Aleksandrs Milovs: Nav tādas valsts naudas

2018. gada 12. marts plkst. 8:53
Sadaļa: Nodokļi
Dalies ar šo rakstu

Valsts ir pakalpojumu sniedzējs, un nav tādas valsts naudas, ir tikai nodokļu maksātāju nauda

Tā intervijā DB uzsver holdingkompānijas SIA LNK (Latvijas novitātes komplekss) padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Milovs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 12. marta laikrakstā Dienas Bizness:


Kā vērtējat nodokļu reformu, kādi ir secinājumi par to?

Šis gads ir zīmīgs ne tikai mūsu kompānijai. Valsts svinēs savu simtgadi. Tiesa, 50 gadus tā bija izrauta ārā no pasaules attīstības konteksta, un tas ir milzīgs trieciens valstij. Tajā pašā laikā uzskatu, ka mūsu valsts ir daudz sasniegusi. Būtiskākais ir tas, ka tai ir prognozējama, stabila attīstība. Tas ir liels sasniegums, to var secināt, kaut vai palūkojoties un salīdzinot situāciju te un kaimiņos.

Ir patiešām svarīgi šodien zināt to, kā varētu būt rīt, plānot nākamo gadu. Zinot, cik strauji aug IKP, varam diezgan precīzi pateikt, kāds būs valsts budžets nākamgad. Te jāuzsver, ka mūsu budžets pilnībā ir atkarīgs no nodokļu bāzes, nevis no dabas resursu esamības (tad ir daudz nenoteiktību, jo resursiem cena var svārstīties). Varam būt neapmierināti ar to, ka budžets nav pietiekami liels, taču mēs to zinām, varam plānot nākotni. Tajā pašā laikā ir lieta, ko gribētu akcentēt un labprāt redzētu raksta virsrakstā, adresējot to mūsu ierēdņiem, – nav tādas valsts naudas, ir tikai nodokļu maksātāju nauda. Tie ir nodokļi, ko maksā juridiskas un fiziskas personas. Valsts labklājība ir atkarīga tieši no nodokļu maksātāju naudas. Ir skaidri jāsaprot, ka valsts ir pakalpojumu sniedzējs. Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī un servisa valstī. Valsts nav priekšnieks, valsts ir servisa darbinieks.

Mums ir saglabājies padomju atavisms, tā sistēma proponēja pilnīgi pretēju pieeju – mums mēģināja iestāstīt, ka valsts mūs baro, ārstē, māca, apģērbj, cilvēks ir pilnībā atkarīgs no tās. Arī tagad, ja jūs aptaujātu vidējā līmeņa ierēdņus – kas viņiem maksā algu –, šie cilvēki atbildēs: valsts. Tā ir ilūzija, ka mums kaut kur ir avots, no kura var pasmelties naudu, bet apkārt ir uzņēmēji, kuri to bāž kabatās. Un viņus neieredz. Uzskatu, ka, sākot no valsts prezidenta, valdības vadītāja, ministriem, iestāžu vadītājiem, ikvienam regulāri saviem padotajiem jāskaidro, ka algu viņiem maksā ļaudis, kas te dzīvo. Uzsveru, ka valsts ir servisa struktūra, kurai uzņēmēji nav jāuztver kā uzmācīgas mušas, kuras traucē dzīvot, bet tieši pretēji – ir viņu ienākumu avots.

Šajā gadā ir vairāki jauninājumi tautsaimniecībā, starp kuriem vienu varu izcelt kā pozitīvu, kas sen jau pastāv Igaunijā, – Latvijā ar nodokļiem vairs netiek aplikta reinvestētā peļņa. Iepriekš pie mums peļņa, kas tika virzīta kā investīcija tehnoloģijās, tika aplikta ar nodokli, kas ir pilnīgi nesakarīgi.

ASV prezidents Donalds Tramps jau pāris reizes ir mainījis nodokļu sistēmu. Nav šaubu, ka šis solis stimulēs ekonomikas izaugsmi. Kādu brīdi budžetā būs iztrūkums, taču tas tiks kompensēts nākotnē. Kas notiek pie mums? Katru gadu par niecīgām procentu daļām kaut kas tiek mainīts. Uzņēmējdarbības skatījumā sociālā nodokļa izmaiņas par 1%, tā pārlikšana no darba devēja uz darba ņēmēja pleciem nemaina pilnīgi neko, neveicina attīstību.

Taču tā dēļ paveras neaptverams darba lauks administratīvajam aparātam un mūsu grāmatvedībai tāpat. Nu nav tam jēgas! Ja nav dukas nopietnai reformai, labāk atstāt visu tā, kā ir, nevajag mainīt «mazliet». 1% bīdīšana neko nedod, rada tikai jukas.

Mums ir daudz ierēdņu, bet nav spēcīga ekonomikas institūta, kas modelētu scenārijus, meklētu optimālu nodokļu modeli ar mērķi radīt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi.

Latvijā grāmatvedība pati par sevi ir papildnodoklis. Ir veselā saprāta ekonomika, bet pašreizējai grāmatvedībai ar to nav nekāda sakara. Mūsu cilvēki katru nedēļu apmeklē kursus, seminārus. Kam tas ir vajadzīgs? Visu laiku notiek nepamatota grāmatvedības uzskaites sarežģīšana.

Visu interviju Māju tirgus – Ziemeļeiropa lasiet 12. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Dalies ar šo rakstu