DB Viedoklis

DB viedoklis: Valsts pārvaldes lakmusa papīrs

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 30.03.2015

Jaunākais izdevums

Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes gadījums var kļūt par būtisku robežšķirtni interešu un varas cīņās Latvijā

Valsts kancelejas vadītāja Elita Dreimane nav uz mutes kritusi un viņas publiskie izteikumi ietver nopietnus pārmetumus gan par drošības dienestu darbu, gan subjektivitāti valsts augstāko ierēdņu izvērtēšanā. Proti, ja objektīva iemesla atlaišanai nav, tad tāds ir jāatrod, un šajā ziņā visa vara, šķiet, nodota drošībnieku rokās.

Uzreiz jāsaka, ka augstākā Latvijas valsts ierēdne Elita Dreimane nav izcēlusies ar tādiem sabiedrībā viegli parādāmiem nesmukumiem kā daži viņas priekšgājēji. Nav zināms, ka viņa būtu privāti ceļojusi ar diplomātisko pasi vai šķērdējusi valsts līdzekļus somu pirts izbūvē. Viņas amatpersonas deklarācija neuzrāda arī vērā ņemamas parādsaistības, kas varētu kalpot kā manipulācijas līdzeklis. Toties viņas vadītā kanceleja sniegusi vairākus pēdējā laika politiskajai varai neglaimojošus atzinumus, piemēram, par bankas Citadele tirgošanu investīciju fondam Ripplewood Holdings, iesakot to nedarīt, par skandalozo vilcienu iepirkumu, kā arī par Airbaltic bijušā vadītāja Bertolta Flika iesniegto investīciju pretenziju pret Latvijas valsti.

Šis konkrētais atzinums tika nopludināts publiski, līdz ar to tapa zināms, ka Valsts kanceleja paredzējusi, ka valstij B. Flikam būs jāmaksā vismaz 20 milj. eiro liela kompensācija par atņemtajām AirBaltic akcijām. Kā pēdējais kritiskais Valsts kancelejas ziņojums tiek minēts atzinums par to, ka Latvijas kārtība valsts noslēpuma pielaides piešķiršanā neatbilst cilvēktiesībām. Kā norāda laikraksts Diena, tieši šis atzinums var izrādīties klupšanas akmens ne tikai Valsts kancelejas vadības veiklā un vienkāršā nomaiņā, bet arī valdības stabilitātē, jo, lai nu kā, bez pielaides valsts noslēpumam pēdējā laikā paliek ne jau galvenās varas partijas Vienotības ministri, bet gan pārējo koalīcijas partneru – Nacionālās apvienības un ZZS pārstāvji.

Valsts kancelejas direktors ir tiešā veidā pakļauts premjeram, būtībā ir tā labā roka valdības sēžu organizēšanā un dokumentu apritē. Ir saprotams, ka premjers no tik svarīga cilvēka sagaida lojalitāti, bet ar vārdu lojalitāte šajā gadījumā nedrīkstētu saprast nekritisku piekrišanu visam, ko politiķi izdomā. Tieši pretēji, ja ierēdnis redz, ka konkrēti lēmumi var valstij būt neizdevīgi un dārgi izmaksāt, ir tikai apsveicami, ja viņš uz to norāda.

Vēl nesen premjere Laimdota Straujuma taču bārās uz 20 ierēdņiem, kas vieglu roku bija parakstījuši Skolas.lv projektu. Pat pieņemot, ka publiski nav zināms viss par Dreimanes konflikta būtību, šis gadījums ir precedents, kas iezīmēs kopējo valsts ierēdniecības ceļu. Kādi ierēdņi mums būs? Kas atļaujas atvērt muti, runāt pretim arī visietekmīgākajām valsts struktūrām, jeb tādi, kas zemāki par zāli un klusāki par ūdeni, automātiski parakstot visu, ko viņiem noliek priekšā?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Tualetes papīrs beziepakojuma veikaliem

Laura Mazbērziņa, 01.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls db.lv viesojās SIA Papīrs Com ražotnē Rīgā, Zolitūdē, lai vērotu, kā tiek sagatavots tualetes papīrs tirgošanai beziepakojuma veikalos.

Fotogrāfijas, kurās redzams ražošanas process, skatāmas raksta galerijā!

SIA Papīrs Com dibināta 2017. gada jūlijā. Uzņēmums no Baltkrievijas pasūta pārtrādātas papīra šķiedras un celulozes izejvielas, lai varētu veikt papīra konvertāciju. «Latvijā neviens neražo tualetes papīru no A līdz Z. Notiek papīta konvertācija. Celulozes ruļļus pasūtām no Baltkrievijas, tomēr tuvākajā nākotnē gribam atrast jaunus sadarbības partnerus. Arī citur tiek ražots tualetes papīrs, tomēr cenas ziņā Baltkrievijas ražotāji ir visizdevīgākie. Atradām jaunus un labus celulozes papīra ražotājus Spānijā, bet jādomā, vai ceļš mums atmaksāsies. Šobrīd mums atsūtīts papīrs testēšanai. Svarīgākais, ko mēs izvērtējam, ir kvalitāte, cena un piegādes attālums,» stāsta uzņēmuma vadītāja Oksana Gaspažiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzņēmējs: Krievijas tirgus kā eksporta iespēja ir jāsaglabā, taču jāskatās uz rietumiem

LETA, 12.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas un Baltkrievijas tirgus kā eksporta iespēja ir jāsaglabā, taču jāskatās tur, kur var labāk un drošāk nopelnīt, un to var izdarīt rietumos, intervijā Rietumu radio sacīja AS Liepājas papīrs prezidents Jānis Vilnītis.

Gada sākums uzņēmumam bijis «vēsturiski sliktākais», un tas bijis saistīts ar problēmām Krievijā un Baltkrievijā, taču Liepājas papīrs veicis tirgus pārstrukturēšanu un pārlicis akcentus uz jauniem tirgiem, galvenokārt rietumos, sacīja Vilnītis.

Aizvadītajā gadā Liepājas papīra apgrozījums sasniedza 7,57 miljonus eiro, kas ir par 30% vairāk nekā 2013.gadā, taču šogad ražošanas kopējais apjoms varētu būt par 15%-16% zemāks nekā 2014.gadā, sacīja Vilnītis, norādot, ka, neraugoties uz apgrozījuma samazināšanos, uzņēmums ir rentabls.

«Galvenie tirgi mums ir Vācija un Dānija, un šobrīd jau parādījusies jauna iespēja strādāt Lielbritānijā,» sacīja Vilnītis. «Šī gada laikā daudz kas nācis klāt neplānoti, ko sākumā nemaz nebijām domājuši, taču esam gatavi apsvērt katru iespēju un idejas. Ja no desmit jaunām idejām realizēsies pat mazākā daļa, tas būs labi, jo tas vienalga būs ar pievienoto vērtību.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas Papīrs sāk izmantot Baltijā pirmo hibrīddrukas iekārtu

Zane Atlāce - Bistere, 01.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Liepājas Papīrs» ražotnē Liepājā jūlijā darbu sāk Baltijā pirmā hibrīddrukas iekārta MPS EF SYMJET, kura apvieno fleksogrāfijas drukas sniegumu un digitālās drukas plašās iespējas, informē uzņēmumā.

Jaunā iekārta ir Nīderlandes uzņēmuma MPS Systems B.V. un Lielbritānijas drukas uzņēmuma DOMINO UK Limited radīto iekārtu apvienojums, ar kuras palīdzību AS «Liepājas Papīrs» saviem klientiem vietējā tirgū un eksporta tirgos varēs piedāvāt konkurētspējīgāku produktu vidējo tirāžu uzlīmju un etiķešu drukas segmentā. Būtiskākās jaunās iekārtas priekšrocības, strādājot ar visdažādāko veidu pašlīmējošo materiālu apdruku, ir iespēja sasniegt niansētākus toņus.

Uz iekārtas var īstenot folija aukstspiedes projektus, veikt darbu laminēšanu un iegūt sietspiedei līdzvērtīgu krāsas uznesumu, tādējādi rodot iespēju veidot pilnīgi unikālus tekstūras efektus. Uzņēmuma vadītājs Normunds Jansons kā galveno jaunās iekārtas priekšrocību uzver to, ka «ar šo iekārtu vienas stundas laikā varam saražot to, kam veltījām nesalīdzināmi vairāk laika, strādājot ar iepriekšējo digitālās drukas iekārtu». Viņš arī norāda, ka jaunās iekārtas integrēšana uzņēmuma darbībā un jaunu drukas procesu ieviešana ir būtisks solis uzņēmuma attīstībā gan produkcijas klāsta paplašināšanā, gan uzņēmuma iekšienē noritošo procesu pārstrukturizācijā, jo jāņem vērā, ka šādas iekārtas iegāde ir uzņēmuma vēsturē lielākā investīcija, kurai jānes atdeve un jāceļ uzņēmuma konkurētspēja jau tuvāko trīs gadu periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumam AS “Liepājas papīrs” aizvadītais pandēmijas gads ir bijis izaicinājumiem pilns gan saistībā ar COVID - 19 ierobežojumiem un ar to saistīto darba pārstrukturizēšanu, gan saistībā ar jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanu un eksporta tirgu paplašināšanu.

Uzņēmuma apgrozījums drukas nozarē 2020. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir pieaudzis par vairāk nekā 16%, sasniedzot 7,4 miljonus eiro. Kāpis arī saražotais kopapjoms, proti, 2020. gadā Liepājā saražotas vairāk nekā 944,5 miljoni produkcijas vienību. Pozitīvi vērtējams ir arī eksporta pieaugums par 26%. Jau vairākus gadus lielākais eksportēto preču klāsts nokļūst Krievijā, Lietuvā un Vācijā, tomēr arī Skandināvijas valstis un Igaunija ir vērā ņemami tirgi ar augošu pārdošanas apjomu. Uzņēmuma pārdošanas daļas vadītājs Artūrs Gabaliņš piebilst, ka uzsākts produkcijas eksports uz ASV un Franciju, kas uzņēmumam iepriekš bijušas pilnīgi neapgūtas valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz sarežģīto situāciju Krievijas tirgū, pārdošanas izmaksu un darba algu izmaksu kāpumu, pagājušajā gadā poligrāfijas uzņēmums AS Liepājas papīrs ir strādājis ar peļņu. Proti, tā apgrozījums bija 6,1 milj. eiro, bet peļņa - 46 tūkst. eiro, liecina uzņēmuma akcionāru sapulcē izskatītais gada pārskats. Pozitīvu tendenci pērn uzrādīja arī uzņēmuma likviditātes rādītājs, pieaugot par 13% pret iepriekšējo gadu un sasniedzot 1,7.

AS Liepājas papīrs valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis uzsver, ka 2017. gads uzņēmumam bijis izaicinājumiem bagāts. Tas saistīts gan ar eksporta apjomu pārstrukturizāciju no Austrumeiropas uz Rietumeiropas tirgiem, gan ar pārmaiņām akcionāru struktūrā. Uzņēmuma vadītājs uzsver, ka pagājušajā gadā eksports uz Krieviju bijis 19,84%, kas ir par 4,15% mazāk nekā 2016. gadā un ko kompensē eksporta apjoma pieaugums uz tādām Rietumvalstīm kā Vācija, Dānija un Zviedrija.

Tāpat pērn uzņēmums uz divdesmit pasaules valstīm ir eksportējis gandrīz pusi no saražotā produkcijas kopapjoma. Tā kā eksporta apjomu kāpināšana ir būtisks darbības virziens, tieši rietumu tirgu apgūšana un starptautisko izstāžu apmeklēšana līdztekus iekārtu iegādei un pozīciju stiprināšanai vietējā tirgū ir arī viens no šā gada mērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VID vadītājas vietnieku Čerņecki pārceļ Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora amatā; rotācijas skars 39 darbiniekus

LETA, 03.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis pārcelts VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora amatā, līdz ar to patlaban ģenerāldirektora vietnieka noziedzības apkarošanas jomā amats ir vakants, šodien preses konferencē par veiktajiem pasākumiem VID darbības efektivitātes uzlabošanai un korupcijas risku mazināšanai sacīja dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Kopumā dažādas rotācijas skar 39 VID darbiniekus, tajā skaitā, 22 dažāda līmeņa vadītājus - 18 struktūrvienību vadītāji līdz 11.maijam tiks pārcelti citos VID amatos, bet vēl četri līdz 23.maijam sāks darbu ārpus VID.

No pārējiem 17 rotācijā iesaistītājiem VID darbiniekiem 14 cilvēki tiks pārcelti citos amatos VID, bet trīs - darbā ārpus VID.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) informēja, ka uz Tieslietu ministrijas iestādēm tiek pārcelti pieci līdzšinējie Finanšu policijas darbinieki - Māris Kaminskis, Jurģis Kijoneks, Aivijs Lagzdiņš, Viesturs Burkovskis un Miks Indāns. Šie darbinieki turpmāk strādās Ieslodzījuma vietu pārvaldes Tiesvedības daļā un Tiesiskā regulējuma daļā. «Abas daļas pamatā strādā ar nacionālajām un starptautiskajām institūcijām, kā arī piedalās normatīvo aktu izstrādē,» piebilda tieslietu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes gadījums var kļūt par būtisku robežšķirtni interešu un varas cīņās Latvijā

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepakojuma ražotāju konkurētspēju gan šogad, gan tuvākajā nākotnē ietekmēs spēja pielāgoties straujajai tirgus dinamikai un elastība klientu prasību apmierināšanā, akcentē Stora Enso Packaging Baltic reģionālā vadītāja Aija Zemribo.

Kādas izmaiņas un vienlaikus tendences iepakojuma tirgū bija vērojamas pagājušajā gadā kopumā gan pasaulē, gan Latvijā un Baltijā?

Uz šo jautājumu var atbildēt, ņemot vērā vairākus aspektus – gan globālās tendences, t.i., stabili augošo pieprasījumu pēc gofrētā kartona un papīra iepakojuma Eiropas un Āzijā tirgos, augošo interesi par videi draudzīgiem risinājumiem, gan arī klientu individuālās vēlmes, piemēram, veselīga dzīvesveida popularizēšana, dzīves kvalitātes uzlabošana, interneta veikalu tīklu aktīva izmantošana. Bet kopumā šīs tirgus tendences es gribētu raksturot ar vienu atslēgvārdu – ātrums. Mūsu uzņēmumā to saprot kā spēju un vēlmi mainīties un nekavējoties pielāgoties situācijai, vienmēr būt gataviem meklēt jaunus risinājumus. Tieši to tirgus un patērētāji no mums pieprasa un novērtē visvairāk. Ātrums, kādā šodien notiek informācijas apmaiņa, nav salīdzināms ar situāciju pat pirms gada, kur nu vēl pieciem. Un varam tikai iedomāties, kas notiks vēl pēc gada vai diviem. Ražotājam ir jābūt tam gatavam un jāpakārto savi ilgtermiņa un arī īstermiņa plāni šai kopējai tendencei – prasībai pēc dinamikas un ātruma gan lēmumu pieņemšanā, gan izpildē. Savā uzņēmumā ātrumu esam definējuši kā galveno vadmotīvu visiem uzņēmuma biznesa procesiem – katram savas atbildības robežās jādomā par to, kā varam strādāt efektīvāk, saīsināt laiku, piemēram, jaunu produktu izstrādei, ražošanai, piegādēm un citiem procesiem, – tas ir nepieciešams mūsu klientiem un ļoti būtiski ietekmē viņu biznesa attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Vīrusam atbild ar investīcijām un produktu nomaiņu

Māris Ķirsons, 06.10.2020

Dalies ar šo rakstu

Latvijas meža nozares uzņēmumu grupas PATA vadītājs Uldis Mierkalns.

Meža nozares lielākais izaicinājums šoruden – zāģmateriālu tirgus neprognozējamība un pieprasījuma kritums pēc koksnes pārstrādes blakusproduktiem, piemēram, celulozes šķeldas, intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas meža nozares uzņēmumu grupas PATA vadītājs Uldis Mierkalns.

Šie izaicinājumi būtiski ietekmē mežizstrādi, jo pārstrādātājiem nepieciešami tikai priedes un egles zāģbaļķi, kā arī bērza finierkluči, savukārt pārējai koksnei atrast noietu ir apgrūtinoši, pauž U. Mierkalns. PATA uzņēmumu grupā ietilpstošās kompānijas investē tehnoloģijās un produktu nomaiņā, vienlaikus ieviešot jaunu atbalsta sistēmu meža īpašniekiem. Kāda ir situācija nozarē? Vispirms daudzu pasaules valstu ieviestie Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi ir būtiski ietekmējuši daudzu koksnes izstrādājumu realizāciju, samazinot šo produktu cenas un pieprasījumu. Eiropas centrā (Vācijā, Čehijā) šogad tiek izstrādāti tie meži, kas cietuši no astoņzobu mizgrauža postījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai kafijas pauze atstātu mazāku ietekmi uz apkārtējo vidi, mazumtirdzniecības tīkls «Narvesen» ieviesis dabiskas, 100% pārstrādājamas līdzi ņemamās kafijas krūzes.

«Huhtamaki» Future Smart papīra krūzēs netiek izmantoti tādi materiāli, kas iegūti no naftas ķimikālijām, un tajās iestrādāts bioloģisks mitruma aizsargslānis. No augiem izstrādātās krūzes ir solis uz priekšu ilgtspējīgā karsto dzērienu baudīšanā pa ceļam.

«Nav noslēpums, ka cilvēki aizvien vairāk cenšas savā ikdienā ieviest videi draudzīgas dzīvošanas principus – šķiro atkritumus, iet uz veikalu iepirkties, līdzi ņemot maisiņu, vai izvēlas divriteni auto vietā. Arī «Narvesen» mērķtiecīgi attīsta ilgtspējīgu iepakojumu politiku – jau šovasar visās tirdzniecības vietās ieviestas pirmās krūzītes, kas ražotas no augiem un ir 100% otrreiz pārstrādājamas un dabiskas. Tas ir būtisks solis, gatavojoties Eiropas Parlamenta regulai, kas līdz 2021. gadam paredz vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu aizliegumu,» skaidro Ineta Legzdiņa, «Narvesen Baltija» Iepirkumu direktore, norādot, ka «Narvesen» šobrīd aktīvi strādā pie alternatīvu risinājumu apzināšanas un ieviešanas. Kopumā tirdzniecības vietās tos plānots ieviest jau līdz 2021. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikumi ap Grieķiju mainās nevis pa dienām, bet pa stundām, tāpēc visādi pārsteigumi vēl ir iespējami

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks ir pieņēmis lēmumu, ka no 2022. gada 1. janvāra Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu pārvaldē, Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē, kā arī Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldē dienesta interesēs notiks vadības rotācija.

Ņemot vērā dienesta nepieciešamību nodrošināt Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldei, Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldei uzlikto stratēģiski svarīgo ikdienas un nākotnes uzdevumu izpildi, kā arī to, ka minēto pārvalžu šī brīža priekšnieki jau ilgstoši pilda dienesta pienākumus savos amatos, Valsts policijas priekšnieks pieņēmis lēmumu dienesta interesēs veikt šo amatpersonu rotāciju.

“Esmu pārliecināts, ka šīs būs labas pārmaiņas. Šīs amatpersonas ir spēcīgi, pārliecināti un profesionāli vadītāji, kuri savos amatos ir atradušies jau ilgstoši, spējuši savas pārvaldes attīstīt un veiksmīgi organizēt to darbu. Viņu līdzšinējo profesionālo sniegumu ir pierādījuši viņu darba rezultāti un attieksme. Novērtējot šo cilvēku pieredzi un spēju palīdzēt Valsts policijai pilnveidoties, ir jāizmanto rotācijas princips, kas tiek pielietots arī starptautiski un ir viens no efektīvākajiem instrumentiem, kā veicināt Valsts policijas attīstību kopumā,” norāda A. Ruks.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Par kādiem algu sliekšņiem mēs runājam?

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 06.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielo algu saņēmējus grib atstāt bez neapliekamā minimuma, tomēr attiecībā uz to, kas valstī ir «liela» alga, likumdevēji maldās neizpratnes džungļos

Saeimas deputāts Imants Parādnieks, kurš jau sacēlis vētru Latvijas ūdens glāzē ar saviem ierosinājumiem demogrāfijas jomā, ir nācis klajā arī ar citām Latvijas nodokļu maksātāju vidi būtiski ietekmējošām idejām. Runa ir par neapliekamo minimumu, ko viņš ir rosinājis palielināt līdz 129 eiro mēnesī tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuru mēneša bruto darba samaksa nepārsniedz 536 eiro. Pēc Saeimā prezentētajiem datiem pērn šādu atalgojumu valstī saņēma aptuveni puse no visiem nodarbinātajiem, kas varētu būt neapšaubāmi ieguvēji, jo pašreiz neapliekamais minimums visiem ir vienāds – 75 eiro. Toties otrai iedzīvotāju pusei situācija vairs neizskatās tik spoža. Tiem, kas saņem 536 eiro lielu bruto algu, neapliekamais minimums varētu sarukt līdz 64,5 eiro, bet tiem, kas saņem tā saukto lielo algu – vismaz 1150 eiro – neapliekamā minimuma vairs nebūs vispār.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas (VP) priekšnieks Armands Ruks ir pieņēmis lēmumu veikt Valsts policijas augstākā līmeņa amatpersonu rotāciju, informē VP.

No 2020.gada 26.oktobra dienesta interesēs Valsts policijas koledžas direktora amatā tiek pārcelts Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes amatpersona Ģirts Zalāns, savukārt līdzšinējā koledžas direktore Dina Tarāne tiek pārcelta Valsts policijas koledžas direktora vietnieka amatā. Savukārt no 2020.gada 1.novembra dienesta interesēs uz trīs gadiem tiek veikta rotācija starp Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes un Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšniekiem Andreju Sozinovu un Juri Staļģevicu.

Saskaņā ar "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījumu vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma" 12. panta pirmās daļas 1. punktu, lai nodrošinātu efektīvu Valsts policijas koledžas uzdevumu un darba organizācijas uzlabošanas pasākumu realizāciju, kā arī ņemot vērā Valsts policijas attīstības koncepciju un, vērtējot situāciju Valsts policijas koledžā, kontekstā ar Valsts kontroles veiktajā revīzijā konstatēto, dienesta interesēs Valsts policijas koledžas direktora amatā no 2020.gada 26.oktobra līdz 2022.gada 16.janvārim tiek iecelts Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes amatpersona Ģirts Zalāns (pārvaldes priekšnieka vietnieks). Ģ. Zalānam ir ne tikai ilggadēja praktiskā darba pieredze Valsts policijā, bet arī gūta pedagoģiskā darba pieredze Valsts policijas koledžā, Rīgas Stradiņa universitātē un biznesa augstskolā "Turība".

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Izdevēja komentārs: Vismaz panācām, ka neizlaupa banku

Jānis Maršāns, DB izdevējs, 21.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaudējums mūsu valstij un Latvijas ekonomikai ir ABLV Bank likvidācija. Tomēr labāka ir bankas pašlikvidācija FKTK pārraudzībā, nekā bankas izlaupīšana maksātnespējas administratoru un politiķu mafijas interesēs. Dienas Bizness ir cīnījies par ABLV Bank tiesībām civilizēti pašlikvidēties, godīgi nokārtojot visas saistības ar kreditoriem.

Pats galvenais bankas īpašnieku un Latvijas valsts finanšu reputācijai ir spēja norēķināties ar saistībām pret kreditoriem, saglabājot reputāciju kā valstij, kuras bankām cilvēki var uzticēt savu naudu. Šo reputāciju veido pārliecība, ka nauda tiks atgriezta likumīgajiem īpašniekiem, nevis kaut kur pazudīs afēru rezultātā. Valsts reputācijai ir ļoti būtiski, ka cilvēki ir pārliecināti, ka Latvija ir vieta, kuras bankās var glabāt savu naudu.

Tikai pavisam nesen FKTK ir izdevies apstiprināt metodoloģiju naudas atmazgāšanas novēršanas kontrolei ABLV Bank kreditoru prasību izmaksās. Cerams, ka solījumi tiks pildīti un ABLV Bank kreditori jau vasarā varēs sākt saņemt savu naudu. Naudas atgriešana ABLV Bank kreditoriem būs lakmusa papīrs. Ne tikai ārvalstu, bet arī Latvijas uzņēmējiem un pilsoņiem tā radīs pārliecību par Latviju kā tiesisku valsti, kurai var uzticēties, kurā var veikt biznesu un investīcijas. Vai par nedrošu valsti, ja nauda atgriezta netiks. Finanšu pārskati liecina, ka bankā ir nauda, akcionāru izteikumi liecina, ka viņiem rūp sava reputācija un gods. Riska moments ir politiskais faktors. Mēs zinām, ka ABLV Bank miljardi joprojām nedod mieru daudziem, kas gribētu tiem piekļūt, izmantojot politisko varu un ietekmi uz valsts iestādēm, par argumentu izmantojot arī «cīņu ar naudas atmazgāšanu» un citus mērķus. Nepieļaut ABLV Bank izlaupīšanu varēja, tikai esot modriem un sekojot līdzi informācijai – gan oficiālajai, gan tai, ko iegūstam no mazāk oficiāliem, bet drošiem avotiem. Šodien var teikt, ka mums visiem kopā tas ir izdevies, bet atslābt nedrīkst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdošie politiķi un ierēdniecība izmisīgi meklē, kā papildus iegūt naudu valsts kasē, bet aiz tās neredz Latvijas iedzīvotājus, kuru skaits turpina sarukt, līdz ar to valsts īstenoto politiku nav pamata dēvēt par veiksmes stāstu

To intervijā DB saka a/s BDO Latvia izpilddirektors Egons Liepiņš.

Viņaprāt, alkatīgā vēlme iekasēt vairāk, nodokļu sistēmā veicot daudzus it kā sīkus grozījumus, noved pie tā, ka to prasības nav spējīgi izpildīt mazie un pat vidējie uzņēmēji, rezultātā reģioni paliek tukši, cilvēki turpina doties peļņā uz ārzemēm.

Fragments no intervijas:

Kā vērtējat jauno iniciatīvu – papildu naudu budžetā iegūt, samazinot nodokļu atlaides?

Tas liecina par valdību veidojošās koalīcijas politiķu neiedziļināšanos valsts attīstības iespējās, kad tiek likts priekšā pārskatīt vairākus desmitus nodokļu atlaižu. Ar saukli, ka valsts budžetam ir nepieciešami kārtējie daudzi desmiti miljoni eiro, tiek veikts mēģinājums paņemt papildu naudu no iedzīvotāju un uzņēmēju kabatām bez izpratnes, vai maksātāji to spēj un grib samaksāt. Rodas sajūta, ka Latvijā dzīvo miljardieri, nevis teju 370 tūkstoši nodarbināto un vēl ap 450 tūkstošiem pensionāru, kuru ienākumi nesasniedz pat minimālās algas līmeni un kuri knapinās, lai savilktu galus. Valdībā kā lakmusa papīrs tika pamēģināta PVN samazinātās likmes atcelšana bezrecepšu medikamentiem, skaļa kritika visos toņos to lika atmest. Ir idejas attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšanu netieši (ar kadastrālo vērtību paaugstināšanu). Nodokļa paaugstināšana pati par sevi ir laba doma, bet risinājums nav piemērots. Proti, šis nodoklis neskar tikai tos cilvēkus, kuri strādā, bet arī pensionārus un maznodrošinātus iedzīvotājus, kuri arī ir Latvijas valsts iedzīvotāji. Nodokļa pieaugums būtībā var skart tieši maznodrošināto cilvēku slāni. Cilvēkam jābūt iespējai dzīvot savā īpašumā un jājūt drošība par nākotni. Viena no tādām drošībām ir tikai tādu maksājumu par mājokli veikšana, kurus cilvēks uzskata par nepieciešamiem. Es domāju saprātīga izmēra mājokli, kas ir vienīgā dzīves vieta. Par to nevajadzētu būt nekādiem nodokļiem un nodevām valstij. Ja valdošajiem politiķiem galvenā vērtība ir cilvēks, tad 70 gadus vecai kundzei nekustamā īpašuma nodoklim par vecumdienu mitekli ar piemājas zemi jābūt minimālam vai arī tā nav vispār, nevis nemitīgi pieaugošam. Nekustamā īpašuma nodoklis jāmaksā par īpašumiem, kuri nav cilvēka pamata dzīves vieta. Jo lielāks un dārgāks ir tāds īpašums, jo lielāks nodoklis. Tas būtu viens no veidiem, kā kompensēt ļoti nepieciešamo nodokļu samazinājumu darba samaksai. Turklāt tiek skandināts, ka lauku zemes kadastrālā vērtība ir ievērojami augstāka par to vērtību, no kuras tiek maksāts nekustamā īpašuma nodoklis par lauksaimniecības zemi, taču tiek «aizmirsts», ka piena un gaļas iepirkumu cenas ir nokritušas bezdibenī, šā gada sākotnēji ļoti sausā un tagad ļoti lietainā vasara iecirtīs robus arī graudkopības biznesā strādājošajiem. Šādos apstākļos daļa politiķu uzskata par normālu palielināt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par lauksaimniecības zemi. Tātad mazāki ienākumi, bet lielāki nodokļa maksājumi. Ko tas nozīmē? Pārdodiet savu lauksaimniecības zemi un brauciet projām? Bet kāpēc tad tiek piešķirta nauda visāda veida programmām par reemigrāciju?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Daudzpusīga risku pārvaldība kā atslēga uz stabilitātes panākšanu Latvijas nestabilajā ekonomikas vidē

Gvido Endlers, AS “4finance” Latvijas reģionālais vadītājs, 04.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, tāpat kā daudzas citas Eiropas valstis, pēdējos gados ir piedzīvojusi dažādas ekonomiskās nestabilitātes, jo būt daļai no Eiropas Savienības nozīmē arī iesaistīties tās sociāli-politiskajās norisēs un sadalīt riskus no to īstenošanas. Globālo tirgu dinamiskais raksturs apvienojumā ar iekšējām problēmām ir radījis svārstīgu vidi, kurā uzņēmējiem ir nepieciešama rūpīga orientēšanās.

Stabilitātes sasniegšana un līdzsvara atrašana Latvijas nestabilajā ekonomiskajā ainavā ir gan izaicinājums, gan iespēja, kas prasa no uzņēmējiem nemitīgi eksaminēties, pilnveidoties un proaktīvi īstenot arvien jaunas risku pārvaldības stratēģijas.

Kreditēšanas nozare vienmēr ir bijusi ne tikai svarīgs tautsaimniecības elements, bet arī valsts ekonomikas “lakmusa papīrs”. Kredītu pieejamība ir rādītājs, kas liecina par vispārējo ekonomikas veselību, bet pieprasījums pēc kreditēšanas pakalpojumiem norāda uz aizņēmēju pārliecinātības līmeni par savu finanšu stabilitāti un uzticēšanos ekonomikas sistēmai kopumā. Tāpēc kreditēšanas sektors būtībā kalpo kā agrīna brīdinājuma sistēma par iespējamām tirgus svārstībām vai ekonomikas lejupslīdi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Loģistikā jābūt elastīgam un jāpiedāvā tirgus pieprasījumam atbilstoši un efektīvi piegāžu risinājumi

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Gefco Baltic valdes locekle Oksana Jakovļeva, kura ir studējusi gan angļu un vācu valodu Kijevas Pedagoģijas institūtā, gan biznesa vadību un starptautiskās attiecības Vācijā un darbojas loģistikas biznesā vairāk nekā 20 gadus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Ja varam sākt ar humoru – vai iepriekšējais kompānijas vadītājs lietuvietis Martins Keršis kaut ko «savārīja», ka tika nomainīts, vai tā bija regulāra darbinieku rotācija?

Gefco ir programma, kas paredz tāda kā talantu fonda rotāciju no vienas valsts uz otru, no viena amata uz otru, un Martins tagad ir atbildīgs par Gefco 2PL (red. piez. ‒ transporta pakalpojumu nodošana ārpakalpojumā) biznesu. Kaut arī Gefco stratēģija paredz salīdzinoši mazu pamatlīdzekļu esamību, mums joprojām pieder dažādi aktīvi. Gefco ir lielākais automašīnu pārvadāšanai domāto dzelzceļa vagonu īpašnieks Eiropā. Mums ir vairāk nekā 3500 vagonu, mums ir arī automašīnas, un Martina uzdevums ir attīstīt šo biznesu, padarot to efektīvāku. Tādējādi viņam tas bija paaugstinājums, bet man pēc piecu gadu darba Gefco ģenerāldirektores amatā Ukrainā tika piedāvāts izmēģināt pieredzi starptautiskajā arēnā un pārcelties uz Baltiju, kur strādāju kopš šā gada marta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

AS "4finance" samazina klientiem izsniedzamo kredītu apjomus

Gvido Endlers, AS “4finance” Latvijas reģionālais vadītājs, 24.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Objektīvi vērtējot Latvijas ekonomikas un kreditēšanas tirgus šī brīža situāciju, jāsecina, ka mēs vēl aizvien atrodamies kara un energokrīzes radīto seku pārvarēšanas posmā. Kaut gan Latvijas sabiedrība jau ir apradusi ar “saspiestiem” apstākļiem un pamazām sākusi atgriezties pie līdzšinējiem patēriņa ieradumiem, par ko liecina arvien pieaugošs izsniegto kredītu apjoms, ko alternatīvo finanšu pakalpojumu nozare demonstrēja 2022. gadā.

Tomēr inflācijas līmenis joprojām paliek samērā augstā līmenī, kas var radīt patērētājiem finansiālus un labklājības riskus. Lai samazinātu kredītņēmēju finanšu slogu un atvieglotu aizdevumu atmaksas procesu, AS “4finance” ievieš ierobežojumus izsniedzamo aizdevumu summu apjomos.

Sākot ar šī gada jūniju 4finance piemēroja izsniedzamo kredītu apjoma ierobežojumus Vivus.lv zīmola klientu jauniem kreditēšanas līgumiem. Visu Vivus.lv klientu profilos tika atjaunots līdzšinējais kredītlimita aprēķināšanas mehānisms, bija pārskatīti un no jauna noteikti klientiem pieejamie kredītu limiti. Pēc katra aizdevuma atmaksas maksimālais kredītlimita slieksnis tiek pārskatīts un aizdevējs izveidos labāko piedāvājumu atbilstoši katra klienta maksātspējai, kredītvēsturei un atjaunotajam Vivus.lv iekšējam kredītreitingam, kurš balstās uz modernās skoringa tehnoloģijas un vērtē ap 3000 dažādu kritēriju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas fondu ietekme ir pārspīlēta, intervijā DB saka uzņēmuma RERE Grupa valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš

Fragments no intervijas:

Kā vērtējat nodokļu reformu, īpaši ēnu ekonomikas mazināšanas kontekstā?

Domāju, ka nodokļu reformai nebūs tiešas ietekmes uz ēnu ekonomikas mazināšanu, lai gan reformā ir elementi, kas varētu palīdzēt to iegrožot. Pagājušā gada 9. augustā valdība kopā ar sociālajiem partneriem parakstīja vienošanās protokolu par nepieciešamajām reformām tautsaimniecībā, tostarp nodokļu politikā. Jau tad skaidri iezīmējās, ka mēs visi – gan uzņēmēji, gan valdība – vēlamies daudz straujāku ekonomikas izaugsmi. Manuprāt, tieši šo straujo izaugsmi un ekonomikas izrāvienu nodokļu reforma nepiedāvā.

Kā pietrūkst?

Pietrūkst radikālisma un kalkulēta riska, kas ļautu attīstīties daudz straujāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Lielo apmēru dēļ Rīgā atkritumu tirgū vairāku operatoru līdzdalība ir neizbēgama

LETA, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielo apmēru dēļ Rīgā atkritumu tirgū vairāku operatoru līdzdalība ir neizbēgama, atzina vides apsaimniekotāja «Eco Baltia grupas» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Viņš uzsvēra, ka patlaban jebkādu jaunu iepirkuma vai sarunu procedūru organizēšana ar vienu zonu, vienu pakalpojumu sniedzēju vienā kopējā vai vairākās zonās «Eco Baltia grupas» uzskatā nav iespējama un nav atbalstāma.

«Konkurences padome (KP) ir skaidri pateikusi, ka Rīgas domei līdz 12.novembrim jāpiedāvā risinājums, kas nodrošina konkurenci atkritumu apsaimniekošanas tirgū un tas vienlaikus nozīmē, ka tirgū jānodrošina vairāku uzņēmumu darbība. Turklāt neviens no esošajiem Latvijas operatoriem nespēj viens apkalpot visu Rīgu, kas veido 40% Latvijas kopējā apmēra,» teica Simanovičs.

Tāpat viņš norādīja - kamēr tiesa nav lēmusi citādi un KP nav noslēgusi izmeklēšanu lietā pret Rīgas domi un atkritumu poligona «Getliņi» apsaimniekotāju «Getliņi EKO», ir jānodrošina KP piemērotā pagaidu noregulējuma prasību ievērošana, no kurām galvenā ir konkurences situācijas atjaunošana un nodrošināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos sešos mēnešos eParaksta lietošanas reižu skaits dokumentu parakstīšanai pārsniedzis 7 miljonus reižu, kas ir vairāk nekā visā 2019. gadā kopā. Arī e-Identitātes apliecināšanai dažādās interneta vietnēs un e-pakalpojumu portālos eParaksts tiek izmantots arvien biežāk un teju sasniedzis visu pērnā gada lietošanas reižu skaitu, informē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Tiek lēsts, ka no viena koka iespējams izgatavot vairāk nekā 10 000 tūkstošus papīra lapu, tātad 2021. gada pirmajā pusgadā eParaksta lietotāji arī saudzējuši 3914 kokus un nav izdrukājuši aptuveni 210 tonnas papīra, kas pielīdzināmas piecām kravas automašīnām ar maksimālo normatīvajos aktos pieļaujamo svaru, kas drīkst pārvietoties pa Latvijas ceļiem. Pieņemot, ka gadījumā, ja šie dokumenti būtu papīra formātā, tie tiktu transportēti adresātiem, tātad elektroniskās dokumentu aprites pozitīvā ietekme mērāma arī nenotikušu braucienu skaitā, kas palīdz mazināt CO2 izmešu daudzumu.

"Nedrīkst aizmirst, ka pirms papīra dokumentu izveides, transportēts tiek arī pats papīrs – no ražotnes uz noliktavu, no noliktas uz veikalu. Tātad katra saražotā papīra lapa piedzīvo garu transportēšanas ceļu, kas arī vairo negatīvo ietekmi uz vidi. Papīra lapas izgatavošanā tiek izmantoti līdz pat 20l ūdens, kā arī virkne ķimikāliju, tostarp balinātājs. Beigu beigās - baltais papīrs, ko parakstam, atstāj visai netīru vides nospiedumu," uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Etiķešu ražošanā lielākais skolotājs – Krievijas tirgus

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas papīrs koncentrējas uz konkurētspēju pasaules līmenī.

Pēdējā pusotrā gadā AS Liepājas papīrs koncentrējas uz eksporta tirgu apgūšanu. Jaunais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Normunds Jansons plāno pilnveidot etiķešu un uzlīmju ražošanas tehnoloģijas un uzsver, ka nozīmīgi ir iet laikam līdzi, ieviešot modernākās iekārtas.

Sūta pat uz Meksiku

Viens no Baltijā lielākajiem uzņēmumiem fleksogrāfijā patlaban eksportē aptuveni 40% savas produkcijas uz 15 valstīm. Galvenais noieta tirgus ir Lietuva, Vācija, Dānija, Krievija, tāpat arī Somija, Zviedrija, Itālija, Francija, Anglija, Īrija. Liepājā drukātas etiķetes redzamas arī uz tekilas pudelēm, ko ražo Meksikā. «Sadarbība izveidojās, pateicoties Zviedrijas uzņēmējiem, kas visu organizēja. Mēs bijām tikai kā ražotāji,» N. Jansons skaidro. Viens no atpazīstamākajiem sadarbības partneriem aiz valsts robežām ir kosmētikas koncerns Faberlic Krievijā, alkohola ražotne Vācijā. Latvijā lielākie klienti ir Orkla Food Latvia, kuras paspārnē darbojas tādi uzņēmumi kā Spilva, Laima, Staburadze, sadarbība notiek arī ar putnu fabriku Ķekava, uzņēmumiem Pure Food, Spodrība, Dzintars, Latvijas Balzams un GamaPlast. Vidēji mēnesī Liepājas papīrs apkalpo divus līdz trīs simtus kompāniju.

Komentāri

Pievienot komentāru