Darba vide

Kopāstrādāšanas telpas sāk iedzīvoties arī reģionos

Rūta Lapiņa, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Arī Latvijas reģionos sāk iedzīvoties koplietošanas biroja telpu pieeja, kas jau pārbaudīta un atzinību ieguvusi daudzās pasaules pilsētās, tostarp tādas izveidotas arī Venstpilī, kur tās nodrošina jaunizveidotais Ventspils Biznesa atbalsta centrs, informē Ventspils Biznesa atbalsta centra vadītāja asistente Santa Serdjukova.

«Koplietošanas biroja telpas izveides iecere Ventspilī mums bija jau pirms dažiem gadiem, kad apstājāmies pie tā, ka nebija pārliecības par pieprasījuma potenciālu relatīvi nelielā pilsētā kāda ir Ventspils. Bet šobrīd situācija ir nobriedusi un pateicoties Ventspils pilsētas kopējai pieejai biznesa atbalstam, kur jau kādu laiku īpašu lomu ieņem spēcīgs atbalsts tieši informāciju un komunikāciju nozaru (IKT) biznesa projektiem, šāda «co-working» vieta ir izveidota un esmu pārliecināts, ka tiks labi apdzīvota,» pārliecināts ir Ventspils Biznesa atbalsta centra vadītājs Salvis Roga.

Pirmo koprades telpu Ventspilī, kas īpaši aktuāli var būt jaunajiem uzņēmumiem, kā arī jau esošiem uzņēmējiem kā alternatīva savam birojam vai darbam mājās, izveidojis Ventspils Biznesa atbalsta centrs sadarbībā ar Ventspils pašvaldību.

Šobrīd izveidotas koplietošanas biroja telpas Ventspils Augstskolā (Inženieru iela 101), kas ir lielisks pirmais aizmetnis «co-working» telpu videi Ventspilī. Jau šobrīd uzsākta koprades telpas aprīkošana Ventspils vecpilsētā, kuras būs plašākas un tajās varēs strādāt vairāk cilvēku. Tiek plānots, ka jaunās koprades telpas savas durvis vērs nākamā gada sākumā, sniedzot iespēju kopā strādāt radošiem un ideju bagātiem cilvēkiem Ventspilī. Ventspils Augstskolas «co-working» telpās interesenti tiek aicināti jau šobrīd.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvien vairāk uzņēmumu telpas savai darbībai izvēlas nevis iegādāties savā īpašumā, bet nomāt, jo tādējādi iespējams uzņēmuma resursus koncentrēt attīstībai, strādāt profesionāli apsaimniekotās un mūsdienu prasībām atbilstošās telpās, kā arī daudz elastīgāk reaģēt uz tirgus pārmaiņām, piemēram, ja nepieciešams paplašināties, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar to novērojams, ka aizvien vairāk uzņēmumu telpas nomā un patlaban tirgū trūkst kvalitatīvas telpas nomai. Nākotnē pieprasījums varētu saglabāties augsts, un cenas – sekot šīm tendencēm, dodoties augšup.

«Jāatzīmē, ka pēdējo 15 gadu laikā industriālo platību noma bijusi gana pieprasīta visās Baltijas valstīs, tai skaitā Latvijā,» raksturo Colliers International partneris Ēriks Bergmans. Pēc viņa teiktā, šādu telpu pieprasījums pieauga uzreiz pēc krīzes (2008.-2009. gadā), jo vairāki uzņēmumi saprata, ka noma var sniegt zināmu elastību attiecībā uz telpām - gadījumā, ja aktivitāte samazinās vai palielinās, uzņēmumam ir lielāka elastība nodrošināt sev attiecīga izmēra platības (pārbraucot citur vai paplašinoties esošo telpu, industriālā parka ietvaros). Savukārt, ja telpas ir īpašumā, uzņēmuma izvēles iespējas ir ierobežotas, un, ja telpas vairs neatbilst prasībām, tad tā vietā, lai attīstītu savu darbību, uzņēmuma vadībai jāmeklē gan citas telpas, gan pircēju esošajam objektam, vai nomnieku, papildus rūpējoties par ikdienas apsaimniekošanas darbiem un ilgtermiņa ieguldījumiem īpašumu atjaunošanā, skaidro Ē. Bergmans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāko daļu no septembrī atklātajām "TechHub Riga" kopstrādes telpām Latvijas Universitātes bijušajā Bioloģijas fakultātē jau apdzīvo jaunuzņēmumi

"Nu jau kā divus mēnešus esam iemājojušies vēsturiskajās universitātes telpās Kronvalda bulvārī 4 un šajā salīdzinoši īsajā laikā esam paspējuši apdzīvot ne tikai savu kopstrādes vietu, bet arī aktīvi cenšamies izmantot visu ēkas potenciālu un atdzīvināt koplietojamās telpas – lielās auditorijas un bibliotēku, rīkojot tur savus ikmēneša pasākumus," stāsta "TechHub Riga" vadītāja Līna Sarma.

Viņa atzīst, ka katrs solis šajā procesā ir bijis izaicinošs – no paša sākuma ar telpu saskaņošanu līdz šim brīdim ar iekārtošanu un pielāgošanu dažādām biedru vajadzībām, kas atšķiras atkarībā no komandu lieluma un darbības formāta. "Liels piesaistes punkts jaunajai vietai, protams, ir telpu plānojums un augstie griesti, kas dod gaismu un plašuma sajūtu, kā arī centrālā atrašanās vieta parkā, kura sniedz fantastisku skatu. Pat neko daudz neieguldot telpās, te ir patīkami atrasties. Līdz ar to darām daudz ko, lai tās papildu iekārtotu un pielāgotu. Cenšamies to darīt pārdomāti un lēnām, lai nesabojātu to sajūtu, ko telpas sniedz," norāda L. Sarma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Otra Workland Telegraph kopstrādes centra izveidē investēts miljons eiro

Monta Glumane, 07.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecrīgā, Kalēju un Audēju ielu stūrī durvis vēris jau otrais kopstrādes centrs "Workland Telegraph", kura izveidē investēts miljons eiro, informē uzņēmumā.

Jauno telpu oficiālā atklāšana plānota 23.janvārī.

Šobrīd Rīgā jau vairākus gadus darbojas viens pilna servisa biznesa un kopstrādes telpu centrs – "Workland Valdemāra" -, un pēdējā laikā uzņēmums strauji paplašinājies visās Baltijas valstīs, atverot jaunus kopstrādes centrus Tallinā, Viļņā un Kauņā.

"Kopstrādes jeb "co-working" koncepts ir pieprasīts lielpilsētās un daudziem kļuvis par iecienītāko biroju nomas veidu. Līdz ar to jauna centra atvēršana Rīgā bija tikai loģisks solis tālākai izaugsmei. Mūsu jaunākais centrs Rīgā – "Workland Telegraph" – atrodas Kalēju un Audēju ielas stūrī. Šī apkārtne ir viena no pieprasītākajām un novērtētākajām uzņēmēju vidū," komentēja "Workland Group" dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Indreks Hāls (Indrek Hääl).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmējdarbība reģionā – misijas apziņa vai reāla biznesa iespēja?

Zane Kriķe - Arbo Windows admnistratīvā direktore, 29.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados daudz runāts par Latvijas reģionu iznīkšanu un darba spēka trūkumu, tomēr tieši Latvijas reģionos rodamas attīstības perspektīvas ražojošiem uzņēmumiem. Un tas nav tikai sentiments vai misijas apziņa bez racionāla seguma, jo tieši uzņēmējdarbības attīstībai Latvijas reģionos ir virkne priekšrocību. To pierādījuši tādi Latvijas eksporta čempioni kā, piemēram, Dobeles Dzirnavnieks, Tenax, Valmieras stikla šķiedra un arī mēs, Arbo Windows.

Vispirms – tā ir darbaroku pieejamība. Ja Rīgā koncentrējas intelektuālais potenciāls, tad reģionos – darba rokas. Daudz lielāka iespēja lielu skaitu amatniecības darbu veicēju atrast tieši ārpus Rīgas. Jāņem vērā arī tas, ka Rīgā un Pierīgā šobrīd vērojams daudz lielāks darbaspēka trūkums un konkurence par katru darbinieku kļūst arvien sīvāka. Turklāt reģionos krietni attīstītāks ir arī arodskolu un tehnikumu tīkls, kas nākamos darbiniekus sagatavo darba dzīvei. Amatniecības kvalitāte reģionos ir pat labāka! Un labi amatnieki ir nemainīgi pieprasīti vairākās ražošanas nozarēs. Pie mums strādāt nāk ļoti dažādi cilvēki – gan tikko no skolas sola - bez zināšanām un pieredzes, gan darba dzīvē jau apbružājušies, pieredzi uzkrājuši amata pratēji. Tomēr to, vai cilvēks spēs strādāt ilgstoši, nosaka nekas cits kā vien viņa personisko īpašību kopums un iekšējā motivācija kaut ko iemācīties, darīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Bijušās tekstilrūpnīcas Boļševička teritorijā Mielavs izveido bāru

Monta Glumane, 17.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros Mārtiņš Mielavs kopā ar mākslinieku Andri Eglīti bijušās tekstilrūpnīcas «Boļševička» teritorijā izveidojuši «Brick bar». Visbiežākie bāra apmeklētāji šobrīd ir mākslinieki, un tas būs atvērts tik ilgi, cik Latvijas laikapstākļi to ļaus.

