Jaunākais izdevums

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) pauž atbalstu ierosinājumam neaplikt reinvestēto peļņu ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN).

Domnīcas Certus rīkotajā ekonomikas forumā Mālpilī ekonomikas ministrs sacīja, ka UIN atcelšana reinvestētajai peļņai būtu viennozīmīgi atbalstāma. Šāda soļa rezultātā augtu uzņēmumu spēja saņemt kredītus, kā arī tādējādi tiktu samazināta uzņēmumu vēlme izņemt dividendes un tās izmantot aplokšņu algu izmaksai.

Savukārt finanšu ministre sacīja - jo vairāk viņa domā par nulles procentu nodokli reinvestētajai peļņai un jo vairāk tiek analizēts šāds risinājums, jo labāk viņai patīk šāda iespēja.

Finanšu ministre paskaidroja, ka, ieviešot nulles UIN reinvestētajai peļņai, varētu atteikties no virknes citām atlaidēm.

Domnīcas Certus valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis foruma sākumā sacīja, ka UIN likme ir nozīmīgs instruments cīņā par investīciju piesaisti, tāpēc Latvijai šajā jomā nevajadzētu gadiem gaidīt un jau tagad jāievieš risinājumi, kas pārbaudīti un strādā, proti, jāievieš nulles UIN režīms reinvestētajai peļņai vismaz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Viņaprāt, sabiedrība ieslīgusi pašapmierinātībā, domājot, ka Latvijā ir viena no zemākajām UIN likmēm. Taču, ja analizē efektīvās UIN likmes, nevis nominālās likmes, tad atklājas, ka Latvija nesniedz uzņēmējiem labāko piedāvājumu, ja salīdzina ar Lietuvu, Igauniju vai Baltkrieviju.

Domnīcas Certus pētnieki uzskata, ka uzlabot Latvijas konkurētspēju ir iespējams, pārņemot Igaunijā praktizēto nulles UIN režīmu reinvestētajai peļņai. Nulles UIN nesadalītajai peļņai ieviešana Igaunijā bijusi veiksmīga, tā rezultātā nodokļu administrēšana kļuvusi vienkāršāka gan iestādēm, gan uzņēmējiem, samazinājās stimuls nemaksāt nodokļus, uzlabojās mazo uzņēmumu iespējas piekļūt finansējumam, kā arī augušas investīcijas. Laikā no 2000. līdz 2014.gadam Igaunijas uzņēmumu pašu kapitāls ir pieaudzis un pašlaik ir vidēji 3,5 reizes augstāks nekā Latvijas uzņēmumiem.

UIN likme Latvijā pašlaik ir 15%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DNB banka un Deloitte Latvija skaidro, kādu ietekmi uzņēmumu ikdienā atstās jaunā nodokļu reforma.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās iemaksas

Iedzīvotāju ienākuma nodoklī būtiskākā būs likmes maiņa kapitāla ienākumiem. Patlaban ir vairākas likmes - 10 un 15 %. 10 % banka ietur no depozīta procentiem, arī uz dividenžu izmaksu fiziskām personām. 15 % jāmaksā, piemēram, atsavinot nekustamo īpašumu, ja tas pieder fiziskai personai. Abas šīs likmes, domājams, tiks paceltas līdz 20 % vai pat tiks piemērota tā pati diferencētā likme, kas algas ienākumam. Savukārt algota darba ienākumiem piemērojamās likmes šobrīd tiek aktīvi apspriestas. Sākotnējais piedāvājums paredzēja ieviest 20% likmi visiem ienākumiem, bet šobrīd jau tiek runāts par diferencētām likmēm: 20% piemērojot tikai pirmajiem 20 tūkstošiem EUR gada ienākuma, pēc tam - 23% likme līdz 55 tūkstošiem EUR gadā un 31% likme ienākumam, kas pārsniedz 55 tūkstošus gadā. Pirms brīža NTSP jau izskanēja versija, ka augšējā likme varētu būt pat 33.5% apmērā, tā daļēji saglabājot vai asimilējot solidaritātes nodokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Aleksandrs Milovs: Nav tādas valsts naudas

Ingrīda Drazdovska, 12.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ir pakalpojumu sniedzējs, un nav tādas valsts naudas, ir tikai nodokļu maksātāju nauda

Tā intervijā DB uzsver holdingkompānijas SIA LNK (Latvijas novitātes komplekss) padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Milovs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 12. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kā vērtējat nodokļu reformu, kādi ir secinājumi par to?

Šis gads ir zīmīgs ne tikai mūsu kompānijai. Valsts svinēs savu simtgadi. Tiesa, 50 gadus tā bija izrauta ārā no pasaules attīstības konteksta, un tas ir milzīgs trieciens valstij. Tajā pašā laikā uzskatu, ka mūsu valsts ir daudz sasniegusi. Būtiskākais ir tas, ka tai ir prognozējama, stabila attīstība. Tas ir liels sasniegums, to var secināt, kaut vai palūkojoties un salīdzinot situāciju te un kaimiņos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Reinvestētās peļņas neaplikšana «apēdīs» atvieglojumus

Māris Ķirsons, 12.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesadalīto peļņu dividendēs ar uzņēmumu ienākuma nodokli neapliks, vienlaikus vairs nebūs arī šī nodokļa atvieglojumu jaunu tehnoloģiju iegādē, ieguldījumiem zinātnē un pētniecībā

To paredz jaunais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumprojekts, kuram tuvākajā laikā vajadzētu nonākt valdībā, ja vien ir vēlme šīs pārmaiņas iedzīvināt jau no 2018. gada, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par šīm jaunā likumprojektā iekļautajām detaļām var prognozēt diskusijas, vēl jo vairāk, ja šis ir viens no nodokļu revolūcijas stūrakmeņiem. Tāpat šī likumprojekta kontekstā bija un būs diskusijas par tā devumu valsts makā. Proti, tiek lēsts, ka savā pirmajā darbības gadā, kad reinvestētā peļņa ar UIN neapliksies, šī nodokļa ieņēmumi būšot vien aptuveni 150 milj. eiro, kaut arī 2017. gada plāns ir 2,9 reizes vairāk – 435 milj. eiro. Interesanti, ka šī nodokļa ieņēmumu kritums tiek prognozēts situācijā, kurā tā likme tiek palielināta no pašreizējiem 15% līdz 20%. Jārēķinās, ka pēc Finanšu ministrijas datiem 2015. gadā kopējais UIN atvieglojumu apmērs bija sasniedzis 399,4 milj. eiro, savukārt 2014. gadā bijis tikai 349,2 milj. eiro un 2013. gadā – 377,4 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Dinamisks un izaicinājumiem bagāts gads

Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs, 27.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pienācis laiks, kad uzņēmējiem pašiem jārūpējas par to, kādā valstī dzīvojam, jāspēj kopā ar citiem rast kompromisus un risināt sarunas pie viena galda ar politiķiem un amatpersonām tā vietā, lai klusītēm «burkšķētu» ķēķos vai lobētu tikai savas šauras intereses varas koridoros. Jo vairāk mēs spēsim konsolidēties, jo lielāka kompetence un spēks visiem kopā būs, tāpēc aicinu ikvienu aktīvi iesaistīties biznesa vides pilnveidošanā, domājot par Latvijas kopējo attīstību un labklājību.

Šis gads aizritēja arī nodokļu reformas zīmē. Sākotnēji tika atrasts optimāls un pieņemams risinājums, apstiprinot vadlīnijas līdz pat valdības līmenim, lai pēc tam konstatētu, ka viss nav tik labi, kā bija iecerēts. Vispirms jāatzīmē, ka visas reformas mērķis bija panākt tādu situāciju, lai Latvija tieši nodokļu jautājumos būtu konkurētspējīga reģionālā mērogā, paredzot vienādotas likmes, kas būtu labs veids, kā izskaust stundām ilgu administratīvo un grāmatvedības darbu, atsakoties no neskaitāmiem konsultantiem un padomdevējiem. Ne viss, kas labi sākas, labi beidzas. Politiķi nolēma sistēmu radīt maksimāli sarežģītu, diferencējot iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmi, par ko nākamgad daudziem «sāpēs galva», sākot ar uzņēmējiem, kuri maksā vidēja līmeņa un augstākas algas, kā arī pašai valstij, lai spētu šo visu administrēt. Tāpat arī, domājot par samilzušajām veselības nozares problēmām, tika pieņemts lēmums par 1% celt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. No vienas puses, neesam priecīgi par papildu maksājumu, no otras – beidzot sākts darbs pie veselības apdrošināšanas modeļa izstrādes, piesaistot daļu no veiktajiem maksājumiem tieši šai jomai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pircēju pieplūdums liecina, ka ietaupītie 16% no samazināta PVN dārzeņiem ir no svara

Imants Stirāns - SIA Geltiņi EKO valdes priekšsēdētājs, 08.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformu vērtējam pozitīvi - neitrāli. Pozitīvi vērtējam samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām. Tā kā Getliņi siltumnīcās audzējam tomātus un gurķus, kas atbilst šiem kritērijiem, tad 5% PVN likme ir būtiska pretimnākšana pircējiem.

Cenu savā veikalā esam samazinājuši kopš 1. janvāra un pircēju pieplūdums liecina, ka šie ietaupītie 16% ir no svara. Mums tas ļauj palielināt dārzeņu tirdzniecības apjomus.

Pozitīvi vērtējam to, ka reinvestētā peļņa netiek aplikta ar nodokļiem, jo Getliņi attīstība lielā mērā ir bijusi iespējama, pateicoties akcionāru lēmuma visus šos gadus peļņu nevis izmaksāt dividendēs, bet gan reinvestēt dažādos attīstības projektos. Ceru, ka arī turpmāk šī tendence saglabāsies un nodokļu politika mūs atbalstīs.

Lasi Vēl:

Nodokļu reforma visiem sagādās milzīgu vilšanos

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kreditēšanā Latvijā valda sava veida nogaidīšana

Māris Ķirsons, 20.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kreditēšanu Latvijā ietekmē trīs uzņēmēju grupas, daļai joprojām ir skaudras atmiņas no iepriekšējās recesijas, taču tik dziļa krīze, kāda tā bija iepriekš, mūsu valstī noteikti nebūs.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, AS SEB banka valdes loceklis Kārlis Danēvičs. Viņaprāt, vislielākos riskus recesijai Latvijā rada nevis tas, kas notiek mūsu valstī, bet gan Ķīnas un ASV attiecības, kā arī arvien pieaugošais populisms visā pasaulē.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir kreditēšanā?

Vienā vārdā – interesanta situācija. Lai arī kopš iepriekšējās krīzes būs pagājuši teju 10 gadi, tā Latviju skāra ļoti smagi un būtībā ir pielīdzināma lielajai depresijai, kādu pagājušā gadsimta 30. gados pārdzīvoja ASV, tomēr kreditēšanā Latvijā valda sava veida nogaidīšana. Aizdevēji ir vērīgi, dažkārt īpaši detalizēti savās prasībās, aizņēmēji – vai nu pārlieku risku mīloši vai arī pretēji – ļoti piesardzīgi, jo joprojām labā atmiņā ir iepriekšējā krīze. Vienlaikus sava veida ietekme ir arī aktuālākajam jautājumam par naudas līdzekļu un kapitāla izcelsmi darījumu partneriem un to patiesā labuma guvēju noskaidrošanai (identificēšanai). Tie uzņēmumi, kuriem ir skaidra kapitāla izcelsme, caurspīdīgs bizness, aizņēmumu Latvijā var saņemt būtībā uz tieši tādiem pašiem nosacījumiem, kādi ir Zviedrijā vai Vācijā. Vienlaikus jāsaprot, ka ne jau visi potenciālie aizņēmēji ir tādi. Ir uzņēmumi, kuri šodien var saņemt finansējumu ar ļoti zemām procentu likmēm tieši tāpat, kā to varēja iegūt 2006.- 2007. gadā, un ir arī tādi, kuri kredītu saņemt nevar, jo bankas nesteidz aizdot. Līdztekus šīm divām kredītņēmēju kategorijām ir vēl viena, kādas īsti nebija pirms iepriekšējās krīzes, – kredītu saņemt var, bet šādu iespēju neizmanto vai arī, ja to ņem, tad ļoti piesardzīgi. Ir daudz spēcīgu uzņēmumu, kuri varētu iegādāties citas kompānijas, ieiet citos tirgos un attīstīties, taču tas nenotiek, jo valda piezemētība, bailes, nedrošība par nākotni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pieaug interese par jaunajiem pārvietošanās rīkiem

Linda Zalāne, speciāli DB, 16.05.2019

Elektrisko skūteru nomas platformas Atom dibinātājs, SIA Atom Tech valdes priekšsēdētājs Artūrs Burņins.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēnāk nekā citviet Eiropā, tomēr arī Latvijā uz ielām biežāk manāmi elektriskie skrejriteņi, velosipēdi un citi viedie rīki, kas pārvietošanos padara krietni veiklāku

Līdzās interesei par jaunajiem pārvietošanās rīkiem rodas labvēlīga augsne biznesa attīstīšanai. Pagaidām dažādu elektrisko braucamrīku nomu piedāvā vien daži uzņēmumi, pārsvarā Rīgā, Siguldā, Jūrmalā un citviet, bet DB uzrunātie uzņēmēji prognozē, ka tirgus potenciāla izmantošana ir tikai sākuma posmā. «Vismaz elektroskrejriteņu jomā Latvijas tirgus šobrīd ir sasniedzis vien 10% no sava potenciāla, tas šovasar un nākamajā vasarā augs vēl vismaz desmit reižu,» prognozē elektrisko skūteru nomas platformas Atom dibinātājs, SIA Atom Tech valdes priekšsēdētājs Artūrs Burņins. Tomēr Latvijā, visticamāk, nekad nebūs sagaidāma tik plaša elektrisko braucamrīku popularitāte, kāda tā ir citās zemēs, it īpaši tajās, kurās silto un saulaino dienu gadā ir vairāk nekā drēgno un auksto.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Nodokļi: starp uzslavām un nopēlumu

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikāņu domnīcas Tax Foundation ikgadējā Nodokļu konkurētspējas indeksā, kur tiek aplūkotas OECD valstis, Latvija ierindojas augstajā trešajā vietā aiz Igaunijas un Jaunzēlandes.

Augstā vieta ir, lielā mērā pateicoties uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) regulējumam, kas nosaka, ka reinvestētā peļņa netiek aplikta ar nodokli. Šāds augsts novērtējums mūsu nodokļu sistēmas konkurētspējai gan neiet kopā ar uzņēmēju tik bieži pausto negatīvo attieksmi pret nodokļu sistēmu. SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis to lielā mērā skaidro ar uzņēmējdarbības vidi, kas nav pārāk draudzīga, lielo birokrātiju, izmaksām, kas rodas, kārtojot grāmatvedību.

D. Gašpuitis mūsu nodokļu, īpaši UIN, likmes salīdzina ar luksusa automašīnu, kurai jābrauc pa grambainu un bedrainu ceļu, līdz ar to mašīnas priekšrocības tā īpaši nav jūtamas. Proti, problēma ir nevis nodokļu likmēs, bet to piemērošanas kārtībā. Tam piekrīt arī nodokļu konsultants, kurš pats ir mazais uzņēmējs, Ainis Dābols. Viņš norāda, ja starptautiski salīdzina tikai mūsu nodokļu likmes, tad tiešām nav ko žēloties. Piemēram, Francijā, kuras nodokļu konkurētspēja minētajā indeksā ir novērtēta viszemāk, UIN likme ir 34%. Taču līdztekus nodokļu likmēm ir jāņem vērā arī nodokļu nomaksas kārtība, termiņi utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms diviem gadiem īstenotās nodokļu reformas rezultātā nodokļu ieņēmumos ik gadu zaudēts aptuveni 1% no iekšzemes kopprodukta, norādījusi Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) locekle Inna Šteinbuka.

Saskaņā ar viņas teikto, nodokļu reformai būs ietekme arī turpmākos gadus. Galvenokārt negatīvu efektu radījis kritums uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumos. Par nodokļu reformu lauzts gana daudz šķēpu un tā vērtēta ļoti kritiski. Piemēram, Eiropas Komisija atkārtoti norādījusi, ka nodokļu reformas ietekme uz nevienlīdzības mazināšanu ir ļoti ierobežota.

Ne velti valdības vadītājs Krišjānis Kariņš paziņojis, ka tūlīt pēc budžeta pieņemšanas sāksies darbs pie izmaiņām nodokļu sistēmā, kas stātos spēkā 2021. gadā. Tajā pašā laikā uzņēmēji arvien uzsvēruši, ka nodokļu reformas neapšaubāmi pozitīvais ieguvums ir jaunais UIN regulējums, kas paredz, ka reinvestētā peļņa netiek aplikta ar nodokli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir nekorekti šobrīd paziņot, ka valdībai kā prioritāte ir lielāki nodokļu ieņēmumi, kas iegūstami no esošajiem nodokļu maksātājiem, tai skaitā lauksaimniekiem.

Tā pēc iepazīšanās ar Finanšu ministrijas Informatīvo ziņojumu par iespējamām nodokļu izmaiņām 2021.-2023.gadā, secinājušas Latvijas lauksaimnieku organizācijas.

"Ir redzams, ka ar 2023.gadu darba devējiem un/vai pašnodarbinātajām personām būs jāmaksā 34,09 % valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā no faktiskajiem ienākumiem, bet ne mazāk kā minimālo VSAOI, kas būs 170 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka lielai daļai pašnodarbināto un daļai nepilnas slodzes darba ņēmēju lielākā vai teorētiski arī visa nopelnītā nauda būs jānomaksā nodokļos valstij. Atgādinām, ka lauksaimnieki bija vieni no tiem, kas glāba valsti iepriekšējās krīzes laikā un ir tie kas nodrošinājuši pašmāju tirgu un palielinājuši eksportu Covid-19 periodā ar drošu un veselīgu pārtiku, vienlaikus veicinot ēnu ekonomikas samazināšanu," vēstulē Saeimas komisijām un partiju frakcijām norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, Latvijas lauksaimnieku kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons un Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru