Viena no Latvijas premjerministres Evikas Siliņas šā gada martā izsludinātajām valdības restarta prioritātēm bija - mazināt birokrātiju par 25% procentiem. Atbalstāmi, taču vai arī šoreiz tas iezīmēs kārtējo kampaņveidīgi uzliesmojušo cīņu ar birokrātiju, vai tomēr novedīs pie taustāma rezultāta?

Premjerministres Evikas Siliņas izvirzītais mērķis mazināt birokrātiju par 25% ir apsveicams, taču šobrīd tas draud palikt vēl viens skaļš lozungs bez reālas ietekmes.

Birokrātijas mazināšana kā valdības prioritāte nav nekas jauns. “Mazināt birokrātiju vismaz par 25%” (Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2008.-2013. gadam), “viens iekšā, viens ārā” (Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam), “vienas pieturas aģentūras princips” (Nacionālais attīstības plāns 2020 un teju katras valdības rīcības plāni), “nulles birokrātija” (Valsts pārvaldes modernizācijas plāns 2023.-2027.gadam), dažādas platformas sabiedrības ziņošanai par administratīvo slogu (vietne mazaksslogs.gov.lv - kura gan pēc pieminējuma 2025.gada 26.marta “Kas notiek Latvijā” raidījumā ir kļuvusi neaktīva, aplikācija “Futbols”), “dubultās informācijas sniegšanas” izskaušana (Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2008.-2013. gadam), “domāšanas maiņa”, “zaļie koridori” (to apjoms ir grūti izsekojams) - tie visi ir termini, kas kampaņveidīgi parādījušies valdību dienas kārtībās, valsts attīstības politikās un valdības deklarācijās iekļautos birokrātijas mazināšanas plānos. Līdz šim veikti neskaitāmi pētījumi un analīzes par sloga ietekmi un iespējām to mazināt, tomēr katra jaunā plānošanas cikla sākumā secinājumi ir vieni un tie paši - pārregulēšana turpinās, birokrātija tikai aug un tās mazināšana ir jāizvirza par prioritāti nākamajam plānošanas periodā.

Būvniecības valsts kontroles birojs šobrīd aktīvi strādā pie patvaļīgās būvniecības seku novēršanas vadlīnijām, norādot, ka patvaļīga būvniecība ir visas nozares problēma.

Biroja veiktās aptaujas dati liecina, ka katrs piektais respondents praksē ir saskāries ar patvaļīgas būvniecības gadījumiem vairāk nekā piecas reizes gadā, bet 52% respondentu norāda, ka patvaļīga būvniecība ir aktuāla problēma. Ir gadījumi, kad būvniecība jāsaskaņo arī ar kaimiņu Diemžēl, bet aizvien praksē ir gadījumi, kad dažādi būvniecības projekti netiek saskaņoti ar būvvaldi vai pat zemes īpašnieku.

Piemēram, Jēkabpils gadījums, kad cietuma teritorijā tika veikta patvaļīga būvniecība, to nesaskaņojot ar zemes īpašnieku. Civillikumā ir atrunāti gadījumi, kad būvniecība ir jāsaskaņo pat ar kaimiņu, kur nu vēl ar zemes īpašnieku. Pilnīgi nepareiza ir arī prakse, kad būvniecība tiek veikta vispirms, bet pēc tam tiek organizēts saskaņošanas process. Būtībā to var uzskatīt par pārkāpumu legalizāciju.

Latvijas Meža īpašnieku biedrība, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome, Zemnieku saeima un Latvijas Kokrūpniecības federācija nosūtījusi atklātu vēstuli Ministru prezidentei, Finanšu, Ekonomikas un Zemkopības ministriem, kā arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrei, uzsverot kritisko situāciju mežistrādes jomā un aicinot nekavēties ar svarīgu lēmumu pieņemšanu.

Vēstules autori norāda, ka ir pagājis vairāk kā pusgads kopš meža nozares protesta, kura laikā valdība solīja sabalansēt vides un saimnieciskās intereses, samazināt birokrātisko slogu un ieviest taisnīgas kompensācijas meža īpašniekiem, ja to īpašumos būs ciršanas liegumi. Lai gan sākotnēji bija vērojams zināms progress, valdības lēmumi vēl aizvien nav pieņemti, un tas nopietni apdraud meža nozari un tās turpmākās investīcijas. Apdraudēts ir arī valsts budžets, kuru finanšu ministrs nodēvējis kā "ļoti nospriegotu", bet eksperti jau tagad dēvē par optimistisku. Tas nozīmē nepietiekamu finansējumu aizsardzībai, veselības aprūpei un izglītībai.

Uzskaitot uzkrājušās problēmas, vēstules parakstītāji min, ka ir pieņemts informatīvais ziņojums par kompensāciju sistēmu reformu meža īpašniekiem, ja to īpašumos būs ciršanas liegumi, bet valdības lēmums par godīgu kompensāciju un reālu finanšu līdzekļu piešķiršanu atlikts līdz nākamā gada septembrim. Tāpat izstrādāti un saskaņoti grozījumi, kas atjaunotu kārtību, kāda bija pirms Satversmes tiesas atceltās tiesību normas, ar kuru samazināts galvenās cirtes caurmērs, bet kad par tiem lems valdībā, nav zināms.

Birokrātija būvniecībā kavē ekonomikas attīstību un investīciju piesaisti, ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Lūgts komentēt tikšanos ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvjiem par birokrātijas mazināšanu, amatpersona sacīja, ka "īpaši priecīgi par to, kā tas notiek, viņi nebija".

"Mums ir, piemēram, Būvniecības likuma projekta pakotne Saeimā. Saeima šobrīd ir darba pārtraukumā. Šis ir viens no jautājumiem - būvniecības birokrātija -, kas kavē gan ekonomikas attīstību, gan investīciju piesaisti, gan kaitina uzņēmējus," pauda Rinkēvičs.

Taču esot arī vēl daudzas citas lietas, kur nepieciešams strādāt.

"Lai gan mēs redzam, ka labā apņemšanās ir bijusi, kaut kādās jomās lēmumi ir pieņemti, es nesadzirdēju, ka uzņēmēju organizācijas būtu gandarītas," atzina prezidents.

Elektrovairumtirdzniecības nozares flagmanis Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” ir uzsākusi jaunu iniciatīvu, skaidrojot nākotnes perspektīvas enerģētikas sektorā. Šoreiz sarunā ar valdes priekšsēdētāju Oļegu Kolomijcevu noskaidrojam, kā valsts politika var ietekmēt elektroenerģijas tirgus attīstību, kā arī uzzināsim, kā globālie procesi attīsta elektromateriālu tirgu.

Kā pēdējos gados valsts politika ir ietekmējusi elektroenerģijas nozari un tās attīstību? Vai bijuši kādi lēmumi, kas kavējuši vai tieši pretēji sekmējuši?

Tāds spilgtākais piemērs ir pirms trīs gadiem valsts uzsāktais atbalsts saules paneļiem privātmājām. Sākotnēji tas radīja lielu iedzīvotāju interesi, bet pēc valsts lēmuma mainīt sistēmu no neto uzskaites uz neto norēķinu, tad, redzams, ka interese būtiski noplaka. Vienlaikus pozitīvi, ka šī maiņa sekmēja interesi par elektroenerģijas uzkrāšanas iespējām jeb uzkrājošajām baterijām, jo elektrību vairāk saražo vasarā, bet lielāks patēriņš ir rudenī, ziemā un agrā pavasarī. Valsts arī tam uzsāka atbalsta programmu.

Žurnāla Dienas Bizness redakcijā nonākusi tēva un bērna pēdējo mēnešu pieredze, kuri saskārušies ar SEB bankas pārsteidzošo attieksmi pret SEB bankas klientu – bērnu. Tā raisa jautājumus par SEB bankas komunikācijas un klientu uzraudzības prakses atbilstību realitātei noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā.

Konkrētajā gadījumā bērna tēvs savā vārdā 2018. gadā SEB bankā atvēra norēķinu kontu, kuram tika piesaistīta debetkarte, kuru SEB banka izsniedza bērnam. Bērna tēvs minēto kontu ik mēnesi papildināja ar nelielām naudas summām bērna ikdienas tēriņu vajadzībām – pusdienām vai nelieliem pirkumiem, piemēram, skolas piederumiem. Vienlaikus bērnam nebija ne piekļuves internetbankai, ne iespējas patstāvīgi pārvaldīt norēķinu kontu.

Šāda prakse ir ierasta daudziem vecākiem, kuri vēlas iemācīt bērniem rīkoties ar naudu un bankas karti. Tēriņi par picu vai burtnīcām, ko banka redz konta pārskatā, nerada nekādus acīmredzamus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas riskus. Taču SEB bankas turpmākā rīcība liek uzdot jautājumu – vai šāda norēķinu konta, kuram piesaistīta bērnam izsniegtā debetkarte, uzraudzība nav pārmērīga, bērnu tiesības aizskaroša un nevajadzīgi sarežģīta?

Eksporta plaisa starp Latviju un pārējām divām Baltijas valstīm acīmredzami pieaug.

To rāda kādreizējā Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas nodaļas vadītāja Mortena Hansena un AS Industra Bank valdes priekšsēdētāja Dr. oec. Raivja Kakāņa pētījums par Latvijas eksporta attīstību pēdējo 15‒30 gadu laikā uz pārējo divu Baltijas kaimiņvalstu fona.

Latvijas eksporta atpalicība reģionā aug

Pētnieki parāda kopējos eksporta ienākumus un izaugsmi 2024. gadā pret 2020. gada rezultātu. Proti, ja 2020. gadā Latvijas un Igaunijas eksporta ienākumu apmērs bija ļoti līdzīgs – 18,99 miljardi eiro Igaunijai un 18,31 miljards eiro Latvijai ‒, tad 2024. gadā Igaunijai tas bija jau 30,14 miljardi eiro, bet Latvijai – 25,98 miljardi eiro, savukārt Lietuva no 36,41 miljarda eiro savus eksporta ienākumus ir audzējusi līdz 58,11 miljardiem eiro. Tas nozīmē, ka Latvijas eksporta ienākumu (ieskaitot inflācijas efektu) izaugsmes temps minētajā posmā ir 42%, Igaunijas ‒ 59%, bet Lietuvas ‒ 60%. 2024. gadā Latvijā imports pārsniedza eksportu par vairāk nekā vienu miljardu eiro, kamēr Igaunijai eksporta ienākumi pārsniedza importu par teju 223 miljoniem eiro, bet Lietuvai pat vairāk par četriem miljardiem eiro. Lietuvai gan ir naftas pārstrādes komplekss, bet nevietā ir atrunas par to, ka Latvijai nav tāda uzņēmuma, jo arī Igaunijai tāda nav, turklāt nevienai no Baltijas valstīm nav tādu derīgo izrakteņu kā nafta vai dabasgāze. Faktiski Latvijas atpalicība eksporta ienākumos no Igaunijas 2020. gadā bija tikai ap 0,6 miljardiem eiro, bet četru gadu laikā pieauga līdz četriem miljardiem, no Lietuvas atpalicība sasniedza pat vairāk nekā 32 miljardus eiro. Pētnieki jautā ‒ vai Latvija ar savu līdzšinējo pieeju vispār spēs vēl kādu valsti «noķert» un aizsniegties līdz ES vidējiem rādītājiem?

Atkritumu apsaimniekošanas nozares attīstību pēdējos gados ietekmējuši gan globālie notikumi - Covid-19 pandēmija un ģeopolitiskie satricinājumi -, gan nacionālā vides politika ar augošu dabas resursu nodokli un valsts zaļo mērķu kursu, bet perspektīvā jaunus izaicinājumus nodrošinās ES nosacījumi un iepriekš izvirzīto mērķu sasniegšana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS CleanR Grupa valdes loceklis Guntars Levics. Viņš atzīst, ka nozīmīgākie pārmaiņu laiki vēl ir priekšā un to pamatā ir jauno ES normatīvu piepildīšana ar reālu saturu un to ieviešana nacionālā līmenī.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 22.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Eiropas Tiesa konsultē un soda

Tēma

Latvijas datorzinātņu devums pret IKP

Nekustamais īpašums

Pirmie soļi birokrātijas samazināšanā nozarei dod cerības

Birokrātija

Birokrātijas mazināšanai 360 grādu skatījums

Kooperatīvi

Darbaspēka nodokļos kooperatīvi samaksā arvien vairāk

Portrets

Jānis Rumkovskis, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma Uniso valdes loceklis

East Capital Real Estate tuvākajā laikā plāno atklāt jaunu nekustamo īpašumu investīciju fondu, kura ieguldījumu apjoms nākamajos gados varētu sasniegt aptuveni 400 miljonus eiro.

Mēs absolūti ticam Baltijas nekustamo īpašumu tirgum, tāpēc turpināsim darīt to, ko protam vislabāk - nodrošināt mūsu investoriem augstu ienesīgumu, skaidro Māris Smiltenieks, East Capital Real Estate vadītajs Latvijā. Tas ir dabisks turpinājums mūsu ceturtajam fondam - loģisks solis mūsu darbībā, jo mēs esam šeit, lai paliktu un augtu kopā ar tirgu. Fonda ietvaros primāri fokusēsimies uz Baltijas valstīm, taču mēs neizslēdzam iespēju raudzīties arī Centrālās un Austrumeiropas virzienā, atzīmē M.Smiltenieks.

East Capital Real Estate šogad svin savu 20 gadu jubileju. Kā jums šajā laikā veicies - kādi bijuši lielākie izaicinājumi?

Divdesmit gados esam izauguši par vienu no lielākajiem kapitāla pārvaldītājiem Baltijā ar četriem ieguldījumu fondiem, no kuriem viens jau ir realizēts, bet trīs joprojām aktīvi darbojas. Kumulatīvais ieguldījumu apjoms Baltijas valstīs šo gadu laikā sasniedzis gandrīz miljardu eiro, savukārt aktīvajos fondos šobrīd pārvaldām vairāk nekā 600 miljonus eiro nekustamo īpašumu formā. Protams, šie 20 gadi nav bijuši tikai saules apspīdēti, esam izgājuši cauri finanšu krīzei, piedzīvojuši globālo pandēmiju un šobrīd dzīvojam laikā, kad Eiropā notiek karš. Tā ir diezgan jaudīga viļņošanās relatīvi koncentrētā laika periodā. Tas viss ir devis rūdījumu, kas mūs padarījis stiprākus.

Latvijai ir maksimāli efektīvi un lietderīgi jāizmanto zemes resursi, tādējādi nodrošinot ekonomiskos ieguvumus — eksporta ienākumus, darba vietas, nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un ar to saistīto nozaru portālu zemeunvalsts.lv videodiskusijā Eiropas Zaļais kurss 2.0 sabiedrības informētība un iesaiste. Valstiski svarīgo lēmumu pieņemšanā jāiesaista visas interešu grupas, vienlaikus izskaidrojot ikviena potenciālā nākotnes scenārija īstenošanas pozitīvos un negatīvos aspektus.

Izaicinājumu netrūkst

„Kūdras nozarei ir nepārtraukti izaicinājumi jau kopš 2020. gada, kad saasinājās jautājums par šī resursa izmantošanu, jo īpaši enerģētikā, un tika atvēlēts finansējums nozares transformācijai, vienlaikus, neraugoties uz starptautiskiem satricinājumiem, kūdras substrāta eksporta pieauguma temps nemainās,” skaidro SIA Laflora valdes priekšsēdētājs un Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis Uldis Ameriks.

Starptautisko investoru interese par Baltijas nekustamo īpašumu tirgu ir mērena, taču stabila, norāda Džūlija Hana Dorfmane (Julia Hana Dorfman), Neighborhood+ dibinātāja.

Šobrīd Baltijas reģions tiek uztverts kā salīdzinoši neliels, bet vienlaikus caurspīdīgs un drošs, kas mūsdienu Eiropas kontekstā ir būtiska priekšrocība. Tāpat Baltija arvien biežāk tiek uztverta kā Ziemeļvalstu reģiona paplašinājums, kas piedāvā pievilcīgas ienesīguma iespējas, salīdzinoši zemas ienākšanas izmaksas un augošus kvalitātes standartus. Latvijas specifiskais izaicinājums ir projektu mērogs un prognozējamība, jo starptautiskais kapitāls meklē apjomu, stabilitāti un skaidru vietējo regulējumu. Ja šie nosacījumi uzlabosies, Rīga un Latvija varētu piesaistīt ievērojami lielāku pārrobežu investīciju apjomu, pārliecināta ir Dž.H.Dorfmane.

Nesen vides organizācijas pauda satraukumu, ka Zemkopības ministrija esot sagatavojusi jaunus noteikumu grozījumus, kas it kā pastiprinātu Latvijas mežu ciršanu, radot draudus meža ekosistēmai un mežu apsaimniekošanas ilgtspējai kopumā.

Aicinātu uz jautājumu paskatīties citādi – jau tagad pārspīlētu prasību dēļ katru gadu lielos apjomos iet bojā, precīzāk formulējot – tiek sapūdēti kvalitatīvi, izmantojami koksnes resursi. Situācija būtu jāmaina un Zemkopības ministrijas regulējuma izmaiņu piedāvājums ir pareizs – solis īstajā virzienā.

Viedoklis, ko vides organizācijas aktīvi pauž sabiedrībai, ka meža teritorijas Latvijā samazinās, ka meži tiek nepareizi apsaimniekoti, tiek izcirsti, tiek iznīcināta bioloģiskā daudzveidība utt. ir tendenciozs un populistisks. Jo nenoliedzami jebkurš normāls cilvēks, tajā skaitā arī jebkurš meža nozarē strādājošais ir par dabas vērtību un mežu saglabāšanu. Bet lai to realizētu meži, tāpat kā jebkurš cits resurss ir pareizi, ilgtspējīgi jāapsaimnieko. Un Latvijas mežkopjiem ir gan zināšanas, gan praktiskā pieredze un meži tiek ilgtspējīgi apsaimniekoti. Ja vēl pirms Otrā pasaules kara 26% no Latvijas teritorijas bija meži, tad šis rādītājs ir pieaudzis līdz 53%.

Ārvalstu investīciju piesaistes rādītāji Latvijā turpina stabili augt, un valdība dara visu, lai Latvijā būtu vieglāk nodarboties ar uzņēmējdarbību, pirmdien Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) organizētajā konferencē "Beyond Borders: Investment & Security in the Baltics" teica Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

"Latvija ir atvērta investīcijām, inovācijām un sadarbībām. Es ticu, ka Latvija ir droša un stabila vieta, kur investēt," teica premjerministre, norādot, ka Latvija novērtē ilgtermiņa sadarbības un investīcijas.

Viņa arī izteica pateicību FICIL par stratēģiskajiem pārskatiem un ikgadējām atskaitēm, norādot, ka tie ir kā gids par to, kas ir jādara Latvijā, lai palielinātu investīciju apmēru un uzlabotu investīciju vidi.

2024.gada beigās kopējās ārvalstu investīcijas Latvijā sasniedza vairāk nekā 26 miljardus, kas ir 65% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), norādīja Siliņa, piebilstot, ka, salīdzinot ar 2023.gada beigām, tas ir pieaugums par 2,1%. "Tas parāda lielo nozīmi, ko ārvalstu kapitāls spēlē Latvijas ekonomikā," teica Siliņa, uzsverot, ka kopumā Latvijas investīciju piesaistes rādītāji turpina stabili augt.

Par uzņēmējdarbības attīstību ārpus Rīgas un citām lielajām pilsētām tiek spriests gadiem ilgi, taču daudzviet Latvijā nekādu biznesa “uzrāvienu” nejūt – jauni cilvēki ir spiesti aizbraukt, jo nav darba. Veidojas paradoksāla situācija – vienlaikus dzirdam par darbinieku trūkumu un to, ka nevar atrast darbu.

Uzņēmējdarbības aktivitāte galvenokārt koncentrējas Rīgā un dažās Latvijas pilsētās, taču tā varētu un tai vajadzētu attīstīties arī citviet. Galvenie nosacījumi ir, lai pašvaldība gribētu pie sevis redzēt jaunus uzņēmumus, jo tad sekos gan bieži daudzinātā birokrātijas mazināšana un biznesam labvēlīgas vides radīšana. Uzņēmējam jābūt pārliecinātam, ka valsts pārvalde un pašvaldība ir partneri, kas palīdz biznesam attīstīties.

Mana pieredze, savulaik attīstot uzņēmumu Jelgavā un tagad – Kalnciemā, liecina, ka biznesa veicināšanai palīdzētu pašvaldības spēja saskatīt savu īpašo nišu vai ekonomikas nozari, kurā tā vēlas un spēj būt spēcīga. Ja vēsturiski kādā Latvijas vietā ir attīstījusies ražošana, kokapstrāde vai tūrisma nozare, iespējams, tieši tā ir konkrētās pašvaldības attīstības iespēja. Te varētu būt arī citi priekšrocību faktori – izejvielu tuvums, kultūrvēsturiskais mantojums, attiecīgu izglītības iestāžu klātbūtne vai infrastruktūra. Atalgojums un mērogs nelielai pašvaldībai nekad neļaus konkurēt ar Rīgu vai citu valsti, bet šaurāka specializācija gan var dot tai labvēlīgu konkurences priekšrocību.

Lai zāļu un farmaceitisko produktu ražošanas sfēra Latvijā kļūtu par vēl nozīmīgāku tautsaimniecības dzinējspēku, būtiski palielinot gan produktu klāstu, gan ienākumus, ir vajadzīga atbilstoša valsts politika un tās īstenošanai nepieciešamie instrumenti.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja-Dombrovska.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.maija numurā lasi:

Statistika

Eksporta pieaugums pavasarī – laba zīme

Tēma

Malkas aizliegums uz iedzīvotāju labklājības rēķina

Enerģētika

Bijušajā kūdras purvā ražos elektrību

Ražošana

Uzaudzējuši muskuļus. Lat Eko Food dibinātāja, īpašniece un valdes priekšsēdētāja Egija Martinsone

Siltumapgāde

Siltumenerģijas cenas stabilizējas

Birokrātija un sekas

Ilgtspējīgākais risinājums ir birokrātijas mazināšana

Portrets

Anna Litvina, vadītāju atlases uzņēmuma Fontes vadošā partnere

Gada beigas uzņēmumos tradicionāli ir arī laiks, kad notiek darba snieguma novēršana un darbinieku attīstības plānošana nākamajam gadam. Aktuālākās tendences liecina, ka neapmierinātība ar darba snieguma novērtēšanu pieaug gan starp darba devējiem, gan darba ņēmējiem.

Kamēr darba devēji uzskata, ka tā ir lieka birokrātija, kas nesniedz reālu pienesumu, darbinieki uzskata, ka process nav taisnīgs. Neapmierinātību rada gan izpratnes trūkums par ieguvumiem, gan procesa salīdzinājums ar eksāmenu – joprojām ir izplatīts uzskats “ja mani vērtē, tad esmu izdarījis ko nepareizi”. Vai darba snieguma novērtēšana tiešām ir tikai kritika un administratīvais slogs? Vai attīstības sarunas var aizstāt vērtēšanas procesus, samazinot darbinieku stresu? Ko šīs pārmaiņas nozīmētu darba devējiem? Starptautiskās organizācijas “McKinsey & Company” dati liecina, ka 95% vadītāju ir neapmierināti ar darba snieguma vadības sistēmu, 90% personālvadības ekspertu uzskata, ka šis novērtējums neatspoguļo darbinieku reālo ieguldījumu, bet divi no trīs darbiniekiem uzskata, ka process nav taisnīgs un vienlīdzīgs visiem. Rodas pamatots jautājums – ja reiz visas iesaistītās puses ir neapmierinātas, vai no šī procesa tiešām ir kādi ieguvumi?

“Man visa pasaule ir vaļā. Protams, loģistika ir mainīga, bet, ja nav kaut kādas kataklizmas, tad ir pilnīgi vienalga, vai tā ir Eiropa vai Āzija. Ja būtu jāorientējas tikai uz Eiropu, tad es teiktu, ka bizness būtu jāslēdz ciet,” intervijā Dienas Biznesam saka palešu sagatavju un taras dēlīšu ražotāja SIA Palleteries īpašnieks, Dienas Biznesa izdotā žurnāla Miljonārs bagātnieku sarakstā iekļautais Edijs Ošs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.decembra numurā lasi:

Statistika

Parāds turpina augt

Top500

Vietējie uzņēmumi – Latvijas zelts

Tēma

Eglīšu un rožu eksporta līderos

Birokrātija

Grib izretināt valsts pārvaldes džungļus

Gaļas lopkopība

Latvija ir pasaules līderos dzīvu liellopu eksportā

Zaļais kurss

Transfomācija prasīs zinātnē balstītus lēmumus

Ražošana

Latvijā ražotie kāpostu čipsi pieprasīti visā Eiropā

Portrets

Aldis Ērglis, Emergn Latvia vadītājs

Brīvdienu ceļvedis

Katrīna Lauva, Katrīnas Keramika radītāja

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Maijā Satversmes tiesa sāka skatīt kārtējo lietu par zemes likumiskās lietošanas maksu. Apstrīdētās normas noteic, ka zemes likumiskās lietošanas maksas apmērs ir 4% no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, lai gan kopumā nekustamo īpašumu jomā vidējā atdeve no kapitāla ilgtermiņa īres gadījumā ir 8% - 12%, bet projektu attīstīšanas gadījumā (pirkšana, būvniecība, pārdošana) pat 13-15% un vairāk.

Arī citos normālos biznesos kapitāla atdeves norma, kuru īpašnieki prasa, ir virs 10%, bet šajā gadījumā ar 4% ir teju neiespējami nosegt pat obligātos maksājumus (nodokļus) un izdevumus. Arī lielajos apdrošināšanas koncernos šī norma ir virs 10%. Esošā situācija ir toksiska, un, ja vēlamies, lai Latvijas ekonomika attīstītās, šis jautājums ir jārisina, negaidot kārtējo Satversmes tiesas lēmumu.

Piespiedu nomas maksas apmērs vairākkārt atzīts par neatbilstošu Satversmei

Šī ir astotā reize, kad Satversmes tiesa vērtē ar piespiedu dalīto īpašumu saistīto regulējumu. Vai ir vēl kāda lieta, kas Satversmes tiesā ir skatīta 8 reizes?! Iepriekš tiesa vairākkārt atzina zemes likumiskās lietošanas vai piespiedu nomas maksas apmēru par neatbilstošu Satversmei. Esošā situācija nenāk par labu nedz zemes, nedz dzīvokļu īpašniekiem, turklāt – noslogo tiesu. Kā viens no risinājumiem ir izskanējusi iespējamība ļaut pusēm vienoties par zemes lietošanas maksu individuāli – lai gan kopumā atbalstu uzskatu, ka brīvā tirgus apstākļos tirgus pats spēj noregulēt daudzas situācijas, šajā gadījumā problēma ir iekaisusi tik ļoti, ka nepieciešams arī risinājums normatīvo aktu ietvaros.

Klajā nācis jaunākais Dienas Biznesa speciālizdevums TOP500+, kurā sadarbībā ar SIA Lursoft IT un AS Olpha apkopoti Latvijas lielāko uzņēmumu biznesa sasniegumi un analizēta situācija teju 40 būtiskākajās uzņēmējdarbības nozarēs.

Vērienīgajā izdevumā, kurš šogad tiek izdots jau 29.reizi, apkopoti Latvijas pelnošākie, vietējā un ārvalstu kapitāla uzņēmumi, lielākie uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, lielākie koncerni, nozaru un reģionu līderi, lielākie EBITDA pelnītāji, lielākie darba devēji u.c.

1.decembrī restorānā Whitehouse norisinājās TOP 500 svinīgā atklāšanas ceremonija, kurā tika pasniegtas arī īpašas Dienas Biznesa TOP500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī Lursoft IT speciālbalva 2025:

Valsts pārvaldē jāveic funkciju audits 2632 institūcijās, lai optimizētu procesus, vienlaikus izvērtējot, vai attiecīgā funkcija ir nepieciešama.

Ar šādu iniciatīvu klajā nākusi domnīca Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūts (LaSER), kurš veicis pētījumu Bez satricinājuma nav rezultāta: Latvijas valsts pārvaldes reforma.

Jāatgādina, ka uzņēmēji jau daudzus gadu desmitus runā par to, ka Latvijā ekonomisko attīstību un konkurētspēju negatīvi ietekmē birokrātiskie procesi, tomēr pārvaldes samazināšana līdz šim notikusi vien 2008.-2010. gada krīzes spiediena ietekmē. LaSER ierosina valsts pārvaldes funkciju auditu uzticēt Ministru prezidenta biedram, lai būtu politiskais atbalsts, turklāt šajā auditā līdzdarbotos uzņēmēju, nevalstisko organizāciju pārstāvji un arī valsts pārvaldes darbinieki.

Sagaidāms, ka šogad Vācijā tiks reģistrēti aptuveni 23 900 uzņēmumu bankrota gadījumi, kas būs augstākais līmenis kopš 2014. gada, liecina kredītinformācijas un parādu piedziņas kompānijas "Creditreform" apkopotā informācija.

Pērn Vācijas tiesās tika reģistrēti gandrīz 24 100 uzņēmumu bankrota gadījumi.

"Lielai daļai uzņēmumu ir lielas parādsaistības, tiem ir grūti iegūt jaunus aizdevumus un tie saskaras ar tādiem izaicinājumiem kā augstas enerģijas cenas vai birokrātija," norāda "Creditreform".

Jo sevišķi lielas grūtības izjūt vidēja izmēra ģimenes uzņēmumi, kuri tradicionāli tiek uzskatīti par galveno labklājības pamatu, skaidro "Creditreform".

Vienlaikus gan palēninās uzņēmumu bankrota gadījumu skaita pieauguma temps.. Gan pērn, gan 2024. gadā tas palielinājās par gandrīz 25%, jo tika pārtrauktas valsts subsīdijas, kuras uzņēmumi saņēma koronavīrusa pandēmijas laikā.

Birokrātija ir galvenā būvniecības nozares izaugsmi kavējošā problēma, ceturtdien Ekonomikas ministrijas (EM) rīkotajā konferencē "Birokrātijas mazināšana būvniecībā kā ekonomikas dzinējspēks. Paveiktais un izaicinājumi nozarē" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Tāpat Valainis uzsvēra, ka būtisks kavēklis ir ierēdniecības nespēja uzņemties atbildību un piesegšanās ar normatīvajiem aktiem, jo cilvēki mēģina izvairīties no lēmumu pieņemšanas.

"Vajag ļaut cilvēkiem rīkoties. Patlaban ierēdņu mērķis dažādās iestādēs ir - lai papīri būtu kārtībā. Jāpanāk, lai arī ierēdniecība domā, kā realizēt būves projektu, nevis par papīru sakārtošanu," teica Valainis.

Savukārt Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NĪAA) vadītājs Ints Dālderis, kurš ir arī Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) padomnieks Eiropas Savienības fondu jautājumos, uzsvēra, ka tad, ja lēmumu pieņēmēju personiskā labklājībā būtu atkarīga no projekta realizācijas, attieksme un rīcība būtu savādāka.

Gatavo mājokļu ražotājs MyCabin turpina izaugsmes stratēģiju atbildēt augošajam pieprasījumam pēc mājokļiem Eiropā un attīsta reģionālu pārstāvniecību tīklu un piegādes Polijā, kur īpašumu cenu kāpums un mājokļu deficīts šobrīd ir viens no izteiktākajiem reģionā.

Uzņēmums prognozē, ka pieprasījums pēc vienģimeņu, nelielām un energoefektīvām mājām turpinās augt. Tāpat arī novēro, ka arvien vairāk pircēju vēlas pārcelties uz pilsētu nomalēm vai ciematiem, kur ātri uzstādāmas, ilgmūžīgas un videi draudzīgas mājas ir īpaši piemērotas.

“Polijā vēsturiski trūkst vairāki miljoni mājokļu. Būvniecības materiālu un darbaspēka izmaksas ir augstas, būvniecības process ir ilgs, un to papildina smagnēja birokrātija. Mēs saskatījām iespēju ienākt šajā tirgū ar fiksētu piedāvājumu – gatavu māju, kas nozīmē saprotamu produktu par noteiktu cenu konkrētā termiņā. Tā kā visu ražošanas procesu esam spējuši standartizēt un efektivizēt, MyCabin mājas atbilst šī brīža tirgus vajadzībām un spēj apmierināt pieprasījumu dzīvošanai gan ikdienā, gan brīvdienās. Es ticu, ka šādas rūpnieciski ražotas (‘factory-built’) mājas kļūs par globālu mājokļu standartu,” saka Ģirts Draugs, MyCabin dibinātājs un vadītājs.

Par galvenajām prioritātēm 2025.gadā Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) noteikusi panākt valdības izdevumu samazināšanu, birokrātijas mazināšanu un sociālā dialoga stiprināšanu.

Tā 8.janvārī vienbalsīgi lēma LDDK padome pēc diskusijas par aizvadītajā gadā paveikto un šobrīd ekonomikā un darba tirgū aktuālo.

"Šī gada absolūtai prioritātei jābūt publiskā sektora izdevumu samazināšanai - jo ātrāk valdība to sapratīs, jo labāk. Gan premjere, gan Valsts prezidents ir paziņojuši, ka drošības stiprināšanai būs jāmeklē vēl papildus finansējums, tāpēc valdībai ar steigu jāsper konkrēti soļi, lai pārskatītu izdevumus vismaz 5% apmērā, jo varam nonākt sāpīgā situācijā, kur īsā laikā tēriņi būs jāgriež vēl lielākos apmēros," skaidro LDDK prezidents Andris Bite.

Par efektīva valsts budžeta veidošanu un valdības izdevumu samazināšanu vismaz par 5% LDDK padome uzstāja jau 30.septembrī notikušajā Nacionālās Trīspusejās sadarbības padomes (NTSP) sēdē. Redzams, ka turpina parādīties arvien jaunas vajadzības valsts drošības stiprināšanai, izglītības un veselības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, taču nav vērojama mērķtiecīga valdības rīcība esošo izdevumu pārskatīšanā. LDDK uzskatā līdz 2025.gada martam valsts pārvaldei ir jābūt skaidram izdevumu samazināšanas plānam ne mazāk kā 5% apmērā no kopējā valsts budžeta un nekavējoties jāķeras pie to aktīvas realizēšanas.

Liels birokrātiskais slogs ir patiesais cēlonis vismaz vienai daļai no korupcijas, intervijā aģentūrai LETA šādu viedokli pauda Ministru prezidentes izveidotās birokrātijas mazināšanas darba grupas vadītājs Jānis Endziņš.

Endziņš domā, ka pārlieka birokrātija patiesībā ir korupcijas krustmāte. To Endziņš zinot no personīgās pieredzes, pirms vairākiem gadiem vadot Uzņēmumu reģistru. "Tajā laikā uzņēmumu reģistrēja mēneša laikā. Dabiski, ka biznesam vajag ātri, un tad bizness mēģina kaut kā to tēmu sakārtot. Ticami - ne ar tām legālākajām metodēm," sacīja Endziņš.

Pēc Endziņa teiktā, viņa vadībā tika panākts, ka reģistrācijas laiks tika saīsināts un bija ne ilgāks kā trīs dienas. Mēs panācām, ka uzņēmumu var reģistrēt vienas iestādes apmeklējuma ietvaros. Ko tas nozīmē no korupcijas viedokļa? Nav jau par ko tev to kukuli dot! Viss tāpat notiek," uzsver Endziņš.

Viņš uzskata, ka visur, kur ir gari procesi, nenormāli sarežģītas skaņošanas un viss tas, kas tiek saukts par birokrātisko slogu, ir patiesais cēlonis vismaz vienai daļai no korupcijas. "Līdz ar to birokrātijas mazināšana ne tikai dod ekonomisko labumu, bet vienlaikus arī palīdz mazināt korupciju un ēnu ekonomiku," teica Endziņš.