Jaunākais izdevums

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien izteicis neuzticību veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP) un atbilstoši Sadarbības līgumam ir aicinājis partiju apvienību "Attīstībai/Par!" virzīt jaunu veselības ministra amata kandidātu, aģentūru LETA informēja premjera birojā.

Ņemot vērā koalīcijas līgumu, Kariņš šodien informējis koalīcijas partnerus, ka šo ceturtdien, 7.janvārī, viņš parakstīs Viņķeles demisijas pieprasījumu.

Viņķele veselības ministres pienākumus pildīs līdz ceturtdienai, bet līdz jaunā ministra amatā stāšanās šīs nozares ministra pienākumus pildīs aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Kariņš informēja, ka viņš šorīt ticies ar visiem koalīcijas partneriem un atsevišķi ar "Attīstībai/Par!", aicinot šo politisko spēku izvirzīt "jaunu, enerģisku un spējīgu" veselības ministra amata kandidātu, kas "kas izvedīs mūs laukā no šīs situācijas".

Premjers sagaida, ka nākamais veselības ministrs ne tikai sagatavos vakcinācijas pret Covid-19 plānu, bet rīkosies tā, lai valsts varētu atgriezties ikdienas dzīves režīmā.

Premjers uzsvēra, ka "Attīstībai/Par!" ir iespēja izvirzīt kādu politisku vai nepolitisku kandidātu. "Esmu atvērts abiem variantiem," sacīja Kariņš. Viņš pauda pārliecību, ka Latvijā ir gana daudz profesionāļu, kuri kvalificētos veselības ministra amatam un spētu vadīt veselības nozari.

Ministru prezidents norādīja, ka Latvija jau ilgstoši cīnās ar Covid-19 izraisīto pandēmiju un esam šīs cīņas izšķirošā brīdī, tas liek skaidri apzināties, ka vienīgais veids, kā atcelt ierobežojumus, atgriezties normālā dzīvē un atsākt mērķtiecīgu virzību uz attīstību ir iespējami ātra sabiedrības imunizācija.

"Tās pamatā ir jābūt skaidram un sabiedrībai saprotamam vakcīnu pieejamības plānam. Jau kopš otrā pandēmijas viļņa sākuma mēs cīnāmies ar sekām tam, ka tad, kad varējām rīkoties ātri un apsteidzoši, nebija skaidra un saprotama rīcības plāna. Interpretācija un dezinformācija tam ir sekas un mēs visi kā sabiedrība no tā ciešam jau šobrīd. Tā turpināt nevaram," uzsvēra Kariņš.

Ministru prezidents uzsver, ka vakcīnu pieejamības plāns ir nacionāla līmeņa dokuments un visas valsts prioritāte. Viņa ieskatā, plānā ir jābūt atbildei uz galveno jautājumu - kā iespējami īsā laikā un nevainojami noorganizētā loģistikas un komunikācijas procesā nodrošināt vakcīnu pieejamību visai sabiedrībai.

Kariņš uzskata, ka tam ir jānotiek loģiskā un organizētā veidā. "Katra diena, kas aizvadīta, nepamatoti kavējot vakcīnu pieejamību iedzīvotājiem, var maksāt kādam veselību vai dzīvību. Plāna izstrādē un koordinētā īstenošanā jāiesaista visas institūcijas, kas tuvas katram iedzīvotājam, piemēram, pašvaldības un ģimenes ārsti," atzina premjers.

"Ņemot vērā visus šos apstākļus, esmu nolēmis izteikt neuzticību ministrei, par ko informēju arī koalīcijas partnerus. Valdības komandā gaidu enerģisku cilvēku ar skaidru redzējumu, kā pārliecinoši vadīt un restartēt mūsu līdzšinējo cīņu ar pandēmiju," pauda Kariņš.

Kariņš līdz šim vairākkārt paudis neapmierinātību ar Veselības ministrijas (VM) un ministres darbībām Covid-19 izplatības ierobežošanā, bet pēdējā laikā kritika tika izteikta par skaidra Covid-19 vakcinācijas plāna neesamību.

Otrdien valdībā bija paredzēts skatīt VM izstrādāto vakcinācijas plānu, taču šī jautājuma izskatīšana tika pārcelta uz šo ceturtdienu, 7.janvāri.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka valdības sēde atlikta, lai politiķi pārrunātu šo demisijas pieprasījumu. Kariņš par to konsultējies ar citiem koalīcijas partneriem, no kuriem saņēmis atbalstu demisijas pieprasīšanai.

Kariņš otrdien tikās ar Viņķeles pārstāvēto partiju apvienību "Attīstībai/Par!".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts prezidents apšauba Kariņa lidojumu ar privātajām lidmašīnām samērīgumu

LETA, 27.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits šodien "Jaunās vienotības" (JV) politiķi, pašreizējo premjeru Krišjāni Kariņu oficiāli nominēs Ministru prezidenta amatam.

Levits par Kariņa nominēšanu šodien paziņoja preses konferencē, piebilstot, ka attiecīgu dokumentu vēl parakstīs vēlāk dienas gaitā.

Prezidents stāstīja, ka iepazinies ar topošo valdības deklarāciju un esot guvis "pilnīgi skaidru pārliecību", ka topošā koalīcija ir pietiekami stabila un ka tai ir pietiekami daudz kopīgu uzstādījumu, kas var būt par pamatu nākamās valdības darbībai nākamajos četros gados.

Abi politiķi tikšanās laikā esot pārrunājuši valdības deklarācijas pirmo melnrakstu, informēja Levits. Kariņš dokumentu esot nosūtījis prezidentam izskatīšanai jau pirmdien. Deklarācijā ir paredzēti pieci bloki. Viens no tiem ir drošība un ārpolitika, kurā iezīmēta valdības rīcība šajās jomās. Nākamais bloks ir izglītība, kas, prezidenta ieskatā, ir ārkārtīgi svarīga joma. Viņaprāt, topošās valdības partiju pārstāvjiem pie šīs sadaļas būtu rūpīgāk jāpiestrādā - īpaši pie augstākās izglītības, zinātnes un tehnoloģiju jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kariņš 10 miljardus eiro Latvijai ES daudzgadu budžetā vērtē kā ļoti labvēlīgu iznākumu

LETA, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta pieņemšanu un lēmumu par ES atjaunošanas fonda izveidi Latvijai turpmākajos septiņos gados būs pieejami vairāk nekā 10 miljardi eiro, pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņa vērtējumā, budžeta sarunu iznākums Latvijai ir ļoti labvēlīgs, jo mūsu valsts turpmākajos gados no ES daudzgadu budžeta saņems par vairākiem miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējā posmā, tādējādi laikā, kad faktiski visā Eiropā samazinās ES fondu finansējums, Latvijai tas pieaugs.

Darbs pie maksājumu izlīdzināšanas turpinās  

Lauksaimnieki ir pateicīgi Latvijas premjerministram Krišjānim Kariņam par padarīto darbu daudzgadu...

Kariņš skaidroja, ka pēc četru dienu garām diskusijām ir panākta vienošanās gan par Eiropas ekonomikas atjaunošanas fondu, gan arī par daudzgadu budžetu.

"Latvijai tas nozīmē nākamajos septiņos gados vairāk nekā 10 miljardus eiro, kas ienāks ekonomikā," sacīja politiķis.

Kariņš uzsvēra, ka Latvijai īpaši svarīga ir kohēzijas pozīcija. Lai arī visā Eiropā Lielbritānijas izstāšanās no ES dēļ kohēzijas fondu apjoms samazinās, Latvijai kohēzijas līdzekļu būs nedaudz vairāk.

"Lauksaimniecībā panāktais tiešmaksājumu kopapjoms pieaudzis par 40% - tas nozīmē, ja tagad zemnieki saņem 179 eiro par hektāru, tad 2022.gadā varētu saņemt vidēji 200 eiro, bet 2027.gadā - 215 eiro par katru hektāru. Apstākļos, kad vairumā valstu fondi iet uz leju, bet mums iet uz augšu, tas nozīmē lielas attīstības iespējas Latvijā," norādīja premjers.

Nākamais uzdevums ir saplānot gudru naudas ieguldījumu, uzsvēra Kariņš. Tas tiks īstenots saskaņā ar jauno Nacionālās attīstības plānu, kas kā ceļa karte iezīmē ieguldījumu virzienus. Kariņš pastāstīja, ka ir virkne konkrētu iestrāžu līdzekļu izlietojumam.

"Mērķis ir elementārs - izmantot iespēju, ko mums dod dalība ES, un gudri ieguldīt, lai mūsu ekonomika augtu," pauda politiķis, akcentējot, ka Eiropas nauda ir investīcijas, kas palīdzēs Latvijai attīstīties

Kariņš skaidroja, ka vienošanās par abām pozīcijām Eiropas valstu līderu vidū bijusi vienprātīga. Saistībā ar principu ES fondus saistīt ar likumu varu Kariņš akcentēja, ka valstis ar to apstiprinājušas Eiropas pamatvērtību.

"Pilnveidojot kopīgo likumisko bāzi, stiprināsim demokrātiju, tiesas neatkarību, kas ir kodols mūsu vērību sistēmā," skaidroja amatpersona.

Raksturojot savu lomu notikušajās sarunās, Kariņš pauda, ka viņš piedalījās sarežģītās sarunās, kurās tika mēģināts vienoties par likuma tekstu, palīdzot pārvarēt grūtības šajā jomā.

Ārzemju mediji iepriekš vēstījuši, ka Kariņš bijis tas, kurš piedāvājis nosacījumus par ES fondu saistīšanu ar ES pamatnoteikumiem, tai skaitā likuma varas ievērošanu.

"Piedāvājums nāca no Eiropas Komisijas. Tās bija ilgstošas debates. Nekādā veidā negribu teikt, ka es esmu viens kaut ko piedāvājis," norādīja Kariņš.

Kā ziņots, šorīt ES dalībvalstu līderi beidzot panākuši vienošanos par tautsaimniecības atveseļošanas fonda izveidi, lai finansētu izkļūšanu no Covid-19 pandēmijas radītās dziļās ekonomikas lejupslīdes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pašlaik nav gatavs nosaukt precīzas summas, kādas iecerēts ietaupīt, ministrijām pārskatot savus budžeta izdevumus, taču līdzšinējie vērojumi liecinot, ka katru gadu netiekot izmantoti ap 100 miljoni eiro budžeta līdzekļu.

Kariņš intervijā TV3 stāstīja, ka viņa otrās valdības galvenais uzdevums pirmajās 100 dienās bijis panākt ātru valsts budžeta pieņemšanu. Tas ticis izdarīts, taču vēl tiek cerēts rasts papildu līdzekļus, kurus varētu novirzīt veselības aprūpei un izglītībai. Politiķis ir pārliecināts, ka paralēli nepieciešamas arī skolu un slimnīcu tīklu reformas, kurām abām tuvāko nedēļu laikā vajadzētu nākt izvērtēšanai valdībā.

Līdztekus visām ministrijām uzdots pārskatīt izdevumus, lai rastu nepieciešamo papildu finansējumu veselības aprūpes un izglītības nozarēm. Kariņš konkrētas summas, kuras šādi iecerēts iegūt, nenosauca, bet esot novērots, ka katru gadu ir ap 100 miljoni eiro neizmantotu budžeta līdzekļu, kurus varētu pārdalīt veselībai un izglītībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ekonomikas ministra amatā atkārtoti apstiprināja Saeimas deputātu, kādreizējo pārdošanas un tūrisma speciālistu Jāni Vitenbergu (NA).

Vitenbergs jau aptuveni gadu tika nostrādājis ekonomikas ministra amatā, taču maijā amatu zaudēja pēc tam, kad izlēma mainīt savu partejisko piederību no "KPV LV" uz NA, kas izraisīja koalīcijas partiju nesaskaņas.

Balsojumā par Vitenberga iecelšanu ekonomikas ministra amatā "par" balsoja kopumā 56 deputāti, bet "pret" - 35 parlamentārieši. Uzticību Vitenbergam pauda daži pie frakcijām nepiederošie deputāti, viens "KPV LV" deputāts, "Jaunās vienotības", NA, Jaunās konservatīvās partijas un "Attīstībai/Par!" frakciju deputāti. Attiecīgi Zaļo un zemnieku savienība, "Saskaņa", gandrīz visi "KPV LV" un daži pie frakcijām nepiederošie deputāti balsoja "pret".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 15.septembrī apstiprināja jauno, Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) vadīto vadību.

Par jauno valdību nobalsoja 53 deputāti.

Jaunajā valdībā savu amatu saglabājuši jau iepriekšējā Ministru kabinetā strādājošie - finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Ārlietu ministra postenī oficiāli apstiprināts līdzšinējais ministra pienākumu izpildītājs un iepriekšējās valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV). Iekšlietu ministra amatā pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezies Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis (JV).

Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri līdz ar Saeimas lēmumu kļuvusi kādreizējā Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Inga Bērziņa (JV). Savukārt veselības ministra amats uzticēts ārstam, Saeimas deputātam Hosamam Abu Meri (JV).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrusam politiskie uzskati ir vienaldzīgi, tāpēc Covid-19 ierobežošanā un apkarošanā jāiet straujiem soļiem uz priekšu, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Jau ziņots, ka Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība piektdien, 6.novembrī, plāno lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī no pirmdienas, 9.novembra. Tomēr par ārkārtējās situācijas izsludināšanu politiķu vidū valda atšķirīgi viedokļi.

Uz jautājumu, kā premjers vērtē kolēģu piesardzību šajā jautājumā, Kariņš atbildēja, ka pašlaik ir dažādi viedokļi un viņš saprot nozaru ministru bažas par to, kas notiks nozarē, ja tiks izsludināta ārkārtējā situācija. "Tomēr mums ir jāsaprot, ka šajā situācijā spert pakāpeniskus ierobežojošus soļus mēs nevaram, jo spēkā esošais reglaments ir nepietiekams, lai atslogotu veselības sistēmu cīņai ar Covid-19," sacīja premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Krīt trešā īsākā valdība otrā ilglaicīgākā premjera vadībā

LETA, 17.08.2023

Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien iesniedzis Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam demisijas rakstu.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien iesniedzis Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam demisijas rakstu, līdz ar to oficiāli kritusi Latvijas vēsturē trešā īsākā valdība, kuru gan vadījis otrais ilglaicīgākais premjers.

Kā liecina aģentūras LETA aprēķini, Kariņa otrās valdības mūžs bijis trešais īsākais neatkarīgās Latvijas vēsturē. Tai izdevies nostrādāt kopumā 246 dienas - no 2022.gada 14.decembra līdz šodienai.

Īsāku termiņu nostrādāja vien Viļa Krištopana (LPV) valdība, kas strādāja no 1998.gada 26.novembra līdz 1999.gada 16.jūlijam, tādējādi valdībai noturoties 232 dienas, kā arī Andra Šķēles otrā valdība, kas, strādājot kopumā vien 175 dienas, eksistēja no 1997.gada 13.februāra līdz 1997.gada 7.augustam.

Tikai nedaudz ilgāk par Kariņa otro valdību savulaik nostrādāja Induļa Emša vadītais Ministru kabinets - sākot strādāt 2004.gada 9.martā, tas krita pēc 268 dienām 2004.gada 2.decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien veselības ministra amatā ievēlēja Saeimas deputātu Danielu Pavļutu (AP).

Par partiju apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) Saeimas frakcijas vadītāja Pavļuta iecelšanu ministra amatā nobalsoja 61 deputāts, 13 balsoja pret, savukārt 32 parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda pārliecību, ka Pavļuts visādos veidos ir gatavs sākt darbu veselības ministra amatā. Tiekoties ar Pavļutu, Kariņš noskaidrojis, ka topošā ministra prioritātes saskan ar premjera viedokli - valstij jāmeklē iespējas būt proaktīvākai un kā galveno prioritāti izvirzīt skaidru un ātru vakcinācijas procesu. Tāpat ministram labi jākomunicē ar savu ministriju, nozari un skaidri jāpauž, jāaizstāv un jāskaidro viedoklis plašākai sabiedrībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata un vairs atkārtoti nepretendēs uz šo amatu.

Kariņš preses konferencē informēja, ka ceturtdien Valsts prezidentam iesniegs dokumentu par valdības demisiju.

Kariņš sacīja, ka valsts attīstībai ir vajadzīgs daudz kas, bet pamatā spēcīga un dinamiska valdība, kas var pieņemt grūtus lēmumus. Kā apgalvoja premjers, pēc ilgstošām sarunām esot skaidrs, ka ''Apvienotais saraksts'' (AS) un Nacionālā apvienība (NA) dara visu, lai bremzētu jebkuru mēģinājumu, lai ieviestu valdībā dinamiskāku darbu. Ja nevar rast dinamismu šajā valdībā, tad ir nepieciešama jauna valdība, uzsvēra politiķis.

Kariņš arī norādīja, ka aicināja JV valdi un frakciju izvirzīt jaunu nākamo premjera amata kandidātu. Kariņš vairs nepretendēšot uz Ministra prezidenta amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vai ierēdniecība sabotē Latvijas eksporta nākotni?

Db.lv, 02.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošās Latvijas ražojošo nozaru asociācijas, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) asi kritizē atsevišķu ministriju ierēdņu nekonsekvenci un bezdarbību saistībā ar finansējuma piešķiršanu jaunu produktu, un tehnoloģiju izstrādei Kompetences centru atbalsta programmas² ietvaros, tādējādi bremzējot tautsaimniecības attīstību un samazinot eksportspēju.

Atklātā vēstulē Latvijas valsts ministru prezidentam, ekonomikas, finanšu, zemkopības un tieslietu ministrijām tiek prasīts paātrinātā kārtā apstiprināt Ministru kabineta noteikumus, kas paredz nodrošināt šīs programmas darbības un finansējuma nepārtrauktību. Vēstuli parakstījušās nozaru asociācijas aptver uzņēmumus, kas nodrošina vairāk nekā 90% no Latvijā radītās un eksportētās vērtības.

Kompetences centru atbalsta programma ir ļoti nozīmīga Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Tās mērķis ir paaugstināt Latvijas komersantu konkurētspēju, veicinot pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbību rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību jomā. Pateicoties inovācijām tiek radītas jaunas, labi apmaksātas darba vietas, palielinās Latvijas ieņēmumi no eksporta, kas savukārt dod valstij lielāku nodokļu apjomu un spēju nodrošināt budžeta izdevumus. Kompetences centru atbalsta programma ir veiksmīgākā rūpniecisko inovāciju atbalsta programma Latvijā, kura līdz šim ir nodrošinājusi vislielāko devumu jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā neizbēgami būs jādomā par pensijas vecuma celšanu, ceturtdienas valdības ārkārtas sēdē sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers to pauda, diskutējot par valsts ekonomisko stāvokli un tā uzlabošanas iespējām pēc informatīvā ziņojuma par Latvijas Stabilitātes programmu 2023.-2026.gadam uzklausīšanas.

Kariņš atzina, ka demogrāfijas dēļ, ja valstī nekas netiks mainīts, sāks samazināties darbaspēks. Kariņš uzsvēra, ka tas apturēs ekonomisko izaugsmi. Premjers norādīja, ka līdzīga situācija ir visā Eiropā, tāpēc notiks cīņa par darbaspēku.

Kariņš norādīja, ka šis jautājums būs nopietni jāizrunā valdībā un jāpiedāvā risinājumi, jo demogrāfijas atbalsta pasākumu rezultātā iedzīvotāju skaits nepieaug un arī matemātiski nevar pieaugt, ņemot vērā, ka pēc neatkarības atgūšanas jaundzimušo skaits samazinājies uz pusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krīzes vadības padomes sēdē spriedīs par ārkārtējās situācijas izsludināšanu

LETA, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Covid-19 izplatīšanos, ir pienācis laiks lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, uzskata Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš pirmdien pēc tikšanās ar koalīcijas pārstāvjiem žurnālistiem atzina, ka otrdien, 3.novembrī, viņš ir sasaucis valdības un Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdi, kur uzklausīs ekspertus no Veselības ministrijas un nozares, kā arī plānots lemt par turpmākajiem soļiem.

"Vēroju, ka slimnīcu kapacitāte lēnām un pakāpeniski pārkarst. Ja situācija nemainīsies, tad mums var draudēt tas, ka veselības aprūpes sistēmas pakalpojumi var tikt traucēti pandēmijas dēļ. Šī iemesla dēļ un pozitīvo testu īpatsvaram stabili pārsniedzot 4%, kas atzīts par līmeni, kad slimība izplatās nekontrolēti, domāju, ka mums pienācis laiks izsvērt ārkārtējas situācijas izsludināšanu," teica premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Investori definē galvenos izaicinājumus

LETA, 09.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru ieskatā galvenie izaicinājumi Latvijā ir energoneatkarība, ēnu ekonomika, darbaspēka pieejamība un publiskā un privātā sektora sadarbība, piektdien preses konferencē pēc valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) tikšanās uzsvēra FICIL valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

FICIL vadītāja teica, ka investori guvuši pārliecību par valdības plāniem energoneatkarības nodrošināšanā, bet būtiski risināmi jautājumi ir cīņa ar ēnu ekonomiku, kas ir graujoša attiecībā pret valsts budžetu un konkurenci kropļojoša.

Tāpat Elksniņa-Zaščirinska uzsvēra, ka svarīgi ir turpināt darbu ar cilvēkresursiem - izglītot un pārkvalificēt vietējos darbiniekus, kā arī piesaistīt ārvalstu darbaspēku.

FICIL vadītājas ieskatā nepieciešams arī pārskatīt publiskā un privātā sektora sadarbību, vērtējot, vai esošais ietvars ir domāts tiem mērķiem, kas būtu jāsasniedz.

Elksniņa-Zaščirinska informēja, ka ārvalstu investoru vēlme turpināt investīcijas Latvijā nav mazinājusies, un saskaņā ar FICIL šogad veikto aptauju divas trešdaļas investoru pauduši, ka turpinās ieguldīt Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Covid-19 ierobežojumu neievērošanu varētu paredzēt kriminālatbildību, bet ierobežojumu ievērošanas kontrolei turpmāk varētu piesaistīt Aizsardzības ministrijas resursus, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP).

Politiķis stāstīja, ka pēc pāris nedēļām Saeimas Krimināltiesību apakškomisija varētu sākt vētīt Krimināllikumu, lai tajā paredzētu atbildību par aicinājumu neievērot Covid-19 ierobežojošos pasākumus. Plānots, ka diskusijai tiks piesaistīti eksperti, policijas, prokuratūras un tiesu pārstāvji.

"Pieļauju, ka varētu veidot speciālu normu, nevis uzlabot to, kas paredz sodu par huligānismu. Es pat ietu tālāk, proti, jauno normu veidotu tā un noteikt atbildību līdzīgi kā to paredz Krimināllikums par aicinājumu uz genocīdu. Proti, jaunā norma paredzētu atbildību vienkārši par aicinājumu, neparedzot, kādas sekas būs iestājušās," sacīja Rancāns.

