Citas ziņas

Dreimane pieļauj, ka var zaudēt Valsts kancelejas direktores amatu

LETA, 30.03.2015

Jaunākais izdevums

Valsts kancelejas (VK) direktore Elita Dreimane pieļauj, ka var zaudēt amatu.

Intervijā telekanāla LNT raidījumam 900 sekundes, viņa atzina, ka šāda iespēja pastāv, taču uzsvēra, ka VK tik un tā iestāsies pret valsts pārvaldes sistēmas nepilnībām.

Viņasprāt, svarīgākais šobrīd ir apturēt sistēmu, pateicoties kurai Satversmes aizsardzības birojs (SAB) atņem pielaides valsts noslēpumam. Tas ir jāaptur, līdz brīdim, kamēr tiek sakārtota pielaižu izsniegšana.

Viņa skaidroja, ka vairāki VK darbinieki ir zaudējuši pielaides valsts noslēpumam. Pielaide atņemta darbiniekiem, kuri strādāja pie Winergy un airBaltic lietām.

Uz SAB esot izsaukts darbinieks, kurš strādājis pie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma. Šim darbiniekam pielaide iepriekš ir izsniegta, bet tagad viņš tiek saukts uz SAB.

Kā pieļāva Dreimane, tādējādi var rasties iespaids, ka tas ir veids, kā atbrīvoties no neērtiem cilvēkiem.

Kā ziņots, turpinoties Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes darbības izvērtēšanai, viņa uzaicināta uz SAB. Dreimane uzskata, ka pašlaik viņas darbības izvērtēšanas process ir kļuvis prettiesisks un neobjektīvs.

Pašlaik Dreimanes darbības vērtēšana ir ieilgusi, un, kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, politikas kuluāros jau runā, ka, visticamāk, viņa zaudēšot vietu Valsts kancelejas vadībā.

Dreimane atzina, ka viņas izvērtēšanas komisijas vadītājs, Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets viņu ir informējis, ka no SAB saņemta informācija, kas kļuvusi par iemeslu vērtēšanas procesa atlikšanai uz nenoteiktu laiku. Dreimane ir neizpratnē par šādu situāciju, jo komisijas locekļu «vidējais aritmētiskais» vērtējums viņas darbībai esot «ļoti labi».

Tagad Dreimanei būšot jādodas uz SAB, lai tur iepazītos ar šīs iestādes Mežvietam sūtītās vēstules saturu.

Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) preses sekretāre Aiva Rozenberga aģentūrai LETA apstiprināja, ka premjerministre no valsts drošības iestādēm saņēmusi informāciju par Valsts kancelejas vadītāju un jautājumiem, kas iestādēm radušies, saistībā ar nacionālo drošību.

Straujuma ir informēta par nepieciešamo sarunu ar Valsts kancelejas direktori, un tālākā rīcība sekos pēc tam, kad būs slēdziens par sarunu norisi.

Savukārt Dreimane aģentūrai LETA apstiprināja, ka viņai pielaide valsts noslēpumam vēl nav anulēta.

Viena no SAB funkcijām ir pielaižu izsniegšana darbam ar valsts noslēpumu. Dreimanei pirmās kategorijas speciālā atļauja pieejai valsts noslēpuma objektiem esot vairāk nekā 14 gadus. Speciālās atļaujas izsniedz uz noteiktu termiņu, bet ne ilgāku par pieciem gadiem. Dreimane nesen izplatīja paziņojumu, kurā pauda viedokli, ka kārtība, kādā Latvijā piešķir pielaidi valsts noslēpumam, neatbilst Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas prasībām, turklāt neesot noteikti nekādi kritēriji, pēc kuriem tiek izvērtēta pielaide valsts noslēpumam. Šāda paziņojuma izplatīšana politikas kuluāros radīja runas, ka Dreimanei pašai radušās problēmas ar pielaidi valsts noslēpumam.

«Lai arī esmu vērsusies Drošības policijā ar lūgumu ļaut iepazīties ar vēstulē minēto informāciju un argumentiem, kas ir manas tiesības, līdz pat šim brīdim neesmu to saņēmusi,» norāda Dreimane. Ar minētās vēstules saturu viņa varēšot iepazīties tikai SAB telpās, kur viņa nevarēšot ņemt līdzi savu advokātu, ko Dreimane uzskata par rupju cilvēktiesību pārkāpumu.

Dreimanei radies priekšstats, ka izvērtēšanas komisijai neesot svarīgi nedz viņas sasniegtie mērķi VK vadībā, nedz paveiktie darbi, jo visu nosakot SAB. «Lai gan SAB pārstāvis nav iekļauts komisijas sastāvā, tomēr tas «spēlē pirmo vijoli» manā vērtēšanas procesā,» pauž valsts pirmā ierēdne, pēc kuras vārdiem, uz viņu kā iestādes vadītāju tiekot izdarīts spiediens, kā arī pārkāptas viņas gan cilvēka, gan arī ierēdnes tiesības.

Pagaidām vēl nav zināms datums, kad Dreimane varētu ierasties SAB - tas patlaban tiekot saskaņots.

Lai gan nākamā novērtēšanas komisijas sēde bija plānota rīt, tā ir atlikta, jo saņemta informācija, ka bez SAB apmeklējuma klātienē un pārrunām Dreimanes novērtēšana neturpināsies.

Jau ziņots, ka gada sākumā tika izveidota komisija Dreimanes darba novērtēšanai, tomēr pēc pirmās reizes galīgais atzinums netika sniegts. Ministru prezidente Straujuma skaidroja, ka ir saņemta papildu informācija, ko nepieciešams izvērtēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dreimane pieļauj, ka «nevēlama» kļuvusi saistībā sniegtajiem atzinumiem investīciju strīdu lietās

LETA, 27.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kancelejas (VK) direktore Elita Dreimane pieļauj, ka viņas atrašanās amatā kādam ir kļuvusi nevēlama VK ilgstošās darbības rezultātā, tostarp saistībā ar sniegtajiem atzinumiem investīciju strīdu lietās.

«VK vienmēr ir sniegusi profesionālus un objektīvus atzinumus, nepakļaujoties jebkādai ietekmei tos izmainīt vai mīkstināt, pieskaņojot tos nepieciešamajai situācijai,» aģentūrai LETA apgalvoja Dreimane. Viņa atgādināja, ka VK ir sniegusi atzinumus gan airBaltic, gan Parex, gan Citadeles, gan Pasažieru vilciena un Winergy lietās. Tāpēc viņai radies iespaids, ka nevēlama kļuvusi VK ilgtermiņa darbības rezultātā. Esot skaidrs, ka šo lielo uzņēmumu lietas ir ļoti svarīgi jautājumi, kas skar visdažādākās intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijusī Valsts kancelejas vadītāja Elita Dreimane esot saņēmusi vairākus darba piedāvājumus.

Dreimane aģentūrai LETA pastāstīja, ka viņai izteikti vairāki piedāvājumi par turpmāko karjeru privātā biznesa struktūrās. Viņa gan pagaidām neatklāj, no kurienes konkrēti ir šie piedāvājumi.

«Pagaidām apsveru visas iespējas, plusus un mīnusus, kā arī atbilstību maniem nākotnes plāniem,» teica Dreimane.

Jau ziņots, ka pēc pielaides anulēšanas valsts noslēpumam Dreimanei bija jāatstāj Valsts kancelejas vadītājas amats. Sākotnēji Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) izteicās, ka Dreimane bez pielaides nevar strādāt tik augstā valsts amatā, un plānoja rosināt valdību lemt par Dreimanes atbrīvošanu no amata. Taču Dreimane iesniedza atlūgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Valsts pārvaldes lakmusa papīrs

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 30.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes gadījums var kļūt par būtisku robežšķirtni interešu un varas cīņās Latvijā

Valsts kancelejas vadītāja Elita Dreimane nav uz mutes kritusi un viņas publiskie izteikumi ietver nopietnus pārmetumus gan par drošības dienestu darbu, gan subjektivitāti valsts augstāko ierēdņu izvērtēšanā. Proti, ja objektīva iemesla atlaišanai nav, tad tāds ir jāatrod, un šajā ziņā visa vara, šķiet, nodota drošībnieku rokās.

Uzreiz jāsaka, ka augstākā Latvijas valsts ierēdne Elita Dreimane nav izcēlusies ar tādiem sabiedrībā viegli parādāmiem nesmukumiem kā daži viņas priekšgājēji. Nav zināms, ka viņa būtu privāti ceļojusi ar diplomātisko pasi vai šķērdējusi valsts līdzekļus somu pirts izbūvē. Viņas amatpersonas deklarācija neuzrāda arī vērā ņemamas parādsaistības, kas varētu kalpot kā manipulācijas līdzeklis. Toties viņas vadītā kanceleja sniegusi vairākus pēdējā laika politiskajai varai neglaimojošus atzinumus, piemēram, par bankas Citadele tirgošanu investīciju fondam Ripplewood Holdings, iesakot to nedarīt, par skandalozo vilcienu iepirkumu, kā arī par Airbaltic bijušā vadītāja Bertolta Flika iesniegto investīciju pretenziju pret Latvijas valsti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Katru gadu no darba valsts pārvaldē aiziet 400 cilvēki

BNS, 23.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru gadu no darba valsts pārvaldē aizplūst aptuveni 400 cilvēki, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Valsts kancelejas (VK) direktore Elita Dreimane.

Lielākā daļa no cilvēkiem, kas pamet darbu valsts pārvaldē, ir speciālisti, kas tajā strādājuši desmit piecpadsmit gadus. «Cilvēki uzskata, ka atalgojums valsts pārvaldē nav piemērots un dodas uz privāto sektoru,» sacīja Dreimane. Lai gan atalgojuma apmērs valsts pārvaldē pēdējos gados pieaudzis, tomēr darbinieki vienalga izvēlas privāto sektoru.

«Mums jādomā arī par motivācijas sistēmas sakārtošanu. Galvenā problēma ir tāda - mēs esam paaugstinājuši zemākās algas, bet neesam domājuši par augsta ranga speciālistu algu paaugstināšanu. Mans piedāvājums ir, ka esošā algu fonda ietvaros iestādes vadītājs varētu algu griestus palielināt, kā arī pieņemt darbā speciālistus,» teica Dreimane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izstrādātais dabasgāzes pārvades sistēmas pieslēguma noteikumu projekts tā pašreizējā redakcijā nav atbalstāms, jo varētu veicināt būtisku tarifu pieaugumu, uzskata nozares pārstāvji.

Šobrīd spēkā ir 2008. gada 16. jūlija noteikumu redakcija, norāda SPRK, uzsverot, ka ar jauno noteikumu projektu paredzēts pilnveidot dabasgāzes sistēmas pieslēgumu ierīkošanas tiesisko regulējumu, nosakot gan kārtību, kādā potenciālais pārvades sistēmas lietotājs iesniedz pieteikumu, lai ierīkotu pieslēgumu, gan atļautās maksimālās slodzes maiņu un citas nianses. Atsevišķi tirgus pārstāvji gan domā, ka iecerētās izmaiņas dabasgāzes pārvades sistēmas pieslēguma noteikumos biometāna ražotājiem, sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatoriem un dabasgāzes lietotājiem varētu mazināt konkurenci un radīt papildu finansiālo slogu.

Nepieciešams izvērtējums

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Valsts kancelejas mobilā aplikācija Futbols ierindota starp labākajām pasaulē

Dienas Bizness, 29.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kancelejas mobilā aplikācija Futbols triumfējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) rīkotajā mobilo lietotņu konkursā World Summit Award Mobile (WSA Mobile) un ierindota starp 40 labākajām pasaulē. Tāpat Futbols novērtēta kā TOP5 mobilā aplikācija pasaulē kategorijā m-Valdība un līdzdalība (m-Government & Participation), informē Ministru kabineta preses sekretāre Signe Znotiņa – Znota.

Mobilo aplikāciju Futbols Valsts kanceleja izstrādāja sadarbībā ar aģentūru CUBE un radošo nozaru ekspertiem, kuri līdzdarbojās idejas izstrādē un sniedza pašaizliedzīgu, profesionālu atbalstu – Zigurdu Zaķi un Voldemāru Dūdumu. Savukārt nozīmīgu artavu kampaņas vizuālajā noformējumā sniedza talantīgais fotogrāfs Nils Vilnis. Tieši pateicoties ekspertu iedrošinājumam kampaņā Piespēlē, lai būtu labāks rezultāts! galvenie tēli bija reāli valsts pārvaldē strādājoši darbinieki.

Katrs ar mobilo aplikāciju Futbols veiktais novērtējums par valsts iestāžu darbu tiek izskatīts un izvērtēts. Piemēram, šogad, apkopojot situāciju par valsts pārvaldes paveikto administratīvā sloga mazināšanā un darbības efektivizēšanā, tika ņemts vērā ne tikai iestāžu pašvērtējums un formālā statistika, bet arī iedzīvotāju novērtējums, novērojumi un priekšlikumi, kas saņemti mazinamslogu.gov.lv vietnē un ar mobilo aplikāciju Futbols. Gan iniciatīvu, gan pēctecību iedzīvotāju vērtējumam atzinīgi novērtējuši arī ārvalstu eksperti, tajā skaitā OECD misijas dalībnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināts - Regulators brīdina Latvijas Gāzi par liegumu Latvenergo piekļūt gāzes infrastruktūrai

LETA, 21.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) šodien izteica brīdinājumu AS Latvijas Gāze (LG) par tās rīcību, liedzot AS Latvenergo piekļuvi gāzes infrastruktūrai, lai energokompānija varētu iegādāties gāzi no Lietuvas.

SPRK padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis žurnālistiem skaidroja, ka regulatora izteiktais brīdinājums LG nozīmē, ka gāzes koncernam ir jāievēro Enerģētikas likumā un normatīvajos aktos noteiktais par trešo pušu piekļuvi gāzes infrastruktūrai.

