Nekustamais īpašums

Ekspluatācijā nodots dzīvojamo māju komplekss Jasmine Garden Jūrmalā

Zane Atlāce - Bistere, 17.10.2017

Jaunākais izdevums

Ekspluatācijā nodots četru dzīvojamo māju komplekss Jūrmalā Jasmine Garden, kurā investēti 7 miljoni eiro, informē LNK Group sabiedrisko attiecību un mārketinga projektu vadītāja Inga Domka.

Projekta attīstītājs ir holdingā LNK Group ietilpstošais uzņēmums LNK Properties, projekta autors arhitektu birojs AB3D - Juris Mitenbergs, ģenerāluzņēmējs SIA Merks.

Projekta Jasmine Garden attīstītājs holdingā LNK Group ietilpstošais uzņēmums LNK Properties projektā investēja 7 miljonus eiro, no kuriem 3,2 miljoni eiro ir bankas Citadele kredīts.

65% dzīvokļu jau ir pārdoti, to pircēji ir ne vien vietējie iedzīvotāji, bet arī ārvalstu pilsoņi, atklāj uzņēmuma LNK Properties valdes locekle Aleksandra Strode.

Katrā ēkā ir attiecīgi 9 vai 15 dzīvokļi, kas rada tā dēvētās kluba mājas sajūtu. To platība ir no 42 līdz 100 m2, pieejami ar pilnu apdari un aprīkotām virtuvēm. Iespējams izvēlēties trīs dažādus interjera dizainus.

Holdings "LNK Group” dibināts 1988. gadā. Tajā ietilpst 18 uzņēmumi, kas darbojas trīs galvenajos virzienos: būvniecībā un ražošanā (LNK Industries), aviācijas tehnikas aprēķinos, testēšanā un apkopē (LNK Aerospace) un nekustamo īpašumu attīstībā (LNK Properties).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdienas rītā apturēta viesnīcas Garden Palace darbība, kā arī no viesnīcas telpām izlikti visi tās viesi un darbinieki, aģentūrai LETA apliecināja strīdā par viesnīcu iesaistīto uzņēmumu pārstāvji - SIA 966 Freecom pārstāvis Uldis Skudra, kā arī SIA Garden Palace pārstāvis Mārtiņš Šmits.

7.augusta rītā viesnīcas telpā ieradušies apsardzes darbinieki, kuri lūguši atstāt telpas viesnīcas viesiem, kuriem tikusi nodrošināta palikšana apkārtesošajās viesnīcās, kā arī lielākajai daļai darbinieku, liecina LETA rīcībā esošā informācija.

Skudra norāda, ka šīs darbības veiktas 966 Freecom interesēs, lai, atbilstoši Rīgas apgabaltiesas 12.jūnija lēmumam, no 966 Freecom īpašumā esošajām telpām izliktu Garden Palace.

Turpretim 9.augusta rītā viesnīcas telpās ieradās 966 Freecom apakšīrnieka SIA Sun Seasons pārstāvji un Garden Palace pārstāvji, kuri ar apsardzes darbinieku palīdzību izlika no viesnīcas 966 Freecom cilvēkus un apsardzes darbiniekus, atsaucoties uz 31.jūlija Jelgavas tiesas lēmumu, kurā norādīts, ka Skudra nevar pārstāvēt 966 Freecom tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VID pieņēmis lēmumu par viesnīcu Garden Palace un Royal Square Hotel & Suites īpašnieka darbības apturēšanu

Db.lv, 25.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesnīcu «Garden Palace» un «Royal Square Hotel & Suites» īpašniekam SIA «Garden Palace» 21.septembrī reģistrēts jauns nodrošinājums - visa veida pārreģistrācijas aizliegums, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Nodrošinājumu piemērojusi zvērināta tiesu izpildītāja Katrīna Baltalksne. Šis nodrošinājums reģistrēts pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu.

Šis ir piektais SIA «Garden Palace» piemērotais nodrošinājums. Valsts ieņēmumu dienests 2017.gada februārī un martā uzņēmumam piemērojis divus nodrošinājumus - aizliegumus komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai. Šogad augustā VID Nodokļu kontroles pārvalde piemēroja aizliegumu reorganizācijai un dalībnieku maiņai, savukārt kopš 2014.gada ir spēkā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes piemērotais arests SIA «Garden Palace» kapitāldaļām, liecina «Lursoft» izziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Papildināta ar FOTO: Hilton Garden Inn Riga Old Town plāno atklāt rudenī

Žanete Hāka, 11.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Hilton Garden Inn Riga Old Town» būs pirmā «Hilton» zīmola tīkla viesnīca Latvijā, un tās izveidē kopumā plānots investēt 23 miljonus eiro. Viesnīcu plānots atvērt šī gada rudenī, informē uzņēmuma pārstāvji.

Nupat par Latvijas «Hilton Garden Inn Riga Old Town» vadītāju iecelts Lauris Gedrovičs.

Lauris Gedrovičs vairāk nekā 10 gadus ir strādājis par dažādu starptautisku viesnīcu ķēžu direktoru un vadītāju Lielbritānijā, piemēram, «IHG», «Accor» un «Hilton». Iepriekš pildījis izpilddirektora pienākumus luksuss klases viesnīcu ķēdē «O»Callaghan Collection».

«Hilton Garden Inn Riga Old Town» plānots atvērt šī gada rudenī, kad viesiem tiks piedāvāti aptuveni 100 viesnīcas numuriņi, konferenču zāles un restorāns «Beef Room». Sākotnēji plānots izveidot 50 cilvēku lielu komandu, kas šobrīd tiek komplektēta. Plānotais šī brīža projekta investīciju apmērs – 13,5 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Iegulda 6 miljonus eiro vēsturiskā nama renovācijā Klusajā centrā

Ingrīda Drazdovska, 18.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot īstenot jūgendstila dzīvojamās mājas atjaunošanas projektu, LNK Properties iesoļo jaunā nišā.

«Ar šo projektu ieejam jaunā segmentā,» atzīst Aleksandra Strode, LNK Properties Dzīvojamo nekustamo īpašumu departamenta vadītāja. Uzņēmumam ir uzkrāta pieredze dzīvojamo projektu attīstībā Rīgā un Jūrmalā, taču šis būs pirmais dzīvojamās ēkas renovācijas projekts.

Atjaunojamā daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka atrodas Rīgas Klusajā centrā - Antonijas ielā 20. Tā ir būvēta 1911. gadā; arhitekts ir Nikolajs Nords. Projektēšana jau ir sākta, bet būvdarbi objektā plānoti 2018. gadā. Ēkai ir 6 stāvi un tās kopējā platība ir 3000 m2. LNK Properties daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas renovācijā investēs 6 milj. eiro, no kuriem 3,5 miljoni eiro ir bankas Citadele kredīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar viedā dārza palīdzību vienīgais darbs zaļumu audzēšanā ir izaugušā lociņa vai zemenes noplūkšana

Pieņemoties spēkā «zaļuma vilnim», dārzeņu un garšaugu audzēšana paša dārzā atkal ir modē. Turklāt tagad, pateicoties tehnoloģiskiem risinājumiem, pie kvalitatīviem, sulīgiem zaļumiem viegli var tikt arī pilsētnieki, kuriem nav sava dārziņa un pat ne balkona.

Lociņu, diļļu un citu zaļumu audzēšana mājās parasti saistās ar puķu kasti uz saulainākās palodzes, piemērotākās augsnes iegādi un regulāru laistīšanu, gaidot, kamēr no zemes izlīdušais vārgais dīglis pārvērtīsies leknā ēdienā. Nākotne izskatās pavisam citāda. Futurulogi uzbūruši ainas, kurās dārzeņu audzētavas no laukiem pārceļas uz pilsētu ēku jumtiem, un šajos dārzos vispār nav zemes. Augi laiž saknes īpašā maisījumā un uzsūc no tā nepieciešamās barības vielas. Tā pasaulē plānots saīsināt loģistikas ķēdi, piegādājot pārtiku aizvien pieaugošajam pilsētnieku skaitam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada augusta vidū Babītes pagasta Piņķos durvis vērs modes zīmolu outlet jeb, latviskojot saskaņā ar Valsts valodas centra norādēm, zīmolpreču izpārdošanas ciemats "Via Jurmala Outlet Village". Baltijā šis būs pirmais outlet ciemats zem klajas debess, saskaņā ar attīstītāja vīziju - pilsēta pilsētā.

"Via Jurmala Outlet Village", kura raksturīgā iezīme, raugoties no dizaina viedokļa, ir Vidusjūras stila ēkas un ieliņas, visa gada garumā apmeklētājiem tiks piedāvāts iegādāties pasaulē populāru zīmolu iepriekšējo sezonu un outlet konceptam īpaši veidotu kolekciju preces.

"Via Jurmala Outlet Village" mārketinga vadītāja Anna Žigalova biznesa portālam db.lv stāsta: "Skatāmies uz tirgu, kurā jau darbojas esošie spēlētāji. Mēs varam tikai to pārdalīt, paņemt kādu tirgus daļu ar izdevīgāku piedāvājumu." Šobrīd uzstādīts 15% relatīvās (starp definētiem konkurentiem) tirgus daļas mērķis pirmajos divos gados.

"Via Jurmala Outlet Village" tiks attīstīts divās kārtās. Pirmajā kārtā ir ieguldīti 27 miljoni eiro. Otrās kārtas koncepts vēl tiek izstrādāts, saskaņojot ar potenciālo nomnieku vēlmēm, tādēļ plānotais investīciju apjoms vēl tiek rēķināts. Vaicāta, kad varētu sākties otrās kārtas attīstība, A. Žigalova teic, ka saskaņā ar šā brīža plāniem vismaz pusotru gadu plānots veltīt uzmanību pirmajai kārtai un pēc tam pievērsties tālākai attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesnīcu pārvaldības uzņēmums «Apex Alliance Hotel Management» 18.septembrī Vecrīgā, Grēcinieku ielā atklāj pirmo Hilton zīmola viesnīcu Rīgā «Hilton Garden Inn Riga Old Town». Viesnīcas izveidē kopumā plānots investēt 23 miljonus eiro.

«Hilton Garden Inn Riga Old Town» viesiem piedāvās 100 numuriņus, konferenču zāles un restorānu «Beef Room». Sākotnēji plānots izveidot 50 cilvēku lielu komandu. Plānotais šī brīža projekta investīciju apmērs – 13,5 miljoni eiro.

Līdz pilnīgam projekta noslēgumam tuvāko 18 mēnešu laikā plānots izveidot 175 istabas. Istabas iedalītas King (divguļamā gulta), Twin (divas vienguļamās gultas), King istaba ar dīvānu un King Deluxe istaba ar skatu uz vecpilsētu. Kopējās investīcijas projektā ir 23 miljoni eiro.

Pašlaik «Apex Alliance Hotel Management» pārvalda «Hilton Garden Inn» Bukarestes vecpilsētas viesnīcu, «Courtyard by Marriott» viesnīcu Viļņas pilsētas centrā, jaunatklāto «Hilton Garden Inn» viesnīcu Viļņas vecpilsētas centrā. Šogad plānots atvērt vēl četras viesnīcas: «Hilton Garden Inn Riga Olda Town» Rīgas vecpilsētā, «Hilton Garden Inn» pie Bukarestes lidostas, «Courtyard Bucharest Floreasca» un «Moxy BucharestOld Town».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērienīgus attīstības plānus Ķīpsalas apkaimei būvniecības skicēs uzzīmējuši Igaunijas uzņēmums “Hauser grupp”, ar mērķi mazāk apbūvētā, zaļas vides un ūdens ieskautā vietā Pārdaugavā radīt jaunu kvartālu dzīvošanai.

Jaunās dzīvojamās mājas Zunda kanāla krastā spilgti raksturos ne tikai interesantā vietas izvēle, bet arī Latvijas tirgum netipiska un neredzēta arhitektūra.

Zunda kanāla apkārtnei piemīt līdz šim neatklāts potenciāls un nepavisam nav sarežģīti nosaukt iemeslus, kāpēc topošajiem projekta iedzīvotājiem nebūs jānožēlo tieši šādas lokācijas izvēle, plānojot savu ideālo pilsētas mājokli. “Zund City Garden” - tas nav stāsts par to, kā jau sablīvētā mikrorajonā “iespiest” kārtējo dzīvojamo māju. Tas ir stāsts par to, kā drosmīgu ideju rezultātā līdz šim nepopulāru apkaimi pārvērst par pieprasītu un mūsdienīgu vidi dzīvošanai, kas sniegtu iespēju izbaudīt pilsētas dzīves priekšrocības jaunā kvalitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl nebijis notikums: pirmo reizi Latvijā notiks Atvērto durvju dienas maratons, kad vienā dienā un laikā vairāki jaunie projekti Rīgā un Pierīgā vērs vaļā durvis potenciālajiem īpašumu pircējiem. Atvērto durvju dienas maratons, ko sadarbībā ar projektu attīstītājiem organizē vadošais nekustamo īpašumu sludinājumu portāls City24.lv, norisināsies sestdien, 25.novembrī no plkst. 11.00 līdz 16.00.

Jauno projektu Atvērto durvju dienas maratons ir unikāla iespēja vienā dienā apskatīt vairākus jaunos projektus un uzzināt par dzīvošanas priekšrocībām tajos, lai atrastu un izvēlētos tieši savām prasībām, iespējām un vēlmēm piemērotāko jauno mājokli.

Kopumā Atvērto durvju dienas maratonā piedalās 16 jaunie projekti: Quadrus (Centrs, Rīga), Sun Terraces (Dzintari, Jūrmala), Skanstes Parks (Centrs, Rīga), Prūšu 4 (Ķengarags, Rīga), Midtown Apartments (Centrs, Rīga), Zirņusala (Salaspils), Garden Apartments (Mežaparks, Rīga), Rīgas 51 (Dzintari, Jūrmala), Alfreda Apartments (Centrs, Rīga), Jasmine Garden (Bulduri, Jūrmala), Brīvības 161 (Centrs, Rīga), Doles mājas (Ķengarags, Rīga), Riverstone Residence (Ķīpsala, Rīga), Liepziedi (Mīlgrāvis, Rīga), 2 Ezeri (Baltezers), Brīvdabas nams (Berģi), kā arī var uzzināt plašāku informāciju par vairākiem projektiem celtniecības stadijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vēlmi paplašināt savu dzīves telpu un uzlabot komforta apstākļus pieprasījums pēc premium privātmājām šī gada pirmajā pusgadā ir bijis lielākais pēdējo piecu gadu laikā, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums .

Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā šogad sešos mēnešos nopirktas 26 premium privātmājas 14,6 milj. eiro vērtībā. Jūrmalā mazāk pirktas īpaši ekskluzīvas mājas, kas skaidrojams ar to niecīgo piedāvājumu, bet Rīgā apgrozījums pieaudzis iespaidīgi – par 73%.

Uzņēmuma pētījumā par darījumu aktivitāti 2021. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos pētīta informācija par privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro.

Īpašumiem reģionos kāpj cenas un samazinās piedāvājums 

Ja ir interese par īpašumu reģionos, tad ir pēdējais laiks rīkoties, jo...

Privātmāju tirgus šogad pirmajā pusgadā veidoja 14.7% no kopējā Latvijas premium nekustamo īpašumu tirgus.

Jau ziņots, ka kopumā šajā pusgadā Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā iegādāti 376 īpašumi (augstākās klases dzīvokļi, privātmājas un apbūvējamas zemes) kopsummā par 99.5 milj. eiro. Lai gan šogad iegādāto premium māju skaits (26) ir lielākais pēdējo piecu gadu laikā un pārspēj arī pērn sešos mēnešos iegādāto 20 māju apjomu, apgrozījumu izsakot eiro izteiksmē, redzams, ka šie 26 nami tika iegādāti par 3.7 milj. eiro lētāk jeb apgrozījums bijis par 20.3% zemāks nekā pērn gada pirmajā pusē, kad apgrozījums sasniedza 18.4 milj. eiro.

Kopējos apgrozījuma datus ietekmēja norises lielākajā premium privātmāju reģionā – Jūrmalā, t.sk. ierobežotais piedāvājums kūrortpilsētā. Pēdējā laikā jūtami pieaudzis pieprasījums pēc premium privātmājām Pierīgā ar vēlmi paplašināt savu dzīves vietu. "Īpaši interesējas par mājām Jūrmalā, kā arī tādās apkaimēs kā Mārupe, Bieriņi, Berģi, Carnikava u.c. vietās, kas ir līdz 20 - 30 km attālumā no Rīgas centra. Cilvēki izvērtē, cik kvalitatīvs un komfortabls ir pašreizējais mājoklis, kāds ir dzīvesvietas plašums. Ja ilgāks laiks jāpavada ierobežotā dzīves vidē, kur notiek gan dzīvošana, gan darbs, klienti sāk domāt par tās paplašināšanu tieši komforta apsvērumu dēļ, sevišķi, ja ģimenē ir arī bērni. Agrāk vairumam primārā dzīves vieta bija dzīvoklis Rīgas centrā un atpūtai otrs īpašums - māja ārpus pilsētas, tagad tas ir otrādi," komentē Latvia Sotheby’s International Realty pārstāve Līga Kohtanena.

Premium dzīvokļiem Rīgā ir niecīga izvēle 

Rīgas centrā, aktīvajā centrā un premium īpašumu pircēju iecienītajā klusajā centrā jūtami...

Ir novērojams, ka klienti meklē mājas ar platību no 150 līdz maksimums 350 m2, diemžēl jaunu kvalitatīvu māju piedāvājums ir ļoti niecīgs. Tieši Jūrmalā faktiski nav jauna, augstvērtīga un kvalitatīva dzīvojamā fonda, tāpēc var teikt, ka pārdevējs var diktēt savu cenu, kas ne vienmēr ir atbilstoša tirgum. Pašlaik ir pārdevēja tirgus.

Savukārt otrreizējā tirgū, kur pieejamas desmit un vairāk gadu vecas mājas, kurām nepieciešams remonts, piedāvājums ir plašāks un arī konkurence lielāka. Tomēr pircējs ne vienmēr ir gatavs ieguldīt papildu līdzekļus ilgstošā remontā, tāpēc labprātāk piemaksā vairāk un atrod māju, kurā var uzreiz sākt dzīvot. Ne mazāk būtiska mājas izvēlē ir arī apkārtējā infrastruktūra (ceļu stāvoklis u.c.), īpaši pēdējā gada laikā klienti novērtē ātru un labu interneta pieslēgumu, jo mājās tiek arī strādāts.

Rīgas premium mājokļu tirgus tradicionāli ir bijis mazākais, un arī šis pusgads nav bijis izņēmums. Galvaspilsētā šajos sešos mēnešos noslēgti septiņi privātmāju darījumi par kopējo summu 3.3 milj. eiro. Tas gan ir iespaidīgs – 73.2% apgrozījuma pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošajā periodā par 1.9 milj. eiro pārdotajām trim mājām, un arī summas ziņā pārspēj piecos gados sasniegto, kad galvaspilsētā pusgadā ierasti tika sasniegts apgrozījums no 1.3 līdz teju 2 milj. eiro apmērā.

Pierīgas teritorijā situācija premium privātmāju tirgū pirmajā pusgadā saglabājusies diezgan stabila. Pēdējos sešus gadus pusgadā Pierīgā tika iegādātas trīs privātmājas (izņēmums bija 2019. gads, kad tika nopirktas sešas mājas). Šogad pusgadā Pierīgā nopirktas piecas premium privātmājas par kopējo summu 2.5 milj. eiro, kas ir par divām mājām vairāk nekā pērn pusgadā, un kopējās naudas izteiksmē tas ir 1.2 milj. eiro pieaugums.

Pretēji Rīgas un Pierīgas kāpuma rādītājiem Jūrmalā apgrozījums sarucis par divām piektdaļām, lai gan māju skaita ziņā šī pusgada aktivitāte bija identiska kā pirms gada: pārdotas 14 premium privātmājas. Vēsturiski lielākajā Latvijas premium privātmāju tirgū šī gada sākumā jauniegūto īpašumu kopējā vērtība sasniedza 8.8 milj. eiro. Pērn ar līdzvērtīgu skaitu pārdoto māju to vērtība bija par 6.3 milj. eiro lielāka.

Jāpiebilst gan, ka 2020. gada sākums kūrortpilsētā bija viens no straujākajiem kopš 2014. gada: tikai vēl 2018. gada sešos mēnešos tika pārdoti 14 nami. Šī gada sākumā Jūrmalā iegādāto privātmāju vidējā darījuma cena bija 629 000 eiro, kas nozīmē, ka premium privātmāju pirkumi kūrortpilsētā bija kopumā par 453 100 eiro izdevīgāki, jo pērn pusgadā šādu privātmāju varēja iegādāties par vidēji 1.1 miljonu eiro.

Šajā pusgadā Jūrmalā iegādāto privātmāju vidējā cena ir zemākā pēdējo desmit pusgadu laikā. Lielākais kritums vērojams tieši ekskluzīvāko namu grupā: šogad iegādātas vien divas privātmājas cenā virs viena miljona eiro – kopā par 2.3 milj. eiro. Salīdzinājumam ar 2020. gada pirmo pusi - tad septiņi pircēji savā īpašumā ieguva šādus mājokļus, kuru vērtība kopā sasniedza 11.5 milj. eiro. Analizējot datus ilgākā laika periodā, jāsecina, ka Jūrmalas premium privātmāju tirgus ir samērā svārstīgs. Tāpēc nav viennozīmīgi vērtējams šī gada sākumā novērotais.

Premium apbūves zeme šai pusgadā veidoja 2.9% no kopējā augstākās klases nekustamo īpašumu tirgus. Apbūvei paredzētas zemes darījumi cenu kategorijā virs 150 000 eiro joprojām nav bieži sastopami. Trijos pārskata reģionos 2021. gada janvārī – jūnijā kopumā iegādāti 11 zemes īpašumi, kuru kopējā vērtība sasniedza 2.9 milj. eiro. Tas bija par 1.3 milj. eiro mazāk nekā attiecīgajā laikā pirms gada, kad seši pircēji premium apbūves zemes iegādē ieguldīja 4.2 milj. eiro.

Visvairāk savām vēlmēm atbilstošu zemes gabalu šogad pircēji atraduši Rīgā, – nopirkti septiņi zemes gabali par 1.7 milj. eiro. Iegādātie trīs zemes gabali Jūrmalā par 660 tūkst. eiro jūtami atpaliek no pērn pusgadā sasniegtā, kad kūrortpilsētā tika nopirkti pieci zemes gabali par 3.8 milj. eiro, starp kuriem pāris bija patiesi ekskluzīvi zemes gabali. Pierīgā savu pircēju atradis tikai viens zemes gabals teju triju Jūrmalas īpašumu vērtībā – par 550 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Dziednieces sirds bizness

Laura Mazbērziņa, 09.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dziedniece Kate Ansone jau daudzus gadus individuāli strādā ar cilvēkiem un zirgiem, kā arī vada savu izveidoto sporta klubu un biedrību Sport De Lux.

Sport De Lux piedāvā jāšanas apmācības, zirgu un jātnieku sagatavošanu sportam, zirgu piemeklēšanu klientiem, transporta pakalpojumus, pasākumu un sacensību rīkošanu, fizioterapiju cilvēkiem un zirgiem, mentālos treniņus, dziedniecības un aktīvā tūrisma pakalpojumus. K. Ansone ir starptautiski sertificēta dziedniece un daudzus gadus individuāli strādā ar cilvēkiem un zirgiem. «Darbības laikā dzīve mani ir savedusi kopā ar nozares speciālistiem. Adatu terapeite zirgiem Jasmīne Vaincīrla no Vācijas Latviju apmeklē gandrīz 15 gadus. Viņa strādā ar zirgu metabolisko sistēmu, izmantojot austrumu metodes un izpratni par enerģētiskajiem procesiem ķermenī. Jasmīne galvenokārt sabalansē enerģijas plūsmu meridiānos un ļauj ķermenim pašam ieņemt savu dabisko stāvokli. Stefija Vatsa no Lielbritānijas ir kiropraktiķe, dzīvnieku fizioterapeite un masiere. Stefija darbā ar zirgiem apvieno visas šīs metodes un strādā aptuveni stundu ar katru dzīvnieku, tiekot līdz dziļākajiem fiziskajiem līmeņiem. Darbā ar cilvēka fizisko ķermeni daudz esmu mācījusies no fizioterapeitiem Anitas Elksnes un Aigara Fadejeva,» stāstīja K. Ansone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Vastint Latvia šogad attīstības projektos plāno ieguldīt līdz 30 miljoniem eiro

LETA, 26.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Vastint Latvia" šogad attīstības projektos plāno ieguldīt no pieciem līdz 30 miljoniem eiro, pastāstīja "Vastint Latvia" izpilddirektors Romāns Astahovs.

Viņš informēja, ka attīstītājs šogad plāno sākt divu projektu - biroju kompleksa "Business Garden" otrās kārtas un divu biroju ēku Magdelēnas kvartālā - būvniecību, tāpēc plānotais investīciju diapazons ir ļoti plašs. Ja tiks sākti abi projekti, investīcijas pietuvosies 30 miljoniem eiro, bet, ja "Vastint Latvia" neizdosies vienoties ar būvniekiem par cenām vai Covid-19 izvērtīsies nekontrolētā plašumā, investīcijas būs tuvāk pieciem miljoniem eiro.

Jautāts, vai Covid-19 ir ietekmējis "Vastint Latvia" plānus, Astahovs sacīja, ka nekustamo īpašumu attīstībā projekti ir ilgtermiņa, un, ņemot vērā projektu gaitas ilgumu, "Vastint Latvia" uzskata, ka Covid-19 tomēr ir salīdzinoši īstermiņa fenomens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Business Garden Rīga plāno otrās kārtas būvniecību un izsludina iepirkumu

Db.lv, 16.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Vastint Latvia" attīstītajā projektā – biroju kompleksā "Business Garden Rīga" – drīzumā plānots uzsākt otrās kārtas būvniecību, un šobrīd konkursa kārtā tiek izvēlēti partneri būvniecības darbu veikšanai.

Līdz ar otrās kārtas pabeigšanu, biroju kompleksā būs pieejamas piecas biroju ēkas ar aptuveni 40 000 m2 iznomājamo platību.

"Vastint" uzņēmumu grupas korporatīvā politika paredz publiski neizpaust individuālu projektu investīcijas, taču kopumā "Vastint Latvia" investīcijas nekustamo īpašumu projektos Latvijā līdz šā gada beigām būs sasniegušas 128 miljonus eiro, liecina biznesa portālam db.lv sniegtā informācija.

"Business Garden Rīga", kas atrodas blakus Kārļa Ulmaņa gatves un Lielirbes ielas krustojumam, pērnā gada vasarā ekspluatācijā tika nodotas biroju kompleksa pirmās kārtas būves – divas ēkas Malduguņu ielā 1 un 2 – ar kopējo iznomājamo platību apmēram 14 000m2. Šobrīd ēkās darbojas privātais bērnudārzs, ir izveidots mobilitātes punkts un drīzumā durvis vērs gan jauna koncepta dienas restorāns, gan lounge tipa multifunkcionāla koplietošanas telpa. Savukārt biroju kompleksā esošajiem uzņēmumiem tuvāko mēnešu laikā pievienosies auto nomas un līzinga kompānija "SIXT", kā arī uzņēmumi "Aaro Systems AB" un "Weissenrieder & Co".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Komercīpašumu tirgus atdzīvojas

<i>Colliers International</i> analītiķe Agija Vērdiņa, 29.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad beidzot var teikt, ka komercīpašumu tirgus atdzīvojas. Vairāki ilgi gaidīti projekti tiek nodoti ekspluatācijā, kā arī attīstītāji aktīvi ziņo par saviem nākotnes plāniem.

Biroju segments šā gada pirmajā pusgadā bijis salīdzinoši visklusākais. Ekspluatācijā nodotas biroju telpas kopumā 11,300 m2 platībā kompleksā Akropole un atjaunotajā Telegraph ēkā. Pašlaik būvniecībā ir vēl 98 tūkst. m2 biroju platības, salīdzinājumā Tallinā būvniecības stadijā ir 112 tūkst. m2, bet Viļņā 162 tūkst. m2. Tuvākajā laikā biroju tirgu papildinās arī Z-Towers un Business Garden projekti, kas atstās ietekmi uz brīvo biroju platību apjomu. Lai gan kopējais iznomāto biroja platību apjoms šā gada pirmajos divos ceturkšņos par 5% pārsniedz pagājušā gada rādītāju attiecīgajā periodā, nomnieku interese pagaidām ir bijusi zemāka nekā cerēts un būvniecības laikā rezervēto biroju platību apjoms ir neliels. Pašlaik brīvo biroju platību apjoms ir ap 5% un attiecīgi nomas maksas saglabājas stabilas. Šogad coworking jeb kopstrādes telpu apjoms ar Workland Telegraph un Teikums Teodors atvēršanu jau ir pieaudzis par gandrīz 400 darba vietām, kopējam coworking darba vietu apjomam Rīgā sasniedzot gandrīz 1,900. Vēl vairāki coworking projekti ir attīstībā un varam gaidīt, ka tirgus tuvākajā laikā tiks papildināts ar vēl vismaz 800 darba vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aktualizē stāvvietu problēmu, rosinot auto ļaut novietot pagalmu zaļajās zonās

Zane Atlāce - Bistere, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par atļauju vecu daudzdzīvokļu māju pagalmu zaļajās zonās daļēji novietot auto.

Iniciatīvas pārstāve Anna Brodele pamato, ka jau gadu desmitiem it visur Latvijā iedzīvotāji ir spiesti maksāt soda naudas par automašīnu novietošanu neatļautā vietā - tā sauktajā "zaļajā zonā" pie savām dzīves vietām daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmos.

"Šie padomju laikos celto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmi nav piemēroti auto novietošanai. Tikmēr visām Latvijas pašvaldībām (sevišķi jau Rīgas pašvaldībai, bet ne tikai) nav naudas un/vai politiskās gribas tos pārbūvēt. Taču uz sodu uzlikšanu gan šīs pašvaldības nav jāskubina (ir dzirdēti publiski presē un TV pat konkrēti daudzdzīvokļu dzīvojamo māju masīvi un konkrētas mājas, kur konkrēti atsevišķu automašīnu īpašnieki soda naudās gada laikā samaksā pat 300 eiro). Pateiksim taču vienreiz skaļi un godīgi - iedzīvotāji nevar un nedrīkst būt cietēji un vaininieki pašvaldību neizdarībai, vai būt "slaucamās govis". Ja tā saucamajā "zaļajā zonā" apstādījumu reāli nav vispār, vai arī ir, taču tie no pašvaldības puses netiek ne kopti, ne uzturēti, tad ir jāatļauj to pašā maliņā ar diviem riteņiem iebraukt un stāvēt vieglajām automašīnām (M1 un N1 kategorijas), kas pieder iedzīvotājiem, kas dzīvo padomju laikos celtajās daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās tieši pie šīm zonām," teikts parakstu vākšanas iniciatīvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Privatizācijas aģentūra turpinās darboties piecos galvenajos biznesa virzienos

Dienas Bizness, 26.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) akcionāru sapulce ir apstiprinājusi PA vidēja termiņa darbības stratēģiju 2018.-2020. gadam.

Ministru kabinets (MK) iepriekš pieņēma lēmumu saglabāt valsts līdzdalību, definējot PA vispārējo stratēģisko mērķi – nodrošināt profesionālu valsts kapitāla daļu un problemātisko aktīvu pārvaldību, kā arī PA turējumā esošo aktīvu, kas nav nepieciešami valsts funkciju īstenošanai, atsavināšanu un privatizāciju. Ņemot vērā PA uzkrāto pieredzi, profesionālo kompetenci un valdības noteikto stratēģisko mērķi, turpmākā PA darbība vidējā termiņā tiks fokusēta uz privatizācijas procesa pabeigšanu un profesionālas valsts aktīvu pārdošanas platformas attīstīšanu.

Atbilstoši stratēģijai PA turpinās darboties piecos galvenajos biznesa virzienos - valsts zemesgabalu un nekustamā īpašuma objektu privatizācija un pārvaldīšana, dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizācija, atsavināšana un pārvaldīšana, valsts kapitāla daļu pārvaldīšana, privatizācija, atsavināšana un problemātisko aktīvu (meitas sabiedrību Reverta, Hiponia, FeLM un REAP) pārvaldīšana, noslēgto līgumu un tajos ietverto privatizācijas un pārdošanas nosacījumu izpildes kontrole, kā arī privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanas un to aprites nodrošināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Padomju laikos uzbūvētu, bet ekspluatācijā dažādu iemeslu dēļ nenodotu ēku īpašniekiem palikuši daži gadi dokumentu sakārtošanai, jo pretējā gadījumā tiem draud 3% nekustamā īpašuma nodoklis. Tomēr pašvaldības ceļ trauksmi par sarežģīto procesu un reformas pabeigšanai aicinās valdību to vienkāršot, svētdien ziņo LNT raidījums TOP10.

Pirms pieciem gadiem politiķi lēma cīnīties ar tiem, kuri bezgalīgi «pagarina būvatļaujas» un tādējādi nemaksā nekustamā īpašuma nodokli. Ar likumu saistītajos noteikumos tagad noteikts maksimālais būvniecības termiņš - astoņi gadi. Tās ēkas, kas līdz 2014.gada 1.oktobrim atradās būvniecības procesā, līdz 2022.gada 30.septembrim būtu jānodod ekspluatācijā vai vismaz jābūt veiktai kadastrālai uzmērīšanai, lai tām varētu sākt piemērot nodokli. Šī norma attiecas arī uz ekspluatācijā nenodotām padomju laika ēkām, kuru īpašniekiem tagad jārauš putekļi no desmitiem gadu seniem dokumentiem un lietas jāsakārto, jo pretējā gadījumā pašvaldības tām sāks piemērot paaugstināto 3% nodokli. Par to, cik daudz ir šādu ekspluatācijā nenodotu padomju laikos celto ēku, precīzu ziņu nav nevienam, jo vēsturiski informācija saglabājusies papīra formā vai dati vispār pazuduši. Īpašumiem bagātas pašvaldības, kuras tikai tagad sāk apzināt vēsturisko mantojumu, situāciju vērtē kā sarežģītu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Biroju tirgus Latvijā ir kļuvis aktīvāks, tomēr joprojām tajā neredzam jaunpienācējus – kompānijas, kas te iepriekš nav darbojušās. Pārsvarā klienti ir Latvijā jau ilgāku laiku strādājoši uzņēmumi, kuri sev meklē jaunas biroju telpas, līdz ar to pieprasījums ir ierobežots,» vērtē Mindaugs Valucks (Mindaugas Valuckas), Lietuvas nekustamā īpašuma attīstīšanas kompānijas Hanner vadītājs Latvijā.

25. jūlijā Hanner oficiāli atklāj jauno A klases biroju ēku Place Eleven Sporta ielā 11, Skanstes apkaimē Rīgā.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

DB.lv jau ziņoja, ka tā ir 14 stāvu ēka ar apzaļumotu jumta terasi, daudzstāvu autostāvvietu. Kopējā centra platība ir 24 tūkst. m2, bet biroju platība – 15 tūkst. m2. Place Eleven būvniecības darbu ģenerāluzņēmējs – Hanner grupas uzņēmums SIA Alfa Construction.

Kopējās investīcijas Place Eleven tapšanā ir nedaudz virs 20 milj. eiro. Hanner šo ēku neplāno pārdot; ieguldījumu atpelnīšanās laiku uzņēmums neatklāj konfidencialitātes nosacīju dēļ.

Ja tirgū vienlaikus parādītos vairāki projekti, kas līdzinātos Place Eleven, visdrīzāk, tie tagad būtu pustukši, spriež M. Valucks. «Šajā ziņā mums ir paveicies, Place Eleven pašlaik ir vienīgais pabeigtais ilgtspējīgas biroju ēkas projekts tirgū.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Prokuratūra par korupciju apsūdz Krūmiņu un viņa meitu

LETA, 08.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra par korupciju nolēmusi sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, viņa meitu Maiju Čerņavsku un kādu Veselības inspekcijas (VI) amatpersonu, lai gan pret Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni (ZZS) pagaidām apsūdzību nolemts necelt un viņa kriminālprocess nodots atpakaļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) papildu izmeklēšanai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB šodien paziņojumā presei raksta, ka 20.aprīlī lūdzis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku persona, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Čerņavska.

VI amatpersonu lūgts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu un vienu noziegumu, kas saistīts ar dienesta viltojumu. Jūrmalas pašvaldības amatpersonu bija ierosināts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu.

Tāpat koruptīvā noziegumā lūgts apsūdzēt komercsabiedrības valdes locekli, bet pret viņa radinieku ierosināts sākt kriminālvajāšanu par trīs noziegumiem, kas saistīti ar kukuļdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesnīca “Hotel Jūrmala SPA” pēc gandrīz divu mēnešu dīkstāves, ievērojot papildus drošības pasākumus, atkal ir atvērta apmeklētājiem. Nepadodoties pandēmijas izaicinājumiem, tā durvis ver līdz ar atjaunoto restorānu “Jūrmala”.

Restorāna “Jūrmala” atjaunošanas projektā tika ieguldīti 1,5 miljoni eiro. Remontdarbi tika uzsākti 2020.gada janvāra beigās un pabeigti pandēmijas uzliesmojuma laikā, kad viesnīca jau bija slēgta valsts ārkārtas stāvokļa dēļ. Atjaunotais restorāns durvis apmeklētājiem vēra līdz ar viesnīcas darbības atsākšanos 15.maijā.

Atskatoties uz situāciju pavasarī, viesnīcas pārstāve Kristīne Štāla-Bula stāsta, ka pēc Covid-19 izplatīšanās sākuma, viesu skaits strauji sāka samazināties, līdz kļuva jau tik zems, ka nācies pieņemt lēmumu par viesnīcas slēgšanu, lai neradītu uzņēmumam vēl lielākus zaudējumus.

Daļa viesnīcu meklē risinājumus, lai nebūtu jāaptur darbība 

Arvien vairāk Latvijas viesnīcu pēdējo dienu laikā lemj par darbības apturēšanu uz...

“Rezervāciju atteikumi nāca katru dienu un lielos apmēros. Tika atceltas visas konferences un semināri, visas tūristu grupas - viss tika anulēts un zaudētas tika lielas naudas summas. Tāpat cilvēki vairs neapmeklēja spa un skaistumkopšanas salonu, nemaz nerunājot par saunu un baseinu centru. Papildus tam valdīja neziņa par to, kādi lēmumi tiks pieņemti no valdības puses. Šodien, atskatoties saprotam, ka tika pieņemts pareizais lēmums - gan par viesnīcas slēgšanu, gan par to, ka darbiniekus neatlaižam un gaidam valdības lēmumu pabalstu sakarā,” teic K. Štāla-Bula.

Šovasar sezona būs citādāka

K. Štāla-Bula ir pārliecināta, ka šī gada vasara apmeklējuma ziņā būs pavisam citāda. “Ja iepriekšējos gadus šis bija “karstās sezonas” periods, kad viesnīcas galvenie viesi ieradās no Krievijas, Izraēlas un Skandināvijas, tad tagad tie būs Baltijas valstu iedzīvotāji,” prognozē viesnīcas pārstāve. Tā kā joprojām ir valstis, starp kurām robežas nav atvērtas, pastāv iespēja, ka liela daļa cilvēku šovasar tomēr centīsies nekur tālu savā atvaļinājumā nedoties.

“Sagaidām, ka palikšanas laiks viesnīcā saīsināsies uz vienu vai divām naktīm, ar lielāku koncentrāciju tieši uz nedēļas nogalēm,” prognozē K. Štāla-Bula. Tā kā rezervācijas tiekot veiktas īsi pirms pašas atpūtas, reālo noslogojuma “bildi” savlaicīgi redzēt nav iespējams.

Tāpat viņa norāda, ka Baltijas valstu maksātspēja ir krietni zemāka, kā ārvalstu tūristiem. Viesnīcas komanda gatavojas tam, ka sezona tā pa īstam varētu arī nesākties, un līdz ar to nebūs arī iespējas “uzkrāt ietaupījumus” garajai ziemai.

Šogad “Hotel Jūrmala SPA” svin 15 gadu jubileju. Tās viesu skaits viesnīcas pastāvēšanas laikā no 2005. līdz 2019.gadam ir pieaudzis par 14%.

Viena no lielākajām viesnīcas mērķauditorijām, jau kopš tās atvēršanas, ir Krievijas tūristi. Tūristu skaits no Krievijas gadu laikā esot mainījies dēļ dažādiem politiskiem faktoriem, taču joprojām Jūrmalā spēlē lielu lomu. Viesu skaits no Baltijas valstīm esot palielinājies, savukārt no Somijas un Skandināvijas - samazinājies, stāsta K.Štāla-Bula.

“Esam novērojuši, ka arī atpūtas ilgums ir samazinājies. Ja kādreiz vidējais uzturēšanās laiks vasaras sezonā bija piecas naktis, tad tagad tas ir sarucis līdz divām vai trīs naktīm. Novērojam arī to, ka šodien brauc vairāk ģimenes ar bērniem, un tās ir kļuvušas lielākas. Ja kādreiz tās bija ģimenes ar 1-2 bērniem, tad tagad brauc arvien vairāk lielas ģimenes ar 3-4 bērniem. Un arī viesu prasības ir augušas. Iespēja ceļot un salīdzināt viesus dara prasīgākus pret sniegtā pakalpojuma kvalitāti,” uzskata “Hotel Jūrmala SPA” pārstāve.

Papildus tam, viesnīcas kopējo darbību ietekmē tas, ka arī pasākumi netiek plānoti tik daudz un tādā apjomā, kā tas bijis iepriekš. Sakarā ar ierobežojumiem un piesardzību, daudzi ir izlēmuši atcelt izlaidumus, kāzas, seminārus un konferences, piebilst K. Štāla-Bula.

Renovācijas plānus nākas atlikt

2020. gadā viesnīcā tika plānoti vairāki vērienīgi pasākumi: restorāna “Jūrmala” atjaunošana, 15.gadu jubilejas svinības, kā arī viesu numuru remonta uzsākšana. Ja restorānu izdevās atjaunot līdz pavasarim, ieguldot tikai viesnīcas uzkrātos līdzekļus, tad jubilejas svinības, kā arī numuru renovāciju nācās nedaudz atlikt.

Pusi no uzņēmuma kopējiem ienākumiem veido nakšņošanas pakalpojumi, un otru pusi - restorāna un SPA un “Wellness” centra ienākumi, pastāsta K. Štāla-Bula. Šonedēļ, atzīmējot viesnīcas 15.gadu jubilejas svinības, viesiem tiek piedāvātas arī īpašas atlaides SPA apmeklējumam.

FOTO: Atklāts rekonstruētais Welness Oasis saunu un baseinu centrs 

Pēc rekonstrukcijas oficiāli atklāts viesnīcas Hotel Jūrmala SPA saunu un baseinu centrs Welness...

“Šī noteikti būs šīs vasaras tendence – apceļot Latviju un tuvās kaimiņvalstis – Lietuvu un Igauniju,” teic “Hotel Jūrmala SPA” pārstāve Kristīne Štāla-Bula.

Šobrīd viesnīca nodarbina 150 darbiniekus, un, sākoties ārkārtas situācijai, atlaisti tika tikai daži no tiem. Pārējie saņēma dīkstāves pabalstu un lielākā daļa nu jau ir atsākusi strādāt. Esot arī daži darbinieki, kas dīkstāvē atradīsies līdz pat jūnija beigām, sakarā ar to, ka viesnīca dotajā brīdī vēl nav sākusi strādāt uz pilnu jaudu. Noslogojums esot stipri zems – apmēram uz pusi mazāks, kā tam vajadzētu būt, stāsta uzņēmuma pārstāve.

“Skatoties tā reāli uz šīs vasaras iespējām, plānojam, ka viesnīcas noslogojums varētu būt līdzīgs 2009.gada līmenim, kad pārdzīvojām iepriekšējo krīzi, kas ir aptuveni 25-30% zemāks, kā tika plānots pirms aizsākās Covid-19 notikumi. Arī cenu politika šovasar būs cita,” pauž K.Štāla-Bula.

“Hotel Jūrmala SPA” ir 4 zvaigžņu viesnīca, kas atrodas Jūrmalā. Viesnīca piedāvā 190 viesu numurus, saunu un baseinu centru “Wellness Oasis”, spa un skaistuma kopšanas procedūras, kā arī maltītes restorānā “Jūrmala” un kokteiļus “Seaside” kokteiļu bārā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pircēji Jūrmalā vēlas iegādāties jaunu māju par 250-350 tūkstošiem eiro, bet piedāvājuma nav

Natālija Poriete, 29.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalai ir laiks pārorientēties uz vietējo klientu, ko tā arī ir sākusi darīt, tomēr ekonomiskajam segmentam, kurā ir zemākas cenas nekā premium, trūkst kvalitatīvu piedāvājumu, intervijā DB paziņoja Baltic Sotheby’s International Realty pārdošanas direktore Līga Kohtanena.

Runājot par premium un biznesa klases segmentu Jūrmalā, vietējais pircējs izrāda aktivitāti zemes iegādē, bet māju būvē pats. Tomēr tajā pašā laikā šajā segmentā aizvien pircēju ir nerezidenti, taču situācija mainās, pateicoties Jūrmalas nekustamo īpašumu cenu kritumam, viņa atzīst. Attīstītāji Jūrmalā, redzēdami, ka projekts ir tukšs un mājā neviens nedzīvo, piedāvā pievilcīgu cenu īpašuma iegādei, bet cilvēki pērk – gan par saviem līdzekļiem, gan, piesaistot bankas kredītu, situāciju raksturo L. Kohtanena.

Saskaņā ar statistiku par īpašuma darījumiem, kas reģistrēti Zemesgrāmatā šajā gadā, un cenām pārdevēju mājaslapās, pēdējā pusgada laikā jaunu objektu cenas Jūrmalā ir sarukušas par 20%, bet gada laikā – par 25%, viņa stāsta, piebilstot, ka tajā pašā laikā daudzi attīstītāji negrib pazemināt cenu līdz pašizmaksai, lai paliktu pa nullēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Gada būve 2018: ievērojamākie objekti Latgalē

Armanda Vilcāne, 05.12.2018

Rūpniecības kompleksa buvniecība Rēzeknē izmaksāja teju 4 miljonus eiro. Šis šogad ir lielākais ekspluatācijā nodotais objekts Rēzeknē un viens no lielākajiem Latgalē.

Foto: Aleksandrs Lebeds

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latgalē ekspluatācijā nodots aptuveni tikpat daudz būvobjektu cik pērn, vairākus lielos projektus plānots pabeigt 2019. un 2020. gadā.

Būtiska aktivitāte būvniecības nozarē šogad novērojama Rēzeknē – ekspluatācijā nodots gan par teju četriem miljoniem eiro uzbūvētais rūpniecības komplekss, gan 2,5 miljonus vērtais graudu pieņemšanas, pirmapstrādes un uzglabāšanas komplekss u.c.. Nozīmīgi projekti īstenoti arī citās Latgales pilsētās – 1,9 miljoni eiro investēti Līvānu 1. vidusskolas peldbaseina jaunbūvē un sporta zāles pārbūvē, 1,8 miljoni eiro – lauku grants ceļu pārbūvē Ludzas novadā, 1,17 miljoni eiro – Balvu pilsētas stadiona rekonstrukcijā, bet 700 tūkstoši eiro – pamatskolas nama pārbūvē par vieglās rūpniecības ražošanas ēku Kalkūnes pagastā.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinās būvniecības darbi dzīvojamo ēku kompleksā “Ezerjugla” vienā no zaļākajiem Rīgas rajoniem – Juglas ezera krastā. Astoņās četrstāvu ēkās labiekārtotā, drošā teritorijā pieejami vairāk nekā 500 divistabu un trīsistabu dzīvokļu 46–83 m2 platībā, no kuriem rezervēti jau gandrīz 100 dzīvokļi. Lai nodrošinātu nevainojamu darbu kvalitāti, projekta būvniecību no 2021. gada jūlija pārņem SIA “Abora”.

““Ezerjugla” ir Rīgai netipiski vērienīgs – visu astoņu dzīvojamo ēku būvniecība tiek īstenota vienā kārtā, tāpēc uzreiz pēc kompleksa nodošanas iedzīvotājiem būs pieejama visa plašā teritorija ar pilnīgu arhitektoniski telpisko veidolu un pabeigtu labiekārtojumu, izvairoties no būvdarbu trokšņiem un putekļiem. Mūsu kā projekta attīstītāja galvenais uzdevums ir nodrošināt visaugstāko kvalitāti un nevainojamu darbu izpildi, lai projektu īstenotu atbilstoši vērienīgajai iecerei. Tāpēc ar pārliecību uzsākam sadarbību ar SIA “Abora”, kas savu profesionalitāti un pieredzi ir apliecinājuši, īstenojot virkni sabiedriski nozīmīgu, vērienīgu būvniecības projektu,” uzsver projekta attīstītāja SIA “Murjāņu 70” mārketinga vadītāja Natālija Sējāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta komplekss 333 no ģimenes biznesa izaudzis līdz uzņēmumam, kas piesaistījis arī starptautiskas nozīmes partnerus

Vladislavam Šlēgelmilham 2002. gadā radās utopiska ideja – izveidot kartinga trasi, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama. Tā sākās sporta kompleksa 333 attīstība. Vēlāk 2007. gadā tika uzbūvēts drošas braukšanas poligons, 2010. gadā atklāts veikparks, 2015. gadā kafejnīca un vēl viena kartinga trase, bet 2017. gadā tika uzbūvēts angārs, biroja ēka un tehniskā zona.

Šajā gadā sporta komplekss papildināts ar jauniem pakalpojumiem – ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempingu mājiņas. «Visas lietas šeit notiek dabiski – ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums. Komunicējam ar mūsu klientiem, mums ļoti interesē arī viņu domas – tā saucamais feedback, ko varētu labāk. Vienmēr uzklausām arī veselīgu kritiku, kā mēs varam attīstīties. Parādījās vēlme pēc nakšņošanas vietām, kafejnīcas, tad arī pludmales zona attīstījās diezgan dabiski,» stāsta V. Šlēgelmilha meita Sibilla Šlēgelmilha.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma tirgus novadu reformas griežos

Ermīns Sniedze - «Latio» mājokļu tirdzniecības vadītājs, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Komentāri

Pievienot komentāru