Viņš tomēr piebilda, ka par šādu ideju ir nepieciešamas plašas diskusijas un jāvērtē, vai situācija ir tik nopietna, ka nepieciešams šādu speciālu normu izstrādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās dienās panākts ievērojams progress attiecībā uz jaunās koalīcijas darba virzieniem un vienošanās par atbildības jomu sadali, 14.novembrī pēc tikšanās ar "Jaunās vienotības" (JV) līderi, Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) pavēstīja Valsts prezidents Egils Levits un apliecināja arī Kariņš.

Papildus jau Kariņa piedāvātajam risinājumam pie Nacionālās apvienības (NA) pārraudzībā gaidāmās Aizsardzības ministrijas tiks izveidots ministra biedra postenis, ko ieņemtu "Apvienotā saraksta" pārstāvis. Ministra biedra konkrētie uzdevumi un to apjoms tiks laika gaitā precizēts - visticamāk, tie būšot saistīti ar to, kā militāra apdraudējuma gadījumā plaša sabiedrība tiek iesaistīta militāri civilajā aizsardzībā, skaidroja JV politiķis.

Otra vienošanās paredz, ka vides bloks pamatā paliks Reģionālās attīstības un digitālo lietu ministrijā, pastāstīja Kariņš. Savukārt Klimata departaments pāries uz jauno Klimata un enerģētikas ministriju. Starp partijām vēl būs diskusijas, kuri departamenti tai būtu jāpārņem, lai jaunā ministrija varētu pilnvērtīgi strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valdība Covid-19 krīzes risināšanā ir pieļāvusi kļūdas, bet lēmumi bija labākie iespējamie

Db.lv, 17.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība Covid-19 krīzes risināšanā nenoliedzami pieļāvusi dažādas kļūdas, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš uzsvēra, ka valdību veido ievēlēti politiķi, un tā ir sabiedrības atspulgs. Turklāt arī sabiedrībā nav bijis viennozīmīgas nostājas attiecībā pret šo krīzi - ir cilvēki, kas pandēmiju noliedza, vai uzskatīja, ka nekādus ierobežojumus nekādā gadījumā nevajag. Tāpēc valdībai visu laiku bija jābūt starp divām galējībām, meklējot labāko risinājumu, ņemot vērā visas intereses.

"Tas ir šausmīgi liels izaicinājums. Melotu, ja teiktu, ka esam nekļūdīgi strādājuši, bet varu teikt, ka katru brīdi pieņēmām tādus lēmumus, kas tobrīd bija iespējami un tika uzskatīti par labākajiem," teica K.Kariņš.

Viņaprāt, galvenais pandēmijas apkarošanas veids ir vakcinēšanās. "Ir divi veidi, kā apkarot vīrusu. Viens variants ir, un, izskatās, ka tikai Ķīna to tagad piekopj, - kad parādās viens saslimšanas gadījums, tiek noslēgta visa sabiedrība. Pārējā pasaule pieļauj, ka ir zināms saslimstības līmenis, bet cenšas pasargāt cilvēkus ar vakcinēšanos, sejas maskām, distancēšanos, pulcēšanās ierobežojumiem," teica K.Kariņš, piebilstot, ka pie šādas stratēģijas pieturēsies arī valdība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Par iespējamām sadarbības līguma izmaiņām koalīcija lems pēc pašvaldību vēlēšanām

LETA, 17.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par iespējamām sadarbības līguma izmaiņām koalīcija lems pēc pašvaldību vēlēšanām, pirmdien pēc valdošās koalīcijas sanāksmes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers piedāvājis partneriem pagaidām apturēt sarunas, tās atsākot 7.jūnijā pēc pašvaldību vēlēšanām.

Pēc sadarbības sanāksmes sēdes Kariņš mediju pārstāvjiem atzina, ka koalīcijas partneri vienojušies pēc pašvaldību vēlēšanām atvērt sarunas par iespējamām sadarbības līguma izmaiņām un "atsvaidzināt valdības darba plānu".

"Priekšvēlēšanu aģitācijas un kampaņu laiks nav īstais, kad veikt tik nozīmīgas sarunas. Tagad ir sakāpināta gaisotne," pauda premjers.

Komentējot izskanējušo informāciju, ka atbilstošas koalīcijas vienošanās gadījumā Jaunā konservatīvā partija (JKP) ekonomikas un finanšu ministru amatiem piedāvātu Saeimas deputāta Gata Eglīša kandidatūru, Kariņš norādīja, ka savus ekonomikas ministra amata kandidātus ir pieteikuši trīs koalīcijas partneri, kas skaidri parādot to, ka gaidāmās koalīcijas sarunas nebūs vienkāršas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kariņš: Daudzi ierobežojumi tiks atcelti, tikai jāsaprot - kad

LETA, 09.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi Covid-19 izplatības mazināšanai ieviestie ierobežojumi tiks atcelti, taču jāsaprot, vai tas notiks pirms vai pēc ārkārtējās situācijas beigām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš akcentēja, ka līdz šim visi ierobežojumi pieņemti, balstoties agrākās prognozēs, taču tagad situācija mainās, kā dēļ loģiski būtu mainīt arī iekšējos noteikumus. Kariņš atzina, ka viedokļi par ierobežojumiem nonāk galējībās, tāpēc valdībai jānonāk pie saprātīga vidusceļa. Premjera ieskatā, jāturpina uzsvērt nepieciešamība balstvakcinēties, nēsāt maskas un testēties. "Viss pārējais būtu jāsamēro ar šo," piekodināja premjers.

Kariņš uzsvēra, ka būtu jāsaprot, kur un kad būtu jēga izmantot Covid-19 sertifikātu. Viņaprāt, gadījumos, kad publiskā telpā tiek valkāta maska, nav skaidrs, kāpēc būtu vēl jāprasa arī sertifikāts. "Ja, piemēram, veikalos mums ir kvadrātmetru ierobežojumi un maskas, tad varētu būt līdzīgi kā Lietuvā, kur viņi neprasa sertifikātu, jo ir divas citas aizsardzības," pauda politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) pārāk pakļāvās uzņēmēju lobija interesēm, īpaši Covid-19 krīzes risināšanas jautājumos, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers pauda, ka Covid-19 krīzē, kad uzņēmēji lūdza sniegt atbalstu, Ekonomikas ministrija (EM), iespējams, ne līdz galam izvērtējot, kā tas būtu vispareizāk izdarāms, steidzās šo atbalstu sniegt.

"Tas atspoguļojas arī, ka mēs redzam, ka uzņēmēju lobija organizācijas labi izsakās [par Vitenbergu]. Protams, viņi labi izsakās, jo viņiem bija valdības loceklis, kas faktiski vienmēr atskaņoja viņu viedokli. Manuprāt, tas nav gluži pareizi, jo ministram ir jāvada nozare, nevis nozarei ir jāvada ministrs," sacīja Kariņš.

Vienlaikus viņš pauda, ka Vitenbergs aktīvi iesaistījies energokrīzes risināšanā.

Bijušais ekonomikas ministrs Vitenbergs, atbildot uz premjera izteikumiem, norādīja, ka valdības ministru, Saeimas deputātu, ierēdņu, un citu publiskā sektorā strādājošo algas nodrošina tieši uzņēmēji, maksājot nodokļus, tāpēc būtu mazākais dīvaini, ja viņš kā ekonomikas ministrs nerūpētos par to, lai uzņēmēji mūsu valstī varētu strādāt, attīstīties un pelnīt naudu, lai uzturētu šo valsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību.

Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas.

Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īsteno saraustītu pieeju, kad ik pa mirklim pielabo ierobežojumus, bet, ja nebūšot citu iespēju, tad nekas cits neatlikšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien ir parakstījis rīkojumu par veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) atbrīvošanu no amata un Ministru prezidenta biedra, aizsardzības ministra, Arta Pabrika (AP) iecelšanu par veselības ministra pienākumu izpildītāju uz laiku, kamēr Saeimā tiks apstiprināts jauns veselības ministrs.

Premjera birojā aģentūru LETA informēja, ka Ministru prezidents pirms rīkojuma parakstīšanas sazinājās ar Viņķeli, pasakoties viņai un viņas komandai par līdzšinējo darbu.

Tāpat Ministru prezidents ir informējis Pabriku, ka, ņemot vērā līdzšinējo praksi un viņa kā ministra lielo pieredzi, nozīmēs viņu par veselības ministra vietas izpildītāju uz laiku līdz jauna ministra apstiprināšanai amatā.

Ministru prezidenta rīkojums stājas spēkā no tā parakstīšanas brīža.

Pabriks aģentūrai LETA teica, ka vakar viņam bijusi saruna ar premjeru un šorīt bijusi otra sazināšanās ar Kariņu.

Vakar Pabriks premjeram izskaidrojis iemeslus, kāpēc nevēlas uzņemties veselības ministra pienākumus, jo uzskata, ka šādā krīzes situācijā galvenā prioritāte ir nodrošināt iedzīvotāju vakcināciju 24/7 režīmā. Šāda tipa koordināciju vislabāk var īstenot premjers, jo tas prasa dažādu institūciju savstarpējo sadarbību, uzskata Pabriks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuluāros kā iespējamie kandidāti uz veselības ministra amatu tiek minēti "Attīstībai"/"Par!" (AP) Saeimas deputāti Andris Skride, Daniels Pavļuts un Ilmārs Dūrītis, taču politiskajā spēkā par šo jautājumu vēl tiks spriests.

Pēc Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) paziņojuma par neuzticības izteikšanu pašreizējai veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP) otrdienas vakarā notika viņas pārstāvētās partijas "Kustība ""Par!"" valdes sēde. Kā pastāstīja AP Saeimas deputāte Vita Anda Tērauda, šajā sēdē gan iespējamie veselības ministra amata kandidāti netika apspriesti.

"Politiskais spēks tuvākajā laikā sanāks uz sēdi, lai spriestu par iespējamajiem kandidātiem," sacīja Tērauda.

Tikmēr pašreizējā veselības ministre, AP valdes locekle Viņķele otrdienas vakarā Latvijas Televīzijai sacīja, ka politiskajam spēkam ir "jaudīgs kandidāts" uz veselības ministra amatu. Kandidāta vārdu gan politiķe neatklāja, taču norādīja, ka tas turpinās iesākto darbu un kursu, pieņemot zinātniskos apsvērumos un pierādījumos balstītus lēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja būs nepieciešams, tiks veidota atsevišķa, paralēla sistēma vakcinācijas pret Covid-19 uzskaitei, lai nodrošinātos pret e-veselības darbības pārtraukumiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" teica veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Īpaši tiek strādāts pie tā, lai vakcinācijas uzskaite un reģistrācija noritētu bez aizķeršanās, teica Viņķele. "Ir ļoti svarīgi, ka ir iespēja bez bažām par e-veselības darbības pārtraukumiem ievadīt informāciju par vakcinēto cilvēku, lai, veicot atkārtotu vakcinēšanu, būtu pilnīgi skaidrs, kas, kur, kad un ar kādu vakcīnu ir vakcinēts," uzsvēra ministre.

Viņķele teica, ka tas ir viņas kā ministres uzstādījums, ka šajā jautājumā ir jābūt dubultdrošiem.

Lūgta komentēt premjera pausto, ka viņš aizvien no Veselības ministrijas gaida detalizētu Covid-19 vakcīnu pieejamības plānu, Viņķele teica, ka plāns "tiek īstenots pilnā sparā". "Man ir patiess gandarījums un prieks, ka premjers ir ieinteresēts līdz pat šļirču izmēriem un automašīnu numuriem, kas pārvadās vakcīnas ārstniecības iestādēm," ironizēja ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Premjers: Uzņēmēji ir tie, kas mūsu valstij rada bagātību

LETA, 28.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji ir tie, kas Latvijai rada bagātību, maksājot nodokļus un tādā veidā uzturot dažādas publiskā sektora sfēras, intervijā Latvijas Radio raidījumam "Krustpunktā" 27.janvārī norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Atsaucoties uz viņam raidītajiem pārmetumiem par izteikumiem, ka "sabiedrība nevar mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību"', premjers pauda, ka šajā gadījumā varētu būt pārprasts.

"Atvainojos, ja kāds būtu kaut ko pārpratis vai ja es būtu, pilnīgi iespējams, ne tā izteicies. Man teju katru dienu ir kādas intervijas," sacīja Kariņš.

Kā ziņots, publiski atvainoties Latvijas uzņēmējiem par izteikumu, ka sabiedrība uztur uzņēmējdarbību premjeru, aicinājis Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis, kā arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

Kariņš: Mēs nevaram mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību 

Sabiedrība nevar mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību, īpaši, ja tā nav īpaši pieprasīta, komentējot...

Trešdien Kariņš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja, ka sabiedrība nevar mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību, īpaši, ja tā nav īpaši pieprasīta.

Viņš pauda viedokli, ka notiek pieprasījuma maiņa, sabiedrības uzvedības maiņa, un pēc diviem Covid-19 pandēmijas gadiem sabiedrība nedaudz citādi patērē. Vienlaikus Kariņš atgādināja, ka valsts palīdz nozarēm, kas Covid-19 izplatības noteikto ierobežojumu dēļ nevar strādāt.

"Bet nozares, kuras ir atvērtas, kuras drīkst strādāt, viņām arī jāskatās, kā iespējams pārveidot savu darbības modeli, jo mēs kā sabiedrība no saviem nodokļiem nevarēsim mūžīgi uzturēt uzņēmējus," teica politiķis.

Premjers arī atgādināja, ka parasti ir otrādi, un uzņēmēji, strādājot un maksājot nodokļus, palīdz uzturēt veselības aprūpes sistēmu, izglītību un citas jomas.

Komentāri

Pievienot komentāru