Jaunākais izdevums

Telpu dezinfekcija ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Tīrāka vide sniedz aizsardzību organismam pret nevēlamām baktērijām un vīrusu saslimšanām. Kā kvarca jeb baktericīdā lampa var palīdzēt telpu, virsmu un arī ūdens dezinficēšanā? Uzziniet šajā rakstā!

Kas ir kvarca lampas?

UV-C kvarca lampa plašāk ir pazīstama kā baktericīdā lampa. Domājot, kāpēc tādas variācijas, rodas jautājums – vai tas nozīmē vienu un to pašu? Mēs skaidrojam – jā, tas ir viens un tas pats, taču šādas lampas mēdz dēvēt atšķirīgi šādu iemeslu dēļ:

šādu lampu spektrā ir UV gaisma. Tās darbības rezultātā rodas UV jeb ultravioletais starojums, tāpēc tā tiek saukta arī kā ultravioleto staru lampa;

tās iznīcina baktērijas. Tāda ultravioletā gaisma, kuras viļņu garums ir īsāks par 280 nm (100-280 nm), ir efektīvs līdzeklis, kā cīnīties ar baktērijām.

Ultravioletā starojuma jeb kvarca lampas lietošana mūsdienās ir kļuvusi vienkārša, un, ievērojot ražotāja noteiktās prasības, tā nerada kaitējumu cilvēkam.

4 ieguvumi no telpu dezinficēšanas ar kvarca lampām

Kvarca lampas visā pasaulē ir iecienītas jau ilgus gadus. Tas tādēļ, ka to pielietojums sniedz virkni ieguvumu. Kādi tie ir?

1. UV lampa nav kaitīga (pareizas lietošanas gadījumā). Ultravioletais starojums neatstāj negatīvas sekas uz veselību. Atšķirībā no skarbajām ķimikālijām, kuras dažreiz izmanto tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļos, UV gaisma ir videi draudzīga.

2. Tā ir efektīva dezinfekcijas forma. Nākamā galvenā priekšrocība ir tā, ka šī dezinfekcijas metode daudzos gadījumos var būt efektīvāka nekā citas metodes. Baktericīdās lampas iznīcina plašu kaitīgo organismu skaitu.

3. Tiek nogalināti patogēni, neļaujot tiem radīt imunitāti pret dezinfekcijas līdzekli. Ja esat informēti par rezistentām baktērijām, Jūs zināt, ka dažu tradicionālu pretmikrobu līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu lietošana ir radījusi nelabvēlīgas sekas. Rezistentu baktēriju attīstība ir nozīmīga problēma medicīnas aprindās, tāpēc arvien biežāk tiek izmantoti tādi dezinficēšanas līdzekļi, kas ļauj nogalināt visa veida baktērijas, nepadarot tās imūnas pret kādu ķīmisku vielu. Atšķirībā no citām dezinfekcijas metodēm, UV gaismas dezinfekcija ir fiziska metode baktēriju iznīcināšanai, tāpēc arī baktērijas nevar izveidot imunitāti pret ultravioleto starojumu. Tas ir milzīgs pluss, īpaši slimnīcām un sabiedriskām telpām.

4. Atmaksājas dezinfekcijas metode. Cilvēki var pieņemt, ka šāda veida dezinficēšana ir dārga, jo ķīmisko vielu vietā tiek izmantota tehnoloģija, taču tas tā nebūt nav. Vienreizējs ieguldījums ultravioletās gaismas dezinfekcijas tehnoloģijā var ietaupīt laiku un naudu gadiem ilgi, jo iekārtas neprasa nekādu papildu vielu uzpildi un mehānisko darbu, izņemot iekārtu ieslēgšanu un izslēgšanu, ja vien kvarca lampa nav aprīkota ar automātisko ieslēgšanas taimeri.

Kvarca jeb ultravioletās (UV) lampas tīrākas vides radīšanai

Kvarca lampa, galvenokārt, ir tik izplatīta, jo ar tās palīdzību var būt panākta augsta aizsardzība pret vīrusiem un baktērijām. Ko iespējams dezinficēt ar šādām lampām?

1. Telpas

Telpu dezinfekcija mūsdienās ir izplatīta vajadzība, lai cilvēki spētu droši uzturēties sabiedriskās vietās. Telpās, kur dienu no dienas uzturas liels skaits cilvēku, nepieciešams saglabāt tīrāku vidi, pasargājot no slimību izplatības vīrusu veidā, tāpēc tiek veikta gaisa dezinfekcija.

2. Virsmas

Tikpat būtiski ir dezinficēt virsmas dažādās iestādēs - skolās, bērnudārzos, slimnīcās, rūpnīcās u.c.. Tas būs aktuāli gan telpām, kur ikdienā atrodas liels skaits cilvēku, gan tādās vietās, kur sterila vide ir ļoti svarīga nelielā cilvēku lokā, kas uzturas vienā telpā uz ilgāku laiku.

3. Ūdens

Vai zinājāt, ka ir pieejamas arī ultravioletā starojuma ūdens dezinficēšanas iekārtas? Ūdens dezinfekcija var būt svarīga gan privātām vajadzībām, gan publiskām vietām, piemēram, baseinos. Šāda veida ūdens dezinfekcija norit vienkārši – UV gaisma ar savu spēku samazina baktēriju un vīrusu koncentrāciju ūdenī, kā rezultātā samazinās nepieciešamība izmantot hloru.

4. Pārtika

Ņemot vērā, ka UVC starojums nav kaitīgs pārtikas produktiem – tos iespējams ar šādu metodi pavisam ātri un efektīvi atbrīvot no nevēlamām baktērijām, kas, savukārt, ir būtiski, lai piegādātu svaigu, organismam drošu pārtiku.

Kur nopirkt kvarca lampu?

Drošas, Eiropas Savienības standartiem atbilstošas baktericīdās lampas iespējams iegādāties vietnē Kvarcalampas.lv. Uzņēmuma piedāvājumā ir visdažādākās kvarca lampas un to sistēmas, ko izmantot:

uzņēmējdarbībā. Lai uzturētu tīru vidi, ražošanas telpās vai, piemēram, klientu apkalpošanas telpās un ofisos, integrējot kvarca lampas, kuras pasargās no baktērijām gaisā, kā arī ļaus uzturēt nevainojamu tīrību ik dienu, sekojot augstākajām prasībām sanitārajā jomā;

mājokļos. Arī privātām vajadzībām nereti tiek izvēlētas UV lampas, jo tās ļauj radīt tīru vidi ikdienā, kas ir īpaši svarīgi, ja mājās ir mazi bērni.

Kvarcalampas.lv komandā apvienojušies savu jomu speciālisti, kuru medicīnas tehnikas sfērā pieredzes ilgums ir vairāk nekā 10 gadi, kas garantē, ka klients saņem drošu, pārbaudītu un starptautiski atzītu dezinfekcijas risinājumu uzņēmuma vai privātai lietošanai.

Ienāciet Kvarcalampas.lv un iepazīstieties ar piedāvājumu!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbs mājās ir kļuvis par daudzu cilvēku ikdienu, un šāds strādāšanas modelis bija iecienīts arī pirms pandēmijas. Tāpēc aktuāls ir jautājums – kā iekārtot ergonomisku. ērtu un pievilcīgu biroju savā mājoklī? To lūkosim noskaidrot raksta turpinājumā!

Galdam ir svarīgs pareizais izmērs, forma un aprīkojums

Strādāt pie ļoti neliela biroja galda var būt visai neērti, it īpaši, ja darbam tiek izmantots kas vairāk par datoru un pierakstu blociņu, savukārt pārāk liels galds var neietilpt telpā vai padarīt tās interjeru visai savādu. Tāpēc sākt vajadzētu ar piemērota galda izvēli, pirms tam izmērot, kāds konkrētajā telpā un vietā būtu optimāls galda izmērs.

Ja galdu paredzēts novietot kādā no telpas stūriem, lieliska izvēle ir stūra galds, kas ļauj efektīvi izmantot telpu un rada plašuma sajūtu. Tradicionālajam galdam četrstūra formā savukārt ir kāda cita būtiska priekšrocība, proti, to būs iespējams novietot, kur vien sirds kāro – ja biroja telpas iekārtojumu vairāk vai mazāk regulāri vēlaties mainīt, šī būs pareizā izvēle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rokaspulkstenis vīrietim var būt pats svarīgākais aksesuārs. Ja sievietēm rokas pulksteņi nav tik iecienīti, tad vīriešiem ir tieši pretēji. Bieži vien vīriešu pulkstenis arī norāda statusu, it īpaši biznesa pasaulē. Moderns vīriešu pulkstenis un panākumi biznesā nereti ir savstarpēji saistīti.

Kāpēc vīriešiem pulksteņi ir tik nozīmīgs aksesuārs?

Rokas pulkstenis var liecināt par vīrieša statusu, kas ir īpaši svarīgi dažādās biznesa pārrunās. Ir noteiktas profesijas, kur ierašanās uz kādu sanāksmi vai biznesa pusdienām bez smalka pulksteņa neliecinātu par labo stilu. Savukārt labi un moderni vīriešu pulksteņi var liecināt, ka persona ir nopietna un gatava sadarboties. Protams, šādas situācijas nenotiek ar katru vīrieti ikdienā, tomēr ir labi to zināt, ja šādā situācijā esi nonācis.

Tomēr pulkstenis var būt svarīgs aksesuārs ikvienam vīrietim, jo tas ir gan praktisks, gan lieliski papildina tavu stilu gan ikdienā, gan īpašos gadījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stikla šķiedras ražotājs AS "Valmieras stikla šķiedra" pagājušajā gadā strādāja ar 127,922 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 41,3% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 36,8% un bija 6,154 miljoni eiro, liecina informācija Lursoft.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2022.gads sākās ar rekordlieliem pārdošanas apmēriem un vēsturiski zemu gatavās produkcijas krājumu atlikumu pirmajā ceturksnī, jo, pirmkārt, pēc vannu krāsns rekonstrukcijas bija jāizpilda 2021.gadā atliktie pasūtījumi. Otrkārt, piegādes ķēdes starp Āziju un Eiropu vēl arvien apgrūtināja augstas transporta izmaksas.

Šie apstākļi radīja iespēju vairāku pārdošanas cenu korekciju rezultātā uz klientiem novirzīt pieaugošās grupas izejmateriālu, dabasgāzes un elektroenerģijas izmaksas, teikts vadības ziņojumā.

Riska vadības pasākumu ietvaros 2019.-2022.gada periodā uzņēmums pakāpeniski samazināja sadarbības apmērus ar biznesa partneriem Krievijā un Baltkrievijā, tāpēc karadarbības sākums 2022.gada februārī būtiski neietekmēja "Valmieras stikla šķiedras" grupas izejmateriālu piegādes un pārdošanas ieņēmumus. Tikai atsevišķi Krievijas piegādātāji nelielos apmēros piegādāja izejmateriālus stikla kausēšanas ražošanas procesa nodrošināšanai - šī sadarbība tika pārtraukta nekavējoties karadarbības sākuma posmā, un krietni pirms starptautisko tirdzniecības sankciju ieviešanas pret Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma komandai ir jābūt kā vienai vienībai, kā dūrei, kur visi pirksti sadarbojas, raidot spēka vektoru vienā virzienā, uzskata SIA Lode valdes loceklis Valdis Zariņš.

Lai spētu veiksmīgi virzīties uz priekšu un attīstīties, ikvienam uzņēmuma darbiniekam, tajā skaitā vadītājam, ir jābūt laimīgam, domā V. Zariņš.

Nelaimīgs cilvēks nevar paveikt tik daudz, cik laimīgs un iedvesmots – šīs divas lietas ir jebkura biznesa veiksmes pamatā, domā V. Zariņš, kurš uzņēmumā Lode pats strādā jau vairāk nekā 20 gadus.

Vēlas paveikt lielas lietas

Bērnībā es sapņoju kļūt par Latvijas valsts prezidentu, atminas V. Zariņš. “Patiesībā šis sapnis kaut kādā mērā manī dzīvoja līdz apmēram 40 gadiem, taču tagad par to varu tikai pasmaidīt. Šis sapnis demonstrēja manu lielo enerģiju, kā arī vēlmi paveikt lielas lietas, un prezidenta amats bija man saprotama barometra atzīme, nevis dziļa izpratne par šī cilvēka pienākumiem un ikdienu. Ja šobrīd man retoriski jautātu, vai es vēlētos kļūt par prezidentu, es noteikti teiktu, ka nē, jo pašlaik manas filozofiskās dzīves uztveres vairs nesakrīt ar šī amata ikdienas pienākumiem.Kādreiz nopietni apsvēru arī aktiera profesiju. Vidusskolas gados piedalījos dažādos daiļrunāšanas konkursos un man patika atrasties publikas priekšā, taču vecāki un citi apkārtējie mani atrunāja, sakot, ka aktieri ir pliki un nabagi. Deviņdesmitajos gados, kad Latvijas valsts sāka attīstīties, izteikti dominēja materiālās vērtības, tādēļ aizgāju studēt ekonomiku. Atceros, ka tolaik kāds man teica – velti savu enerģiju ekonomikai un kļūsti bagāts, aktiera talants tāpat noderēs,” atminas V. Zariņš, nenoliedzot, ka tā ir taisnība – runas māksla un spēja komunicēt ar publiku nekad nav bijusi lieka arī ekonomista profesijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstās energoresursu un apkures cenas daudzus pamudinājušas sākt plānot ēku ārsienu siltināšanu. Kādus siltināšanas materiālus izvēlēties? Akmens vate, putu polistirols un vēl citi – kurš no tiem ilgtermiņā būs labāka izvēle? Lasi un uzzini vairāk!

Fasādes siltināšana – kāpēc tā nepieciešama

Vairums Latvijas iedzīvotāju dzīvo ēkās, kas celtas pirms vairākām desmitgadēm un neatbilst mūsdienu energoefektivitātes rādītājiem. Samazinot siltuma zudumus, iespējams būtiski ietaupīt –, lai nodrošinātu komfortablu iekštelpu temperatūru, vajadzēs patērēt mazāk energoresursu un attiecīgi mazāk maksāt.

Siltināšanas materiālu veidi

Foto: Freepik.com

Plānojot ēkas siltināšanu, galvenais jautājums ir, kuru no siltināšanas materiāliem izvēlēties – ikvienam no tiem ir savas priekšrocības, taču ir arī trūkumi un lietošanas specifika, kas jāņem vērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas minerālmateriālu ražotājs “Saulkalne S” uzņēmuma ilgtspējas programmas ietvaros ir uzsācis saules paneļu parka izbūves projektu Saulkalnē, lai savu ražotni nodrošinātu ar zaļo enerģiju. Saules enerģijas parka paredzētā jauda būs 250 kW, un to plānots pabeigt 2024. gada sākumā.

Latgalē, Ciblas pagastā, beidzot karjera Kalngals izstrādi, “Saulkalne S” ir uzsākusi tā apmežošanu. Šogad iestādīts egļu mežs trīs hektāru platībā.

“Šogad viens no uzņēmuma galvenajiem attīstības virzieniem bija ilgtspējas programmas īstenošana, padarot minerālmateriālu ražošanu un ieguvi videi draudzīgu. Tostarp esam uzsākuši saules enerģijas parka izbūves projektu, kas galveno uzņēmuma ražotni Saulkalnē nodrošinās ar tīru enerģiju. Ražošanas process kļūst videi draudzīgs, un reizē kļūsim arī patstāvīgāki un mazāk atkarīgi no energoresursu cenu svārstībām. Mums kā ražojošam uzņēmumam tas ir ļoti būtiski. Papildus veicam arī autoparka modernizāciju, iegādājoties ekonomisku un videi draudzīgu tehniku. Uzņēmums sāk pāreju uz hibrīdtehniku karjeros, kas samazinās gan CO2 “pēdu”, gan arī degvielas patēriņu par apmēram 30 %,” norāda uzņēmumu grupas “Saulkalne S” vadītājs Juris Seilis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Interjera dizainere dalās padomos, kā iekārtot telpu, kas piemērota gan produktu radīšanai, gan klientu uzņemšanai

Sadarbības materiāls, 30.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavasaris ir laiks, kad ne tikai mājokļus, bet arī darba vietas daudzi izvēlas atsvaidzināt, veicot lielos kārtības un tīrīšanas darbus, kā arī ilgi atliktos telpu atjaunošanas darbus. IKEA interjera dizainere dalās ar padomiem, kā pēc iespējas veiksmīgāk atjaunot telpu, ja tajā vienlīdz norisinās gan radošais un ražošanas process, gan jāuzņem klienti.

Neliels ģimenes uzņēmums, kas ražo un pārdod apģērbu, kas rotāts ar tautiskiem simboliem, ir iekārtots kādas mājas pagrabā pilsētas dzīvojamajā rajonā. Šajā studijā notiek tikšanās ar klientiem, radošais process un apģērbu apdrukāšana, kā arī jau gatavo apģērbu izvietošana, lai klienti pirms iegādes var tos apskatīt. Diemžēl telpas nemaz neradīja mājīgas studijas iespaidu.

“Studijas telpas nebija reprezentatīvas, tomēr tā nebija lielākā problēma. Vienā telpā notiek ražošana, plānošana, administratīvais darbs, kā arī tikšanās ar klientiem, turklāt tajā trūka gaismas, kārtības un tā nebija funkcionāla,” saka IKEA interjera dizainere Auce Graudiņa. Auce stāsta par būtiskākajiem posmiem telpu atjaunošanas procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādu nozaru Latvijas izcelsmes uzņēmumu vadītāji izveidojuši Biznesa ilgtspējas padomi, lai apmainītos zināšanām, padziļinātu izpratni par ilgtspēju un kopīgi veidotu ilgtspējīgāku uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Atsaucoties Swedbank aicinājumam, Biznesa ilgtspējas padomē apvienojušies tādi Latvijas uzņēmumi kā Latvijas Finieris, Latvijas Dzelzceļš, LMT, Medicīnas sabiedrība ARS, Madara Cosmetics, Valmiermuiža, Dobeles dzirnavnieks, Latvijas graudaudzētāju kooperatīvs VAKS un kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums Laflora.

Biznesa ilgtspējas padomes dalībniekus vieno atbalsts globālajiem 2050. gada klimatneitralitātes centieniem, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības mērķiem un vēlme veicināt ilgtspējīga biznesa kultūras veidošanu Latvijā.

"Lai arī pēdējo 50 gadu laikā pasaulē ir notikusi nepieredzēti strauja ekonomiskā izaugsme, tā nav bijusi līdzsvarota. Dabas resursi, kas bija nepieciešami šīs izaugsmes nodrošināšanai, ir izsmelti. Sociālās problēmas ir samilzušas, jo labklājība sadalīta nevienlīdzīgi. Tāpēc mūsu visu kopīgs uzdevums tuvākā desmitgades laikā būs radīt jaunu ekonomiku, kas pilnā mērā rēķinās ar dabas nozīmi, kā arī investē dabas kapitāla uzturēšanā un atjaunošanā, lai mūsu ekonomiskā darbība arī būtu ilgtspējīga," uzņemot padomes dalībniekus pirmajā tikšanās reizē teica Swedbank valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovāciju tehnoloģiju uzņēmums LMT sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) Rīgā, Biķernieku trasē, izveidojis pirmo 5G testa vidi/trasi, kas turpmāk tiks izmantota dažādu inovatīvu risinājumu izpētei, attīstībai un testēšanai, tostarp autonomo un savienoto auto, satiksmes vadības, drošības un citu digitālo risinājumu testiem.

Plānots, ka pirmajā 5G testa trasē Latvijā tiks īstenoti arī starptautiski Eiropas izpētes projekti. Pirmie savienoto pašbraucošo auto testi 5G tīklā Biķernieku trasē tiks aizvadīti jau 20. augustā, LMT diskusijas “5G loma satiksmes drošības uzlabošanā” laikā, kas notiks sarunu festivāla LAMPA ietvaros.

Tiek lēsts, ka satiksme un loģistika būs viena no pirmajām nozarēm, kur 5G sniegtās priekšrocības varēs novērtēt jau salīdzinoši drīz.

Nozares eksperti visā pasaulē jau tuvākajos gados prognozē bezpilota auto ienākšanu ikdienas satiksmes plūsmā, tāpat arī dronu veiktas piegādes loģistikā kļūs par daļu no mūsu ikdienas.

“Šobrīd starptautiskā līmenī tiek veikti pētījumi par autonomo auto pozitīvo pienesumu valstu ekonomikām, tāpat tiek pētītas potenciālās izmaiņas nozarēs, kas saistītas ar pasažieru pārvadājumiem. Lūkojoties uz apkārt notiekošo, ir skaidrs, ka Latvijai kā tehnoloģiski attīstītai valstij jāieņem aktīva pozīcija un mums pieejamie resursi ir jāiegulda nākotnes iespēju izpētē, jo tas būtiski var ietekmēt mūsu valsts labklājību ilgtermiņā,” norāda LMT prezidents Juris Binde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā dzīvot (strādāt) tālāk – kāpēc uzņēmumi sāk atgriezties birojos?

Harijs Švarcs, Darījumu apkaimes “Skanstes City” pārvaldītāja “SG Capital” valdes priekšsēdētājs, 28.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienas formulas, kā turpmāk strādāsim, nav, katram uzņēmumam jāatrod sava pieeja. Visticamāk neatradīsim arī miljons iemeslu, kāpēc birojs izkonkurēs darbu mājās, taču iemeslu noteikti ir gana daudz – gan uzņēmumu, gan darba ņēmēju pusē.

Kāpēc uzņēmumi vēlas atgriezties birojos?

Pirms pandēmijas daudzi uzņēmumi domāja un veidoja savu iekšējo kultūru tā, lai darbinieks pēc iespējas vairāk laiku pavadīja birojā, nevis otrādāk. Veidoja modernus birojus, jaunas darba vides un apaudzēja tās ar dažādiem pasākumiem un izglītošanās iespējām. Viņi domāja kā darbiniekus piesaistīt, iesaistīt darba un ārpus darba aktivitātēs. Attiecīgi ir pamats domāt, ka vienā brīdī, kad apstākļi būs labvēlīgi, šie uzņēmumi mēģinās atkal radīt vidi darbiniekiem, lai viņi gribētu nākt uz darbu klātienē. Birojā darbiniekiem būs viss nepieciešamais, lai varētu efektīvāk, labāk, patīkamāk strādāt, nevis censties palikt mājās. Birojs paliks uzņēmuma saimnieciskās darbības centrā, un, domājot uz priekšdienām, darbinieki tiks virzīti uz šo centru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvnieks - pilnsabiedrība "SBSC" - nākamgad maksās VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) līgumsodu 500 000 eiro apmērā, teikts saskaņošanai nodotajā Ministru kabineta rīkojumā par finansējumu Jaunā Rīgas teātra ēku Lāčplēša ielā 25, Rīgā, pārbūves, nomas maksas, papildu maksājumu, pārcelšanās un aprīkojuma iegādes izdevumu segšanai.

Līgumsods paredzēts par sākotnēji noteikto JRT pārbūves darbu termiņu neievērošanu.

Valdība plāno atļaut VNĪ 2024.gadā 293 225 eiro no saņemtā līgumsoda no pilnsabiedrības "SBSC" par pieļauto darbu izpildes kavējumu neieskaitīt valsts pamatbudžeta ieņēmumos un novirzīt JRT ēkas rekonstrukcijai projekta vadības un būvuzraudzības izdevumu segšanai.

Tāpat valdība plāno pieņemt zināšanai, ka Kultūras ministrija 2023.gadā, neapgūs paredzēto finansējumu par ēkas Lāčplēša ielā 25 nomas maksu 499 145 eiro apmērā.

Valdība plāno atļaut Kultūras ministrijai 2024.gadā samazināt finansējumu nomas maksai un papildu maksājumiem VNĪ par 124 786 eiro.

Tāpat valdība plāno par 293 225 eiro palielināt VNĪ JRT ēku Lāčplēša ielā 25 pārbūves darbu pabeigšanai nepieciešamo papildu finansējumu 2023. un 2024.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa pārbūve un rekonstrukcija tuvojas noslēguma fāzei: ir atlikušas vien pēdējās pārbaudes, nodošana ekspluatācijā, paralēli tam - defektu novēršana, tad jau JRT varēs sākt domāt par pārcelšanos uz atjaunotajām telpām, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“JRT ēku kompleksa rekonstrukcija un pārbūve ir bijis viens no sarežģītākajiem projektiem, ar kuriem mums ir nācis strādāt. Patiesi priecājos, ka izdevās pārvarēt lielos izaicinājumus, ar kuriem nācās saskarties visu būvniecības laiku. Šobrīd varam būt diezgan droši, ka JRT ēku komplekss tiks nodots ekspluatācijā vēl šogad, un jau varam sākt domāt par tālākajiem soļiem. Tostarp, teātra darbinieku tehniskajām apmācībām, pārcelšanās organizēšanu,” skaidro Gavrilova.

“JRT atgriešanās Lāčplēša ielā ir ilgi gaidīts notikums visā kultūras nozarē. Priecājos par to, ka ēkas atjaunotājiem ir izdevies saglabāt būtiskus celtnes oriģinālos elementus, cienot tās vēsturisko nozīmi. Esam optimistiski noskaņoti par to, ka JRT nākamo sezonu varēs uzsākt pienācīgi atjaunotā celtnē,” uzsver kultūras ministre Agnese Logina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvien skaidrāk redzam, ka Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa rekonstrukcija tuvojas noslēguma fāzei. Gandrīz pilnībā ir pabeigti fasāžu darbi, notiek iekšdarbi un dažādas tehniskās pārbaudes, savukārt Valsts zemes dienests ir sācis kadastrālo uzmērīšanu inventarizācijas lietai, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Kopumā darbi notiek atbilstoši tiem nosacījumiem, par kuriem VNĪ martā vienojās ar pilnsabiedrību “SBSC” (tās sastāvā ir SIA “Skonto būve” un SIA “Skonto Construction”). Atbilstoši esošajam darba grafikam plānojam, ka augustā vajadzētu būt pabeigtām abām “Black-box" zālēm. Savukārt jau salīdzinoši drīz varētu tikt noņemts būvžogs fasādes ēkai uz Lāčplēša ielas,” stāsta Griškevičs.

“Black-box” ir Latvijā līdz šim neizmantota koncepta zāles, kuru galēji vienkāršais dizains un iekārtojums neitrālos toņos ļauj brīvu vaļu režisora fantāzijai. Savukārt apmeklētājiem krāsu neesamība rada “nekurienes” sajūtu, tā radot neierastu mijiedarbību ar aktieriem. JRT pagaidām būs vienīgais teātris ar divām “Melnajām kastēm”. Tām plānotas neitrālas betona pelēkas sienas, melni griesti un grīdas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas pārbūve un rekonstrukcija ir noslēgusies: komplekss 2023.gada 22.decembrī ir nodots ekspluatācijā.

Janvārī turpināsies defektu novēršana, telpu iekārtošana, un jau pavisam drīz teātris varēs pakāpeniski sākt iekārtoties savā vēsturiskajā mājvietā, Lāčplēša ielā 25. Ēkas atslēgas lietotājam paredzēts nodot līdz martam, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Šī ir lieliska Ziemassvētku dāvana visiem teātra cienītājiem: izaicinošais ceļš līdz atjaunotām, mūsdienīgi aprīkotām telpām faktiski ir noslēdzies. Esam priecīgi par to, ka ir izdevies ievērot termiņus, par kuriem martā vienojāmies ar pilnsabiedrību “SBSC”. Tagad ir atlicis vien pabeigt telpu iekārtošanu, iebūvēt vēl pēdējās mēbeles un novērst defektus. Un tad teātra kolektīvs varēs atgriezties savās mājās,” stāsta Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Stājas spēkā grozījumi noteikumos par zaļā publiskā iepirkuma prasībām

LETA, 01.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien stājas spēkā valdības pieņemtie grozījumi noteikumos "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība".

Ar izmaiņām plānots vienkāršot un padarīt vieglāk uztveramas zaļā publiskā iepirkuma prasības.

Kopumā veikti grozījumi septiņās preču un pakalpojumu grupās - pārtika un ēdināšanas pakalpojumi, iekštelpu apgaismojums, ielu apgaismojums un satiksmes signāli, datortehnika, būvniecība, transports, ceļu projektēšana, uzturēšana un būvniecība.

Tāpat tiek noteiktas obligātās minimālās piemērojamās prasības būvdarbu iepirkumiem.

Noteikumi projekts nosaka, ka zaļais publiskais iepirkums obligāti būs jāpiemēro trešās grupas ēku būvniecībai, pārbūvei, projektēšanai un nojaukšanai. Šai normai noteikts pārejas periods līdz 2024.gada 1.janvārim.

Trešās grupas ēkas ir ēkas kurām ir vairāk nekā pieci virszemes stāvi, ēka, kurām ir vairāk nekā viens apakšzemes stāvs, publiskas ēkas kurās paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Eiropas direktīvas defektus var pārvērst par efektu

Māris Ķirsons, 08.12.2023

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis

Foto: Dāvis Vītoliņš

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārstāt ignorēt tuvojošās prasības, tā vietā apgūt zināšanas, skatīties, ko un kā dara attiecīgas nozares uzņēmumi Latvijā un citviet pasaulē, vākt nepieciešamos datus, konstruktīvās diskusijās ar visām ieinteresētajām pusēm atrast labākos iespējamos risinājumus, tādējādi pašmāju uzņēmumiem ne tikai saglabājot, bet pat paaugstinot savu konkurētspēju tirgū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Ilgtspējas ziņojumi, atbildība piegādes ķēžu pārvaldībā.

Prasīs no lielajiem

“ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz, ka lielajiem uzņēmumiem jāsniedz ziņas par to, kāds ir uzņēmuma biznesa modelis, kā tas ietekmē sociālos un vides aspektus un kāda ir ārējo lielo tendenču ietekme uz paša uzņēmuma attīstību nākotnē,” skaidro Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas (CSR Latvia) līdzdibinātāja Agnese Alksne-Bensone. Viņa norāda, ka tiek prasīts atspoguļot datus, procesus un arī izvirzīto mērķu sasniegtos rezultātus. “Tiek dots liels rāmis visiem iepriekšējiem mēģinājumiem pieprasīt šāda veida informāciju no lielajiem uzņēmumiem un tādējādi saprast, kas un kā tajos notiek,” uzsver A. Alksne- Bensone. Viņa norāda, ka pēc sākotnējām aplēsēm šīs direktīvas prasība attieksies kopumā aptuveni uz 50 000, bet Latvijā sākotnēji uz apmēram 200 kompānijām, perspektīvā - ap 5000. Prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kas atbilst diviem no trīs lielumiem: 500 un vairāk darbinieki; neto apgrozījums 40 milj. eiro; bilances kopsumma 20 milj. eiro (tie ir tie uzņēmumi, kurus skāra iepriekšējā direktīva par nefinanšu informācijas atklāšanu).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Philip Morris International rūpnīcā Klaipēdā vēl aizvien ražo cigaretes, jo cilvēki tās smēķē, bet tas mainīsies un mainīsies līdz ar valstu uztveres maiņu par alternatīviem bezdūmu produktiem vispār. Brīdī, kad tabakas karsēšana tiks atzīta par atšķirīgu no smēķēšanas, kaitinošo dūmu uz ielām kļūs krietni mazāk, līdz tie izsīks pavisam.

Tā rūpnīcas 30 gadu jubilejas laikā intervijā Dienas Biznesam atzina kompānijas prezidents Eiropā Massimo Andolina.

Kas patlaban notiek ar tabakas biznesu globālā mērogā? Mainās regulējumi dažādās valstīs, ekonomiskā un sociālā vide, cilvēku attieksme? Kādi ir galvenie kompānijas izaicinājumi?

Pirmā un nedaudz skumjā ziņa ir tā, ka, lai arī daudzi smēķētāji visā pasaulē atzīst, ka parasto cigarešu smēķēšana kaitē viņu veselībai, tomēr dažādu iemeslu dēļ viņi turpina smēķēt. Tomēr ir arī divas labas ziņas. Pirmkārt, pasaulē varam novērot smēķēšanas izplatības mazināšanos. Otrkārt, daļa pieaugušo smēķētāju pēdējo gadu laikā ir mainījuši savus ieradumus, pārejot uz produktiem, kas ir labāki gan viņiem, gan sabiedrībai. Jāteic, ka, globāli raugoties, tabakas industrija pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi episkas pārmaiņas, ja salīdzina ar citām industrijām. 2016. gadā kompānija pēc ilgstošiem pētījumiem paziņoja, ka plāno cigaretes pilnībā aizstāt ar zinātniski pamatotiem bezdūmu produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Krīzes simulācija izgaismo nepilnības

Māris Ķirsons, 28.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamās enerģētiskās krīzes situācijā paredzētie dabasgāzes piegādes samazinājumi par 20%, 40%, 80% vai pat par 100% būtiski ietekmēs ražošanas uzņēmumus, kuriem nāksies apturēt savu darbību ar visām no tā izrietošajām sekām, to novēršanai var būt nepieciešami milzīgi līdzekļi, tieši tāpēc jāpārskata gāzes samazināšanas un atslēgšanas nosacījumi un uzņēmumu atrašanās vienā vai otrā grupā.

Šāds ir uzņēmēju viedoklis pēc dabasgāzes sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības Gaso rīkotajām mācībām, kurās tika izspēlēts scenārijs par to, kas un kā notiek situācijā, kad valstī nav dabasgāzes tādā apmērā, lai visiem varētu nodrošināt tās piegādi. Atbilstoši MK noteikumos strikti noteiktajiem nosacījumiem augstākā prioritāte dabasgāzes piegādēm ir paredzēta slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai, ūdens sildīšanai vai apkurei, savukārt šī resursa industriālajiem patērētājiem tās piegāde krīzes situācijā var tikt ierobežota 20%, 40%, 80% apmērā vai pat pilnībā apturēta. Vienlaikus, apturot ražošanu, uzņēmumi nespēs ne tikai samaksāt darbiniekiem, bet arī preču un pakalpojumu sniedzējiem un nemaksās arī nodokļus valsts budžetā, tādējādi raisot sava veida domino efektu. Tāpēc uzņēmēji aicina darīt visu, lai šādu situāciju nepieļautu, jo īpaši, ja pašlaik ir atklāti jautājumi par dabasgāzes pieejamību nākamajā ziemā. Vienlaikus dabasgāzes padeve pagaidām nevienam Latvijā nav samazināta, jo krīzes situācija nav izsludināta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas ekonomikai šis gads būs skarbas pārbaudes laiks

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists, 20.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarežģītā ģeopolitiskā situācija šogad radīs milzīgu globālu ietekmi uz pasaules ekonomiku – mainīsies tirdzniecības plūsmas, par prioritāti izvirzot drošības apsvērumus un cīņu par globālo ietekmi, nevis komerciālu loģiku.

Arī Latvijas ekonomikai šis būs grūts gads, ko ietekmēs karadarbība tuvajos kaimiņos, augstā inflācija un piegādes ķēžu traucējumi, liecina jaunākais Luminor Baltijas un Latvijas ekonomikas apskats.

Šis gads iesākās ar lielām cerībām par ekonomiskās aktivitātes stabilizēšanos Baltijā pēc pandēmijas ierobežojumu samazināšanās un investīciju apjoma pieauguma prognozēm, ko nedaudz aizēnoja augstā inflācija. Taču straujās izmaiņas ģeopolitiskajā situācijā, sankciju piemērošana un tirdzniecības saišu pārraušana ar Krieviju un Baltkrieviju, prognozes sagrieza kājām gaisā. Lielā mērā ekonomiskās izaugsmes temps būs atkarīgs no karadarbības ilguma un attīstības. Gads būs skarbas pārbaudes laiks, jo atkal izaicinās uzņēmēju spēju pielāgoties mainīgajiem apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Plāno pārbūvēt un paplašināt Siguldas pilsētas vidusskolu

Db.lv, 21.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas novada pašvaldība pieņēmusi lēmumu pārbūvēt un paplašināt lielāko vidusskolu Siguldas novadā, kurā mācās vairāk nekā 1100 skolēnu, piebūvējot skolai novadā lielāko sporta zāli.

Pašvaldība lēš, ka projektēšanas izmaksas varētu būt aptuveni pusmiljona eiro apmērā, bet izbūves izmaksas pie pašreizējā būvniecības cenu kāpuma prognozējamas pat vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā, ko pašvaldībai vienai nav iespējams paveikt, neatstājot novārtā pārējo pašvaldības infrastruktūru.

Lai paplašinātu Siguldas pilsētas vidusskolu atbilstoši pieaugušajam skolēnu skaitam un izveidotu mūsdienīgu mācību vidi, pašvaldība saskaņā ar vērtējumu par 80 000 eiro 14. aprīlī pieņēma lēmumu iegādāties 5598 kvadrātmetru zemi, savukārt otrs nekustamais īpašumus 5500 kvadrātmetru apjomā, kuru līdz šim pašvaldība īrēja, tika samainīts ar citu nekustamo īpašumu Siguldā. Tādējādi skolas teritorija tiks paplašināta par 11 000 kvadrātmetru.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Krīzes seko viena otrai. Galvenais – spēt izturēt

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 22.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kara Ukrainā ietekmi izjūtam aizvien asāk. Īpaši būvniecībā. Līgumi noslēgti par summām, kas sarēķinātas, vadoties pēc miera laika cenām, bet situācija strauji mainījusies, piegāžu tirgi aizvērušies, cenu lēciens bijis dramatisks, arī atklājies, ka virkni materiālu vispār nav iespējams piegādāt (vismaz ne saprātīgos termiņos).

Būvnieki, kas līgumus jau noslēguši, kļuvuši par situācijas ķīlniekiem – lai pildītu saistības, pašiem vēl jāpiemaksā, bet arī līgumu laušana nav risinājums, jo tad jāmaksā soda nauda. Forsmažora nosacījumu, ko parasti formāli ieraksta līgumos, attiecināšana uz esošo situāciju arī neskaidra. Atliek vien cerēt uz to, ka pasūtītāji būs pretimnākoši un spēkā esošos līgumus pārskatīs.

Bet kas notiks ar pārējo? Skaidrs, ka, pārdalot pieejamos līdzekļus, no daudzām būvniecības iecerēm būs jāatsakās. Tas nozīmē, ka reāli veicamo darbu būs mazāk. Tātad būvfirmām būs vēl grūtāk noturēties, tā teikt, virs ūdens un arī grūtāk atturēt speciālistus no domām par emigrāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mežos trūkst darbinieku. Visas cerības uz tehnoloģijām

Mārtiņš Gūtmanis, AS “Latvijas valsts meži” Mežkopības izpilddirektors, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežkopības izaicinājumi, kas bija aktuāli pirms 10 gadiem, kad sāku vadīt LVM Mežkopības komandu, atšķiras no tiem, ar kuriem saskaramies šodien. Darba spēka trūkums, kas kļuvis aktuāls daudzās nozarēs, arvien biežāk tiek risināts, izmantojot modernās tehnoloģijas.

Pirms mazliet vairāk nekā gada uzņēmums “Latvijas valsts meži” publicēja sludinājumu par to, ka meklē un vēlas iegādāties mašinizētas stādīšanas pakalpojumu – sešus ekskavatorus, kas būtu aprīkoti ar stādīšanas galvām un attiecīgi varētu veikt stādīšanas darbus. Jā, tie aizstātu cilvēku darbu. To, protams, sludinājumā neteicām. Atbilstošu pretendentu meklēšanai izmantojām visus iespējamos komunikācijas kanālus, arī sociālos tīklus. Tieši tur parādījās komentāri, ka drīz jau reģionos uz ballēm brauks ekskavatori, jo cilvēki vairs tur nebūs… Nu bet lūdzu! Nāciet un strādājiet! Realitāte ir tāda, ka izpildīt mežsaimnieciskos plānus kļūst arvien grūtāk, jo trūkst cilvēku resursu. No vienas puses mēs baidāmies, ka tehnoloģijas atņems darbavietas. No otras – skaudrā realitāte – mežsaimniecībā trūkst darbaspēka, un nākotne šajā ziņā nesola neko labu. Vienīgais risinājums ir tehnoloģijas, un šeit gan ir diezgan plašas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ceļā uz vienotu rezultātu vadību izglītībā

Jānis Goldbergs, 10.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir politiskas debates, ir paziņojumi par reformām, ir liecības, ka izglītības sistēma buksē, turklāt jau sen, bet skolu izvietojuma optimizācija ir tikai redzamā operācijas daļa. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) nupat darbu sākusi jauna valsts sekretāre - Santa Šmīdlere, viņai arī jautājumi par politiskās gribas praktisku ieviešanu dzīvē un to, kā viss izskatās realitātē, kas tiek un ko vajag darīt,

Jūs tikko esat apstiprināta IZM valsts sekretāres amatā. Tradicionāli Ministru kabinetā jums bija īsi jāprezentē savs redzējums, ko vēlaties šajā amatā paveikt. Ko tādu pateicāt, ka pārliecinājāt ministrus par savu kandidatūru?

Akcentēju divas lietas, kas man šķita svarīgākās. Pirmā ir par pašu organizāciju – Izglītības un zinātnes ministriju. Proti, mēs no skolām, augstskolām, citiem partneriem prasām daudzas lietas – labu pārvaldību, profesionalitāti, orientāciju uz rezultātu. Es uzskatu, ka ministrijai ir jākļūst par labo piemēru tam, ko tā prasa no citiem, - lai ministrija pati un arī mūsu ekosistēma ir digitāli jaudīga, iekļaujoša, ar izaugsmes domāšanu, spēcīgiem līderiem un sadarbības tīkliem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Vienojusies par Stradiņu jaunā korpusa būvniecības sadārdzinājuma kompensēšanas metodiku

LETA, 23.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) vienojusies ar būvfirmu SIA "Velve" par konkrētiem principiem un metodiku, kā aprēķināt sadārdzinājuma kompensēšanu, lai varētu turpināt slimnīcas jaunā korpusa būvniecību, piektdien preses konferencē sacīja PSKUS vadītājs Rinalds Muciņš.

Piektdien panākta vienošanās par principiem, pēc kādiem tiks kompensēts būvniecības sadārdzinājums, taču par konkrētu sadārdzinājumu summu vienošanās vēl nav un diskusijas turpināsies līdz 1.februārim.

Velve brīdina par iespēju neuzbūvēt Stradiņa slimnīcas jauno ēku 

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunās ēkas būvnieks SIA "Velve" slimnīcai...

Muciņš skaidroja, ka vienošanās ir par metodoloģiju, slimnīca ir gatava iekļaut aprēķina metodikā darba samaksu, kā arī mašīnu un mehānismu izmaksas.

"Velves" valdes locekle Vineta Verika sacīja, ka uzņēmuma mērķis bija saprast, vai ir iespējams atrast risinājumu un turpināt būvniecību.

Iepriekš pielietotā metodika tik lielos objektos nestrādā, teica Verika. Uzņēmums ir iesniedzis jaunu tāmi, pie kuras strādās eksperti un Verika pauda cerību, ka izdosies nonākt pie kopsaucēja.

Vienlaikus Verika uzsvēra, ka laika palicis maz, lai panāktu vienošanos un objektu pabeigtu laikā. Ja mēneša laikā vienošanās tiks panākta, tad jauno korpusu varēšot pabeigt līdz 2023.gada beigām. Ja vienošanās netiks panākta, tad tiks domāts, kā rīkoties tālāk.

Verika stāstīja, ka aktuālais sadārdzinājums ir 22 miljoni eiro, lielāko izmaksu pozīciju veido būvizstrādājumi, bet kopš pavasara būtiski augusi arī darbaspēka samaksa.

Muciņš skaidroja, ka paralēli sarunām ar "Velvi" tiks meklēts papildus finansējums, jo skaidrs, ka tas būšot vajadzīgs. Objekts patlaban ir pusē, to apturēt un palaist no jauna esot sliktākais variants, tāpēc puses meklēs kompromisu dažādās tāmes pozīcijās.

Būvfirma "Velve" šodien iepazīstināja Latvijas Būvuzņēmēju apvienības, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Veselības ministrijas, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un Iepirkumu uzraudzības biroja pārstāvjus ar PSKUS jaunās ēkas būvdarbu aprēķinātā sadārdzinājuma pamatojumu un metodiku.

Jau ziņots, ka PSKUS sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Janita Veinberga iepriekš informēja, ka jaunās ēkas būvnieks "Velve" slimnīcai pieprasījis mainīt noslēgto vienošanos par būvniecības izmaksu indeksāciju un būvdarbu izpildes termiņu, līdz ar to jaunās ēkas būvniecība faktiski ir apdraudēta.

Veinberga norādīja, ka VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" vadība ir ieinteresēta būvdarbu turpināšanā un risina jautājumu, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu iespēja saņemt ārstniecības pakalpojumu mūsdienu medicīnas prasībām atbilstošās telpās iespējami drīzāk.

Šā gada augustā ar "Velvi" esot panākta vienošanās par būvniecības procesa sadārdzinājuma segšanu un būvdarbu termiņa pagarinājumu līdz 2023.gada maijam Krievijas agresīvā kara Ukrainā radīto seku dēļ, informēja Veinberga.

Slimnīca sagaidīja no būvdarbu veicēja aktīvu rīcību, iesniedzot pamatojošo dokumentāciju sadārdzinājuma segšanai un būtiski kāpinot būvdarbu tempu. Taču solītā aktīvā rīcība no būvdarbu veicēja neesot sekojusi - sadārdzinājumu pamatojošie dokumenti iesniegti nepilnā apjomā, būvdarbu temps būtiski krities. Tā vietā būvdarbu veicējs iesniedza pieprasījumu visu būvdarbu izmaksu indeksēšanai, tai skaitā savai peļņas daļai, kā arī pieprasīja būvdarbu termiņa pagarinājumu līdz 2023.gada beigām, informēja Veinberga.

Kopš vienošanās noslēgšanas augustā, slimnīcai ar "Velvi" notikušas aktīvas sarunas par sadārdzinājuma pamatojošās dokumentācijas iesniegšanu un rīcību būvdarbu tempa palielināšanai. Tomēr sarunās "Velve" esot sniegusi mainīgu informāciju gan par dokumentācijas iesniegšanas datumiem, gan sadārdzinājuma kopējo apjomu un būvdarbu izpildes termiņiem.

Slimnīca uzskata, ka, lai nodrošinātu slimnīcas jaunās ēkas būvniecības pabeigšanu iespējami drīzāk, būtiski ar "Velvi" rast vienotu, atklātu un konstruktīvu pieeju turpmākā būvdarbu izpildē - sadārdzinājumu segt tikai pamatotās pozīcijās, neizmantojot Krievijas sākto karu Ukrainā nepamatotu izmaksu segšanai uz pacientu un sabiedrības rēķina.

Savukārt "Velves" mātes uzņēmuma "MN Holding" valdes locekle Jekaterina Griga intervijā sacīja, ka šajā iepirkumā piedāvājums gatavots 2019.gadā pēc tā laika cenām un būvniecības izmaksām, tāpēc patlaban sadārdzinājums sasniedzis 25% jeb 22,6 miljonus eiro.

Griga sacīja, ka par "Velves" nozīmīgāko projektu - PSKUS jauno korpusu - joprojām nav panākta vienošanās par sadārdzinājumu. Viņa skaidroja, ka visu nevar paveikt tikai pēc Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajām vadlīnijām par sadārdzinājuma kompensēšanu, jo šis objekts ir liels, un vienā brīdī sarunās fokuss no sadārdzinājuma summas esot pārvirzījies uz pašu procesu, kā veikt tā izvērtēšanu.

"Visus šos mēnešus mēs meklējām ceļu, kā to paveikt. Rezultātā mēs nonācām pie sadārdzinājuma par 22,6 miljoniem eiro, un ir skaidrs, ka mums ir vajadzīgs pārrēķins par visu tāmi, nevis par tās sastāvdaļām, jo katru reizi sniegt dokumentus un pamatojumus par atsevišķām pozīcijām nav iespējams," sacīja Griga.

Viņa uzsvēra, ka tik lielam objektam tas nav iespējams, citādi "Velve" šos dokumentus turpinās sniegt vēl ilgi pēc tam, kad šis objekts būs jau pabeigts. Tādēļ pašlaik "Velvei" esot skaidrs, ka bez operatīvas rīcības no valsts institūciju puses pilnīga objekta pabeigšana nebūs iespējama.

Griga uzsvēra, ka EM vadlīnijās nav pateikts, ko iesākt būvniekam, kamēr nav panākta vienošanās. "Nekur nav teikts, ka drīkst apstādināt būvdarbus, vienoties par izmaksu indeksāciju un tad tos atsākt. Tagad ir tā, ka kara radīto sadārdzinājumu uz saviem pleciem cenšas iznest būvnieki, bet būvuzņēmumu resursi arī nav bezgalīgi, mums ir jāvērtē arī savi finanšu riski. Šīs problēmas risināšanā proaktīvi ir jāiesaistās abām pusēm. Arī pasūtītājam ir jādomā par ceļu problēmu risināšanā, nevis jāieņem pasīva pozīcija," teica Griga.

Viņa piebilda, ka, ja nebūs skaidrības, tad līguma izpilde ir apdraudēta, jo uzņēmums nevar riskēt un turpināt būvēt pie nezināmiem nosacījumiem. Vienlaikus Griga sacīja, ka pie lēmuma vajadzētu nonākt līdz janvāra beigām, citādi varētu būt ietekmēti objekta pabeigšanas termiņi. Tādēļ uzņēmuma pārstāve pauda cerību, ka vienošanos izdosies panākt.

Kā vēstīts, pamatojoties uz Iepirkumu uzraudzības biroja saņemto atzinumu, Iepirkuma komisija 2020.gada 21.jūlijā pieņēma galīgo lēmumu par konkursa procedūras ar sarunām "A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšana" rezultātiem un par saimnieciski izdevīgāko atzina "Velves" iesniegto piedāvājumu par kopējo summu 88 364 300 eiro.

Būvniecības uzņēmums "Velve" pagājušajā gadā strādāja ar 68,774 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,5% mazāk nekā 2020.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās 5,3 reizes un bija 373 300 eiro.

Kompānija "Velve" reģistrēta 1992.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,423 miljoni eiro, un tā vienīgais īpašnieks ir kompānija "MN Holding". Uzņēmuma patiesā labuma guvēja ir Jekaterina Ņikuļina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunās ēkas būvnieks SIA "Velve" slimnīcai pieprasījis mainīt noslēgto vienošanos par būvniecības izmaksu indeksāciju un būvdarbu izpildes termiņu, līdz ar to jaunās ēkas būvniecība faktiski ir apdraudēta, informē slimnīcas pārstāve Janita Veinberga.

Viņa norādīja, ka VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" vadība ir ieinteresēta būvdarbu turpināšanā un risina jautājumu, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu iespēja saņemt ārstniecības pakalpojumu mūsdienu medicīnas prasībām atbilstošās telpās iespējami drīzāk.

Šā gada augustā ar "Velvi" tika panākta vienošanās par būvniecības procesa sadārdzinājuma segšanu un būvdarbu termiņa pagarinājumu līdz 2023.gada maijam Krievijas agresīvā kara Ukrainā radīto seku dēļ.

Atzīmēti spāru svētki Stradiņa slimnīcas jaunajai ēkai 

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A2 korpusa ēkai uzlikts spāru...

Slimnīca sagaidīja no būvdarbu veicēja aktīvu rīcību, iesniedzot pamatojošo dokumentāciju sadārdzinājuma segšanai un būtiski kāpinot būvdarbu tempu. Taču solītā aktīvā rīcība no būvdarbu veicēja neesot sekojusi - sadārdzinājumu pamatojošie dokumenti iesniegti nepilnā apjomā, būvdarbu temps būtiski krities. Tā vietā būvdarbu veicējs iesniedza pieprasījumu visu būvdarbu izmaksu indeksēšanai, tai skaitā savai peļņas daļai, kā arī pieprasīja būvdarbu termiņa pagarinājumu līdz 2023.gada beigām, informē Veinberga.

Kopš vienošanās noslēgšanas augustā, slimnīcai ar "Velvi" notikušas aktīvas sarunas par sadārdzinājuma pamatojošās dokumentācijas iesniegšanu un rīcību būvdarbu tempa palielināšanai. Tomēr sarunās "Velve" esot sniegusi mainīgu informāciju gan par dokumentācijas iesniegšanas datumiem, gan sadārdzinājuma kopējo apjomu un būvdarbu izpildes termiņiem.

Slimnīca uzskata, ka, lai nodrošinātu slimnīcas jaunās ēkas būvniecības pabeigšanu iespējami drīzāk, būtiski ar "Velvi" rast vienotu, atklātu un konstruktīvu pieeju turpmākā būvdarbu izpildē - sadārdzinājumu segt tikai pamatotās pozīcijās, neizmantojot Krievijas sākto karu Ukrainā nepamatotu izmaksu segšanai uz pacientu un sabiedrības rēķina.

Nākamā saruna ar "Velves" pārstāvjiem paredzētas otrdien, 20.decembrī. PSKUS vadība šonedēļ aicinājusi uz sarunu par radušos jautājumu "Velvi", Veselības ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Latvijas Būvuzņēmēju asociāciju, Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un citus dalībniekus.

"Velves" mātes uzņēmuma "MN Holding" valdes locekle Jekaterina Griga intervijā sacīja, ka šajā iepirkumā piedāvājums gatavots 2019.gadā pēc tā laika cenām un būvniecības izmaksām, tāpēc patlaban sadārdzinājums sasniedzis 25% jeb 22,6 miljonus eiro.

Griga sacīja, ka par "Velves" nozīmīgāko projektu - PSKUS jauno korpusu - joprojām nav panākta vienošanās par sadārdzinājumu. Viņa skaidroja, ka visu nevar paveikt tikai pēc Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajām vadlīnijām par sadārdzinājuma kompensēšanu, jo šis objekts ir liels, un vienā brīdī sarunās fokuss no sadārdzinājuma summas esot pārvirzījies uz pašu procesu, kā veikt tā izvērtēšanu.

"Visus šos mēnešus mēs meklējām ceļu, kā to paveikt. Rezultātā mēs nonācām pie sadārdzinājuma par 22,6 miljoniem eiro, un ir skaidrs, ka mums ir vajadzīgs pārrēķins par visu tāmi, nevis par tās sastāvdaļām, jo katru reizi sniegt dokumentus un pamatojumus par atsevišķām pozīcijām nav iespējams," sacīja Griga.

Viņa uzsvēra, ka tik lielam objektam tas nav iespējams, citādi "Velve" šos dokumentus turpinās sniegt vēl ilgi pēc tam, kad šis objekts būs jau pabeigts. Tādēļ pašlaik "Velvei" esot skaidrs, ka bez operatīvas rīcības no valsts institūciju puses pilnīga objekta pabeigšana nebūs iespējama.

Griga uzsvēra, ka EM vadlīnijās nav pateikts, ko iesākt būvniekam, kamēr nav panākta vienošanās. "Nekur nav teikts, ka drīkst apstādināt būvdarbus, vienoties par izmaksu indeksāciju un tad tos atsākt. Tagad ir tā, ka kara radīto sadārdzinājumu uz saviem pleciem cenšas iznest būvnieki, bet būvuzņēmumu resursi arī nav bezgalīgi, mums ir jāvērtē arī savi finanšu riski. Šīs problēmas risināšanā proaktīvi ir jāiesaistās abām pusēm. Arī pasūtītājam ir jādomā par ceļu problēmu risināšanā, nevis jāieņem pasīva pozīcija," teica Griga.

Viņa piebilda, ka, ja nebūs skaidrības, tad līguma izpilde ir apdraudēta, jo uzņēmums nevar riskēt un turpināt būvēt pie nezināmiem nosacījumiem. Vienlaikus Griga sacīja, ka pie lēmuma vajadzētu nonākt līdz janvāra beigām, citādi varētu būt ietekmēti objekta pabeigšanas termiņi. Tādēļ uzņēmuma pārstāve pauda cerību, ka vienošanos izdosies panākt.

Kā vēstīts, pamatojoties uz Iepirkumu uzraudzības biroja saņemto atzinumu, Iepirkuma komisija 2020.gada 21.jūlijā pieņēma galīgo lēmumu par konkursa procedūras ar sarunām "A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšana" rezultātiem un par saimnieciski izdevīgāko atzina "Velves" iesniegto piedāvājumu par kopējo summu 88 364 300 eiro.

Būvniecības uzņēmums "Velve" pagājušajā gadā strādāja ar 68,774 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,5% mazāk nekā 2020.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās 5,3 reizes un bija 373 300 eiro.

Kompānija "Velve" reģistrēta 1992.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,423 miljoni eiro, un tā vienīgais īpašnieks ir kompānija "MN Holding". Uzņēmuma patiesā labuma guvēja ir Jekaterina Ņikuļina.

Komentāri

Pievienot komentāru