«Jāatzīst, man bija doma, ka gribētos savu kafejnīcu nekurienē, ar neskaidriem noteikumiem un ārpus ierastā, bet es neteiktu, ka man bija mērķis šo ideju realizēt,» biznesa portālam db.lv atzīst M. Mielavs.

Bārs darbojas kopš maija. «Ja paliek auksts, tad nav vērts te sēdēt. Apmeklētāju skaits ir mazliet samazinājies. Skaidrs, ka jārīko pasākumi, jo šī vieta nav pa ceļam uz mājām. Mēs bijām pārliecināti, ka te vispār neviena nav, bet pēc skaļās atklāšanas nedēļas izrādījās, ka blakus ir dzīvojamā ēka un jārespektē kaimiņi. Taču tas ir labi, jo šī vieta nepaliks par dzertuvi,» stāsta M.Mielavs.

Viņš norāda, ka šī vieta ir ar citu uzstādījumu un demokrātiskām cenām. Bārs ir atvērts no trešdienas līdz sestdienai un papildu dzērieniem piedāvā arī dažādas sporta aktivitātes. Piemēram, galda tenisu, basketbolu, volejbolu, pludmales tenisu un mini futbolu. «Tā doma ir, lai šī vieta ir aktīva, dzīva un pašiem būtu interesanti. Viss inventārs šeit ir, lai cilvēki nāk un sporto,» aicina «Brick Bar» līdzīpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Bijušajā tekstilfabrikā Boļševička plāno izveidot biroju centru

Monta Glumane, 20.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijusī tekstilfabrika «Boļševička», kas atrodas Rīgā, Ganību dambī, ir «Rietumu Bankas» grupas kompānijas «Euro Textile Group» īpašums.

«Pašlaik ir plāni attīstīt šo teritoriju kā biroju centru, koncentrējoties uz IT kompāniju birojiem,» biznesa portālam db.lv pastāstīja Rietumu Bankas preses sekretāre Eleonora Gailiša.

Iecerētos plānus plašāk viņa nekomentē.

Nesen db.lv viesojās rūpnīcas teritorijā, kurā Mārtiņš Mielavs kopā ar mākslinieku Andri Eglīti izveidojuši bāru «Brick bar» un cer to saglabāt kā pastāvīgu projektu. M.Mielavs norādīja, ka, lai izmantotu šo teritoriju, noslēgts līgums ar īpašniekiem, paredzot bāram labvēlīgus noteikumus.

Par tālāko teritorijas attīstību M.Mielavs nav daudz domājis. «Ir dzirdēts, ka bija plānotas kopāstrādāšanas telpas, bet tas nav īstenojies. Jāsaprot, ka Rīga nav Berlīne vai Londona, kur pēc desmit dienām šāda vieta būtu pārbāzta līdz malām. Piemēram, Gruzijā šāda vieta ir pārvērsta par milzīgu hosteli, kurā biezie un hipsteri dzīvo kopā. Latvijā tā ir utopiska doma. Pirmkārt, mēs esam mazi, otrkārt, mēs esam diezgan savrupi. Te joprojām ir diezgan dzīvs padomju sistēmas gars. Visādās lietās – domāšanā, apģērbā, ik uz stūra. Latvijā ir pilns ar humpalu veikaliem, pusdienu piedāvājuma ēdnīcām. Nav ierasts bieži iet ārā. Es, protams, ceru, ka tas lēnām mainās, bet es teiktu, ka latviešu kopāstrādāšana ir utopija. Kāda kopāstrādāšana, ja ir pilns ar ofisa telpām, kur vari viens sēdēt. Es nesaprotu, kāpēc būvē visus tos kvartālus un kam tie ir vajadzīgi,» savu viedokli pauda «Brick Bar» līdzīpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma tirgus novadu reformas griežos

Ermīns Sniedze - «Latio» mājokļu tirdzniecības vadītājs, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdaugavā, Pulka ielā 8 atklāta Muzeju krātuve, kurā tiks uzglabāti, dokumentēti, restaurēti un eksponēti vairāk nekā divi miljoni Nacionālā muzeja krājuma vienību.

Teju 31 tūkstoti kvadrātmetru lielajā krātuvē vienuviet glabāsies Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM), Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM), Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) un LKA Rīgas Kino muzeja krājumi. Tā ir apjomīgākā Latvijas vēstures liecību, mākslas, rakstniecības, mūzikas un kino priekšmetu kolekcija.

Muzeju krātuves arhitektoniskais risinājums tika uzticēts "Arhitektu birojam Krasts" (arhitekte Renāte Truševska), kompleksa būvniecības darbus veica būvuzņēmējs "RERE MEISTARI 1".

Kopumā projektā investēti 28,7 miljoni eiro.

Projektējot muzeju krātuvi, arhitekti iedvesmu guvuši no būvteritorijā esošajām divām vēsturiskajām kazarmu ēkām. Arhitektu birojs šauros divstāvīgos apjomus, kuri viens aiz otra savas fasādes vērsa paralēli Pulka ielai, izvirzījis par kompleksa pamatkompozīcijas elementu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) nodevusi ekspluatācijā muzeju krātuvi Pulka ielā 8, Rīgā.

"Vairāk nekā 30 tūkstošu kvadrātmetru lielā krātuve glabās apjomīgāko Latvijas vēstures liecību un mākslas priekšmetu kolekciju vienuviet - aptuveni divus miljonus Latvijas muzeju kolekciju vienību, kam pievienosies aizvien jauni krājumi," informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Krātuve nodrošinās četru valsts muzeju - Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM), Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM), Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM), LKA Rīgas Kino muzeja - specifiskās vajadzības Latvijas nacionālo dārgumu glabāšanai XXI gs. atbilstošos apstākļos.

Ēkas ārpusei ir vienots arhitektonisks risinājums, vizuāli nenodalot atsevišķus muzejus, tomēr tehniski tā ir sadalīta muzeju blokos ar atsevišķu, visiem vienotu publisko daļu. Katra muzeja telpas funkcionē neatkarīgi no pārējās ēkas. Vienlaikus visas inženiersistēmas ir integrētas kopējā mājas inženierkomunikāciju tīklā, to monitoringu un pārvaldību nodrošina ēkas vadības un automatizācijas sistēma. Katram muzejam tiks nodrošinātas atsevišķas, no citiem muzejiem neatkarīgas telpas – muzeju krātuves, biroja telpas, restaurācijas darbnīcas, noliktavu telpas, koplietošanas, apmeklētāju un atpūtas telpas. Savukārt kopīgajā ieejas zonā, kompleksa centrā, muzeju krātuves darbiniekiem un apmeklētājiem paredzēta plaša ieejas zāle ar reģistrācijas galdu, izstāžu zāles, lasītavas un citas apmeklētāju telpas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas biznesa inkubatoram drīzumā būs apritējuši divi gadi. Šajā laikā tapušas arī tā sauktās koprades telpas, kurām mazpilsētas apstākļos gan vēl pilnībā jāiedzīvojas.

Biznesa inkubatorā šobrīd liela uzmanība pievērsta tam, lai jaunie un topošie uzņēmēji novērtētu kopā strādāšanas priekšrocības. Bauskā līdz šim nav bijusi šāda iespēja. «Darba vieta mūsu biznesa inkubatora dalībniekiem tiek nodrošināta bez papildu maksas. Šis ir viens no uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem. Mazpilsētas iedzīvotājiem gan pie tā ir jāpierod. Tiek ieguldīts liels darbs, lai skaidrotu ieguvumus, strādājot radošā vidē un komunicējot ar citiem mērķtiecīgiem cilvēkiem,» biznesa portālam db.lv stāsta Laila Glaudāne, LIAA Bauskas biznesa inkubatora projektu vadītāja.

Šobrīd telpas izmanto daži esošie un bijušie dalībnieki - gan darba dienās, gan brīvdienās. Šiem dalībniekiem ir savas ražošanas telpas, ir iespēja strādāt arī no mājām, bet viņi izvēlas koprades telpas, lepojas L. Glaudāne. «Tas tāpēc, ka nav runa tikai par telpām, bet par kopienu un iespējām. Katrs šeit strādājošais ir ar savām prasmēm, idejām, skatījumu. Mūsu dalībnieki atzīst, ka koprade stiprina viņu disciplīnu biznesa mērķu sasniegšanā. Piemēram, viens no mūsu dalībniekiem ir izstrādājis darba dienas režīmu – darba dienas pirmo daļu pavada inkubatora telpās, lai mērķtiecīgi attīstītu savu Etsy veikalu. Kā viņš atzīst, šeit ir viss nepieciešamais - labs apgaismojums produktu fotografēšanai, motivējoša atmosfēra, tehniskais aprīkojums un rīta kafija,» viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daži uzņēmēji cenšas iedzīvoties uz Covid-19 krīzes rēķina, Latvijas Radio sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Runājot par Latvijas nodrošinājumu ar medicīnas precēm cīņai pret Covid-19 vīrusa izplatību, ministre stāstīja, ka reaģentu testu veikšanai pietiek un ir to rezerves, bet pietiekama skaita individuālo aizsarglīdzekļu nodrošināšanai vēl notiekot iepirkums, piegādes esot ceļā un nākamās nedēļas laikā Latvijai vajadzētu saņemt pietiekami lielu šo preču apjomu, lai to pietiktu ne vien mediķiem, bet arī citiem dienestiem, piemēram, policijai.

Pēc Viņķeles vārdiem, diemžēl Latvijā esot gana daudz negodprātīgu uzņēmēju, kas uz krīzes rēķina grib iedzīvoties un prasa ne vien nepamatoti augstu maksu par aizsarglīdzekļiem, bet arī piedāvā preci bez nepieciešamajiem sertifikātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - FOTO: Luminor atver jauna koncepta klientu apkalpošanas centru

Žanete Hāka, 05.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor Tērbatas ielā atvērusi jauna koncepta klientu apkalpošanās centru, kura papildus finanšu konsultācijām tiks piedāvātas telpas individuālam darbam, biznesa tikšanām un publiskiem pasākumiem.

Šogad banka investējusi jaunās IT sistēmās, pārveidojusi klientu apkalpošanas centrus un darba vietas, reaģējot uz klientu paradumiem un tendencēm, atklājot centru, stāstīja Luminor vadītāja Kerli Gabriloviča.

Luminor veiktā aptauja liecina, ka 85% klientu Baltijas valstīs bankas pakalpojumus izvēlas saņemt e-vidē.

«Pērn atvērām pirmo Luminor pašapkalpošanās punktu Cēsīs, bet šodien ejam tālāk, atverot durvis jauna koncepta apkalpošanas centram Tērbata, kas būs tikšanās vieta gan vietējiem uzņēmējiem, gan aktīviem un uzņēmīgiem cilvēkiem. Šobrīd klientiem arvien svarīgākas kļūst tikšanās vietas – ne tikai ar bankas speciālistiem, bet arī ar saviem biznesa partneriem, un to varēs darīt jaunajā Luminor klientu apkalpošanas centrā,» saka Luminor pārdošanas vadītājs Normunds Rudzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO,VIDEO: 25 miljonus vērtā Ventspils koncertzāle gatavojas startam

Monta Glumane, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija beigās durvis vērs 25 milj. eiro vērtā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskola un koncertzāle Latvija

Tajā būs divi pasaules mērogā unikāli mūzikas instrumenti, pārdomāti energoefektivitātes un daudzfunkcionāli telpu risinājumi. Mūzikas vidusskola ar klasēm, koncertzāle ar lielo un mazo zāli, publiskā mūzikas bibliotēka, kurā apvienosies Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas bibliotēka ar pilsētas bibliotēkas mūzikas nodaļu, skaņu ierakstu studija, mūzikas instrumentu veikals, kafejnīca divos stāvos ar terasi, ēdnīca un neliela frizētava – tas viss tiks apvienots vienā ēkā.

Šī kompleksa būvdarbi aizsākās 2017. gada februārī. Tiesa, jau tālajā 2005. gadā tika vērtētas arhitektu idejas par Lielā laukuma iekārtojumu un perspektīvās jaunās koncertzāles ēkas veidolu. Pēc Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde pasūtījuma ēkas būvprojekts izstrādāts vācu arhitekta Deivida Kuka (David Cook) pārstāvētajā Haascookzemmrich Studio 2050 arhitektu birojā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad cilvēks maina darbavietu un izvēlas starp divām līdzīgām kompānijām, izšķirties par labu vienai vai otrai palīdz darba vide, biroja iekārtojums un iekšējā kultūra.

Kopumā darba vidi ietekmē fiziskā vide, kultūra, tas, kā kolēģi un vadītāji cits pret citu izturas, un tehnoloģijas, ar ko jāstrādā. «Mums bija sajūta, ka Latvijā mazliet trūkst izpratnes par to, kas ir labs birojs. Vēlējāmies labāk izprast, kas notiek to uzņēmumu vidū, kas par to domā un iegulda darba vidē. Tāpēc nolēmām veikt pētījumu, lai palīdzētu darba devējam celt produktivitāti un kopumā nodrošināt labāku vidi saviem darbiniekiem,» saka Marta Kāle, darba devēja tēla konsultāciju uzņēmuma Erda līdzradītāja.

Erda un nekustamo īpašumu kompānijas Vastint Latvija kopīgi veiktajā pētījumā par darba vidi aptaujāti 65 uzņēmumi. «51% gadījumu aptaujātie domāja, ka elastība nozīmē atvērtā plānojuma biroju. Joprojām ir darba telpas, kas tā top, bet atvērtā plānojuma birojs vairs netiek uzskatīts par labāko iespējamo. Ir svarīgas gan tādas telpas, kur strādāt komandās, gan privātas telpas, kur parunāt pa telefonu vai pastrādāt klusumā, kā arī paēst un atpūsties,» saka M. Kāle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājis gads, kopš Latvijā darbu sāka lielākā kopstrādes telpa Baltijas valstīs – People Work E.Birznieka-Upīša ielā 21.

People Work kopstrādes telpu kopējā platība ir 3000 kvadrātmetri, kas izvietoti trīs stāvos. Katras telpas dizains ir īpašs, jo veidots, iedvesmojoties no kādas ievērojamas starptautiskas tehnoloģiju kompānijas vai tās īpašnieka, piemēram, Stīva Džobsa, Īlona Maska, stāstiem, darbiem vai sacītā. Viena no lielākajām priekšrocībām ir arī īpaši labā lokācija – pašā pilsētas centrā, kur pāris minūtes šķir no dažādiem veikaliņiem un kafejnīcām, bet turpat pagalmā ir pieejams arī trīsstāvīgais People Fitness klubs.

«Ideja par kopstrādes veidošanu radusies ASV. Patlaban pasaulē lielākais kopstrādes uzņēmums ir WeWork, kas pārstāvēta vairāk nekā 30 pasaules valstīs. Arī mēs, veidojot kopstrādes telpas Rīgā, devāmies uz ASV, Krieviju un citām valstīm, lai vērotu kopstrādes praksi un ieviestu pašu labāko biznesa koncepciju arī pie mums Latvijā,» stāsta People Work pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgumam tuvojas vērienīga muzeju krātuvju kompleksa būvniecība Pārdaugavā, Pulka ielā 8 - plānots, ka jau 2020. gada sākumā, pēc muzeju krājumu pārvietošanas, tas kļūs par modernu, praktisku un ērtu mājvietu ap diviem miljoniem krājuma vienību, informē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) valdes locekle Kitija Gruškevica.

Projektā pabeigti ēkas nesošo un norobežojošo konstrukciju būvdarbi. Noslēguma stadijā ir fasāžu izbūve un teritorijas labiekārtošanas darbi. Visā ēkas iekštelpu apjomā aktīvi notiek iekšējo inženiertīklu montāža, telpu apdares un citi atlikušie darbi. Rakstniecības un mūzikas muzeja ēkas daļā telpas un to apdare tuvojas savam galējam veidolam. Ražošanā jau atrodas muzeju specifiskais aprīkojums, glezniecības sieti un krājumu plaukti.

Db.lv jau rakstīja, ka muzeju krātuvju kompleksā glabāsies aptuveni trešdaļa (ap 2,5 miljoni) no kopumā sešiem miljoniem nacionālā muzeju krājuma vienību. Tas atbrīvos šobrīd glabāšanas mērķiem nomātās telpas, kas ne pēc atrašanās vietas, ne pēc apstākļiem nav piemērotas ilgstošai dārgumu uzglabāšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Liepājnieki protestē pret mākslas skolas piebūves projektu

Monta Glumane, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd tiek vākti paraksti, lai nepieļautu Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolas piebūves būvniecību Alejas ielā 18/20, Liepājā.

Projekta pretinieki norāda uz negodīgu konkursa kārtību, nepietiekamiem finanšu resursiem un neētisku ēkas vizuālo izskatu.

Projektā paredzēts, ka jaunā ēka ietvers mācību klases un darbnīcas, pedagogu darba telpas, daudzfunkcionālu izstāžu zāli, sadzīves telpas un tehniskās telpas.

Sākotnēji būvniecības izmaksas plānotas 1 500 000 eiro, tomēr precīzas izmaksas varēs noteikt pēc būvniecības iepirkuma pretendentu piedāvājumu iesniegšanas šā gada 14.martā. Projekta aprakstos kā projektētājs norādīta SIA «Baltex Group», pasūtītāja - VAS «Valsts nekustamie īpašumi», bet pasūtītāja pilnvarotā persona - Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FOTO: Latvijas Aviācijas domnīca pulcē nozares gudros prātus

Egons Mudulis, 21.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopēju projektu realizēšana veicinās aviācijas nozares konkurētspēju

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) piektajās brokastīs secināja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares spēlētāji diskutēja par aeronavigācijas pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī aeronavigācijas pakalpojumu kompetenču centra izveidi.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Satiksmes vadību Latvijas gaisa telpā un ar to saistītos aeronavigācijas pakalpojumus mūsu valstī patlaban nodrošina viens spēlētājs ‒ VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS). LAD ieskatā pastāvīgais pasažieru skaita pieaugums Rīgas lidostā, kas šogad varētu pārsniegt 15% (ap septiņiem miljoniem pasažieru), nebūtu iespējams bez kvalitatīvas aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas gaisa kuģiem. Tas savukārt liecina par LGS darbības efektivitāti. Patlaban uzņēmums sniedz pakalpojumus un tehnoloģisko nodrošinājumu vairākām lietotāju grupām: tranzīta pārlidojumiem, Rīgas lidostai, reģionālajiem lidlaukiem, vispārējai, kā arī militārai aviācijai. Taču LGS jārēķinās, ka strauji attīstās tālvadības gaisa kuģu jeb dronu izmantošana, līdz ar ko tuvāko gadu laikā būs jārod tehniskie un tiesiskie risinājumi, lai droni varētu izmantot vienotu gaisa telpu vienlaikus ar pilotējamo gaisa kuģu aviāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marta sākumā Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca.

Café M izveidotāji Ulla Milbreta un Johans Safrajs (Yohann Saffray) iegūto pieredzi Singapūrā un Francijā atveduši uz Latviju, lai to iedzīvinātu Rīgā.

Pēdējos desmit gadus U.Milbreta ir veltījusi darbam muguras smadzeņu traumu jomā, bijusi prom no Latvijas. Tagad viņa kopā ar vīru – francūzi Johanu – un meitu ir atgriezusies. «Man vienmēr bija vēlme atgriezties. Es nebraucu prom, lai dzīvotu ārzemēs, bet devos prom, lai gūto pieredzi atvestu atpakaļ. Pirmo reizi vēlējos atgriezties mājās jau pēc doktorantūras, bet tad atradu darbu Singapūrā. Sapratām, ka jāizveido kaut kas, kas varētu šeit darboties. Aptuveni 80% cilvēku dzer kafiju, un ideja bija, ka caur kafiju varētu pasniegt to, ka ir iespējams dzīvot bez atkritumiem. Primārā ideja nav atvērt kafejnīcu, bet caur to stāstīt sabiedrībai to, kā var dzīvot zaļāk,» uzsver U. Milbreta. «Ar Café M projekta palīdzību vēlamies parādīt, ka šobrīd pasaulē jau eksistē daudzi inovatīvi risinājumi, kā piekopt videi draudzīgāku dzīvesveidu arī uzņēmumu līmenī, ka nepieciešamās izmaiņas atkritumu daudzuma samazināšanā neprasa nedz lielus finansiālus ieguldījumus, nedz arī kompromisu ierastajā ikdienas komfortā,» viņa akcentē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: No neveiksmīgas pieredzes līdz sekmīgam biznesam

Laura Mazbērziņa, 06.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lāzerpeintbola parka Laserdog izveidotāji Miķelis Ziemelis un Toms Bergmanis, neskatoties uz ķibelēm, kas iepriekš piemeklējušas, ir optimisma pilni un cerīgi raugās nākotnē

Sākotnējā ideja jaunajiem uzņēmējiem bija piedāvāt peintbola atrakciju vasaras festivālos, šis biznesa modelis gan neizrādījās veiksmīgs.

«Doma neradās pati no sevis, es agrāk biju viens no Andrejsalas peintbola parka izveidotājiem, kur mēs darbojāmies kopā ar Ernestu Šēnu un Jāni Stepiņu. Palīdzēju viņiem attīstīt biznesu, taču vienā brīdī biznesa attiecības pārtraucām. Nedaudz vēlāk E. Šēns izmēģināja arī lāzerpeintbolu, kas man šķita ļoti interesants. 2017.gada 8.martā mēs ar Tomu braucām automašīnā un domājām, kā varētu ātri nopelnīt naudu. Par ko gan divi jauni puiši var runāt, braucot automašīnā – runā par sievietēm un par to, kā nopelnīt naudu. Runājām par to, ka vajadzētu izveidot lāzerpeintbola aktivitāti Positivus festivālā, tomēr tajā netikām. Kā iemeslu mums minēja, ka tas neatbilstot festivāla konceptam,» stāsta M. Ziemelis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zemais eksporta apjoms Daugavpilī un Rēzeknē ir liels risks šo pilsētu nākotnei

Db.lv, 29.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš ir veicis pētījumu par Latvijas reģionu, pilsētu un novadu eksportu — par to spēju gūt ienākumus, pārdodot preces un pakalpojumus citviet Latvijā un pasaulē.

Pētījums apstiprina, ka ne tikai ekonomikā kopumā, bet arī eksportā lielu nozīmīgu lomu ieņem Rīga un tās apkārtne, taču iegūtie dati ļauj gūt arī detalizētāku priekšstatu par eksportu un tā potenciālu citos Latvijas reģionos, pilsētās un novados.

«Piemēram, augsti attīstītajos reģionos ir novadi, kuros eksporta aktivitāte ir īpaši augsta. Pirmkārt, Mārupes novada eksporta ienākumi uz vienu iedzīvotāju krietni pārspēj visus pārējos novadus un pilsētas,» komentē Strautiņš. Tas saistīts ar lidostas un saistīto uzņēmumu atrašanos Mārupes tuvumā, kā arī spēcīgiem ražotājiem metālapstrādes, kosmētikas, plastmasas u.c nozarēs, kā arī IT pakalpojumu sniedzējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Barbora.lv piedāvā pasūtīt produktus internetā arī Latgalē

Lelde Petrāne, 08.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un sadzīves preču interneta veikals "Barbora.lv" kļuvis pieejams arī Latgales iedzīvotājiem.