«Enerģētikas likums paredz trešo pušu piekļuvi ne tikai gāzes tranzīta plūsmām, bet arī to, ka visiem sistēmas lietotājiem ir vienlīdzīgas tiesības piekļūt dabasgāzes infrastruktūrai. LG nav tiesību liegt šīs tiesības īstenot. Tiesa, likums paredz gadījumus, ka LG var liegt piekļuvi. Ja LG kādam komersantam atsaka piekļuvi, par to ir jābrīdina SPRK un lēmums jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. LG vēl nav vērsusies regulatorā ar atteikumu, kā arī LG nav atteikusi Latvenergo piekļuvi gāzes infrastruktūrai. Tomēr LG nav ievērojusi procedūras, saskaņā ar kurām šāds atteikums ir dodams,» skaidroja SPRK vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Panākta vienošanās par turpmākajiem Latvijas gāzes vadības izpirkuma soļiem

LETA, 18.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" valdes locekļu izveidotā speciāla mērķa kompānija SIA "Energy Investments", turpinot vadības izpirkuma procesu, panākusi vienošanos ar izpirkuma procesa līdzšinējo finansētāju - AS "Rietumu Banka" - par turpmākajiem soļiem, liecina "Latvijas gāzes" paziņojums paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Jau ziņots, ka "Latvijas gāzes" valdes locekļi Aigars Kalvītis, Elita Dreimane un Egīls Lapsalis ar "Energy Investments" palīdzību iegādājušies 28,97% "Latvijas gāzes" akciju.

Lai gūtu līdzekļus akciju nākamiem iegādes posmiem, "Energy Investments" vadības izpirkuma procesa projekta finansēšanas ietvaros ir atsavinājusi ar atpakaļpirkuma tiesībām "Rietumu Bankai" kā finansētājam vadības izpirkuma pirmajā posmā iegādātās emitenta akcijas.

Finanšu instrumenta atsavinājuma līgums paredz atpirkuma nosacījumus trīs gadu laika periodam. Šāda veida finansēšanas modelis ir izplatīts vadošajos Eiropas Savienības finanšu un enerģētikas tirgos. Minētajā laika posmā "Rietumu Banka" būs ieguldītājs un pilnvērtīgs AS "Latvijas Gāze" akcionārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dreimane sākusi strādāt Latvijas Gāze

LETA, 07.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijusī Valsts kancelejas vadītāja Elita Dreimane vairākus mēnešus pēc amata pamešanas sākusi strādāt AS Latvijas Gāze, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma.

Dreimane uzņēmumā strādā kopš 1.oktobra un pilda valdes juridiskās padomnieces pienākumus. Lai gan viņa raidījumam nevēlējās atklāt, kas viņu uzrunājis šim amatam, Panorāmas rīcībā esošā informācija liecina, ka tas ir uzņēmuma vadītājs, ekspremjers Aigars Kalvītis.

Pēc pielaides anulēšanas valsts noslēpumam Dreimanei vasaras sākumā bija jāatstāj Valsts kancelejas vadītājas amats. Viņa valsts pārvaldē bija nostrādājusi 20 gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) izdevusi rīkojumu uz dienesta pārbaudes laiku no amata atstādināt Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, informēja premjeres preses sekretārs Aleksis Zoldners.

Atstādināšanas laikā Valsts kancelejas direktora pienākumus uzdots pildīt Valsts kancelejas direktora vietniecei juridiskajos jautājumos Inesei Gailītei.

Siliņa trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem uzsvēra, ka Valsts kancelejas vadītājs agri no rīta tika informēts par atstādināšanu no amata, kamēr notiek dienesta pārbaude.

Ministru prezidente sacīja, ka otrdien saņemtās ziņas no Valsts kontroles (VK) liecinot, ka "situācija ir gana nopietna", un atstādināšana ir nepieciešama, lai dienesta pārbaude notiku pēc iespējas objektīvāk.

Tāpat Siliņa norādīja, ka uzdevusi Valsts kancelejai mainīt sistēmu, sakārtot normatīvo bāzi, lai speciālie lidojumi būtu iespējami, taču tiem jābūt finansiāli izsvērtiem. Premjeres ieskatā, jāsakārto arī iepirkumu sistēma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valsts un pašvaldību institūcijām kolektīvie pasākumi būs jāfinansē no atalgojuma budžeta

LETA, 15.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kancelejas izstrādātajā valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumprojektā rosināts noteikt, ka valsts un pašvaldības institūcija var rīkot kolektīvos pasākumus, tos daļēji finansējot no atalgojuma budžeta.

Valsts kancelejā skaidroja, ka kolektīvie pasākumi valsts pārvaldē ir viens no valsts vai pašvaldības institūcijas amatpersonu motivēšanas instrumentiem, kas palīdz saliedēt kolektīvu, veicina lojalitāti, patriotismu pret darbavietu un piederību tai. Tādējādi tiek arī veicināta stabila un efektīva valsts pārvalde, nodrošinot iestāžu stratēģisko mērķu sasniegšanu, stiprinot organizācijas kultūru.

Ņemot to vērā, Valsts kanceleja rosina likumā noteikt, kas ir kolektīvais pasākums un kādā apmērā valsts un pašvaldību institūcija to drīkst apmaksāt.

Likumprojekts paredz noteikt, ka kolektīvais pasākums ir valsts un pašvaldību institūcijas rīkots pasākums ar mērķi motivēt un saliedēt valsts pārvaldē un pašvaldībās nodarbinātos, lai nodrošinātu institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanu un stiprinātu organizācijas kultūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kanceleja aicina jaunos speciālistus, kuri augstāko izglītību ieguvuši ārzemēs, pieteikties jauniešu reemigrācijas programmai Darbs valsts pārvaldē, vēsta Īrijas latviešu portāls Baltic Ireland. Programmas ietvaros praksei valsts pārvaldē plānots uzņemt 10 jauniešus dažādās jomās – inženiertehnika, loģistika, IT, ekonomika, finanses, starptautiskās tiesības un attiecības, investīciju piesaiste un citas.

«Pieprasījums pēc jaunajiem speciālistiem visdažādākajās jomās valsts pārvaldē ir liels. Prakses iespēja tiek piedāvāta jauniešiem, kuri augstāko izglītību ir ieguvuši kādā no ārvalstu augstskolām. Valsts pārvaldei ir nepieciešami augsti kvalificēti, inovatīvi speciālisti, un ir liels prieks, ka piedāvājot prakses iespējas valsts pārvaldē, mēs veicinām arī reemigrāciju,» stāsta Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane.

10 jauniešiem konkursa kārtībā reemigrācijas programmas Darbs valsts pārvaldē ietvaros tiks piedāvāts no aprīļa sākuma līdz šā gada beigām stažēties kādā no valsts pārvaldes iestādēm atbilstoši katra praktikanta specialitātei, saņemot ikmēneša stipendiju – 1000 eiro uz rokas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts pārvaldē likvidētas 1652 amata vietas, tādējādi ietaupot 22,44 miljonus eiro, kas turpmāk novirzāms pārējo darbinieku atlīdzības un motivācijas palielinājumam, otrdien valdību informēja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Viņš stāstīja par valsts pārvaldes reformu plāna izpildi. Viens no plāna mērķiem paredz likvidēt lielāko daļu vakanto amata vietu, «iesaldēt» jaunu amata vietu veidošanu un samazināt nodarbināto skaitu valsts tiešajā pārvaldē par aptuveni 6%. Līdz šim amatu vietu skaits samazināts par 4,11%, kas Valsts kancelejas vadītājam ļauj domāt, ka reformu plāna mērķis tiks sasniegts.

Līdz šim 6% mērķi pārsniegusi Izglītības un zinātnes ministrija, kuras resorā nodarbināto skaits sarucis par 30%. Tas neesot saistīts ar pedagogu skaita samazinājumu, bet gan to, ka sarucis to amata vietu skaits, kurās bija nodarbināti tie, kas nodarbojās ar Eiropas Savienības (ES) fondu jautājumiem. Pēc Valsts kancelejas apkopotās informācijas, 6% mērķi sasniegusi arī Finanšu ministrija, Labklājības ministrija, Ministru kabinets, Satiksmes ministrija un Veselības ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) kopā ar Valsts prezidenta kancelejas pārstāvjiem izvērtēja Rīgas pilī novērstos defektus un kancelejas pārstāvjiem vairs nav būtisku pretenziju, aģentūrai LETA sacīja VNĪ pārstāvis Arnis Blodons.

Palikuši daži sīkumi, tas ir pāris dienu jautājums. Visi iepriekš kancelejas minētie defekti ir novērsti, prezidenta kanceleja ir gatava sākt pārcelšanos uz pili, un domāju, ka, vēlākais, līdz maijam tas arī notiks, skaidroja Blodons.

Blodons jau iepriekš sacīja, ka visus defektus pils būvnieki - pilnsabiedrība SBRE - novērsuši par saviem līdzekļiem un valsts budžeta nauda nav tērēta.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidenta kanceleja 8.aprīlī saņēmusi vēstuli no VNĪ par visiem trīs Rīgas pilī konstatētajiem defektu sarakstiem un to novēršanas gaitu, aģentūrai LETA apliecināja Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar triju valdes locekļu pilnvaru termiņa notecējumu 2021. gada 15. augustā, Latvijas Gāze veic izmaiņas valdes sastāvā, kas stāsies spēkā no 2021. gada 16. augusta, informē Nasdaq Riga.

Atbilstoši 2021. gada 12. maija padomes lēmumam, Latvijas Gāze valdes locekļu amatos atkārtoti ievēlēti Aigars Kalvītis, Deniss Jemeļjanovs un Elita Dreimane. Ceturtā valdes locekļa - Ingas Āboliņas līdzšinējo pilnvaru termiņš turpinās līdz 2023. gada 16. augustam.

Valdes priekšsēdētāja pienākumus turpinās pildīt Aigars Kalvītis, valdes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus – Deniss Jemeļjanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SIA Agroprojekts ierosināts tiesiskās aizsardzības process

Žanete Hāka, 15.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesiskās aizsardzības process ierosināts SIA Agroprojekts, liecina Lursoft dati.

Jāatzīmē, ka tikai pirms pusotra mēneša izbeigts šā gada 10.februārī ierosinātais uzņēmuma tiesiskās aizsardzības process. Jāpiebilst, ka aizvadītajā nedēļā uzņēmumam reģistrēts arī jauns nodrošinājums, kas aizliedz veikt reorganizāciju, pamatkapitāla samazināšanu, uzņēmuma veida maiņu, kā arī uzņēmuma vai tā daļu īpašnieku maiņu.

Izmaiņas arī veiktas Agroprojekts valdes locekļu vidū. Arhitektūras pakalpojumu sniedzēja valdi atstājis uzņēmuma līdzīpašnieks Juris Dziļums. Darbu uzņēmuma valdē turpina Alvils Puķe, Antra Staškeviča un Elita Dreimane, kas ieņem valdes priekšsēdētājas amatu.

Agroprojekts aizvadīto gadu noslēdzis ar zaudējumiem 318,348 tūkstošu eiro apmērā kas ir teju divas reizes lielāki nekā 2012. gadā. Uzņēmuma neto apgrozījums pērn kritās par 7,5% un sasniedza 303,952 tūkstošus eiro, norāda Lursoft rīcībā esošā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" valdes locekļi Aigars Kalvītis, Elita Dreimane un Egīls Lapsalis ar tiem piederošas speciāla mērķa kompānijas SIA "Energy Investments" palīdzību iegādājušies 28,97% "Latvijas gāzes" akciju, liecina kompānijas paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Akciju iegāde notikusi uzsāktā vadības izpirkuma procesā.

Pirkuma darījums noticis starp Luksemburgas investīciju fondu "Marguerite Gas II" un SIA "Energy Investments" par visu "Marguerite Gas II" piederošo 28,97% akciju atpirkumu.

"Latvijas gāzes" vadība norāda, ka vadības izpirkuma process dos iespēju noturēt "Latvijas gāzes" pozīcijas kā vienam no Baltijas enerģētikas līderiem, kā arī būt inovatīvu produktu un pakalpojumu līderim atbilstoši vadošo starptautisko tirgu tendencēm.

Uzņēmuma paziņojumā biržai teikts, ka jaunajās enerģētikas tirgus realitātēs pastāv nepieciešamība nodrošināt sabalansētu dažādu energoresursu produktu pieejamību, vienlaikus piedāvājot arī adekvātas un konkurētspējīgas enerģētikas izmaksas Latvijas ražošanas uzņēmumiem. Tāpat uz ilgtermiņu vērsta politika paredz iespējas nodrošināt Latvijas mājsaimniecību pieprasījumu bez dramatiskiem cenu kāpumiem par gāzi vai citiem enerģijas avotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar triju valdes locekļu pilnvaru termiņa beigām Latvijas Gāze veikusi izmaiņas valdes sastāvā, kas stāsies spēkā no 2018. gada 16. augusta, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Atbilstoši padomes lēmumam, Latvijas Gāzes valdes locekļu amatos atkārtoti ievēlēti Aigars Kalvītis un Elita Dreimane. Savukārt, Aleksandru Frolovu valdes locekļa amatā nomainīs Deniss Jemeļjanovs, kurš līdz ar to atstās AS «Gaso» padomes locekļa amatu.

Ceturtā valdes locekļa Sebastiana Grēblinghofa līdzšinējo pilnvaru termiņš turpinās līdz 2019. gada 31. augustam.

Valdes priekšsēdētāja pienākumus turpinās pildīt Aigars Kalvītis, valdes priekšsēdētāja vietnieka - Sebastians Grēblinghofs. Kā otrs valdes priekšsēdētāja vietnieks ievēlēts Deniss Jemeļjanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas gāzes valdes locekļi šā gada laikā plāno izpirkt visas uzņēmuma akcijas

LETA, 16.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāzes" valdes locekļi šā gada laikā plāno izpirkt visas uzņēmuma akcijas, piektdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

"Mēs esam apņēmības pilni šā gada laikā izpirkt visus akcionārus. Domāju, ka tuvāko mēnešu laikā būs arī skaidrība par tiem akcionāriem, kas pārstāv Krieviju," sacīja Kalvītis.

LETA jau vēstīja, ka 2023.gada novembrī "Latvijas gāzes" valdes locekļi Kalvītis, Elita Dreimane un Egīls Lapsalis ar tiem piederošas speciāla mērķa kompānijas SIA "Energy Investments" palīdzību sāktā vadības izpirkuma procesā iegādājās 28,97% "Latvijas gāzes" akciju. Akcijas tika iegādātas no Luksemburgas investīciju fonda "Marguerite Gas II".

Darījums tika īstenots ar "Rietumu bankas" atbalstu.

Tāpat vēstīts, ka "Energy Investments", turpinot vadības izpirkuma procesu, panākusi vienošanos ar izpirkuma procesa līdzšinējo finansētāju - "Rietumu banku" - arī par turpmākajiem soļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Negaidīta atsaucība apliecina «jauniešu vēlmi atgriezties Latvijā un strādāt tās labā»

Lelde Petrāne, 04.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

50 no 143 saņemtajiem pieteikumiem jauniešu reemigrācijas programmai Darbs valsts pārvaldē atceļojuši no Lielbritānijas. Kopumā pieteikumi saņemti no jauniešiem, kuri augstāko izglītību ieguvuši 20 valstīs, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Šis ir negaidīti augsts rādītājs, kas apliecina jauniešu vēlmi atgriezties Latvijā un strādāt tās labā. Programma ir ieinteresējusi Latvijas jauniešus visā pasaulē, jo pieteikumus saņēmām gan no lielākās daļas Eiropas valstu, gan arī no aizokeāna valstīm,» norāda Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane. Tas liecinot, ka reemigrācijas plāna ietvaros cilvēkiem ir jāpiedāvā ļoti konkrēti atbalsta pasākumi Latvijā - tikai ar tādiem līdzekļiem iespējams sasniegt reemigrācijas plāna mērķi.

Visvairāk pieteikumu reemigrācijas programmai saņemts no jauniešiem, kuri augstāko izglītību ieguvuši Lielbritānijā - 50. Populāra valsts studijām bijusi arī Nīderlande (18 pieteikumi), Dānija (16 pieteikumi), Francija (11 pieteikumi) un ASV (9 pieteikumi). Viens pieteikums saņemts pat no Taivānas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes kompānijas AS «Latvijas Gāze» padomes locekļi apstiprinājuši izmaiņas uzņēmuma valdē, kuras stāsies spēkā šī gada 16.augustā un saskaņā ar kurām darbu uzņēmumā sāks jauns valdes loceklis - Deniss Jemeļjanovs, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Izmaiņas uzņēmuma valdē veiktas, jo vairākiem AS «Latvijas Gāze» valdes locekļiem šī gada 15.augustā beidzas pilnvaru termiņš. Uz trīs gadiem amatā atkārtoti iecelts valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis un valdes locekle Elita Dreimane.

Savukārt līdzšinējais valdes loceklis Aleksandrs Frolovs savu amatu atstās. Viņa vietā par valdes locekli iecelts Deniss Jemeļjanovs, kurš kopš 2017.gada is AS «Gaso» padomes loceklis.

Izmaiņas stāsies spēkā 2018.gada 16.augustā.

Bez šiem trim valdes locekļiem AS «Latvijas Gāze» valdē turpina darboties valdes loceklis Sebastians Grēblinghofs.

AS «Latvijas Gāze» dibināta 1991.gadā, un uzņēmums nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību. 2017.gadā AS «Latvijas Gāze» apgrozījums bija 281,571 miljons eiro un uzņēmuma tīrā peļņa bija 24,217 miljoni eiro. AS «Latvijas Gāze» pamatkapitāls ir 55 860 000 eiro; tās akcijas tiek tirgotas Nasdaq Riga fondu biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" valdi un finanšu direktores amatu 12.augustā personisku iemeslu dēļ atstās Inga Āboliņa, liecina kompānijas

I.Āboliņa kopš 2020.gada augusta bijusi kompānijas valdes locekle un finanšu direktore, viņas atbildībā un pārraudzībā bija uzņēmuma finanšu, risku vadības, norēķinu un grāmatvedības struktūrvienības.

"Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis paziņojumā pauž pateicību Āboliņai par viņas nozīmīgo ieguldījumu uzņēmuma attīstībā kopīgi nostrādātajā laikā. "Mums ir žēl, ka viņa ir pieņēmusi lēmumu atstāt "Latvijas gāzi", un mēs vēlam viņai veiksmi turpmākajos centienos," norāda A.Kalvītis.

I.Āboliņa patlaban vēl neatklāj savus nākotnes plānus un to, vai turpinās darbu enerģētikas nozarē, teikts ziņojumā.

Pirms pievienošanās "Latvijas gāzei" 2020.gadā Āboliņa strādāja enerģētikas nozarē - kopš 2017.gada bijusi AS "Sadales tīkls" valdes locekle un finanšu direktore, no 2001. līdz 2017.gadam - ieņēmusi dažādus amatus AS "Latvenergo".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apturēta KVV Liepājas metalurga īpašnieka lieta pret Latvijas valsti

LETA, 03.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šā gada novembrim apturēta AS "KVV Liepājas metalurgs" īpašnieka Jevgeņija Kazmina lieta pret Latvijas valsti, liecina Valsts kancelejas informācija.

Lieta tika uzsākta pēc Kazmina pieteikuma un ir saistīta ar maksātnespējīgās AS "Liepājas metalurgs" ražošanas aktīvu pārdošanu Ukrainas uzņēmumam "KVV Group" 2014.gadā.

Valsts kancelejā informēja, ka Starptautiskā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centra (ICSID) šķīrējtiesas lietā "Jevgeņijs Kazmins pret Latviju" šķīrējtiesas tribunāls šā gada aprīlī pieņēma lēmumu apmierināt Latvijas lūgumu un uzlikt par pienākumu Kazminam līdz šā gada 28.aprīlim iesniegt garantijas vēstuli par Latvijas juridisko izdevumu atlīdzināšanu trīs miljonu eiro apmērā.

Procesuālajā rīkojumā šķīrējtiesas tribunāls norāda, ka pastāv nopietnas bažas par to, vai Kazmins ievērotu šķīrējtiesas tribunāla lēmumu atmaksāt Latvijas valstij tās juridiskos izdevumus, ja tāds tiktu pieņemts. Valsts kancelejā atzina, ka šīs šaubas galvenokārt saistītas ar pieteicēja izvēlētajām komercdarbības metodēm, kuru dēļ pret Kazmina kontrolētām juridiskām personām ir ierosināti kriminālprocesi. Tāpat Kazmina darbībā konstatēta čaulu kompāniju izmantošana un aktīvu "pārrakstīšana", lai izvairītos no parādu atmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kanceleja ir sagatavojusi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma grozījumus. Tie piedāvā precizēt pienākumus un to sadalījumu kapitālsabiedrību pārvaldībā iesaistīto pušu starpā, salāgot Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma normas ar aktuālo Komerclikuma regulējumu, kā arī konsolidēt un precizēt kapitālsabiedrību regulējumu.

Pēdējo gadu dinamiskās pārmaiņas ekonomiskajā vidē un jauninājumi komerctiesībās radījuši nepieciešamību precizēt dažādus kapitālsabiedrību pārvaldības aspektus. Tādēļ Valsts kanceleja īsteno būtiskus konceptuālus pārvaldības risinājumus, kas ietverti konceptuālajā ziņojumā Par publisku personu kapitālsabiedrību un publisku personu kapitāla daļu pārvaldības politikas nepieciešamajām izmaiņām.

Risinājumu starpā nozīmīgs akcents likts uz valsts kā akcionāra lomas stiprināšanu. Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma grozījumi paredz gan regulāru valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikas pārskatīšanu Ministru kabineta līmenī, gan lielāku kapitāla daļu turētāja iesaisti un atbildību attiecībā uz mērķu izvirzīšanu un izvērtēšanu. Savukārt, lai stiprinātu aktīva akcionāra lomu likumā, piedāvāts nostiprināt valsts kapitālsabiedrību iedalījumu grupās pēc to ieņēmumu avotiem. Lai kaskadētu un precizētu valsts kapitālsabiedrībām sasniedzamos mērķus un izmantojamos instrumentus, grozījumos plānots nostiprināt arī pienākumu valsts kapitāla daļu turētājiem izstrādāt kapitālsabiedrībām gaidu vēstules.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četru bijušo Valsts prezidentu nodrošināšana ar dzīvokli, eksprezidenta pensiju, sekretāri, transportu un apsardzi, valstij 2018. gadā izmaksājusi vairāk nekā pusmiljonu eiro, liecina raidījuma «LNT TOP 10» aplēses.

Precīzu summu eksprezidentu nodrošināšanai gan nevar noteikt, ņemot vērā necaurspīdīgos izdevumus par eksprezidentu transportu un apsardzi, ko nodrošina Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošā Militārā policija. Jūlijā Raimonds Vējonis pievienosies Guntim Ulmanim, Vairai Vīķei-Freibergai, Valdim Zatleram un Andrim Bērziņam, kļūstot par Latvijas bijušo prezidentu. Eksprezidentiem Latvijas valsts sniedz sociālo nodrošinājumu un cita veida atbalstu. Tas ir visnotaļ dāsns – vairumam, bet ne visiem eksprezidentiem, valsts nodrošina dzīvokli.

Ja neskaita transporta izdevumus, par kuriem ir grūtāk pārliecināties, visvairāk Valsts prezidenta kancelejai izmaksā Vairas Vīķes-Freibergas nodrošināšana – 2018. gadā šim mērķim kanceleja iztērējusi 128 tūkstošus eiro. Zatlera uzturēšanai tērēti 75 tūkstoši eiro, Ulmaņa vajadzībām izlietoti 70 tūkstoši eiro, tikmēr vismazāk – 47 tūkstošus eiro – pērn izmaksājis Bērziņš, kurš ir atteicies no valsts garantētā dzīvokļa. Kopumā, bez transporta izmaksām, četru prezidentu uzturēšanai gada laikā tērēti 320 tūkstoši eiro. Vīķes-Freibergas nodrošināšanas paaugstinātās izmaksas veido augstā dzīvokļa nomas maksa, ko prezidenta kanceleja maksā Valsts nekustamajiem īpašumiem. Prezidenta kancelejā gan skaidro, ka Vīķes-Freibergas, Ulmaņa un Zatlera dzīvokļi ir līdzvērtīgi. Ikgadējo nomas maksas atšķirību veidojot katra dzīvokļa savulaik izvēlētais finansēšanas modelis, kā arī tirgus cenas konkrētā īpašuma iegādes brīdī.

Komentāri

Pievienot komentāru