Jaunākais izdevums

Kazdangas iedzīvotāji esot noraizējušies par zemo dzirnezera ūdens līmeni pie Kazdangas hidroelektrostacijas un slūžu neapmierinošo tehnisko stāvokli, šodien vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks. Pašvaldība fiksējot ūdens līmeņa mērījumus un lūgšot atbildīgajām institūcijām aizliegt hidroelektrostacijas darbību.

Kazdangas dzirnavu hidroelektrostacija atrodas Kazdangas pagastā, Aizputes novadā uz Alokstes upes, 31 kilometru no ietekas Tebrā un ietilpst Kazdangas vēsturiskajā muižas kompleksā.

2001. gadā Zemkopības ministrija ar uzņēmumu SIA Megate noslēgusi līgumu par ezera un dzirnavu nomu.

«Šobrīd ezera ūdens līmenis pie Kazdangas hidroelektrostacijas (HES) ir ļoti zems, krietni zem normas,» sašutumu paudusi kazdandzniece Māra Tīmane. Viņa stāstījusi, ka jau iepriekš novērojusi lielas ūdens svārstības ezerā, un piebildusi: «Tik kritiski zems kā šinī brīdī tas vēl nav bijis.» M. Tīmane teikusi, ka jau pirms pieciem gadiem puikas salasījuši piecus spaiņus ar beigtiem vēžiem ūdenssvārstību dēļ.

«Kad Megate krāj ūdeni, vesels upes līkums paliek bez ūdens,» uzsvērusi kazdandzniece Maija Purviņa. Viņa akcentējusi, ka tas atstāj nelabvēlīgu iespaidu uz zivju vairošanos. «Makšķernieki svārstības un to ietekmi uz vidi redz vislabāk. Nārsta laikā ikriņi kalst pie meldriem. Kas gan būs Kazdanga bez dzirnezera?» viņa vaicājusi.

«Pie dzirnavu dambja ir lineāls, kur var redzēt ūdens līmeni. Makšķernieki paši bieži fotografē ūdens līmeni, un nu ir jau savākts vesels mērījumu arhīvs,» teikusi M. Tīmane. Kazdandznieki uzskatot, ka arī slūžu stāvoklis nav apmierinošs.

Pašvaldība esot apsekojusi objektu, veikusi ūdens līmeņa mērījumu fotofiksāciju, tos datējot, un sastādījuši aktu. «Vērsīsimies ar sūdzību Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldē un lūgsim, lai aizliedz HES darbību,» Kursas Laikam sacījis Aizputes novada domes Kazdangas pārvaldes vadītājs Juris Moisejs.

«Pats personīgi pēdējā laikā tur neesmu bijis. Taču pieļauju, ka sausā laika dēļ ūdens līmenis varētu būt krities,» norādījis SIA Megate īpašnieks Andris Mežinskis. «Mans viedoklis ir tāds - nevar ieguldīt neprivatizējot. Ezers un dambis un dzirnavas, teritorija kopumā 9,6 hektāru platībā, pašlaik pieder IZM un ietilpst Kazdangas kultūrvēsturiskajā muižas kompleksā. Vērsos tiesā, lai atļauj teritoriju privatizēt - viņi atteica,» viņš turpinājis, norādot, ka neesot vērts ieguldīt investīcijas valstij piederošā objektā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Carnikavas novadā par vairāk nekā 4 miljoniem eiro uzbūvētas pretplūdu aizsargbūves

Dienas Bizness, 16.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pasargātu no applūšanas aptuveni 5140 iedzīvotāju un viņu īpašumus 437 ha lielā platībā, Carnikavas novadā Gaujas abos krastos ir rekonstruēti četri dambji, kā arī uzbūvēti trīs jauni aizsargdambji, informē Carnikavas novada domes pārstāve Ilze Cerbule.

«Ir paveikts ārkārtīgi liels darbs, lai Carnikavas novada iedzīvotājus un viņu mājvietas pasargātu no plūdiem. Bija nepieciešams rekonstruēt esošo dambi, kā arī izbūvēt jaunas hidrobūves, lai vismaz nākamos 50 gadus novadā nevajadzētu satraukties par plūdiem,» saka Carnikavas novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Edgars Pudzis. Pateicoties aizsargdambja rekonstrukcijai, jau šī gada pavasarī bija vērojams, ka ūdens palu laikā Līdums-2 teritorijā Carnikavā vairs neieplūst, un arī Garupe ir pasargāta no Gaujas upes plūdiem.

Gaujas labajā krastā izbūvētās un rekonstruētās hidrobūves – Siguļu, Zvejnieka un Saules aizsargdambji – stiepjas 3,93 km garumā. Kopumā ir izbūvēti trīs dažāda tipa dambji – atkarībā no novietojuma, attāluma līdz upei un apdzīvotai teritorijai, tie veidoti ar nogāzēm abās pusēs vai arī rievsienu gar vienu vai abiem sāniem. Savukārt Dzirnezerā ūdens līmenis vairs nevar būtiski paaugstināties, jo uz Dzirnupes izbūvētas slūžas, norāda E.Pudzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Man nav nekādu bažu par Latvijas gāzes vietu Latvijas tirgū - kā ir atzinuši arī Eiropas līmeņa eksperti, Latvijas gāze ir viens no labākajiem enerģētikas uzņēmumiem. Mani uztrauc, ka Latvijas gāze tiks sadalīta tādā veidā, ka būs lielas problēmas ar apgādi, intervijā laikrakstam Diena atzīst Latvijas gāzes padomes priekšsēdētāja vietnieks un akcionārs Juris Savickis.

Vai ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas izteikumi par draudiem un šantāžu neliecina, ka ir apstājies dialogs starp valsti un LG akcionāriem un situācija virzās uz tiesāšanos?

Vispār negribu tiesāties pats ar savu valsti. Bet jāsaka, ka dialoga faktiski nav bijis. Notiek viedokļu apmaiņa ar LG vadību, diemžēl ministre negrib ieklausīties profesionālos cilvēkos. Caur medijiem tiek taisīta propaganda, lai, maldinot par īstajiem situācijas apstākļiem un patieso līgumu saturu, savā pusē dabūtu politisko vilkmi. Tomēr cerams, ka vistuvākajā laikā dialogs notiks.

Sakiet, vai jūs esat par vai pret gāzes tirgus liberalizāciju?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Strauji audzis pieprasījums pēc vietējo stādaudzētavu produkcijas

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 22.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas stādu audzētāji šajā pavasarī izjūt būtisku pieprasījuma kāpumu. Uzņēmēji to saista ar ārkārtas situāciju, kas daudziem iedzīvotājiem liek pārdomāt ikdienas ieradumus, kā arī slēgtajām valstu robežām.

Pietrūkst stādu

Visvairāk pieaudzis pieprasījums pēc augļu kokiem un ogulājiem. Aptaujātajās stādu audzētavās stāsta, ka topā ir tādi eksotiski augļu koki kā persiki un aprikozes, kas patlaban vairs nav pieejami.

Viens no iemesliem šai tendencei varētu būt ilgas pēc ceļojumiem uz saulainajām dienvidu valstīm, spriež stādaudzētavas "Blīdene" valdes locekle Solveiga Dzene. Uzņēmuma "Pūres dārzi" valdes loceklis Edmunds Grīnbergs papildina, ka noiets pieaudzis arī tādēļ, ka klienti redz – kaimiņam persiki vai aprikozes labi aug, novāc kilogramiem ražas, jāpamēģina arī pašiem. Citiem šie eksotiskie kociņi iepriekšējās ziemās izsaluši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iedzīvotāji lielākos draudus saskata ekonomikas lejupslīdē, nevis ārējā apdraudējumā

Žanete Hāka, 30.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada laikā ievērojami mainījušās Latvijas iedzīvotāju domas par to, kas valstij rada vislielākos draudus, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs.

Pērn iedzīvotāju prātos dominēja bēgļu jautājums, savukārt 2016. gada novembrī veiktais pētījums atklāj, ka iedzīvotājus visvairāk uztrauc Latvijas ekonomiskā lejupslīde.

Aizvadītā gada pētījums atklāj, ka vairāk nekā puse (53%) iedzīvotāju bija satraukti par bēgļu jautājumu, kam stipri uz pēdām mina arī bažas par nelegālajiem imigrantiem (32%) un terorisma draudiem (18%). Savukārt gadu vēlāk iedzīvotāju domas ir būtiski mainījušās.

Šogad satraukumu par bēgļiem un patvēruma meklētājiem pauduši 30% iedzīvotāju, savukārt nelegālie imigranti un terorisma draudi tika minēti vēl ievērojami retāk. 2016. gadā Latvijas iedzīvotāji atzīst, ka reālākie draudi, viņuprāt, ir valsts ekonomiskā lejupslīde (34%), demogrāfiskās problēmas (31%), kā arī korupcijas uzplaukums (21%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Visbiežāk izvēlas apdrošināt mājokļus pret ugunsgrēkiem un zādzībām

Jānis Rancāns, 03.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji savus mājokļus visbiežāk vēlas pasargāt no ugunsgrēkiem un zādzībām (84%), kā arī no kaimiņu nolaidības sekām (55%), secināts Swedbank P&C Insurance veiktajā iedzīvotāju aptaujā.

Mazāk respondentus uztrauc dabas radītie riski mājokļa drošībai - 41% aptaujāto norādījuši, ka mājokli vēlētos pasargāt no zibens spēriena, savukārt 39% no vēja radītajiem zaudējumiem.

Savukārt katru trešo respondentu uztrauc plūdu riski (30%), bet ceturtdaļu (25%) sniega radītie zaudējumi. Lielu daļu – 39% aptaujāto – satrauc arī savas rīcības rezultātā radītie bojājumi paša un kaimiņa mājoklim.

Mājokļa pasargāšana no savas vai līdzcilvēku rīcības radītām sekām biežāk rūp pilsētniekiem nekā lauku iedzīvotājiem, secināts aptaujā. Pret neapzinīgu kaimiņu radītajiem zaudējumiem viņu mājoklim labprāt apdrošinātos 72% rīdzinieku, 53% citu pilsētu un 36% lauku iedzīvotāju. Pret kaitējumu, ko, iespējams, paši varētu nodarīt kaimiņu mājoklim, apdrošinātos 55% rīdzinieku, 39% citu pilsētu iedzīvotāju un 25% lauku iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

62% iedzīvotāju apkures sezonas tuvošanās satrauc

Žanete Hāka, 26.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāko daļu jeb 62% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem satrauc apkures sezonas tuvošanās.

34% tā noteikti uztrauc un 28% drīzāk uztrauc). Salīdzinoši biežāk bažas par apkures sezonas sākumu ir starp Rīgas iedzīvotājiem, ģimenē galvenokārt citā valodā runājošajiem, nepilsoņiem, iedzīvotājiem ar salīdzinoši zemākiem ģimenes ienākumiem. To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, septembrī veiktais pētījums.

37% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nesatrauc apkures sezonas tuvošanās. 23% drīzāk nesatrauc, bet 14% noteikti nesatrauc. Salīdzinoši biežāk šādu atbildi snieguši lauku teritoriju, Pierīgas un Vidzemes iedzīvotāji, vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO, VIDEO: Riepu pārstrādes rūpnīcā Tukumā investē 2,6 miljonus eiro

Žanete Hāka, 31.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eco Baltia grupas vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA Eco Baltia vide, investējot 2,6 miljonus eiro, Tukumā izveidojis jaunu riepu mehāniskās pārstrādes rūpnīcu

Ražotne Tukumā ir pirmā šāda veida pārvietojamā un mobilā rūpnīca Latvijā. Ražotnē riepas tiks pārstrādātas otrreizējās izejvielās – sasmalcinātās granulās – jaunu produktu ražošanai.

Vienīgie reģionā

Gada laikā jaunajā ražotnē iespējams pārstrādāt 8-10 tūkstošus tonnu riepu, un ar jaunās iekārtas iegādi SIA Eco Baltia vide ir vienīgā rūpnīca Austrumeiropā, kam pieder pārvietojamas iekārtas. Jaunajā iekārtā tiek pārstrādātas gan vieglo, gan smago automašīnu riepas, un tirgū aizvien ir maz tādu pārstrādes kompāniju, kas pārstrādā arī vieglo automašīnu riepas, un, ja arī tās pieņem, tad piegādā cementa rūpnīcām dedzināšanai,» stāsta SIA Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts. Pēc J. Aizbalta teiktā, vieglo automašīnu riepas bieži vien nav pieprasītas, jo to ražošanā izmanto tekstila materiālus, tādēļ šo riepu pārstrāde rada gan problēmas granulu kvalitātei, gan risku, ka tās nebūs pieprasītas no uzņēmumu puses, tādēļ pārstrādes uzņēmumā ir jābūt augstai kvalitātes kontrolei, ko jaunā SIA Eco Baltia vide iekārta spēj nodrošināt, un šajā ziņā uzņēmums ir vienīgais Baltijas valstīs. Riepas uz pārstrādes laukumu patlaban tiek piegādātas no visas Latvijas un nelielos apjomos tiek sāktas piegādes arī no Igaunijas. «Par riepu trūkumu nevajadzētu satraukties - to ir vairāk, nekā vajag, līdz ar to nākotnē ir potenciāls turpmākai attīstībai,» piebilst SIA Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs. «Nepārstrādātu riepu tirgū ir ļoti daudz. Riepas ir materiāls, par kuru pārstrādi ir jāpiemaksā, taču ne visi to vēlas - vidējā cena, nododot riepas pārstrādei, ir aptuveni 100 eiro tonnā. Lielākā problēma tirgū patlaban ir industriālās riepas, kuras arī mēs nepārstrādāsim, jo tam nepieciešamas citādas iekārtas,» viņš uzsvēra. Kompānija par pārstrādāto riepu galaproduktu piegādi noslēgusi jau vienošanos - vairākiem ražošanas uzņēmumiem tiks piegādātas gumijas granulas, bet kompānijai Schwenk - riepu pārstrādes atlikumi. Ņemot vērā kompakto iekārtu un tās vieglo pārvietojamību, ja būs nepieciešams, pārstrādes apjomus nākotnē iespējams dubultot, iegādājoties tādu pašu iekārtu un novietojot blakus esošajai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Būtiskākās bažas nekustamā īpašuma iegādē - par ekonomisko situāciju

Lelde Petrāne, 03.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni divas trešdaļas (67%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā nākotnē vēlētos iegādātos nekustamo īpašumu. Tie, kuri gribētu iegādāties nekustamo īpašumu, visbiežāk plāno vai vēlētos pirkt privātmāju pilsētā (37%) vai privātmāju laukos (31%), liecina nekustamo īpašumu uzņēmuma Ektornet un pētījumu kompānijas TNS veiktais pētījums.

Būtisks īpatsvars jeb 41% respondentu atklāj, ka nav apmierināti ar esošo dzīvesvietu - lielākā daļa (34%) nav apmierināti, bet šobrīd nevar atļauties labāku mājokli, kamēr 7% aptaujāto jau apsver mājokļa maiņu. Vairāk nekā puse aptaujāto, kuri nākotnē gribētu iegādāties nekustamo īpašumu, vēlētos iegādāties tādu mājokli, kas ir gatavs dzīvošanai. Salīdzinoši biežāk šādu viedokli pauž iedzīvotāji vecumā no 45 – 59 gadiem (72%), kamēr iedzīvotājiem vecumā no 25-34 gadiem ir salīdzinoši mazāka nekā caurmērā interese par dzīvošanai gatavu mājokli.

Aptauja rāda, ka ievērojami atšķiras iedzīvotāju uzskati atkarībā no dzīvesvietas. Salīdzinot rīdzinieku un to respondentu atbildes, kuri dzīvo ārpus Rīgas, var secināt, ka aptaujātie rīdzinieki salīdzinoši biežāk nākotnē vēlētos iegādāties īpašumu (78%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fotoradaru uzturēšanas izmaksas pieaug, biznesa informācijas portālam db.lv pastāstīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis Jānis Golubevs.

Ziņa papildināta ar 8.-10. rindkopām

Lai arī visi fotoradari, kas izvietoti uz Latvijas ceļiem, ir apdrošināti, un to bojāšana nerada tiešas izmaksas CSDD vai Valsts policijai, apdrošinātāji turpmāk noteikti ņems vērā ļaundaru nodarīto postažu. Tāpat izmaksas rada arī plānotā apsardzes nodrošināšana, lai pasargātu iekārtas no bojāšanas.

CSDD izsludinātajā iepirkumā par fotoradaru apsardzes nodrošināšanu pieteikušies divi pretendenti un lēmums - kuram no tiem šo pienākumu uzticēt, vēl nav pieņemts. «Prognozējoši šobrīd izskatās, ka mēs lēmumu varētu pieņemt janvārī. Tur ir ļoti apjomīga un tehniska informācija, pie tā strādā speciālisti,» sacīja Golubevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Eksperti vērtē Latvijas sabiedrisko attiecību nozari

Linda Zalāne, 04.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laba reklāma ir kā izdevies pirmais randiņš, bet prasmīgi veidotas sabiedriskās attiecības – kā draudzība mūža garumā

Tā par šīm abām jomām izsakās Nords Porter Novelli direktore Evija Ansonska. Sabiedriskās attiecības vienmēr ir bijis stratēģiskas komunikācijas mugurkauls, bet īpaši to loma ir pieaugusi līdz ar integrētās komunikācijas kampaņas pieejas attīstību pasaulē. Praktiski tas nozīmē uzņēmumu komunikācijas budžetu pārdali par labu sabiedriskajām attiecībām, kas pēc būtības ir ne tikai lētāks risinājums (nekā reklāma), bet arī investīcija kvalitatīvā saturā, viņa turpina.

Strādā ilgtermiņā

«Vērtējot Latvijas sabiedrisko attiecību nozari aizvadītajos divos gados un prognozējot tās attīstību nākotnē, gribas citēt nu jau par klasiku kļuvušo Bila Geitsa teicienu: «Ja man būtu atlicis tikai dolārs, es to iztērētu sabiedriskajām attiecībām.» Morāle: ja ir jāizvēlas – investēt saturā vai tā pārdošanā –, vienmēr investējiet pirmajā, jo labs saturs noteikti atradīs kanālu,» prāto E. Ansonska. Lai arī Latvijā jau sen nozarē tiek lietots šis termins, praksē par patiesi integrētu ilgtermiņa komunikāciju varot runāt tikai pēdējos gados. Praktiski tas nozīmē komunikācijas vīzijas veidošanu uzņēmuma/organizācijas vadības līmenī, kur komunikācijas eksperti ir neatņemama vadības komandas daļa, bet komunikācijas stratēģija ir daļa no biznesa stratēģijas. Ikdienā tas nozīmē nevis sabiedrisko attiecību, reklāmas un mediju speciālistu sadarbību, bet darbu komandā, kur saturs, radošie risinājumi un komunikācijas kanālu izvēle veido vienotu sinerģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vāc parakstus pret Rēzeknes autoostas nodošanu privātam apsaimniekotājam

Vēsma Lēvalde, 23.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Rēzeknes autobusu parks sākusi vākt novada iedzīvotāju parakstus, protestējot pret autoostas nodošanu privātam nekustamo īpašumu apsaimniekotājam.

Šādā veidā uzņēmums mēģina pievērst sabiedrības uzmanību problēmai un aicina Rēzeknes domi apzināties varbūtējās sekas nākotnē. Pirmajā dienā savākti jau vairāk nekā 300 Rēzeknes novada iedzīvotāju paraksti. Iedzīvotāju parakstus plānots iesniegt Rēzeknes domei un arī Satiksmes ministrijai.

«Mūs kā lielāko reģionālo vietējo pasažieru pārvadātāju Rēzeknē uztrauc, ka autoostas operatora funkcijas Rēzeknes dome plāno uzticēt nekustamo īpašumu attīstītājam, kas nav no nozares un tādējādi nesaprot sarežģīto nozares situāciju, un arī neslēpj, ka nākotnē varētu palielināt autoostas sniegto pakalpojumu izcenojumus. Līdz ar to jebkuru apstākļu pasliktināšanās pasažieru pārvadātājiem, ņemot vērā jau tā bēdīgo situāciju valsts dotāciju jomā, viennozīmīgi atstās negatīvu ietekmi uz pasažieru pārvadājumiem novadā kopumā un apdraudēs reisus. Tāpēc ceram, ka Rēzeknes dome ieklausīsies pasažieru pārvadātāju viedoklī un ņems vērā Rēzeknes novada iedzīvotāju intereses,» skaidro a/s Rēzeknes Autobusu parks valdes priekšsēdētāja Svetlana Smule. Saskaņā ar likumdošanu autoostas operatoram ir tiesības brīvi noteikt pakalpojuma tarifu, iekļaujot jau tajā ar autoostu uzturēšanu saistītās izmaksas. Tas nozīmē, ka pēc tam, kad ar Marno J saistītajam uzņēmumam SIA Rēzeknes autoosta būs izsniegta operatora licence, Rēzeknes domei un valstij nebūs instrumentu, kā ierobežot autoostas operatora pakalpojumu cenrādi, norāda S.Smule. Līdz šā gada vidum Rēzeknes autoostas pakalpojumu izmaksas bija zem vidējām Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot tirdzniecību internetā, Apavi 40+ paplašina klientu loku ārvalstīs un audzē apgrozījumu.

Sākotnējo apavu veikala Apavi 40+ (SIA Aseim) dibinātāju un īpašnieču ceļi biznesā šķīrušies, taču, piesaistot komandai jaunu partneri, Zaiga Brača turpina iesākto un negrasās apstāties. Pieprasījums pēc lielāku izmēru apaviem aug, izplešoties klientu lokam Latvijā un arī ārpus tās. Baltijas vienīgajā veikalā, kas specializējas tikai lielo izmēru apavu tirdzniecībā, iepērkas atlēti, citi stabila pamata meklētāji.

No grāmatvedības uz mārketingu

Pēc lēmuma pieņemšanas, ka var iztikt ar veikalā gūtajiem ienākumiem, Z. Brača pēdējos piecus gadus ir veltījusi savam uzņēmumam, lai gan sākotnēji apvienoja biznesu ar pamatdarbu. «Savienot pamatdarbu un attīstīt savu biznesu ir ļoti grūti,» viņa secina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācijas attīstība pasaulē notiek strauji, un iegūs tie, kuri tai spēs pielāgoties. Paredzams, ka nākotnē pieaugs to darījumu skaits, kuros izmantotas kriptovalūtas.

Loģiska attīstība

Šobrīd finanšu tirgi nonākuši pagrieziena punktā, kad tradicionālie maksāšanas veidi transformējas, notiek arvien lielāka digitalizācija, un uzvarētāji būs tie, kas ies pa priekšu vai vismaz vienā solī kopā ar tirgū. Pārmaiņas ir likumsakarīgas, jo maksāšanas līdzekļu evolūcija notikusi vienmēr, pat sensenos laikos – sākotnēji pastāvēja naturālā saimniecība, kad notika preču apmaiņa, pēc tam ērtākiem norēķiniem un vērtību uzskaitei tika ieviestas monētas un banknotes, taču pēdējo gadu desmitu laikā arī tās nomainījušas maksājumu kartes. Tomēr attīstība neapstājas, aizvien biežāk tiek izmantoti bezkontakta maksājumi, elektroniskā nauda, sākas kriptovalūtu ēra, ar e-komercijas platformu palīdzību veidojot jaunu digitālo ekonomiku. Šī tendence ir loģiska, jo cilvēki visos gadsimtos ir meklējuši veidus, kā norēķināties ātrāk un ērtāk. Šo virzienu uzsver arī pasaules amatpersonas, norādot, ka digitalizācija neizbēgami mūsu dzīvē ieņems aizvien lielāku lomu. Par šo tēmu izteikusies arī nesen ieceltā Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda, uzsverot, ka vairākās pasaules valstīs strauji attīstās platformas, kas piedāvā elektronisko naudu, un attīstība nebūtu iespējama, ja nepastāvētu aizvien augošais patērētāju un tautsaimniecības pieprasījums pēc šiem maksājumu risinājumiem, un tam ir jāseko. Nereti kā digitālās naudas un kriptovalūtu risks tiek minēta drošība, taču, laikam ejot, tās radītāji un attīstītāji kriptovalūtas padara daudz drošākas, piedāvājot gan stabilāku vērtību, gan arī ātrākus un lētākus norēķinus. Arī vairāku valstu centrālās bankas izteikušās par savu digitālo naudu veidošanu, tādējādi sekojot līdzi notiekošajam finanšu tirgos, jo zina - ja par to nedomās, tad paliks zaudētājos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas jaunuzņēmēji lielāko potenciālu nākotnē redz veselības, kiberdrošības, digitālo pakalpojumu, virtuālās realitātes, blokķēdes un datormācīšanās startup uzņēmumos.

«Tuvākajā nākotnē paredzu attīstību tādās «mīkstākās» jomās kā izglītības tehnoloģijas, veselība, emocionālā labsajūta un produktivitātes uzlabošana. Tāpat aktuāli būs drošības un krāpniecības novēršanas startup, kā arī tie, kas risinās pasaulē samilstošas problēmas,» saka Anna Andersone, Froont līdzīpašniece un Riga TechGirls kustības iniciatore.

iPhone Photography School dibinātājs Emīls Pakārklis nākotnē milzīgu potenciālu saskata startup, kas darbojas medicīnas nozarē. «Jau šobrīd, izmantojot DNS sekvencēšanu, ir iespējams būtiski samazināt saslimšanu risku, kas saistītas ar vecumu. Piemēram, ja pastāv ģenētisks risks, ka cilvēkam vecumdienās iespējams infarkts, tad šobrīd cilvēks to var uzzināt jau jaunībā un laicīgi samazināt ar dzīvesveidu saistītos riska faktorus. Taču vēl lielāks potenciāls būs medikamentiem, kas spēs palēnināt vai pat pilnībā novērst novecošanu. Lai gan tas šķiet neticami, šādi medikamenti jau tagad ir veiksmīgi strādājuši pelēm, un tuvākajā laikā tos sāks testēt arī cilvēkiem. Nav grūti iedomāties, ka par šādiem jaunības eliksīriem cilvēki būs gatavi maksāt,» viņš paredz.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Deklarācijas par 2018.gadu nav iesnieguši 15 000 iedzīvotāju

LETA, 24.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada ienākumu deklarācijas par 2018.gadu joprojām nav iesnieguši apmēram 15 000 iedzīvotāju, kuriem deklarācija bija jāiesniedz obligāti, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

"Mani uztrauc, ka vēl joprojām ir 15 000 cilvēku, kuri nav stājušies attiecībās ar VID un nav nokārtojuši saistības," sacīja Jaunzeme.

Viņa arī norādīja, ka ar iedzīvotājiem, kuriem ir izveidojies nodokļu parāds, bet kuri nav iesnieguši deklarāciju, pārskatāmā nākotnē, visticamāk, sazināsies tiesu izpildītājs, ja vien šie iedzīvotāji paši nerīkosies. "Es gribētu cerēt, ka viņi nāks un savas saistības nokārtos," teica Jaunzeme, uzsverot, ka ir svarīgi risināt jautājumu, tostarp ir iespējams vienoties par nodokļu parāda samaksas grafiku.

Tāpat VID vadītāja atgādināja, ka no 1.marta VID sāks pieņemt iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijas par 2019.gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valdības budžets Saeimas dzirnavās

Pēteris Leiškalns - sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts, 30.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums, visticamāk, šodien atbalstīs 2020. gada valsts budžeta likumprojektu un to pavadošo normatīvo aktu grozījumus, vienlaikus tiks noteikti ļoti īsi termiņi priekšlikumu iesniegšanai.

Nenoliedzami, ka 2020. gada budžeta projekts neatspoguļo tos solījumus, kuri tika izteikti priekšvēlēšanu laikā. Tas nekas jauns nav, jo realitāte ir cita. Mediķiem un pedagogiem nav paredzēts tik, cik iepriekš likumos bija rakstīts, bet papildu miljoni Saeimā pārstāvētajām partijām atradās.

Ar pašreizējo piedāvājumu koalīcijas reitingi tuvākajā nākotnē neuzlabosies, tomēr tā ir mazākā bēda. Mani vairāk uztrauc tas, ko šis projekts tā apstiprināšanas gadījumā nodarīs ekonomikai, veselības aprūpes sistēmai, kā arī tas, ka šis budžets, pretēji finanšu ministra u.c. amatpersonu postulētajam, palielinās nevienlīdzību starp tiem, kuriem vajadzētu būt galvenajam valsts rūpju objektam (bez vecāku gādības palikušie bērni, invalīdi, mazo pensiju saņēmēji u.c.), un tiem, kuriem par sevi vajadzētu rūpēties pašiem (personas ar pilnu darbspēju bez apgādājamajiem, kuras valstij «nezināmu» iemeslu dēļ legāli saņem mazu atalgojumu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuvas satiksmes ministrs: Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa atjaunošana būs labas gribas žests pret latviešiem

LETA, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai solījums atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu starp Lietuvu un Latviju ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks solis un labas gribas žests pret partneriem Latvijā un Polijā, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Jautāts, vai Lietuvos geležinkeliai iecere pārsūdzēt Eiropas Savienības (ES) Tiesā Eiropas Komisijas (EK) lēmumu noteikt Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu nav pretrunā ar gatavību atjaunot izārdīto sliežu ceļu, viņš atzinis, ka galīgais lēmums par pārsūdzēšanu vēl nav pieņemts - tas notiks pēc tikšanās ar ES konkurences komisāri Margrēti Vestageri.

«Galīgā lēmuma vēl nav, uzņēmums apsver virkni variantu, (..) laiks [sūdzības iesniegšanai] mums ir līdz 18.decembrim. Pirms lēmuma pieņemšanas es vēl plānoju pats aizbraukt pie komisāres, ja viņa mani pieņems, un apspriesties par to, kādi ceļi Lietuvai šai lietā būtu perspektīvākie,» stāstījis ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Grand Credit valdes locekli Maksimu Mališko

Lelde Petrāne, 17.07.2015

Ar Viktoru Ščerbatihu (pa kreisi) biedrības «Kikboksa un boksa skola Rīga» jaunās zāles atvēršanā.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Maksims Mališko, kompānijas Grand Credit valdes loceklis. «Ne katra Latvijas komercbanka var līdzināties mums kredītu produktu līnijas piedāvājumu jomā,» lepojas M. Mališko. Strādājot 8 gadus Latvijas tirgū, Grand Credit kolektīvs esot trīskāršojies. Kopš 2014. gada jūlija Grand Credit piedalās valsts mazā un vidējā biznesa mikrokreditēšanas programmā, kuras apjoms ir 3 miljoni eiro.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Finanšu joma ir viena no svarīgākajām jomām jebkurā ekonomikā. Ne velti, runājot par naudu, to salīdzina ar asinsrites sistēmu, kas nodrošina katru ķermeņa šūnu ar skābekli un nodrošina organisma dzīvotspēju. Finanšu iestādes ir sirds, kas liek šai sarežģītajai sistēmai strādāt. Jāatzīst godīgi, man tas vienmēr šķitis interesanti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Situācija pasaulē rosinājusi domu par atgriešanos dzimtenē

Vidzemes reģiona remigrācijas koordinatore, Biznesa augstskolas "Turība" Cēsu filiāles pasniedzēja Ija Groza, 10.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Remigrācijas jautājuma aktualitāte nav zudusi arī pandēmijas laikā, tieši pretēji – situācija pasaulē daudzās ārvalstu latviešu ģimenēs rosinājusi domu par atgriešanos dzimtenē.

Ir būtiski sniegt iespējami daudz informācijas par dzīvi un iespējām Latvijā, jo daļa ārvalstīs dzīvojošo latviešu nezina, kā pēdējo desmit gadu laikā mainījusies dzīve šeit.

Katrai ģimenei savs stāsts

Remigrācijas sekmēšanā izšķiroša loma ir personalizēta piedāvājuma sagatavošanai. Tas ietver ļoti dažādus jautājumus, sākot no informācijas par izglītības pieejamību bērniem, līdz pat mājokļa, kreditēšanas un uzņēmējdarbības atbalsta jautājumiem. Kopš 2018. gadā sāku darboties šajā jomā, ar manu palīdzību Vidzemē atgriezušās 119 ģimenes jeb 338 cilvēki. Un katram no viņiem ir savs stāsts – gan par to, kāpēc viņi savulaik aizbraukuši, gan to, kāpēc lēmuši atgriezties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Šteinbuka: Eiro ieviešana uzreiz neuzlabos labklājību, tomēr tas ir stabilitātes garants

Dienas Bizness, 09.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienošanās eirozonai uzreiz neuzlabos Latvijas tautsaimniecības un iedzīvotāju labklājību, tomēr eiro ir stabilitātes garants, uzskata Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.

Sarunā ar Latvijas Radio EK pārstāvniecības vadītāja norādīja - viņa nedomā, ka eiro ieviešana uzreiz uzlabos situāciju tautsaimniecībā un iedzīvotāju labklājību. «Vienīgais, ko nodrošina eiro ieviešana, tā ir stabilitāte – varam būt droši, ka eiro nedevalvēs, ka par šo naudu mēs varēsim rīt nopirkt tikpat daudz, cik šodien, ka mūsu uzkrājumi nepazudīs un nezaudēs savu vērtību,» sacīja I. Šteinbuka.

Viņa skaidroja, ka tas attiecināms ne tikai uz indivīdu, bet arī uz budžeta uzkrājumiem, kā arī pauda pārliecību, ka eiro ir stabilitātes garants. Ne tikai eiro, bet arī dažādu faktoru kopsavilkums dos iespēju Latvijā radīt jaunas darbavietas, kā arī piesaistīt investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saudzē vidi un naudas maku

Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli Dienas Biznesam, 20.12.2019

AS Aldaris, investējot 30 tūkstošus eiro, noliktavā nomainījusi visus LED gaismekļus, līdz ar to ietaupa ap diviem tūkstošiem eiro. Ražotnē pilnīgi visi ir elektroiekrāvēji, kas tiek uzlādēti naktīs, kad elektrības cena ir zemāka.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investēt un iegūt - tāda ir samērā vienkārša formula energoefektivitātes celšanā ražojošiem uzņēmumiem, kuru konkurētspējas latiņa ceļas līdz ar elektrības patēriņa sarukumu.

Dienas Bizness uzrunāja trīs Latvijas ražotājus, kuri, ieguldot modernās ražošanas iekārtās, apgaismojumā un ražošanas procesa efektivitātē, sajūt pavisam taustāmu labumu ekonomisko ieguvumu enerģijas izmaksu samazinājuma veidolā, kas, protams, ļauj ietaupīt iespaidīgu naudas summu.

Ilgtspējas pavadā

"Darbs pie "Food Union" energoefektivitātes uzlabošanas notiek nepārtraukti un konsekventi, izmantojot dažādus instrumentus - gan iekšējos, organizatoriskos, piemēram, efektīvāk plānojot ražošanu un darba maiņas, gan finanšu, ieguldot pašu kapitālu un līdzfinansējumu," stāsta Food Union vadītājs Eiropā Normunds Staņēvičs, kurš uzsver, ka rūpes par energoefektivitātes uzlabošanu ir uzņēmuma ikdiena jau daudzu gadu garumā. Taču īpaši tam pievērsās brīdī, kad tika veidota Food Union grupa, tajā apvienojot Rīgas piena kombinātu un Valmieras pienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvija ceļ Eiropu

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnija ārējās tirdzniecības dati ļauj pavilkt svītru zem koronavīrusa ēras pirmās fāzes Latvijas preču eksporta nozarēs.

To mūsu rūpniecība un citas ar preču eksportu saistītās nozares ir pārvarējušas ļoti sekmīgi. Eksports jūnijā salīdzinājumā ar maiju pieauga par 8,6% un bija tikai par 3,5% mazāks nekā pirms gada (kalendāri un sezonāli izlīdzinātajos datos, neizlīdzinātajos – par 1,6% mazāks).

Ne mazākās bažas nerada tas, kādas ziņas par eksportu nesīs jūlija un augusta dati. Šobrīd ienākošie pasaules makro dati ir apbrīnojami labi. Ir mērenas bažas par septembri un šā gada pēdējo ceturksni. Vīruss “ļaunprātīgi” izmanto cilvēku pieaugošo optimismu. Ceļošanas un pulcēšanās ierobežojumi atkal tiek pastiprināti, tiem būs arī ekonomiskas sekas.

Ne tikai Latvijas, bet arī pārējo Baltijas valstu preču eksporta nozares krīzi pārvar labi. Viens no izskaidrojumiem – rūpniecība ir izteikti specializējusies celtniecībai paredzētajos produktos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Senāts: Rēzeknes autoostas operators nav izvēlēts caurspīdīgi

, 14.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknes dome nav izvēlējusies uzņēmumu, kam uzticēt Rēzeknes autoostas operatora funkcijas, pietiekami caurspīdīgi, lēmis Senāts, liekot pirmās instances tiesai Rēzeknē pārskatīt savu līdzšinējo lēmumu un vēlreiz izskatīt a/s Rēzeknes autobusu parks iesniegto prasību.

A/s Rēzeknes autobusu parks un citus vietējos reģionālos un starppilsētu pasažieru pārvadātājus uztrauc Rēzeknes domes vēlme uzticēt autoostas operatora funkcijas ar nekustamo īpašumu attīstītāja SIA Marno J saistītam uzņēmumam SIA Rēzeknes autoostai.

A/s Rēzeknes autobusu parks ir satraucies, ka tas varētu veicināt reģionālo vietējo un starppilsētu pasažieru pārvadājumu novadā apdraudējumu vai autobusu biļešu cenas palielināšanos nākotnē.

Saskaņā ar likumdošanu autoostas operatoram ir tiesības brīvi noteikt pakalpojuma tarifu, iekļaujot jau tajā ar autoostu uzturēšanu saistītās izmaksas.

Tas nozīmē, ka pēc operatora licences izsniegšanas SIA Rēzeknes autoosta Rēzeknes domei un valstij nebūs instrumentu, kā ierobežot autoostas operatora pakalpojumu cenrādi, teikts a/s Rēzeknes autobusu parks paziņojumā, kurā ir uzsvērts, ka līdz šī gada vidum pilsētas autoostas pakalpojumu izmaksas bija mazākas nekā vidējās Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Bažījas par nepietiekošām investīcijām; var apdraudēt izaugsmi nākotnē

Mārtiņš Apinis, 06.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī krituma temps ceturksnī ir palicis ievērojami mazāks, investīcijas pamatkapitālā joprojām ir zemākas nekā pirms gada, komentējot jaunākos ekonomiskās izaugsmes datus, saka Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Viņasprāt, tas arī ir viens no galvenajiem iemesliem vājajiem valsts importa rādītājiem. Ir vērojama mašīnu un iekārtu importa samazināšanās, kas faktiski var norādīt uz zemāku ekonomisko izaugsmi nākotnē, jo uzņēmumi tērē mazāk naudas, piemēram, ražošanas modernizācijas projektiem.

Statistiķi ir aprēķinājuši, ka izdevumi bruto pamatkapitāla veidošanai samazinājās par 1,8%, kas atstāja 0,6 procentpunktu lielu negatīvi ietekmi uz valsts iekšzemes kopproduktu (IKP).

Ekonomiste piebilst, ka investīcijas ir nepieciešamas gan sabiedriskajā sektorā (piemēram, infrastruktūrā), gan privātajā sektorā, lai palielinātu ražošanas jaudas, kur noslodze ir augsta; lai turpinātu uzlabot ražīgumu un konkurētspēju, utt..

Komentāri

Pievienot komentāru