"Barbora.lv" atver pirkumu saņemšanas punktus Daugavpilī, Balvos, Jēkabpilī, Līvānos, Ludzā, Preiļos, Rēzeknē un Dagdā, nodrošinot pārtikas iegādi internetā arī Latvijas reģionu iedzīvotājiem.

Piedāvāt attālinātas preču pasūtīšanas pakalpojumus reģionos "Barbora.lv" plānojusi jau ilgāku laiku, un pēdējo nedēļu notikumi saistībā ar koronavīrusu un izsludināto ārkārtas situāciju valstī ir pasteidzinājuši šo idejas īstenošanu.

Attīstību reģionos "Barbora.lv" veic ciešā sadarbībā ar mazumtirdzniecības tīklu "Maxima".

Latgalē produktu saņemšanas punkti atrodas – Daugavpilī – Strādnieku ielā 103 ("Maxima X" veikalā), Balvos – Bērzpils ielā 15 ("Maxima X" veikalā), Jēkabpilī – Brīvības ielā 108 ("Maxima XX" veikalā), Līvānos – Domes ielā 4 ("Maxima XX" veikalā), Ludzā – Latgales ielā 61 ("Maxima X" veikalā), Preiļos ­– Rēzeknes ielā 4A ("Maxima X" veikalā), Rēzeknē – Atbrīvošanas alejā 141 ("Maxima XX" veikalā), Dagdā – Daugavpils ielā 8A ("Maxima X" veikalā).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Paralēlā Latvija

Anita Kantāne - DB galvenās redaktores vietniece, 21.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis nav komentārs no sērijas – vaimanoloģija no iedomātā portāla visslikti.lv. Skaitļi par plaisu starp reģioniem un Rīgu runā paši un ļauj secināt, ka paralēlā Latvija sākas aiz Rīgas robežām. Tur vidējā alga «uz rokas» cilvēkam ir gandrīz 300 eiro zemāka nekā vidējā darba samaksa valstī. Algas plaisa ir gandrīz minimālās algas apjomā. Tur, atkarībā no reģiona, jauno darba vietu skaits pērn ir bijis pat piecas reizes mazāks nekā Rīgā.

Saeimas aprīlī tapušajā ziņojumā par darbaspēka nodrošinājumu Latvijā ir cipari, aiz kuriem reģionos stāv pagasti, ciemi, skolas, dzimtas un ģimenes. Saeimas statistikas dati rāda, ka pērn Rīgā ir radušās 3080 jaunas darba vietas, bet Zemgalē – tikai 589. Ekonomikas un Finanšu ministrijas ziņo, ka Latvijas IKP ir labi rādītāji un valstī ir izdevusies nodokļu sistēma, jo ieņēmumi valsts budžetā aug.

Situāciju salīdzinu ar vēža pacientu, kuram nesaka viņa slimību, jo vēlas viņu pasargāt. Tā darīja padomju laikā, kad uzskatīja, ka pacienta psihe ir pārāk trausla, lai viņam teiktu taisnību. Tā dara arī šodien, ja tuvinieki domā, ka taisnība slimo sagraus. Jautājums, kādēļ ilgtspējīgā valsts attīstības programmā mānīt sevi ar veiksmes stāstiem par reģioniem, ja lauki kļūst tukšāki. Varbūt vienkārši pateikt taisnību un netērēt laiku un nodokļu maksātāju naudu. Pateikt, ka ārpus Rīgas un dažām lielākajām valsts pilsētām Latvija ir un būs vasarnīcu rajons. Citādi situācija izskatās kā pasakā par kailo karali, kur pavalstnieki majestātei melo, ka ir tapis skaists tērps, un tikai bērns atļaujas pateikt taisnību, ka karalis ir kails.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stājies spēkā Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) granta programmas "Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība" līgums starp Finanšu ministriju un Finanšu instrumentu komiteju, ko izveidojusi Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

"Atbalsts Latvijas iedzīvotājiem reģionos ir vitāli svarīgs. Īpaši tas būs nepieciešams šobrīd, kad atkopsimies no COVID-19 krīzes radītajām sekām. Kopējais programmas finansējums ir 11,8 miljoni eiro, no tiem EEZ granta finansējums 85% jeb 10 miljoni eiro un Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums 15% jeb 1,8 miljoni eiro. Paredzēts, ka 2020. gada otrajā pusgadā tiks apstiprināti Ministru kabineta noteikumi programmas ieviešanai un izsludināti pirmie projektu konkursi, bet projektu aktivitāšu īstenošana tiks uzsākta 2021. gada vidū ," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Līdz 2024. gada pavasarim Islande, Lihtenšteina un Norvēģija sniegs atbalstu uzņēmējdarbības vides attīstībā reģionos, veicinās labas pārvaldības principu ieviešanu Latvijas pašvaldībās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru