Finanses

Certus ekonomisti: Nākamā gada budžets varēja būt daudz sliktāks

Zane Atlāce - Bistere, 28.12.2016

Jaunākais izdevums

Kā vienu no 2016.gada pozitīvajiem notikumiem Certus ekonomisti min 2017.gada valsts budžetu, kas apstiprināts šī gada nogalē. «Daudzi būs pārsteigti par šo vērtējumu, tomēr apstiprinātais nākamā gada budžets varēja būt daudz sliktāks,» norāda domnīcas Certus vadītājs, ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis.

Nākamā gada budžetu pieņemts salīdzināt ar iepriekšējā gada budžetu, taču jāvērtē būtu tas, kāds budžets varētu būt, ņemot vēra izaicinājumus, kuri bija jārisina valdībai - proti, fundamentālu apņemšanos palielināt tēriņus aizsardzībai līdz 2% no IKP. Certus uzskata, ka finanšu ministre paveica šo uzdevumu ejot to grūtāko ceļu - nepaaugstinot galvenos nodokļus. Nākamā gada budžetā ielikta ļoti ambicioza ieņēmumu prognoze - daudz augstāka nekā gaidāma IKP izaugsme, tas signalizē par nopietnu apņemšanos strādāt pie nodokļu iekasēšanas, par ko finanšu ministre ir praktiski uzņēmusies personīgu atbildību.

Pozitīvi ir vērtējamas izmaiņas elektroenerģijas piegādes samaksas aprēķināšanas kārtībā. Tagad tā ir atkarīga no pieslēguma efektivitātes. «Šādas izmaiņas veicina patērētājus kritiskāk izvērtēt savu elektrības patēriņu un pieslēguma efektivitāti. Jau šogad ap 2500 uzņēmumiem ir atteikušies no liekajām pieslēguma jaudām,» uzsver Certus valdes loceklis, SIA Sakret komrecdirektors Juris Grīnvalds. Gada griezumā kopējā pieslēgumu jauda jau ir samazinājusies par 6%.

Laiks radīs cik efektīvs izrādīsies jaunuzņēmumu (start up) likums. «Diezgan operatīvi Ekonomikas ministrija izstrādāja ļoti labvēlīgu nodokļu regulējumu, kas paredz, ka jaunuzņēmumiem darbaspēka nodokli praktiski nav jāmaksā. Bet, visticamāk saņēmēju loks būs diezgan šaurs,» saka Vjačeslavs Dombrovskis.

Laiks radīs vai izdosies piesaistīt ārvalstu uzņēmumus, ar šo domājot plašāk par Lietuvu un Igauniju, un radīt produktus kuri spēs piesaistīt investīcijas.

Latvijas iestājusies pēdējā starptautiskajā «klubiņā» - OECD. «Diez vai dalības fakts pats par sevi paaugstinās valsts kredītreitingu, samazinot aizņemšanas procentu likmes, taču nenoliedzami, valsts reputācija uzlabosies,» norāda Certus valdes loceklis, Latvijas Universitātes profesors Daunis Auers.

Savukārt argumenti par to, ka tagad būs pieejama OECD «gudrība» - dati un pētījumu - neiztur kritiku, jo visi OECD pētījumi ir pieejami arī tām valstīm, kuras nav OECD dalībnieces. Šī arī bija Latvijas pēdējā iestāšanās kādā lielajā starptautiskajā klubiņā, jo vairs nav kur iestāties.

Certus eksperti nosaukuši arī vairākus šā gada negatīvus notikumus:

- Kavēšanās ar Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju programmu ieviešanu. Šajā plānošanas periodā ES fondu investīciju programmu ieviešana ir pamatīgi iekavējusies. Tas ne tikai atstāja negatīvu iespaidu uz pašām nozarēm, bet arī parādīja cik esam vērti kā valsts IKP izaugsmes ziņā, bez ES fondu «piešprices» - vien 1-2% pieaugums;

- Nav progresa ar maksātnespējas procesa sakārtošanu. Problēmas būtība ir iespēja kredītņēmējiem «uzmest» savus kreditorus ar maksātnespējas procesa palīdzību. Tas nav tikai biznesa vides un kredītu pieejamības (kurš aizdos, ja tik viegli neatdot) jautājums. Uz šo jau vairākus gadus kā uz galveno problēmu norāda Ārvalstu investoru padome. Līdz ar to tas ir gan valsts reputācijas jautājums (spēja reaģēt uz investoru sūdzībām), gan arī liecina par valsts spēju un vēlmi piesaistīt jaunus investorus (kas būs grūti, ja esošie paudīs nožēlu ka investējuši Latvijā);

- Neskaidrība ar nodokļiem gada nogalē. Pēdējā brīža budžeta grozījumi, mainot mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) likmes neliecina par prognozējamu valsts nodokļu politiku. Vienlaicīgi, ja šādi grozījumi netaptu, tad kā negatīvo lēmumu mēs norādītu MUN režīma izjaukšanu bez alternatīva piedāvājuma biznesa uzsācējiem un mazajiem uzņēmējiem reģionos. Labot konstatētas kļūdas vajag, tomēr būtu labi tās gan pamanīt, gan labot savlaicīgi. Un šeit jau kārtējo reizi ir jāatgādina par analītiskā dienesta trūkumu mūsu parlamentā;

- Atliktais OIK. OIK reforma nāktu par labu apstrādes rūpniecībai un lielo uzņēmumu konkurētspejai. Diemžēl, pieredze liecina, ka, atliekot kādu jautājumu uz gadu, ir liela varbūtība, ka tas tiks atlikts vēlreiz. Bet šo risinājumu ļoti gaida energoietilpīgie lielie ražojošie uzņēmumi, piemēram AS Valmieras stikla šķiedra un SIA Cemex. Elektroenerģijas izmaksu starpība ražotājiem Latvijā un, piemēram, Vācijā, Baltkrievijā, Ķīnā, ir iespaidīga, tāpēc, nerisinot OIK problēmu, mēs varam sagadīt arvien jaunu ražotņu pārcelšanu uz citām valstīm ar labvēlīgāku politiku enerģētikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par domnīcas Certus valdes priekšsēdētāju padome apstiprinājusi Latvijas Universitātes (LU) asociēto profesoru un ASV dibinātā Baltijas Studiju veicināšanas asociācijas (The Association for the Advancement of Baltic Studies -AABS) nākamo prezidentu (president - elect) Dauni Aueru.

D.Auers līdz šim darbojies domnīcā kā pētnieciskais direktors, bet turpmāk viņš vadīs un pārstāvēs Domnīcu Certus, nomainot amatā tā līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Vjačeslavu Dombrovski. Formāli izmaiņas stāsies spēkā pēc reģistrācijas Uzņēmumu reģistra Biedrību un nodibinājumu reģistrā.

Domnīca Certus sola saglabās politisko neitralitāti, kas ir priekšnoteikums, lai īstenotu Certus mērķus - sekmēt Latvijas ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi privātā, akadēmiskā un publiskā sektora stratēģiskas sadarbības rezultātā.

«Es savas pūles un uzmanību veltīšu tam, lai paplašinātu un padziļinātu Certus pētniecības kompetences, sadarbības tīklu un stiprinātu Certus eksperta lomu dialogā ar lēmumu pieņēmējiem,» norāda D. Auers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā piecgadē Latvijai būs jāsaskaras ne tikai ar reģionu iztukšošanos, budžeta ierobežojumiem, digitalizācijas ietekmi uz nodarbinātību, kā arī ar zaļāku valsti, globālajā līmenī būs jārēķinās arī ar Ķīnas ietekmes pieaugumu

Tādi lielākie izaicinājumi uzrādīti domnīcas Certus pārskatā «Latvija 2022. Globālie satricinājumi. Latvijas izaicinājumi». Latvija 2018. gadā svinēs savu 100. dzimšanas dienu un arī vēlēs jaunu parlamentu, kuram būs jāpieņem konkrēti lēmumi, kā valstij rīkoties jaunos apstākļos un pareizi reaģēt gan uz starptautiskajiem – globālajiem procesiem, gan arī uz valstī notiekošajiem procesiem.

Domnīcas Certus pētnieciskais direktors Daunis Auers norāda, ka pasaulē kopumā iedzīvotāju skaits pieaugs, bet Eiropā stagnēs, savukārt Latvijā iedzīvotāju skaits samazināsies. Turklāt līdztekus tam Rīgā un Pierīgā pieaugs ne tikai iedzīvotāju skaits, bet arī ekonomiskā aktivitāte. Tiek prognozēts, ka perspektīvā Rīga un tās apkaime radīs arvien lielāku īpatsvaru no kopējā Latvijas IKP, tādējādi padziļinot ekonomiskās atšķirības starp galvaspilsētu un salīdzinoši izmirstošajiem reģioniem. Reģionos ir ievērojami zemākas darba algas un arī jautājums ir par darba vietām, tādējādi cilvēki turpinās migrāciju uz Rīgu un Pierīgu, bet sliktākajā situācijā dosies peļņā uz ārzemēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) pauž atbalstu ierosinājumam neaplikt reinvestēto peļņu ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN).

Domnīcas Certus rīkotajā ekonomikas forumā Mālpilī ekonomikas ministrs sacīja, ka UIN atcelšana reinvestētajai peļņai būtu viennozīmīgi atbalstāma. Šāda soļa rezultātā augtu uzņēmumu spēja saņemt kredītus, kā arī tādējādi tiktu samazināta uzņēmumu vēlme izņemt dividendes un tās izmantot aplokšņu algu izmaksai.

Savukārt finanšu ministre sacīja - jo vairāk viņa domā par nulles procentu nodokli reinvestētajai peļņai un jo vairāk tiek analizēts šāds risinājums, jo labāk viņai patīk šāda iespēja.

Finanšu ministre paskaidroja, ka, ieviešot nulles UIN reinvestētajai peļņai, varētu atteikties no virknes citām atlaidēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eksperts: Vai Latvijas ekonomiku glābs ofšoru nodoklis?

Biznesa konsultants Žans Lopeta, 01.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot nodokļa likmi 0,1-0,3% apmērā no nerezidentu darījumiem, kas uz ārzonu jurisdikcijām iziet caur Latvijas komercbanku norēķinu kontiem, valsts budžetā iespējams gūt papildus 300-900 miljonus ASV dolāru. Šī likme būtu saprātīgs apmērs, kuru bankas piekristu maksāt, lai saglabātu ienākumus no Austrumu partnerības, respektīvi, tranzīta naudas, kas caur Latviju tiek pārskatīta uz ārzonu jurisdikcijām.

Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas datiem par 2015.gadu, caur ārzonas firmām Latvijas bankās veikti darījumi aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā. Latvijas banku sektors jau kopš Neatkarības atjaunošanas saistās ar finanšu starpniecības pakalpojumu sniegšana nerezidentu sektoram – galvenokārt, klientiem no Krievijas, Ukrainas, Moldovas un citām bijušās Padomju Savienības valstīs. Nerezidenti Latvijas banku sektorā spēlē galveno lomu – 2014.gadā tie veidoja 53% no visiem noguldījumiem, kas ir Latvijas bankās jeb 12,4 miljardi eiro kopumā ir piesaistīti no Eiropas nerezidentiem. Aptuveni 80% no šiem līdzekļiem bija no NVS valstu klientiem, lielākoties no Krievijas, kas ietilpst paaugstināta riska zonā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SEZ vilkmi var kāpināt

Māris Ķirsons, 29.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) Latvijā bijušas veiksmīgs apstrādes rūpniecības dzinējspēks reģionos, īpaši labi rādītāji sasniegti Liepājā, tomēr reģionā Latvijas SEZ piedāvājumam trūkst konkurētspējas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tādi secinājumi skanējuši domnīcas Certus pētījumā par speciālajām ekonomiskajām zonām Latvijā, kas tika prezentēts pirmajā reģionālajā forumā «Liepāja. Nākotne. Tagadne.».

Salīdzinājumā ar nacionālās un reģionālās attīstības tendencēm, SEZ Latvijas reģionos ir bijušas savdabīgas ražošanas izaugsmes salas. «Nenoliedzami, ka SEZ ir efektīvs instruments, lai veicinātu ražošanas izaugsmi un radītu darba vietas reģionos,» secināja domnīcas Certus vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis. Viņš savu sacīto pamatoja ar datiem, kas liecina, ka nodarbinātība apstrādes rūpniecībā Liepājas SEZ laikā no 2008. līdz 2015. gadam pieaugusi par 59%, Ventspils SEZ – pat par 78%, tajā pašā laikā Kurzemē tā sarukusi par 29%, bet Latvijā kopumā – par 26%. Līdzīgu ainu rāda arī neto apgrozījums SEZ statusā strādājošajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kas Liepājas SEZ strādājošajiem analogā laikā pieaudzis par 157%, Ventspils SEZ – par 120%, Rēzeknes SEZ – par 48%, kamēr Kurzemē neto apgrozījums kopumā bija sarucis par 10%, Latvijā kopumā gan pieaudzis par 8%. V. Dombrovskis atgādina, ka reģionālo SEZ sniegumu var mēģināt salīdzināt ar Jelgavas industriālajā parkā bāzētajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kuriem bija un ir piekļuve ievērojami lielākiem cilvēkkapitāla un darbaspēka resursiem. Pētījumā secināts, ka Liepājas un Ventspils ekonomisko zonu rezultāti pēc nodarbinātības un apgrozījuma pieauguma ir tuvu Jelgavas sasniegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Certus domnīcas pētījumā secināts, ka jaunie noteikumi, kas pieprasa lielāku kontroli nerezidentu noguldījumos, nozīmē, ka valsts IKP var samazināties pat par apmēram 2,45%. BDO Law galvenā partnere Vita Liberte norāda, ka stingrāki ierobežojumi nav pareizais veids, kā nodrošināt godīgu un konkurētspējīgu tirgus attīstību.

Nerezidentu noguldījumi veido apmēram pusi banku uzkrājumu Latvijā, un pēc jauno ierobežojumu pieņemšanas 2016. gada pirmajos sešos mēnešos juridisko klientu skaits jau ir samazinājies par 3,5%, bet noguldījumu apjoms – par 11%, vēsta domnīcas pētījums (1). Tas nozīmē, ka līdz jūlijam no bankām jau bija izņemts apmēram viens miljards eiro, turklāt paredzams, ka šīs tendences turpināsies.

No Latvijas 29 bankām gandrīz puse jeb 13 bankas ir vērstas uz ārzemju tirgus apkalpošanu - tas nozīmē, ka nerezidentu depozīti šajās bankās pārsniedz 20% no to aktīviem, un tās pārsvarā ir vietējās bankas, piemēram, otrā lielākā Latvijas banka ABLV, kas izjutusi lielu ierobežojumu ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas nākotnes mērķiem un rīcības plānu to sasniegšanai ir jāsāk domāt un diskutēt jau pašlaik

To rāda domnīcas Certus forums «Nākotnes mērķi, tagadnes virzieni. Latvija 2022». Domnīca Certus ieteica vairākus iespējamos prioritāro jomu virzienus. Pie tradicionālajiem virzieniem tika minēta apstrādes rūpniecība, tranzīts un bioekonomika, savukārt pie ambiciozajiem – informācijas tehnoloģijas, Rīga kā savienotājpilsēta augstākās izglītības un veselības pakalpojumu eksportam.

Ministru prezidents Māris Kučinskis atzina, ka, tuvojoties pašreizējā Nacionālās attīstības plāna (NAP) beigu termiņam 2020. gadā ir jāsāk runāt par nākamo, kurš sāksies 2021. gadā un ilgs septiņu gadus. Tāpēc forumā iezīmētās jomas ir uzskatāmas par sava veida starta šāvienu diskusijām. Pēc premjera domām plānošana valstiskā līmenī ir nepieciešama, jo stihiskā attīstība ar domu, ka visu atrisinās tirgus, nestrādā. «Par stihisko attīstību spilgts piemērs ir 90. gados, nolikvidējot teritorijas plānošanu kā tādu. Rezultātā to nevienā vietā vairs arī nedarīja un pat nemācīja, taču tirgus to visu nokārtoja tik tālu, ka uzceltās māju rindas vienkārši noslīka,» rūgto mācību atgādināja M. Kučinskis. Viņaprāt, Latvijai pietiek ar to stihiskās attīstības laiku, kad katrs «brīnumdaris» kaut ko sola un pēc gada aizbēg, viņa vietā nākot citam ar savu stāstu. Tāpēc svarīgākais ir jautājums, vai iedzīvinām to, par ko pirms tam esam vienojušies, vai katrs, kurš ir pie stūres, griež to uz to pusi, kuru uzskata par vajadzīgāko. «Valdība turas pie tā, kas tika uzrakstīts, veidojot šo Ministru kabinetu – pirms viena gada un astoņiem mēnešiem,» norādīja M. Kučinskis. Viņš gan piezīmēja, ka būtībā ierakstīts ir tieši tas pats, kas NAP 2020, tomēr pasijājot sapņus. Taču ir palicis ekonomikas izrāviens, produktivitātes pieaugums, kaut arī ar atšķirīgu izpratni par to, jo produktivitāte daudziem esošajiem uzņēmumiem nozīmējot pazaudēt savu biznesu kā tādu. Runājot par «veiksmes» stāstiem kaimiņos, premjers atgādināja par sarunu ar Igaunijas valdības vadītāju, kurš, izdzirdot stāstu par Latvijas uzņēmumiem, kuri «bēg» uz ziemeļu kaimiņvalsti, kur viss esot labāk, piezīmējis: neticami, bet man stāsta to pašu, tikai no otras puses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu investīcijas Latvijā, tiek ieteikta peļņas nodokļa reforma – reinvestēto peļņu neaplikt ar šo nodokli mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, bet tā kā valstij vajag nodokļus, plānots ierobežot zaudējumu pārnešanu, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tāds ir domnīcas Certus rīkotā foruma par nodokļu politiku rezultāts. Nenoliedzami, ka pēdējos gados peļņas nodoklis (UIN), tā likmes, apliekamā bāze un nosacījumi ir kļuvuši par vienu no investīciju piesaistes instrumentiem starpvalstu cīņās. Savukārt investīcijas nozīmē darba vietas un vienlaikus arī nodokļus valsts makā. Vēl jo būtiskāka nozīme investīciju piesaistē ir Latvijas vēlmei īstenot straujāku ekonomisko izaugsmi un skarbo realitāti, kad ārvalstu tiešo investīciju atlikums šā gada pirmajā pusē saruka par vairāk nekā 300 milj. eiro.

ES dalībvalstu saimē Latvija ar Lietuvu un Poliju dala 3. –5. vietu, vērtējot peļņas nodokļa likmi. Vēl zemākas likmes ir tikai Īrijā (12,5%) un Bulgārijā (10%), tomēr, kā norāda domnīcas Certus valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis, tad svarīgākais ir šī nodokļa efektīvā likme. «Analizējot šī nodokļa efektīvās likmes atklājās, ka Latvijai nav labākais piedāvājums, jo kaimiņvalstīs atvieglojumu kopums ir vēl pievilcīgāks, kaut arī nominālās peļņas nodokļa likmes ir tādas pašas vai augstākas,» norāda V. Dombrovskis. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka, piemēram, Lietuvā efektīvā peļņas nodokļa likme vienmēr ir bijusi ievērojami zemāka nekā Latvijā. «Lietuvā 2011. gadā tā bija tikai 2,6% un varbūt tāpēc arī spēja piesaistīt tādu investoru kā Barclays Bank,» skaidro V. Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir visi nepieciešamie priekšnoteikumi, lai Rīga kļūtu par reģionālo finanšu pakalpojumu centru, bet šīs idejas īstenošanai vajadzīga valsts pragmatiska rīcība un sabiedrības izpratne

To intervijā DB stāsta Domnīcas Certus valdes priekšsēdētājs un bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. Viņš norāda, ka citu valstu pieredze apliecina – tas ir iespējams. Par iespējām un pieredzi tiks diskutēts arī Finanšu sektora attīstības iespēju konferencē, ko 4. novembrī organizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Domnīca Certus sadarbībā ar DB.

Fragments no intervijas:

Vai Rīga var kļūt par finanšu centru?

Jā, Rīga var kļūt par finanšu centru. Protams, lai tas tā varētu notikt, ir jāsaprot, vai tam ir priekšnosacījumi, vai ir pieprasījums pēc šāda produkta – pakalpojuma, vai ir politiska vēlme šādu centru veidot Latvijā, konkrēti, Rīgā, vai ir atbilstoša normatīvo aktu bāze, vai ir izpildāmas uzstādītās prasības finanšu centra darbībai. Finanšu centri parasti nav valstis, bet gan konkrētas pilsētas — Londona, Ņujorka, Singapūra, Honkonga utt. Vēsture liecina, ka finanšu centru var izveidot daudzās vietās, tostarp arī mazu valstu pilsētās. To var izdarīt arī Tallinā, Viļņā un Rīgā. Šodien Honkonga ir viens no pieciem pasaules lielākajiem finanšu centriem, bet savulaik tā bija anklāvs pie Ķīnas sāniem, kur nebija nekā, izņemot zvejnieku ostu. Kāpēc tā? Vispirms jau Honkongas ģeogrāfiskais stāvoklis – līdzās lielvalstij, kurā tajā laikā bija liela politiska nestabilitāte, un arī tās politiskais statuss – Lielbritānijas pārziņā līdz 1997. gadam. Kapitālam ir vajadzīga drošība, salīdzinoši zemi nodokļi, tiesiskums un pārliecība, ka nenotiks nacionalizācija vai jebkāda cita veida ekspropriācija. Pagājušā gadsimta 50. gados Ķīnā bija karš, kam sekoja kultūras revolūcija, bet daudziem bija vēlme veidot darījuma attiecības ar Ķīnu. Bija drošības riski, turklāt tiem, kas darbojās Ķīnā, bija nepieciešami finanšu pakalpojumi – rezultātā sāka veidoties finanšu pakalpojumu centrs ārpus Ķīnas – Honkongā. Ar zināmu līdzību šodien var raudzīties uz Baltijas reģionu un Austrumu bloka valstīm – Krieviju, Vidusāzijas un Aizkaukāza valstīm, arī Ukrainu un Baltkrieviju. Lai arī šajās valstīs ir vietas, kuru nosaukumā ir finanšu pakalpojumu centrs, taču tās nav tādas, par kurām balsotu kapitāls. Proti, pērn pirmo reizi starptautisko finanšu centru reitingā tika iekļauta arī Rīga, apsteidzot tādus finanšu centrus kā Maskava un Sanktpēterburga, kuru reitings bija pat krities. Pat neko īpašu nedarot, Baltija un Latvija jau tiek uzskatīta par labu vietu finanšu pakalpojumu centram, turklāt austrumos dažādu iemeslu dēļ ir nepieciešamība pēc šādiem pakalpojumiem, bet nav atbilstoša piedāvājuma, turklāt kapitāls tur nevēlas atrasties. Galvenie šķēršļi, kas attur kapitālu, ir drošības un prognozējamas uzņēmējdarbības vides trūkums. Tātad izredzes ir un tās vēl vairāk pastiprina tas, ka Latvija ir viena no valstīm, caur kuru notiek kapitāla «bēgšana» no Krievijas. Piemēram, pēc Global Financial Integrity vērtējuma no 2007. līdz 2013. gadam no šīs valsts «aizbēguši» 884 miljardi ASV dolāru. Tā ir milzīga nauda. Tas nozīmē, ka daļa Krievijas uzņēmēji nejūtas droši un nopelnīto nevēlas ne glabāt, ne arī investēt savā dzimtenē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Grīnvalds: Ierēdniecība savas attieksmes dēļ rada nelabvēlīgu augsni biznesam

Zane Atlāce - Bistere, 07.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas konkurētspējas galvenais kavējošais apstāklis ir nodokļu politikas trūkums un augstie darba spēka nodokļi, ko nepieciešams mazināt, lai biznesa vide un valsts ekonomika kopumā attīstītos, secināts biznesa foruma diskusijā Izaicinājumi biznesa vidē, kas piektdien notika Tukumā.

Pasākumu rīkoja Latvijā lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Tukuma novada Dome sadarbībā ar banku Citadele un A/S Liepājas papīrs.

Domnīcas Certus valdes loceklis Juris Grīnvalds prezentācijā skaidroja, ka pašreiz jādomā par to, kā palielināt nodokļu ieņēmumus nevis tos ceļot, bet gan motivējot uzņēmējus maksāt nodokļus. Paneļdiskusijas dalībnieki pauda viedokli, ka vispirms nepieciešams mazināt birokrātijas slogu, kā arī skaidrot gan sabiedrībai, gan uzņēmējiem, kur tiek tērēta viņu samaksātā nodokļu nauda, jo citādi trūkst vēlmes «atbalstīt » valsts budžetu. Pašreiz izveidojusies situācija, kad ierēdniecība savas attieksmes dēļ rada nelabvēlīgu augsni biznesam, tāpēc, mainot pieeju, Latvija var panākt daudz lielāku ekonomikas izrāvienu nevis stagnēt, kā tas ir pašreiz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mašīnbūvei un metālapstrādei Latvijā ir iespējas veikt būtisku pieaugumu, jo īpaši nozares uzņēmumiem, kuru īpašniekiem ir pieeja noieta tirgiem, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To rāda domnīcas Certus veiktais pētījums. Vienlaikus skan secinājums, ka nozarē vienlaicīgi notiek pretēji vērsti procesi, tāpēc nozares «vidējā temperatūra» īsti nerāda patieso ainu. «Ir nozares, kuras rāda augšupeju, bet ir nozares, kuras tajā paša laikā salīdzinoši strauji sarūk, tāpēc ir ne tikai neiespējami, bet pat bīstami šajās nozarēs runāt par vispārējo situāciju,» uzsver Domnīcas Certus valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.

Viņš savu sacīto pamato ar metālu ražošanas nozares pēdējos trijos gadu novēroto straujo saraušanos, savukārt mehānismu un iekārtu ražošanā ir novērots pieaugums. Nozarē sava ietekme ir gan globālajiem procesiem – metāla cenas, ģeopolitika (ievedmuitas), valūtas vērtību svārstības, gan arī pašu mājās notiekošajam – elektroenerģijas cenām (jo īpaši tajās jomās, kur tā ir būtiska pašizmaksas komponente), darbaspēka izmaksām un arī uzņēmumu vadītāju lēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Revolūcija starptautisko nodokļu sfērā mainīs spēles noteikumus ārvalstu investīciju piesaistē.

Revolūcija starptautisko nodokļu sfērā mainīs spēles noteikumus ārvalstu investīciju piesaistē; lielu lomu spēlēs nodokļu administrācija, kurā jau ir uzsāktas pārmaiņas vairākās jomās

Tādu ainu rāda Domnīcas Certus pētījums.

Certus valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis atzina, ka pašlaik nav skaidrības, ar ko beigsies OECD BEPS (Base erosion and profit shifting) process un kādi būs jaunie spēles noteikumi. Lai arī, viņaprāt, ir nepieciešama lielāka skaidrība par to, kā būs, kamēr to iegūsim, paies laiks, taču zaudēt laiku nedrīkst, un tāpēc valsts iestādēm būtu jārīkojas nekavējoties.

Jau patlaban VID spēj kvalitatīvi apkalpot lielus ārvalstu investorus, piemēram, Uralkalij, taču kapacitāte ir ierobežota. Tāda mēroga darījumus varam apkalpot kādus divus gadā, ne vairāk, DANA REIZNIECE-OZOLA, FINANŠU MINISTRE

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cēsu biznesa forumā meklē veidus, kā uzrunāt aizbraucējus

Rūta Lapiņa, 17.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu uzņēmēju forumā «Cilvēks. Ideja. Inovācija.» piektdien, 17.novembrī, klātesošie secināja, ka vienīgais veids, kā atgriezt Latvijā aizbraukušos cilvēkus ir ekonomikas straujāka attīstības veicināšana, maksājot lielākas algas un paaugstinot produktivitāti, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTKR) Sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane.

LTRK padomes locekle un nodokļu eksperte Elīna Rītiņa pauda, ka daudz kļūdas tika pieļautas veidojot jauno nodokļu politiku, tostarp nemotivējot pašvaldības piesaistīt uzņēmējdarbību un no tā gūstot labumu, kā arī ieviešot progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokli. «No vienas puses mēs gribam, lai cilvēki brauc atpakaļ, bet no otras piedāvājam viņam nekonkurētspējīgu darbaspēka nodokļu regulējumu, kur patiesībā labu algu saņēmēji tiek sodīti, uzliekot milzīgu IIN,» sacīja E.Rītiņa.

To apstiprināja arī Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, piebilstot, ka nodokļu reformu ieteicams veikt kopā ar novadu reformu, jo, izveidojot sistēmu, kur arī pašvaldības gūtu papildu labumu no biznesa, daļa no vietvarām nespētu izdzīvot, tāpēc būtiski stiprināt novadus tos apvienojot. Viņš arī norādīja, ka uzņēmējdarbība ir iespējama tikai tajā vietā, kur ir cilvēki, tāpēc Cēsis dara visu, lai attīstītu skolas un īpaši profesionālo vidusskolu, lai biznesam varētu nodrošināt profesionāļus. Tāpat arī daudz tiek strādāts pie tā, lai attīstītu infrastruktūru un satiksmes iespējas, piemēram, meklējot veidus, kā sasniegt Rīgu stundas laikā, braucot ar vilcienu, un meklējot citus risinājumus. Tas ir būtiski nākotnei, jo domnīcas «Certus» pētījums pierāda, ka tās pilsētas, kas atrodas tuvāk galvaspilsētai, nākotnē var cerēt uz iedzīvotāju skaita pieaugumu, kas nozīmē, ka attālākām vietām jādara viss, lai cilvēkiem nodrošinātu ērtu nokļūšanu no vienas vietas uz otru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksta Dienas Bizness ikgadējā tautsaimniecības konferencē Biznesa prognozes 2017 viedokļu līderi iezīmē pozitīvās tendences un kritizē šķēršļus Latvijas ekonomikas izaugsmē.

Finanšu ministrija ar valsts budžetu nākamajam gadam izmanevrēja labi, lielu nodokļu paaugstinājumu nav, bet arī problēmu netrūkst. Tā, komentējot budžeta nakts rezultātu, konferences Biznesa prognozes 2017 finanšu panelī sacīja Domnīcas Certus vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis.

Pēc viņa domām, budžets ir zīmīgs ar divām lielām problēmām. Pirmkārt, nolemtais par mikrouzņēmumu regulējumu, kas V. Dombrovskim atgādinot situāciju, kad «nojaukšanai tiek gatavota māja, kurā dzīvo cilvēki – valdība saka, ka māju nojauks, bet tos, kas tur dzīvo, sūta uz mežu. Tikmēr cilvēki jautā, kur ir jaunā māja».

Otrs bubulis ir obligāta minimālā socnodokļa noteikšana. Vienkāršā darba darītāji, kas strādā nepilnu laiku, zaudēs darbu, un tas nav pareizi, uzskata eksperti. «Tieši tāpēc Trampi uzvar vēlešanās, jo politiķi nepievērš uzmanību vienkāršajiem cilvēkiem. Ja šis budžets būtu bez šīm problēmām un tiktu iestrādāta reinvestētās peļņas neaplikšana ar UIN, V. Dombrovskis valsts budžetu vērtētu ar plus zīmi. Ekonomistu papildina Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins: «Tikai vajag pateikt, ka mājai jumts brūk iekšā.» Viņš uzskata, ka mikrouzņēmuma regulējums sabiedrības svaru kausos pašlaik notiekošo diskusiju rezultātā ir zaudējis konkurencē valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai, «tāpēc jautājums, kā mēs to reformējam, ir pietiekami būtisks».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Godmanis: Nodokļu reformas ieviest būs grūti, jo sākotnēji saruks valsts ieņēmumi

LETA, 28.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecerētās nodokļu reformas Latvijā ieviest būs ļoti grūti, jo sākotnēji saruks valsts ieņēmumi, bet spiediens uz izdevumu palielināšanu ir liels, šādu viedokli šorīt LTV Rīta panorāmā pauda ekspremjers Ivars Godmanis.

Godmanis uzsvēra, ka Latvijā jau ilgstoši strādājam sarūkoša tirgus apstākļos, kas īpaši problēmas rada uzņēmējiem, kas strādā uz iekšējo tirgu, kuriem jāmeklē kāds atbalsts un no šāda viedokļa nodokļu izmaiņas ir labs risinājums.

Bijušais politiķis novērojis, ka Igaunijā veiktajām līdzīgajām nodokļu reformām ir bijis pozitīvs efekts, tomēr jārēķinās, ka sākotnēji nodokļu ieņēmumi kritīsies.

Igaunijas piemērs rādot, ka 2,5 gadu laikā zaudētie nodokļu ieņēmumi atnāks atpakaļ, tomēr Latvijā esot sagaidāms grūts posms, jo izdevumu daļa spiež budžetu, piemēram, mediķi un skolotāji prasa lielākas algas.

Šādos apstākļos līdz ar reformām ir jānāk augstai ekonomikas izaugsmei, kas it kā Latvijā tiek sagaidīta, taču var būt nepietiekama, piebilda Godmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vajadzības pēc naudas spiedīs meklēt iespējas nodokļos

Māris Ķirsons, 03.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vajadzības pēc naudas spiedīs meklēt iespējas nodokļos – paaugstināt esošās likmes, paplašināt nodokļu bāzi vai ieviest jaunus nodokļus

Tāds ir domnīcas Certus rīkotā nodokļu politikas foruma rezultāts, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola atzina, ka ir atskanējis starta šāviens diskusijām par jauno nodokļu politiku, kurai būtu jābūt gatavai līdz nākamā gada aprīlim, bet rezultāts pašlaik neesot prognozējams. Vislielākās batālijas gaidāmas saistībā ar pārmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmēs, sadalījumā, komplektā, iespējams, skarot arī valsts sociālās apdrošināšanas maksājumus. Vēl viens iespējamo izmaiņu virziens ir uzņēmumu ienākuma nodoklis, tā apliekamā bāze un atlaižu revīzija. Vēl esot savdabīgas rezerves patēriņa nodokļu izmaiņām. «Visticamāk, visām pusēm būs jāiznāk no savas komforta zonas,» secināja finanšu ministre. Nodokļu ieņēmumus var vairot, paaugstinot nodokļu likmes, samazinot atvieglojumus un paplašinot ar tiem apliekamo bāzi, var veidot pievilcīgu nodokļu un uzņēmējdarbības vidi biznesa attīstībai, kā arī paaugstināt esošo nodokļu iekasēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas lēmums izstāties no ES ir sakustinājis finanšu sektoru, un sākusies cīņa par to, uz kurieni Eiropā tas pārcelsies; Latvija šajā pārdalē nepiedalās

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Domnīcas Certus pētniece, Rīgas Ekonomikas augstskolas un Rīgas Biznesa skolas pasniedzēja Marina Leklera (Marina le Clere). Viņa norāda, ka Brexit ietekmēs finanšu pakalpojumu sniedzējus, turklāt daudzas pilsētas un pat vairāku valstu valdības mērķtiecīgi strādā, lai pārvilinātu šīs kompānijas pie sevis.

Fragments no intervijas:

Latvija šajā cīņā nepiedalās?

Latvija varētu piedalīties cīņā par šo ārpakalpojumu servisa centru piesaisti, jo to pieaugums visā pasaulē tiek lēsts apmēram par 14% līdz 2020. gadam. Protams, diez vai Latvija varētu pacīnīties par tādu globālo finanšu korporāciju kā Citibank vai Goldman Sachs servisa centru izvietošanu šeit, taču otrā un trešā līmeņa banku servisa centrus piesaistīt varētu. Konkurence ir pamatīga gan no Lietuvas, gan no Polijas, pēdējā laikā arī no Rumānijas. Ja Latvija vēlas piedalīties cīņā par servisa centru piesaisti, tad ir nepieciešamas apmācību programmas otrā-trešā kursa studentiem, kvalificēti pasniedzēji. Bez tam ir nepieciešama infrastruktūra, kuras Latvijā nav, un tas attiecas ne tikai uz biroja ēkām, bet arī uz kapitāla tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reinvestēto peļņu ar uzņēmumu ienākuma nodokli neapliks, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi samazinās līdz 20%, minimālo algu paaugstinās līdz 430 eiro, bet neapliekamo minimumu līdz 300 eiro, toties augs akcīzes nodokļa likme, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tāds ir Finanšu ministrijas un uzņēmēju organizāciju – LDDK un LTRK – piedāvātais nodokļu pārmaiņu rāmis, par kura detaļām notiks diskusijas īpašā vadības grupā, kurā līdzās valdības un uzņēmēju, arodbiedrību pārstāvjiem darbosies arī valdošo politisko partiju un pašvaldību pārstāvji. Iecerēts, ka konkrēti grozījumu projekti tiks sagatavoti līdz vasarai. Par to, vai viss iecerētais reformu plāns tiks īstenots jau no 2018. gada, vēl nav pārliecības, jo pastāv arī iespējas to izstiept laikā. Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes sēdē piedāvājumus jau atbalstījis gan LTRK prezidents Aigars Rostovskis, gan LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Eksperti: Reinvestētās peļņas nodokļa 0% likmi būtiski saglabāt ilgtermiņā

LETA, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reinvestētās peļņas nodokļa 0% likmi ir būtiski saglabāt ilgtermiņā, piektdien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Kurzemes biznesa forumā secinājuši eksperti.

Pēc ekspertu paustā, ir būtiski saglabāt reinvestētās peļņas nodokļa 0% likmi, jo gada laikā šis instruments bijis noteicošais izaugsmes faktors uzņēmējiem, nodrošinot apgrozāmos līdzekļus un ieguldījumus attīstībā. Tāpat eksperti secinājuši, ka būtiski domāt par darbaspēka nodokļiem un to konkurētspēju augsti kvalificēta darbaspēka piesaistē, mobilitāti veicinošiem nodokļu instrumentiem, vienkāršotu un ilgtspējīgu mazā biznesa nodokļu režīmu, kā arī par pašvaldību motivāciju uzņēmējdarbībā.

«Aicinu ikvienu uzņēmēju jau tagad aktīvi iesaistīties un kopā ar LTRK sagatavot priekšlikumus plānotajai nodokļu sistēmas pārskatīšanai, lai nākamā gada sākumā varam sākt diskusijas ar Finanšu ministriju un citām iesaistītajām iestādēm,» sacīja LTRK viceprezidente Elīna Rītiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Eksperts par LMT un Lattelecom: Bumba ir uzņēmumu vadības pusē, lai pierādītu, kurš ir labāks

LETA, 24.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan novembra sākumā valdība nolēma neatbalstīt telekomunikāciju operatoru Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom apvienošanu, valdībai pie jautājuma par abu uzņēmumu nākotni būtu jāatgriežas pēc iespējas ātrāk, aģentūras LETA rīkotajā diskusijā norādīja nozares eksperti.

Luminor Group padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis atzīmēja, ka, viņaprāt, šī jautājuma neatrisināšana pēdējo desmit gadu laikā jau ir kaitējusi telekomunikāciju nozarei. «Es arī uzskatu, ka valstij nav jākontrolē telekomunikāciju uzņēmums. Tas ir mīts, ka valsts tādējādi gādā par drošību. Visā pasaulē to dara caur regulāciju un noteikumiem. Valstij nav jāpieder uzņēmumam, lai varētu garantēt drošību. Jo valsts kā akcionārs ilgāk gaida to brīdi, kad pārdot, jo mazāk līdzekļu varēs saņemt. Manuprāt, Latvijā netrūkst vietu, kur ir nepieciešami ieguldījumi,» klāstīja Melngailis.

Tāpat viņš norādīja, ka situācija, ka uzņēmumi ir ierobežoti ģeogrāfiski un tiem ir divi īpašnieki ar atšķirīgām interesēm, nozīmē tikai to, ka uzņēmumi nevarēs sasniegt savu potenciālu. «Es domāju, ka Lattelecom un LMT turpinās strādāt un nekāda traģēdija nav notikusi. Bet netiks izmantotas arī tās iespējas, kuras varētu izmantot, ja būtu cita akcionāru struktūra. Ja uzņēmums neattīstās un neizmanto iespējas, tad vienā brīdī aiziet arī spēcīgākie vadītāji un darbinieki. Ja mēs šo situāciju atrisinātu un abus uzņēmumus atbrīvotu - vai nu apvienojot, vai citādāk - un dotu iespēju brīvi konkurēt plašākā reģionā... Tagad mēs ierobežojam tirgu un plānojam gluži kā Padomju Savienībā, pasakot, ka jūs drīkstat strādāt šeit un tajās jomās,» sacīja Melngailis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot darbu pie jau 2016. gada nogalē pieteiktās nodokļu reformas, Finanšu ministrija (FM) nosūtīja saskaņošanai visām nozaru ministrijām, sociālajiem, kā arī citiem sadarbības partneriem Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018. – 2021. gadam projektu, informē FM.

Atzinumi tiek gaidīti līdz 24. aprīlim, lai jau 28. aprīlī to varētu izskatīt Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

FM jau vairāk kā gadu ciešā sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem strādā pie priekšlikumiem, lai reformētu Latvijas nodokļu sistēmu. Darba gaitā tika saņemti un analizēti priekšlikumi no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Bankas, Domnīcas Certus, kā arī Pasaules Bankas un OECD.

Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018. – 2021. gadam projektā ietvertie priekšlikumi iepriekš tika atbalstīti Nacionālā trīspusējās sadarbības padomē vai Nodokļu reformu vadības grupā, kuru vada Ministru prezidents. Tāpat jānorāda, ka nodokļu politikas pamatnostādnes tika veidotas kopā ar visiem iesaistītajiem partneriem jau kopš pagājušā gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tiešraide: 100 izcilāko Latvijas eksporta zīmolu apbalvošana

Dienas Bizness, 19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par godu Latvijas simtgadei, šodien Melngalvju namā valsts augstākās amatpersonas svinīgā ceremonijā apbalvo Latvijas izcilākos eksporta zīmolus, kas nes pasaulē mūsu valsts vārdu. «Eksporta izcilības foruma» ietvaros, ko svinīgi atklāj Valsts Prezidents Raimonds Vējonis, apbalvo 20 Latvijas izcilākos eksporta zīmolus un 10 uzlecošās eksporta zvaigznes. Kopējais skaits sasniegs simbolisko 100.

Pasākuma programma:

12:30 Reģistrācija

13:00 Eksporta izcilības formula – atklāšana, Valsts Prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna

13:10 How to succeed internationally? – Shauli Katznelson, VP Economic

13:30 Latvijas ekonomika šodien un rīt – Uldis Rutkaste, Latvijas Banka

13:45 Latvijas eksportspējīgās nozares – iespējas un izaicinājumi – Vjačeslavs Dombrovskis, Certus Domnīca

14:00 Kā pavairot produktivitāti? – eksportētāju panelis – Aerodium, Vendon, Lattelecom

15:20 Kā par sevi stāstīt ārpus Latvijas? – digitālās platformas prezentācija

15:40 Kafijas pauze

16:00 Atziņas no Red Jackets pētījuma 2017

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Vai valstij ir plāns?

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jauno Nacionālās attīstības plānu (NAP) runas dažādos augsta līmeņa saietos ir sākušās. Premjers Māris Kučinskis nesen notikušajā domnīcas Certus rīkotajā forumā uzsvēra plānošanas lielo nozīmi. Neapšaubāmi, plānošana ir svarīga, tāpat kā ir svarīgi plānus ik pa laikam pārskatīt un aktualizēt, taču ne mazāk svarīgi ir nospraustos plānus arī realizēt ar konkrētu personu atbildību par to. Diemžēl nu jau vairākus gadus nav bijis pārliecības, ka valstij vispār ir kāds plāns, kur nu vēl kādam atbildība!

Skaidrs, ka nav īsti jēgas skatīties atpakaļ un bārties par pagātni, toties būtu ļoti svarīgi saprast, ko valdība domā darīt, lai nodrošinātu veiksmīgu valsts ilgtspēju turpmāk. Kādi konkrēti projekti tiek atzīti par valstiski svarīgiem ne tikai vārdos un uz papīra, bet arī realitātē? Kāda ir attieksme pret nākotnes tehnoloģijām, digitalizāciju, infrastruktūru - ceļiem, dzelzceļu, aviāciju, ostām? Cik ilgi aviokompānija airBaltic turpinās dzīvot no regulārām, glābjošām nodokļu maksātāju naudas injekcijām? Un vai vismaz valsts līmenī ir skaidrs, kāpēc šo kompāniju tomēr ir vai nav vērts saglabāt nacionālā statusā? Kādi ir riski - konkrēti pa punktiem, nevis par ikgadēju tradīciju kļuvušie solījumi, ka tūlīt, tūlīt kompānijai būs investors, bet arī bez tā kompānija dodas no veiksmes uz veiksmi. Par valsts sagādātajiem miljoniem tas gan sevišķi grūti nevarētu būt. Kāda ir valsts nostāja enerģētikā? Eiropas Savienība kopumā dodas atjaunojamās enerģijas virzienā. Latvijā tradicionāli valda izpratne, ka zaļā enerģija ir slikta - visi zagļi, OIK ir slikti, gāze - arī slikti. Bet kā valsts pozicionējas šajā ļoti svarīgajā tautsaimniecības sektorā - enerģētikā? Ko grib atbalstīt, no kā atteikties? Vispārējā patiesība ir tāda, ka enerģijas sektors ir un paliek visās valstīs valdības koferu pildītājs, lai gan pretrunīgs. Tieksme un kārdinājums tēlot labdarību ar subsīdijām, mūsu gadījumā stabilizējot politisko OIK un tajā pašā laikā subsidējot izcili konkurētspējīgu valsts uzņēmumu ar jaudas maksājumu ap 100 miljoniem eiro gadā, izskatās pēc īsta ekonomiskās politikas neprāta.

Komentāri

Pievienot komentāru