Foto

Krutojs: ja Stīvijs Vonders redzētu, kādā tualetē gājis, viņš negribētu atgūt redzi

Lelde Petrāne, 25.07.2012

Jaunākais izdevums

Vakar Dzintaru koncertzālē tika atklāts konkurss Jaunais vilnis, kas gada sākumā draudēja atrast citu mājvietu Eiropā. Par to, vai šovs paliks Jūrmalā arī turpmāk, pagaidām vēl nav zināms, vēsta laikraksts Diena.

«Šis ir vispārzināms fakts, ka mums tika izteikti divi nopietni piedāvājumi - no Sanremo un Montekarlo. Abu pilsētu mēri ieradušies uz konkursa atklāšanas ceremoniju. Šogad mums bija konflikts ar Jūrmalas domi, taču uz to brīdi bija pārdota jau puse biļešu, un mēs palikām šeit,» JV atklāšanai veltītajā preses konferencē paziņojis festivāla rīkotājs - uzņēmējs un komponists Igors Krutojs.

«Man vismazāk gribētos, lai jūs domātu, ka mēs izvirzām kaut kādas ārkārtīgas pretenzijas. Mēs prasījām, lai Dzintaru koncertzālē tiktu uzstādītas normālas tualetes. Ja Stīvijs Vonders redzētu, kādā tualetē viņš ir gājis, viņš negribētu atgūt redzi. Infrastruktūrai ir jāatbilst pasākuma vērienam. Mēs arī gribējām paši pārdot biļetes Dzintaru koncertzāles VIP zonā,» uzsvēris I. Krutojs.

Pēdējā prasība izpildīta - šogad VIP zonu apsaimnieko JV rīkotāji. Atvestas arī divas pārvietojamās tualetes. Par turpmāko sadarbību ar Jūrmalas pašvaldību JV rīkotāji lemšot pēc konkursa beigām.

Krutojs apstiprinājis, ka ceturtdien plkst. 9.30 viņš tiksies ar Latvijas kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi (VL-TB/LNNK), kura iepriekš izteicās, ka vēlētos noskaidrot, cik «konkrēti naudas paliek Latvijā» pēc JV izskaņas.

«Nekad neesmu skaitījis,» piebildis I. Krutojs. Festivāla rīkotājs par gaidāmās sarunas tematu informēts neesot: «Par ko var runāt kultūras ministre un komponists? Par Bēthovenu, Mocartu...»

JV turpināsies līdz svētdienai, 29. jūlijam. Šogad festivālā nepiedalās krievu estrādes primadonna Alla Pugačova, kura ilgus gadus bija Jūrmalas konkursa mūza. Viņa nav saņēmusi ielūgumu uz JV, jo kopš pērnā gada rīko līdzīgu pasākumu Jaltā - Crimea Music Fest, norāda Diena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Konkurss Jaunais vilnis 2013 atklāts

LETA, 24.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad starptautiskajā populārās mūzikas jauno izpildītāju konkursā Jaunais vilnis 2013 paredzēts gandrīz pilnībā atteikties no fonogrammas izmantošanas.

Taujāts, kāpēc tieši šogad notiks šādas izmaiņas, konkursa žūrijas priekšsēdētājs komponists Igors Krutojs preses konferencē sacīja, ka visam ir savs laiks un, šim jautājumam aktualizējoties, tika pieņemts šāds lēmums. Viņš arī stāstīja, ka daudzi Krievijas dziedātāji sākuši vairāk dziedāt dzīvajā, kad sapratuši, ka tas ir neizbēgami, un kad šo tēmu sāka apspriest Krievijas Valsts domē.

Krutojs teica, ka šogad konkursa organizatoriem izveidojās labas attiecības ar Jūrmalas pašvaldības pārstāvjiem. Vaicāts par konkursa nākotni Jūrmalā, Krutojs atbildēja, ka nav kādas ilgtermiņa vienošanās uz 25 gadiem, tomēr pilsēta ir ieinteresēta konkursā un arī organizatori ir ieinteresēti to rīkot šajā vietā. «Mēs saņēmām citus piedāvājumus, taču es neplānoju neko mainīt,» akcentēja Krutojs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jaunais vilnis paliek ar Jūrmalu un Paulu

Lelde Petrāne, 30.07.2012

Komponists, "Jaunā viļņa" līdzpriekšsēdētājs Igors Krutojs uzstājas konkursa "Jaunais vilnis 2012" noslēguma koncertā Dzintaru koncertzālē.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pirmās desmitgades mērķis - labiekārtot tualetes Dzintaru koncertzālē - ir sasniegts. Jūrmalas pašvaldība iegādājusies vēl divas lielas tualetes Jaunā viļņa dalībnieku vajadzībām - tagad tualešu skaits ir divreiz lielāks nekā līdz šim. Nākamās desmitgades mērķis - Dzintaru koncertzāles rekonstrukcija,» konkursa noslēgumam veltītajā preses konferencē teicis pasākuma galvenais rīkotājs - uzņēmējs un komponists Igors Krutojs, vēsta laikraksts Diena.

«Runājot par Jaunā viļņa likteni, varu teikt, ka nav nemaz tik slikti. Jaunais vilnis paliek kopā ar Latviju, Jūrmalu un Raimondu Paulu,» viņš piebildis.

Arī R. Pauls apstiprinājis, ka «Maskava ir ieinteresēta turpināt projektu šeit, saprotot, ka Itālijā un Francijā šis pasākums nevienam nav vajadzīgs».

«Mūsu pasākums nav politisks, taču to visu laiku mēģina politizēt, un dažādas partijas mēģina no tā kaut ko sev izspiest. Šādu reakciju izraisīja piektdien notikušais nakts koncerts 11. novembra krastmalā Rījā, jo šī vieta esot svēta un tajā nedrīkst dejot. Pols Makartnijs ir uzstājies Maskavas Sarkanajā laukumā - viņš dziedāja Yesterday blakus Ļeņina mauzolejam. Kas tajā ir slikts?» norādījis I. Krutojs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Eksperti: bieži privātmāju pārdevēji dzīvo ilūzijās

Lelde Petrāne, 28.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ielūkojoties nekustamo īpašumu sludinājumos un ieraugot prasītās summas, potenciālajiem pircējiem nereti ieplešas acis.

Tādēļ biznesa portāls db.lv nolēma aplūkot piedāvājumu privātmāju tirgū Rīgā, skatoties tieši uz dārgāko «galu», un lūgt speciālistu vērtējumu.

1. Cik bieži (šogad un pagājušajā gadā) ir bijuši gadījumi, kad Rīgā esošu privātmāju izdodas pārdot par cenu, kas pārsniedz 260 tūkstošus latu?

ARCO REAL ESTATE tirgus analītiķis Jānis Dzedulis: «VZD darījumu datu bāzē 2011.gadā fiksēti 10 darījumi ar viena dzīvokļa mājām par kopējo summu virs 260 000 LVL. 2012.gada pirmajā ceturksnī ir fiksēts 1 darījums. Pieļaujams, ka reālais darījumu skaits virs šīs summas ir nedaudz lielāks, ņemot vērā faktu, ka bieži vien Zemesgrāmatā tiek norādīta zemāka summa nekā par kādu tiek iegādāts nekustamais īpašums.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekas nav neredzams. Pat siltums. Siltuma izmantošana drošības vajadzībām

Citrus Solutions valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis, 12.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Domāju, ka lielākā daļa lasītāju atceras un ir redzējuši aizgājušā gadsimta par teju vai klasiku kļuvušās asa sižeta filmas Plēsoņa un Terminators. Fantastika? Nereāli? Pasaka pieaugušajiem? Iespējams. Bet dažas lietas šajās grāvējfilmās ir bijušas patiesas. Piemēram, iespēja saredzēt cilvēka acīm nesaredzamo siltuma jeb infrasarkano starojumu.

Pavisam nesen tepat pie mums – Latvijā, Rēzeknē – norisinājās gana spraigi notikumi. Policijai izdevās aizturēt bēguļojošo laupītāju Ralfu Tokaho, izmantojot uz robežsardzes helikoptera uzstādīto termālo kameru – iekārtu, kas uztver objektu izstaroto siltumu. Tika konstatēts siltuma izdales avots kādā Rēzeknes pilsētas nomales dārza mājiņā. Un voila – noziedznieks atrasts, kaut gulēja, domādams, ka ir labi noslēpies.

Tas, ka cilvēks kaut ko neredz, nenozīmē, ka nav iespējams redzēt neredzamo. Ir iespējams! Kā? Izmantojot tehniskus līdzekļus, kas cilvēka acij neredzamo pārvērš saprotamā attēlā. Izklausās gana mistiski. Taču pat dzīvnieku pasaulē ir būtnes, kuras redz ķermeņu siltuma starojumu. Piemēram, čūskas, kurām ir divi acu pāri. Parastās acis (šoreiz ne par tām) un acis (tās pat nav acis, bet bedrītes), ko var salīdzināt ar infrasarkano staru detektoru. Šāda brīnumaina spēja redzēt šķietami nesaredzamo piemīt arī vampīrsikspārņiem, kā arī dažiem kukaiņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iesniedzot gada deklarāciju, iespējams atgūt arī naudu par bērnu pulciņiem un diferencēto neapliekamo minimumu

Žanete Hāka, 28.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad gada ienākumu deklarāciju plāno iesniegt vien katrs otrais iedzīvotājs jeb 57%, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā iedzīvotāju aptauja.

Trešdaļa iedzīvotāju norādījuši, ka deklarāciju šogad neiesniegs, savukārt katrs desmitais (13%) vēl šaubās. Iedzīvotāji visbiežāk norāda (54%), ka neplāno iesniegt deklarāciju, jo gada laikā nav bijuši deklarējami izdevumi. Taču šāds priekšstats varētu būt maldīgs, jo šogad iedzīvotājiem ir iespēja atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākumu nodokli ne tikai par ārstniecības izdevumiem, izglītību un uzkrājumiem privātajai pensijai, bet arī par bērnu pulciņiem jeb interešu izglītību un diferencēto neapliekamo minimumu, kas pārsniedz mēnesī piemēroto.

Biežāk nekā vidēji deklarāciju plāno iesniegt sievietes (62% pretstatā 52% vīriešu) un iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem (66%). Izteikti maza interese iesniegt gada ienākumu deklarāciju (to plāno vien 35%) vērojama iedzīvotāju grupā, kuri saņem zemus ienākumus (līdz 280 eiro pēc nodokļu nomaksas), savukārt ievērojami aktīvāki (70%) uz pārmaksātā iedzīvotāju ienākumu nodokļa atgūšanu ir iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem (500 līdz 700 eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vidēji 79% apdzīvoto mājokļu ir pieejama vanna vai duša, liecina Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) 2011. gada tautas skaitīšanas dati par sadzīves ērtībām (duša vai vanna, tualete ar ūdens novadu) un komunālo pakalpojumu (ūdensvads, apkure) pieejamību.

Rīgas reģionā vanna vai duša ir pieejama 90% mājokļu, Pierīgas reģionā – 82%, Kurzemes reģionā – 77%, Zemgales reģionā – 75%, Vidzemes reģionā – 67%, un Latgales reģionā – 64%. Vislielākais apdzīvoto mājokļu īpatsvars ar vannu vai dušu ir Vangažos, Olainē un Sedā – 98% mājokļu, bet vismazākais – Susāju pag. (10%), Piedrujas pag. (11%), Pededzes un Kalniešu pag. (14%).

Latvijā vidēji 89% apdzīvoto mājokļu ir pieejams ūdensvads. Vislielākais apdzīvoto mājokļu īpatsvars ar ūdensvadu ir Vangažos, Olainē un Sedā – 100%, bet vismazākais – Susāju pag. (15%), Zaļesjes pag. (28%) un Vecumu pag. (30%). Rīgas reģionā ūdensvads ir ierīkots 99% mājokļu, Pierīgas reģionā – 91%, Kurzemes reģionā – 89%, Zemgales reģionā- 85%, Vidzemes reģionā – 80%, Latgales reģionā – 77%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korporatīvo pasākumu un svinību viesiem bieži vien ir maldīgs priekšstats, ka viss norit bez aizķeršanās, bet tas ir mīts.

Lai cik profesionāli pasākums būtu izplānots, vienmēr var notikt neiespējamais – sākot no skudru populācijas un beidzot ar situāciju, kad pasākuma galvenā organizatore pašā atbildīgākajā brīdī iesprūst labierīcībās.

Vairāki pasākumu organizatori dalījās ar saviem pieredzes stāstiem par likstām, misēkļiem un katastrofām, kas notikušas vai veiksmīgā kārtā tika novērstas pasākumu laikā.

Inese Lukaševska, aģentūras Luka dibinātāja:

Pasākumu organizatoram ir jāsaprot, ka, lai cik augstas klases profesionālis viņš būtu, vienmēr pastāv tā saucamie force majeure jeb ārkārtas neparedzamie apstākļi, kas var pilnībā apdraudēt pasākumu gaitu. Piemēram, mums ir bijis, ka zālājā, kurā paredzēts ekskluzīvs pasākums, pēdējā naktī uzrodas skudru populācija. Būtiski ņemt vērā, ka pasūtītājiem vienmēr var rasties vēlme pēdējā brīdī ko mainīt, piemēram, mums ir bijis gadījums, kad pēdējā naktī paprasa nobetonēt 50 metru celiņu no telts līdz jūras krastam, kā iemeslu minot nevēlēšanos sasmērēt ar smiltīm kurpes. Mums ir bijušas prasības pat izpūst lietus mākoņus. Pasākuma organizatoru uzdevums ir izvērtēt vēlmju adekvātumu un spēju to nodrošināt, lai tas nekaitētu pašam pasūtītājam, attiecīgi piedāvājot labāko alternatīvo risinājumu.Mums ir jāspēj prognozēt neprognozējamo – laika apstākļus, spējot nodrošināties pret tiem neatkarīgi no sezonalitātes. Jāsaprot, ka situācijās, kad pasākums notiek ārā, laika apstākļi ne tikai ietekmē tehnisko nodrošinājumu, vizuālo noformējumu, bet arī viesu vēlmi apmeklēt vai neapmeklēt kādu pasākumu. Jāspēj paredzēt cilvēku noskaņojumu un no tā izrietošo darbību vai bezdarbību, proti, būt pārāk pārdrošiem vai gluži pretēji – kūtriem, neiesaistoties nekādās darbībās. Tomēr nav iespējams paredzēt jautājumus, kas ietilpst force majeure kategorijā. Ne vienmēr var paredzēt cilvēku rīcību, un pat pēc 20 darba gadiem šajā lauciņā pārsteigumu netrūkts. Tāpat ir grūti paredzēt uzvedību, piemēram, zvēru vai putnu, ja tādus ir paredzēts iesaistīt pasākumos. Piemēram, mums ir bijis pasākums, kurā līgavas tērpu kolekcijas laikā bija paredzēts, ka virs podiuma lidos balti baloži, kuri skates beigās skaisti nosēžas modelēm uz rokām. Mums par prieku baloži visu izdarīja mēģinājuma laikā, taču varēja būt arī citādi. Toreiz gan dizainere uzstāja, ka baložiem skatē ir jābūt un sliktākajā gadījumā katram viesim tiktu uzšūts jauns uzvalks vai tērps.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zināma CSDD virtuālā velo konstruktora konkursa uzvarētāja

Lelde Petrāne, 18.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) kampaņas Velosipēdu redzi? ietvaros gandrīz pustūkstotis dalībnieki piedalījās konkursā un virtuālā vidē uzkonstruēja drošu savu sapņu velosipēdu. Konkursa galveno balvu – pēc paša autora radītās idejas un velodarbnīcas Miit dzīvē izveidoto braucamrīku jau tuvākajās nedēļās saņems Kristīna Putinceva.

Tāpat viņa balvā saņems CSDD drošas velo braukšanas komplektu (velosaslēdzējs, kameras labošanas komplekts, trīs dažādi atstarotāji, lukturītis un kampaņas Velosipēdu redzi? atstarojošā veste).

Piecus, vislielāko atbalstu Facebook balsojumā ieguvušos velosipēdus vērtēja eksperti no CSDD, velodarbnīcas Miit un SIA McCann Rīga. Pārējie četri, visvairāk balsu saņēmušo braucamo autori – Ingmārs Felcis, Ieva Strazdiņa, Taņa Samoviča un Vladimirs Govorins – saņem CSDD velo drošības komplektu. Ar visiem pieciem konkursa laureātiem CSDD sazināsies personīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) virtuālā vidē piedāvā ikvienam uzkonstruēt savu sapņu velosipēdu. Labākā dizaina autors saņems pilnībā aprīkotu velosipēdu, kas taps pēc izveidotā dizaina parauga.

Velokonstruktors bez maksas pieejams visiem Facebook reģistrētiem lietotājiem, kuri seko CSDD lapai. Lai piedalītos konkursā, sociālā tīkla lietotājiem jāsaliek savs sapņu velosipēds, izvēloties tā rāmi, sēdekli, aksesuārus, krāsu, saslēdzējatslēgu, kā arī savu atstarojošo vesti un ķiveri.

Pabeidzot velosipēda konstruēšanu, tas jāsaglabā nospiežot pogu «saglabāt». Saglabātie velosipēdi piedalās Facebook lietotāju balsojumā. Piecus vislielāko balsu skaitu ieguvušos velosipēdus vērtēs žūrija, kurā būs eksperti no velodarbnīcas Miit, CSDD un SIA McCann Rīga.

Labākā velosipēda dizaina autors balvā saņems velosipēdu, ko pēc uzvarētāja konstruētā parauga un dizaina izgatavos velodarbnīca Miit, bet pārējie četru paškonstruēto braucamo autori saņems CSDD velo drošības komplektu, kurā ir velosaslēdzējs, kameras labošanas komplekts, trīs dažādi atstarotāji, lukturītis un kampaņas Velosipēdu redzi? atstarojošā veste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Populārais teiciens, ka dators ir vainīgs pie manas vājās redzes, ir aplams.

Paši esam vainīgi, ka strādājam kā apmāti un neļaujam nedz sev, nedz acīm atpūsties, tik strikta ir dabiskas redzes skolotāja Vija Buša. Viņas zināšanu bagāžā ir kaudze ieteikumu un secinājumu, kas attiecas uz acu veselību un redzi. Rīgas 1. slimnīcas Arodveselības nodaļas optometriste Varvara Kuple norāda, ka pēdējā laikā no birojos strādājošajiem un citiem darba ņēmējiem ir daudz sūdzību par sausām, žūstošām acīm, graušanas sajūtu. Turklāt nereti gadās ielaistas redzes problēmas nezināšanas pēc. Proti, daudzi nemaz nenojauš, ka viņiem ir slikta redze, un brilles nelieto. Tomēr V. Buša ir pārliecināta, ka ikviens var saglabāt skaidru redzi un pat tikt vaļā no brillēm, taču tam ir nepieciešama, pirmkārt, pārliecība, ka tas ir iespējams, un, otrkārt, ir jāpiestrādā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs ceturtais krājējs līdz šim izmantojis iespēju atgūt daļu no nomaksātā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN), liecina Swedbank veiktā iedzīvotāju aptauja.

Tā līdz šim ir bijusi lieliska papildu motivācija, lai savlaicīgi parūpētos par savu un ģimenes nākotni, kā arī iespēja saņemt papildu naudu, ko novirzīt uzkrājumam vai kādam pirkumam. Arī šogad ir iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus krājējiem, tomēr nosacījumi ir nedaudz mainījušies. Kas jāzina, skaidro Swedbank Investīciju un apdrošināšanas jomas vadītājs Kristaps Kopštāls.

Latvijā vidēji katrs piektais ekonomiski aktīvais iedzīvotājs veido uzkrājumus pensiju 3.līmenī, un pieaug iedzīvotāju skaits, kuri izvēlas veikt iemaksas uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā. Iedzīvotāji, kuri veic iemaksas šajos ilgtermiņa uzkrājuma produktos, var izmantot valsts nodrošināto iespēju saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu. Arī par 2018. gadā veiktajām iemaksām ir iespēja atgūt pārmaksāto IIN. Tā kā ir mainījusies IIN likme, tad par šī gada iemaksām varēs atgūt nevis 23%, bet 20%. Esošo zemo procentu likmju laikā, 20% IIN atmaksa arī ir ļoti laba motivācija veidot uzkrājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam dzīvē mēdz rasties situācijas, ka draugi, paziņas vai klienti finanšu grūtību dēļ kavē vai neveic norēķinus par izsniegtiem aizdevumiem, sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādātājām precēm. Dažkārt kreditors, cenšoties nesabojāt attiecības ar parādnieku, vilcinās sākt parāda atgūšanas procesu. Caur parādu atgūšanas portālu www.atgustinaudu.lv varat atrisināt šo situāciju.

Parāda atgūšanas procesa atlikšana var novest pie parādu krāšanās un to apmēra pieauguma, un, kad beidzot tiek pieņemts lēmums par parādu piedziņu, daļai iekavēto parādu atgūstamā summa ir pieaugusi pat vairākas reizes. Kreditori, kuri nepadodas un cenšas saviem spēkiem atgūt atliktos parādus, bieži saskaras ar tādām situācijām kā parāda atmaksas termiņa atlikšana vai parāda neatgūšana. Mēdz gadīties, ka parāds ir jānoraksta, jo parādnieks ir pasludinājis maksātnespējas procesu. Pieredzes un iemaņu trūkuma dēļ kreditors tomēr galu galā vēršas pie profesionāļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Policija: Traģēdijas iemesls Saulkrastos ir klaji noziedzīga rīcība

Zane Atlāce - Bistere, 06.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins piektdien preses konferencē apstiprināja, ka pašlaik notiek sprādzienā Saulkrastu novadā bojā gājušo identificēšanas darbi un līdz šim ir atpazīts viens vīrietis un tas ir pieredzējušais pirotehniķis Ilmārs Āboliņš.

Zināms, ka bojā gājuši ir divi vīrieši (no tiem viens pusaudzis) un trīs sievietes. A. Grišins informēja, ka ar pirotehniku I. Āboliņa ģimenē bija saistīti trīs cilvēki ģimenē, viņiem piederēja divi uzņēmumi – Svētku aģentūra, kurai licence bija līdz šā gada vasarai. Jau pavasarī šajā uzņēmumā tika konstatēti pārkāpumi, uzieta prettiesiska pirotehnikas glabāšanas noliktava un licence atņemta. I.Āboliņam piederēja vēl viens uzņēmums - Pyro Power, kam ir gan mazumtirdzniecības veikals, gan noliktava Tukuma pusē, kur drīkst glabāt sprādzienbīstamas vielas. Šīs vietas tika pārbaudītas un pārkāpumi netika konstatēti.

«Cilvēki bija izveidojuši nelikumīgu noliktavu vai glabātuvi dzīvojamā mājā, kas ir klaji pretrunā ar visiem normatīviem un drošības pasākumiem. Tā ir klaja noziedzīga rīcība. Apjomus, kas atradās mājās, noteikt ir grūti, to noteiks ekspertīze,» informēja A. Grišins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

8. aprīļa rītā pirms muitnieku nomaiņas Terehovas muitas kontroles punktā sākās kratīšanas un aizturēts apkaunojoši liels korupcijas shēmā iesaistītu muitnieku skaits – 29. Kopš tās dienas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme vairākās intervijās ir centusies marginalizēt notikušā nozīmi, pretojoties muitas vadības atstādināšanai un Terehovā pieķerto kukuļdošanu saucot par "piecīšu ņemšanas tradīciju", 23.aprīlī raksta laikraksts Diena.

Patiesībā Terehovas muitnieku organizētajam grupējumam bijis pakalpojumu izcenojums, izstrādāta shēma kukuļu slēpšanai un sadalei, kas katram muitniekam mēnesī pie algas nodrošināja 2000 līdz 3000 eiro no "obščaka", kas pārmaiņus slēpts muitas punkta virtuvē, tualetē vai garderobēs, naudu sametot cepurē vai kastē, Diena uzzināja no oficiāla avota, kas ieņemamā amata dēļ ir informēts par izmeklēšanas detaļām.

Informāciju par muitnieku iekasēto kukuļu "obščaku" jeb kopējo katlu, kurā visa maiņa samet dežūras laikā iekasētos kukuļus, lai pēc tam sadalītu, VID Iekšējās drošības pārvalde bija konstatējusi mēnešiem ilgušas operatīvās darbības rezultātā, tieši tādēļ operāciju Terehovā 8. aprīļa rītā bija svarīgi veikt, pirms kukuļu fonds tiek sadalīts un maiņa izklīst pa mājām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar NP Properties valdes priekšsēdētāju Elitu Moiseju

Lelde Petrāne, 05.06.2015

Elita jaunu uzrāvienu spēj sevī rast, aktīvi atpūšoties pie dabas, pirtī un esot kopā ar savējiem.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja. NP Properties ir vienīgais uzņēmums Latvijā, kuram pieder industriālo parku tīkls. Industriālie parki top bijušo rūpnīcu atjaunotajās teritorijās. NP Properties galvenie un lielākie klienti ir ražošanas uzņēmumi. «Tas šajā darbā man personīgi un mūsu komandai sniedz vislielāko gandarījumu - redzēt kā mūsu parkos top un tiek radīts,» atzīst Elita Moiseja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pētniece: Saraksts ar Latvijai nevēlamiem Baltkrievijas pilsoņiem ir rūpīgi izsvērts un izskatīts

LETA, 01.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko dēla Viktora Lukašenko iekļaušana Latvijai nevēlamo personu sarakstā liecina, ka saraksts ir rūpīgi izsvērts un izskatīts, tādu viedokli pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Beāte Livdanska.

Livdanskas ieskatā, saraksts veidots, ņemot vērā amatpersonu atbildību par represijām, kas tiek vērstas pret civiliedzīvotājiem, gan arī par dalību neleģitīmajās prezidenta vēlēšanās.

Tāpat pētniece akcentēja, ka saraksts dod skaidru signālu, ka Latvija, līdzās Lietuvai un Igaunijai neatbalsta situāciju, kāda pēc prezidenta vēlēšanām 9.augustā ir izveidojusies Baltkrievijā. Tas ir simbolisks un politisks žests, lai parādītu, kāda ir Latvijas nostāja un, ka tā neatbalsta Lukašenko režīmu, neleģitīmās vēlēšanas un politieslodzīto aizturēšanu, norādīja pētniece.

To, kādas varētu būt Latvijas un Baltkrievijas turpmākās ekonomiskās attiecības, rādīs laiks un Baltkrievijas valdības turpmākā rīcība, norādīja pētniece, uzsverot, ka tad, kad tika paziņoti oficiālie rezultāti un situācija Baltkrievijā attīstījās, Latvija bija piesardzīga savā nostājā, bet atvērta politiskā dialoga veidošanai arī pa diplomātiskajiem kanāliem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Novicāns: Maksātnespējas administratori publiski ir padarīti par peramajiem zēniem

Māris Ķirsons, 27.08.2018

Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas priekšsēdētājs un maksātnespējas administrators Kaspars Novicāns.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No mantas un naudas atbrīvotiem maksātnespējīgiem subjektiem kreditori nevar un nevarēs atgūt parādus, atgūt vairāk naudas neļaus arī nedz valsts amatpersonas mantijas uzlikšana administratoriem, nedz viņu eksaminēšana, nedz viņu pasludināšana par blēžiem, nedz viņu skaita samazināšana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas priekšsēdētājs un maksātnespējas administrators Kaspars Novicāns. Viņaprāt, nepareizs situācijas novērtējums ved vēl lielākā purvā, jo ne jau administratori ir tie, kuri maksātnespējīgos uzņēmumus ir padarījuši tukšus, taču daļa politiķu savu neizpratni un neizdarību grib novelt uz citu – administratoru – pleciem, tos vainojot visās nebūšanās.

Kā vērtējat notiekošo maksātnespējas jomā?

Skaļi lozungi un paziņojumi par «vainīgo atrašanu», bez nekāda taustāma rezultāta. Masu psihoze, kuru pastiprināja kāds savulaik Deloitte veikts pētījums par maksātnespējas nozari, ar kura palīdzību sabiedrībai zināmā mērā tendenciozi tika nodota vēsts, ka administratori valstij nodarījuši zaudējums 655 miljonu eiro apmērā. Un šādas situācijas izveidē bez tiesas par vainīgajiem tika pasludināti maksātnespējas administratori. Tajā pašā laikā netika manītas kādas ierosinātas skaļas krimināllietas par tik vērienīgu izzagšanu, ko būtu veicis kāds administrators, jo tā dēvētā Trasta komercbankas lieta jau bija krietni vēlāk. Vairākus gadus Latvijā notiek liela rosība saistībā ar maksātnespējas sfēru. Tiek mainītas normatīvo aktu prasības, tiek izvirzītas citādākas prasības maksātnespējas administratoriem, bet rezultātu no šiem pasākumiem ir ļoti maz. Gluži kā tautas sakāmvārdā: liela brēka, maza vilna. Skumji, bet visi maksātnespējas administratori publiski ir padarīti par «peramajiem zēniem» un vienīgajiem vainīgajiem par to, ka Latvijā neieplūst investīcijas tik, cik gribētos, ka maksātnespējas procesā tiek atgūtas «kapeikas» un kaut ko spēj atgūt nodrošinātie kreditori, bet tukšā paliek nenodrošinātie. Administratoriem valsts uzlika valsts amatpersonas mantiju ar domu, ka nu tik būs uzlabojumi. Diemžēl tādējādi nozari pameta arī daudzi pieredzējuši maksātnespējas procesa administratori, kuri vienlaikus bija arī advokāti. Pasniegts tas tika tā, ka viņi ir blēži, kuri nevēlas iesniegt valsts amatpersonas deklarācijas. Deklarācijas tika ieviestas, lai publiski parādītu, cik nopelna administratori, kaut arī to šodien var redzēt jebkurš, ieejot Maksātnespējas kontroles dienesta mājaslapā, kur ir redzams, cik katrā maksātnespējas procesā saņem katrs administrators. Kāpēc valstij ir vajadzīgas divas paralēlas sistēmas, kur katra no tām prasa zināmus resursus to uzturēšanā? Maksātnespējas kontroles dienestam «iedeva» lielākas pilnvaras administratoru kontrolēšanā. Lai šī iestāde varētu vairāk kontrolēt, tai palielināja finansējumu, kura gada apmērs jau pārsniedz visu administratoru gada laikā saņemto algu summu kopā. Šī iestāde regulāri ziņo par konstatētajiem administratoru pārkāpumiem, bet tiek noklusēts, vai šiem tā saucamajiem daudzajiem pārkāpumiem vispār ir ekonomiska rakstura ietekme uz administrētajiem procesiem. Bieži vien tās ir formāla rakstura kļūdas, bet statistika veidojas. Diemžēl, bet neviena no šīm reformām nesasniedza izvirzīto mērķi – kreditori neatgūst no maksātnespējīgajiem uzņēmumiem vairāk. Kreditori vēlas atgūt vairāk, bet ne jau administratori ir tie vainīgie, kuru dēļ tiek atgūts tik, cik tiek atgūts. Administratorus var ietērpt valsts amatpersonu mantijā, var tiem likt aizpildīt ienākumu deklarācijas kā valsts amatpersonām, var tiem likt reizi divos gados kārtot eksāmenu, taču tik un tā kreditori vairāk naudas nesaņems.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Būvuzņēmums Restaurators valdes priekšsēdētāju Mareku Mamaju

Lelde Petrāne, 24.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Mareks Mamajs, AS Būvuzņēmums Restaurators valdes priekšsēdētājs. «Mēs noteikti varam palepoties ar to, ka AS Būvuzņēmums Restaurators šobrīd ir ne tikai vecākais un štata restauratoru ziņā lielākais, bet arī tradīcijām bagātākais mākslinieciskās restaurācijas uzņēmums Latvijā. Iespējams, ka mēs pat esam vienīgie, kas tā droši var teikt, ka strādājam kopš 1951.gada. Un tie nav tikai tukši vārdi vien. Piemēram, nozarē pazīstamais restaurācijas darbu vadītājs un mūsu kolēģis Valdis Uzariņš pagājušā gada nogalē nosvinēja 40 gadu jubileju, kopš viņš strādā šajā uzņēmumā. Manuprāt, tas ir rādītājs,» norāda M. Mamajs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Pļaviņiešiem sava Gaismas pils - modernākā sirsniņmāja reģionā

Dienas Bizness, 21.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pļaviņās, parkā pie novada kultūras centra, atvērta jaunuzbūvētā sabiedriskā tualete. Tā šobrīd ir modernāk aprīkotā reģionā, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Tualete esot uzbūvēta saskaņā ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansētās Latvijas — Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas atbalstīto projektu Zaļā pilsētvide, saistībā ar kuru turpina labiekārtot pilsētas skvēru. Pļaviņu novada domes plānu, ekonomikas, attīstības speciāliste Ludmila Lencberga informējusi, ka šī objekta būvniecībai sākotnēji bija paredzēti 48 576 lati, no šīs summas piecus procentus piešķīra valsts, 85 procenti ir fonda, bet desmit — Pļaviņu novada domes finansējums. Pēc rīkotajiem iepirkuma konkursiem būvdarbiem, aprīkojumam un teritorijas labiekārtošanai objekts izmak­sāja 63 499 latus. Starpību no sava budžeta atvēlēja pašvaldība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līgo vakarā reliģiskā organizācija Jaunā paaudze Mežaparka estrādē rīkos lūgšanu pasākumu Atver acis - patiesība par okultismu, kura laikā aptuveni 150 cilvēku aizlūgs «par senču okultajiem grēkiem un lūgs par Latvijas tautas atbrīvošanu no ļaunajiem gariem».

Pašvaldības SIA Rīgas meži «ļauno garu izdzinējiem» Mežaparka estrādi izīrējuši par 150 latiem.

Rīgas mežu pārstāve Elga Zēģele norādīja, ka organizācija vērsusies uzņēmumā ar lūgumu atļaut izmantot estrādes teritoriju lūgšanām, kā arī nodrošināt tualetes. «Viņi neizmantos iekštelpas, nav paredzēta arī ēdināšana, no kuras varētu rasties atkritumi - vienīgais infrastruktūras objekts, ko viņi plāno izmantot, ir tualete,» zemo nomas maksu skaidroja Zēģele un uzsvēra: «Mēs šo pasākumu nerīkojam, tikai dodam tam vietu. Neko sliktu mēs tur neredzam.»

Rīgas mežu valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš uzsvēra, ka 23.jūnijā Mežaparks būs visnotaļ tukšs - Jāņu svētdienā neviens cits pasākums pieteikts neesot un arī līgošanas pasākumi vai Jāņu svinības šeit parasti nenotiek. «Mēs cenšamies Mežaparkā neatbalstīt līgo pasākumus, jo ir grūti kontrolēt teritoriju. Cilvēki dzer alu, kurina ugunskurus, tāpēc meža drošības dēļ šos pasākumus labāk novirzīt tuvāk krastmalai.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Rinkēvičs: Tagad svarīgākais skaidrot sabiedrībai eiro ieviešanu

LETA, 09.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par Latvijas uzaicināšanu pievienoties eirozonai, ļoti būtiski ir sabiedrībai turpināt skaidrot pievienošanos Eiropas Savienības (ES) vienotajai valūtai, uzsver ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Kā uzsvēra Rinkēvičs, nevar uzskatīt, ka pēc oficiālā lēmuma pieņemšanas vairs nekas nebūtu jādara, lai vairotu sabiedrības atbalstu vienotajai valūtai. Tieši otrādi - šis ir ļoti būtisks jautājums, un sabiedrībai ir jāskaidro daudzas lietas saistībā ar šo soli. Piemēram, arī par to, kāds būs valūtas kurss, par ko daudziem sabiedrībā ir neskaidrība. «Negribētu, lai rīt, 10.jūlijā, mēs uzskatītu, ka lēmums ir pieņemts un tāpēc mēs vairs sabiedrībai vispār neskaidrosim, kādēļ mūsu interesēs ir pāriet uz eiro,» viņš pauda.

Tāpat līdz eiro ieviešanu Latvijas iedzīvotāji būtu jāiepazīstina ar eiro izskatu, jo ir tādi, kas nemaz nezina, kāds tas izskatās, pauda ministrs. Pēc viņa domām, sabiedrība jāiepazīstina gan ar naudas izskatu, gan arī ar drošības pazīmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Satiksmes organizēšanai nepietiek ar spēju bruģī ieskrūvēt stabiņu

Guntars Gūte, Diena, 31.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM: Būs šis vai cits akcionārs, galvenais – «nenoraut» budžetu

Sandris Točs, speciāli DB, 12.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Būs šis vai cits akcionārs, bet Finanšu ministrijas pozīcija ir tāda, ka mēs šī darījuma dēļ nekādā gadījumā negribētu sākt budžeta procesu no jauna,» tā intervijā DB par Latvijas nacionālās aviokompānijas sāgu saka Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (Vienotība).

Fragments no intervijas

Esat tikko atgriezies no Vienotības frakcijas sēdes, kur šis jautājums tika apspriests. Vai paredzat, ka tiks slēgts darījums ar AirBaltic finanšu investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu?

Esam vēl krietni tālu, lai šis darījums tiktu apstiprināts. Visas iesaistītās puses tagad mēģina saprast, kāds būtu labākais tautsaimnieciskais risinājums. Viena ir AirBaltic situācija, vēl viena ir Satiksmes ministrijas situācija un vēl viena ir politiskās vides situācija. Visas politiskās partijas tagad mēģina aptvert faktus. Šodien bija tikšanās Gausa (AirBaltic izpilddirektors Martins Gauss – red.) kungam ar ZZS frakciju. Cik man ir zināms, arī citi ar viņu tiksies. Šobrīd Vienotība iztaujāja Satiksmes ministrijas valsts sekretāru, kas ir tiešais valsts kapitāla daļu pārvaldnieks nacionālajā aviokompānijā. Galvenais lēmums būs pirmdien valdības sēdē, uz kuru saskaņā ar valdības lēmumu Satiksmes ministrija virza priekšlikumu, apstiprināt šo investoru un arī paketi par valsts aizdevumu un iekļaut nākamā gada budžeta paketē aizdevuma kapitalizāciju lidsabiedrībā AirBaltic – kā daļu kapitalizāciju. Ņemot vērā, ka šie ir ļoti sarežģīti lēmumi, pašlaik visi mēģina salikt kopā tās informācijas druskas, kas šobrīd ir pieejamas. Klausās gan to, ko saka aizgājušais ministrs, gan to, ko saka premjere un kompānijas akciju turētājs un mēģina pieņemt labāko lēmumu. Pāragri teikt, ka šobrīd būtu pieņemts kāds gala lēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izredzēto vidū, kam paveicies atgūt savus noguldījumus bankrotējušā Latvijas Krājbankā jau pēc tās slēgšanas, ir Latvenergo, airBaltic, Venden, Privatizācijas aģentūra un uzņēmēja Irēna Pulkinena, ziņo vesti.lv.

Jau iepriekš intervijā Delovie Vesti (Деловые Вести) bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis atzina, ka 109 miljonus latu atguvuši lielie bankas klienti. Viņu vidū gan nav, piemēram, komponista Raimonda Paula. «Tā man arī pēc tam teica – ja R. Pauls būtu sēdējis klusu, arī būtu dabūjis savu naudu,» iepriekš laikrakstam atzinis I. Priedītis.

Tikmēr FKTK pārstāvji norāda – kopumā laikā no 17. līdz 22. novembrīm 2011. gadā FKTK saņēma aptuveni sešus tūkstošus bijušo Latvijas Krājbnakas klientu iesniegumu par noguldīto līdzekļu atgūšanu. Līdzekļu atmaksa notika pēc stingriem kritērijiem – naudu saņēma pensiju fondi, bankas, kurām bija korespondējošie konti Latvijas Krājbankā, kā ar tika izmaksāti līdzekļi saimnieciskai darbībai (50 lati dienā). Tāpat komisija ļāva izmaksāt līdzekļus tiem klientiem, kuriem banka uzsāka maksājumus 17. - 21. novembrī. Fakts, ka kleinti saņēma naudu vēlāk, pēc bankas slēgšanas, nemainot pašu lietas būtību – darbība par pārskaitījumu tika fiksēta lidz 21. novembrim, skaidroja komisijas pārstāve Marija Makareviča.

Komentāri

Pievienot komentāru