka uzņēmums veic noliktavu rekonstrukciju un mainīta banka, kura piedāvājusi izdevīgākus un labākus nosacījumus.

SIA «Karavela» reģistrēta 2001.gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 49 700 eiro un tā īpašnieki ir trīs privātpersonas. 2017.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 38,725 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļiem bija 693 tūkstoši eiro. Tas nodarbināja 216 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paralēli negatīvajām sekām, ko radījusi ģeopolitiskā situācija un valūtu svārstības, bažas par zivju pārstrādes nozares nākotni rada arī Rosseļhoznadzor inspektoru vizīte uzņēmumos, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumus (zivju konservu un preservu ražotājus) Krievijas embargo tieši neskar, tomēr pastarpinātas sekas, tostarp vietējo valūtu devalvācija NVS, kā arī ASV dolāra stiprums, kas sadārdzināja izejvielas, atstāj būtisku negatīvu ietekmi uz visu nozari. Turklāt šobrīd vairāki uzņēmumi, kas uz Krieviju eksportē šprotes, gaida oficiālo paziņojumu par aizliegumu Latvijas produkcijas eksportam, kas būs smags sitiens nozarei. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzsver, ka gaidāmais aizliegums nav saistāms ar šprotu kvalitāti, bet pieļauj, ka tam ir saistība ar Latvijas prezidentūru ES padomē.

Vētī Rosseļhoznadzor

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievija pagarinās lauksaimniecības produktu embargo līdz 2017.gada beigām

LETA, 27.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maskava pagarinās Eiropas Savienībai (ES) un citām rietumvalstīm noteikto lauksaimniecības produktu embargo līdz 2017.gada beigām, piektdien paziņoja Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

Mūsu ražotāji vairākkārt ir aicinājuši saglabāt pārtikas produktu embargo lauksaimniecības precēm un produktiem no valstīm, kas ieviesa sankcijas pret Krieviju vai pievienojās to ieviešanai. Vēlos teikt, ka esmu devis rīkojumu attiecīgo pasākumu pagarināšanai nevis par gadu, bet līdz 2017.gada beigām, Medvedevs pavēstīja Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības biedriem.

Viņš norādīja, ka tiks sagatavots atbilstošs aicinājums Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un izstrādāti nepieciešamie valdības lēmumi.

Tādēļ tie, kas nodarbojas ar lauksaimniecības biznesu, agrāro rūpniecību iegūs vēl ilgāku, vēl tālāku horizontu savu investīciju plānošanai, ko mums vairākkārt lūdza. Gan lielās, gan salīdzinoši nelielās lauksaimniecības kompānijas iegūs iespēju rēķināties ar to, kas notiks tālākā perspektīvā, piebilda Krievijas premjerministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas noteiktais embargo ietekmējis arī konservu kārbu ražotāja SIA Kalmeta darbību, atzīst kompānijas direktors Andris Vītiņš.

Uzņēmuma saknes meklējamas 1972.gadā, taču 1992.gadā tika nodibināta SIA Kalmeta, kas sākumā nodarbojās ar tirdzniecību.

Ar kārbu ražošanu SIA Kalmeta sāka nodarboties 90.gadu beigās pēc tam, kad iegādājās nepieciešamās iekārtas un ēkas konservu kārbu ražošanai.

Patlaban kompānijas klienti ir zivju un gaļas konservu ražotāji, bet pēdējo gadu laikā audzis arī mazāku klientu skaits, kuri audzē mājdzīvniekus un ražo konservus.

Kompānijā strādā aptuveni 50 darbinieki. «Ventspilī pagaidām mums nav bijušas problēmas ar darbinieku atrašanu, esam atraduši arī atslēdzniekus, kuri, protams, bija jāapmāca,» saka A. Vītiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru