Jaunākais izdevums

Saeima šonakt pēc aptuveni 20 stundas ilgas sēdes pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā plānotie ieņēmumi ir lielāki nekā 8 miljardi eiro, savukārt izdevumi - ap 8,4 miljardiem eiro, līdz ar to plānots budžeta deficīts.

Deputāti budžeta pieņemšanu sagaidīja ar ovācijām. Par budžeta apstiprināšanu balsoja 59 koalīcijas parlamentārieši, bet pret bija 36 opozīcijas deputāti.

Saeima sāka skatīt budžeta jautājumus trešdien no rīta plkst.9, tomēr sēde ieilga, opozīcijas deputātiem prasot balsot par ļoti daudziem priekšlikumiem. Koalīcija arī noraidīja vairākus opozīcijas piedāvājumus pārtraukt sēdi un turpināt budžeta izskatīšanu ceturtdienas rītā, izvēloties strādāt naktī. Kopumā deputāti pieņēma 59 likumus - nākamā gada budžetu, vidējā termiņa budžeta ietvaru, kā arī 57 saistīto likumu grozījumus.

Parlamentārieši debatēja par pretrunīgākām iecerēm un ierosinājumiem par papildu finansējumu dažādiem projektiem. Opozīcija kritizēja tā dēvētās "deputātu kvotas", kā arī lojalitātes grozījumus Izglītības likumā, ieceri ļaut darboties mikrouzņēmumu nodokļa režīmam tikai līdz 2019.gadam un citas ieceres. Koalīcijas deputāti un ministri mēģināja atspēkot kritiku un pamatot ieceres.

Salīdzinot ar 2016.gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par aptuveni 664 miljoniem eiro lielāki, savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par vairāk nekā 680 miljoniem eiro lielāki nekā šogad. Šāds ieņēmumu un izdevumu palielinājums bija prognozēts pirms priekšlikumu izskatīšanas uz otro lasījumu, tomēr Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) norādīja, ka arī pēc dažādu priekšlikumu atbalstīšanas šie rādītāji būtiski nemainīsies.

Vērtējot budžeta likumu, Saeimā atbalstīti deputātu priekšlikumi par aptuveni 20 miljoniem eiro. Deputāti lēma atvēlēt finansējumu dažādiem sporta infrastruktūras objektiem, reliģiskām organizācijām, kā arī dažādiem pašvaldību projektiem. Šoreiz deputātu priekšlikumiem atvēlēts ievērojami lielāks finansējums nekā vairākos iepriekšējos gados.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) iepriekš sacīja, ka nākamā gada budžets iezīmē vēlmi spert pirmo soli radikālu reformu virzienā. "Šis budžets nav piemērots skaļām metaforām, tā ideoloģijas pamatā ir koalīcijas partneru spējas un arī spēks atrast kompromisus, vēlme spert pirmo soli radikālu reformu virzienā daudzās nozarēs. Ejam turp, kur nekad neesam bijuši, jo palikt sastingumā ir bezjēdzīgi. Spersim pirmo soli kopā!" iepriekš pauda valdības vadītājs.

Nākamā gada budžetā pieaugs finansējums veselības jomai. Palielinājums galvenokārt saistīts ar papildu finansējuma piešķiršanu veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanai. Papildu finansējums nodrošināts, panākot vienošanos ar Eiropas Komisiju par budžeta deficīta atkāpi 0,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), līdz ar to 2017.gadā piešķirts papildu finansējums 34,3 miljonu eiro apmērā, kā arī piešķirot papildu finansējumu jauno politikas iniciatīvu un citu prioritāro pasākumu īstenošanai.

Veselības aprūpes reformu īstenošana nodrošinās pieejamības palielinājumu onkoloģijā, unikālo pacientu skaita pieaugumu kompensējamiem un centralizētajiem medikamentiem, pieejamības pieaugumu izmeklējumiem, rehabilitācijai un fizikālās medicīnas pakalpojumiem.

Valsts aizsardzības finansējums, salīdzinot ar šo gadu, nākamgad palielināsies par 98 miljoniem eiro, tādējādi sasniedzot 1,7% no IKP. Vidēja termiņa budžeta ietvarā ir paredzēts arī finansējums, lai nodrošinātu aizsardzības izdevumus 2018. un 2019.gadā 2% apmērā no IKP.

FM arī uzsver, ka nodrošināts nepieciešamais finansējums pedagogu darba samaksas reformas ieviešanai. Finansējums sociālajai aizsardzībai, tostarp pensijām un sociālajiem pabalstiem, nākamgad būs par 197 miljoniem eiro lielāks nekā šogad, bet finansējums sabiedriskajai kārtībai un drošībai - par 80 miljoniem eiro lielāks.

Ģimenes pabalsts par ceturto un katru nākamo bērnu nākamgad būs 50,07 eiro līdzšinējo 34,14 eiro vietā.

No nākamā gada paredzēts palielināt arī minimālo algu līdz 380 eiro pašreizējo 370 eiro vietā.

Nākamgad noslēgs jaunās darba samaksas sistēmas ieviešanu policistiem un ieslodzījuma vietās strādājošajiem, lai paaugstinātu darbinieku motivāciju un sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tāpat papildu finansējumu nākamgad novirzīs austrumu robežas sakārtošanai, Drošības policijas kapacitātes un Satversmes aizsardzības biroja darbības nodrošināšanai, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu stiprināšanai.

Demogrāfijas jomai nākamgad novirzīs papildu 19 miljonus eiro. Palielinās ģimenes valsts pabalstu par ceturto un katru nākamo bērnu līdz 50,07 eiro līdzšinējo 34,14 eiro vietā. Lielāku atbalstu sniegs arī bez vecākiem palikušajiem bērniem, pabalstu apgādnieka zaudējuma gadījumā tuvinot minimālo uzturlīdzekļu apmēram, un apgādnieka zaudējuma pensiju piešķirs katram bērnam par katru no mirušajiem vecākiem. Tāpat finansējums paredzēts, lai arī aizbildņiem nodrošinātu psiholoģisko palīdzību.

No nākamā gada ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliks stipendijas līdz 280 eiro mēnesī, ko izglītojamajam maksā uzņēmējs vai nevalstiskā organizācija. Tāpat nodokli nepiemēros stipendijām, ko par medicīniskās izglītības programmas apguvi maksā ārstniecības iestāde.

Valsts budžeta ieņēmumu daļā nākamgad pausta apņemšanās stiprināt pasākumus ēnu ekonomikas apkarošanā. Tāpat iecerēts pilnveidot Uzņēmumu reģistra riska vadības sistēmu, lai novērstu fiktīvu komersantu reģistrēšanu. Plānota tipveida līgumu ieviešana un ģenerāluzņēmēja atbildības noteikšana par apakšuzņēmēju nodokļu nomaksu publiskajos iepirkumos būvniecības jomā noteiks lielāku atbildību par pārkāpumiem nodokļu nomaksā.

Valsts budžeta ieņēmumus arī palielinās, no nākamā gada pakāpeniski paaugstinot akcīzes nodokļa likmes cigāriem un cigarillām, kā arī cigaretēm un tabakai. Tāpat nodokļa likmes paaugstinātas vairākiem dabas resursiem, tostarp dzeramajam ūdenim.

Pārskatīti dažādi atvieglojumi saistībā ar nodokļu nomaksu. Atcels degvielas akcīzes nodokļa atbrīvojumu par zemes platībām, kur biogāzes iegūšanai audzē kukurūzu, kā arī elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumus, tos saglabājot tikai mājsaimniecībām un sabiedriskajam transportam. Tāpat atcels autoceļu lietošanas nodevas atbrīvojumus.

Izmaiņas skars mazo biznesu. Līdzšinējais mikrouzņēmumu nodokļa režīms būs spēkā vēl divus gadus, un uzņēmumiem ar nelielu ikgadēju apgrozījumu plānots izstrādāt jaunu nodokļu režīmu.

FM skaidroja, ka būtisks ēnu ekonomikas mazināšanas pasākums ir arī taksometru nozares sakārtošana, kur paredzēts noteikt obligātās sociālās iemaksas mēnesī par katru uzņēmuma taksometru 130 eiro apmērā, kas palīdzēs nodrošināt taksometru vadītāju sociālo aizsardzību.

Pieņemtās likumu izmaiņas paredz arī virkni citu izmaiņu saistībā ar sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķināšanu un izmaksu. Turpmāk tiks ieviests kvalifikācijas periods slimības pabalsta iegūšanai. Tas būs trīs mēneši pēdējo sešu mēnešu laikā vai seši mēneši pēdējo divu gadu laikā. Kvalifikācijas periods neattieksies uz darbnespējas lapām A, kuras apmaksā darba devējs, kā arī gadījumiem, kad tiek kopts slims bērns, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu.

Nākamgad būs stingrākas prasības bezdarbnieka pabalsta saņemšanai. Līdz šim tiesības uz bezdarbnieka pabalstu bija bezdarbniekam, kuram apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par vienu gadu, ja par viņu iemaksas bezdarba gadījumam veiktas vai bija jāveic ne mazāk par deviņiem mēnešiem pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Lemjot par iecerēm, kas saistīti ar nākamā gada budžetu, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma tā dēvētos lojalitātes grozījumus Izglītības likumā, kas nosaka gadījumus, kad iespējams no darba atbrīvot valstij nelojālus pedagogus. Grozījumu kontekstā pedagogi no darba varēs tikt atbrīvoti, ja tie nepildīs savu pienākumu, tostarp "audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus, stiprināt piederību Latvijas Republikai".

Deputāti arī noraidīja priekšlikumus ilgāk saglabāt mikrouzņēmuma nodokļa režīmu. Deputātu pieņemtās likuma izmaiņas paredz, ka esošajiem mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, kas vēlēsies turpināt saimniecisko darbību pēc 2018.gada 31.decembra, līdz 2018.gada 15.decembrim būs jāreģistrējas par uzņēmumu ienākuma nodokļa vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju.

Vienlaikus tika pieņemts Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, lai ieviestu atbalsta programmas šādiem uzņēmumiem un veicinātu to veidošanos Latvijā. Jaunā likuma mērķis ir sekmēt pētniecību, kā arī inovatīvu ideju, produktu vai procesu izmantošanu saimnieciskajā darbībā. Koncepcijā norādītais sasniedzamais mērķis paredz ik gadu reģistrēt 20 uzņēmumu un piesaistīt 120 augsti kvalificētus darbiniekus.

Deputāti arī pieņēma grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, lemjot uz 2018.gadu atlikt ieceri par obligātās iepirkuma komponentes (OIK) diferencēšu.

Tāpat atbalstīts priekšlikums piešķirt Valsts ieņēmumu dienestam tiesības bloķēt piekļuvi negodprātīgām tīmekļa vietnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidu budžets nozīmē visa iesāktā finansēšanu pērnā gada līmenī ar šīs Saeimas korekcijām, bet netiek skarti nodokļu ieņēmumu apmēri, kuriem, pēc visām prognozēm, 2019. gadā jāaug

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktors Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka apstiprināta budžeta iztrūkums nav traģēdija, šādam gadījumam ir paredzēta noteikta kārtība. Līdzīga kārtība tehniskā budžeta gadījumā, kāda ir Latvijā, ir arī Lietuvā un Igaunijā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Ko īsti nozīmē tehniskais budžets un ar ko tas atšķiras no īstā – Saeimā akceptētā?

Tehniskais budžets ir iespēja – mehānisms – nodrošināt valsts funkcionēšanu bez Saeimā apstiprināta budžeta likuma. Tas dod pilvaras finanšu ministrei veikt konkrētus valsts naudas maksājumus – izdevumus. Ir noteikti limiti – ierobežojumi – attiecībā uz valsts budžeta izdevumiem, kuri ir noteikti tieši tādā pašā apmērā, kādi tie bija 2018. gadā. Vienlaikus jaunā Saeima veica grozījumus un paredzēja, ka pašreizējā tehniskā – pagaidu – budžeta izdevumi ir atbilstoši Latvijas apstiprinātajam vidējā termiņa 2018.–2020. gada budžeta ietvaram, turklāt ir atļauti visi izdevumi, kas saistīti ar ES struktūrfondu programmu apguvi, par to realizāciju pienākošajām atlīdzībām, ir papildu līdzekļi algām, pensijām un pabalstiem, kā arī nauda pašvaldībām, to funkciju nodrošināšanai un arī Satversmes tiesas lēmumu izpildei attiecībā par tiesnešu un prokuroru algām, kā arī mediķu virsstundu darba apmaksai. Minēto iemeslu dēļ faktiski var uzskatīt, ka pērnais gads turpinās šogad. Savukārt īstajā – Saeimas akceptētajā – 2019. gada valsts budžetā būs ietvertas jaunās valdības izveidotāju iniciatīvas. Protams, šo jauno iniciatīvu rezultātā lielākoties ir gan ieguvēji, gan arī zaudētāji, taču tas ir politiskās vienošanās rezultāts. Vienlaikus, veidojot jauno 2019. gada budžetu, jārēķinās, ka daļa līdzekļu, kas ir budžeta 2018. gada bāzē, būs jau iztērēti. Protams, 2018. gada budžetā bija arī tādi pasākumi, kuri vairs netika finansēti 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reizniece-Ozola: Nākamā gada budžets ir solījumu pildīšanas budžets

Zane Atlāce - Bistere, 10.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta ārkārtas sēdē valdība izskatīs 2017. gada valsts budžeta projektu, kā arī likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam. Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,066 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,367 miljardi eiro, informē Finanšu ministrijā.

Salīdzinot ar 2016. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 664 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 681 miljonu eiro lielāki nekā šogad.

«Nākamā gada budžets ir solījumu pildīšanas budžets. Tā prioritātes ir reformas veselības un izglītības jomās, kā arī sabiedrības drošība un demogrāfijas jautājumi. Būtiski, ka lielu daļu no šīm jomām nepieciešamajiem līdzekļiem mums izdevās rast, rūpīgi pārskatot esošos budžeta izdevumus nozarēs, kā arī ieviešot vairākus pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai,» norāda finanšu ministre Dana Reizniec-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kārtējie likuma grozījumi, ar ko zāģējam sev kājā

Biznesa augstskolas Turība lektore Anna Medne, 11.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2017. gada 1. janvāra spēkā stāsies grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kas sākotnēji tika plānoti kā grozījumi, kuri attieksies tikai uz mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, taču pēc grozījumu apstiprināšanas kļuvis skaidrs – tie tiks piemēroti visiem.

Iemaksu starpību segs darba devējs

Saskaņā ar grozījumiem 2017. gadā minimālo obligāto iemaksu objekts par personām, kas noteiktas šā likuma 20.3 panta pirmajā un otrajā daļā - tas ir darba līguma gadījumā, ja bruto alga ir aprēķināta mazāka par valstī noteikto minimālo algu - būs ¾ no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, savukārt, personām, kas noteiktas šā likuma 20.3 septītajā un astotajā daļā, t.i., ja darba devējs ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, puse no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra. Izveidojušos starpību būs jāsedz darba devējam no saviem līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rīgas dome apstiprina 2017.gada budžetu ar 28,8 miljonu eiro deficītu

Zane Atlāce - Bistere, 20.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome otrdien apstiprināja 2017.gada budžetu, kurā pašvaldības ieņēmumi plānoti 865 715 142 eiro apmērā, bet izdevumi paredzēti 894 541 599 eiro apmērā, veidojot budžeta deficītu 3,3% no ieņēmumiem jeb 28 826 457 eiro, informē pašvaldībā.

Nākamgad iecerēts saglabāt nemainīgas iepriekšējo gadu budžeta prioritātes - sociālo palīdzību, atbalstu ģimenēm, izglītību un drošību. Ievērojamus līdzekļus plānots novirzīt ielu un izglītības iestāžu remontiem. Papildus tam, iezīmēti arī tādi nozīmīgi projekti, kā darbs pie Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas un gatavošanās valsts simtgades pasākumiem.

Lielākais ielu remontdarbu apjoms nākamgad tiek plānots Brīvības ielā, posmā no Lāčplēša ielas līdz Gaisa tiltam, Kr.Valdemāra ielā, Elizabetes ielā, Stabu ielā, Dzirnavu ielā, posmā no Gogoļa ielas līdz Tērbatas ielai, Merķeļa ielā u.c., šiem mērķiem novirzot 11,6 milj. eiro. Iekškvartālu piebraucamo ceļu remontam plānots piešķirt 4 milj. eiro. Tie notiks Āgenskalnā, Imantā, Dzirciemā, Bolderājā, Zasulaukā, Šampēterī, Purvciemā, Juglā, Ķengaragā, Pļavniekos, Dārzciemā, Vecmīlgrāvī, Sarkandaugavā, Čiekurkalnā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Ministru kabinets atbalstīja 2018.gada valsts budžeta likumprojektu, kas paredz nākamā gada ieņēmumus 8,75 miljardu eiro apmērā jeb par 725,11 miljoniem eiro vairāk, bet izdevumus - 8,95 miljardu eiro apmērā jeb par 624,82 miljoniem eiro vairāk, nekā 2017.gadā.

2017.gada valsts budžeta ieņēmumi noteikti 8,03 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 8,33 miljardu eiro apmērā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2018.gadā prognozēti 6,16 miljardu eiro, bet izdevumi - 6,49 miljardu eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2017.gada plānu, ir 400,4 miljoni eiro jeb 6,6%. Izdevumu palielinājums 478,8 miljonu eiro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai, tajā skaitā 438 miljoni eiro uzturēšanas izdevumiem un 40,8 miljoni eiro kapitālajiem izdevumiem.

Savukārt Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma samazinājums 78,4 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rosina atlikt no 1. marta iecerēto akcīzes nodokļa palielinājumu alkoholam

Māris Ķirsons, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai jāatliek no 1. marta iecerētais akcīzes nodokļa palielinājums alkoholiskajiem dzērieniem, jo cerēto papildu ienākumu var nebūt un sāks apsīkt alkohola pierobežas tirdzniecība.

To intervijā DB stāsta Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols. Viņš norāda, ka vēstules ar šādu aicinājumu, kas pamatots ar ekonomisko ieguvumu un zaudējumu analīzi, tostarp akcīzes nodokļa ieņēmumu samazināšanos, ir nosūtītas gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, gan Finanšu ministrijai.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija alkohola tirdzniecībā Baltijā?

Pēdējo gadu laikā alkohola tirdzniecībā Baltijā norisinājušās būtiskas pārmaiņas, kuru rezultātā lielākais ieguvējs ir Latvijas valsts budžets. Tas saistīts ar atšķirīgajām akcīzes nodokļa likmēm, kā arī to, kādu politiku nodokļu izmaiņās ir izvēlējusies katra valsts. Mūsu ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija no 2014. līdz 2017. gadam strauji palielināja akcīzes nodokļa likmes. Tā rezultātā 2017. gadā Igaunijā akcīzes nodoklis par vienu litru 40 grādīgā alkohola bija 3,76 eiro lielāks nekā Latvijā. Tam vēl jāpierēķina klāt pievienotās vērtības nodokļa efekts. Rezultātā šī starpība jau pārsniedza piecus eiro, bet atsevišķai produkcijai – pat 5,5 eiro līmeni uz litru grādīgā alkohola. Tādējādi jau 2016. gadā Latvijas pierobežā, kur nodokļa likmes un tādējādi arī cenas ir citas, alkoholu iegādājās 231 000 cilvēku jeb 21% Igaunijas iedzīvotāju, bet 2017. gadā šis kaimiņvalsts pircēju skaits pieauga līdz 385 000 cilvēku jeb 35% Igaunijas iedzīvotāju. Igaunijas valsts makam un tirgotājiem šāda situācija radīja bažas, jo strauji samazinājās nodokļu ieņēmumi budžetā. Tāpēc Igaunija atteicās no tālākas akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas alkoholiskajiem dzērieniem. Savukārt Latvijā bija iezīmēts mērens akcīzes nodokļa kāpums, tomēr nodokļu reformas rezultātā tā sākotnējais grafiks tika mainīts. Šogad Igaunijā ir paredzētas parlamenta vēlēšanas, un neviena no tajās startēt plānojušajām partijām vismaz pagaidām nav solījusi akcīzes nodokļa likmju alkoholam tālāku paaugstināšanos. Vēl vairāk – ir skaidras indikācijas, ka augstākās akcīzes nodokļa likmes varētu tikt samazinātas, lai tādējādi atgūtu pircējus, kuri līdz šim aktīvi papildinājuši Latvijas valsts budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksta Dienas Bizness ikgadējā tautsaimniecības konferencē Biznesa prognozes 2017 viedokļu līderi iezīmē pozitīvās tendences un kritizē šķēršļus Latvijas ekonomikas izaugsmē.

Finanšu ministrija ar valsts budžetu nākamajam gadam izmanevrēja labi, lielu nodokļu paaugstinājumu nav, bet arī problēmu netrūkst. Tā, komentējot budžeta nakts rezultātu, konferences Biznesa prognozes 2017 finanšu panelī sacīja Domnīcas Certus vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis.

Pēc viņa domām, budžets ir zīmīgs ar divām lielām problēmām. Pirmkārt, nolemtais par mikrouzņēmumu regulējumu, kas V. Dombrovskim atgādinot situāciju, kad «nojaukšanai tiek gatavota māja, kurā dzīvo cilvēki – valdība saka, ka māju nojauks, bet tos, kas tur dzīvo, sūta uz mežu. Tikmēr cilvēki jautā, kur ir jaunā māja».

Otrs bubulis ir obligāta minimālā socnodokļa noteikšana. Vienkāršā darba darītāji, kas strādā nepilnu laiku, zaudēs darbu, un tas nav pareizi, uzskata eksperti. «Tieši tāpēc Trampi uzvar vēlešanās, jo politiķi nepievērš uzmanību vienkāršajiem cilvēkiem. Ja šis budžets būtu bez šīm problēmām un tiktu iestrādāta reinvestētās peļņas neaplikšana ar UIN, V. Dombrovskis valsts budžetu vērtētu ar plus zīmi. Ekonomistu papildina Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins: «Tikai vajag pateikt, ka mājai jumts brūk iekšā.» Viņš uzskata, ka mikrouzņēmuma regulējums sabiedrības svaru kausos pašlaik notiekošo diskusiju rezultātā ir zaudējis konkurencē valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai, «tāpēc jautājums, kā mēs to reformējam, ir pietiekami būtisks».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vairāki nodokļu balsti valstī varētu kļūt vājāki

Sandra Dieziņa, Elīna Pankovska, Egons Mudulis, Māris Ķirsons, Elīza Grīnberga, 16.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji pauž bažas, ka valdības politikas rezultātā vairāki nodokļu balsti valstī kļūs vājāki, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts maku visvairāk piepilda nozares, kuras vairāk strādā uz Latvijas iekšējo patēriņu, nevis eksportu, kaut arī pēdējās ir tās, kuras «atved naudu» no ārzemēm un ģenerē pirmo ienākumu.

SIA Lursoft pētījums, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta datus par katra uzņēmuma samaksātajiem nodokļiem un pašu uzņēmēju Lursoft sniegtos datus par darbības nozarēm, rāda, ka pirmajās vietās pēc valsts kopbudžetā samaksāto nodokļu apjoma nemainīgi ierindojas tirdzniecība. Tādējādi valsts maks pamatā balstās uz patēriņa nodokļiem (un to maksātājiem), kādi ir pievienotās vērtības un akcīzes nodoklis. Tas nozīmē, ka būtībā valsts budžets un iespējas ir cieši saistītas ar iedzīvotāju spēju pirkt un arī vēlmi veikt pirkumus tiem, kuriem ir nauda. Akcizēto preču tirgotāji būtībā ir sava veida nodokļu ievācēji no tiem, kuri to patērē – transporta, būvniecības, lauksaimniecības un mežsaimniecības tehnikas, par to saņemot lielāko nodokļu maksātāju laurus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas reformas: vai pienācis laiks fiskālās politikas pārmaiņām?

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 18.04.2018

1. attēls. Nominālais budžeta deficīts eiro zonas valstīs periodā no 1997. līdz 2016. gadam (% no IKP)

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas ekonomiskā izaugsme 2017. gadā sasniedza 2.3%, turpinot pēdējos gados vērojamo ekonomikas atlabšanu. Šķiet, ka pašreizējā ekonomiskā augšupeja atzīmē beigu punktu ieilgušam lejupslīdes un stagnācijas periodam, kas raisījis daudz jautājumu par eirozonas nākotni. Vai eirozonas fiskālai politikai pienācis laiks pārmaiņām?

Kopš vienotas valūtas ieviešanas 1999. gadā, tālāka eiro zonas integrācija ir bijusi visai gausa. Īpaši izteikti to var novērot fiskālās politikas jomā. Atšķirībā no citām monetārajām savienībām – eiro zonā faktiski nepastāv centralizēts budžets, līdz ar to visas fiskālās politikas sviras atrodas dalībvalstu rokās. Proti, lēmumi par nodokļu regulējuma pārmaiņām, tēriņiem aizsardzībai un pensiju indeksāciju netiek pieņemti centralizēti Eiropas institūcijās – tos pieņem dalībvalstu valdības. Līdz ar to arī atbildībai par fiskālās politikas sekām būtu jāgulstas uz pašu dalībvalstu pleciem, un, palielinoties atsevišķu valstu maksātnespējas draudiem, citām monetārās savienības valstīm nevajadzētu ciest. Tomēr vēl salīdzinoši nesenā Grieķijas krīze atgādina, ka realitātē aina ir citāda un bažas par atsevišķu dalībvalstu fiskālās politikas ilgtspēju ir saistošas gan eiro zonai kopumā, gan arī pārējām tās dalībvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), vērtējot nākamā gada budžetu, uzsver – svarīgi, lai valsts budžets 2018.gadam palīdzētu sasniegt kopīgi izvirzītos Nacionālajā attīstības plānā ietvertos mērķus, nevis meklēt attaisnojumus, kāpēc kaut kas nav izdevies.

«Visu iesaistīto pušu sociāla partnerība, politiskā un ekonomiskā stabilitāte, kā arī pārdomāts valsts budžets ir nozīmīgi priekšnosacījumi uzņēmējdarbības videi, investīciju piesaistīšanai un jaunu, efektīvu darba vietu veidošanai, kas ir Latvijas ekonomiskās izaugsmes pamatā,» norāda LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs. Viņš uzsver, ka 2017.gads kopumā bija nopietns pārbaudījumu gads sociālo partneru un valdības sadarbībai.

Jāatzīmē, ka 2017.gada laikā notika 16 Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēdes un 7 paplašinātas NTSP sēdes, kuru laikā valdība ar sadarbības un sociālajiem partneriem – LDDK un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību – diskutēja par priekšlikumiem nodokļu sistēmas uzlabošanai un efektīviem risinājumiem valsts budžeta plānošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jānis Endziņš: Latvijas paviljons Dubaijā būs!

Jānis Goldbergs, 03.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

EXPO 2020 Dubai Latvijas paviljonu organizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kas veiksmīgi uzcēla paviljonu mazajā EXPO Astanā 2017. gadā, neizmantojot ne centa valsts naudas

Lielo EXPO pieredze Šanhajā 2010. gadā un Milānā 2015. gadā, kas vispār nenotika, liecina, ka riski ir. Par to arī jautājumi EXPO 2020 Dubai komisāram un LTRK valdes priekšsēdētājam Jānim Endziņam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 3. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Pasakiet vispirms, kādēļ Jānis Endziņš šobrīd jāsauc par komisāru?

Tāda ir EXPO vispārējā kārtība. Latvijas profesiju klasifikatorā jau laikam komisāru nav, bet EXPO pieredze, strādājot ar dažādām valstīm, kurās ir visdažādākā iekšējā struktūra, ir novedusi pie izvēles, ka viņi vēlas runāt ar vienu konkrētu cilvēku, kas par visu atbild. Šo cilvēku arī sauc par EXPO komisāru, tā esmu ticis pie komisāra nosaukuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" noguldītāju pārbaužu ātrums ir nepieļaujami lēns un pārspīlēti dārgs, pēc otrdien notikušās akcionāru sapulces atzina viens no bankas lielākajiem akcionāriem Ernests Bernis.

Viņš arī norādīja, ka šāda situācija būtiski aizskar noguldītāju un akcionāru intereses, kā arī nav izdevīgs Latvijas ekonomikai.

"Šodien mūs iepazīstināja ar kreditoru pārbaužu prognozētajām izmaksām. Tās būtiski pārsniedz iepriekšējā akcionāru pilnsapulcē noteiktos izmaksu griestus 30 miljonu eiro apmērā. Likvidatori iepazīstināja arī ar konsultanta izstrādāto kreditoru pārbaužu jauno grafiku, kas paredz pārbaudes veikt vismaz līdz 2022.gada otrajam ceturksnim. Šāds termiņš nav pieļaujams. Cieš noguldītāji, akcionāri, ekonomika, jo šobrīd nav pabeigtas pat privātpersonu un Latvijas nodokļu maksātāju pārbaudes, kas savukārt neļauj naudai atgriezties ekonomikā," pauda Bernis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Iekļaujas starptautiskā aliansē

Kristīne Stepiņa, 09.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) ir viena no pirmajām Latvijas augstskolām, kura ir izmantojusi programmas Erasmus+ piedāvātās iespējas iniciatīvā "Eiropas universitātes" un kopā ar Romas Mākslas akadēmiju, Drēzdenes Mākslas akadēmiju un Ungārijas Tēlotājmākslas universitāti izveidojusi kopīgu tēlotājmākslas studiju programmu "EU4ART Alianse".

Izturot sīvu konkurenci, pirmais starptautiskais mākslas augstskolu projekts "EU4ART Alianse" tika atzīts par vienu no labākiem 2019. gadā. Kopumā dalībai šajā starptautiskajā konkursā bija pieteikušās 54 Eiropas augstskolu alianses, no kurām izraudzītas tika 17 Eiropas universitāšu apvienības, kas kopā apvieno 114 augstākās izglītības institūcijas. "EU4ART Alianse" ir vienīgā alianse, kura pārstāv Eiropas mākslas augstskolas. Tās mērķis ir izstrādāt kopīgu elastīgu mācību programmu glezniecības, tēlniecības un grafiskās mākslas izglītības jomā.

Paredzams, ka šī projekta rezultātā tiks izveidots jauns studiju modulis, kas būs elastīgs un dos iespēju Latvijas studentiem personalizēt savu izglītību, izvēloties ko, kur un kad studēt, un iegūt Eiropas grādu, DB stāsta LMA rektors Kristaps Zariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vai arī Latvija kāps uz igauņu akcīzes nodokļa grābekļa?

Latvijas Alkohola nozares asociācija, 18.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauja un ekonomiski nepamatota akcīzes nodokļa celšana alkoholam iecirtusi pamatīgu robu Igaunijas budžetā. Tā kā Latvijā grādīgie dzērieni maksā lētāk, igauņi pirkt alkoholu regulāri dodas uz Latvijas veikaliem.

Latvijas Alkohola nozares asociācijas aplēses liecina, ka 2017. gadā Latvijas budžets no igauņu alkohola iegādes braucieniem uz Latviju ieguvis vismaz 40 miljonus eiro. Igaunijas piemērs pierādījis, ka nepārdomāta akcīzes nodokļa celšana nav priekšnosacījums lielākiem nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā – tieši pretēji: pircēji meklē lētākas alkohola iegādes iespējas kaimiņvalstīs, un pieaug nelegālā alkohola tirgus.

Pagājušajā gadā Igaunijas budžets ieņēma par 50 miljoniem eiro mazāk nekā plānots un ieņēmumi no alkohola tirdzniecības samazinājās par apmēram 30 miljoniem eiro.

Turpmāko trīs gadu laikā strauju akcīzes nodokļa celšanu plāno arī Latvija – šajā gadā nodoklis tiek celts par 15%, nākamajā gadā par 10% un 2020.gadā – vēl par 10%. Nodokļu celšana plānota, neskatoties uz to, ka jau vidēji šobrīd grādīgo alkoholisko dzērienu akcīzes nodoklis un PVN kopumā veido vairāk nekā 70% no dzēriena cenas veikalos, dažreiz pat tuvu 90% no dzērienu cenas (skatīt pievienoto infografiku).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība vairākus gadus ir strādājusi, lai radītu vienotu ES patentu sistēmu, kas būs alternatīva tradicionālajam Eiropas patentu organizācijas «Eiropas patentam», kas tika dibināts 1973.gadā. Lai to izveidotu, atlicis spert tikai pēdējo soli, stāsta Eiropas Patentu biroja (EPB) – EPO izpildinstitūcijas vadītājs Benuā Batistelli (Benoit Battistelli).

Šobrīd EPO ietilpst 38 dalībvalstis un vēl divas papildus teritorijas – Bosnija un Hercegovina un Melnkalne, ar kurām parakstīti divpusējas vienošanās par Eiropas patenta darbību. Kandidāti iestāšanās EPO ir Kambodža, Moldāvija, Maroka un Tunisija.

Organizācijas galvenā mītne atrodas Minhenē. Juridiski EPO ir neatkarīga organizācija, kas nav saistīta ar Eiropas Savienību un tai ir savs budžets, kas veidots no patentu pieteikumu iesniedzēju iemaksām. 2018.gada budžets veido 2,3 miljardus eiro.

Patentu aizsardzība, kuras pamatā ir Eiropas Patentu konvencija, nodrošina iespēju iegūt intelektuālā īpašuma aizsardzību vienotas procedūras ietvaros un iesniegt vienu pieteikumu jebkurā valodā ar tulkojumu angļu, vācu vai franču valodā. Izgudrojuma ekspertīzi veic profesionāli Eiropas Patentu biroja eksperti. Eiropas patents ir spēcīgs, pateicoties vienotai procedūrai, kvalitatīvai izpētei un ekspertīzei, ko veic profesionāli Eiropas Patentu iestādes eksperti. Parasti Eiropas patenta izsniegšanas procedūra ilgst nedaudz vairāk kā 3,5 gadus no pieteikuma iesniegšanas dienas, taču pēc īpaša pieprasījuma šī jautājuma izskatīšanu var paātrināt. EPB mērķis ir saīsināt šo termiņu līdz 30 mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Jaunajā budžeta brūvējumā ir gan saldais, gan skābais

Māris Ķirsons, 24.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada valsts budžets un tā pavadošo grozījumu šleife dzīvi uzņēmējiem saldāku nepadarīs; kaut arī tajā ir vairākas odziņas, to pozitīvismu slāpēs «enkuri»

Tādu nākamā gada plānu redz aptaujātie uzņēmēji.

Kā pozitīvo LTRK valdes priekssēdētājs Jānis Endziņš min reversā PVN ieviešanu neapstrādātu dārgmetālu, sakausējumu un ar dārgmetālu plaķētu metālu piegādēm. «Par šādu risinājumu PVN krāpnieku izolēšanai no biznesa tika runāts jau teju piecus gadus, beidzot tas tiek īstenots,» uzsver J. Endziņš. Viņš un uzņēmēji pozitīvi vērtē arī to, ka par darbinieku ēdināšanas tēriņiem varēs nemaksāt darbaspēka nodokļus. «Protams, ne visi darba devēji kvalificēsies un varēs izmantot piedāvātās nodokļu atlaides, tomēr tā ir valsts pretimnākšana sociāli atbildīgiem darba devējiem par viņu rūpēm par darbiniekiem,» uzver J. Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikviens nodokļos samaksātais eiro ir nozīmīgs, lai valsts nodrošinātu būtiskākās funkcijas saviem iedzīvotājiem. Piemēram, no viena nodokļos samaksātā eiro lielākā daļa jeb 36,6 centi tiek piešķirti iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai jeb tādiem izdevumiem kā iedzīvotāju slimības, invaliditātes, vecuma, ģimenes un bezdarbnieku pabalsti.

Ikviens Latvijas iedzīvotājs ikdienā maksā dažādus nodokļus, sākot no pievienotās vērtības nodokļa, veicot pirkumus veikalā, līdz akcīzes nodokļiem par degvielas iegādi. Tomēr, runājot par godprātīgu nodokļu nomaksu, bieži vien iedzīvotājiem trūkst izpratnes, kur tiek novirzīti nodokļos samaksātie finanšu līdzekļi. Tāpēc Finanšu ministrija izveidojusi infografiku, kurā redzams, kur nonāk katrs cents no viena nodokļos samaksātā eiro. Piemēram, izglītībai, zinātnei, sportam un kultūrai tiek novirzīts 9,1 cents, veselībai 9,2 centi, sabiedriskajai kārtībai un drošībai 6,1 cents, bet valsts aizsardzībai – 4,9 centi.

Salīdzinot ar 2016.gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 624 miljoniem eiro lielāki, savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 641 eiro lielāki kā šogad. 2017.gada Latvijas valsts budžets ir 8 327 457 862 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas atbalsta programma Apvārsnis 2020 (Horizon 2020) ir vērsta uz Eiropas konkurētspējas stiprināšanu pasaules mērogā

«Programma ir vērsta uz to, lai zinātniskos atklājumus pārvērstu inovatīvos produktos un pakalpojumos, kas radītu jaunas iespējas uzņēmējdarbībai un uzlabotu cilvēku dzīvi. Tā stimulē ekonomiku, stiprina ES zinātnes un tehnoloģijas bāzi un rūpniecisko konkurētspēju nākotnē, tiecoties uz viedāku, ilgtspējīgu un iekļaujošu sabiedrību,» stāsta Iveta Cīrule, Apvārsnis 2020 Nacionālā kontaktpunkta eksperte. Apvārsnis 2020 līdzekļi paredzēti trīs galveno virzienu attīstībai – zinātnes izcilībai, līdera lomai rūpniecībā un sabiedrības problēmu risināšanai. «Projektu pieteikumus un partnerības biznesa organizācijas var veidot visos trīs virzienos. Veidojot projekta pieteikumus vai iesaistoties starptautiskajās partnerībās, ir svarīgi izvērtēt jau apstiprināto projektu tematiku un partnerības,» viņa uzsver. Projektus var iesniegt gan individuāli, gan partnerībā. Partnerus iespējams meklēt dažādos veidos, piemēram, Eiropas Biznesa atbalsta tīklā, Nacionālajā kontaktpunktā, Eiropas Komisijas projektu rezultātu vietnē Cordis. Tāpat tos iespējams atrast dažādās kontaktbiržās, kur iespējams satikties ar potenciālajiem partneriem un klātienē izrunāt iespējamo sadarbību un kompetences. Piemēram, šonedēļ notiks Eiropas Biznesa atbalsta tīkla rīkotā kontaktbirža biznesa tehnoloģiju un inovāciju izstādes Riga Comm 2017 ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Saeima pieņem nākamā gada budžetu, paredzot būtiski vairāk līdzekļu veselībai un aizsardzībai

LETA, 23.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 8,95 miljardu eiro apmērā. Nākamā gada budžetā lielākais līdzekļu pieaugums ir paredzēts veselības aprūpei, savukārt aizsardzības jomas budžets sasniegs NATO prasītos 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetu atbalstīja 59 koalīcijas deputāti, bet pret balsoja 37 opozīcijas parlamentārieši.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), uzrunājot parlamentu pirms balsojuma par budžetu, pateicās par paveikto darbu un opozīcijas aktīvu iesaisti.

Premjers uzskata, ka bija pareizi lemt par nodokļu politikas izmaiņām jau vasarā, nevis kopā ar budžeta jautājumiem. Premjers atzina, ka tā bija mācība - jautājumi par nodokļiem jārisina pirms budžeta pieņemšanas.

Komentējot opozīcijas priekšlikumus, Kučinskis sacīja, ka arī viņš vēlētos piešķirt vēl naudu ceļiem, tai skaitā atjaunot ceļu fondu, vēl palielināt izglītības finansējumu un īstenot citas lietas. «Tomēr valsts aug tik strauji, cik strauji tā var augt», piebilda valdības vadītājs. Viņš uzsvēra - ja saskaita priekšlikumus budžetam, tie būtu ar uzviju «apēduši» līdzekļus neparedzētiem gadījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Tomēr atsakās no ieceres atjaunot Valsts autoceļu fondu kā speciālo budžetu; finansējuma pieaugums gan paredzēts

LETA, 19.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts autoceļu fonds tomēr netiks atjaunots kā speciālais budžets, taču finansējuma pieaugums ceļu uzturēšanai un rekonstrukcijai ir paredzēts, liecina rītdienas, 20.decembra, valdības sēdei pieteiktais protokollēmums.

Satiksmes ministrija sagatavojusi informatīvo ziņojumu par autoceļu finansēšanas modeli un Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014. līdz 2023.gadam, kurā izklāstītas pašreizējās problēmas saistībā ar Latvijas autoceļu kritisko stāvokli un finansējuma trūkumu, kā arī piedāvāti risinājumi, kā situāciju vērst par labu.

Par šo jautājumu valdības sēdē bija plānots lemt jau pagājušajā nedēļā, kad Ministru kabineta sēdes protokollēmums paredzēja atjaunot Valsts autoceļu fonu kā speciālo budžetu, taču jautājuma izskatīšana tika atlikta, lai to saskaņotu ar Finanšu ministriju.

Rītdienas valdības sēdes protokollēmums vairs neparedz atjaunot Valsts autoceļu fondu kā speciālo budžetu. Tā vietā, ņemot vērā valsts budžeta iespējas, paredzēts līdz 2017.gada 30.aprīlim valdībā iesniegt grozījumus likumā par autoceļiem, lai no 2020.gada pakāpeniski palielinātu fondam novirzīto finansējumu no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem par vismaz 5% gadā, ja nominālā iekšzemes kopprodukta prognoze attiecīgajam gadam pieaug ne mazāk kā par 5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums?

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Muižnieks, 22.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no Eiropas valstīm, kura pēdējā laikā izpelnījusies politologu un ekonomistu īpašu uzmanību, ir Portugāle. Pēc parādu krīzes pārdzīvošanas šī Dienvideiropas valsts spējusi atgūties. Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums? Bez liekām emocijām – aplūkosim Portugāles ekonomiku raksturojošos datus.

Portugāles reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.-2016. gadu periodā ir audzis par vidēji 1.4%. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paredz, ka izaugsme turpināsies, paredzot reālā IKP izaugsmi 2% apmērā arī 2017. gadā.

Virspusēji skatoties, kāds varētu apgalvot, ka Portugāles ekonomikas atlabšana ir panākta, piekopjot sociālu politiku. Kopš 2015. gada beigām Portugālē pie varas atrodas Sociālistiskā partija (Partido Socialista, SP), kura izveidojusi mazākuma valdību, paļaujoties uz kreiso (Bloco de Esquerda) un komunistu un Zaļās partijas apvienības (Coligação Democrática Unitária) atbalstu. Saprotami, ka šāds modelis ir izraisījis arī dažādu pasaules mediju uzmanību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Certus ekonomisti: Nākamā gada budžets varēja būt daudz sliktāks

Zane Atlāce - Bistere, 28.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā vienu no 2016.gada pozitīvajiem notikumiem Certus ekonomisti min 2017.gada valsts budžetu, kas apstiprināts šī gada nogalē. «Daudzi būs pārsteigti par šo vērtējumu, tomēr apstiprinātais nākamā gada budžets varēja būt daudz sliktāks,» norāda domnīcas Certus vadītājs, ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis.

Nākamā gada budžetu pieņemts salīdzināt ar iepriekšējā gada budžetu, taču jāvērtē būtu tas, kāds budžets varētu būt, ņemot vēra izaicinājumus, kuri bija jārisina valdībai - proti, fundamentālu apņemšanos palielināt tēriņus aizsardzībai līdz 2% no IKP. Certus uzskata, ka finanšu ministre paveica šo uzdevumu ejot to grūtāko ceļu - nepaaugstinot galvenos nodokļus. Nākamā gada budžetā ielikta ļoti ambicioza ieņēmumu prognoze - daudz augstāka nekā gaidāma IKP izaugsme, tas signalizē par nopietnu apņemšanos strādāt pie nodokļu iekasēšanas, par ko finanšu ministre ir praktiski uzņēmusies personīgu atbildību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

TabFab radošā kvartāla būvniecībai un attīstībai paredzēti 5,06 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 23.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) 23.augustā izsludināja starptautisku metu konkursu TabFab radošā kvartāla pilnīgas izbūves arhitektoniskā vīzija.

Projekta kopējais budžets ir 5,058 miljoni eiro, no tiem 4,980 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un Latvijas budžeta līdzekļi, bet 78 tūkstoši ir Dānijas Karalistes atbalsts.

Pretendentiem pieteikumi ir jāiesniedz līdz 2018. gada 26. novembrim, informē VNĪ valdes locekle un konkursa žūrijas priekšsēdētāja Kitija Gruškevica. Uzvarētāju plānots nosaukt decembra vidū.

«Vecā Tabakas fabrika vai TabFab ir kas vairāk, nekā tikai vēl viena vieta, kura jāatjauno. Mēs runājam par teritoriju, kuras kopējā platība ir 7229 m2 un kopējā apbūves platība – 13 362 m2. Jau tagad TabFab ir sevi pieteikusi kā nozīmīga radošo aktivitāšu norises vieta. Tādēļ mēs ceram ieraudzīt iedvesmojošus un inovatīvus risinājumus, kas atklātu šā rajona garu un vienlaikus spētu radīt jaunas izjūtas,» skaidroja Gruškevica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērojot, cik kopumā pasīvi Latvijā un Baltijā ir patērētāji, Igaunijas piemērs, skaļi un apjomīgi protestējot pret nepārdomātu valsts nodokļu politiku attiecībā uz akcīzes nodokli alkoholam, ir pārsteidzošs, vērtē Dāvis Vītols, Latvijas alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors.

Igauņu iecerētā protesta vieta ir Latvija, lai gan tieši nodokļi Igaunijā ir rosinātās aktivitātes pamats – tā viņi skaidri parāda, ka došanās iepirkties uz Latviju turpināsies, saka Vītols. Igaunijas valdības lēmums turpināt akcīzes nodokļa pieaugumu, ņemot vērā, ka pirmajos 11 mēnešos kaimiņvalsts budžetā ieņēmumi no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem bija par 19% mazāki nekā pērn, jāņem vērā fakts, ka šogad tika atkārtoti palielināts akcīzes nodoklis alkoholam par 10%. Tomēr Latvijas gadījumā tas veicina pārrobežu tirdzniecību un papildinājumu mūsu valsts finansēm – no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem Latvija šogad ir ieņēmusi par 27 milj. eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes ir pabeigušas apvienoto revīziju, kurā tika secināts, ka ir noteikti pienākumi un atbildība, kā arī izstrādātas procedūras "Rail Baltica" projekta vadībai. Tomēr nepilnības projekta vadībā rada risku, ka projekts pārsniegs apstiprināto budžetu un ieviešanas laika grafiku.

"Rail Baltica" projekts ir vērienīgākais infrastruktūras projekts Baltijas valstu neatkarības vēsturē. 870 kilometru garā dzelzceļa līnija no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai pēc šā brīža aplēsēm izmaksās 5,79 miljardus eiro. "Rail Baltica" projektu apmēram 85% apmērā līdzfinansē Eiropas Savienība no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem. Saskaņā ar finansēšanas līgumiem "Rail Baltica" projekta atbalsta saņēmēji ir dalībvalstu ministrijas, kas atbild par projekta īstenošanu, un visu trīs valstu kopuzņēmums AS "RB Rail".

Līdz šim projekta īstenotājiem nav izdevies nodrošināt, ka aktivitātes, kas noteiktas Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansēšanas līgumos, tiek īstenotas atbilstoši apstiprinātajam laika grafikam un sākotnēji aplēstajam budžetam, norāda Valsts kontrole.

Komentāri

Pievienot komentāru