Certus ekonomisti: Nākamā gada budžets varēja būt daudz sliktāks 

Kā vienu no 2016.gada pozitīvajiem notikumiem Certus ekonomisti min 2017.gada valsts budžetu, kas apstiprināts šī gada nogalē. «Daudzi būs pārsteigti par šo vērtējumu, tomēr apstiprinātais nākamā gada budžets varēja būt daudz sliktāks,» norāda domnīcas Certus vadītājs, ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis.

Zane Atlāce - Bistere, 28.12.2016

Foto: Edijs Pālens/LETA

Nākamā gada budžetu pieņemts salīdzināt ar iepriekšējā gada budžetu, taču jāvērtē būtu tas, kāds budžets varētu būt, ņemot vēra izaicinājumus, kuri bija jārisina valdībai - proti, fundamentālu apņemšanos palielināt tēriņus aizsardzībai līdz 2% no IKP. Certus uzskata, ka finanšu ministre paveica šo uzdevumu ejot to grūtāko ceļu - nepaaugstinot galvenos nodokļus. Nākamā gada budžetā ielikta ļoti ambicioza ieņēmumu prognoze - daudz augstāka nekā gaidāma IKP izaugsme, tas signalizē par nopietnu apņemšanos strādāt pie nodokļu iekasēšanas, par ko finanšu ministre ir praktiski uzņēmusies personīgu atbildību.

Pozitīvi ir vērtējamas izmaiņas elektroenerģijas piegādes samaksas aprēķināšanas kārtībā. Tagad tā ir atkarīga no pieslēguma efektivitātes. «Šādas izmaiņas veicina patērētājus kritiskāk izvērtēt savu elektrības patēriņu un pieslēguma efektivitāti. Jau šogad ap 2500 uzņēmumiem ir atteikušies no liekajām pieslēguma jaudām,» uzsver Certus valdes loceklis, SIA Sakret komrecdirektors Juris Grīnvalds. Gada griezumā kopējā pieslēgumu jauda jau ir samazinājusies par 6%.

Laiks radīs cik efektīvs izrādīsies jaunuzņēmumu (start up) likums. «Diezgan operatīvi Ekonomikas ministrija izstrādāja ļoti labvēlīgu nodokļu regulējumu, kas paredz, ka jaunuzņēmumiem darbaspēka nodokli praktiski nav jāmaksā. Bet, visticamāk saņēmēju loks būs diezgan šaurs,» saka Vjačeslavs Dombrovskis.

Laiks radīs vai izdosies piesaistīt ārvalstu uzņēmumus, ar šo domājot plašāk par Lietuvu un Igauniju, un radīt produktus kuri spēs piesaistīt investīcijas.

Latvijas iestājusies pēdējā starptautiskajā «klubiņā» - OECD. «Diez vai dalības fakts pats par sevi paaugstinās valsts kredītreitingu, samazinot aizņemšanas procentu likmes, taču nenoliedzami, valsts reputācija uzlabosies,» norāda Certus valdes loceklis, Latvijas Universitātes profesors Daunis Auers.

Savukārt argumenti par to, ka tagad būs pieejama OECD «gudrība» - dati un pētījumu - neiztur kritiku, jo visi OECD pētījumi ir pieejami arī tām valstīm, kuras nav OECD dalībnieces. Šī arī bija Latvijas pēdējā iestāšanās kādā lielajā starptautiskajā klubiņā, jo vairs nav kur iestāties.

Certus eksperti nosaukuši arī vairākus šā gada negatīvus notikumus:

- Kavēšanās ar Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju programmu ieviešanu. Šajā plānošanas periodā ES fondu investīciju programmu ieviešana ir pamatīgi iekavējusies. Tas ne tikai atstāja negatīvu iespaidu uz pašām nozarēm, bet arī parādīja cik esam vērti kā valsts IKP izaugsmes ziņā, bez ES fondu «piešprices» - vien 1-2% pieaugums;

- Nav progresa ar maksātnespējas procesa sakārtošanu. Problēmas būtība ir iespēja kredītņēmējiem «uzmest» savus kreditorus ar maksātnespējas procesa palīdzību. Tas nav tikai biznesa vides un kredītu pieejamības (kurš aizdos, ja tik viegli neatdot) jautājums. Uz šo jau vairākus gadus kā uz galveno problēmu norāda Ārvalstu investoru padome. Līdz ar to tas ir gan valsts reputācijas jautājums (spēja reaģēt uz investoru sūdzībām), gan arī liecina par valsts spēju un vēlmi piesaistīt jaunus investorus (kas būs grūti, ja esošie paudīs nožēlu ka investējuši Latvijā);

- Neskaidrība ar nodokļiem gada nogalē. Pēdējā brīža budžeta grozījumi, mainot mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) likmes neliecina par prognozējamu valsts nodokļu politiku. Vienlaicīgi, ja šādi grozījumi netaptu, tad kā negatīvo lēmumu mēs norādītu MUN režīma izjaukšanu bez alternatīva piedāvājuma biznesa uzsācējiem un mazajiem uzņēmējiem reģionos. Labot konstatētas kļūdas vajag, tomēr būtu labi tās gan pamanīt, gan labot savlaicīgi. Un šeit jau kārtējo reizi ir jāatgādina par analītiskā dienesta trūkumu mūsu parlamentā;

- Atliktais OIK. OIK reforma nāktu par labu apstrādes rūpniecībai un lielo uzņēmumu konkurētspejai. Diemžēl, pieredze liecina, ka, atliekot kādu jautājumu uz gadu, ir liela varbūtība, ka tas tiks atlikts vēlreiz. Bet šo risinājumu ļoti gaida energoietilpīgie lielie ražojošie uzņēmumi, piemēram AS Valmieras stikla šķiedra un SIA Cemex. Elektroenerģijas izmaksu starpība ražotājiem Latvijā un, piemēram, Vācijā, Baltkrievijā, Ķīnā, ir iespaidīga, tāpēc, nerisinot OIK problēmu, mēs varam sagadīt arvien jaunu ražotņu pārcelšanu uz citām valstīm ar labvēlīgāku politiku enerģētikā.

 

Tevi varētu interesēt

Latvijā uz katru iedzīvotāju tiek tērēts ievērojami mazāk valsts līdzekļu nekā Igaunijā...

Ražošanas samazināšana, iesaldēšana, vai pat pārcelšana uz ārzemēm...

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā,...

Atsevišķi energoietilpīgie Latvijas uzņēmumi energoizmaksu dēļ tuvojas «sarkanajai...

Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas nolūkā atbalstīt energointensīvos uzņēmumus...

Nepalaid garām

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret...

Pasaules parādi turpina augt, un vairāki finanšu procesu pētnieki brīdina, ka tam...

8.janvārī "Dienas Bizness" rīkoja kārtējo Donoru dienu Andrejostā....

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Latvijas Paralimpiskās komitejas rīkotajā Latvijas Paralimpiskā sporta centra arhitektoniskās...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Ja vēlaties uzzināt, ko Latvijas sabiedrība uzskata par lielāko 2017. gada draudu,...

2016. gads ir iezīmējis vairākas būtiskas tendences, kas ietekmējušas gan apdrošinātājus,...

Šis gads biržai un Latvijas vērtspapīru tirgum kopumā ir bijis ļoti veiksmīgs,...

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta informācijas par komersantu veiktajiem nodokļu maksājumiem valsts...

Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai joprojām neesot zināms, kad tā pēc pirmās...

Lai gan politiskā nestabilitāte pasaulē pēdējā laikā nav mazinājusies un ārējie riski...

Latvijā uz katru iedzīvotāju tiek tērēts ievērojami mazāk valsts līdzekļu nekā Igaunijā...

Vecgada vakarā un Jaungada naktī Taxify mobilajā platformā plānots palielināt tarifus četras...

No nākamā gada 1.janvāra stāsies spēka izmaiņas kārtībā, kādā izmantojami ārvalstīs reģistrēti...

Pasaulē vecākā banka - Itālijas Banca Monte dei Paschi di Siena (BMPS)...