Valsts kancelejas (VK) direktore Elita Dreimane pieļauj, ka var zaudēt amatu.

Intervijā telekanāla LNT raidījumam 900 sekundes, viņa atzina, ka šāda iespēja pastāv, taču uzsvēra, ka VK tik un tā iestāsies pret valsts pārvaldes sistēmas nepilnībām.

Viņasprāt, svarīgākais šobrīd ir apturēt sistēmu, pateicoties kurai Satversmes aizsardzības birojs (SAB) atņem pielaides valsts noslēpumam. Tas ir jāaptur, līdz brīdim, kamēr tiek sakārtota pielaižu izsniegšana.

Viņa skaidroja, ka vairāki VK darbinieki ir zaudējuši pielaides valsts noslēpumam. Pielaide atņemta darbiniekiem, kuri strādāja pie Winergy un airBaltic lietām.

Uz SAB esot izsaukts darbinieks, kurš strādājis pie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma. Šim darbiniekam pielaide iepriekš ir izsniegta, bet tagad viņš tiek saukts uz SAB.

Bijusī Valsts kancelejas vadītāja Elita Dreimane esot saņēmusi vairākus darba piedāvājumus.

Dreimane aģentūrai LETA pastāstīja, ka viņai izteikti vairāki piedāvājumi par turpmāko karjeru privātā biznesa struktūrās. Viņa gan pagaidām neatklāj, no kurienes konkrēti ir šie piedāvājumi.

«Pagaidām apsveru visas iespējas, plusus un mīnusus, kā arī atbilstību maniem nākotnes plāniem,» teica Dreimane.

Jau ziņots, ka pēc pielaides anulēšanas valsts noslēpumam Dreimanei bija jāatstāj Valsts kancelejas vadītājas amats. Sākotnēji Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) izteicās, ka Dreimane bez pielaides nevar strādāt tik augstā valsts amatā, un plānoja rosināt valdību lemt par Dreimanes atbrīvošanu no amata. Taču Dreimane iesniedza atlūgumu.

Valsts kancelejas (VK) direktore Elita Dreimane pieļauj, ka viņas atrašanās amatā kādam ir kļuvusi nevēlama VK ilgstošās darbības rezultātā, tostarp saistībā ar sniegtajiem atzinumiem investīciju strīdu lietās.

«VK vienmēr ir sniegusi profesionālus un objektīvus atzinumus, nepakļaujoties jebkādai ietekmei tos izmainīt vai mīkstināt, pieskaņojot tos nepieciešamajai situācijai,» aģentūrai LETA apgalvoja Dreimane. Viņa atgādināja, ka VK ir sniegusi atzinumus gan airBaltic, gan Parex, gan Citadeles, gan Pasažieru vilciena un Winergy lietās. Tāpēc viņai radies iespaids, ka nevēlama kļuvusi VK ilgtermiņa darbības rezultātā. Esot skaidrs, ka šo lielo uzņēmumu lietas ir ļoti svarīgi jautājumi, kas skar visdažādākās intereses.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas nosaka atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes amatpersonām no 2023.gada, īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu.

Aģentūras LETA aprēķini par valdības sākotnēji virzītajiem likuma grozījumiem liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga sasniegs apmēram 7607 eiro, līdz ar to, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam alga palielināsies par apmēram 40%.

Par apmēram trešdaļu tiks palielināta alga ministriem, kuru mēneša atalgojums sasniegs apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro.

Saeima 25.oktobrī konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, kad paredz atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes amatpersonām no 2023.gada, īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga varētu sasniegt apmēram 7607 eiro, kas, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam paredzētu apmēram 40% algas palielinājumu.

Par apmēram trešdaļu plānots palielināt algu ministriem, kuru mēneša atalgojums paredzami varētu sasniegt apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro.

Tikmēr Saeimas deputātiem, kuri neieņems papildu amatus, alga 2023.gadā sasniegs apmēram 3800 eiro, kas ir uz pusi mazāk nekā Saeimas priekšsēdētājam un apmēram par 10% vairāk par pašlaik saņemto.

