Jaunākais izdevums

Ir laicīgi jāgatavojas nākamgad gaidāmajam «sastrēgumam» Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš atzīmēja, ka ES fondu apguvē jau palaista garām vasara, kad varēja uzsākt daudzu projektu realizāciju gan pašvaldībās, gan uzņēmējdarbībā. Tādejādi konkursus uz projektiem varēs izsludināt vien rudenī un reālos darbus uzsākt nākamgad pavasarī.

Tādejādi, pēc premjera teiktā, nākamgad ES fondu apguvē gaidāms «sastrēgums», kam laicīgi jāgatavojas. Jārēķinās gan ar darbinieku trūkumu celtniecības nozarē, gan ar augstākām būvniecības izmaksām un konkurenci.

Kučinskis arī piebilda, ka kavēšanās ar ES fondu apguvi ir galvenais iemesls ne tik straujai ekonomikas izaugsmei kā bija prognozēts gada sākumā, veidojot 2016.gada budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedoklis: ES fondi un daudzgadu budžets – ko varam gaidīt pēc 2020. gada?

Nils Sakss, Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors, 10.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav šaubu, ka abos iepriekšējos Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodos šis finansējums devis būtisku ieguldījumu Latvijas attīstībai – ES fondi veido ap 70% no kopējām publiskajām investīcijām valstī.

Turklāt krīzes laikā ES fondu finansējums bija gandrīz vienīgais publisko investīciju avots, kas nodrošināja attīstību. Tā, piemēram, 2007. – 2013. gada plānošanas periodā ieguldīti vairāk kā 4,5 miljardi eiro, nodrošinot infrastruktūras attīstību, sociālās un izglītības jomas atbalstu un radot vairāk kā 5000 jaunas darba vietas iedzīvotājiem.

Tomēr pēdējā laikā, kad zināms, ka ES izaugsmes tempi kļūst lēnāki, arvien aktuālāks kļūst jautājums par to, kas notiks pēc 2020. gada?

Jāsaka, ka uz jautājumu par to, cik liels būs ES fondu finansējums nākamajā ES daudzgadu budžetā no 2021. līdz 2027. gadam, pašlaik atbildi dot nav iespējams. Ir pārāk daudz nezināmo. Vienīgais, ko pašlaik varam darīt, ir prognozēt dažādu procesu norisi un to ietekmi uz ES budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 13. oktobrī, Ministru kabineta ārkārtas sēdē valdība apstiprināja 2017. gada valsts budžeta projektu, kā arī likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam. Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,066 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,367 miljardi eiro, informē Finanšu ministrijā.

«Strādājot pie nākamā gada budžeta, valdībai ir izdevies pieņemt svarīgus lēmumus mūsu valsts turpmākajai attīstībai. Ir rasts papildu finansējums tādām sabiedrībai būtiskām prioritārām jomām kā aizsardzība un drošība, veselība un izglītība. Lielu daļu no šiem līdzekļiem mums izdevās rast, rūpīgi pārskatot esošos izdevumus nozarēs un ieviešot vairākus pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai. Pozitīvi, ka no nākamā gada mums būs arī fiskālā nodrošinājuma rezerve,» norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Salīdzinot ar 2016. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 664 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 681 miljonu eiro lielāki kā šogad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šonakt pēc aptuveni 20 stundas ilgas sēdes pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā plānotie ieņēmumi ir lielāki nekā 8 miljardi eiro, savukārt izdevumi - ap 8,4 miljardiem eiro, līdz ar to plānots budžeta deficīts.

Deputāti budžeta pieņemšanu sagaidīja ar ovācijām. Par budžeta apstiprināšanu balsoja 59 koalīcijas parlamentārieši, bet pret bija 36 opozīcijas deputāti.

Saeima sāka skatīt budžeta jautājumus trešdien no rīta plkst.9, tomēr sēde ieilga, opozīcijas deputātiem prasot balsot par ļoti daudziem priekšlikumiem. Koalīcija arī noraidīja vairākus opozīcijas piedāvājumus pārtraukt sēdi un turpināt budžeta izskatīšanu ceturtdienas rītā, izvēloties strādāt naktī. Kopumā deputāti pieņēma 59 likumus - nākamā gada budžetu, vidējā termiņa budžeta ietvaru, kā arī 57 saistīto likumu grozījumus.

Parlamentārieši debatēja par pretrunīgākām iecerēm un ierosinājumiem par papildu finansējumu dažādiem projektiem. Opozīcija kritizēja tā dēvētās "deputātu kvotas", kā arī lojalitātes grozījumus Izglītības likumā, ieceri ļaut darboties mikrouzņēmumu nodokļa režīmam tikai līdz 2019.gadam un citas ieceres. Koalīcijas deputāti un ministri mēģināja atspēkot kritiku un pamatot ieceres.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reizniece-Ozola: Nākamā gada budžets ir solījumu pildīšanas budžets

Zane Atlāce - Bistere, 10.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta ārkārtas sēdē valdība izskatīs 2017. gada valsts budžeta projektu, kā arī likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam. Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,066 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,367 miljardi eiro, informē Finanšu ministrijā.

Salīdzinot ar 2016. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 664 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 681 miljonu eiro lielāki nekā šogad.

«Nākamā gada budžets ir solījumu pildīšanas budžets. Tā prioritātes ir reformas veselības un izglītības jomās, kā arī sabiedrības drošība un demogrāfijas jautājumi. Būtiski, ka lielu daļu no šīm jomām nepieciešamajiem līdzekļiem mums izdevās rast, rūpīgi pārskatot esošos budžeta izdevumus nozarēs, kā arī ieviešot vairākus pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai,» norāda finanšu ministre Dana Reizniec-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jauniem atbalsta pasākumiem paredzēts novirzīt vēl 600 miljonus eiro

Lelde Petrāne, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 2. jūnijā, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par pasākumiem COVID-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai. Tā mērķis ir apstiprināt pasākumu kopumu, kas ļautu pārvarēt COVID-19 krīzi un veicinātu ekonomikas atlabšanu pēc tās.

Kopā ar jau iepriekš finanšu ministra vadītajā grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam un pēc tam valdībā apstiprinātajiem lēmumiem pasākumiem atvēlēti 2,062 miljardi eiro. Pasākumi ir vienreizēji, terminēti un tie plānoti trīs pamatblokos – nozaru modernizācija, infrastruktūras uzlabošana un atbalsts personu esošas situācijas saglabāšanai (pabalsti).

"Vīruss vēl nav pilnībā atkāpies, bet mums jāraugās uz priekšu. Šobrīd ir svarīgi atbalstīt mūsu uzņēmējus un iedzīvotājus, dodot iespēju īstenot nozīmīgus projektus, uzlabojot apkārtējo vidi un nodrošinot pēc iespējas plašākas nodarbinātības iespējas. Līdz šim apstiprinātajiem pasākumiem paredzēts finansējums 966,46 miljoni eiro no valsts budžeta līdzekļiem un 496 miljoni eiro no Eiropas Savienības (ES) fondu pārdalēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rīgas pilsētas integrētas transporta sistēmas attīstībai pieejami 83 miljoni eiro

Žanete Hāka, 27.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai samazinātu sastrēgumus uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērstu infrastruktūras pārrāvumus esošo pilsētas maģistrālo ielu tīklā, no Kohēzijas fonda (KF) paredzēti vairāk nekā 70 miljoni eiro transporta sistēmas attīstībai.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu Rīgas pilsētas pašvaldībai pieteikties KF finansējumam projektu īstenošanai, informē CFLA.

Ar KF līdzfinansējumu līdz 85% no kopējām attiecināmajām projektu izmaksām Rīgas pilsētā paredzēts veikt transporta infrastruktūras izbūvi, pārbūvi un atjaunošanu, nodrošinot integrētas transporta sistēmas veidošanu un pilsētas centrālās daļas atbrīvošanu no tranzīta satiksmes, mazinot maģistrālo ielu fragmentāro raksturu, uzlabojot transporta infrastruktūras tehniskos parametrus un satiksmes drošību. Plānots, ka šī pasākuma ietvaros Rīgā kopumā tiks rekonstruēti vai izbūvēti tilti, pārvadi un tuneļi 3,8 km garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības fondu finansējums Latvijas ceļiem nākamgad beidzas, valsts finansējums ir nepietiekams, tāpēc steidzami nepieciešams pieņemt lēmumu par Valsts autoceļu fonda atjaunošanu, lai novērstu autoceļu tīkla sabrukšanu, aģentūru LETA informēja Saeimas «Vienotības» frakcijas deputāts un bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Šodien darbu sāks Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ietvaros izveidotā Autoceļu darba grupa, vienlaikus Matīss ir iesniedzis priekšlikumu likumprojektam «Grozījumi «Likumā par autoceļiem»». «Tie ir divi konkrēti soļi ceļā uz Valsts autoceļu fonda atjaunošanu,» uzsvēra Matīss.

Deputāts skaidroja, ka «Likumā par autoceļiem» ierakstītais Valsts autoceļu fonds eksistē, bet tam netiek piešķirts likumā paredzētais finansējums - 80% no dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa un visi pārējie autovadītāju maksājumi, jo šie līdzekļi tiek «ielikti» kopēja valsts budžetā. Savukārt, tas, cik liels finansējums tiks piešķirts autoceļiem tiek skatīts konkrētā gada budžeta kontekstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij pagaidām nav līdzekļu, ar ko finansēt ģimeņu mājokļu programmu 2017.gadā.

Valdība šodien uzklausīja ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) ziņojumu par iespējām nākamgad finansēt mājokļu programmu. Ekonomikas ministrs stāstīja, ka nepietiks ar iepriekš plānotajiem ieņēmumiem no termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecības.

«Nākamgad programmai nepieciešami 8,5 miljoni eiro, no kuriem 2,5 miljoni eiro tiks ņemti no termiņuzturēšanās atļaujām. Līdz ar to trūkst seši miljoni eiro. Ekonomikas ministrija piedāvāja sašaurināt to personu loku, kas varētu pretendēt uz valsts galvojumu mājokļu programmā, taču šis priekšlikums tika noraidīts. Man nav risinājuma, kur ņemt naudu. Neuzņemos to meklēt Ekonomikas ministrijas apcirkņos. Tāpēc mums visiem jādomā, kur ņemt trūkstošos līdzekļus,» uzsvēra Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

IZM prioritātēm nākamā gada budžetā pieprasa kopumā teju 137 miljonus eiro

LETA, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir iesniegusi pieprasījumu prioritāro pasākumu īstenošanai nākamā gada budžetā aptuveni 137 miljonu eiro apmērā, informēja ministrijā.

IZM kā vienu no nākamā gada nozīmīgākajām prioritātēm izvirzījusi pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanu pirmsskolas izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, kā arī augstākajā izglītībā. Pēc ministrijā sniegtās informācijas, kopumā šim mērķim 2021.gadam nepieciešami vairāk nekā 45 miljoni eiro.

IZM norādīja, ka pedagogu darba samaksas palielināšana ļaus piesaistīt izglītības sistēmai jaunus pedagogus, motivēs palikt strādāt izglītības sistēmā augsti kvalificētus pedagogus, tādējādi novēršot speciālistu trūkumu.

Ierīces un internetu skolēniem jānodrošina valstij 

Izglītības un zinātnes ministrija gatavo izmaiņas Izglītības likumā, kas noteiktu, ka attālināta...

Tāpat ministrijas ieskatā, būtiski ir pakāpeniski tuvināt pedagogu darba samaksu Eiropas Savienības valstu vidējai pedagogu darba samaksai. IZM uzsvēra, ka zemākā mēneša darba algas likme tiek paaugstināta pakāpeniski un 2022.gada 1.septembrī tā indikatīvi varētu pieaugt līdz 900 eiro.

Savukārt normatīviem regulējumiem atbilstošs finansējums augstskolām un koledžām ir nepieciešams konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai, tajā skaitā akadēmiskā personāla atjaunotnei un ārvalstu akadēmiskā personāla piesaistei, klāstīja ministrijā.

Vienlaikus IZM būtiska prioritāte ir finansējuma piesaiste valsts pētījumu programmu īstenošanai, lai nodrošinātu nozaru politikas prioritāšu īstenošanu un rastu zinātniski pamatotus risinājumus aktuāliem nozaru izaicinājumiem.

Ministrijā uzsvēra, ka papildu finansējums pieprasīts arī zinātniskās darbības nodrošināšanai - fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu īstenošanai. Īstenojot fundamentālo un lietišķo pētījumu projektus tiks nodrošināta zinātnes kapacitāte, sniegts ieguldījums tautsaimniecības transformācijā uz augstāku pievienoto vērtību un eksporta nozaru konkurētspējas paaugstināšanā.

Pēc IZM paustā, prioritāro pasākumu sarakstā iekļauts arī augstākās izglītības finansēšanas trešā pīlāra pieaugums, lai motivētu Latvijas augstākās izglītības iestādes piedalīties starptautiskos konkursos, kas būtiski sekmē Latvijas augstākās izglītības iestāžu atpazīstamību un paaugstina to starptautisko konkurētspēju, veicinot jaunu zināšanu apriti un to rašanos.

Šādos projektos piesaistītais starptautiskais finansējums un valsts budžeta līdzfinansējums uzskatāms par nozīmīgu attīstības finansējumu ne tikai attiecīgajai augstskolai, bet Latvijas augstākās izglītības sistēmai kopumā, atklāja ministrijā.

Kopumā šo pasākumu īstenošanai 2021.gadā pieprasīti 24 miljoni eiro, no tiem valsts pētījumu programmu īstenošanai paredzēti astoņi miljoni, fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu īstenošanai - 15 miljoni, savukārt augstākās izglītības finansēšanas trešā pīlāra pieaugumam - viens miljons.

Tāpat ministrijā informēja, ka viens no svarīgākajiem IZM uzdevumiem ir arī valsts funkciju sporta nozarē izpildes nodrošināšana. Pēc IZM paustā, papildu finansējums vairāk nekā 2,8 miljonu eiro apmērā nepieciešams sporta federācijām un sporta pasākumiem, augstas klases sasniegumu sportam, dotācija biedrībai "Latvijas Paralimpiskā komiteja"" pielāgotā sporta attīstībai un dotācija komandu sporta spēļu izlašu nodrošināšanai.

Vienlaikus papildu finansējums nepieciešams arī dalības maksas nodrošināšana Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN) asociētās valsts statusā. Tāpat kā svarīgs uzdevums izvirzīts mērķis izveidot ilgtermiņa atbalsta programmu darba ar jaunatni kapacitātes stiprināšanai pašvaldībās, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, uzlabojot pakalpojumu pieejamību un jaunatnes darbinieku profesionālo kapacitāti.

Papildu finansējums pieprasīts arī latviešu valodas lietojuma vides paplašināšanai, lībiešu valodas attīstībai un nostiprināšanai, bāzes finansējuma nodrošināšanai profesionālās izglītības programmu īstenošanai, Latvijas skolu jaunatnes un studentu dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un citiem pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Daugavas stadiona pārbūvei nozāģētos kokus kompensēs ar dižstādiem

Zane Atlāce - Bistere, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavas stadiona attīstītāji aicina uz diskusiju par Daugavas stadiona kvartāla attīstību un teritorijas apbūvi, kā arī funkcionāli traucējošo un bojāto koku nozāģēšanu, aizstājot tos ar jaunu koku dižstādījumu izveidi, informē VSIA «Kultūras un sporta centrs «Daugavas stadions»» pārstāve Laura Matusēviča.

Daugavas stadiona rekonstrukcija notiek vairākās kārtās. Pirmās kārtas ietvaros tika pilnībā rekonstruēta Rietumu tribīne, kā arī no jauna uzbūvētas Dienvidu un Ziemeļu tribīnes. Nākošajās attīstības kārtās tiks uzbūvēta ledus halle, vieglatlētikas manēža ar multifunkcionalitāti, vieglatlētikas treniņu laukums, rekonstruēts centrālais sporta laukums, izbūvēts Park&Ride stāvparks, kā arī veikts kopējais teritorijas labiekārtojums un apkārtējo ielu rekonstrukcijas.

Šobrīd īstenotā otrā attīstības kārta paredz ledus halles būvniecību, kuras ietvaros tika izstrādāta kopējā Daugavas stadiona kultūras un sporta kvartāla apbūves attīstības koncepcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Atbalstīta Daugavas stadiona apbūves koncepcija

Zane Atlāce - Bistere, 06.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) ir iepazinusies ar piedāvāto Daugavas stadiona apbūves attīstības priekšlikumu un virzījusi to izskatīšanai Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomē, kura lēmusi konceptuāli atbalstīt telpiskā zonējuma un attīstības vīzijas tālāko virzību.

Daugavas stadiona apbūves attīstības koncepcijā ietverts visas kopējās teritorijas perspektīvais telpiskais apbūves risinājums, plānotā sportistu, publikas un transporta plūsma ikdienas, nelielu sporta pasākumu laikā, kā arī masu pasākumu, kā piemēram, Dziesmu un Deju svētki, norises laikā. Vienlaikus, kopējā teritorijas attīstības koncepcijā ir risināts jautājums par teritorijas revitalizāciju un tās atvēršanu iespējami plašam apmeklētāju lokam. Tādējādi, Kultūras sporta kvartāla Daugavas stadions plānojumā un objektu kopējā attīstībā tiks izmantots vienots redzējums par teritorijas attīstību – teritorijā paredzamajiem objektiem, to apjomiem, izvietojumu, sportistu, transporta un gājēju plūsmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Vispārējās izglītības iestāžu mācību vides uzlabošanai būs pieejami 75 miljoni eiro

Žanete Hāka, 22.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludinājusi ierobežotu projektu iesniegumu atlasi Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotajā Eiropas Savienības (ES) fondu programmā par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu izglītības iestāžu mācību vides pilnveidošanai.

Pašvaldībām pieejamais ERAF atbalsts programmas otrās un trešās kārtas ietvaros ir vairāk nekā 75 miljoni eiro, informē CFLA.

Programmas mērķis ir atbalstīt izglītības infrastruktūras attīstību pašvaldību dibinātās vispārējās izglītības iestādēs – sākumskolās, pamatskolās, vidusskolās un ģimnāzijās, lai sekmētu plānoto kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības satura pakāpenisku ieviešanu.

CFLA izsludinājusi atlasi programmas otrās un trešās kārtas ietvaros - iesniegt projektus ir uzaicinātas un tiks aicinātas reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības un vairākas novadu pašvaldības. Otrās kārtas ietvaros projektus iesniegs Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Dobeles, Gulbenes, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Līvānu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Saldus, Siguldas, Smiltenes, Talsu, Tukuma un Valkas novada pašvaldība, savukārt trešās kārtas ietvaros - Ādažu, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Salaspils un Viļakas novada pašvaldības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Augstskolām kapacitātes un studiju vides stiprināšanai būs pieejami 135 miljoni eiro

Žanete Hāka, 17.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas augstākās izglītības un pētniecības iestādes ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu īstenos pasākumus to institucionālās kapacitātes stiprināšanai, kā arī uzlabos studiju vidi, lai palielinātu modernizēto studiju programmu skaitu zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas (STEM) jomā.

Abu programmu ietvaros pašreiz pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums ir vairāk nekā 135 miljoni eiro.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi projektu iesniegšanu divās ES fondu programmās, nosūtot uzaicinājumus augstskolām un pētniecības organizācijām sagatavot un iesniegt projektus. Projekti jāiesniedz CFLA līdz 15. jūnijam.

Programmā pētniecības organizāciju kapacitātes stiprināšanai ar ES fondu atbalstu paredzēts attīstīt pētniecības infrastruktūru – būvēt jaunas ēkas, veikt ēku atjaunošanu vai pārbūvi, kā arī konsolidēt zinātniskās institūcijas, veicinot to attīstības stratēģijā noteikto virzienu attīstību, lai uzlabotu zinātnisko kapacitāti un konkurētspēju, virzītu pētniecību atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un komercializētu tās rezultātus. Paredzēts, ka ERAF atbalstu sniedz projektiem, kas sekmē Latvijas viedās specializācijas stratēģijā noteikto tautsaimniecības transformācijas virzienu un specializācijas jomu attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Jāmeklē argumenti, nevis jāprotestē

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja, 05.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts augstākās amatpersonas un dažādas ministrijas jau ir paziņojušas, ka Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums par nākamo daudzgadu budžetu Latvijai ir nepieņemams, jo tajā kohēzijas finansējums samazināts par 13%. Vai tiešām ir tik slikti?

Jāsāk ar to, ka kopējais ES budžets pēc Brexit ir krietni plānāks, līdz ar to jostu nākas savilkt visām valstīm. Tajā pašā laikā vēl joprojām, pat pie paaugstinātām mūsu iemaksām ES budžetā, mēs uz vienu iemaksāto eiro saņemsim trīs eiro. Turklāt, ja raugāmies absolūtos skaitļos, tad kopējā aploksne mūsu valstij ir tikai nedaudz mazāka nekā iepriekšējā periodā.

Ja raugāmies uz ES piešķirto finansējumu sadalījumā uz vienu iedzīvotāju, tad esam 3. vietā. Jā, nevajadzētu arī aizmirst, ka kohēzijas finansējums mums ir samazināts par 13%, bet Igaunijai un Lietuvai par teju 24%. Protams, var jau dusmīgi kliegt, kādēļ mums finansējums samazināts, bet Itālijai un Grieķijai pieaudzis. Taču, kā raksta politico.eu, ES šobrīd galvenās problēmas ir nevis Austrumos, bet Dienvidos. Turklāt šajā budžeta priekšlikumā katrai valstij piešķirtais finansējums tiek rēķināts pēc atšķirīgas formulas nekā iepriekš. Proti, netiek ņemts vērā tikai IKP uz vienu iedzīvotāju, bet tiek skatīti arī bezdarba rādītāji, klimata pārmaiņas un migrācija. Šie rādītāji, īpaši migrācija, Dienvidos ir daudz sliktāki nekā Baltijas valstīs. Nav prāta darbs salīdzināt tikai IKP uz vienu iedzīvotāju un tad kliegt, ka mums vajag vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

RB Rail: Rubesas paustais par Rail Baltica īstenošanas problēmām ir pamatots

LETA, 05.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas projekta «Rail Baltica» īstenotāja, Baltijas valstu kopuzņēmuma «RB Rail» bijušās vadītājas Baibas Rubesas paustais par «Rail Baltica» īstenošanas problēmām ir pamatots, atzīst «RB Rail» jaunieceltais valdes priekšsēdētāja vietas izpildītājs, kopuzņēmuma finanšu direktors Igns Degutis.

Pametot amatu Baltijas valstu kopuzņēmumā «RB Rail», Rubesa norādīja uz virkni ar «Rail Baltica» projekta īstenošanu saistītām problēmām, no kurām viena saistīta ar projekta un «RB Rail» finansēšanas plānu.

Papildināta - Baiba Rubesa: Neizslēdzu, ka Rail Baltica projekts var apstāties

Degutis atzina, ka Rubesas iezīmētie riski pastāv, bet tiek strādāts, lai tos mazinātu. «Jā, riski ir. Jautājums ir tikai par to, kā tos mazināt un kā visu koordinēt starp kopuzņēmumu, trim dalībvalstīm un Eiropas Komisiju (EK). Kā piemēru es varu minēt «RB Rail» finansējumu. Kopuzņēmuma budžetam padomē, kurā ir pa diviem pārstāvjiem no katras Baltijas valsts, bija jābūt apstiprinātam 27.septembrī, un tas joprojām nav izdarīts. Mēs joprojām gaidām,» teica «RB Rail» vadītāja vietas izpildītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: VARAM līdzekļi klimata pārmaiņu mazināšanai tiek ieguldīti arvien neefektīvākos projektos

Žanete Hāka, 10.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nav izstrādājusi kvalitatīvu rīcībpolitiku klimata pārmaiņu samazināšanai, informē VARAM.

Šim nolūkam pieejamie līdzekļi tiek tērēti citām vajadzībām, kā arī ieguldīti arvien neefektīvākos projektos, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā Vai klimata pārmaiņu samazināšanai paredzētie līdzekļi tiek plānoti un izlietoti efektīvi un atbilstoši normatīvo aktu prasībām?.

Cilvēku darbības dēļ atmosfērā nonāk siltumnīcefekta gāzes, kas izraisa globālo sasilšanu un var atstāt postošas sekas sabiedrībā, ekonomikā un vidē. Lai samazinātu gāzu emisijas, Latvija ir iesaistījusies divās gāzu emisijas tirdzniecības sistēmās, kurās tai ir iespēja pārdot liekās emisiju kvotas vai vienības. Starptautiski uzņemtās saistības un likumā noteiktā kārtība liek Latvijai šādi iegūtos līdzekļus novirzīt klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes samazināšanai, un par to atbildīga ir VARAM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lielākā interese par ERAF finansējumu ražošanas telpu attīstīšanai – Rīgas plānošanas reģionā

Žanete Hāka, 09.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) atklātā projektu iesniegumu atlasē par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai ir saņēmusi 77 projektu iesniegumus, un kopējais pieprasītais ERAF finansējums par gandrīz 19 miljoniem eiro pārsniedz programmā pieejamo, informē CFLA.

Sīvākā konkurence par ERAF finansējuma piesaisti ir Rīgas plānošanas reģionā, savukārt Latgales reģionam pieejamais finansējums ir lielāks par komersantu paredzētajām investīcijām ražošanas telpu attīstībai.

Projektus ERAF finansējuma piesaistei CFLA pieņēma līdz 3.augustam. Pēc projektu iesniegšanas termiņa beigām, lai pārliecinātos par faktiskajiem īstenošanas apstākļiem, CFLA ir veikusi sākotnējās pārbaudes visās paredzētajās projektu īstenošanas vietās, un pašreiz ir uzsākta projektu iesniegumu vērtēšana.

Lielākā konkurence par ERAF finansējuma piesaisti projektu īstenošanā ir Rīgas plānošanas reģionā, kur projektu iesniegumos pieprasītais ERAF finansējums četrkārt pārsniedz reģionam pieejamo apjomu. Arī Kurzemes plānošanas reģionā projektu iesniedzēji bijuši aktīvi - pieprasītais ERAF finansējums ir divkārt lielāks par reģionam paredzēto, Vidzemē iesniegtajos projektos kopējais ERAF finansējums ir aptuveni līdzīgs pieejamajam apjomam, savukārt Latgales plānošanas reģionā projektu iesniedzēju aktivitāte ir viszemākā - pieejamais ERAF finansējums pat trīskārt pārsniedz pieprasīto līdzfinansējumu projektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Covid-19 skartie uzņēmēji no šodienas var pieteikties ALTUM atbalsta programmām

Lelde Petrāne, 25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes skartie uzņēmumi no šodienas, 25. marta, var pieteikties pagājušajā nedēļā valdībā apstiprinātajiem Attīstības finanšu institūcijas ALTUM jaunajiem atbalsta instrumentiem – garantijām banku kredītu brīvdienām un apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem.

Abi atbalsta instrumenti izstrādāti sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un to īstenošanu saskaņojusi Eiropas Komisija. Garantijas banku kredītu brīvdienām ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem paredzēti uzņēmējiem, kuriem būtiski samazinājies darbības apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvija vēlas būt demokrātiska un parlamentāra valsts, kurā politiskās partijas nekalpo dažiem turīgiem sponsoriem, bet pārstāv savu vēlētāju intereses, tad ir jāpalielina valsts finansējums tām, vienlaikus ierobežojot privāto ziedojumu apmērus.

Par to ir pārliecināts gan Valsts prezidents Egils Levits, gan dažādi politologi, gan arī valdība, kas šīs nedēļas sēdē lēma piešķirt papildu piecus miljonus eiro partiju finansēšanai pašreizējo 600 000 eiro vietā. 12. Saeimā pārstāvēto partiju ienākumu kopapjoms 2014.- 2017. gadā bija 9,4 miljoni eiro, no tiem valsts finansējums veidoja aptuveni tikai 20 %. Tas nozīmē, ka aptuveni 80 % no visiem līdzekļiem partijām bija jāpiesaista kā ziedojumi, biedru nauda vai saimnieciskā darbība. Tas nozīmē lielu risku nokļūt bagātu krusttēvu finansiālā atkarībā. Jāuzsver, ka valsts finansējuma īpatsvars Rietumeiropas valstīs politiskajām partijām veido 60% līdz 80%. Latvija ar līdzšinējo finansējumu partijām – 600 000 eiro gadā – krietni atpaliek arī no Igaunijas, kur finansējums sasniedz 5,4 miljonus eiro gadā, un Lietuvas ar 5,8 miljoniem eiro gadā. Vienlaikus KNAB uzsver, ka finansējuma palielināšanai jāiet roku rokā ar ziedojumu un biedra naudu ierobežojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Iespējams, vairākās vietās Rīgā šoferus uzmanīs luksofora signāla kontroles iekārtas

LETA, 01.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, vairākās vietās Rīgā tiks uzstādītas luksofora sarkanā aizliedzošā signāla kontroles iekārtas, taču patlaban zem jautājuma zīmes ir citi projekti par satiksmes noteikumu kontroles ierīču ieviešanu.

Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis skaidroja, ka iepriekš pastāvēja iecere par luksofora kontrolieriem, kas tiks saslēgti ar jau patlaban izvietotajiem stacionārajiem fotoradariem. Toreiz bija paredzēts, ka viena iekārta atradīsies pie fotoradara Rīgā, Berģos uz Brīvības gatves, bet divas iekārtas būs Piņķos, apvedceļa Salaspils-Babīte 37.kilometrā abos virzienos.

Lai šādu tehnoloģiju minētajās vietās ieviestu sasaistē ar fotoradariem, nepieciešams aptuveni 31 000 eiro. Par to būs jālemj Ceļu satiksmes drošības padomē 25.novembrī apliecināja Krapsis un piebilda, ka minētais finansējums ir ieplānots no apdrošinātāju iemaksām satiksmes drošības uzlabošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Energoefektivitātes paaugstināšanai ražošanas objektos būs pieejami 32,5 miljoni eiro

Žanete Hāka, 12.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludinājusi atklātu projektu iesniegumu atlasi Ekonomikas ministrijas sagatavotajā Eiropas Savienības (ES) fondu programmā par Kohēzijas fonda (KF) atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai ražošanas objektos.

Kopumā šim mērķim pieejamais KF finansējums ir 32,5 miljoni eiro, informē CFLA.

Projektu iesniegumu pieņemšana CFLA notiek no 13. decembra līdz 13. martam. Projektu iesniedzēji var būt komersanti, kuru pamatdarbības nozare ir apstrādes rūpniecība.

Vienam projektam maksimāli pieļaujamais attiecināmo izmaksu kopējais apmērs ir 2 miljoni eiro un maksimālais publiskā finansējuma apmērs ir 600 000 eiro. Noteikts arī minimālais publiskā finansējuma apmērs vienam projekta iesniegumam, un tas ir 50 000 eiro. KF atbalsta intensitāte no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām ir līdz 30 % no kopējām attiecināmajām izmaksām.

Programmā kopumā paredzētais attiecināmais finansējums ir 38 300 036 eiro, tai skaitā KF finansējums - 32 555 030 eiro un privātais finansējums – vismaz 5 745 006 eiro. Līdz 2018. gada 31. decembrim pieejamais KF finansējums ir 30 539 874 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīcijām multimodāla transporta mezgla izbūvē Daugavas kreisajā krastā kopumā pieejami 7,8 miljoni eiro, informē Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāve Ieva Luste.

No Kohēzijas fonda (KF) ir pieejami vairāk nekā 6,6 miljoni eiro. CFLA ir nosūtījusi uzaicinājumu Rīgas pilsētas pašvaldībai sagatavot projekta iesniegumu Eiropas Savienības (ES) fonda līdzfinansējuma saņemšanai.

No KF paredzēts segt līdz 85% no visām projekta attiecināmajām izmaksām, kas saistītas ar projekta izstrādi un realizāciju. Līdzfinansējumu varēs saņemt būvprojekta izstrādei un ekspertīžu veikšanai, jaunu būvju būvniecībai un esošo būvju rekonstrukcijai, sabiedriskā transporta un pasažieru apkalpošanas, kā arī ēku, būvju un ar tām saistītās infrastruktūras būvniecībai, stāvparka izbūvei un teritorijas labiekārtošanai. Tāpat finansējums paredzēts arī nekustamā īpašuma iegādes izmaksu segšanai un citām darbībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāls Baltijā uzkrājas - cilvēkiem paliek pāri nauda, nosedzot ikdienas vajadzības, un viņi sāk domāt, kur izvietot brīvos līdzekļus. Savukārt banku tirgus ir mainījies - līdz šim ierastajam finansējuma veidam piekļūt ir aizvien grūtāk, tādēļ pieaug alternatīvo finansētāju loma tirgū, intervijā stāsta Redgate Capital Jānis Dubrovskis.

Nereti dzirdams, ka uzņēmumi vēlas attīstīties, taču nepieciešams ārējais finansējums. Kāda situācija patlaban ir aizņēmumu tirgū un kur ņemt naudu tālākai izaugsmei?

Banku tirgus nenoliedzami ir mainījies, pieaugusi regulācija ne tikai nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas virzienā, bet arī augušas kapitāla pietiekamības, likviditātes un citas prasības, kas būtiski sarežģījušas situāciju tirgū. Pēdējo gadu laikā banku tirgus ir konsolidējies – banku skaits it kā aizvien ir liels, taču faktiski tās bankas, kas ir gatavas kreditēt Baltijas uzņēmumus un reāli izsniedz kredītus, ir palikušas vien 5-6. Lielajiem uzņēmumiem situācija ir vēl sarežģītāka, jo pastāv kapitāla ierobežojumi – viens kredīts vienam aizņēmējam nedrīkst pārsniegt ceturtdaļu kapitāla, bet tik lielas summas reti kura banka aizdod, un visbiežāk šie limiti ir vēl daudz mazāki. Tāpat pēdējo pāris gadu laikā no tirgus aizgājušas arī vairākas bankas, kas aktīvi kreditēja uzņēmumus. Daudzi uzņēmumi, kuriem ik pa laikam jārefinansē kredīts vai jāatjauno ilgtermiņa kredīts, saskaras ar situāciju, ka aizdevumu likmes ir pieaugušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valdība un sociālie partneri konceptuāli vienojas par 2021.gada budžeta projektu

LETA, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien valdības un sociālo partneru veidojošā Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) konceptuāli vienojas par 2021.gada budžeta projektu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

NTSP sēdē pārrunāts nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas process un plānotās nodokļu politikas izmaiņas. Valsts budžeta sagatavošana 2021.gadam norit, ņemot vērā pastāvošās neskaidrības un riskus, ko rada COVID-19 pandēmija un tās ietekme uz ekonomisko attīstību.

No sēdē sniegtās informācija izriet, ka veselības nozarei 2021.gadā piedāvāts papildu finansējums 183 miljoni eiro, tādējādi izpildot Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai. Izglītības jomā paredzēts pedagogu darba samaksas pieaugums pirmsskolas 5-6 gadīgo izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, kā arī profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, tam piedāvāts novirzīt papildu 33,3 miljonus eiro 2021.gadā un 49,1 miljonu eiro 2022.gadā un turpmākajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru