Jaunākais izdevums

Līdz ar pirmā sniega uzsnigšanu un Ziemassvētku tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo karstie ziemas dzērieni – karstvīns, dažādi silto sulu dzērieni un kokteiļi, kā arī alus, kura garšas buķete liek domāt nevis par svelmīgu vasaras dienu, bet sniegotu ziemu.

Lai gan karstvīna dzeršanas tradīcijas pirmsākumi meklējami Vācijā, arī pie mums tā pēdējo gadu laikā sākusi iesakņoties. Teju katrā bārā, kafejnīcā vai restorānā ziemas mēnešos iespējams tikt pie kūpoša karstā dzēriena, jo bārmeņi aizvien izdomā jaunas receptes, kas ļauj apmeklētājiem izbaudīt jaunas garšas nianses. Arī ražotāji nesēž, rokas klēpī salikuši. Latvijā tiek darināts gan karstvīns, gan alus, kas īpaši piestāv ziemas sezonai. Veikalu plauktos atrodami arī vairāki bezalkoholiskie silto sulu dzērienu veidi. DB aptaujātie kafejnīcu pārstāvji atzīst, ka karsto dzērienu pieprasījuma palielinājums ir cieši saistīts ar pirmā sniega parādīšanos un, protams, gaidāmajiem ziemas saulgriežiem. Savukārt ražotājiem sezonālā produkta piedāvāšana ļauj palielināt apgrozījumu un nopelnīt arī laikā, kad pircējiem kāre pēc aukstajiem atspirdzinošajiem dzērieniem ir krietni samazinājusies.

Pašu mājās ražots karstvīns

«Karstvīns mūsu ģimenē vienmēr ir saistījies ar Ziemassvētku laiku, ar mājīgu sajūtu drēgnā un aukstā ziemas vakarā. To savām vajadzībām gatavojām jau sen, bet ražot sākām 2011. gadā. No Latvijas vīndariem bijām pirmie, kas to piedāvā tirgū. Kā bāzi izmantojam pussaldo upeņu vīnu, kuru bagātinām ar dažādām īpaši atlasītām aromātiskām garšvielām,» stāsta Zilver vīndarītavas saimnieks Jānis Zilvers. Karstvīns noteikti neesot tik populārs kā dzirkstošie vīni, tomēr tas ar katru gadu kļūst vairāk pieprasīts arī Latvijā. Zilver saimniekam vislabāk garšojot pašu darinātais karstvīns, jo upenēm esot brīnišķīgs aromāts, kādu nesniedz vīnogas.

Klienti karstvīnu labprāt iegādājoties un dzerot, sākot ar pirmo sniegu līdz pat pavasarim, protams, kulminācija esot Ziemassvētku un Jaunā gada laikā. Lai pagatavotu gardu karstvīnu, nepieciešams izmantot kvalitatīvu vīnu. «Par pāris latiem veikalos nopērkamais karstvīns tāds nevar būt. Tas tikai sabojās priekšstatu par šo dzērienu. Karstvīna pagatavošanā ierasts kā bāzi izmantot pussaldu sarkanvīnu, bet labu rezultātu var iegūt arī ar garšīgu baltvīnu. Garšvielas jāizvēlas un to proporcijas jānosaka katram pēc savas gaumes,» stāsta J. Zilvers. Karstvīnu nedrīkst karsēt vairāk par 70C, jo pie lielākas temperatūras sāks iztvaikot alkohols un aromātiskās vielas.

Ar vācu tradīcijām

«Esmu vācietis un man ziema bez karstajiem dzērieniem, jo īpaši karstvīna, nav iedomājama. Latvijā dzīvoju nedaudz ilgāk kā gadu un arī restorāns atvērts tikpat ilgu laiku, līdz ar to man ir grūti spriest par karsto dzērienu tradīciju attīstību Latvijā,» stāsta restorāna TERRA šefpavārs Fabians de Vriess, kuram vislabāk garšojot karstvīns, kuram pievieno upeņu melno balzamu. Restorānā klientiem gada aukstajos mēnešos esot iespējams sasildīties, malkojot karstvīnu, karsto dzērienu Hugo, kas pēdējos gados Eiropā esot iecienīts vasaras dzēriens, kā arī Chai latte (tēja ar pienu un speciālām garšvielām). «Ziemas versijas karsto Hugo pagatavojam nevis no dzirkstošā vīna, bet baltā ruma, plūškoka sīrupa, laima un piparmētrām. Savukārt Chai latte es iemācījos pagatavot, strādājot populārajā Vācijas kūrortsalā Sylt,» stāsta Fabians de Vriess. Viņš klientiem piedāvājot arī karsto šokolādi, kuru pasniedz uz koka karotes, un tā vienkārši jāizkausē karstā pienā. Šādu karstās šokolādes pasniegšanas veidu viņš jau pirms desmit gadiem apguvis Vācijā.

Lai karstie dzērieni būtu ne vien sildoši, bet arī gardi, svarīgi esot ieturēt līdzsvaru garšas buķetes veidošanā. No visa pa drusciņai – kanēlis, krustnagliņas, citrona miziņa, muskatrieksts, ingvers, kardamons, lauru lapa. «Es karstvīnam pievienoju ogas un dažādus sīrupus. Pats galvenais: karstvīnu nekad nedrīkst izvārīt, jo tad pazūd garšvielas un, protams, arī alkohols. Var pievienot nelielu devu amaretto,» stāsta šefpavārs. Dzēriena garša vislabākā būšot pie 30 grādiem. Pie šādas temperatūras varot izbaudīt maksimālo buķeti. Ja temperatūra būs augstāka, tad mēle došot signālus, ka pārāk karsti.

Pašu pārbaudītas receptes

Tinto restorāna vadītājs Artūrs Bušs novērojis, ka šajā sezonā klienti karstvīnu pasūtot mazāk. Iespējams, tas esot saistīts ar visai silto laiku. «Karstvīnu mēs pagatavojam paši, kā bāzi izmantojot augstas kvalitātes sarkanvīnu un garšvielu izlasi. Ņemot vērā, ka šajā dzērienā ir bagātīgs garšvielu daudzums, kas rada arī salduma sajūtu, tam ir laba saderība ar cepeti, kura gatavošanai izmantots brūnais cukurs un eksotiskākas garšvielas vai tās pašas piparkūkas un augļi,» pārliecināts A. Bušs. Savukārt vīna bārā Fiesta klienti sākuši taujāt pēc karstvīna līdz ar pirmā sniega uzsnigšanu. Karstvīnu šeit iespējams baudīt kopš uzņēmuma atvēršanas pirms trīs gadiem, kad abas bāra īpašnieces meklējušas dažādas šī dzēriena pagatavošanas receptes. Pirmajā sezonā dzērienu kartē bijuši septiņi karstvīna veidi, bet gadu gaitā esot izkristalizējušies vairāk pieprasītie. Sākumā klienti ik reizi nogaršojuši kādu citu karstvīna veidu, bet pēc tam jau katrs atradis savu iecienītāko. Visbiežāk klienti pasūtot karstvīnu ar nosaukumu Fiesta, kas pagatavots no sausā sarkanvīna. Dzērienu papildina ar amaretto sīrupu un garšvielām. Savukārt tiem, kuriem labāk garšo baltvīns, tiekot galdā celts dzēriens ar nosaukumu Herbal Dreams, kura sastāvā ir baltvīns, kas papildināts ar rozmarīnu un citronu. Dzērienu kartē atrodams arī karstvīns, kas papildināts ar rumu un klasiskais karstais dzēriens ar upeņu balzamu. «Specifiska garša ir arī dzērienam, kas pagatavots no sarkanvīna, espresso kafijas un kafijas liķiera. Šis nav pats pieprasītākais, bet ir klienti, kas vēlas to nobaudīt,» stāsta Fiesta līdzīpašniece Svetlana Guseva, kura novērojusi, ka visbiežāk klienti karstvīnu izvēlas baudīt darba dienu vakaros, bet nedēļas nogalē tomēr pasūta stipros dzērienus, jo visu vakaru karstvīnu taču nedzersi. Šim dzērienam piedienot romantiska un mierīga atmosfēra, nevis jautra ballīte.

«Karstvīna ideja ir sasildīties, nevis apreibt. Pasniedzam arī karstvīnu litra karafēs, un tās visbiežāk pasūta kompānijas. Interesanti, ka arī vēsākos vasaras vakaros ir klienti, kas taujā pēc karstvīna. Tas ir veids, kā padarīt dzīvi siltāku,» stāsta Fiesta līdzīpašniece Ksenija Ščedrova.

Cienā ar karsto alu

«Izdzīvojot vairākas ziemas sezonas, esam nonākuši pie stabili izstrādātām silto dzērienu receptēm un pagatavošanas metodēm,» stāsta kafijas istabas KAFKA vadītāja Monta Vecozola. Viņa ir pārliecināta, ka siltā dzēriena garšas noslēpums slēpjas detaļās un gatavošanas priekā. Kā vienu no KAFKA īpašajām receptēm viņa izceļ karstalu, ko gatavo no Valmiermuižas tumšā alus, ābolu sulas, ingvera, medus, āboliem, apelsīniem, garšvielām. Iesākumā šī dzēriena pagatavošana bijusi kā eksperiments, bet nu tas jau esot ieguvis klientu mīlestību. «Mēs neatbalstām karstvīnu, kas uzsildīts no pakas, vai Īru kafiju, kas dekorēta ar putukrējumu no veikalā nopērkamajiem flakoniem. Garšvielas var izmantot dažnedažādas – sākot no svaigiem augļiem, mandarīniem, ingvera saknes, beidzot ar krustnagliņām, kanēļa standziņām, pipariem un žāvētiem augļiem,» stāsta M. Vecozola, kura ir pārliecināta, ka Latvijā kar­stie dzērieni noteikti ir iekarojuši savu vietu piedāvājumu klāstā un ne vien kafejnīcās, bet arī mājas apstākļos cilvēki labprāt sasildās ar kādu glāzi karsta upeņu balzama, karstvīna vai groka. Internetā atrodams ļoti daudz recepšu šo dzērienu pagatavošanai.

Arī Bar Department bārmeņu skola šajā sezonā izveidojusi jaunu karsto dzērienu receptes. «Profesionālam bārmenim ir jāprot atrast pareizo balansu starp visām karstā dzēriena sastāvdaļām, tāpat svarīgi ir graciozi un acīm baudāmi to pagatavot un pasniegt viesiem. Tāds arī ir mūsu mērķis: viesus pārsteigt ne tikai ar kokteiļa garšu, bet arī ar pasniegšanas veidu,» stāsta Bar Department radošais vadītājs Edgars Elbergs, kurš DB atklāj arī īpašās šīs sezonas dzērienu receptes. Viņš iesaka sākt ar klasiskām vērtībām – kanēli, krustnagliņām, vaniļu, ingveru, medu, apelsīna miziņu, koriandru, rozmarīnu un timiānu, bet, gatavojot dzērienu, esot svarīgi paļauties uz savām garšas izjūtām un gaumi. Viņaprāt, karstos kokteiļus ieteicams malkot 60–80 grādu temperatūrā un baudīt kopā ar dažādiem kārumiem – šokolādi, piparkūkām, marmelādi un žāvētiem augļiem.

Ziemas alum īpaša recepte

Valstīs ar attīstītu alus kultūru atzīta prakse ir rudens un ziemas sezonai brūvēt īpašu alu ar bagātākām garšas buķetēm. Latvijā tas nozīmē radīt garšas, kas spētu būt alternatīva importa viskijam, konjakam un karstvīniem, kuru patēriņš ziemas sezonā pieaug. «Nevienam nav noslēpums, ka ļoti izjūtam alus sezonālo raksturu Latvijā. Vasarā no aprīļa līdz septembrim pieprasījums pārsniedz alus darītavas jaudu, savukārt ziemas sezonā no oktobra līdz martam tas krītas un tiek pārdots par 35% mazāk alus nekā vasarā,» stāsta Valmiermuižas alus darītavas vēstnese Liāna Sāre. Uzņēmums šogad tirdzniecībā līdzās tumšajam alum piedāvā arī ziemas alu un Proves porteri Nr.1, kas īpaši brūvēti baudīšanai gada aukstajos mēnešos, kā arī māca gatavot karstalu. Turklāt, kā raksta gudrās latviešu vēstures grāmatās, mūsu senči karstalu gatavoja jau sendienās, īpaši drēgnākajos gada mēnešos, gan lai celtu svētku galdā, gan rūpētos par saimes veselību. «Saka, ka saaukstēšanos noņemot kā ar roku, ja pirms došanās pie miera tiek izdzerts kausiņš karsta alus ar medu. Tāpat arī mēs ņēmām par pamatu vēstures liecības un izveidojām savu, mūsdienīgāku karstalus recepti, lai iedzīvinātu tradīcijas un cienātu alus darītavas ciemiņus,» stāsta L. Sāre.

Pirmo karstalu Valmiermuižas alus darītava esot gatavojusi jau pirmajā darbības ziemā, 2009. gadā, kad drēgnā laikā bijusi vēlme sasildīt ciemiņus. Tad arī esot piemeklēta izslavētā nefiltrēta gaišā alus Valmiermuižas karstalus recepte. Šo alu, papildinātu ar garšvielām, negatavo jau darītavā un nepilda pudelēs. Kā ieteikts receptē, medu, čili un kanēli alum pievieno katrs lietotājs pats. Pēc tam dzērienu nedaudz uzsilda. Ar katru gadu interese par karstalus gatavošanas prasmi kļūstot arvien lielāka, protams, īpaši ziemas sezonā, taču nevarētu teikt, ka tikai uz Ziemassvētkiem, jo karstalu abās Valmiermuižas alus Latvijas garšu virtuvēs ciemiņi labprāt bauda jau no Mārtiņiem. «Pirmajā ziemā no decembra līdz martam ekskursijās tika izbaudīti pavisam vien 100 kausiņi karstalus, bet pagājušajā 2012. gada ziemā – ekskursijās, abās Valmiermuižas virtuvēs un izbraukumos – jau 3000 kausiņu. Šogad pirmajā mēnesī jau izbaudīti 800 kausiņi karstalus, līdz ar to varam droši teikt, ka vērojama augšupeja un plānotais kopējais pieaugums ir līdz pat 60%,» stāsta L. Sāre. Viens no karstalus pilnīgas garšas izbaudīšanas nosacījumiem esot trauki, kādos tas tiek gatavots un pasniegts. Tāpēc sadarbībā ar amatniecības meistari Ingrīdu Žagatu ir radīti īpaši melnā māla karstalus trauki – krūka gatavošanai un biķera pasniegšanai. Recepte ir pavisam vienkārša. Ņem māla krūku, pilda tajā 1 l nefiltrētu gaišo Valmiermuižas alu un liek sildīties uz lēnas uguns – svecēm. Tad pievieno četras ēdamkarotes meža ziedu medus un pievieno naža galu kanēļa un čili un, vienmērīgi maisot, uzsilda dzērienu līdz pirmajiem garaiņiem (40°C). Mājas apstākļos, protams, māla krūku var aizstāt ar katliņu un likt sildīties uz plīts. Tāpat pēc saviem ieskatiem, protams, iespējams variēt ar garšvielām un medus daudzumu.

Ar medus garšu

Aldaris medalu piedāvāja jau pagājušajā rudenī. Tas tika sabrūvēts ierobežotā apjomā, bet pieprasījums pēc tā bija tik liels, ka nācās darināt vēl. Arī šogad alus mīļotāji to ir ļoti iecienījuši. «Šis mums ir sezonāls produkts, jo uzskatām, ka medalus ar savu vienreizēji saldeno garšu, aromātu, dzēriena biezumu ir piemērots tieši gada tumšajiem un aukstajiem mēnešiem. Vasaras mēnešiem vairāk piestāv atsvaidzinošākas alus šķirnes,» stāsta Aldara komunikāciju direktore Laura Krastiņa, kura atklāj, ka īpašu ziemas brūvējumu alus cienītājiem uzņēmums piedāvā jau piekto gadu, proti, ik gadu, tuvojoties Ziemas saulgriežiem, tirgū tiek ieviesta kāda īpaša alus šķirne. Pēdējos divus gadus tas bija Medalus, bet iepriekš Aldaris ražojis arī Ziemas alu, kuru var arī karsēt. Medalus brūvēšanas process atšķiras, jo to nosaka medus klātbūtne alū. Atšķirībā, piemēram, no lager tipa aliem, medalū ir citas sastāvdaļas, kā arī tā brūvēšanas ilgums ir savādāks. Medals nav jāsilda un to ieteicams baudīt vēsu, apmēram 4–6 grādu temperatūrā.

Pagājušajā gadā Aldaris sabrūvēja un pārdeva aptuveni 600 000 medalus pudeļu. Arī šogad plānots līdzīgs apjoms. «Salīdzinot ar 2009. gadu, kad Aldaris sāka piedāvāt īpašu ziemas sezonas alu, kopējais pārdošanas apjoms ir divkāršojies. Tā kā šo alus šķirni pildām tikai 0,5 l pudelēs, tad Medalus šogad ir pieejams tikai mazumtirdzniecības vietās,» atklāj L. Krastiņa. Medalus popularizēšanai neesot pievērsta pastiprināta uzmanība, jo tā baudīšanai nav nepieciešams specifiskas zināšanas. Alus cienītāji, kuri bija to nobaudījuši, paši ieteikuši to pamēģināt citiem. Tas bijis ļoti labs signāls. «Kopējais īpašo ziemas alu tirgus Latvijā pēdējo trīs gadu laikā ir nepārtraukti audzis. Aldarim pēdējos četros gados ziemas als pārdošanas apjoms ir dubultojies. Kā liecina tirgus dati, Aldara Medalus aizņem vairāk nekā pusi no kopējā Latvijas ziemas alus tirgus pārdošanas apjomiem, proti, apmēram 54%,» atklāj uzņēmuma pārstāve.

Bez grādiem

Latvijā vairāki pārtikas un dzērienu ražotāji piedāvā arī siltos ziemas dzērienus, kas pēc garšas ir ļoti līdzīgi aromātiskajiem karstvīniem, taču tajos nav alkohola un tos droši var baudīt gan bērni, gan pieaugušie, kuri nolēmuši, piemēram, pēc pavadīta vakara draugu lokā sēsties pie auto stūres. Latvijā jau esot izveidojies stabils karsto dzērienu baudītāju loks: tiklīdz paliek drēgnāks laiks, cilvēki sāk pieprasīt karstos dzērienus, bet patēriņš visvairāk pieaugot, tiklīdz uzsnieg pirmais sniegs. Karstais dzēriens ir iecienīts ziemas sporta veidu mīļotāju vidē. Savukārt mājās karstais dzēriens un tā smarža rada svētku sajūtu, tāpēc tā lietošana kļuvusi populāra Baltijā visas aukstās sezonas laikā. «Es šo dzērienu vāru līdz pirmajam burbulim, tad ieleju lielā krūzē un lēnām to izbaudu. Par garšvielām jau esam parūpējušies, bet, ja kāds vēlas, var pievienot papildus kanēli. Vislabāk Gutta karstie dzērieni garšo pēc garas pastaigas pa mežu vai pēc slēpojuma kādā no Latvijas slēpošanas trasēm,» atzīst uzņēmuma mārketinga vadītājs Roberts Ēķis.

Uzņēmuma pirmais piedāvājums karsto dzērienu segmentā bijis Gutta upeņu–sarkano vīnogu karstais dzēriens, un tā ražošana tika uzsākta 2008. gada nogalē, šādi paplašinot produktu portfeli laikā, kad tirgus izaugsme apstājās. Katru gadu uzņēmums piedāvājot arī kādu jaunumu šajā produktu grupā. Piemēram, šoziem tirdzniecībā nonācis ziemas karstais ķiršu, aroniju un dzērveņu dzēriens. Pirmie pārdošanas rezultāti esot sekmīgi, jo pārdots jau plānotais apjoms, tāpēc esot pamats apgalvot, ka 2013./2014. gada ziemas sezona būšot ļoti veiksmīga. Vislielākie apjomi tiekot pārdoti veikalos, bet arī HoReCa segments esot nozīmīgs.

Arī Spilva 2010. gadā ķērusies pie karstā upeņu dzēriena ražošanas. «Produktu radījām, atsaucoties tirgus pieprasījumam, un gadu gaitā tā popularitāte turpina pieaugt. Īpaši ziemas aukstajos mēnešos, kad termometra stabiņš noslīd zem nulles. Pēc Ziemassvētkiem pieprasījums sāk pakāpeniski samazināties, bet pēc Jaunā gada – sarūk vēl straujāk,» stāsta Spilvas produktu grupu vadītājs Kristaps Adumāns, kurš akcentē, ka karstie sulas dzērieni ir sezonāls produkts un attiecīgajā gada periodā pieprasījums ir augsts. «Šā gada pārdošanas apjomi ir grūti prognozējami, jo tos ietekmē dažādi faktori. Sākot ar laika apstākļiem konkrētajā periodā un turpinot ar citu zīmolu līdzīgu produktu stratēģiju – cenu, pārdošanas akcijām, vienošanos ar tirdzniecības tīkliem. Tāpat nav mazsvarīga Spilvas produkta pašizmaksa, ko ietekmē izejvielu cenu izmaiņas. Dažādās sezonās apjomi ir atšķirīgi, taču ar katru sezonu karstā dzēriena pārdošana ir ar pieaugumu,» atzīst K. Adumāns. Uzņēmums orientējoties uz dažādiem tirgus segmentiem – kā HoReCa (kafejnīcas, restorāni, bāri), tā uz lielveikalu ķēdēm un mazākiem veikaliem Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Zemnieku saimniecībai Rūķīšu tēja pirmais nozīmīga apjoma eksporta darījums

Lelde Petrāne,09.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dobeles novada zemnieku saimniecība Rūķīšu tēja uzsākusi produkcijas eksportu uz Lielbritāniju, un tas ir uzņēmuma pirmais nozīmīga apjoma eksporta darījums.

Eksports uzsākts ar Attīstības finanšu institūcijas ALTUM jaunās valsts atbalsta programmas palīdzību, kas piedāvā eksporta garantijas jeb eksporta darījumu apdrošināšanu uz Eiropas Savienības valstīm. Jau drīzumā vienā no lielākajiem britu veikalu tīkliem būs nopērkams Latvijā ražots ievārījums.

Pirmajā z/s Rūķīšu tēja produkcijas kravā uz Lielbritāniju ir 17 tonnas jeb vairāk nekā 57 tūkstoši ievārījuma burciņu ar 11 dažādām garšām. Plānots, ka pēc aptuveni nedēļu gara ceļa no Dobeles ievārījums no maija vidus būs nopērkams gan Londonā, gan arī citviet Anglijā. Lai jaunā eksporta prece būtu saprotama tās potenciālajiem pircējiem, uzņēmums ir izveidojis arī Lielbritānijas tirgum atbilstošus iepakojumus angļu valodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tējas dzērienu «D’Tea» ražotājs «Dabas dots» sācis sadarbību ar veikalu tīkliem «Edeka», «Rewe», «Globus» un «Dennree» un šobrīd uzņēmuma produkcija ir nopērkama 48 Vācijas veikalos.

No septembra tā būs pieejama jau 300 veikalos visā Vācijā, bet 2020. gadā plānots sasniegt 500 līdz 600 veikalus Vācijā. «Esam spēruši ļoti lielu soli un sākuši eksportu uz Vāciju. Lielu uzmanību un resursus veltām eksporta attīstībai un ļoti strādājam, lai iesāktā sadarbība būtu veiksmīga. Pagaidām Vācija ir vienīgā eksporta valsts, taču, kā zināms, tā ir bagātākā ekonomika Eiropā un viena no lielākajām nācijām, tādēļ tur ir ļoti daudz, ko darīt,» norāda Rolands Briņķis, SIA «Dabas dots» īpašnieks.

Uzņēmums nesen kā veicis produkta zīmola maiņu un tagad strādā ar nosaukumu «D’Tea». «Zīmola maiņa prasa ļoti lielu uzmanību, līdzekļus un darbu, lai informētu klientu par veiktajām izmaiņām,» saka R. Briņķis. Viņš norāda, ka zīmola maiņa bija nepieciešama divu nozīmīgu faktoru dēļ. Pirmkārt, liela daļa Latvijas pircēju iepriekšējo iepakojumu asociēja ar piena produktu. Gaišais dizains un nosaukums «Dzeramais» bija iemesls, kādēļ produkts tika pārprasts. Otrkārt, jau sākotnēji stratēģiski svarīgākais bija produkcijas eksports ārpus Latvijas, tādēļ tika nolemts mainīt zīmolu un palikt tikai pie starptautiski «nolasāma» dizaina. Iepakojumu izstrādāja «Diena pirms Jāņu nakts» un «Inovāciju aģentūra» iepakojuma dizaineri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ražotā Plūkt ziemeļu augu tēja ar nosaukumu Blossom janvāra beigās piedzīvoja atpazīstamības pieaugumu Amerikā pēc tam, kad amerikāņu aktrise Drū Berimora izcēla zīmolu kā ideālu dāvanu, ko izvēlēties e-komercijas vietnē Etsy.

Amerika ir stratēģiski nozīmīgākā un viena no 22 eksporta valstīm, kur tiek tirgota bioloģiski sertificēta tēja ar latvisko nosaukumu Plūkt. Uzņēmuma līdzdibinātāja un vadītāja Māra Lieplapa atklāj: ”No Dienvidāfrikas līdz Japānai un no Austrālijas līdz Amerikai - Plūkt zīmolu un sortimentu novērtē un mans ilgtermiņa mērķis ir, lai Nordic jeb tēja no Ziemeļeiropas atraisa jaunu tējas baudīšanas kultūru pasaulē. Tāpēc katru atsauksmi par Plūkt tēju novērtēju kā būtisku ieguldījumu tējas baudītāju komūnas paplašināšanā un nenoliedzami slavenās amerikāņu aktrises rekomendācija vēl vairāk stiprina mūsu zīmola pozīciju Amerikā”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tējnīcas Illuseum saimnieki Gundega Silniece un Eduards Cunskis atver kafejnīcu un tējnīcu Strada, kur kafijai un tējai tiek izrādīta vienlīdz liela cieņa

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Mēs atkal gribējām kaut ko jaunu un nolēmām mēģināt sevi pierādīt arī kafijas pasaulē. Vēlējāmies radīt pirmo vietu Rīgā, kur kafija un tēja ir vienlīdzīgas, jo visās kafejnīcās, pat tajās, kur cenšas ieviest labu tēju, tā vienmēr zaudē. Tējnīcām ir ļoti šaura, specifiska auditorija. Strada vairāk ir kafejnīca, bet vēlamies te integrēt tēju. Mēs cenšamies ienest tēju masās,» stāsta Gundega. Viņa spriež, ka šī Latvijā ir jauna pieeja – citas tējnīcas un kafejnīcas strādā vairāk akcentējot vienu vai otru virzienu, bet Strada cenšas šīs abas jomas apvienot.

Gundega akcentē, ka Strada ir mikro kafijas grauzdētava. «Mums tepat ir maza grauzdētava, kur klients var pasūtīt kafiju tādā grauzdējumā, kā vēlas, un tik daudz, cik nepieciešams. Pēc 15 minūtēm kafijas pupiņas ir gatavas, un tās var ņemt līdzi uz mājām. Mēs nedomājam pretendēt uz lieliem apjomiem kā Rocket Bean Roastery vai Andrito Roastery, bet piedāvāt kafiju tieši mūsu klientu vajadzībām mazos apjomos. Tāpat lepojamies ar kafijas un tējas kokteiļiem ar alkoholu. Tie ir dažādi eksperimenti, piemēram, laba ulūna tēja ar šampanieti vai aukstā brūvējuma kafija ar portvīnu. Kokteiļos veidojas interesanti aromāti un garšas,» teic Gundega.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Piešķir 50 000 eiro aizdevumu z/s Rūķīšu tēja saules paneļu sistēmas uzstādīšanai

Db.lv,14.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi 50 tūkstošus eiro finansējumu vienam no lielākajiem un atpazīstamākajiem ārstniecības augu audzētājiem Latvijā – z/s “Rūķīšu tēja” Dobeles novadā.

Saimniecība, kas audzē vairāk kā 40 dažādus ārstniecības augus, iegulda saules paneļu uzstādīšanā, lai nodrošinātu augstas kvalitātes produktu ražošanu un samazinātu enerģijas patēriņu.

Pirmie saules paneļi zemnieku saimniecībā uzstādīti jau 2014. gadā, arī izmantojot SEB bankas finansējumu. “Ražošanas procesā vasaras mēnešos patērējam visvairāk enerģijas – gan ogu saldēšanai, gan nodrošinot tēju žāvēšanu. Saules paneļu sistēma mums sniedz iespēju lietot pašiem savu enerģiju,” stāsta z/s “Rūķīšu tēja” īpašnieks Raimonds Lignickis.

Lai varētu izsekot kvalitātei un nodrošināt augstvērtīgus produktus, apmēram 95% tējas produkcijas uzņēmums audzē un kaltē savā saimniecībā. Produktu gatavošanā tiek izmantotas tehnoloģijas, kas maksimāli saglabā augu vērtīgās vielas. “Lai arī lielākajai daļai produktu visa pamatā ir tēja, meklējam idejas arvien jauniem produktiem. Viens no jaunumiem ir ķermeņa krēmi, kuros izmantotas mūsu pašu ražotās ēteriskās eļļas. Cenšamies virzīties uz priekšu lēnām, jo skrienot gadās arī pakrist. Soli pa solim audzējam gan dažādu produktu klāstu, gan to apjomu,” papildina Raimonds Lignickis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus patērētāju paradumi pēdējā laikā izteikti mainās – šogad par aptuveni 8% ir pieaudzis ekskluzīvā alus tirgus segmenta īpatsvars.

To liecina kompānijas Nielsen pētījums. AS Aldaris, kas ir viens no lielākajiem uzņēmumiem, kuri strādā alus un bezalkoholisko dzērienu nozarē, pieprasījums šajā segmentā audzis par 50%. Līdzīgu pieaugumu segmentā nākamgad paredz arī SIA Valmiermuižas alus.

Alus nozarei kopumā 2018. gads nesis ne vienu vien jaunumu. Piemēram, 1. martā tika paaugstināts akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem. Alus cenu ietekmēja arī PET iepakojuma aizliegums. Šā gada pirmajā ceturksnī pārdotā alus daudzums samazinājās. Pēc karstās vasaras var secināt, ka 2018. gads alus nozarē aizvadīts samērā veiksmīgi, apliecināja Latvijas Alus darītāju savienībā.

Dažādu administratīvo slogu ietekmē alus cenas veikalos aug, un tas notiek vienlaikus ar patērētāju meklējumiem pēc jaunām, ekskluzīvām garšām. Dienas Bizness aptaujā konstatēja, ka daļa patērētāju savas prasības paaugstinājuši tieši cenas pieauguma dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizbraucām ar sievu kāzu ceļojumā uz Toskānu, un lielāko ceļojuma laiku pavadījām, braukājot no vienas mazas vīna darītavas uz otru. Nav grūti šajā burvīgajā itāļu vidē iedvesmoties visādām dzīves idejām – atceras ABAVAS vīna darītavas saimnieks Mārtiņš Barkāns. Sēžot uz kādas vīna darītavas terases, spriedām, ka būtu forši arī Latvijā dzīvot laukos un darināt vīnu.

Pāris gadi pagāja mācoties un pētot tēmu. Beidzās ar to, ka 2010. gadā iegādājāmies lauku saimniecību pie Sabiles, skaistā Abavas ielejas dienvidu nogāzē, un iestādījām tur vīnogu dārzu. Savukārt ražotnē esam nu jau piecus gadus.

Lai nebūtu tā, ka rokas klēpī salikuši skatāmies un gaidām uz tiem zaļajiem augiem, kuri kādreiz dos ražu, sākām rosīties ar āboliem. Pamazām sākotnējais plāns B – kaut ko padarīsim ar āboliem, kamēr aug vīnogas, – kļuva par plānu A. Šobrīd mūsu vīna darītavas bizness ir balstīts uz Latvijas āboliem, Latvijas upenēm, rabarberiem, aronijām, ķiršiem, cidonijām. Esam kļuvuši par premium dzērienu darinātavu no Latvijas augļiem un ogām, kuros citu starpā pavisam neliela daļa, daži simti pudeļu ir arī ar vīnogām, tomēr tie nav biznesa apjomi, tas drīzāk ir dārgs hobijs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Biznesa vieta: Ziemassvētku tirdziņi gaida dāsno krievu tūristu ierašanos

Linda Zalāne,23.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti tam, ka zemi neklāj balta sniega sega, Ziemassvētku tirdziņos svētku atmosfēru tomēr izdodas sajust. Pagaidām kuplākais apmeklētāju skaits esot vērojams brīvdienās un reizēm darba dienu vakaros, bet lielākā andelēšanās vēl esot tikai priekšā, jo, kā ierasts, pēc Ziemassvētkiem Latvijā ieradīsies daudz tūristu no Krievijas, kas esot naski uz iepirkšanos un gatavi maciņus atvērt plašāk nekā vietējie pircēji.

Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā jūtama karstvīna, ceptu desiņu un sutinātu kāpostu smarža. Šeit atrodama kafejnīca, kur iespējams siltumā ieturēt maltīti, un turpat ārā var nogaršot karsto dzērienu, kas tiek sildīts prāva izmēra čuguna katlā. Līdzās vēderprieku apmierināšanai Doma laukuma tirdziņa būdiņās cits pie cita rosās vairāki desmiti tirgotāju, kas piedāvā gan ādas un vilnas izstrādājumus, gan rotas, suvenīrus, saldumus, meža gaļas desas, mājas vīnu, pītus grozus un pat marinētus gurķīšus, tā saucamo vīriešu zapti un konservētus tomātus – gluži kā no pagraba krājumiem.

Svētku duna un rosība notiek arī Līvu laukuma tirdziņā, kas izmēra ziņā ir nedaudz pieticīgāks: šeit tirgojas 25 pārstāvji, tostarp izveidots liels sveču veikals, kāds nav atrodams nevienā citā tirdziņā. DB novēroja, ka starp blīvi izvietotajiem plauktiem, kas pildīti ar dažādu izmērau un dizaina svecēm, cilvēku rosība ir liela. Vēl viens pozitīvs pluss Līvu laukuma tirdziņam – šeit iespējams ne vien sasildīties ziemas bārā Rockabilly House, bet arī brīvdienās lustīgi izdejoties. Reizēm šeit par muzikālo atmosfēru gādājot Pits Andersons, kura repertuārā ir 50. gadu amerikāņu rokenrola dziesmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: No kokapstrādes līdz vīna darīšanai Līgatnē

Kristīne Stepiņa,28.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līgatnes vīna darītava uz pārējo fona izceļas ar prasmi iemānīt pudelē visdažādākās garšas un smaržas. Produktu portfelī ir 80 dzērienu nosaukumi, piemēram, lāceņu un rabarberu vīns, biešu un burkānu degvīns. Joko, ka tas varot pārcelt no piektdienas uz pirmdienu.

Vīna darītavas īpašnieks Ainārs Vanags ir gandarīts, ka ābolu ledus vīnu savas vizītes laikā Latvijā ir atzinīgi novērtējis Francijas prezidents Emanuels Makrons. Uzņēmuma darbā ir iesaistījušies visi ģimenes locekļi, kā arī nodarbināti vairāk nekā 100 tūkstoši čaklu darbinieču – bišu. Šogad pēc vairāku gadu eksperimentiem ir izdevies arī medus vīns, kam pievienota bišu maize un propoliss. Uzņēmuma trumpis ir vietējās izejvielas – vīni tiek gatavoti no Gaujas Nacionālā parka teritorijā augušām ogām, augļiem, augiem un ziediem.

Desmit gadu laikā, kopš valdība ir devusi zaļo gaismu mazajām alkohola darītavām, Latvijā tās ir savairojušās kā sēnes pēc lietus. Līgatnes vīna darītava bija viena no pirmajām. Kādu tirgus nišu desmit gadu laikā Līgatnes vīni ir ieņēmuši? Kā tie atšķiras no pārējiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Vīna darīšana nav ceļš uz ātru naudu

Laura Mazbērziņa,03.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņus gadus pēc Abavas vīna darītavas izveidošanas tā ir kļuvusi par vadošo Latvijas vīna darītavu, taču šobrīd tā atrodas izaicinājuma priekšā – vai ar Latvijā darinātiem dzērieniem izdosies iekarot ārvalstu pircēju sirdis.

Izdevniecības Dienas bizness informācijas platformas DB HUB projekta Ekspedīcija – eksporta pieredzes stāsts ietvaros interesentiem šoreiz bija iespēja paviesoties netālu no Tukuma, vīna darītavā Abavas, kuru Mārtiņš Barkāns izveidojis un vada kopā ar sievu Lieni Barkāni.

Tūkstoši konsultantam

«Mēs dzīvojam mazā valstī ar ne pārāk lielu pirktspēju, turklāt mūsu ražojumi nav plaša patēriņa prece. Līdz ar to vietējais tirgus ir ierobežots,» pamatojot eksporta nozīmi, teic M. Barkāns.

Abavas vīna darītavas stāsts sākās ar vīnogu dārza iestādīšanu Abavas ielejā netālu no Sabiles, tomēr vīnogu vīnu darināšana pagaidām ir dārgs eksperiments un uzņēmums pagaidām tajā tikai investē un cer uz atdevi pēc gadiem desmit. Tikmēr Latvijas un nu jau ārvalstu tirgi tie iekaroti ar 22 dažādiem dzērieniem no Latvijā audzētiem augļiem un ogām. Tie tiek darināti visdažādākajām gaumēm, tomēr vispārdotākie Abavas vīna darītavas produkti pērn bijuši ābolu sidrs un upeņu karstvīns. Šajā dzērienā izmantoti Latvijas āboli un upenes, veidojot tādu garšu kompozīciju, kura acīmredzot uzrunā latviešu pircēju. Vīna darītavas saimnieks atklāj, ka patērētāji, kuri dzērienus pērk lielveikalos, labprātāk izvēlas nedauz saldākus, savukārt, restorānu klienti - sausākus dzērienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijas ražojumi caur iepirkumiem varētu būt vairākās valsts un pašvaldību iestādēs

LETA,25.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojums: Doties uz pasaules jumtu

Līva Melbārzde - DB galvenā redaktore,04.01.2019

Ap 2 km attālumā no Lhasas vēsturiskā centra uz Sarkanā kalna paceļas viens no slavenākajiem Tibetas simboliem- Potalas pils.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elpu aizraujoši dabasskati, dziļa garīgā pieredze, kalni, budistu tempļi un mūki, kā arī unikāla kultūra – ja tas viss jūs uzrunā, tad ceļojums uz Tibetu ir īstais galamērķis, ko iekļaut savā pasaules iepazīšanas plānā.

Gaiss ir vēss un plāns, skatienam paveras klinšainas kalnu grēdas. Izņemot vēju, vienīgās skaņas, ko dzirdi, ir mūku dziedājumi zemās balsīs un svētceļnieku lūgšanu murdoņa. Klosteros uz tevi pilnīgā klusumā un mierā veras milzīgas, zeltītas Budas statujas, ko apspīd jaku tauku sveces. Tādi ir mani pirmie iespaidi, nonākot Tibetas senajā galvaspilsētā Lhasā.

Taču ir vēl arī citi iespaidi, kas saistās ar pamatīgām un teju vai nebeidzamām ķīniešu ierēdņu un robežsargu organizētām drošības un pases kontrolēm, pirms vispār tiek saņemta atļauja iebraukt Tibetas autonomajā reģionā. Šis nav gluži tas ceļojums, kurā savā nodabā var brīvi klīst apkārt, ļaujoties tikai savai personīgajai izzināšanas kārei, – nāksies rēķināties ar Ķīnas valdības akreditēta tūrisma biroja pārstāvju klātbūtni. Taču mūsu gadījumā šī pieredze bija pozitīva – vietējais Tibetas gids runāja labā angļu valodā un ar lielu entuziasmu iepazīstināja ar skaistākajām un ievērības cienīgākajām Tibetas vietām, ko savā aptuveni nedēļu garajā ceļojumā varējām pagūt apskatīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Rada Latvijas alternatīvu melnajai tējai

Anda Asere,07.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Plūkt piedāvā fermentētu tēju no ugunspuķes lapām, kura līdzinās melnajai tējai.

«Fermentējot mūsu pašu ugunspuķi, var iegūt produktu, kas iedarbības un garšas ziņā ļoti līdzinās melnajai tējai, bet nesatur ne kofeīnu, ne tanīnu. Cilvēki labprāt izvēlētos veselīgāku alternatīvu tējai un kafijai, kas nesaturētu šīs vielas. Ar produktu Nordic Black vēlamies radīt jaunu virzienu – Ziemeļeiropas «melno tēju»,» saka Māra Lieplapa, SIA Plūkt vadītāja. Latvijā ugunspuķe savu popularitāti ieguvusi pēdējos divos gados. Iepriekš tā, pēc viņas teiktā, bija ne pārāk zināms augs un reti kurš zināja, ka to var lietot kā tēju. «Informējot patērētāju par šo tēju, tās līdzību zaļajai un melnajai tējai, tā kļūst pieprasītāka,» viņa saka.

Uzņēmuma sortimentā ir divas produktu līnijas – Plūkt un Nordic. Plūkt ir 11 veidu beramās tējas, kuru sastāvā ir viens augs, piemēram, tradicionālā piparmētra, liepziedi, raudene, pelašķi u.c. Savukārt Nordic līnijā, kas tiek piedāvāta metāla kārbās un kur tēja ir iepakota individuālos kukurūzas cietes maisiņos, ir četri produkti – košo ziedu maisījums, nomierinoša tēja no augu zaļajām daļām, fermentēta ugunspuķe un kaltēta ugunspuķe. «Lēnās fermentācijas procesā virpinot augus, iegūstam nelielas bumbiņas – līdzīgi kā melnās tējas gadījumā. Fermentācija ilgst aptuveni nedēļu. Tēja tiek kaltēta zemā temperatūrā līdz 50 gadiem. Mitrums iztvaiko lēnām, tāpēc saglabājas tējas labās īpašības,» skaidro Māra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaņepju audzēšana un pārstrāde Latvijā un pasaulē uzņem apgriezienus.

Lai no mājražotāja kļūtu par ražotāju, SIA Lapka Hemp īpašnieks Arturs Lapka šogad iestājies Kuldīgas biznesa inkubatorā. Viņš izgatavo kaņepju tēju pēc tehnoloģijas, kādu neviens cits Latvijā pagaidām neizmanto. Pašreizējie normatīvi to neaizliedz, taču līdz galam arī neatļauj. Lai tādi uzņēmēji kā Arturs varētu darboties bez bažām, patlaban Latvijas Industriālo kaņepju asociācija un Zemkopības ministrija (ZM) virza izmaiņas normatīvajos aktos.

Mājas vietā tēja

Pirmā interese par kaņepju audzēšanu A. Lapkam parādījās pirms daudziem gadiem, kad internetā uzzināja par iespējām no šī auga daļām būvēt māju. Informācija vēstīja, ka vajadzīgi vien divi hektāri, lai pietiktu celtniecības materiālu. Šķita: tas taču ir brīnišķīgi – trijos mēnešos izaudzēt sev māju. Tomēr dzīvē izrādījās, ka viss nav tik vienkārši. Ideja par ēkas būvniecību pavisam nav atmesta, taču sāka izmantot izaudzētās sēkliņas. Tās lietoja pārtikā, deva draugiem makšķerniekiem zivju ēsmai un domāja, ko iepriekš nebijušu no tām varētu izgatavot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar meditācijām un lūgšanām ekonomiku neuzcelsi, bet tieši tas ir nepieciešams kā tibetiešiem, tā kuram katram pasaulē – tā savā trešajā vizītē Latvijā Tibetas budistu garīgais līderis Viņa Svētība Dalailama XIV sacīja preses konferencē.

Uz DB jautājumu, kā viņš attiecas pret biznesu kā «naudas taisīšanu», Dalailama atbildēja: «Mums vajag naudu.» Un tad pastāstīja par tikšanos ar kādu Romas katoļu mūku Spānijā, pie Barselonas. Viņš piecus gadus bija pavadījis kā vientuļnieks, dzīvojot kalnā, «pazemīgā sadzīvē», raksturoja Dalailama. «Viņam bija maize un tēja, un pavisam nedaudz silta ēdiena. Un tomēr viņam tā tēja un maize bija nepieciešama. Bez naudas viņš nevar izdzīvot. Tā ka nauda ir svarīga.»

«Pasaules līmenī aizvien ir miljoni nabadzīgu cilvēku ‒ Āfrikā, Āzija un, skat’, arī Indijā! Indijā ir miljards iedzīvotāju, un, es domāju, simtiem tūkstošu iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Un bērniem – miljoniem mazu bērnu – ir nepietiekams uzturs. Tāda ir realitāte. Un tā nozīmē, ka mums vajag vairāk naudas.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojums: Indijā viss ir iespējams

Sagatavoja Linda Zalāne,03.10.2014

Parasti cilvēki, kas pelna naudu, kā vien var, un ir priecīgāki par bagātajiem eiropiešiem.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Indiju braucu apmēram divas reizes gadā, tur pārstāvu Latvijas, kā arī vietējos Indijas māksliniekus

Iesaka Ivonna Veiherte, Galerija 21 direktore

Biznesa attīstības iedīgļi Indijā ir senāki. Pirmo reizi uz Indiju aizbraucu 2007.gadā, kad ļāvos draugu aicinājumam doties uz šo valsti, pat nezinot, ko tur darīsim. Mani interesē joga, taču ne tādā mērā, lai šāda iemesla dēļ turp dotos, par biznesa iespējām šajā valstī nemaz nerunājot. Pavadījām trīs nedēļas, bet brīdī, kad bija jādodas mājup, es saplēsu avio biļeti un teicu, ka Indijā uzkavēšos vēl kādu laiku, tad jau redzēs, cik ilgi. Vēlējos tur pabūt viena, iepazīt vietējo vidi. Toreiz apmetos Rišikešā, kur nodzīvoju sešas nedēļas. Tas bija labs pārbaudījums, un pēc tam man radās iespēja Indijā sākt aktivitātes mākslas jomā. Indieši ir pieraduši pie eiropiešieiem, pratuši sadzīvot ar angļu kolonistiem. Viņi visi runā angliski un kopumā iebraucējiem ir atvērti. Sāku braukt uz mākslas mesēm un pārstāvēt latviešu māksliniekus Indijā, bet tad sapratu, ka būtu interesanti un pat vairāk vērts Indijā sadarboties ar viņu vietējiem māksliniekiem, jo katrā valstī jau vairāk turas pie savējiem. Sākotnēji, lai to darītu (un pat, iespējams, tādēļ, lai būtu iemesls doties profesionāli izaicinošā ceļojumā), viena pati divos mēnešos apmeklēju gandrīz vai visas Indijas pilsētas, kurās kaut kas notiek saistībā ar mūsdienu mākslu. Protams, man bija rekomendācijas un sagatavoti kontakti, lai tiktu tur uzņemta, bet neslinkoju atrast citus. Tas bija vērtīgi! Fiziski tas nebija viegli, jo katrā vietā iznāca uzkavēties ļoti neilgi. Kopumā papildināju priekšstatu par šo sfēru un tagad zinu gandrīz vai visus tirgus spēlētājus, Indijas laikmetīgās mākslas stiprās un vājās puses, jo mana pieredze mākslas jomā ļauj saskatīt arī reālās perspektīvas. Tagad vairākus gadus uz Indiju braucu caurmērā divas reizes gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union investē 70 tūkstošus eiro trīs jaunu Lakto ražošanā

Zane Atlāce - Bistere,26.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmumu grupa "Food Union" radījusi jaunu produktu kategoriju - raudzēta piena dzērienus "Lakto" ar zaļās tējas ekstraktu trīs garšās, informē uzņēmumā.

Kopējās investīcijas, kas ieguldītas jaunumu izstrādē un palaišanā tirgū, ir ap 70 tūkstoši eiro.

"Lakto zaļā tēja" pamatā ir Latvijas zinātnieku izstrādātā formula, kurā pienam tiek pievienotas vērtīgās L.acidophilus LA un Bifidobacterium BB pienskābās baktērijas. Līdztekus produkts ir bagātināts ar dabīgām augļu un ogu piedevām, kā arī enerģijas pieplūdumu veicinošo B6 vitamīnu un tējas ekstraktu.

Kopumā patērētājiem šobrīd raudzēta piena produkti "Lakto zaļā tēja" tiek piedāvāti ar trīs garšu kombinācijām, kas tapušas, iedvesmojoties no šobrīd pārtikas nozarē pieprasītām austrumnieciskām notīm - citrons un laims ar zaļo tēju, līčija ar zaļo un balto tēju, upenes ar zaļo tēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas nacionālā aviokompānija Estonian Air pasažieriem regulārajos reisos piedāvās bezmaksas konfektes, kafiju un tēju pēc tam, kad pērn oktobrī sāka piedāvāt pasažieriem dzeramo ūdeni lidojuma laikā bez maksas, piektdien vēstīja laikraksts Postimees.

Estonian Air valdes loceklis Indreks Randvērs laikrakstam stāstījis, ka runa ir par kopprojektu, kas ir līdzīgs pērn rudenī sāktajam kopā ar dzērienu ražotāju A Le Coq, kad lidmašīnu pasažieriem tika piedāvāta iespēja lidojuma laikā saņemt dzeramo ūdeni bez maksas. «Mēs sazinājāmies ar vairākām kompānijām, kuras varētu būt ieinteresētas piedāvāt savu produkciju mūsu reisos. Tuvākajā laikā tādai sadarbībai pievienosies arī kafija un tēja,» teica Randvērs.

Lidsabiedrības koncepcijas izmaiņas tiek veiktas kopš pagājušā gada rudens. «Ūdens ir pirmā un pati elementārākā prasība. Viss tālākais - konfektes, tēja, kafija - ir papildinājums un vēlēšanās padarīt pasažieriem lidmašīnā pavadīto laiku patīkamāku,» norādīja Estonian Air valdes loceklis un piebilda, ka sadarbības projektiem vajadzētu palīdzēt saglabāt cenas saprātīgā līmenī pašreizējā tirgus situācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Līdz ar Fuzetea ienākšanu Eiropas tirgū, no tā pazudīs līdz šim labi pazīstamais ledus tēju zīmols Nestea, jo Coca-Cola to vairs neražos.

Eiropas tirgū, tostarp arī Latvijā kopš šī gada pieejams ASV dzērienu ražotāja Coca-Cola Company jaunākais produkts - ledus tēja Fuzetea. Jaunā zīmola vērtība tiek lēsta vairāk nekā miljarda ASV dolāru apmērā.

Kompānijas ieskatā šis ir viens no veiksmīgākajiem un straujāk augošajiem Coca-Cola Company zīmoliem. Darbs pie šī dzēriena ieviešanas tikai uzsākts jau 2012.gadā un līdz šim Fuzetea zīmola ledus tējas bija pieejamas 52 pasaules valstīs. Uzņēmuma 2018.gada mērķis ir šīs tējas panākumus citviet pasaulē izvērst arī Eiropā, ieviešot šo dzērienu 37 Eiropas valstu tirgos.

Eiropas iepazīstināšana ar jauno produktu šīs nedēļas sakumā notika Cīrihē, Šveicē, tropiskā pasākumu norises vietā Giardino Verde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju tēju ražotāji pēc nesen veiktās tēju pārbaudes un tajās atrastajām pesticīdu atliekvielām pieļauj, ka patērētāji uzmanīgāk izvēlēsies tējas, piektdien, 16.februārī raksta laikraksts Dienas Bizness.

Daži pašmāju tēju ražotāji par biedrības Zaļā brīvība veikto lielveikalos nopērkamo populārāko tēju pārbaudi un tajās atrastajām pesticīdu atliekvielām uzzināja tikai no Dienas Biznesa. Ražotāji pieļauj, ka pircēji turpmāk būs vērīgāki un uzmanīgāk izvēlēsies tējas.

«Mēs paši lielveikalā pirkām Zaļo tēju mundrumam. Izrādās, ka tajā ir pesticīdi. Tagad būsim uzmanīgāki,» teic Amatas novada Zaubes pagasta z/s Ozoliņi saimniece Brigita Lūkina. Viņa savā saimniecībā audzē aptuveni 10 – 15 kultūras un trūkstošos augus piepērk klāt no citiem audzētājiem. Saimniece zina teikt, ka, iespējams, turpināsies arī vietējo tēju pārbaudes. «Par savām tējām esmu pilnīgi droša, bet, tā kā iepērku tējas no citiem, man jābūt drošai, ka ar tām arī viss ir kārtībā,» norāda z/s Ozoliņi saimniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik dienas virtuvē pavadām salīdzinoši daudz laika, gatavojot dažādas maltītes. Taču nereti talkā nāk virtuves palīgi jeb ierīces, kas ļauj kāroto ēdienu pagatavot daudz ātrāk. Raksta turpinājumā uzzini, ko ņemt vērā, izvēloties mazo sadzīves tehniku virtuvei un kādi palīgrīki būs visnoderīgākie!

Priekšnosacījumi, izvēloties mazo sadzīves tehniku

Šobrīd ikdiena bez sadzīves tehnikas šķiet teju neiespējama. Tomēr tās klāsts ir tik plašs un daudzveidīgs, ka dažubrīd rada apjukumu par to, kura no ierīcēm būtu patiesi vērtīgs un vajadzīgs pirkums. Pirms veikt pirkumu iesakām rūpīgi izvērtēt vairākus nozīmīgus faktorus:

• nosaki budžetu. Lai arī mazā virtuves tehnika cenas ziņā nesastāda astronomiskas izmaksas, tomēr ar zināmiem tēriņiem ir jārēķinās. Lai nepārtērētos un izvairītos no impulsīvu pirkumu veikšanas, nosaki konkrētu summu, kādu esi ar mieru tērēt;

• pievērs uzmanību ražotājam. Tā kā mazā sadzīves tehnika ir pieejama ļoti plašā klāstā, līdz ar to ir arī daudz ražotāju. Taču, izvēloties atpazīstama zīmola un kvalitatīvu ierīci, tās kalpos ilgāk. Ja nevari izlemt par labu kādam no zīmoliem, palasi citu cilvēku atsauksmes par konkrēto elektropreci;

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Mērķējot uz 90 miljardu dolāru tirgu, Starbucks atver pirmo «tējas bāru»

Gunta Kursiša,24.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien durvis pirmo reizi ver vaļā pasaulē lielākās kafejnīcu ķēdes Starbucks pirmā tējnīca. «Tējas bārs» Teavana atvērts Ņujorkā, Manhetenā, raksta Forbes.

Starbucks vadītājs Hovards Šulcs (Howard Schultz) plāno piecu gadu laikā atvērt tūkstoti tējas bāru, panākot, ka tējnīcu tīkls Teavana kļūst tikpat populārs, cik tā mātes uzņēmums Starbucks. Teavana paplašināšanās notiks, pamazām izveidojot «tējas bārus» aptuveni 300 jau esošajos Teavana veikalos. Starbucks iegādājās Teavana pērnā gada beigās par 620 miljoniem ASV dolāru.

Tēja ir otrs visvairāk patērētais dzēriens pēc ūdens, tādējādi H. Šulcs, attīstot Teavana tīklu, plāno ienākt tējas tirgū, kura potenciāls pasaulē lēsts 90 miljardu ASV apjomā, liecina Euromonitor dati. Tikmēr ASV patērētāji vēl aizvien kafiju dzer vairāk nekā tēju, lai arī tējas mīļu skaits pēdējo piecu gadu laikā ASV ir audzis par 16%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādudien cilvēki sapratīs, ka jābūt līdzsvaram starp planētu, cilvēku un peļņu, un tad ilgtspēja būs galvenā tendence tējas un kafijas ražošanā un patērēšanā

Tā cer tējnīcas Illuseum un kafejnīcas Strada vadītāja Gundega Silniece.

Latvijas sabiedrības tējas baudīšanas rituāls, tējojot mājās, ir viens no iemesliem, kāpēc pagaidām ir tik maz specializēto tējnīcu. Vienlaikus gadu gaitā ir skaidri redzams progress, un ir daļa sabiedrības, kas novērtē augstas kvalitātes tēju, izvēlas vecinātu Ķīnas puer vai ulunu. Tomēr G. Silniecei šķiet, ka tik specifiskai lietai kā tējai ar sāļu siera cepurīti vai īpaši dārgai tējai Latvija vēl nav gatava.

Fragments no intervijas, kas publicēta 18. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Tējnīca un veikals Illuseum darbojas kopš 2011. gada, bet tās priekšgājēja Goija tika atvērta jau 2004. gadā. Kā šajā laikā Latvijā ir mainījusies izpratne par tēju?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs te, Latvijā, sēžam uz aisberga gabala, kas nepārtraukti kūst, tā intervijā DB pauž tējas zīmola Apsara radītājs Ikars Keišs.

Ar uzņēmēju Dienas Bizness tikās Apsara tējas namiņā Rīgas kanālmalā. Šīs tējnīcas popularitāti pilsētnieku un Rīgas viesu vidū I. Keišs skaidro ar veiksmīgo projektu, kas ļāvis trāpīt maģiskajā astoņstūrī. Šobrīd jauna tējas vieta pilsētā nav iecerēta, tiek strādāts pie dokumentu sakārtošanas, kas apliecinās dabīgo tēju bioloģisko izcelsmi, un jaunu eksporta tirgu apgūšanas.

I. Keišs uzskata, ka dzīvē nedrīkst pieļaut, ka apnīk divas lietas – tēja un sieva, viss pārējais, viņaprāt, ir mainīgs un ceļš uz priekšu ejams caur kļūdām.

Fragments no intervijas:

Kā jūs nokļuvāt tējas biznesā?

1992. gadā nodibināju SIA Bruģis. Biju pat izdomājis saukli – bruģis ir mūžīgs! Klasika! Ja tu gribi sasmīdināt Dievu, tad pasaki, ka kaut kas ir mūžīgs... (Smejas.) Viss šajā pasaulē ir mainīgs. Pēc kāda laika es uzņēmumu pārdēvēju par SIA Bargi, jo tolaik bruģu bija tikpat daudz, cik dubļu. (Smejas.)

Komentāri

Pievienot komentāru