Maza pārvalde, nelieli nodokļi, cilvēkiem vairāk naudas makā, policentriska attīstība komplektā ar tiesiskumu ir svarīgākie risināmie uzdevumi Latvijai nākamajos gados

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Jaunās konservatīvās partijas izvirzītais Ministru prezidenta amata kandidāts Jānis Bordāns. Viņš uzskata, ka svarīgākais ir valsts attīstība, kuras vārdā nav jābūt dusmīgiem uz politiskajiem konkurentiem, kuri pat ir pamanījušies uzsākt īstenot vienu otru no Jaunās konservatīvās partijas iniciatīvām.

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Kas ir trīs svarīgākie problēmjautājumi, kuri nākamajai valdībai obligāti jārisina?

Mums ir izstrādāts rīcības plāns, kas sastāv no vairākiem blokiem, un tādējādi pat ir vairāk svarīgo jautājumu, kuriem nekavējoties jāķeras klāt. Pirmkārt, ir jāizveido efektīva valsts pārvalde kopā ar policentrisku reģionālo attīstību, otrkārt, palīdzība mazāko ienākumu saņēmējiem un treškārt – korupcijas apkarošana un tiesiskums. To, ka šie jautājumi ir svarīgi – gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem, neviens neapšauba. Turklāt, kā liecina dalība dažādos forumos ārzemēs arī potenciālajiem investoriem, kuri varētu ieguldīt Latvijā, ir svarīgs Saeimas vēlēšanu iznākums, viņi pat savus lēmumus par to, kur investēt, ir atlikuši uz nākamo gadu. Investīcijas Latvijai ir nepieciešamas, un arī priekšnosacījumi, lai šeit ieguldītu, ir. Investori nogaida, un tas nozīmē, ka viņi gaida jaunu valdību un tad izdarīs secinājumus, redzot, kas un kā notiek Latvijā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone lēmumu atkāpties no amata pieņēmusi, jo nesaskata perspektīvu uzlabot situāciju valsts pārvaldē.

Pētersone šodien brīfingā uzsvēra, ka atlūguma iesniegšana nav saistīta ar draudiem vai psiholoģisko spiedienu.

Atlūguma iesniegšanas iemesls ir reformu neesamība valsts pārvaldē, sacīja Pētersone.

Viņa norādīja, ka notiek tikai plānošana un dažādu dokumentu kaudžu rakstīšana, taču reālas reformas valsts pārvaldē nenotiek. «Esam daudz ko darījuši, lai VID kļūtu modernāka un atvērtāka iestāde, tomēr jāattīstās ir visai valsts pārvaldei. Viens pats VID neko nepanāks,» skaidroja Pētersone.

VID vadītāja uzsvēra, ka patlaban valsts pārvaldē neesot komandas ar kopīgu mērķi un viņa neredzot veidu, kā iekustināt visu valsts pārvaldi kopīgiem mērķiem. Daudzas lietas valsts pārvaldē esot bezjēdzīgas, no kurām daudzas lietas neesot iespējams mainīt.

Valsts kanceleja aicina jaunos speciālistus, kuri augstāko izglītību ieguvuši ārzemēs, pieteikties jauniešu reemigrācijas programmai Darbs valsts pārvaldē, vēsta Īrijas latviešu portāls Baltic Ireland. Programmas ietvaros praksei valsts pārvaldē plānots uzņemt 10 jauniešus dažādās jomās – inženiertehnika, loģistika, IT, ekonomika, finanses, starptautiskās tiesības un attiecības, investīciju piesaiste un citas.

«Pieprasījums pēc jaunajiem speciālistiem visdažādākajās jomās valsts pārvaldē ir liels. Prakses iespēja tiek piedāvāta jauniešiem, kuri augstāko izglītību ir ieguvuši kādā no ārvalstu augstskolām. Valsts pārvaldei ir nepieciešami augsti kvalificēti, inovatīvi speciālisti, un ir liels prieks, ka piedāvājot prakses iespējas valsts pārvaldē, mēs veicinām arī reemigrāciju,» stāsta Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane.

10 jauniešiem konkursa kārtībā reemigrācijas programmas Darbs valsts pārvaldē ietvaros tiks piedāvāts no aprīļa sākuma līdz šā gada beigām stažēties kādā no valsts pārvaldes iestādēm atbilstoši katra praktikanta specialitātei, saņemot ikmēneša stipendiju – 1000 eiro uz rokas.

Joprojām aktīvi notiek jaunās valdības veidošana, un tieši no jaunās valdības būs atkarīgs, kā turpmākos gadus strādās valsts pārvalde, cik efektīva tā būs un cik kvalitatīvus pakalpojumus sniegs Latvijas iedzīvotājiem.

2022. gada rudenī veiktais pētījums “Valsts pārvaldes efektīva darbība konkurētspējas paaugstināšanai” parāda, ka situācija valsts pārvaldē diemžēl ir sliktāka, nekā mēs domājām. No vienas puses, izkristalizējās visiem jau labi zināmas lietas – funkciju dublēšanās ministrijās, pārmērīga birokrātija, no otras – izglītības un izpratnes trūkums par vadību un procesiem.

Ir virkne dokumentu, atskaišu, formālu pieeju, ierēdņiem nav saprotams, kas ir valsts pārvalde, kādi uzdevumi jāveic, par efektivitāti nemaz nerunājot. Situāciju vēl vairāk sarežģī politisko spēku nevēlēšanās un nespēja sadarboties, lai kopīgi veidotu labāku valsts pārvaldi, sadarbība nenotiek nevienā līmenī. Situācija kopumā ir neatbilstoša valsts attīstības virzienam.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izstrādātais dabasgāzes pārvades sistēmas pieslēguma noteikumu projekts tā pašreizējā redakcijā nav atbalstāms, jo varētu veicināt būtisku tarifu pieaugumu, uzskata nozares pārstāvji.

Šobrīd spēkā ir 2008. gada 16. jūlija noteikumu redakcija, norāda SPRK, uzsverot, ka ar jauno noteikumu projektu paredzēts pilnveidot dabasgāzes sistēmas pieslēgumu ierīkošanas tiesisko regulējumu, nosakot gan kārtību, kādā potenciālais pārvades sistēmas lietotājs iesniedz pieteikumu, lai ierīkotu pieslēgumu, gan atļautās maksimālās slodzes maiņu un citas nianses. Atsevišķi tirgus pārstāvji gan domā, ka iecerētās izmaiņas dabasgāzes pārvades sistēmas pieslēguma noteikumos biometāna ražotājiem, sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatoriem un dabasgāzes lietotājiem varētu mazināt konkurenci un radīt papildu finansiālo slogu.

Nepieciešams izvērtējums

Otrdien, 1. martā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par vienoto atlīdzības sistēmu valsts pārvaldē, kurā ietverts atlīdzības sistēmas izvērtējums, kā arī turpmākā rīcību atlīdzības sistēmas pilnveidei, informē FM.

FM ieskatā jāturpina virzība uz mazu un efektīvu valsts pārvaldi un jāturpina īstenot pasākumus, kas vērsti uz iespēju neparedzēt jaunas amata vietas jaunu tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektu īstenošanai, tādējādi nepalielinot kopējo amata vietu skaitu valsts pārvaldes iestādēs un efektīvi izmantojot valsts budžeta resursus un cilvēkresursus.

Analizējot darba samaksas pieaugumu privātajā un vispārējās valdības sektorā (valsts tiešās pārvaldes institūcijas, pašvaldību institūcijas, valsts un pašvaldību kontrolētas kapitālsabiedrības), secināts, ka straujāks vidējās algas pieaugums pēdējos gados bijis privātajā sektorā. 2015. gada trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā palielinājās par 8,3%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, savukārt vispārējās valdības sektorā - par 6,7%. Privātajā sektorā vidējā darba samaksa ir jau gandrīz par ceturtdaļu augstāka nekā pirmskrīzes laikā, savukārt darba samaksas pieaugums vispārējās valdības sektorā - 4,9%. Savā ziņā atalgojuma pieaugumu ietekmēja arī minimālās algas celšana.

Situācija, kad uz austrumu robežas tiks novilkts dzelzs aizkars, kurš, visticamāk, pastāvēs pietiekami ilgi un būtiski ietekmēs daudzas nozares Latvijā, arī darba vietas, nodokļu ieņēmumus, un būs katalizators reālām pārmaiņām valsts pārvaldē, tās funkcionalitātē, arī skaitliskajā apmērā.

Šādas atziņas skan no dažādu jomu uzņēmējiem, biznesa nevalstiskajām organizācijām un arī no tiem, kuri savulaik ir strādājuši un pat vadījuši valsts iestādes. Vienlaikus skan atziņas, ka, valsts pārvaldei dodot uzdevumu, būtībā cerēt uz būtiskām pārmaiņām neesot pamata, un to pierādot nosacīti pēdējās valsts pārvaldes reforma, kuras izpildījumu un rezultātu kritizējusi Valsts kontrole.

Tiek izteiktas idejas par to, ka valsts pārvaldes darba samaksa ir jāpiesaista reālajai situācijai, – ja ir reāla, nevis tikai virtuāla izaugsme, tad jāsaņem vairāk, bet, ja iestājas krīze, tad attiecīgi arī mazāk, tāpat esot jāpārvērtē valsts pārvaldei noteikto funkciju nepieciešamība, lietderība un jēga, vienlaikus centralizējot visu, ko vien var, – grāmatvedību, IT utt., tādējādi samazinot valsts pārvaldes tēriņus.

Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes gadījums var kļūt par būtisku robežšķirtni interešu un varas cīņās Latvijā

Valsts kancelejas vadītāja Elita Dreimane nav uz mutes kritusi un viņas publiskie izteikumi ietver nopietnus pārmetumus gan par drošības dienestu darbu, gan subjektivitāti valsts augstāko ierēdņu izvērtēšanā. Proti, ja objektīva iemesla atlaišanai nav, tad tāds ir jāatrod, un šajā ziņā visa vara, šķiet, nodota drošībnieku rokās.

Uzreiz jāsaka, ka augstākā Latvijas valsts ierēdne Elita Dreimane nav izcēlusies ar tādiem sabiedrībā viegli parādāmiem nesmukumiem kā daži viņas priekšgājēji. Nav zināms, ka viņa būtu privāti ceļojusi ar diplomātisko pasi vai šķērdējusi valsts līdzekļus somu pirts izbūvē. Viņas amatpersonas deklarācija neuzrāda arī vērā ņemamas parādsaistības, kas varētu kalpot kā manipulācijas līdzeklis. Toties viņas vadītā kanceleja sniegusi vairākus pēdējā laika politiskajai varai neglaimojošus atzinumus, piemēram, par bankas Citadele tirgošanu investīciju fondam Ripplewood Holdings, iesakot to nedarīt, par skandalozo vilcienu iepirkumu, kā arī par Airbaltic bijušā vadītāja Bertolta Flika iesniegto investīciju pretenziju pret Latvijas valsti.

Valsts kancelejas mobilā aplikācija Futbols triumfējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) rīkotajā mobilo lietotņu konkursā World Summit Award Mobile (WSA Mobile) un ierindota starp 40 labākajām pasaulē. Tāpat Futbols novērtēta kā TOP5 mobilā aplikācija pasaulē kategorijā m-Valdība un līdzdalība (m-Government & Participation), informē Ministru kabineta preses sekretāre Signe Znotiņa – Znota.

Mobilo aplikāciju Futbols Valsts kanceleja izstrādāja sadarbībā ar aģentūru CUBE un radošo nozaru ekspertiem, kuri līdzdarbojās idejas izstrādē un sniedza pašaizliedzīgu, profesionālu atbalstu – Zigurdu Zaķi un Voldemāru Dūdumu. Savukārt nozīmīgu artavu kampaņas vizuālajā noformējumā sniedza talantīgais fotogrāfs Nils Vilnis. Tieši pateicoties ekspertu iedrošinājumam kampaņā Piespēlē, lai būtu labāks rezultāts! galvenie tēli bija reāli valsts pārvaldē strādājoši darbinieki.

Katrs ar mobilo aplikāciju Futbols veiktais novērtējums par valsts iestāžu darbu tiek izskatīts un izvērtēts. Piemēram, šogad, apkopojot situāciju par valsts pārvaldes paveikto administratīvā sloga mazināšanā un darbības efektivizēšanā, tika ņemts vērā ne tikai iestāžu pašvērtējums un formālā statistika, bet arī iedzīvotāju novērtējums, novērojumi un priekšlikumi, kas saņemti mazinamslogu.gov.lv vietnē un ar mobilo aplikāciju Futbols. Gan iniciatīvu, gan pēctecību iedzīvotāju vērtējumam atzinīgi novērtējuši arī ārvalstu eksperti, tajā skaitā OECD misijas dalībnieki.

Ministru kabineta sēdē otrdien apstiprināti grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kuru mērķis ir uzlabot valsts pārvaldes darba efektivitāti un kvalitāti, īstenojot atlīdzības sistēmas reformu, informēja Valsts kancelejā.

Valsts kanceleja, pētot situāciju, ir secinājusi, ka valsts pārvaldē un pašvaldībās augstāk kvalificēto darbinieku atalgojums ir pat par 28% - 38% zemāks nekā nodarbinātajiem līdzvērtīgos amatos privātajā sektorā. Tādējādi nespējot konkurēt ar privāto sektoru, valsts pārvaldē un pašvaldībās arvien vairāk pieaug darbinieku mainība, un arvien grūtāk ir piesaistīt kvalificētus speciālistus.

Vienlaikus ar likumprojektu paredzēts precizēt valsts augstāko amatpersonu atalgojums, ņemot vērā varas atzaru līdzsvaru un hierarhijas principu.

Valsts kancelejā atklāja, ka līdz pat trešdaļai nodarbināto ik gadu dažādās valsts pārvaldes iestādēs tiek pieņemti darbā un apmācīti, radot slogu atlases un apmācību procesā. Sarežģītībai un atbildībai nesamērīgi zemā atalgojuma dēļ bieži vien šie darbinieki nolemj darbu valsts pārvaldē pamest.

Bijusī Valsts kancelejas vadītāja Elita Dreimane vairākus mēnešus pēc amata pamešanas sākusi strādāt AS Latvijas Gāze, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma.

Dreimane uzņēmumā strādā kopš 1.oktobra un pilda valdes juridiskās padomnieces pienākumus. Lai gan viņa raidījumam nevēlējās atklāt, kas viņu uzrunājis šim amatam, Panorāmas rīcībā esošā informācija liecina, ka tas ir uzņēmuma vadītājs, ekspremjers Aigars Kalvītis.

Pēc pielaides anulēšanas valsts noslēpumam Dreimanei vasaras sākumā bija jāatstāj Valsts kancelejas vadītājas amats. Viņa valsts pārvaldē bija nostrādājusi 20 gadus.

Kopš 2008. gada sākuma līdz 2023. gada 3. ceturkšņa beigām izglītības nozares vidējās regulārās bruto mēnešalgas izmaiņas bijušas visbēdīgākās uz pārējo fona un drīzumā būs pielīdzināmas mazumtirdzniecības veikala darbinieka vidējai regulārai mēnešalgai.

Pieņemot skolotāja algu par bāzi vai vienību, 2008. gadā veikala darbinieks vidēji pelnīja 0,7 izglītības darbinieka vidējās algas, bet 2023. gadā jau 0,91 izglītības darbinieka algu.

Krīzes un svārstības

Vidējā alga dažādās nozarēs aug dažādi, tādēļ arī par visu nozaru pārstāvjiem, jo sevišķi laikā, kad naudas vērtība strauji mainās, nav iespējams spriest vien no valsts vidējās algas izmaiņas. Līdz ar algas devalvēšanos vai straujāku pieaugumu mainās atsevišķās nozarēs strādājošo labklājība un pozicionējums starp citiem. Proti, pat, piedzīvojot algas pieaugumu, cilvēki nevar atļauties tikpat daudz kā tie, kuriem algas pieaugums bijis lielāks. Pirms 2008. gada krīzes daudzas nozares atradās pavisam citā situācijā nekā šodien, un, salīdzinot izglītības un veselības aprūpes darbinieku vidējās algas, tās bija krietni tuvākas nekā šobrīd. Salīdzinājumam Dienas Bizness izvēlējās dažādu nozaru apakšnozares, lai parādītu gan izmaiņas apstrādes rūpniecībā, gan valsts pārvaldē, gan tirdzniecībā.

Augstā kadru mainība valsts pārvaldes vadībā saistīta ar nekonkurētspējīgo atalgojumu un izdegšanu, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē atzina Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Pārrunājot jautājumu par atalgojumu valsts pārvaldē, deputāti un piesaistītie eksperti skāra arī jautājumu par augsto kadru mainību valsts pārvaldē.

Dienas Bizness salīdzina atalgojumu valsts pārvaldē un privātajā sektorā 

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati atbilstoši iedzīvotāju deklarētajiem ieņēmumiem parāda,...

Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta vadītāja vietniece Katri Vintiša stāstīja, ka kopumā kadru mainība valsts pārvaldē ir līdz 23%. Lielākā kadru mainība ir speciālistu grupā, bet sistēmiskas problēmas esot arī vadības līmenī, tādējādi tiek tērēti valsts resursi gan jaunu cilvēku piesaistē, gan viņu apmācīšanā.

Kā vienu no problemātiskākajiem gadījumiem Vintiša izcēla kadru mainību Konkurences padomē, kur nomainījušies 33% darbinieku. Savukārt Būvniecības valsts kontroles birojā esot amata grupas, kur kadru mainība ir pat 100%.

Citskovskis norādīja, ka kadru mainībai ir dažādi iemesli, no kuriem viens ir ar privāto sektoru nekonkurētspējīgais atalgojums. Tāpat Valsts kancelejas direktors piebilda, ka amatus augsta līmeņa vadītāji pamet izdegšanas un atbalsta trūkuma dēļ.

Savukārt viena no problēmām, kāpēc darbam valsts pārvaldē grūti piesaistīt ekspertus no privātā sektora, ir politiskās ietekmes aspekts. Pēc Valsts kancelejas direktora teiktā, eksperti, nākot strādāt valsts pārvaldē, vēlas būt droši, ka viņu amats netiks pakļauts politiskam spiedienam.

AS "Latvijas gāze" valdes locekļu izveidotā speciāla mērķa kompānija SIA "Energy Investments", turpinot vadības izpirkuma procesu, panākusi vienošanos ar izpirkuma procesa līdzšinējo finansētāju - AS "Rietumu Banka" - par turpmākajiem soļiem, liecina "Latvijas gāzes" paziņojums paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Jau ziņots, ka "Latvijas gāzes" valdes locekļi Aigars Kalvītis, Elita Dreimane un Egīls Lapsalis ar "Energy Investments" palīdzību iegādājušies 28,97% "Latvijas gāzes" akciju.

Lai gūtu līdzekļus akciju nākamiem iegādes posmiem, "Energy Investments" vadības izpirkuma procesa projekta finansēšanas ietvaros ir atsavinājusi ar atpakaļpirkuma tiesībām "Rietumu Bankai" kā finansētājam vadības izpirkuma pirmajā posmā iegādātās emitenta akcijas.

Finanšu instrumenta atsavinājuma līgums paredz atpirkuma nosacījumus trīs gadu laika periodam. Šāda veida finansēšanas modelis ir izplatīts vadošajos Eiropas Savienības finanšu un enerģētikas tirgos. Minētajā laika posmā "Rietumu Banka" būs ieguldītājs un pilnvērtīgs AS "Latvijas Gāze" akcionārs.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) šodien izteica brīdinājumu AS Latvijas Gāze (LG) par tās rīcību, liedzot AS Latvenergo piekļuvi gāzes infrastruktūrai, lai energokompānija varētu iegādāties gāzi no Lietuvas.

SPRK padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis žurnālistiem skaidroja, ka regulatora izteiktais brīdinājums LG nozīmē, ka gāzes koncernam ir jāievēro Enerģētikas likumā un normatīvajos aktos noteiktais par trešo pušu piekļuvi gāzes infrastruktūrai.

«Enerģētikas likums paredz trešo pušu piekļuvi ne tikai gāzes tranzīta plūsmām, bet arī to, ka visiem sistēmas lietotājiem ir vienlīdzīgas tiesības piekļūt dabasgāzes infrastruktūrai. LG nav tiesību liegt šīs tiesības īstenot. Tiesa, likums paredz gadījumus, ka LG var liegt piekļuvi. Ja LG kādam komersantam atsaka piekļuvi, par to ir jābrīdina SPRK un lēmums jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. LG vēl nav vērsusies regulatorā ar atteikumu, kā arī LG nav atteikusi Latvenergo piekļuvi gāzes infrastruktūrai. Tomēr LG nav ievērojusi procedūras, saskaņā ar kurām šāds atteikums ir dodams,» skaidroja SPRK vadītājs.

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis pārcelts VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora amatā, līdz ar to patlaban ģenerāldirektora vietnieka noziedzības apkarošanas jomā amats ir vakants, šodien preses konferencē par veiktajiem pasākumiem VID darbības efektivitātes uzlabošanai un korupcijas risku mazināšanai sacīja dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Kopumā dažādas rotācijas skar 39 VID darbiniekus, tajā skaitā, 22 dažāda līmeņa vadītājus - 18 struktūrvienību vadītāji līdz 11.maijam tiks pārcelti citos VID amatos, bet vēl četri līdz 23.maijam sāks darbu ārpus VID.

No pārējiem 17 rotācijā iesaistītājiem VID darbiniekiem 14 cilvēki tiks pārcelti citos amatos VID, bet trīs - darbā ārpus VID.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) informēja, ka uz Tieslietu ministrijas iestādēm tiek pārcelti pieci līdzšinējie Finanšu policijas darbinieki - Māris Kaminskis, Jurģis Kijoneks, Aivijs Lagzdiņš, Viesturs Burkovskis un Miks Indāns. Šie darbinieki turpmāk strādās Ieslodzījuma vietu pārvaldes Tiesvedības daļā un Tiesiskā regulējuma daļā. «Abas daļas pamatā strādā ar nacionālajām un starptautiskajām institūcijām, kā arī piedalās normatīvo aktu izstrādē,» piebilda tieslietu ministrs.

50 no 143 saņemtajiem pieteikumiem jauniešu reemigrācijas programmai Darbs valsts pārvaldē atceļojuši no Lielbritānijas. Kopumā pieteikumi saņemti no jauniešiem, kuri augstāko izglītību ieguvuši 20 valstīs, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Šis ir negaidīti augsts rādītājs, kas apliecina jauniešu vēlmi atgriezties Latvijā un strādāt tās labā. Programma ir ieinteresējusi Latvijas jauniešus visā pasaulē, jo pieteikumus saņēmām gan no lielākās daļas Eiropas valstu, gan arī no aizokeāna valstīm,» norāda Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane. Tas liecinot, ka reemigrācijas plāna ietvaros cilvēkiem ir jāpiedāvā ļoti konkrēti atbalsta pasākumi Latvijā - tikai ar tādiem līdzekļiem iespējams sasniegt reemigrācijas plāna mērķi.

Visvairāk pieteikumu reemigrācijas programmai saņemts no jauniešiem, kuri augstāko izglītību ieguvuši Lielbritānijā - 50. Populāra valsts studijām bijusi arī Nīderlande (18 pieteikumi), Dānija (16 pieteikumi), Francija (11 pieteikumi) un ASV (9 pieteikumi). Viens pieteikums saņemts pat no Taivānas.