Certus domnīcas pētījumā secināts, ka jaunie noteikumi, kas pieprasa lielāku kontroli nerezidentu noguldījumos, nozīmē, ka valsts IKP var samazināties pat par apmēram 2,45%. BDO Law galvenā partnere Vita Liberte norāda, ka stingrāki ierobežojumi nav pareizais veids, kā nodrošināt godīgu un konkurētspējīgu tirgus attīstību.

Nerezidentu noguldījumi veido apmēram pusi banku uzkrājumu Latvijā, un pēc jauno ierobežojumu pieņemšanas 2016. gada pirmajos sešos mēnešos juridisko klientu skaits jau ir samazinājies par 3,5%, bet noguldījumu apjoms – par 11%, vēsta domnīcas pētījums (1). Tas nozīmē, ka līdz jūlijam no bankām jau bija izņemts apmēram viens miljards eiro, turklāt paredzams, ka šīs tendences turpināsies.

No Latvijas 29 bankām gandrīz puse jeb 13 bankas ir vērstas uz ārzemju tirgus apkalpošanu - tas nozīmē, ka nerezidentu depozīti šajās bankās pārsniedz 20% no to aktīviem, un tās pārsvarā ir vietējās bankas, piemēram, otrā lielākā Latvijas banka ABLV, kas izjutusi lielu ierobežojumu ietekmi.

«Līdz šim saistībā ar nerezidentu noguldījumiem izskanējuši dažādi mīti,» komentē Vita Liberte. «Piemēram, nav taisnība, ka nerezidentu noguldījumu apmērs ietekmē valsts kredītreitingu. Salīdzinot valstis, kurām ir Latvijai līdzīgs kredītreitings, var redzēt, ka nerezidentu noguldījumi šajās valstīs ir ļoti atšķirīgi, piemēram, Īrijas un Latvijas kredītreitings ir vienāds (A-), taču nerezidentu noguldījumu apmērs Īrijā ir astotais lielākais pasaulē – Latvijas pozīcija ir daudz zemāka.»

Tāpat finanšu pakalpojumu eksports neapdraud Noguldījumu garantiju fondu, jo banku maksātnespējas gadījumā tai pašai pietiek līdzekļi apdrošināto ieguldījumu kompensēšanai. Turklāt svarīgi atcerēties, ka no nerezidentu ieguldījumu samazināšanās visvairāk cieš tieši vietējās bankas, kurām nav Skandināvijas lielo banku nodrošinājuma un finanšu līdzekļu, kas ļautu izsniegt lētus ilgtermiņa aizdevumus un apkalpot vietējos klientus, norāda Liberte. Jaunie grozījumi saistīti arī ar augstākām banku administratīvajām izmaksām, kas nozīmē augstākas komisijas maksas un lielākus izdevumus noguldītājiem.

Saskaņā ar Bāzeles naudas atmazgāšanas indeksu (Basel Anti-Money Laundering Index) starp 28 Eiropas valstu finanšu centriem Rīga ieņem 19. vietu - tas rāda, ka Latvijā naudas atmazgāšanas risks ir zemāks nekā, piemēram, Luksemburgā, vienā no Eiropas lielākajiem finanšu centriem. Turklāt indekss novērtē ne tikai nedrošus nerezidentu uzkrājumus vai to kopējo apmēru, tas ņem vērā valstī valdošo korupcijas līmeni.

Tieši pret korupciju, nevis ārzemju investoriem, būtu jācīnās valsts vadībai, uzskata Liberte. «Latvijai ir liels potenciāls kļūt par reģiona vadošo līderi finanšu jomā - mums ir daudz priekšrocību, piemēram, valodu zināšanas, ģeogrāfiskais novietojums un salīdzinoši zemas darbaspēka izmaksas. Tomēr, lai šo potenciālu sasniegtu, nepieciešams mērķtiecīgi cīnīties ar korupciju un nestabilu uzņēmējdarbības vidi, nevis aizbiedēt esošos ieguldītājus.»

(1) Pēc Certus domnīcas pētījuma, http://certusdomnica.lv/news/finansu-pakalpojumu-eksports-iespeja-nevis-drauds/