Eksperti

Koksnes produktu eksportā lielākais kritums kopš 2009. gada

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš, 09.01.2020

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksports 2019. gada novembrī gada griezumā samazinājās par 6,9%. Vēl lielāks kritums (-8,9%) bija pērn jūnijā. Taču vēl pirms tam tik liels vai lielāks eksporta kritums bija 2016. gada janvārī jeb pirms gandrīz četriem gadiem. Lai arī precīzi neizmērāmā, bet skaidri nojaušamā reeksporta ietekme ārējās tirdzniecības datu stāstu par Latvijas ekonomiku padara neskaidrāku, šodienas dati ietver svarīgus signālus, kas liek kļūt vēl nedaudz piesardzīgākam par mūsu ekonomikas perspektīvām tuvākajā nākotnē.

Novembris bija nelabvēlīgs mēnesis eksportētājiem arī svarīgās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs. Vācijas eksports novembrī gada griezumā samazinājās par 2,9% (imports samazinājās par 1,6%). Igaunijā eksports kritās pat par 10%, viens no izskaidrojumiem tur ir krasais elektrības ražošanas kritums. Saskaņā ar Nīderlandes Ekonomikas pētniecības biroja aprēķiniem, pasaules tirdzniecība gada griezumā samazinājusies kopš pērnā jūnija, tai skaitā oktobrī par 2,1%.

Ārējās tirdzniecības datu sūtītie signāli par Latvijas ekonomiku ir diezgan aptuveni, visbiežāk redzam to, ko jau nojaušam jebkurā gadījumā, taču šie skaitļi ļauj precizēt priekšstatu par notiekošo.

Novembrī koksnes un tās izstrādājumu eksports gada griezumā samazinājās par 15,3%. Tas ir lielākais kritums kopš 2009. gada jūlija, kad nozare bija teju eksistenciālā krīzē.

Šobrīd līdz tādam stāvoklim ir tālu, notiekošo joprojām var raksturot kā nelāgas sajūtas pēc ballītes.

Tirdzniecības dati parāda, cik labi laiki nozarei bija vēl pavisam nesen. 2018. gada novembrī eksports auga par 12,9%, bet 2019. gada janvārī pat par 26,3%. Ekonomikas izaugsmes tempu kritumā pērn bija liels patiesa pārsteiguma elements.

Tāpat tirdzniecības dati turpina atspoguļot arī pērnā gada labvēlīgās lauksaimniecības sezonas ietekmi. Graudu eksports novembrī bija par 15% lielāks nekā pirms gada. Šķiet, ka ražas lielākā daļa jau ir nonākusi pie patērētājiem, vidējais eksporta apjoms augustā-oktobrī bija 71,6 miljoni, salīdzinot ar 35,7 miljoniem novembrī. Taču šogad ļoti liels bija rapšu sēklu un radniecīgu produktu eksporta apjoms, salīdzinājumā ar 2018. gada novembri pieaugot 2,6 reizes.

Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, redzam kritumu mašīnbūves produktu eksportā, kamēr šo preču ražošana Latvijā joprojām ir augoša, lai arī lēnāk augoša nekā 2019. gada sākumā un trīs iepriekšējos gados. To izskaidro gan atsevišķi lieli re-eksporta piemēri (lidmašīnu dzinēju sūtīšana uz remontu), gan elektrisko un elektronisko preču loģistikas uzņēmumu ikdienas darbība.

Kopējais preču eksports aizvadītā gada pirmajos 11 mēnešos auga, bet tieši Latvijā ražoto preču eksporta dinamika nepārprotami bija labvēlīgāka, to eksports auga apmēram par 4%. Novembrī tas jau samazinājās, taču mazāk nekā kopējais eksports.

Pasaules ekonomikā turpinās ļoti neparasta aina, ar krasi atšķirīgām tendencēm dažādās nozarēs. Arī Eiropā gan pakalpojumu nozares, gan patērētāji turpina paust teju vienaldzību par preču ražošanas un eksporta ķibelēm.

Komentāri

Pievienot komentāru