Korupcija, neparedzama nodokļu politika un birokrātija – laipni aicināti investēt Latvijā!

2018. gada 19. aprīlis plkst. 13:13
Autors: Raimonds Slaidiņš - Ellex Kļaviņš partneris
Sadaļa: Eksperti
Dalies ar šo rakstu

Lai gan pagājušajā gadā Latvijā būtiski pieaudzis uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumu (M&A) skaits, nesenie notikumi finanšu sektorā raisījuši virkni jautājumu – vai un kā mainījies investoru noskaņojums un vēlme veikt ieguldījumus Latvijā. Vai šāda interese vēl maz pastāv?

Interese par darījumiem nav zudusi, tomēr investoru vidū augusi piesardzība. Īpaša uzmanība tiek veltīta uzņēmumu saistībām un partneriem Latvijas finanšu sektorā. Priekšplānā atkal izvirzījusies mūsu uzņēmējdarbības vidē sen klātesoša problēma – korupcija.

Neskatoties uz iepriekš minēto, redzam, ka M&A darījumu skaits Latvijā turpina augt. Kādēļ? Tas, protams, jāskata kontekstā ar ekonomikas cikla attīstību un izaugsmi, kas veicinājis gan investoru interesi, gan apetīti. Ja gada sākumā bija vērojama zināma piesardzība, tad līdz ar pirmā ceturkšņa noslēgumu ir jau aktīva interese par darījumiem, ko pavada arī visai augsta pārliecība.

Sektori, par kuriem vērojama vislielākā interese, ir atjaunojamā enerģija, finanses, IT un loģistika. Pircēju vidū ir gan fondi, gan stratēģiskie investori – uzņēmumi, kuri vēlas paplašināties. Turpina pieaugt arī privāto investoru nozīme. Latvijā šobrīd vērojama problēma, ka pircēju ir daudz un tie ar interesi šeit drūzmējas, tomēr piedāvājums viņu mērogiem ir visai knaps – mums nav pietiekami daudz lielu uzņēmumu, ko varētu iegādāties.

Latvijai joprojām trūkst sava kodolīgi nodefinēta veiksmes, jeb «lifta» stāsta, kas veicinātu interesi par ieguldījumiem.

Tā, piemēram, ārvalstu investīciju fondi sāk domāt par pirkumiem vismaz 20 miljonu eiro vērtībā. Tomēr lielākā daļa darījumu Baltijā tiek īstenoti vērtībā līdz 10 miljoniem eiro, lielu lomu spēlējot vietējiem fondiem, kas ir veiksmīgi iekustējušies.

Latvijai joprojām ir liels potenciāls, tomēr turpinām zināmā mērā virzīties pēc inerces, kas traucē akumulēt investīciju iespēju maksimumu. To nesen publiski atzinis arī ekonomikas ministrs, īpaši uzsverot atpalicību digitalizācijas un e-prasmju jomā. Šo situāciju ļoti veiksmīgi izmanto neviens cits, kā mūsu tuvākie kaimiņi.

Lai kā arī nepatiktu sevi salīdzināt ar kaimiņiem, piemēram, Igaunijas veiksmes pamatā ir divas lietas, ko mums nenāktu par ļaunu aizņemties kā labo praksi. Pirmkārt, tas ir E-estonia valsts pozicionējums, ārvalstu investoriem pasniedzot sevi kā tehnoloģiski attīstītu, efektīvu viedvalsti. Latvijai joprojām trūkst sava kodolīgi nodefinēta veiksmes jeb lifta stāsta, kas veicinātu interesi par ieguldījumiem Latvijā, izceļot kādas īpašās mūsu priekšrocības. Vairs nepietiek nedz ar agrāk plaši ekspluatēto ģeogrāfisko novietojumu, nedz ar stāstiem par Latviju kā «tiltu» starp Austrumiem un Rietumiem, nedz lēta darbaspēka piedāvājumu. Jo globalizētā ekonomikā novietojuma nozīme jau ir mazinājusies, bet lētā darbaspēka faktors sarūk proporcionāli Latvijas ekonomikas attīstībai un tam sekojošajam darba algu kāpumam.

Tomēr mums ir virkne atspēriena punktu: ārvalstu uzņēmējiem relatīvi saprotama likumdošanas vide, laba infrastruktūra un Latvijas kā augstas pievienotās vērtības laboratorijas attīstība virknē nozaru – no farmācijas līdz mežsaimniecībai.

Turpinot salīdzinājumu ar kaimiņiem, jāmin arī Igaunijas darbs, veicinot caurspīdīgas, nekorumpētas biznesa vides attīstību un par to veiksmīgi stāstot pasaulei. Tas veicina redzējumu par Igauniju kā Ziemeļvalsti, attālinoties no postpadomju telpas vai Centrālās un Austrumu Eiropas. Lai gan likumdošanas normas Baltijā ir caurmērā līdzīgas, tomēr Latvijā joprojām problēmas sagādā šo normu pielāgošana ikdienā, kas komplektā ar apjomīgu un smagnēju birokrātijas aparātu nespēlē mums par labu. Igaunijā ir samērā daudz investoriem saistošu objektu un, jāsaka, – no tā iegūstam arī mēs, jo paplašināšanās Baltijas līmenī bieži notiek no Igaunijas.

Lai ilgtermiņā mēs spētu kāpināt darījumu aktivitāti, ir vajadzīga gan mērķtiecīga valsts politika, gan arī investīcijām pievilcīga uzņēmējdarbības vide. To veido cīņa pret korupciju, nodokļu politika, kā arī brīvas un godīgas konkurences iespējas.

Nešaubīgi, ka vēl kādu laiku noteikti varam turpināt attīstību pēc inerces un kā vidējā Baltijas valsts gūt savu labumu no kaimiņvalstu aktivitātes. Arī tas jau sāk izskatīties pēc visai mērķtiecīgi īstenota valsts pozicionējuma investīciju piesaistē. Tomēr jautājums – vai paši esam ar to mierā? Aplūkojot kaut vai dažu Latvijas uzņēmumu sasniegumus un lielo potenciālu – kok- rūpniecībā, farmācijā, IT sektorā, pārtikas ražošanā – redzams, ka esam pelnījuši ko vairāk un, iespējams, viena no mūsu simtgades norisēm varētu būt diskusijas sākšana par Latvijas pozicionējumu XXI gadsimtam.

Dalies ar šo rakstu