KM: LNB interjerā būs ievērojams Latvijas koksnes īpatsvars 

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas interjerā būs ievērojams Latvijas ražotās koksnes īpatsvars, piemēram, vairāku tūkstošu kvadrātmetru platībā tiks uzstādīti Latvijā ražoti bērza koka sienu paneļi, Db.lv informēja Kultūras ministrija (KM), norādot, ka tas panākts pēc sarunām ar autoruzraugu.

Jānis Rancāns, 14.12.2012

Foto: LETA

KM skaidro, ka jau agrāk lūgusi autoruzraugam, ņemot vērā projekta ieceri, tehniskās  prasības un vietējā tirgus piedāvājumu, iespēju robežās un uz godīgas konkurences pamata LNB ēkā izmantot Latvijā ražotus materiālus.

Ministrija arī uzsver, ka Latvijā ražots ir LNB ēkas celtniecībā izmantotais betons, fasāžu konstrukcijas un fasāžu stikla paneļi, kā arī daļa no dzelzsbetona armatūras.

Db.lv jau vēstīja par kustībasNepērc Svešu! vēršanos pie kultūras ministres Žanetas Jaunzemes – Grendes, prasot nomainīt LNB grīdas segumam paredzēto Kanādas kļavas materiālu ar Latvijas ozolu. Arī Db.lv uzrunātais eksperts atzina, ka Kanādas kļava nav labāka par Latvijas kokiem.

KM uzsver, ka par valsts un pašvaldības līdzekļiem būvētajos objektos ir noteikti jāievēro visas atbilstošās ES regulas un iepirkumu procedūras labā prakse. «Tas nozīmē, ka, izsludinot šāda veida iepirkumus, ir jāvērtē visi iepirkuma nolikumam atbilstoši piedāvājumi, tostarp arī no ārvalstīm. Tāpat ir jāatzīmē, ka KM kā pasūtītājs neveic LNB apdares materiālu iepirkumu. To, saskaņā ar projekta prasībām, veic galvenais būvuzņēmējs, kas materiālu iepirkumu saskaņo ar būvuzraugu un autoruzraugu,» skaidro ministrija.

Raksts turpinās pēc reklāmas

KM atgādina, ka lēmums par to, ka bibliotēkas grīdas tehniskajā specifikācijā ir jāiekļauj Kanādas kļava, tika publiski apspriests un pieņemts jau 2011. gadā, ņemot vērā šī materiāla tehniskos un vizuālos parametrus. «Lai izvēlētos piemērotāko risinājumu, tika veikta Latvijas tirgus piedāvājuma izpēte, salīdzinājums ar citiem iespējamiem grīdas seguma materiāliem, novērtējot  to cietību, kvalitāti un ilgmūžību, un diskutējot ar būvniecības ekspertiem un ēkas arhitektu Gunāru Birkertu,» norāda ministrija.

Ministrija arī atsaucas uz ekspertiem, kas norādījuši, ka Kanādas kļavas cietība ir daudzkārt lielāka nekā citiem grīdu materiāliem. Ministrija uzsver, ka bibliotēka ir sabiedriska ēka, kurā ir paredzams intensīvs noslogojums, tāpēc tika izvēlēts grīdas materiāls ar augstu nodilumizturību. Par šī materiāla tehniskajām īpašībām liecina arī tas, ka Kanādas kļava tiek izmantota augstas noslodzes objektos, kur nepieciešamas grīdas ar īpašu nodilumizturību. Šāda veida objektos Kanādas kļava ilgtermiņā nodrošina  resursu ietaupījumu, jo nav nepieciešama regulāra seguma atjaunošana,» skaidro ministrija.

Eksperti arī esot norādījuši, ka, stingri ievērojot projekta sākotnējo ieceri, ir jāņem vērā arī vietējā tirgus ierobežotās iespējas piegādāt Latvijā ražotās ozolkoka grīdas nepieciešamajā apjomā - faktiski Latvijā reģistrēti piegādātāji nodrošinātu citu valstu izcelsmes ozolkoka  grīdu, norāda KM.

Tevi varētu interesēt

Kustība Nepērc svešu! ar atklātu vēstuli vērsusies pie kultūras ministres Žanetas Jaunzemes...

Šonedēļ Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) krātuvē Tērbatas ielā tiek krautas kastēs...

Datu nesēju saraksts, par kuriem būs jāmaksā autortiesību atlīdzība un ar kuru...

Kultūras ministrijas (KM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par datu nesēju...

Ekonomiskās izaugsmes nodrošinātais ieņēmumu pieaugums tiek izmantots, lai atgūtu uz konsolidācijas...

Nepalaid garām

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Strādājot pie jaunā Rīgas attīstības plāna, pilsētas dome iecerējusi tajā iezīmēt vietu...

Kurzemes apgabaltiesa noraidījusi SIA Ceļu, tiltu būvnieks pieteikumu par tam piemērotā prasības...

Pilnīgās neskaidrība par 2014. gada finansējumu nozarei dēļ paredzams milzīgs būvuzņēmēju...

SIA Ceļu, tiltu būvnieks tiesvedība ar Saldus domi var novest pie vairāku...

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis Liepājas pilsētas pašvaldībai slēgt iepirkuma...

Kustība Nepērc svešu! ar atklātu vēstuli vērsusies pie kultūras ministres Žanetas Jaunzemes...

Būvnieki publiskās un privātās partnerības projektos saskata glābiņu nozarei nākamā plānošanas...

2012.gadā Liepājā būvēts par vairāk nekā 110 miljoniem latu, taču divas trešdaļas...

Čīles galvaspilsētas panorāmu mainījis Dienvidamerikā augstākais debesskrāpis, raksta euronews.com....

Ceļu būves uzņēmums Aizputes ceļinieks pagājušajā gadā apgrozīja 6,8 milj. Ls, tomēr...