Pēc ilgām diskusijām valdība otrdien nolēma pārtraukt Latvijas dalību starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015 (Expo), aģentūra BNS uzzināja valdībā.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola sēdē stāstīja, ka Ekonomikas ministrija ir organizējusi sanāksmes ar Zemkopības un Satiksmes ministrijas pārstāvjiem, kā arī nevalstiskajām organizācijām, ekspertiem un Latvijas dalības Expo rīkotājiem, atzīmējot, ka tomēr turpināt dalību izstādē nav vēlams. Pēc viņas teiktā, projekts līdz šim ir vadīts neprofesionāli - ministrijā par to sākta dienesta izmeklēšana.

Tāpat viņa minēja, ka par jau iztērētājiem līdzekļiem izstrādātie risinājumi dalībai Expo varētu tikt izmantoti citos pasākumos, piemēram, Latvijas valsts simtgadei. Vienlaikus ministre atzīmēja, ka šobrīd, lielā steigā organizējot tālāku dalību izstādē ar jaunu konceptu, tā noteikti nebūtu kvalitatīva un varētu kaitēt Latvijas reputācijai.

"EXPO 2020" izstāde Dubaijā no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada martam tiek plānota kā viens no pirmajiem pasaules mēroga notikumiem pēc Covid-19 pandēmijas.

Lai gan organizatori ir pārliecināti, ka izstāde notiks ar apmeklētājiem, mēs par to nevaram būt pilnībā droši, tādēļ, gatavojoties dalībai, izskatīsim arī scenāriju par iespēju prezentēt Latviju attālināti.

Šogad aprit 85 gadi, kopš Latvija pirmo reizi piedalījās "World EXPO" izstādē Briselē. "World EXPO", tāpat kā olimpiskās spēles, ir viens no būtiskākajiem vispasaules forumiem. Nākamgad tas pulcēs vairāk nekā 190 pasaules valstis un līdz pat 25 miljoniem apmeklētāju, tādēļ par to, vai Latvijai būtu jāpiedalās "EXPO 2020", nevajadzētu šaubīties. "World EXPO" kritiķi parasti uzsver, ka šī izstāde ir kā milzīgs izklaides parks pieaugušajiem un tajā grūti sasniegt izmērāmus biznesa mērķus, tomēr jautājums vairāk ir par to, cik prasmīgi mēs kā valsts – uzņēmēji, zinātnieki, dažādu nozaru eksperti un valsts pārvaldē strādājošie – spēsim izmantot šo skatuvi, kura uzstāda augstas prasības, bet vienlaikus paver milzīgas iespējas."World EXPO" uzņēmējiem ir kā olimpiāde, kurā realizēt savas ambiciozākās ieceres un sasniegt tādu auditoriju, kura ikdienā ir teju nesasniedzama.

12. martā ārkārtējās situācijas dēļ būvniecības izstāde "Māja I 2020" tika pārtraukta un uz trīs mēnešiem "iesaldēta" Izstāžu centrā Ķīpsalā. Ņemot vērā dalībnieku lojalitāti un vēlmi piedalīties, pēc valsts līmeņa ierobežojumu atcelšanas tā atkal atvērta apmeklētājiem.

90% dalībnieku - aptuveni 350 uzņēmumu - turpina dalību izstādē "Māja I 2020", biznesa portālam db.lv pastāstīja Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības "BT 1" valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle.

"No dalības izstādē atteicās tie uzņēmumi, kas piedāvā sezonālas preces vai pakalpojumus, kā arī uzņēmumi, kuriem visas preces jau iztirgotas un jaunas nav piegādātas. Bija uzņēmumi, kas nenoticēja, ka tiks izstrādāts speciāls regulējums biznesa attīstības izstāžu drošības prasībām un izstādes varēs notikt. Skaidrība par regulējumu pēc ārkārtējās situācijas radās pēdējā brīdī. Un faktiski šī viena nedēļa, kad gaidījām regulējuma pieņemšanu, "BT 1" izmaksāja 80 000 eiro. Ilgi nācās skaidrot, ka Izstāžu centra Ķīpsalā kapacitāte un infrastruktūra ļauj nodrošināt visus nepieciešamos epidemioloģiskos drošības pasākumus – informēšanu, distancēšanos, dezinfekciju. Turklāt mēs cilvēku skaita un plūsmas kontroli varam nodrošināt labāk nekā atsevišķos lielveikalos. Ir uzņēmumi, kas pārceļ savu dalību uz nākamo gadu. Dalību "Māja I 2020" ir pieteikuši arī jauni uzņēmumi, kas martā nevarēja piedalīties," stāstīja V. Tīle.

Starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2018 savus jaunākos produktus un pakalpojumus šogad prezentēs vairāk nekā 700 uzņēmumu kopumā no vismaz 35 valstīm, informēja pasākuma rīkotāji - starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Riga Food 2018 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks no 5. līdz 8. septembrim, un tajā plānotas starptautisku un pašmāju uzņēmumu ekspozīcijas, meistaru sacensības, pārtikas produktu konkursi, jaunumu prezentācijas, semināri, šovi, meistarklases un degustācijas.

Izstādē būs apskatāmi 12 valstu nacionālie kopstendi, tostarp pirmo reizi izstādē būs vērienīgs Krievijas uzņēmumu kopstends, kā arī būs apskatāms Lietuvas, Igaunijas Gruzijas, Itālijas, Kanādas, Ukrainas, Polijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Indijas un, protams, arī Latvijas nacionālais kopstends. Pirmo reizi izstādē piedalīsies uzņēmums no Kipras, Irānas un Ēģiptes, vairāki uzņēmumi no Ķīnas un pēc ilgāka laika ar ekspozīcijām atgriezīsies Portugāles, Taizemes, Francijas, Armēnijas, Spānijas un Nīderlandes uzņēmumi.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) piedāvā mainīt Latvijas dalības izstādē World Expo 2015 konceptu un atteikties no masīvā paviljona ozola formā, tā vietā uzbūvējot kādu vieglu konstrukciju būvi, kurā demonstrēt Latvijas sasniegumus informācijas tehnoloģiju (IT) jomā.

Straujuma LTV nesniedza tiešu atbildi, vai viņa atbalsta ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) viedokli pārlieku lielās dārdzības dēļ atteikties no dalības izstādē. «Mēs gaidīsim Ekonomikas ministrijas (EM) pamatojumu. Tā ir EM atbildība, piedalīties vai nepiedalīties izstādē,» sacīja politiķe.

Ministru prezidente piebilda, ka «varbūt ir vienkāršāki risinājumi», piemēram, neatstāt Latvijas vietā izstādē tukšumu, bet gan radīt vieglu konstrukciju būvi, kur rādīt Latvijas IT sasniegumus. «Mēs nedrīkstam visu laiku sadārdzināt savas būves,» teica premjere, «varbūt tad neceļam ļoti fundamentālu, lai arī ļoti skaistas konstrukcijas būvi?...»

Izstādēs var iepazīt pašu jaunāko, inovācijas, produktus vēl izstrādes stadijā. Protams, uzmanības centrā ir tiešsaistes un digitālie risinājumi, bet izstāžu loma biznesa attīstībā nemazinās.

Digitalizācija parāda uzņēmumu vēlmi cieši būt līdzās saviem klientiem, partneriem un sadarboties. Šādos apstākļos komunikācija izstādē ir milzīga iespēja. Internetā izvēlētais audums var neatbilst iztēlotajai faktūrai vai kvalitātei, ēdiena garšu vispār nesajutīsi un nemaz nerunājot par cilvēcisko kontaktu. Izstādē var tikties, komunicēt, konsultēties, apskatīt, aptaustīt, nogaršot, izjust un izzināt. Arvien vairāk izstādes izmanto, nevis konkrētas preces vai pakalpojuma iegādei, bet gan konsultācijām, jaunā uzzināšanai, pieredzes gūšanai, ražošanas procesa iepazīšanai. 90% no uzņēmumiem nodrošina, ka izstādē strādā viskompetentākie speciālisti, lai cik labi būtu veikalu pārdevēji, tāda līmeņa konsultācijas kā izstādēs, veikalos nevar un nevarēs saņemt.

No 9. līdz 12. septembrim Ķīpsalā notiks 14. starptautiskā pārtikas izstāde Riga Food 2009 un patlaban dalībai izstādē pieteikušies 365 uzņēmumi no 28 valstīm.

Izstādi kā mārketinga rīku arvien novērtē Latvijas pārtikas un dzērienu ražotāji, kas Riga Food piedalās ik gadu – Dobeles Dzirnavnieks, Bona Dea, Lāči, Pure Food, Venden, Rozula, Druvas pārtika, Dona u. c. Saldējuma ražotāja Druvas pārtikas pārdošanas direktors Vairis Miltiņš norāda: «Izstādē Riga Food piedalāmies, lai veicinātu uzņēmuma un produktu atpazīstamību un lai mūsu klienti redz, ka mēs darbojamies un turpinām papildināt produktu klāstu. Arī šogad izstādē plānojam piedāvāt produktus ar jaunu garšu un uzlabotu kvalitāti. Ieguvumu ziņā dalība pērnā gada izstādē izrādījās ļoti veiksmīga, jo atradām izstādē jaunus klientus, piemērām, izplatītājus un tirgotājus no Igaunijas».

No 17. līdz 26. janvārim Berlīnē notiek izstāde "Zaļā nedēļa", kurā jau 25.reizi piedalās arī Latvijas ražotāji.

Šogad Latvijas kopstenda platība izstādē ir 110 kvadrātmetri, un tajā savu produkciju rāda un pārdod SIA "Rozīne" ar produktu "Skrīveru mājas saldējums", līdztekus tradicionālajam saldējuma piedāvājot īpašu recepšu saldējumus, tostarp arī ar kaņepēm, SIA "Skrīveru pārtikas kombināts" ar konfektēm "Gotiņa" dažādās versijās, Madonas novada zemnieku saimniecība "Rogas" un tās īpašnieks Sandris Akmans ar biškopības produkciju un dažādos veidos gatavotām ogām. SIA "Plūkt" sagādājis Latvijā vāktas zāļu tējas, individuālais komersants "I.R. Avots" piedāvā medus maisījumus, Talsu novada zemnieku saimniecība "Kurzemnieki" – ābolu, ķirbju un citu augu našķus, bet SIA "Rīta Putni" sagatavojis dažāda veida paipalu olu produkciju.

Skrīveru saldējuma ražotnes Rozīne īpašniece bija sašutusi, ka ikgadējā amatnieku gadatirgū Brīvdabas muzejā viņai liegts tirgot savu produkciju, jo ekskluzīvas saldējuma tirgošanas tiesības muzejs piešķīris pasākuma sponsoram - Rīgas Piena Kombinātam, rakstīja Diena. No biznesa viedokļa šis lēmums ir saprotams, un tāda prakse pastāv it visur pasaulē. Tomēr gadatirgus sakarā man radās pārdomas par citu ar tirgotājiem un tirgošanos tēmu.

Brīvdabas muzeja gadatirgus Latvijas amatniekiem nav tikai pārdošanas pasākums, bet arī lielākie gada svētki. Lai nu tā būtu, bet, manuprāt, gadatirgi, izstādes un citi pasākumi, kurus apmeklē liels cilvēku skaits, ir īstās vietas, kur piesaistīt jaunus klientus.

Tomēr realitātē notiek pretējais – tā vietā, lai piesaistītu jaunus, tiek atbaidīti esošie klienti. Ja daudzmaz orientējas amatnieku ražojumu cenās un pastaigā gar tirgotāju rindām, tad novērojumi liecina, ka cenas ir vidējai par 50 – 70% augstākas, nekā ikdienā.

Vēl vairāk tas attiecas uz gadatirgus servisa jeb pārtikas un sabiedriskās ēdināšanas nodrošinātājiem, kur atsevišķi, pat labi pazīstami uzņēmumi savu preci pārdod par cenu, par kādu veikalā to neviens nekad nepirktu.

50. Latviešu tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgus šogad notiks tiešsaistē.

Vietnē www.egadatirgus.lv Brīvdabas muzeja gadatirgus dalībnieki – amatnieki un mājražotāji – publicēs savus darinājumus, savukārt pircēji no Latvijas un citām valstīm varēs aplūkot piedāvājumu un sazināties ar meistariem, lai iegādātos izvēlētās preces. Plānots, ka portāls darbību uzsāks augusta vidū.

Noteikto pulcēšanās ierobežojumu dēļ Brīvdabas muzeja 50. gadatirgus norise tika pārcelta uz 2021. gadu. Lai nodrošinātu tradīcijas nepārtrauktību, šogad gadatirgus notiks vēl nebijušā formātā – tiešsaistē. Portāls www.egadatirgus.lv tiek veidots kā e-katalogs, kurā apmeklētāji varēs aplūkot Brīvdabas muzeja amatnieku un mājražotāju virtuālos stendus un iegādāties viņu ražojumus.

Starptautiskās daudznozaru izstādes Design Isle (Dizaina sala) mērķis ir kļūt par starptautisku tikšanās vietu dizaina nozares dalībniekiem un arī galapatērētājiem, šodien, atklājot Ķīpsalā pirmo Rīgas starptautiskā dizaina izstādi Design Isle 2013, uzsvēra izstādes projekta koordinators Oskars Zaļkalniņš.

Viņš norādīja, ka jau šogad izstāde vienkopus pulcē labākos pašmāju un ārvalstu dizainerus, ražotājus, tirgotājus un iepircējus, lai radošā vidē prezentētu jaunākos nozares produktus un pakalpojumus, svinētu dizaina svētkus un veicinātu radošo industriju attīstību Latvijā.

Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT 1 valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle atzīmēja, ka dizaina attīstībai kopumā par labu liecina tas, ka šogad dizains ir pārstāvēts plaši un vairāki dizaina objekti ir izvietoti atsevišķā telpā.

Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētājs Andrejs Broks pauda cerību, ka «dizaina salas» koncepts nākotnē attīstīsies gan idejiski, gan arī telpiski. «Cerams, ka šī izstāde tiks uztverta kā dizaina nozares attīstības veicinātājs, kā arī dizains tiks uzlūkots kā potenciāli ļoti nozīmīgs ieguldījums tautsaimniecībā. Tāpēc ceru, ka šim pasākumam un dizainam kopumā uzmanību pievērsīs arī valdība.»

Āra teritorijā pie Starptautiskā izstāžu centra Ķīpsalā šodien sākas gadatirgus "Dārzam un dzīvesstilam", kur vienviet varēs iegādāties stādus, puķes, augļu kokus, košumkrūmus, kā arī preces dārza darbiem un atpūtai, informēja Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrībā "BT1".

"Šogad diemžēl iecienītā dārza un dzīvesstila izstāde izpaliek, taču mēs esam raduši iespēju Ķīpsalā sarīkot drošu gadatirgu, jo cilvēki alkst darboties dārzā un audzēt puķes uz balkoniem pat vēl vairāk nekā citus gadus. Gadatirgū teju visu nepieciešamo atradīs gan "zaļo pirkstiņu" īpašnieki, gan atpūtnieki," stāsta izstādes organizators Artūrs Bidiņš.

Tāpat gadatirgū interesenti varēs iepazīties ar stādaudzētavu jaunumiem un saņemt zinošu speciālistu konsultācijas un praktiskus padomus dārza iekopšanā un piemērotāko stādu izvēlē.

Lai gadatirgus apmeklējums būtu drošs gan tirgotājiem, gan apmeklētājiem, ņemot vērā atbildīgo iestāžu rekomendācijas, tiks paplašinātas apmeklētājiem paredzētās ejas, bet tirdzniecības stendi būs izvietoti divu metru attālumā.

Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā ar Ārlietu ministriju uzdots vērtēt riskus Latvijas starptautiskajam tēlam, ja valsts nepiedalīsies izstādē Expo Milano 2015 (Expo), pirmdien žurnālistiem pēc koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība).

EM iecerējusi nākamajā Ministru kabineta sēdē aicināt valdību pārtraukt Latvijas dalību Expo.

Straujuma norādīja, ka gala lēmuma par to, vai turpināt dalību izstādē, vēl nav. Galvenās bažas ir par starptautisko rezonansi, un man ir liels lūgums EM un Ārlietu ministrijai to izvērtēt, un tad mēs [valdībā] skatīsimies, pauda premjere.

Dalību izstādē paredzēts vērtēt, ņemot vērā arī Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē un attiecības ar Itāliju. Protams, nevaram maksāt tās cenas, kādas [piedāvāja] divas kompānijas, kas bija pieteikušās. Man ir grūti apgalvot, jo man nav pierādījumu, bet ir iespējams, ka bija vienošanās kompāniju starpā par cenu celšanu. Bet, protams, ir svarīgs starptautiskais aspekts, ka esam prezidējošā valsts un kā tas atsauksies uz starptautiskajām un savstarpējām attiecībām ar Itāliju, teica Straujuma.

Latvijas Pilnvarotais pārstāvis starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015 Milānā Itālijā Roberts Stafeckis parakstījis līgumu par Latvijas dalību izstādē. Līguma parakstīšanā piedalījās arī Latvijas Republikas vēstniece Itālijā Elita Kuzma. Līdz ar to Latvija kļuvusi par 18.valsti, kas jau parakstījusi līgumu par dalību Expo izstādē.

No Itālijas puses līgumu par Latvijas dalību izstādē parakstīja Expo Milano 2015 Itālijā Organizatora ģenerāldirektors Džuzepe Sala (Giuseppe Sala).

Ekonomikas ministrija (EM) uzsver, ka šobrīd Latvijas dalības izstādē sagatavošanā ir sperti tikai pirmie soļi – Ministru kabinets akceptējis Latvijas dalības izstādē pamata konceptu un moto Dzīvības drava, par Latvijas Pilnvaroto pārstāvi starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015 norīkots R. Stafeckis, kā arī parakstīts darbības līgums.

Ministrija norāda, ka lielākais darbs vēl tikai priekšā – kā Dzīvības dravas konceptu piepildīt ar saturu un vizuālo noformējumu, lai caur to pasaulei interesantā, unikālā, kvalitatīvā un saistošā veidā pasniegtu Latviju un pārtikas nozari kā nozīmīgu valsts ekonomikas sastāvdaļu. Nākamā gada beigās tiks rosināta diskusija par Latvijas ekspozīcijas saturu, kā arī tiks izsludināts radošais konkurss par ekspozīcijas saturu un arhitektonisko veidolu.

Starptautiskajā izstādē World Expo 2015 Latvijai nav jāpiedalās «par katru cenu», aģentūrai LETA pauda aģentūras SIA Mooz! radošais direktors un valdes priekšsēdētājs Ēriks Stendzenieks.

Viņš skaidroja, ka konkrētais projekts, ko bija iecerēts īstenot dalībai World Expo 2015, esot bijis samocīts teju visas realizācijas gaitā.

«Ņemot vērā pēdējā laikā izskanējušos komentārus un amatpersonu viedokļus par konkrēto projektu, ir grūti iedomāties pozitīvu iznākumu izstādē, kur starp vismaz 150 dažādu valstu paviljoniem, pa kuriem staigātu Milānas Expo apmeklētājs, Latvija nebūtu kaut kas, ar ko iepriecināt to apmeklētāju. Tāpēc uzskatu, ka Latvijai nav jāpiedalās Expo izstādē par katru cenu,» atzīmēja Stendzenieks.

Viņš arī piebilda, ka jēga piedalīties būtu tad, ja Latvijai būtu kaut kas, ar ko pārsteigt izstādes apmeklētājus.

Mēs vēlamies paplašināt Hercogs zīmolu un tuvākā gada laikā atvērt trīs restorānus Rīgā – viens nupat atklāts Ķīpsalā, otru atvērsim Mežaparkā, bet trešo – Ādažos, kur jau notiek būvniecība, portālam DB pastāstīja Hercogs īpašnieks Andris Rūmītis.

Viņš atzīmēja, ka ideja atvērt restorānu Ķīpsalā radusies pati no sevis. Mums radās iespēja pārņemt šo vietu, kur bija restorāns Fabrika, un mēs to izmantojām, viņš stāsta. Tāpat viņš atzina, ka paralēli iecerēto restorānu atvēršanai viņš skatās arī uz citām vietām, kur trūkst restorānu.

Viņš skaidro, ka restorānā Hercogs Mārupē akcents likts uz ģimenes restorānu, bet Ķīpsalā – uz pieaugušajiem, taču arī šeit piedāvās bērnu stūrīti. Rūmītis atzina, ka, kaut arī restorāna Fabrikas Hercogs virtuve būs līdzīga Mārupes restorāna piedāvājumam, Ķīpsalā līmenis būs nedaudz ekskluzīvāks, ko prasa atrašanās vieta un iepriekšējā restorāna Fabrika apmeklētāju ieradumi. Restorānu Hercogs šefpavārs ir Nauris Nummurs. Vidējais čeks restorānā uz cilvēku ir 25 eiro.

Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) no 12. līdz 15.septembrim notika viens no EXPO 2020 satelītnotikumiem - būvniecības nozares izstāde THE BIG 5, kurā Latviju tajā pārstāvēja astoņi uzņēmumi, kuriem iegūto potenciālo sadarbības partneru kontaktu skaits svārstās no 20 līdz 50, savukārt dažiem jau noslēgti sadarbības līgumi.

Izstādē piedalījās "Controlit Factory", "AM Energy", "WWL HOUSES", "Tetralia", "Groglass", "TENAX PANEL", "Wood ART.LV" un "Silk Plaster Group".

"Mēs protam piesaistīt uzmanību: izstādes apmeklētājiem patika stenda dizains, kas ievērojami atšķīrās no citu valstu piedāvājuma. Kamēr citas valstis izmantoja salīdzinoši vienkāršas konstrukcijas, Latvijas stendā varēja apbrīnot gan neparastus materiālus, gan 3D hologrammas. Iegūto potenciālo sadarbības partneru kontaktu skaits dažādiem uzņēmumiem svārstās diapazonā no 20 līdz 50, un dažiem ir jau noslēgti līgumi. Visi uzņēmēji teic, ka izstāde bijusi interesanta un vērtīga, jo palīdzējusi labāk izprast konkrēto tirgu, to, kādi produkti konkrētajā tirgū ir "ejošāki" un ko potenciāli varētu piedāvāt papildus. Savukārt tie, kas THE BIG 5 apmeklējuši iepriekš, norāda, ka šogad par spīti Covid-19 ierobežojumiem izstāde bija sevišķi labi apmeklēta, kas, iespējams, saistīts ar EXPO tuvošanos. Un vēl viena atziņa, pie kuras nonācām, - izstādes apmeklētājiem ir ļoti svarīgi, lai produkts būtu ražots Eiropā, nevis Ķīnā, kas mums sniedz savas priekšrocības," iespaidos dalās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Eksporta veicināšanas nodaļas projektu vadītājs Toms Sudrabs.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzdevusi izvērtēt par Latvijas paviljonu starptautiskajā izstādē World Expo atbildīgo personu nolaidību.

Ministre šodien medijiem stāstīja, ka Ekonomikas ministrijā ir ierosināta dienesta pārbaude, lai konstatētu, kuri cilvēki ir atbildīgi par to, ka Latvijas paviljona būvniecības iepirkums tika rīkots novēloti.

Vaicāta, vai tiek izvērtēta Expo Milano 2015 projekta vadītāja Roberta Stafecka atbildība, Reizniece-Ozola uzsvēra, ka dienesta pārbaudē tiks pārbaudīta visu iesaistīto cilvēku atbildība.

Tajā pašā laikā ministre atzina, ka Stafeckis tika pieņemts darbā par šī vērienīgā projekta vadītāju, tāpēc viņam bija jānodrošina pietiekami laba komunikācija ar producēšanas kompāniju - komandītsabiedrību Expo 2015. Šī sadarbība nebija veiksmīga, sacīja Reizniece-Ozola.

Jūnija beigās seši Latvijas biomedicīnas nozares dalībnieki piedalījās izstādē "Arab Health 2021", kura norisinājās Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) Dubaijā. Šī izstāde savā ziņā ievadīja vienu no šī gada lielākajiem globālajiem notikumiem EXPO 2020, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Oficiāli izstāde tiks atklāta 1. oktobrī un turpināsies līdz 31. martam, bet jau šobrīd notiek vairāki pasākumi, kuros uzņēmēji var prezentēt sevi plašai auditorijai.

"Kopējie rezultāti aizvadītajai izstādei vērtējami kā ļoti labi, jo Latvijas uzņēmējiem izdevās uzrunāt plašu kontaktu loku un noslēgt vairākus sadarbības līgumus. Viens no veiksmes faktoriem bija tas, ka šī bija hibrīdizstāde, kura digitālā formātā sākās jau mēnesi pirms klātienes pasākuma. Tādā veidā bija iespēja ērti vienoties ar potenciāliem sadarbības partneriem par klātienes tikšanos. Pandēmijas ietekmē klātienes Izstādes apmeklētāju skaits gan bija par aptuveni trešdaļu mazāks nekā ierasts, bet apmeklētāji bija daudz motivētāki, un Latvijas uzņēmumiem izdevās uzrunāt no 50 līdz pat 270 potenciālos klientus, kas vērtējams kā labs rezultāts," stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības vadītāja Apvienotajos Arābu Emirātos Inga Ulmane.

No 10.līdz 14. februārim Maskavā notiek ikgadējā pārtikas nozares izstāde “Prodexpo 2020”, kur piedalās arī Latvijas ražotāji.

Izstādē savu produkciju prezentē pārtikas, dzērienu un pārtikas izejvielu ražotāji un tirgotāji. Šajā gadā izstāde notiek jau 27.reizi, un tajā piedalās 2600 dalībnieki no 70 valstīm, savukārt apmeklētāju skaits sasniedz 67 000, pārstāvot 112 valstis. Izstādē piedalās arī vairāk nekā 120 starptautiskās un Krievijas mazumtirdzniecības veikalu ķēdes.

Izstādē piedalās arī Latvijas uzņēmumi, pārstāvot gan zivju pārstrādes, gan saldumu nozares un citas. Daļa Latvijas uzņēmēju izstādē piedalījušies jau vairākus gadus un norāda, ka iepriekš izdevies atrast jaunus sadarbības partnerus, tādēļ piedalās atkal.

SIA “Ilgezeem” (“Iļģuciema” medalus, kvass) mārketinga vadītājs Rihards Jablokovs stāsta, ka uzņēmums izstādē piedalās jau vairākus gadus pēc kārtas. “Apmeklētāju un potenciālo sadarbības partneru ir ļoti daudz, un mūsu produkcija – kvass, iesala dzērieni, alus – vienmēr izraisa lielu interesi,” viņš skaidro.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti norāda, ka ilgstošā vēsā pavasara dēļ dārzkopjiem šogad jārēķinās ar pusotras līdz divas reizes ilgāku sēklu dīgšanas procesu dārzeņiem, bet gaidāmo augļu ražu var ietekmēt apputeksnētāju zemā aktivitāte. Salnu postījumi pagaidām nav novēroti.

Šis pavasaris ieies vēsturē kā viens no garākajiem meteoapstākļu novērošanas vēsturē, jo turpinās jau trešo mēnesi. LLKC Augkopības nodaļas speciālists dārzkopībā Māris Narvils skaidro, ka aukstumizturīgie dārzeņi dzīvības pazīmes sāk izrādīt pie gaisa temperatūras virs +5 grādiem, bet aktīvas augšanas periods sākas virs +10 grādiem. Šopavasar izteikti siltu dienu bijis maz, tāpēc visi augšanas procesi notiek palēnināti. Sēklu sadīgšanas laiks var būt pat 1,5 līdz 2 reizes ilgāks kā normālos apstākļos. «Dārzkopjiem no vēsā laika baidīties nevajadzētu. Šādos apstākļos veidojas spēcīgākas sakņu sistēmas, kas nodrošina labāku barības vielu uzņemšanu un līdz ar to – potenciālu labām ražām,» norāda M. Narvils.

Pašmāju ražotāji spēj nodrošināt vietējo tirgu ar dārzeņiem, bet problēmas rada augstais PVN un lielais roku darbs.

Dārzkopjiem šobrīd lielāko rūpi sagādā salīdzinoši augstais pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kas citās valstīs ir ievērojami zemāks, līdz ar to importa produkcija ir konkurētspējīgāka.

Kā stāsta Latvijas lauksaimniecības un konsultāciju izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Imants Missa, pašmāju dārzkopji nevar konkurēt ar poļu dārzkopjiem, kur valsts atbalsts ir salīdzinoši lielāks, turklāt PVN dārzeņiem Polijā ir 5 % pretstatā 21 % Latvijā. «Tas veido 16 % cenas starpību un ar to pietiek, lai mūsu dārzeņu ražotājus nospiestu pie zemes,» uzsver I. Missa.

No 23. līdz 25. martam Ķīpsalā norisināsies aktīvās atpūtas izstādes. Klātienē būs iespējams redzēt motociklus, jahtas un laivas, iegādāties velosipēdus, preces sportam, tūrismam, makšķerēšanai un medībām.

Ķīpsalā notiks izstādes «Atpūta un sports», «Medības un makšķerēšana», «Motocikls» un «Baltic Boat Show».

Tā, piemēram, būs apskatāms Latvijas simtgadei veltīts tricikls, kas tikko izripojis no motodarbnīcas «Tanders». Spēkrats veidots uz 1987. gada «Harley-Davidson» motocikla bāzes, pilnībā atjaunots un pārveidots par triciklu. Dzelzs rumakam ir veikta pārbūves reģistrācija, un tas ir pilnībā gatavs braukšanai.

Tāpat izstādē būs apskatāma pašdarināta koka kanoe laiva. Tā ir izgatavota no 6 mm bieziem, 2 cm platiem un 6 m gariem dēļiem. Kanoe garums ir 5,3 m, platums – 1 m, svars – 28 kg, bet kravnesība – 320 kg. Laivu savam priekam ir izgatavojis jūrnieks Jurijs Ņečiporenko, kurš strādā par glābēju uz kuģa Ziemeļu jūrā.

No 1. līdz 3. februārim Ķīpsalā notiek 26. starptautiskā tūrisma izstāde-gadatirgus «Balttour 2019», kur tūroperatori, tūrisma aģentūras un citi nozares uzņēmumi piedāvā ceļojumus un aktīvās atpūtas galamērķus teju 200 valstīs, informē BT1.

Plānots, ka Balttour 2019 piedalīsies vairāk nekā 880 tūrisma uzņēmumu no aptuveni 40 valstīm un apmeklētāju skaits sasniegs 30 tūkstošus.

Ceļotgribētāji varēs uzzināt par dažādu valstu tūrisma iespējām, kā arī uzreiz izstādē iegādāties ceļojumus.

«Izstādes dalībnieki piedāvās izdevīgus ceļojumus gan uz nemainīgi populārajiem galamērķiem – Turciju, Ēģipti, Spāniju, Grieķiju un citiem, gan piemērotus ceļojumus eksotiska piedzīvojuma cienītājiem – uz Kubu, Seišelu salām, Indonēziju, Taizemi vai Vjetnamu. Tūroperatori, kas darbojas Latvijā, piedāvā galamērķus teju 200 pasaules valstīs, tāpēc katrs Balttour 2019 apmeklētājs trīs dienu laikā Ķīpsalā noteikti atradīs savu ceļojumu,» stāsta «Balttour» projekta vadītājs Dainis Bricis.

No 2025. gada 31. augusta līdz 13. septembrim “EXPO 2025 Osaka” apskatāma Eiropas Savienības rīkotā izstāde “Design Beyond Things”, kurā izvēlēti 30 radošākie Eiropas dizaineri, tostarp arī pārstāvji no Latvijas.

Baltijas paviljonā ir iespējams aplūkot Latvijas dizaina ekspozīciju “89th second”, kuras centrā ir cilvēces trauslās attiecības ar dabu, dažādi interpretējot vienu no Latvijas nacionālajiem simboliem – priedi. Tajā redzami dizaineres Daces Sūnas, dizaina studiju “Gateris Works” un “Studio Sarmīte” darbi, kas rosina pārdomas par ekoloģisko krīzi un sabiedrības lomu tajā.

“89th second” ir Latvijas dizaina ekspozīcija pasaulē vērienīgākajā izstādē “EXPO 2025 Osaka” notiekošajā Eiropas Savienības oficiālajā izstādē “Design Beyond Things”, kas rosina apmeklētājus domāt par Eiropas laikmetīgā dizaina lomu un izteiksmes līdzekļiem laikā, kad pasaulē norisinās dziļas sociālās un klimatiskās pārmaiņas. Izstādē pārstāvēti īpaši atlasīti darbi, ko veidojuši 30 inovatīvākie un radošākie dizaineri no 16 ES dalībvalstīm, uzsverot dizaina spēju mainīt cilvēku domāšanu – no apritīguma un ilgtspējīgas ražošanas līdz vietējās un globālās identitātes atgūšanai.