Jaunākais izdevums

Ar viedā dārza palīdzību vienīgais darbs zaļumu audzēšanā ir izaugušā lociņa vai zemenes noplūkšana

Pieņemoties spēkā «zaļuma vilnim», dārzeņu un garšaugu audzēšana paša dārzā atkal ir modē. Turklāt tagad, pateicoties tehnoloģiskiem risinājumiem, pie kvalitatīviem, sulīgiem zaļumiem viegli var tikt arī pilsētnieki, kuriem nav sava dārziņa un pat ne balkona.

Lociņu, diļļu un citu zaļumu audzēšana mājās parasti saistās ar puķu kasti uz saulainākās palodzes, piemērotākās augsnes iegādi un regulāru laistīšanu, gaidot, kamēr no zemes izlīdušais vārgais dīglis pārvērtīsies leknā ēdienā. Nākotne izskatās pavisam citāda. Futurulogi uzbūruši ainas, kurās dārzeņu audzētavas no laukiem pārceļas uz pilsētu ēku jumtiem, un šajos dārzos vispār nav zemes. Augi laiž saknes īpašā maisījumā un uzsūc no tā nepieciešamās barības vielas. Tā pasaulē plānots saīsināt loģistikas ķēdi, piegādājot pārtiku aizvien pieaugošajam pilsētnieku skaitam.

No astronautiem aizgūta tehnoloģija

Kādēļ gan gaidīt, kamēr uzņēmīgākie sabūvēs siltumnīcas uz jumtiem? Šodien ikviens var iepriecināt ģimeni ar paša audzētiem, tikko noplūktiem zaļumiem un pat sulīgām meža zemenēm, īpaši neuztraucoties par dārza kopšanu. Latvijā jau ir nopērkami gudrā dārza risinājumi, kas veidoti, iedvesmojoties no NASA izgudrojumiem astronautu barošanai. Tās ir kompaktas kastītes ar LED apgaismojumu, kas nodrošina optimālu gaismas daudzumu pat drēgnās un vēsās dienās. Savukārt Smart Soil maisījums, kurā atrodas augs, un iebūvētie sensori gādā par to, lai augs saņemtu nepieciešamo ūdens, skābekļa un barības vielu daudzumu. Būtiskākā priekšrocība tīras pārtikas cienītājiem ir iespēja izaudzēt augu atbilstoši pašu priekšstatiem – bez pesticīdiem, augu hormoniem un citām kaitīgām vielām. Šādus dārza risinājumus piedāvā arī Lattelecom veikali.

Mini vagas istabā

Viens no šādiem risinājumiem, kompaktais pilsētvides dārzs Click and Grow Smart Garden, pieejams divās versijās – ar trim un deviņām audzēšanas vietām. Mazākajā, Smart Garden 3 komplektā, iekļautas trīs bazilika kapsulas, lai audzēšanu varētu uzsākt uzreiz pēc viedā dārza izņemšanas no iepakojuma. Lielāko, 21,5 centimetrus garo un 6,3 cm plato Smart Garden 9, pavada attiecīgi deviņas kapsulas.

Audzēt var arī citus augus, ievietojot attiecīgo kapsulu. To vidū ir čili pipari, saldā paprika, meža zemenes, piparmētra, mini tomāti, salātlapas, lavanda, baziliks, raudene, salvija, dilles, pētersīlis un daudzi citi. Ražotājs sagatavojis vairāk nekā 40 veidu kapsulas.

«Augsne, sēkla un nepieciešamās barības vielas jau ir ievietotas kapsulā, tādēļ pircējam neko papildus nav jāgādā. Atliek vien ievietot kapsulu vietā un skatīties, kā pāris nedēļu laikā izaug izvēlētais augs. Turklāt, kā jau dārzam piedien, katrā «vagā» var audzēt kaut ko citu, vienlaikus kaut vai deviņus dažādus augus lielajā Smart Garden kastē. Sildīšana un laistīšana notiek automātiski, lietotājam vien jāatceras aptuveni reizi mēnesī paskatīties, vai nav jāpapildina ūdens krājumi 1,2 litru ietilpīgajā tvertnē,» DB stāsta Lattelecom tehnikas līnijas vadītājs Pāvels Degtjarevs. Šī uzņēmuma interneta veikals pagaidām ir vienīgā vieta Latvijā, kur Smart Garden var iegādāties uz nomaksu.

Pašam tikai jānoplūc

Automatizācijas dēļ Smart Garden ļoti patiks tiem, kuriem nav «zaļo īkšķīšu». Proti, cilvēkiem, kuriem gribas pašiem audzēt pārtiku, taču laika vai apņēmības trūkuma dēļ augi uz palodzes šad tad nokalst. Viedais dārzs turpinās zaļot arī pēc tā īpašnieka atgriešanās no ilgāka komandējuma, pat nebūs nepieciešams atstāt kaimiņiem dzīvokļa atslēgas, lai aplaistītu augus. LED lampa apspīd zaļumus 16 stundas diennaktī, bet astoņas ļauj tiem pagulēt, gluži kā vasarā brīvā dabā. Turklāt katrai dobei ir savs gaismeklis. Pateicoties diožu tehnoloģijai, elektrības patēriņš ir niecīgs, lai arī gaisma ir visai koša. Gudrajam dārzam nepieciešami vien seši vati enerģijas, kas nozīmē, ka gada laikā izmaksas nepārsniegs sešus eiro.

Lieki piebilst, ka arī birojam meža zemeņu rinda piešķirs vasarīgāku noskaņu un vadībai nebūs iemesla īgņoties par dārzniecības prakses ieviešanu, jo Smart Garden izskatās estētiski, aizņem maz vietas un nenosmērē darbagaldu ar zemi vai ūdeni kā puķu podi.

Kad augs savu dzīvi ir nodzīvojis, kapsula no trauka jāizņem un jāizmet. Tā ir biodegradabla, tādēļ laika gaitā pati noārdīsies, nenodarot kaitējumu videi. Atbrīvotajā vietā uzreiz var likt nākamo kapsulu un tā audzēt zaļumus visu gadu.

Sadarbībā ar Lattelecom

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ durvis vēra ceturtā "Raunas dārzs" eklērnīca, kas no citām atšķiras ar to, ka saldie našķi tiek pārdoti tikai līdzņemšanai

Jaunā formāta tirdzniecības vieta atrodas Teikā, Gustava Zemgala gatvē, blakus ražotnei. Vietas izvēlē būtisku lomu spēlēja tuvumā esošie biroji, piemēram, "Jaunā Teika" un "Latvijas Mobilais Telefons", atzīst "Raunas dārzs" saimniece Egija Jansone.

SIA "Raunas dārzs", kas veic eklērnīcu saimniecisko darbību, bija iecerējusi saldos našķus Teikā sākt tirgot jau šī gada martā, taču krīze ieviesa korekcijas. Uzņēmums savu darbību sāka ar eklērnīcu Raunas ielā, laika gaitā biznesu paplašinot, saldummīļus pulcējot arī tirdzniecības vietās Mārupē un Kārļa Ulmaņa gatvē.

Sekojot idejai: Eklērnīcas Raunas dārzs īpašnieks gaida pokiju bumu  

Atvērtas vēl divas Raunas dārzs eklērnīcas un turpat astoņkāršots apgrozījums, ieviests jauns...

Šobrīd "Raunas dārzs" produktu portfelī ir aptuveni 100 dažādi eklēri, bet ikdienā tiek gatavoti 40. E. Jansone lēš, ka eklēri joprojām ir modē. "Ēdienam galvenais ir kvalitatīvas izejvielas un īpašas garšas – tad tas būs pieprasīts vienmēr," teic eklērnīcu saimniece. Viņa stāsta, ka nepārtraukti tiek radīti jauni produkti. "Mums būs pāris jaunumi, kas garšos debešķīgi, bet pagaidām tas ir noslēpums," sola E. Jansone.

Krīzes laikā klientu plūsma eklērnīcās samazinājās, tāpēc uzņēmums veica piegādes un aktīvi strādāja ar "Wolt". Lielā mērā izdzīvot palīdzēja pastāvīgie klienti, kādi uzņēmumam ir ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā.

2019. gadā SIA "Raunas dārzs" apgrozījums bija 455,9 tūkstoši eiro, bet peļņa pēc nodokļu nomaksas – 66,6 tūkstoši eiro.

TEVI VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Eklērnīca Fat Cat pārceļ virtuvi uz Kalnciema ielu 

Lai apmierinātu augošo pieprasījumu, eklērnīca Fat Cat ir pārcēlusi savu virtuvi no...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieradumus mainīt ir grūti, tie mainās lēni – šajā procesā var palīdzēt ekonomiskais pamatojums

Tā teic vides eksperte un Ekodizaina kompetences centra vadītāja Jana Simanovska.

Lai dzīvotu videi draudzīgāk, viņa iesaka sākt ar mazumiņu – uz veikalu iet ar savu maisiņu, plastmasas pudelēs pildīta ūdens vietā dzert krāna ūdeni, kā arī vismaz kādu no pārtikas produktiem izvēlēties bioloģiski sertificētu. Viņa iestājas pret zaļmaldināšanu un iesaka ražotājiem un arī tirgotājiem būt atbildīgākiem savos apgalvojumos un neizmantot zaļo krāsu kā pircēju pievilinātāju. Vairāk par to, kā iespējams būt videi draudzīgākiem, viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā Rīgā atklāta kafejnīca ar noteikumiem «Noslēpumu dārzs», ko radošā apvienība «Skudras metropole» organizē sadarbībā ar Paulig un Kuk Buk restorānu.

Kafejnīcas «Noslēpumu dārzs» organizatori šogad aicina apmeklētājus aizdomāties par ilgtspējību un sociālo atbildību. Tas iespējams, arī atbalstot Rīgas oāzi – Botānisko dārzu ar mājās izdzertās kafijas biezumiem un radot labvēlīgākus augšanas apstākļus dārza augiem. Apmeklētāju atnestos kafijas biezumus kā bioloģisko mēslojumu Botāniskais dārzs eksperimentālā kārtā tālāk izmantos augsnes uzlabošanai. Botāniskais dārzs priecājas par sadarbību, jo ar šī projekta palīdzību cer sev piesaistīt uzmanību pasākumu organizēšanas jomā.

Kafejnīca ar noteikumiem «Noslēpumu dārzs» būs atvērta līdz 17. jūnijam, vienas iepriekš veiktās rezervācijas laikā viesu uzturēšanās var ilgt tikai 1,5 stundu. Botāniskajā dārzā atvērtās kafejnīcas darba laiks darba dienās ir no pulksten 12.00 līdz 22.00 un brīvdienās no pulksten 11.00 līdz 23.00.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

LU Botāniskais dārzs gaida investorus

Laura Mazbērziņa, 30.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) Botāniskais dārzs gaida investorus, kuri būtu ieinteresēti saglabāt kultūras mantojumu, kā arī ieguldīt Botāniskā dārza attīstībā.

Botāniskā dārza infrastruktūra ir ļoti novecojusi, teic LU Botāniskā dārza direktors Uldis Kondratovičs. Pēdējie nozīmīgākie ieguldījumi ir bijuši pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fondam. 2013. gadā viņi kopā ar toreizējo Latvijas Universitātes rektoru, profesoru Mārci Auziņu parakstīja nodomu protokolu par sadarbību un atbalstu projektiem LU Botāniskā dārza attīstībai, kultūras mantojuma saglabāšanai, kā arī Eiropas humānās tradīcijās balstītu zināšanu un prasmju izplatīšanai. «Viņu atbalsts sakrita ar tuvošanos Botāniskā dārza simtgadei, kura būs 2022. gadā. Ieguldītā summa bija gana liela un mums nozīmīga, lai dažādus dārza darbus varētu veikt pakāpeniski un tie neietekmētu apmeklētājus. Viņu atbalsts LU Botāniskajam dārzam paredzēja kolekciju un ekspozīciju stādījumu atjaunošanu un papildināšanu, teritorijas infrastruktūras sakārtošanu atbilstoši mūsdienu prasībām - izveidot un atjaunot gājēju celiņus, atpūtas zonas, lai dārzs būtu vieta, kur atpūsties,» teica U. Kondratovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krāsaini, garšās netipiski maizes un kliņģeru kukulīši, leļļu pasaule un vēlme Āgenskalna apkaimes iedzīvotājus apvienot kopienā, kurā cits citu atbalsta un iedrošina

Tā dažos vārdos varētu raksturot Zaļās maizes īpašnieci un Facebook kustības Labi dzīvot Āgenskalnā aizsācēju Santu Liepu, kura nesapņo kļūt par lielas maizes ceptuves īpašnieci, kurā mīklu mīca un maizi cep vairāki darbinieki un pēc tam produkcija bezpersoniski guļ veikala plauktā. Viņai ir svarīga kaimiņu būšana un cilvēcīgā saskarsme. Santa līdz saknēm ir pārliecināta, ka mazais bizness ir dzīvotspējīgs un tas nav tikai šarmants hobijs, ar kuru reizēm kavēt laiku. Veidojot biznesu, viņa neapzināti izkāpj no rāmjiem, jo savā būtībā ir kā brīvs putns. Visticamāk, mākslinieces kods ir tas, kas viņu mudina, cepot maizi, savienot šķietami nesavienojamas garšas un sastāvdaļas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kamēr esi jauns, tev ir svarīgi, ka tevi sauc par šefpavāru. Kad esi ar šo titulu kādu laiku dzīvojis, atkal spēj būt vienkārši par pavāru.»

Tā atzīst mūsdienīgi latvisko garšu meistars un pašmāju bioloģiskās pārtikas «advokāts» Ingmārs Ladigs.

Viņš ir viens no pamanāmākajiem plīts pavēlniekiem Latvijā. Viņa profesionālā kaislība ir labas kvalitātes produkti, kas auguši vietējās bioloģiskajās saimniecībās. Viņš prot pagatavot omāru un ir to darījis gadiem ilgi, tomēr priekšroku dod mūsdienu versijai par latviešu virtuvi. Pašlaik Ingmārs saimnieko restorāna Aprika virtuvē, pa kura logiem burtiski līst iekšā Prezidenta pils dzeltenā krāsa.

Fragments no intervijas, kas publicēta 1. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Nozares runasvīri izsakās, ka šis nu beidzot varētu būt tas gads, kad valdība nolems restorāniem piemērot samazināto PVN likmi un pat sauc šo par «būt vai nebūt gadu». Vai, esot nozarē iekšā, jūti šādu skarbumu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātē (LU) tiek īstenots infrastruktūras labiekārtošanas projekts, kura ietvaros LU Botāniskajā dārzā būs pieejama vēl kāda dabiski izveidojusies ainaviski vērtīga teritorija, ko papildinās LU Absolventu taka. Kopējās projekta «Atbalsts Absolventu takai» izmaksas ir 45 tūkstoši eiro. Līdz šim ir saziedoti vairāk nekā 20 tūkstoši eiro.

Projektam tiek piesaistīti LU absolventu, draugu un sadarbības partneru ziedojumi. Absolventu takas izbūves process ir apjomīgs dažādu aktivitāšu kopums, iekļaujot gan mārketinga aktivitātes, gan projektēšanu, gan realizāciju, gan pašu būvniecību. Līdz šim ir veikta teritorijas uzkopšana, koku novērtēšana, ģeotehniskā izpēte, būvkonstrukciju sagatavošana, kā arī veikta daļa takas būvniecības, kas aptver lielāko izdevumu summu. Idejas autori un īstenotāji ir LU fonds, LU Absolventu klubs un LU Botāniskais dārzs.

Plānotais rezultāts būs ainaviski labiekārtota un izbūvēta teritorija, kas iemanto neskartas dabas sajūtu un ir vieta pastaigām – Ēnu dārzs, pa kuru vijas LU Absolventu taka 150 metru garumā. Izmantojot esošo veģetāciju, tiek radīts noslēpumiem un pārsteigumiem bagāts Ēnu dārzs. Saudzējot esošos augus, pastaigu taka tiek veidota uz skrūvpāļiem balstītas metāla režģu laipas. Ēnu dārzā iecerētas trīs neierastas atpūtas platformas, kas aicinās apmeklētājus apstāties un uzkavēties – tās plānotas sēdēšanai, zvilnēšanai un dabas vērošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Rada gada plānotāju dārzniecēm

Ilze Žaime, 25.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzniecības foruma "Sapņu Dārzs" izveidotāja Linda Vorkule radījusi dārza dienasgrāmatu "Iestādi savus sapņus".

Dārza dienasgrāmatas tapšanā palīdzējuši "Sapņu Dārzs - dārznieku forums" grupas biedri, atļaujot publicēt attēlus no saviem dārziem, kā arī padaloties ar savām atziņām un ieteikumiem, veidojot dārza dienasgrāmatu personīgāku. Forumam ir vairāk nekā 35 tūkstoši dalībnieku un tieši iesūtīto foto attēlu apkopošana izrādījusies laikietilpīgākais plānotāja radīšanas posms, atklāj L.Vorkule.

Dienasgrāmatas "Iestādi savus sapņus" tapšana lielā mērā izdevusies, pateicoties paziņu atbalstam, pauž Linda Vorkule. "Maziem uzņēmējiem tieši tas visvairāk palīdz," viņa pauž. Pateicoties labai komunikācijai ar SIA "Jelgavas Tipogrāfiju" un kalendāru ražotāju SIA "BALTA eko", plānotāji tapuši vien četru nedēļu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātais galda spēļu uzņēmums «Brain Games» šā gada augustā nopircis lietuviešu galda spēļu, pužļu un rotaļlietu mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumu «New Media Publishing», informē uzņēmumā.

Darījuma summa netiek atklāta.

Pēc uzņēmuma domām, «New Media Publishing» pirkums ievērojami paplašinās «Brain Games» vairumtirdzniecības sortimentu. Turklāt tas jau gadiem ir bijis «Brain Games» lielākais klients Lietuvā un pērn tas arī ieguva Latvijas Investīciju un Attīstības Aģentūras «Nameja balvu» kā labākais Latvijas partneris Lietuvā.

«Brain Games» darbojas tirgū 15 gadus un pērn kopējais grupas apgrozījums bija 3,7 miljoni eiro. Nopērkot «New Media Publishing», uzņēmuma Baltijas biznesa portfelim provizoriski tiek pievienots 1,3 miljonu eiro apgrozījums.

«Jau pirms uzņēmuma pirkuma «Brain Games» izplatīja Baltijā arī Lietuvā ražotās galda spēles. Nopirkām «New Media Publishing», jo tas papildina mūsu veikalu tīklu - «Brain Games» būs tuvāk gala patērētājiem un mēs varēsim vēl aktīvāk piedalīties Lietuvas galda spēļu kultūras veidošanā. Turklāt tas arī palīdz mums paiet pāris soļus tuvāk mūsu vīzijas īstenošanai - lai galda spēles kļūtu par vienu no populārākajiem hobijiem Baltijā. Pēc mūsu rīcībā esošajiem datiem, Latvijā populārākās galda spēles - dambrete, šahs - ir gandrīz 70% mājsaimniecību. Vēlamies rosināt interesi arī par citām spēlēm, tāpēc mūsu veikalos ir pieejamas vairāk nekā 2000 dažādas spēles,» pastāstīja «Brain Games» SIA izpilddirektors Raivis Kalniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilsētu attīstība ir nepārtraukts dinamisku pārmaiņu process, kuru veicina spēja sadarboties, rast piemērotākos risinājumus un tehnoloģijas

Viedā pilsēta ir līdzsvars starp iedzīvotāju vajadzībām, tehnoloģijām un sadarbību starp institūcijām. «Mūsdienās pieaug urbānā populācija un cilvēki pārceļas uz lielākām pilsētām, jo tur ir attīstītāka ekonomika un plašākas darba iespējas. Tāpēc var redzēt ekonomisko nevienlīdzību starp pilsētām un reģioniem, ir plaisa starp lielām un mazākām pilsētām. Tāpēc katrai pilsētai vajag skatīties, kā kļūt gudrākai. Taču urbānā infrastruktūra ir kompleksa sistēma, kas nevar mainīties vienā dienā,» saka Tomass Millers (Thomas Müller), bee smart city līdzdibinātājs. Plašāk par mūsdienu pilsētu dažādi eksperti diskutēja konferencē Open City.

Skaidrs skats nākotnē

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) veikta kārtējā reorganizācija, kuras rezultātā septiņas amatpersonas nolēmušas darbu birojā pamest, sešām no tām dodoties izdienas pensijā, liecina aģentūra LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB aģentūrai LETA apgalvoja, ka biroja amatpersonu skaita samazinājums būtiski neietekmē tā uzdevumu izpildes kvalitāti, kā arī sekmīgu biroja funkciju nodrošināšanu.

«Uzsveram, ka KNAB reorganizācija ir pārdomāta, uz analīzi balstīta vairāku mēnešu mērķtiecīga darba rezultāts. Tās laikā netika likvidētas amata vietas, proti, netika samazināts kopējais amata vietu skaits, bet tika veiktas izmaiņas KNAB struktūrā, amatpersonu/darbinieku štatu un amatu sarakstā,» norādīja birojā.

KNAB priekšnieks Jēkabs Straume šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā skaidroja, ka vēl viens iemesls reorganizācijai bijis tas, ka līdz šim birojā bija ļoti lielas nodaļas, kurā strādāja līdz pat 20 cilvēki. Tik lielas nodaļas valsts pārvaldes sistēmā esot ļoti grūti vadīt, tāpēc «zelta standarts» esot nodaļas ar 10 līdz 12 cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikas latviete Linda Bilsens-Brolis ir pārliecināta, ka urbānajiem dārziem un kompostam tajos ir nākotne ne tikai mazpilsētās, bet arī ASV metropolēs

Šovasar viņa ciemojās Latvijā, lai dalītos savā pieredzē par to, kā kompostēšanas kustība tiek attīstīta Vašingtonā un citās ASV pilsētās, un smeltos idejas no Latvijas. «Man patīk, ka latvieši vēl ir cieši saistīti ar dārzkopību un lauksaimniecību. Tas ir piemērs, kuru vedīšu mājās. Amerikā cilvēki ir tik tālu no dārzkopības, ka pat nezina, no kurienes nāk viņu ēdiens un kur nonāk organiskie atkritumi, kad tie tiek izmesti konteinerā,» stāsta biedrības Institute for Local Self-Reliance (ILSR) projektu menedžere L. Bilsens-Brolis.

Šķiet pašsaprotami

ILSR ir bezpeļņas organizācija, kurai ir vairākas darbības sfēras, un tā ir attīstījusi kompostēšanas kopienas ASV galvaspilsētā Vašingtonā un citviet Amerikā, kā arī izstrādājusi rokasgrāmatu, lai veicinātu iedzīvotājus veidot kopienu kompostu. Tāpat organizācija darbojas telekomunikācijas un enerģētikas jomā, un tās mērķis ir apvienot cilvēkus kopienās, lai tie kļūtu pašpietiekami un neatkarīgi no lielajiem uzņēmumiem, kas nodrošina, piemēram, interneta pakalpojumu vai apsaimnieko atkritumus. Paralēli darbam organizācijā L. Bilsens-Brolis kopā ar savu vīru, kurš arī ir Amerikas latvietis, savā piemājas dārzā audzē dārzeņus un augļus, kā arī veido kompostu un uzņem viesus, kuriem stāsta par savu zaļo dzīvesveidu. Dārza iekopšana un komposta veidošana Amerikā ir retums, un Lindas ģimeni pat apciemoja pirmā lēdija Mišela Obama, lai parādītu plašākai sabiedrībai, ka urbānā dārzkopība ir iespējama. «M. Obama tolaik uzsāka kampaņu, kas atbalsta aktīvu dzīvesveidu un mudina ikvienu amerikāni tam pievērsties, it īpaši jauniešus, kuru vidū ir aptaukošanās problēmas. Man piezvanīja no kādas TV programmas un teica, ka vēlas intervēt mūs par to, kā pilsētnieki iekopj mazdārziņu. Viņi neko neteica, ka ieradīsies arī pirmā lēdija. Tas mums bija pārsteigums,» atminas L. Bilsens-Brolis. Taujāta, kādēļ viņu aizrāvusi vēlme popularizēt pilsētnieku vidū kompostēšanas nozīmīgumu, L. Bilsens-Brolis teic, ka studiju gados, mācoties dabas resursu menedžmentu jeb apsaimniekošanu, viņa sāka interesēties par ilgtspējīgu lauksaimniecību. Pēc dažiem gadiem viņa kopā ar savu domu biedru, kurš nu jau ir viņas vīrs, apceļoja pasauli, lai uzzinātu, kā lauksaimniecība noris citviet. «Lielisku piemēru redzējām Austrumu Ugandā, kur kompostēšanai tiek pievērsta liela nozīme, un tā ir daļa no lauksaimniecības. Turklāt no organiskiem atkritumiem tiek ražota arī biogāze, kas palīdz apgaismot mājas. Šādi vietējie iedzīvotāji kļuvuši pašpietiekami. Atgriežoties ASV, es sāku strādāt ILSR, kas māca cilvēkiem pareizi kompostēt, kā arī cenšamies, lai to atbalsta pilsētu pašvaldības. Latvijā tas nav vajadzīgs, jo tā nav sveša ideja, bet ASV cilvēki ir tā attālinājušies no laukiem, ka nesaprot, no kurienes nāk viņu ēdiens. Tāpat arī lauksaimniekiem Amerikā ir grūta dzīve, un viņus šajā valstī pietiekami nenovērtē,» akcentē L. Bilsens-Brolis. Viņa ievērojusi, ka daļa no ASV iedzīvotājiem strādāšanu lauksaimniecībā vai savā mazdārziņā saista ar kaunu, jo viņu senči savulaik ir bijuši vergi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Jaunajās biroju telpās atspoguļojas Norvēģijā bāzētā mātes kompānijas ideoloģija, kuru godā tur visi Visma uzņēmumi pasaulē.

IT uzņēmuma Visma biroja dizainā valda tīras un skaidras līnijas, ziemeļvalstīm raksturīgie pieklusinātie toņi, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Viens no lielākajiem ziemeļvalstu IT uzņēmumiem Visma ir nozīmīgs nomnieks jaunajā A klases biroja centrā Place Eleven Sporta ielā Rīgā. Uzņēmums kopumā aizņem divus ar pusi stāvus 3293 m2 platībā. Tajā ir iespēja izvietot 305 darba vietas. Patlaban uzņēmumā strādā 257 cilvēki.

«Iepriekš Visma Labs, Visma Enterprise un Visma Consulting atradās atsevišķās vietās un dzīvošana dažādās mājās bija apgrūtinoša, turklāt uzņēmumi auga un bija skaidrs, ka esošajās telpās kļūst par šauru. Arī no uzņēmuma identitātes un kultūras skata punkta raugoties, mums bija svarīgi, lai mēs esam kopā un tiekam uztverti kā viens veselums, lai gan esam vairākas juridiskas personas. Brīdī, kad izlēmām par labu šim biroja centram, te vēl nebija izraksta būvniecības bedre, mēs pieņēmām izaicinājumu pievienoties attīstītāja vīzijai par to, kā šeit varētu izskatīties,» stāsta Visma Enterprise vadītāja Antra Zālīte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators «Tele2» radījis pirmo labsajūtas jeb well-being biroju Latvijā, kura izveidē ņemta vērā darbinieku darba specifika un kultūra uzņēmumā, kā arī ieviesti moderno tehnoloģiju risinājumi produktivitātes celšanai, informē uzņēmums.

Kopējā biroja platība ir 2000 m2 un tajā strādā 160 darbinieku, taču birojā ir iespējams mainīt darba vietu atbilstoši dienas plānam, jo ir izveidotas telpas sapulcēm, projektu darba grupām un darbam vienatnē.

Aptaujā pirms biroja rekonstrukcijas darbu uzsākšanas tika noskaidrots, ka aptuveni 70% no darbiniekiem birojā vēlas klusās zonas, kas atvieglotu koncentrēšanos konkrētu darbu veikšanai. Rekonstruētajā birojā šāda iespēja ir nodrošināta, jo darbinieki var rezervēt sev vietu individuālajos kabinetos, kā arī strādāt klusajā istabā, kur nenotiek savstarpējās diskusijas un telefona sarunas.

«Biroja renovācija nebija uzņēmuma vadības pašmērķis. Tā bija iekšējā aptaujā noskaidrota darbinieku vēlme pēc jaunas, produktivitāti veicinošas darba vides, kas tika arī īstenota,» stāsta Tele2 personāla vadītāja Aija Bite-Ozere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Apmātība, nevis bizness

Laura Mazbērziņa, 13.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju audzētie ziedi, kā arī citi augu produkti tiek piedāvāti arvien mazāk, atzīst stādu audzētavas Latroze īpašniece Ilga Kumeliņa.

Viņas vērtējumā, šobrīd Latvijas puķkopībai un dārzkopībai iezīmējies norieta laiks. Puķkopība un dārzkopība – tas nav bizness, tā ir apmātība, secina I. Kumeliņa.

«Pēc diviem gadiem man paliek 70 gadu, un es domāju, ka manu darbu vairs neturpinās ne bērni, ne mazbērni, lai gan nekad jau nevar zināt. Pēc profesijas neesmu dārzniece, esmu zobu tehniķe. Dārza darbus savulaik biju apguvusi, pateicoties mammai, kurai ļoti patika strādāt dārzā. Es viņai biju teikusi, ka nekad to nedarīšu, bet, re, dzīvē notiek visādi. Padomju laikos šis bija labs bizness, produkcijai bija noiets, tāpēc izlēmu sākt ar to nodarboties,» stāsta I. Kumeliņa.

Stādu audzēšanas uzņēmumu Latvijā ir palicis salīdzinoši maz. Aktīvākā sezona, kad stādus var baudīt ar acīm, ir no maija līdz septembrim, tomēr arī pārējais laiks arī ir gana aktīvs. Visu gadu notiek, piemēram, stādu potēšana, audzēšana u.c. «Aizraujošākais darbā ir tas, ka var redzēt krāšņu tā rezultātu. Šis darbs ir smags, piņķerīgs, atbildīgs un precīzs. Es domāju, ka tas ir smagāks nekā lopkopībā. Neko nevar atlikt ne uz rītdienu, ne parītdienu,» viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa Latvijas lauku saimniecību izjūt darba spēka trūkumu un piedāvā gan pastāvīgu, gan sezonas darbu dažādās lauksaimniecības nozarēs, informē Zemkopības ministrijā.

Tāpēc ārkārtējās situācijas laikā, kad Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ daļa cilvēku uz laiku ir zaudējusi darbu, ministrija aicina izmantot iespēju rast darbu lauku saimniecībās un uzņēmumos.

"Šis ir sarežģītu izaicinājumu laiks vairākām nozarēm kā Latvijā, tā arī visā pasaulē. Tādēļ ir svarīgi ņemt vērā, ka lauksaimniecības nozarē arī šobrīd ir plašas iespējas rast darbu dažādās saimniecībās un uzņēmumos," norāda zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

Darba meklētāji vakancēm darbam lauku saimniecībās var pieteikties attālināti Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) CV un vakanču portālā. Šobrīd NVA ir reģistrēts ap 700 aktuālo brīvo darba vietu lauksaimniecības jomā. Tāpat arī darba devēji, meklējot darbiniekus, ir aicināti vakances savās lauku saimniecībās vai uzņēmumos pieteikt NVA CV un vakanču portālā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

VIDEO: DHL palīdz biznesam pulsēt

Ilze Žaime, 22.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielai daļai uzņēmumu savu darbību piebremzējot Covid-19 izraisītās krīzes dēļ, piegādes uzņēmums "DHL" globāli pieredzējis kritumu biznesā vidēji 20% apmērā. Latvijā svārstības piedzīvoja tikai ienākošo sūtījumu skaits, kas samazinājies par apmēram 10%.

"DHL Latvia" rīkotājdirektore Sņežina Kazakova informē, ka izejošo sūtījumu bijis pat vairāk nekā pērn šajā laikā vai šā gada janvārī un februārī. "Tas mani ļoti priecēja. Ticu, ka tas ir biznesa pamatā - ja gribi, lai uzņēmumam veiktos, ir jāmeklē veidi, kā darbību turpināt," viņa teic.

"Un tas attiecas arī uz "DHL" visā pasaulē, lai gan mēs darbu neesam pārtraukuši ilgāk kā dažas stundas. Iesākumā kravas automašīnas saskārās ar sarežģījumiem, šķērsojot robežas, kas bija pārblīvētas un katrs vadītājs pēc kārtas tika apturēts. Krīzes laikā piedzīvojām posmu, kad no Ķīnas, sevišķi Uhaņas reģiona, kas ir gana liels, nenāca tik daudz sūtījumu kā parasti, bet mūsu lidmašīnas turpināja lidot pustukšas," par globālo situāciju stāsta S. Kazakova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Dzīvnieki birojā veicina veselīgus paradumus

Anda Asere, 27.12.2019

"Golin Riga" sabiedrisko attiecību speciālistes Lelde Adele Cīrule ar

Fellu un Elīna Korba ar Pablo

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba vietu kultūra mainās un mīluļu ņemšana līdzi uz darbu vairs neizraisa pārsteigumu

"Kamēr tikai 6% darba devēju Latvijā piedāvā saviem darbiniekiem atbalstu bērnu uzraudzībai, arvien vairāk darba devēju ir jāreaģē uz nodarbināto vēlmi ierasties darbā ar mājdzīvniekiem. Sākotnēji tas var radīt izbrīnu vai pat šoku, bet darba vietu kultūra mainās visā pasaulē, tostarp Latvijā, un ignorēt to kļūst arvien grūtāk," norāda Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja un atbildīga biznesa aktīviste.

Uzņēmumos, kur ikviens darbinieks var ņemt līdzi savu četrkājaino mīluli, piemēram, sabiedrisko attiecību aģentūras "Golin Riga" birojā, viņa novērojusi daudz patīkamāku atmosfēru, jo dzīvnieki veicina sarunas un raisa smaidus. Turklāt dažkārt darbinieki atklāti norāda, ka nemaz neizvēlētos darba devēju, kurš nav gatavs atvērt savas durvis suņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo tuvāk nāk brīdis, kad noslēgsies konkurss par pasažieru pārvadājumiem Latvijā, jo skarbāki ir pārmetumi Autotransporta direkcijai un tās vadītājam Kristiānam Godiņam.

Situācija ir gluži kā pie pokera galda, kad kārtis vēl nav redzamas, bet apkārt sēdošie izrunājas un slēpj dūžus piedurknēs, un visi spēlētāji vienlaikus nekad nesēž pie galda. Proti, Satiksmes ministrija, kas dod finansējumu, pārvadātāji, kuri piedalīsies konkursā, un šoferu arodbiedrības sarunājas pa stūriem, divatā, bet pie galda visi blefo.

Šoferi grib 10 eiro

5. jūlijā pie Autotransporta direkcijas (ATD) notika Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības (LAKRS) rīkots pikets, kura galvenā prasība skanēja vienkārši: «10 eiro par nobraukto stundu autobusu šoferiem!» Bija aicinājums: «Godiņ, nāc ārā!» Bija citi saukļi, tomēr cauri visam vijās neapmierinātība par to, ka valsts vēl 2030. gadā autobusu šoferiem paredzējusi 6,05 eiro par nobraukto stundu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētas izmaiņas SIA “Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” valdē, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma valdi atstājis tās līdzšinējais valdes loceklis Edgars Vītols, savukārt 12.novembrī valdes locekļa pilnvaras izbeigtas arī Uldim Želubovskim.

Līdz ar to SIA “Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” valde turpina darbu tikai vienas amatpersonas, valdes priekšsēdētāja Ingmāra Līdakas, sastāvā.

Pēdējos četros gados SIA “Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” apgrozījums ik gadu pārsniedzis 3 milj.EUR, pērn tam palielinoties līdz 3,64 milj.EUR, pēc divu gadu zaudējumiem atkal atsākot strādāt ar peļņu.

Gada pārskatā publicētā informācija liecina, ka no kopējā apgrozījuma 1,71 milj.EUR pagājušajā gadā nodrošinājuši ieņēmumi no biļešu tirdzniecības, bet 1,31 milj.EUR bijuši Rīgas Domes dotācijas uzturēšanas izdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirmo reizi izstrādāts datu algoritms, kas ļauj noteikt konkrēto TV skatītāju interesējošo saturu un precīzi "nomērķēt" reklāmu uz reklāmdevēju interesējošo mērķauditoriju

Kopā ar internetu izaugušās paaudzes jau pieradušas pie personalizētajām reklāmām globālajā tīmeklī. Atliek tikai pameklēt informāciju par vienu vai otru lietu, lai nākamajās nedēļās meklētie produkti un tiem līdzīgie viens pēc otra paši "uzmeklētu" potenciālo pircēju. Televīzija šajā ziņā ilgstoši bijis neapgūts lauciņš, kur visi skatītāji joprojām vēro vienādas reklāmas. Pieaugušajiem rāda bērnu rotaļlietas, pusaudžiem – autiņbiksītes un bērniem –

izdevīgākos piedāvājumus pārtikas veikalā. Taču tas drīzumā varētu mainīties. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem izstrādājuši un nupat prezentējuši inovatīvu datu algoritmu, kas ļaus reklāmdevējiem ne vien piemeklēt konkrētas mērķauditorijas uzrunāšanai piemērotāko laiku, TV kanālu un raidījumu, bet arī rādīt to mājās, ko redzēs īstais skatītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Āgenskalna vēsturiskais sarga namiņš - Samāriešu fonda rokās; par biznesu nedomā

Laura Mazbērziņa, 17.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Namiņā Rīgā, Ernestīnes ielā 21A, kas atrodas biznesam potenciāli interesantā vietā - Āgenskalnā iecienītā parkā un blakus skolai, šobrīd saimnieko Samāriešu fonds. Šā gada vasarā Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcija plāno veikt vēsturiskās ēkas fasādes atjaunošanas darbus, taču par biznesa uzsākšanu namiņā patlaban ideju nav.

Tagadējais Jaunatnes dārzs ir kuģu būvētavas un rēderejas īpašnieka Aleksandra Augsburga vasarnīcas teritorija. 1887. gadā kāpas augšdaļā uzbūvēja nelielu šveiciešu stila vasarnīcu, bet lejasdaļā izveidoja ko līdzīgu botāniskajam dārzam. Kāpas virsotnē atradās īpašnieku māja un vairāk nekā hektāru lielajā dārzā tika ieaudzēti svešzemju koki. Irdeno kāpu kopā saturēja atbalsta sienas un smilšakmens kāpnes.

Augsburga dārzs savulaik bija iecienīta apkārtnes iedzīvotāju atpūtas vieta, jo tas bija publiski pieejams par nelielu samaksu. Ņemot vērā samaksas apmēru, vietējie to iesauca par «Pieckapeiku parku». Nelielajā namiņā, kurā tagad saimnieko Samāriešu fonds, atradās dārza sarga dzīvoklis, biznesa portālam db.lv stāsta Ilgonis Linde, novadpētnieks un interneta žurnāla «Par Āgenskalnu» redaktors. «Kara laikā viss krasi mainījās, jo Augsburgu ģimene Latviju pameta un dārzs nonāca Rīgas pilsētas Sarkanarmijas rajona pārziņā. 1949. gadā nolēma sākt veidot proletāriskās jaunatnes atpūtas centru un jau 1950. gadā bijušā parka īpašnieka mājā atklāja bērnu bibliotēku. Divus gadu vēlāk pieķerās arī dārzam, izbūvējot tā vietā rotaļu laukumu. Darbi aprobežojās ar smilšu kastes izveidi. Mazajā namiņā iekārtoja tiem laikiem stipri nepieciešamo medicīnisko iestādi - atutotavu. Vēlāk nojauca arī ķieģeļu žogu un, atskaitot ziemās uzlietās slidotavas parādīšanos, te daudzus gadu desmitus vairs nekas nemainījās,» viņš zina stāstīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dizainere Nora Gavare Zaļās villas kvartālā īsteno sociālā dizaina projektu – veido sabiedrībai atvērtu kopienas dārzu

Daudzi siguldieši ikdienā strādā Rīgā, viņiem neatliek laika rūpēties par savu dārzu, tādēļ šis ir viens no veidiem,kā piedalīties dārza darbos. Jo dārzs nav tikai dārzs, uzskata Nora. Projekta Kopienas dārzs pilsētvidē Audz radītāja paredzējusi iesaistīt visas paaudzes un sabiedrības grupas, dārzā rosīsies arī bērni un seniori, arī cilvēki ar kustību traucējumiem. Tādēļ no koka izgatavotās augstās dobes plānotas dažādos līmeņos, lai tās vieglāk apkopt ikvienam. Arī siltumnīcā būs lielas divviru durvis, lai zaļošanas templī var iebraukt ar ratiņkrēslu.

Koncerti starp dobēm

Projekts top līdz ar Noras maģistra darbu – Latvijas Mākslas akadēmijā viņa apgūst funkcionālo dizainu. Papildus Nora pilsētvidi pusgadu mācījusies Honkongā. «Tur ieguvu paplašinātus apvāršņus, izpratu, cik svarīgi ir piedalīties pilsētas vides veidošanā un uzlabošanā un ka tas ir jādara mums pašiem kā sabiedrībai,nevis jāgaida, kad kāds cits to paveiks,» Nora stāsta. Viņa no Honkongas atgriezusies iedvesmota un «viss bija sagriezies kājām gaisā», tostarp Noras intereses, un tā viņa pieņēma lēmumu mainīt maģistra darba tēmu. Vispirms Nora pie darba ķērās Rīgā, sākot kartēt dārzkopību tur– apbraukājot galvaspilsētas apkaimes un fotografējot privātmāju dobes un siltumnīcas. Tieši siltumnīca kā arhitektūras forma īpaši piesaistīja Noras uzmanību, un tas bija pirmais impulss iecerei veidot kopienas siltumnīcu un dārzu savā pilsētā. Šīs nedēļas nogalē notiks stikla siltumnīcas būvēšanas vorkšops, nākamnedēļ dārzā tiks veidotas augstās dobes, savukārt 4. maijā paredzēti sēšanas un stādīšanas darbi. «Mūsdienu cilvēkiem ar dārzu tradicionālajā izpratnē varbūt ir par maz,» uzskata Nora. Tādēļ dārza centrālajā daļā būs vieta, ko var transformēt par skatuvi. Dārza dobju moduļi būs kombinējami ar platformām sēdēšanai un atpūtai, kas noderēs gan tiem, kas darbosies dārza apkopšanā,gan koncertu apmeklētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Nacionālā botāniskā dārza direktors: «Mums ir liels potenciāls.»

Laura Mazbērziņa, 05.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālā botāniskā dārza apmeklētāju skaits arvien palielinās. «Resursi tiek izmantoti, lai izglītotu sabiedrību, it īpaši jauniešus,» biznesa portālam db.lv stāsta Andrejs Svilāns, Nacionālā botāniskā dārza direktors.

Lai piesaistītu jauniešus, tiek piedāvātas tematiskas orientēšanās sacensības un Nacionālā botāniskā dārza oranžērijā ir izveidoti digitāli ekrāni. «Šis ir veids, kā runāt ar mūsdienu sabiedrību,» akcentē A. Svilāns.

Nacionālā botāniskā dārza apmeklētāju skaits būtiski audzis. Tā, piemēram, 2009. gadā tam bija 37 825 apmeklētāji, 2010. gadā – 22 808, bet 2015. gadā – jau 51 321, 2016. gadā – 63 966, 2017. gadā – 68 811).

2017. gadā Nacionālā botāniskā dārza budžets bija 1,2 miljoni eiro. No tiem Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas finansējums funkciju deleģējuma līguma ietvaros - 728 tūkstoši eiro, pašu ieņēmumi (biļetes, ekskursijas, nodarbības, lekcijas u.c.) veidoja 226 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru