Enerģētika

Kārkliņš: finansiāla dalība Visaginas AES projektā būtu dāvana lietuviešiem

Dienas Bizness, 24.10.2013

Jaunākais izdevums

Atomelektrostaciju (AES) Latvijā vajadzēja izbūvēt jau pirms 15 gadiem, un tagad domāt par AES projektiem Baltijā ir gandrīz vai par vēlu, intervijā laikrakstam Diena norādīja Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) vadītājs Andis Kārkliņš.

Jautāts, vai Latvijai vajadzētu piedalīties Visaginas AES projektā, ja Lietuva tomēr lemtu tā attīstīšanai par labu, LAEF vadītājs pauda, ka «teorētiski būtu ļoti labi kooperēties ar lietuviešiem, tomēr jāņem vērā, ka Latvijas sadarbība ar Lietuvu dažādos projektos nemaz tik gludi nerit».

«Man grūti noticēt, ka Latvijas juristi šoreiz būtu tik spēcīgi, ka noslēgs tādu līgumu, kas paredzēs - ja ieguldīsim miljardu Visaginas AES, tad mums Latvijā nākamos trīsdesmit gadus būs lētāka elektrība. Patiešām neticu,» pauda A. Kārkliņš.

«Visticamāk, Latvijas finansiālais ieguldījums Visaginas AES projektā būtu dāvana kaimiņiem lietuviešiem,» rezumēja LAEF vadītājs.

Jau iepriekš rakstīts, ka Lietuvas valdības izstrādātais projekts paredz, ka jaunu atomelektrostaciju ar 1350 megavatu jaudu Baltijas valstu energokompānijas kopā ar Japānas kompāniju Hitachi uzceltu līdz 2020. - 2021. gadam. Visaginas AES būvdarbu izmaksas tiek lēstas vismaz astoņus miljardu eiro (5,6 miljardus latu) apmērā. Igaunija pret Visaginas AES projektu noskaņota piesardzīgi un negarantē, ka tajā piedalīsies.

Tikmēr oktobra sākumā Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs paziņojis, ka par Visaginas AES būvi Lietuvai būtu nepieciešams vēl viens referendums. Pēc viņa sacītā, triju Baltijas valstu speciālisti jau sākuši apspriest projekta uzlabošanas iespējas un centīsies panākt, lai tā izmaksas samazinātos «nevis par miljoniem, bet vairāk nekā par miljardu». Kad speciālisti un politiķi būtu vienojušies par korekcijām, sabiedrības attieksmi varētu noskaidrot «referenduma vai plašas aptaujas ceļā».

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Riski karojot kodolvalstī (Ukrainā)

Dr. Agris Auce, 10.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudz runājot par karu Ukrainā, Krievijas iebrukumu, sankcijām un citiem militāriem un enerģētiskiem aspektiem, dažādajās publiskajās diskusijās nav analizēts (vismaz ne publiski) kāds ļoti nopietns jautājums – Ukrainas kodolreaktori un ar to saistītie riska, ģeopolitiskie un militāri stratēģiskie faktori.

Kāda ir pasaules līdzšinējā pieredze šajā jomā? Daži precedenti kodolreaktoru bombardēšanā pasaulē ir, bet to nav daudz, un nav zināms, ka kaut reizi būtu apšaudīts vai bombardēts darbojošs atomreaktors.

Pirmo zināmo aviācijas uzlidojumu kodolreaktoram ir īstenojusi Irāna 1980.gada 30.septembrī, un pēc tam Izraēla 1981.gada 7.jūnijā, kad tika sekmīgi bombardēts Irākas kodolreaktors Osirak pie Bagdādes. Tiesa gan tas bija vēl nestrādājošs kodolreaktors būvniecības fāzē, kurš vēl nebija iedarbināts. Šis Irākas Osirak kodolreaktors bija neliels pētniecības reaktors kuru bija paredzēts darbināt ar 12 kg 93% bagātināta urāna pildījumu. 1980. un ari 1981.gadā tas vēl nebija darbojošs reaktors. Svarīgi atzīmēt, ka neskatoties uz to, ka tas bija neliels, vēl neiedarbināts reaktors, Irāna katram gadījumam nebombardēja galveno reaktora ēku, bet gan tikai reaktora kontroles centru, dažādas palīgēkas un centrafūgas, jo baidījās, ka reaktorā jau varētu būt ielādēta kodoldegviela, kas radītu plašāku radioaktīvu piesārņojumu. Izraēla gan pēc tam reaktoru sabombardēja, bet urāns tur vēl nebija ievietots, un radiācijas piesārņojuma nebija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Bijušais Lietuvas enerģētikas ministrs: Visaginas AES projekts ir miris

LETA--BNS, 13.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visaginas atomelektrostacijas (AES) projekts ir miris, paziņojis projekta autors un bijušais Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks.

Viņš atzina, ka iecere projektu padarīt par reģionālu plānu izrādījusies neiespējama.

«Tagad mēs varam runāt par Visaginas kodolstacijas projektu kā par vakardienu. Patiešām, pašlaik projekts ir miris,» Sekmoks sacīja intervijā Eiropas Humanitārās universitātes Mediju centram, kas tapa sadarbībā ar ziņu aģentūru BNS.

Visaginas AES skaidri parāda, ka šeit nedarbojas reģionālais modelis, teica Sekmoks, uzsverot, ka ir jāizlemj par elektrības ražošanu un jāpārskata enerģētikas stratēģija.

«Pirmais secinājums ir tas, ka reģionālais modelis nedarbojas ar tāda apmēra un sarežģītības projektiem, tas vienkārši nav piemērots. Otrs secinājums attiecas uz to, ko mēs darīsim ar enerģijas ražošanu. Mums tās trūkst. Elektrība ir kā maize, kā ūdens. Mēs bez tās nevaram. Trešā lieta ir tas, kur dodamies,» klāstīja bijušais ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas korporācija «Hitachi», kas savulaik tika izraudzīta Lietuvā iecerētās Visaginas atomelektrostacijas (AES) projekta īstenošanai, slēgusi savu pirms gandrīz sešiem gadiem atvērto pārstāvniecību Lietuvā.

Lielbritānijā reģistrētā «Hitachi Europe Limited» informējusi Lietuvas Reģistru centru, ka 12.oktobrī nolēmusi izbeigt Lietuvas pārstāvniecības darbību. Tiesa, projekta īstenošanai izveidotās kompānijas «Hitachi Visaginas Project Investment» reģistrācija joprojām nav anulēta.

«Hitachi» pārstāvniecība Lietuvā tika izveidota 2012.gada februārī. Tobrīd uzņēmuma vadītājs Akira Šimizu izteicās, ka «Hitachi» ienākšana Lietuvā ļaus korporācijai izvērst darbību ne tikai šai valstī, bet arī abās pārējās Baltijas valstīs un Skandināvijā. Viņš arī pauda viedokli, ka Lietuvā pastāv potenciāls, lai attīstītu ne tikai atomelektrostacijas projektu, bet arī citus enerģētikas un infrastruktūras projektus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Premjers: Lietuva neapsver iespēju celt Visaginas AES bez Latvijas un Igaunijas

LETA--ELTA, 15.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs noraidījis medijos izskanējušo pieņēmumu, ka lietuvieši varētu celt Visaginas atomelektrostaciju (AES) vieni bez reģionālo partneru - Latvijas un Igaunijas - līdzdalības.

«Uzcelt jau var jebko, bet ko darīt tālāk? Nē, tādu iespēju mēs noteikti neapsveram un nerunājam par šā projekta īstenošanu sadarbībā vienīgi ar [stratēģisko investoru] Hitachi,» premjers sacījis, atbildot uz žurnālistu lūgumu komentēt minēto informāciju.

Kā trešdien rakstīja Verslo žinios, Lietuvas institūcijās sākts spriest, vai būtu iespējams šo projektu īstenot tikai kopā ar tehnoloģijas ražotāju - konsorciju Hitachi-GE, uzņēmuma akcijas vai nu sadalot proporcionāli, vai arī Lietuvai pārņemot 80% no tām.

«Šobrīd Eiropā nav ekonomiski pamatotu investīciju enerģijas ražošanā, pastāv tikai subsidēšana,» izdevumam sacījusi kāda Lietuvas amatpersona, kas nav vēlējusies nosaukt savu vārdu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Astravjecas AES var apdraudēt Baltijas drošību

Armanda Vilcāne, 08.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošā Astravjecas atomelektrostacija (AES) ir drauds Lietuvas un Baltijas drošībai, tāpēc tās būvniecība ir jāaptur

To vizītes laikā Latvijā uzsvēra Lietuvas īpašais vēstnieks Astravjecas AES jautājumos Darjus Degutis. Baltkrievija stacijas būvei izraudzījusies vietu aptuveni 20 kilometrus no Lietuvas robežas un 40 kilometrus no Viļņas, kas nozīmē, ka tās darbība varētu ietekmēt trešdaļu Lietuvas iedzīvotāju, norādīja D. Degutis. Viņš atklāja, ka 2016. gadā Baltkrievijā topošajā AES notikuši vismaz seši incidenti, tajā skaitā divi īpaši nopietni, kuru laikā bojāts reaktora korpuss.

Pozīcija skaidra

Lietuvai ir pieredze AES būvniecībā, tāpēc mēs esam pārliecināti, ka Astravjecā netiek ievērotas visas drošības prasības, atklāj D. Degutis. «Mēs zinām, kā izmantot atomenerģiju, – savulaik mums bija Ignalina, pēc tam ilgus gadus strādājām pie Visaginas projekta, mēs redzam, kad tiek pieļautas kļūdas. Pirmkārt, nepareizi izvēlēta ir pati atrašanās vieta,» atzīmē D. Degutis, uzsverot, ka stacija atrodas pārāk tuvu pilsētām. Tāpat vieta AES būvniecībai nav piemērota iespējamo seismisko aktivitāšu dēļ, jo topošās stacijas tuvumā ir reģistrētas zemestrīces. «1993. gadā to apstiprināja arī pati Baltkrievija, norādot, ka AES būvniecība šajā vietā nav pieļaujama tektonisko aktivitāšu dēļ, tāpēc nav skaidrs, kāpēc šobrīd tomēr lemts par labu šāda projekta attīstīšanai Astravjecā,» pauž D. Degutis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lietuva ar Hitachi vienojas izveidot Visaginas AES projekta starpposma kompāniju

LETA, 30.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Enerģētikas ministrija ar Visaginas atomelektrostacijas (AES) projekta stratēģisko investoru - Japānas kompāniju Hitachi - parakstījusi saprašanās memorandu, kas paredz izveidot projekta starpposma kompāniju.

Dokumentā paredzēts, ka puses kopīgi veiks sagatavošanas darbus šādas kompānijas izveidei. Pēc tam potenciālajiem investoriem tiks iesniegts attiecīgs piedāvājums.

Kā norāda Enerģētikas ministrija, ņemot vērā projekta pārskatīšanas laikā panākto progresu un Lietuvas Seimā pārstāvēto partiju vienošanos nekavējoties īstenot stratēģiskos enerģētikas projektus, tostarp Visaginas AES projektu, memorandā noteikts līdz septembra vidum izstrādāt detalizētu projekta starpposma kompānijas izveides plānu, kurā būs aprakstīta šīs kompānijas struktūra un funkcijas.

Šis plāns un tā īstenošanas gaita tiks sīki izklāstīta reģionālajām partnerēm - Latvijai un Igaunijai - un kopā ar šo valstu pārstāvjiem apspriests, lai varētu pieņemt lēmumus par projekta starpposma kompānijas izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lietuvas jaunā enerģētikas stratēģija paredz Visaginas AES projekta iesaldēšanu

LETA, 15.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas aizejošās valdības enerģētikas ministrs Roks Masjulis otrdien izklāstījis valsts jaunās enerģētikas stratēģijas vadlīnijas, kas paredz iesaldēt Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektu līdz brīdim, kad tas kļūs rentabls, kā arī līdz 2025.gadam izveidot otru Lietuvas un Zviedrijas energosistēmu starpsavienojumu NordBalt2.

Šo stratēģiju izstrādājusi vecās valdības Enerģētikas ministrija, bet tās pieņemšana būs jaunā Lietuvas Seima ziņā.

Visaginas AES projektu, kas visu šīs valdības pilnvaru laiku faktiski nav izkustējies no vietas, ierosināts iesaldēt, kamēr tas kļūs ekonomiski izdevīgs vai arī nepieciešams no energopiegāžu drošības viedokļa, bet vienlaikus uzsvērts, ka iespējas sadarboties ar Japānas kompāniju Hitachi, kas savulaik tika izraudzīta par šā projekta stratēģisko investori, jāizmanto citās jomās.

Kā skaidrojis Masjulis, formulējums iesaldēt, nevis izbeigt izraudzīts tādēļ, ka tas vislabāk atbilst pašreizējiem plāniem - ja situācija tirgū mainītos, tiktu lemts par atgriešanos pie AES projekta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Butkevičs: Galīgais lēmums par Visaginas AES varētu tikt pieņemts pirms paredzētā laika

LETA--ELTA, 14.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galīgais lēmums jautājumā par Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektu jāpieņem līdz 1.oktobrim, bet tas varētu notikt vēl agrāk, otrdien paziņojis Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs, reaģējot uz opozīcijas kritiku par valdības vilcināšanos sarunās ar reģionālajām partnerēm - Latviju un Igauniju.

Pēc viņa sacītā, vispirms Lietuvas enerģētikas ministrs Jaroslavs Neverovičs tiksies ar kolēģiem no Latvijas un Igaunijas, bet pēc tam notiks ekspertu diskusijas.

Premjers izteicies, ka kritika viņam šķietot dīvaina, jo iepriekšējā konservatīvo valdība četros savu pilnvaru gados būtu varējusi pati vienoties ar partnerēm un sagatavot tām nepieciešamo informāciju, taču šīs sarunas risinājušās ļoti gausi. «Vai arī nespēja sagatavot visu dokumentāciju, ko vēlējās saņemt Latvija un Igaunija, ko es labi zinu no sarunām ar šo valstu premjerministriem. Par detaļām runāt negribu,» viņš sacījis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Grībauskaite: Japānas Hitachi joprojām interesējas par Visaginas AES projektu

BNS, 22.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas enerģētikas kompānija Hitachi, kas iepriekš bija izraudzīta par stratēģisko investoru Lietuvas atomelektrostacijas (AES) projekta īstenošanai, joprojām ir ieinteresēta piedalīties Visaginas AES projektā un investēt citos ekonomikas sektoros Lietuvā, pēc tikšanās ar Hitachi vadības pārstāvjiem Davosā paziņoja Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

«Hitachi ir atvērta tālākai sadarbībai ar Lietuvu dažādos sektoros. Bez šaubām saglabājas arī viņu interese palīdzēt mums, ja Lietuva nākotnē izlems uzbūvēt atomelektrostaciju. Viņi ir gatavi pārskatīt finansējumu un finanšu mehānismu,» Grībauskaite sacīja aģentūrai BNS telefonsarunā no Šveices kūrortpilsētas Davosas, kur viņa piedalās Pasaules ekonomikas foruma sanāksmē.

Lietuvas prezidente norādīja, ka valstij ir svarīgi saglabāt kontaktus ar Hitachi, jo valdībai agrāk vai vēlāk būs jāpieņem lēmums par elektroenerģijas ražošanas valstī konkurētspēju. Pašlaik Lietuva lielāko daļu elektroenerģijas importē galvenokārt no Krievijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lietuvos energija vadītājs: Kopīgs ceļš uz enerģētisko neatkarību Baltijas valstīm izmaksātu lētāk

LETA, 24.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot enerģētikas projektus kopīgi, trīs Baltijas valstis būtiski ietaupītu gan līdzekļus, gan laiku, samazinātu riskus un nostiprinātu savu drošību - šādu viedokli portālam Delfi.lt paudis uzņēmuma Lietuvos energija ģenerāldirektors Daļus Misjūns, kas būs viens no galvenajiem runātājiem ceturtdien un piektdien Palangā paredzētajā Baltijas valstu biznesa līderu konferencē Lūzuma punkts.

Kopā ar Eesti Energia valdes priekšsēdētāju Sandoru Līvi viņš šai forumā runās par Baltijas valstu enerģētisko neatkarību.

Lai gan līdz šim katra valsts par šo mērķi lielākoties cīnījusies saviem spēkiem, Misjūns uzskata, ka ir daudz iemeslu, kādēļ to vajadzētu uztvert kā kopīgu reģionālu izaicinājumu, bet vienlaikus ir būtiski, lai svarīgākie infrastruktūras objekti ģeogrāfiski atrastos dažādās vietās.

Enerģētikas infrastruktūra mūsu valstis saista ne mazāk kā kopīgā vēsture. Gandrīz visās enerģētikas nozarēs mūsu sistēmas ir integrētas - elektrotīkls, gāzesvads. Resursu ziņā arī esam līdzīgā situācijā. Tātad ir gan loģisks, gan tehnisks pamats uzlūkot enerģētisko neatkarību kā reģiona attīstības jautājumu. Protams, ja ir vēlēšanās, to var nodrošināt arī nacionālajā līmenī, bet tas būtu krietni dārgāk, viņš norādījis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Divu valdību sēdes darbības imitācijai vai reālai rīcībai? 


Māris Ķirsons, DB žurnālists, 21.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Lietuvas valdību kopīgās sēdes darba kārtībā jābūt gadiem un pat gadu desmitiem neatrisinātajiem jautājumiem transporta jomā, kā arī jūras robežas lietai.

Februāra vidū masu medijus pāršalca ziņa, ka Latvijas valdības vadītāja Laimdota Straujuma, viesojoties Lietuvā, pieņēmusi sava Lietuvas kolēģa Aļģirda Butkeviča uzaicinājumu par kopīgas valdību sēdes sarīkošanu, kurā varētu tikt izskatīti abām valstīm aktuāli jautājumi. To patiešām nav maz, un Latvijas valdībai šādā sēdē darbakārtībā jāliek Latvijas ekonomiskajām interesēm svarīgākais. Pirmkārt, dzelzceļa sliežu atjaunošana posmā Mažeiķi-Reņģe, kuru Lietuvas puse faktiski izjauca, lai nošautu divus zaķus – risinātu Būtiņģes termināļa noslodzi, vienlaikus būtiski pagarinot un arī sadārdzinot Baltkrievijas kravu nogādi uz Latvijas ostām. Pēc šādas rīcības papildu handikapu ostu konkurences cīņā ieguva Klaipēda un Būtiņģe. Šis ir Latvijas ekonomikai būtisks jautājums kravu piesaistē ostām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaimiņvalsts valdības svārstīgums Briselē izpelnās gūzmu neērtu jautājumu, tostarp par Latvijas kaimiņu valdības vienaldzību pret Rail Baltica (RB) otro kārtu.

Jāatgādina, ka iepriekš projektā iesaistīto valstu ministri vienojās līdz jūlija beigām nokārtot kopuzņēmuma izveides formalitātes. Tā vietā Latvijas un Igaunijas satiksmes ministriju pārstāvjiem nākamnedēļ Eiropas Komisijā nāksies uzstāt, lai Lietuva ievēro iepriekš panāktās vienošanās, laikrakstam Diena skaidroja Satiksmes ministrijas (SM) Sauszemes transporta departamenta Dzelzceļa nodaļas vadītājs Jānis Eiduks.

Lietuvas satiksmes ministra Rimanta Sinkevičs atrunājies, ka RB projekts «virzoties labi», jo tā pirmās kārtas ietvaros līdz 2015. gadam tikšot izbūvēts Eiropas platuma sliežu ceļš no Polijas un Lietuvas robežas līdz Kauņai. Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle tikšanās laikā ar Latvijas žurnālistiem Briselē sprieda – Lietuva acīmredzot cer, ka, dzelzceļa līnijai no Rietumeiropas apraujoties Kauņā, tur varētu izveidot loģistikas centru kravu tālākam transportam. Tā liek domāt arī Lietuvas ministra teiktais, ka RB otrās kārtas īstenošanai nav nepieciešama kopēja Baltijas valstu uzņēmuma izveide, kas uzņemtos šā projekta virzītāja un īpašnieka funkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Valdība lemj aizliegt Latvijā nonākt Astravjecas AES saražotajai elektrībai

LETA, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, kas paredz, ka Krievijai būs jāapliecina, ka no tās importētā elektroenerģija Latvijā ir saražota Krievijā, tādējādi aizliedzot Latvijā nonākt Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijā (AES) saražotajai elektrībai.

Ministru kabinets šā 25.augustā lēma, ka, ņemot vērā pašreizējo notikumu attīstību Baltkrievijā un no tiem izrietošos riskus starptautisko kodoldrošības standartu ievērošanai Astravjecas AES, nepieciešams apturēt elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, ja darbu uzsāk Astravjecas AES.

Lai praksē nodrošinātu, ka Latvijā neieplūst elektroenerģija no nedrošas AES, ar noteikumu grozījumiem paredzēts, ka Krievijas atbildīgajai institūcijai būs jāsniedz informācija Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram AS "Augstsprieguma tīkls" par importētās elektroenerģijas izcelsmi, kas apliecinātu, ka elektroenerģija, kas importēta no Krievijas, ir saražota Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Zvejošana netālu no Fukušimas atklāj ūdens piesārņojuma līmeni

Gunta Kursiša, 03.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvejniecība komerciālos nolūkos netālu no Fukušimas atomelektrostacijas ir aizliegta kopš avārijas, ko izraisīja zemestrīce un tai sekojošais cunami. Patlaban ūdeņos netālu no Fukušimas zvejošana atļauta vien mazajiem zvejniekiem, un zvejot ļauts, lai palīdzētu valdībai pētīt radioaktīvā piesārņojuma līmeni, ziņo Reuters, kas fotogrāfijās iemūžinājis zvejošanu netālu no avarējušās atomeletrostacijas un radioaktivitātes līmeņa pētījumus.

Lai saņemtu atļauju piedalīties radioaktivitātes līmeņa pētījumā un dotos līdzi vietējiem zvejniekiem netālu no Fukušimas Daiči atomelektrostacijas, Reuters fotogrāfam nācās izturēt «saspringtas diskusijas» ar zvejnieku kooperatīviem, vēsta fotogrāfa blogs vietnē blogs.reuters.com.

Patlaban zvejnieki dodas zvejā reizi divās nedēļās, atceroties laikus pirms katastrofas un cerot, ka nākotnē viņi atkal varēs atsākt zvejošanu ar pilnu jaudu. Daudziem vietējiem zvejniekiem šī nodarbe bija galvenais iztikas avots.

Vērtējiet, cik piesārņoti ir netālu no Fukušimas esošie ūdeņi, aplūkojot galeriju!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šai Austrumvācijas atomelektrostacijai tika pielikts punkts, jo tā neatbilda drošības standartiem pēc Vācijas atkalapvienošanās.

Aģentūra Reuters fotogrāfijās iemūžinājusi skatus no Greifsvaldes atomelektrostacijas 6. vienības. Atomelektrostacija atrodas pie Vācijas ziemeļaustrumu pilsētas Lubminas.

Tā bija Austrumvācijas lielākā atomelektrostacija, bet valsts atkalapvienošanās tai pielika punktu. Iemesls - tā neatbilda Rietumvācijas drošības standartiem, kas bija ievērojami augstāki nekā Austrumvācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Ļeņingradas apgabalā, Sosnovijborā esošajā atomelektrostacijā (AES) norisinās aktīvi būvdarbi, liecina fotogrāfijas.

Sosnovijboras pirmsākumi meklējami 1958. gadā, kad tā tapa kā atomrūpniecības centrs.

Būvdarbu fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astravjecas atomelektrostacija (AES) dos labumu gan Baltkrievijai gan Latvijai, ceturtdien Minskā tiekoties ar Latvijas premjerministru Māri Kučinski, paziņojis Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.

«Tā ir Baltkrievijas stacija. Mēs ejam uz globalizāciju, robežas arvien vairāk izzūd. Pienāks laiks, kad tā būs kopīga vērtība - Baltkrievijas un Latvijas,» Lukašenko teikto citē Baltkrievijas prezidenta preses dienests.

Lukašenko arī paudis pateicību, ka Latvija nekritizē Baltkrieviju par Astravjecas AES būvniecību, un izteicis pārliecību, ka šī AES dos labumu ne tikai pašreizējai, bet arī nākamajām paaudzēm.

Baltkrievijas prezidents piebildis, ka savu AES būvē arī Polija, un pret to neviens neiebilst. «Mēs staciju vienalga uzcelsim. Mēs taču to būvējam saskaņā ar starptautisko tiesību principiem. Un es bieži saku - domāsim kopā, kā to izmantot,» teicis Lukašenko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Kariņš: Ja tiks iedarbināta Astravjecas AES, Latvija pārtrauks elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju

LETA, 26.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Baltkrievijā tiks iedarbināta Astravjecas atomelektrostacija (AES), Latvija pārtrauks elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, otrdien pēc valdības sēdes par tajā pieņemto lēmumu paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Vienlaikus premjers atzina, ka tādā gadījumā Latvija varētu tirgoties ar elektrību ar trešajām valstīm, izmantojot Latvijas un Krievijas starpsavienojumu.

Patlaban gan nav zināms, kā notiks elektroenerģijas tirdzniecība ar trešajām valstīm, bet Kariņš norādīja, ka šo jautājumu risinās Ekonomikas ministrija, sadarbojoties ar kolēģiem Igaunijā, Lietuvā un Eiropas Komisiju, izstrādājot konkrētu metodoloģiju.

Aicināts skaidrot, kāpēc valdība šādu lēmumu pieņēmusi tieši šobrīd, Kariņš stāstīja, ka par šo jautājumu ir diskutēts iepriekš, pamatā no atomdrošības viedokļa. "Ņemot vērā notikumu attīstību Baltkrievijā, bažas par atomdrošību tikai pieaug," uzsvēra Ministru prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuviešu politologs: Kučinska vizīte Baltkrievijā var atsaukties uz Klaipēdas ostu

LETA/BNS, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vizīte Baltkrievijā var atsaukties uz Klaipēdas ostu, palielinot Latvijas iespējas saņemt lielāku Baltkrievijas kravu daļu uz Klaipēdas rēķina, uzskata Viļņas universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta pasniedzējs Laurīns Jonavičs.

Jau ziņots, ka Kučinskis šonedēļ Minskā ticies ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko un premjerministru Andreju Kobjakovu. Vizītes laikā viņš uzsvēris nepieciešamību stiprināt abu valstu ekonomiskās attiecības, it īpaši transporta un loģistikas jomā.

Kā ziņu aģentūrai BNS piektdien sacījis Jonavičs, šīs vizītes laikā lielākā uzmanība pievērsta Baltkrievijas kravu tranzītam un Astravjecas atomelektrostacijai.

Lietuviešiem nav izdevies pārliecināt Latviju pievienoties ierosmei boikotēt elektroenerģiju, kas tiks ražota Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošajā kodolspēkstacijā, par kuras neatbilstību drošības standartiem raizējas Lietuva. Latvija un Lietuva arī nemitīgi sacenšas par Baltkrievijas kravu tranzītu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

EM būs jāizstrādā metodika Astravjecas AES elektrības nonākšanas Latvijā nepieļaušanai

LETA, 26.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijai (EM) būs jāizstrādā metodika, lai nepieļautu Astravjecas atomelektrostacijā (AES) saražotās elektrības nonākšanu Latvijā, atzina EM valsts sekretārs Edmunds Valantis.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien pēc valdības sēdes mediju pārstāvjiem atzina, ka gadījumā, ja Baltkrievijā tiks iedarbināta Astravjecas AES, Latvija pārtrauks elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju.

Kariņš: Ja tiks iedarbināta Astravjecas AES, Latvija pārtrauks elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju 

Ja Baltkrievijā tiks iedarbināta Astravjecas atomelektrostacija (AES), Latvija pārtrauks elektroenerģijas...

Valantis atzina, ka šis jautājums tika skatīts valdības sēdes slēgtajā daļā, tāpēc viņš nevar atklāt runātā detaļas.

Aicināts komentēt, kā fiziski Latvija varēs kontrolēt, vai Baltkrievijas AES saražotā elektrība nenonāks Latvijā, piemēram, caur Krieviju, ar kuru Latvijai ir starpsavienojums, Valantis norādīja, ka gadījumā, ja sekos attiecīgs uzdevums, EM izstrādās metodiku, kā nepieļaut Baltkrievijas elektrības tirdzniecību Latvijā.

Ministrijas valsts sekretārs piebilda, ka ar jaunu metodiku būs jāparedz iespēja izsekot elektrības izcelsmei. Patlaban EM nav saņēmusi uzdevumu izstrādāt šādu metodiku.

Vienlaikus Valantis uzsvēra, ka Latvijai ir kritiski svarīgi nodrošināt elektroenerģijas piegāžu stabilitāti un drošību.

Jau ziņots, ka Baltkrievijā pabeigta kodoldegvielas ielāde Astravjecas AES pirmajā reaktorā, iepriekš paziņojis šīs valsts Ārkārtējo situāciju ministrijas Kodoldrošības un radiācijas drošības departaments ("Gosatomnadzor").

Pret Astravjecas AES iepriekš iestājusies Lietuva. Iepriekš Lietuvas prezidents Gitans Nausēda izteicies, ka Eiropas Savienībai (ES) nedrīkstētu būt pieņemama Baltkrievijā uzceltā Astravjecas AES un iespējamais tajā ražotās elektronerģijas imports varētu tikt traktēts kā atbalsts Aleksandra Lukašenko režīmam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas ziemeļrietumos, Flamanvilas atomelektrostacijā (AES), ceturtdien noticis sprādziens, taču radioaktīvā piesārņojuma riska nav, lai gan vairāki cilvēki guvuši vieglus ievainojumus, paziņojušas varasiestādes.

Sprādziens esot noticis ārpus AES kodolzonas.

«Tas ir nozīmīgs tehnisks negadījums, tomēr tas nav kodolincidents,» aģentūrai AFP pavēstīja vietējā amatpersona Olivjē Marmions.

Viņš atklāja, ka pieci cilvēki guvuši vieglus ievainojumus. Notikuma vietā darbojoties ārkārtas dienesti.

Sprādziena cēlonis pagaidām nav zināms.

Pēc incidenta atzīšanas par izbeigtu viens no diviem AES reaktoriem tika slēgts, paziņoja varasiestādes.

Flamanvilas AES, kas darbojas kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, atrodas Lamanša jūras šauruma krastā. Tās operators ir energokompānija EDF.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievija iesniegusi Lietuvai protesta notu saistībā ar šonedēļ medijos publiskoto informāciju par problēmām ar radioaktīvo atkritumu sakārtošanu pirms astoņiem gadiem apturētajā Ignalinas atomelektrostacijā (AES).

Kā ziņots, portāls «15min.lt», atsaucoties uz informētiem avotiem, vēstīja, ka decembra beigās spēkstacijā noticis incidents, par kuru nav paziņots sabiedrībai. Proti, veicot tā dēvēto karsto testēšanu kodoldegvielas uzglabāšanas iekārtām un izceļot radioaktīvos atkritumus no vecajām glabātavām, izrādījies, ka šo atkritumu radioaktivitātes līmenis ir lielāks par aprēķināto, tādēļ darbs pārtraukts.

Reaģējot uz šo publikāciju, Lietuvas Valsts kodoldrošības inspekcija (VATESI) paziņoja, ka minētais notikums saskaņā ar Starptautisko kodolincidentu un radioloģisko incidentu skalu (INES) notikušais nav uzskatāms par incidentu, jo darbinieki nav saņēmuši tādas apstarojuma devas, kas pārsniedz kritiskās robežas un nav konstatēta radioaktīvo vielu noplūde vidē vai pieļaujamā radioaktivitātes līmeņa pārsniegšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Astravjecas AES avārijas gadījumā nebūtu, kur izmitināt Viļņas iedzīvotājus

LETA--BNS, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Astravjecas atomelektrostacijā (AES), kas uzcelta Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas, notiktu avārija, citu Lietuvas pilsētu iedzīvotājiem savos mājokļos nāktos uzņemt vairākus simtus tūkstošu cilvēku no Viļņas, atzinis ekonomikas un inovāciju ministrs Rimants Sinkevičs.

Kā viņš sacījis, citu iespēju izmitināt galvaspilsētas iedzīvotājus vienkārši nav.

"Nav tādu telpu, iespēju noorganizēt ēdināšanu un visu pārējo, tātad ikvienam iedzīvotājam acīmredzot būtu jāuzņem savā ģimenē kādi evakuētie cilvēki," piebildis ministrs.

Lietuvā šonedēļ izveidota 18 cilvēku darba grupa, kuras uzdevums ir risināt un koordinēt infrastruktūras un loģistikas jautājumus, kas saistīti ar apdraudējumiem nacionālajai drošībai. Tajā iekļauti Satiksmes, Finanšu, Aizsardzības, Veselības, Iekšlietu, Ārlietu un Zemkopības ministriju, kā arī Bruņoto spēku un Ugunsdzēsības un glābšanas departamenta pārstāvji.

Darba grupai būs jānodarbojas ar jautājumiem par transportu, infrastruktūru un koordinētu loģistiku attiecībā uz resursiem, kas būtu nepieciešami kodolavārijas izraisītā ārkārtējā situācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti lētu elektroenerģijas ražošanas bāzes jaudu trūkumam Baltijā, jaunā atomelektrostacija (AES) Kaļiņingradā netiek gaidīta atplestām rokām, jo tā var nostiprināt Krievijas ietekmi, citējot ekspertu pausto, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Jāatgādina, ka AES būve Kaļiņingradā bez trokšņa, bet mērķtiecīgi uzsākta 2010. gadā, un tai ir izredzes tikt uzbūvētai līdz 2017. gada nogalei.

Baltiešiem savu interešu aizstāvībai trumpis ir fakts, ka bez Lietuvas piekrišanas AES būtisku lomu Baltijas tirgū spēlēt nevarēs, un Lietuva neslēpj, ka savienojumu attīstībai piekrišanu dot nevēlas. Šī iemesla dēļ saasinājušās politiskās kaislības ap projektu, un nesen medijos izskanējusi ziņa, ka projekts apturēts, lai vērtētu iespēju plānoto reaktoru vietā uzstādīt mazākus, vēsta laikraksts. «Šāds lēmums nozīmē projekta apturēšanu uz nenoteiktu laiku,» iepriekš izteicies bijušais Lietuvas premjers Andrus Kubiļus, bet Krievijas koncerns Rosenergoatom gan šo informāciju kategoriski noliedz, uzsverot, ka tiek apsvērta iespēja vien uzstādīt mazākas jaudas energoblokus papildus plānotajiem, lai nodrošinātu elastīgākas ražošanas iespējas, ziņo Diena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Federācija EXPO izstādēs piedalās jau no 1851. gada un šogad plašākai apskatei ir atrādījusi vairākus inovatīvus projektus, tai skaitā arī atomenerģijas. Izstāžu zāles vadmotīvos Vienota enerģijas plūsma.

Viens no atomenerģijas projektiem ir peldošā atomelektrostacija, kurai šobrīd nav analogs visā pasaulē. Unikālo projektu realizē kompānija Rosatom un paredzams, ka tas tiks nodots ekspluatācijā 2019.gadā. Ar atomenerģiju tiks darbināts arī nākotnes ledlauži, kuri pavērs ceļu transporta kuģiem vietās, kur ledus biezums sasniedz 2,8 metrus.

Uzmanība veltīta arī Krievijā veidotiem saules paneļiem, kuri citu starpā izceļas ar 22% efektivitāti. Izstādes noslēdzošajā nedēļā Krievija svinēs savu nacionālo dienu.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ CITAS ZIŅAS NO ASTANA EXPO 2017

Komentāri

Pievienot komentāru