Jaunākais izdevums

Nodokļu reformas «ziediņi» jau kļūst redzami, bet «odziņas» vēl nav ienākušās, un par to, cik «saldas» vai «skābas» tās būs, varēs diskutēt tikai pēc vairākiem gadiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņaprāt, Latvijā joprojām nav īsti skaidrs, kāds bija un joprojām ir nodokļu reformas mērķis. Piemēram, Latvijā ir būtiskas atšķirības no ASV, kur valsts prezidents Donalds Tramps būtiski palielināja ar nodokļiem neapliekamo ienākumu apmēru un samazināja uzņēmumu ienākuma nodokli.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat nodokļu reformas pirmo gadu?

Lai vērtētu, ir vajadzīgs atskaites punkts un arī jāsaprot, kāds tad ir bijis nodokļu reformas mērķis Latvijā un cik daudz izdevies ceļā uz to sasniegt 2018. gadā. Reformas diskusiju laikā daudz tika runāts par ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, par uzņēmējdarbības attīstību, par nodokļu vienkāršošanu, bet ar šo labi izvirzīto mērķu sasniegšanu nemaz tik spoži nav veicies, lai neteiktu, ka esam nonākuši «purvā» vai, labākajā gadījumā, savdabīgā «muklājā». Tā vien šķiet, ka nodokļu reformas īstenošanai nu jau aizejošajai valdībai drosmes pietika, bet vienlaikus kaut kā pietrūka, lai neapmaldītos ilūzijās ieraudzīto piena upju ķīseļa krastos. Nodokļu sistēma ir sava veida valsts attīstības virzītājspēks vai arī tieši otrādi - bremzētājs, un šo jēgu šī vārda patiesā nozīmē saprot ASV, arī Lielbritānija, kur samazina uzņēmumu ienākuma nodokli uzņēmējiem laikā, kad varētu būt (ar vai bez vienošanās) Brexit. Savukārt Latvijā nodokļu sistēma visus pēdējos 25- 28 gadus ir kalpojusi nevis kā ekonomiskās attīstības regulators, bet gan vairāk kā naudas savācējs instruments valsts makā. Vēl jo vairāk, pašlaik var sacīt, ka to nodokļu masu, ko samaksāja 2007. gadā vismaz par 25- 30% lielāks maksātāju skaits, šodien pat daudz lielākā apmērā samaksā mazāks cilvēku daudzums. Faktiski turpinās Latvijā dzīvojošo cilvēku skaita erozija. Tāda paradoksāla situācija – no augstām tribīnēm vārdos Latviju dēvē par veiksmes valsti, bet realitātē – cilvēki turpina to pamest. Vai tad veiksmīgās un labklājīgās valstīs dzīvojošie tās pamet?! Vai tie, kuri joprojām dodas pelnīt naudu svešumā, «nebalso» ar kājām, atšķirībā no Francijas dzelteno vestu protestiem, un rezultātu, kad šīs valsts prezidents Emanuels Makrons atkāpās no iecerētajiem akcīzes (ekoloģisko) nodokļu paaugstināšanas plāniem jeb, citiem vārdiem sakot, no nodokļu reformas.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Kas ir darvas karotes nodokļu reformā?

Viens no reformas mērķiem taču bija nevienlīdzības mazināšana, un tādēļ tika ieviests diferencētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis ar trīs likmēm – bruto ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā tā ir 20%, no 20 004 eiro līdz 55 000 (no 2019.gada – 62 800) eiro — 23% un virs 55 000 (no 2019.gada – 62 800) eiro gadā jau 31,4% apmērā. Komunikatori uzsvaru liek uz to, ka iepriekšējā IIN likme no 23% tika samazināta līdz 20%, bet neizcēla to, ka tiem, kuru bruto (pirms nodokļu nomaksas) alga ik mēnesi pārsniedz 1667 eiro, IIN likme nemainās – tā ir tāda pati, savukārt tiem, kuriem tā mēnesī pārsniegs 4585 eiro, jau ir 31,4%.

Te arī ir svarīgas dažas nianses, proti, starpība starp 23% IIN un 31,4% likmi ir jāaprēķina un jāsamaksā pašam ienākumu saņēmējam pēc taksācijas gada beigām. Tātad lielo algu – ienākumu – saņēmēji var kļūt par nodokļu parādniekiem, ja nokavēs attiecīgo termiņu, līdz kuram šis uzdevums jāveic. Vienlaikus grāmatvežiem arī bija karsts laiks, proti, ja darbiniekam ir vairākas darba vietas, tad otrās darba vietas (kur nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa) IIN jārēķina pēc 23% likmes, kaut arī cilvēka bruto alga kopā divās darba vietā nesasniedz 1667 eiro mēnesī.

Viss jau būtu labi, bet tepat Igaunijā IIN likme bija un ir 20% visām algām - gan tām, kuru apmērs ir 800 eiro, gan 2000 eiro, gan arī 10 000 eiro mēnesī. Vai uzņēmējs, kurš māk skaitīt naudu, patiešām augsti kvalificētos speciālistus un vadītājus juridiski nodarbinās Latvijā, vai tomēr ievērojami lētāk tas nebūs Igaunijā?

To skaidri pierāda spēlētāji no banku sektora. Ziemeļu kaimiņi var priecīgi berzēt rokas, jo šāda nodokļu reforma Latvijā viņu valsts budžetam ir ļoti izdevīga. Taču jautājums jau bija par Latvijas ieguvumiem. Varbūt kaut ko nesaprotu, un tagad pēc šādas reformas ar būtiski palielinātu nodokļu slogu lielo legālo algu saņēmējiem šādas darba vietas tiek pārceltas uz Latviju? Un vēl jau šajā kontekstā ir ārzemniekiem grūti saprotamais solidaritātes nodoklis ar tā maksājumiem, kas nemaz nav uzskatāms par klasisku nodokli kā tādu. Vēl viena «jauka» blakne šim nodoklim ir neapliekamais minimums, kas pērn juridiski tika palielināts līdz 200 (no 2019.g-. -230) eiro iepriekšējo 60 līdz 115 eiro apmērā, tomēr netiek pateikts, ka tiem, kuru bruto alga mēnesī pārsniedz 1000 eiro, neapliekamais minimums ir 0. Turklāt neapliekamais minimums 200 eiro apmērā būs tikai tiem, kuri saņem minimālo algu (430 eiro) un nedaudz augstāku par to bruto algu, visiem pārējiem tas jau būs mazāks. Nu ko,1000 eiro bruto algas saņēmējs Latvijā ir ļoti turīgs, bet realitātē – atņemot darbaspēka nodokļus, makā šim darbiniekam paliek tikai ap 720 eiro mēnesī. Salīdzinājumam — ASV nodokļu reformas rezultātā privātpersonām neapliekamais minums (zemākā kategorijā) no 6500 ASV dolāriem tika paaugstināts līdz 12 000, nākamajai kategorijai no 9550 ASV dolāriem līdz 18 000 un vēl vienai kategorijai no 13 000 līdz 24 000 ASV dolāru. Vai šie skaitļi paši par sevi nav pietiekami daiļrunīgi? Protams, var palūkoties uz IIN ieņēmumiem, kas 2018. gada 11 mēnešos bija 1.55 miljardi eiro, un tas bija par 23,9 milj. eiro mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumam — visā 2017. gadā šajā nodoklī tika iekasēti 1,7 miljardi eiro.

Jā, un tad vēl tie algotā darba darītāji, kuriem būs pērn ticis piemērots kāds konkrēts (VID) aplēsts neapliekamais minimums, būs pārdevuši kādu sev piederošu grabažu (vecu auto), legāli nodevuši garāžā gadiem mētājušos lūžņus (vecas savu laiku nokalpojušas detaļas), šie ienākumi tiks ieskaitīti viņu pērnā gada ieņēmumos un būs vien jāmaksā kāda daļa vai pat pilnībā viss piemērotais neapliekamais minimums atpakaļ valstij. Baidos, ka cilvēku – algota darba darītāju – skaits, kuriem nodokļu administrācija valsts vārdā palūgs atmaksāt labākajā gadījumā vairākus desmitus, bet sliktākajā gadījumā pat visus 480 eiro (summa, ko gadā varēja saņemt kā neapliekamo minimumu uz rokas), būs «stāvā sajūsmā» un veltīs «jaukus vārdus» tiem, kuri izpilda solījumu čempionu – nodokļu reformas ieviesēju – uzstādījumus, par kuriem ieviešanas laikā tā skaļi nerunāja.

Visu rakstu Reforma Latvijā nobāl pret ASV notikušo lasiet pirmdienas, 14.janvāra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma tirgus novadu reformas griežos

Ermīns Sniedze - «Latio» mājokļu tirdzniecības vadītājs, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu ienākuma nodokļa reformu vērtēt vēl ir pārāk agri, jo kopš tās ieviešanas ir pagājuši tikai divi gadi, kas ir pārāk īss laiks, jo vairāk, ja 2018. un 2019. gads bija sava veida pārejas periods.

Tāda aina atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka 2018. gadā spēkā stājās uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma, kuras pamats bija: nemaksā dividendes - nemaksāsi arī uzņēmuma ienākuma nodokli.

Līdz 2019. gada nogalei spēkā bija nosacīts pārejas periods, kad uzņēmumi varēja izmaksāt dividendes, maksājot 10% lielo iedzīvotāju ienākuma nodokli par to peļņu, kura savulaik aprēķināta un par ko samaksāts attiecīgais uzņēmuma ienākuma nodoklis, bet tā netika sadalīta dividendēs. Savukārt, ja līdz 2019. gada nogalei šo iepriekšējos gados (līdz 2018. gadam) nopelnīto, bet dividendēs neizmaksāto vēlāk - 2020. gadā vai vēl tālākā nākotnē - gribēs izmaksāt dividendēs, par to būs jāmaksā divas reizes lielāks iedzīvotāju ienākuma nodoklis nekā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Dārgi un bezjēdzīgi jeb nodokļu reformas sausais atlikums

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 06.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo dienu šūmēšanās ap nodokļu parādiem vai pārmaksu, kas ir tiešas sekas nodokļu reformai, liek uzdot jautājumu – vai tas (lasi: nodokļu reforma) bija tā vērts? Atbilde ir: nē.

Par to liek domāt arī Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Jāņa Platā teiktais, ka reforma ir dārga, tās dēļ trūkst naudas šā gada budžetā, un cerēto mērķi – nevienlīdzības mazināšanu – tā sasniedz minimāli jeb, citiem vārdiem sakot, nesasniedz. Uz to, ka reforma nenāk par labu sabiedrības nabadzīgākajai daļai, norādījusi arī Eiropas Komisija.

Arī Tiesībsarga biroja pasūtītajā pētījumā, kuru veikuši Latvijas Universitātes ( LU) mācībspēki, norādīts, ka reforma nav nākusi par labu ģimenēm ar apgādājamiem un nelieliem ienākumiem. Viens no nodokļu reformas stūrakmeņiem ir Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) reforma, kas paredz dažādus atvieglojumus. Taču, kā secina LU pētnieki, «2018.gadā virkne nodokļu maksātāju pat pie esošiem attaisnotiem izdevumiem tos piemērot nevar, t.i., to ienākumu summa nav pietiekama, lai attaisnotie izdevumi varētu tikt piemēroti. Spriežot no vienlīdzības un sociālā taisnīguma principu skatījuma, nešķiet pieņemama situācija, kad ieguvumi no IIN reformas vairāk izpaužas nodarbinātajiem bez apgādājamajiem vai personām ar ienākumu līmeni, kas būtiski pārsniedz vidējo algu valstī.» Ja ir skaidrs, ka IIN atvieglojumi, tostarp attaisnotie izdevumi, nav pieejami mazo algu saņēmējiem ar apgādājamajiem, tad kāpēc tie vispār bija jāievieš? Kāds mērķis ar to tiek sasniegts? Nevienlīdzība noteikti netiek mazināta. Turklāt tas izmaksā ļoti dārgi, radot pamatotu jautājumu, vai šos līdzekļus nevarēja izmantot sociāli taisnīgāk un solidārāk?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nodokļu sistēma un administrēšanas kārtība ir eksportējams produkts, taču, pašiem vairāk runājot par to, kas nav izdevies, nevis uzsverot labākos sasniegumus, dzēšam savas iespējas

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar BDO Law un BDO Latvia rīkotās konferences Nodokļi 2019 - Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam diskusija. Vienlaikus daudzi jautājumi bija, ir un būs atkarīgi no parlamenta pieņemtajiem lēmumiem un to ieviešanai atvēlētā laika. Vienlaikus ir jautājumi par Brexit, par kuru atbilžu pašlaik nav nevienam.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis uzskata, ka nodokļu sistēma ir eksportējama un tāpēc ir jāatbild uz tādu jautājumu - kāpēc cilvēki laužas investēt, piemēram, ASV vai Vācijā, kurā ir briesmīgi nodokļi, bet tajā pašā laikā potenciālo investoru rindas par iespējām ieguldīt Latvijā nemana? «Diemžēl atbildes nav saistītas ne ar nodokļu sistēmu, ne ar nodokļu administrāciju, un vēl jo vairāk - Latvijai nav 100 miljonu patērētāju, bet jautājums ir, ko īsti darīt Latvijai,» turpina J. Zelmenis. Viņaprāt, tas nozīmē, ka Latvijai kaut kas ir jāmaina. «Sapņoju par to, ka varētu «eksportēt» Latvijas nodokļu administrācijas pakalpojumus, bet vienlaikus prasītos uzsvērt, ar ko tie atšķiras no nodokļu administrācijas, piemēram, Polijā, Baltkrievijā vai citur, un vēl jo vairāk, ja VID darbinieki komunicētu vismaz trijās valodās un būtu speciāla nodaļa investoru apkalpošanai, kas palīdzētu šajā investoru piesaistes procesā,» savu pozīciju skaidro J. Zelmenis. Protams, viņaprāt, atsevišķas diskusijas vērts jautājums ir par to, vai jaunā nodokļu reforma ir radījusi labāku nodokļu jurisdikciju par to, kas bija iepriekš. «Diemžēl investori to nenovērtēja,» tā J. Zelmenis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nav radīti priekšnosacījumi kases aparātu reformas veiksmīgai pabeigšanai, secināts Valsts kontroles revīzijā.

Pēc Valsts kontrolē minētā, piecus gadus ilgstošajai kases aparātu nomaiņai nav ne izsvērta rīcības plāna, ne skaidrības par nomaiņas galīgo termiņu. Likumības un lietderības revīzijā par kases aparātu reformu Valsts kontrole konstatējusi virkni trūkumu, kas bremzējuši veiksmīgu reformas īstenošanu.

«Reforma skar vairāk nekā 30 tūkstošus nodokļu maksātāju, kas ik dienas izmanto kases aparātus un kases sistēmas. Pirms tik lielu pārmaiņu īstenošanas valstij bija rūpīgi jāplāno, kādas izmaksas radīsies uzņēmējiem, kādos termiņos izmaiņas varēs veikt un kādi būs valsts ieguvumi. Kases aparātu reforma bija nepieciešama, taču revīzija apliecina, ka netika radīts stabils pamats un priekšnosacījumi reformas veiksmīgai pabeigšanai,» sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma vājās vietas – akači – ir identificēti, tāpēc ir nepieciešamas korekcijas gan pašā likumā, gan arī tā normu piemērošanas noteikumos

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valdes locekle un zvērinātu revidentu SIA Ievas Liepiņas birojs vadītāja Ieva Liepiņa. Viņa norāda, ka tikai šogad daudziem uzņēmējiem kā zvīņas no acīm nokritušas atklāsmes par jaunā uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) niansēm, vienlaikus izkristalizējot tās normas, kuras ir jāmaina un jāprecizē.

Ko rāda 2018. gada pārskati attiecībā uz jauno uzņēmumu ienākuma nodokli?

Izstrādājot šo UIN reformu, līdz galam netika padomāts, kā tā ietekmēs daudzas lietas. Reformas karstumā vienkārši tika paņemta Igaunijas UIN sistēma bez nopietna izvērtējuma un perspektīvās ietekmes analīzes. Būtībā 2018. gada pārskati parāda tās problēmas jaunajā UIN likumā, par kurām brīdināja nodokļu eksperti, revidenti, grāmatveži, bet likumdevēji šos brīdinājumus ignorēja. Diemžēl dzīve pierādīja, ka brīdinājumu izteicējiem ir taisnība. Tādējādi zvērināti revidenti šogad nodarbojas ar uzņēmēju izpratnes formēšanu par to, kā nodokļu reforma un jo īpaši jaunais UIN ietekmē uzņēmuma naudas plūsmu. Lai arī zvērināti revidenti ar nodokļu izmaiņām saskaras jau 25 gadus atjaunotajā Latvijā un 80 gadus, kopš šāda institūcija tika ieviesta, tomēr tik vērienīga un strauja, kāda bija UIN reforma, nav pieredzēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nodokļu reformas ieguvums – parāds valstij

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 05.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dusmas, sašutums, smiekli caur asarām – tāda bija gana daudzu nodokļu maksātāju reakcija, 1. martā ieejot elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS) un konstatējot, ka par pagājušo gadu izveidojies nodokļu parāds valstij.

Taisnības labad jāteic, ka bija arī veiksminieki, kam ir būtiska nodokļu pārmaksa. Taču tas, piedodiet, ir pilnīgs idiotisms, ka cilvēkam ar sirds drebēšanu jāver vaļā deklarācija, lai saprastu, kurā kategorijā tas ir ierindots. Visa šī jezga ir Danas Reiznieces-Ozolas «dāvana» Lavijas simtgadē, jo tiešā mērā izriet no nodokļu reformas. Proti, nodokļu parādu vai pārmaksu veido divas pozīcijas – diferencētais neapliekamais minimums (DNM) un progresīvā IIN likme.

DNM tiek rēķināts individuāli katram cilvēkam, ņemot vērā viņa kopējos ienākumus visās darba vietās, to rēķina Valsts ieņēmumu dienests, balstoties uz pagājušā gada datiem. Tātad strādājošajiem 2018. gadā tika piemērots tāds DNM, kāds izriet no viņu ienākumiem 2017. gadā. Jo tie ir mazāki, jo lielāks DNM. Ja cilvēkam ienākumi 2018. gadā strauji pieauguši, bet tiek piemērots lielais, 2017. gada datos balstītais DNM, veidojas nodokļu parāds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Cukuroto dzērienu aplikšana ar akcīzes nodokli kļūst par modes lietu

Māris Ķirsons, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcīzes nodokļa sasaiste ar cukura vai tā aizstājēju daudzumu limonādēs kļūst par modes lietu, jo pērn tādu ieviesa Lielbritānija un Dienvidāfrika, diskusijas par šādu nodokli notiek ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs.

To liecina a/s BDO Latvia pētījums par akcīzes nodokli cukurotiem dzērieniem. «Lai arī kopējais valstu skaits, kuros ir ieviests akcīzes nodoklis dzērieniem atkarībā no tajos esoša cukura daudzuma, nav ļoti kupls, var secināt, ka to pulks augs,» pētījuma datus vērtē a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka šim nodoklim ir divi būtiski balsti – cilvēku veselība un papildu ieņēmumi valsts kasē. «Lielajās valstīs, kur ir daudz iedzīvotāju, šī cukura akcīzes nodokļa ieņēmumi būs lielāki par tām valstīm, kurās ir neliels iedzīvotāju daudzums. Turklāt jāņem vērā vēl kāda nianse – kontrole par to, vai par attiecīgajiem dzērieniem (tajos esošo cukura daudzumu) ir samaksāts atbilstošs nodoklis,» skaidro J. Zelmenis. Viņaprāt, ir salīdzinoši vieglāk kontrolēt šī nodokļa adekvātu iekasēšanu tādā ģeogrāfiski nošķirtā valstī, kāda ir Lielbritānija ar sava veida izņēmumu – Ziemeļīriju, savukārt daudz grūtāk to ir nodrošināt ES dalībvalstij, kur valstu robežas faktiski ir iezīmētas kartē, bet realitātē neeksistē. «Domāju, ka tas ir tikai laika jautājums,» uz vaicājumu, vai pēc kāda brīža akcīzes nodoklis par cukurotām limonādēm netiks regulēts jau no Eiropas direktīvas vai regulas, atbild J. Zelmenis. Viņš norāda, ka akcīzes nodokļi bija un ir sava veida attiecīgo preču patēriņa regulētāji. «Šāda nodokļa ieviešanas pamats ir Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ziņojumā, kurā minēts, ka cukura diabēts izraisa būtiskus zaudējumus valstu IKP gan tieši, gan netieši, jo, iegūstot cukura diabētu, cilvēkiem samazinās darba spējas, kā arī valstij ir papildu ārstniecības izmaksas. Līdz ar to PVO iesaka valstīm rīkoties un piemin cukuroto dzērienu nodokli kā vienu risinājumu šai problēmai,» stāsta J. Zelmenis. Viņš norāda, ka tieši tāpēc ir vēlme ar nodokļa palīdzību samazināt cukuroto dzērienu patēriņu un līdz ar to samazināt ar dzērienu izraisīto veselības problēmu saistītās izmaksas, kā arī papildus iegūt nodokļu ieņēmumus, kurus valsts varētu novirzīt veselības aprūpei vai citiem mērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā īstenotā nodokļu reforma Lietuvā attiecībā uz darbaspēka nodokļiem var likt pārskatīt 2018. gadā Latvijā iedzīvināto nodokļu sistēmu

Finanšu ministrijas sagatavotais Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018.-2021.gadam īstenošanas 2018. gadā starpposma novērtējums rāda, ka visās trijās Baltijas valstīs ir īstenoti pasākumi, kuru rezultātā tiek samazināts darbaspēka nodokļu slogs. Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji norāda, ka minētais apliecina Baltijas māsu konkurenci par investīcijām un ekonomiskā izrāviena īstenošanu. Vienlaikus uzņēmēji uzskata, ka pašlaik vēl pāragri spriest par Lietuvas jauniegūto konkurētspēju, kaut arī nenoliedzami kaimiņzeme ir spējusi piesaistīt ļoti būtiskus investorus. «Vispirms – dažus mēnešus pēc darbaspēka nodokļu reformas Lietuvā vēl ir pāragri vērtēt, vai tā ir vai nav konkurētspējīgāka salīdzinājumā ar to, kāda ir Igaunijā un Latvijā,» uzsver Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols. Viņaprāt, pagaidām var secināt tikai to, ka cīņa par to, kura Baltijas valsts vairāk piesaistīs un noturēs investorus, situācijā, kad statistiski tiek rādīts darba algu pieaugums, ir saasinājusies. Savukārt par to, kā šādā situācijā tiks risināti sociālās nodrošināšanas jautājumi, pēc A. Dābola domām, ir jāmeklē papildu informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizejošais 2018. gads Latvijai bijis ekonomiskās izaugsmes gads – audzis iekšzemes kopprodukts, nodarbinātības līmenis, darba samaksa valstī, kā arī piedzīvota vērienīga nodokļu reforma, kas īstenota ar mērķi vairot gan valsts, gan iedzīvotāju labklājību, norāda Swedbank Finanšu institūta eksperti.

Lai gan ekonomikas eksperti šo gadu finanšu jomā vērtē pozitīvi, Latvijas iedzīvotāji ir krietni piesardzīgāki un viņu noskaņojums nav tik optimistisks.

Teju puse jeb 42% iedzīvotāju uzskata, ka viņu finanšu situācija šajā laikā nav būtiski mainījusies, un tikai 28% – ka tā ir uzlabojusies, liecina

«Šis gads bijis bagāts ar dažādiem valstiska mēroga notikumiem, kas ietekmējuši mājsaimniecību finanses. Vērienīgā nodokļu reforma izmaiņas viesusi dažādu ienākumu veidu un apmēra saņēmējiem, tāpat mainītas pievienotā vērtības nodokļa likmes, akcīzes nodokļi, kā arī saņemšanas kārtība un apjoms virknei pabalstu. Visas iepriekšminētās pārmaiņas Latvijas iedzīvotāji varēja sajust gan ienākumu, gan arī izdevumu jomā, jo, par spīti tam, ka kopējā finanšu situācija uzlabojusies – ienākumi, nodarbinātības līmenis, mājsaimniecību noguldījumu un kopējo uzkrājumu līmenis audzis, sasniedzot aizvien jaunus rekordus, palielinājušies arī izdevumi. Atsevišķas preces un pakalpojumi iedzīvotājiem šogad izmaksājuši dārgāk nekā pērn, piemēram, degviela, siltumenerģija, dažādas pārtikas preces un veselības aprūpe, tādēļ arī kopējais vērtējums ir mērenāks,» skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas valstīs ir reģioni, kuros tiek piemērotas no pārējās teritorijas atšķirīgas (visbiežāk - arī zemākas) nodokļu likmes vieniem un tiem pašiem pakalpojumiem un precēm

To liecina AS BDO pētījums, kas tapis pēc ziņām par plāniem analizēt iespējas Latvijā ieviest diferencētas nodokļu likmes dažādās nozarēs un reģionos.

«Nezinu detaļas, un nav plašas informācijas, ko konkrētie cilvēki saprot ar vārdiem diferencētas nodokļu likmes dažādās nozarēs un reģionos, tāpēc nevaru komentēt to,» jautāts, kā vērtē šo piedāvājumu, atbild AS BDO partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka vienmēr var paraudzīties apkārt un mēģināt izdarīt secinājums, kas kurā vietā ir, kā tas strādā, un vienlaikus atbildēt uz jautājumu, vai to var «pārnest» uz Latviju, iedzīvināt un sasniegt cerētos rezultātus.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

No jauna noslēgto uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgumu prēmiju apjoms samazinājies 92%

Db.lv, 06.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas nozare Latvijā 2018. gadā ir turpinājusi nozīmīgu izaugsmi – kopējais parakstīto prēmiju apjoms, salīdzinot ar 2017. gadu, pieaudzis par 11,3%, sasniedzot 516,4 miljonus eiro.

Savukārt atlīdzībās pērn kopumā izmaksāts 294,1 miljons eiro, kas ir par 8,6% vairāk nekā 2017. gadā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotā informācija.

«Izaugsme apdrošināšanas nozarē pērn turpinājās, kaut arī nedaudz lēnākā tempā nekā 2017. gadā. To pamatā ietekmēja lielākā apdrošināšanas veida – dzīvības apdrošināšanas – parakstīto prēmiju apjoma noturēšanās vien 2017. gada līmenī. Salīdzinājumam – iepriekšējos gados šī veida izaugsme bija vidēji 10%,» stāsta Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins. «Iemesls tam ir meklējams notikušajā nodokļu reformā, kas būtiski mazināja uzņēmumu ieguvumus, piedāvājot saviem darbiniekiem dzīvības apdrošināšanu kā motivācijas sistēmas daļu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Diferencētais neapliekamais minimums nav sevi attaisnojis

Anna Medne - Biznesa augstskolas Turība docētāja, 13.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformas rezultātā pērn tūkstošiem iedzīvotāju izveidojās nodokļu parāds par 2018. gadu, un 17 800 cilvēki to joprojām nav samaksājuši, tāpēc tagad par katru nokavēto dienu sākta soda procentu aprēķināšana.

Tiem, kuriem izveidojies parāds, nevajadzētu izvairīties no maksāšanas, tā vietā ieteicams pārliecināties, vai nav bijuši kādi attaisnotie izdevumi par sevi vai apgādājamiem, tādējādi mazinot parāda apjomu. Diferencētais neapliekamais minimums nav sevi attaisnojis un prognozē, ka aizvien vairāk iedzīvotāju izvēlēsies atteikties no tā.

Slēpšanās nav risinājums

Pagājušajā gadā plašu rezonansi izraisīja fakts, ka izmainītās nodokļu sistēmas dēļ daudzi iedzīvotāji bija palikuši parādā valstij par 2018. gadu. Pēc nodokļu reformas iedzīvotājiem izveidojās nodokļu starpība saistībā ar diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu vai progresīvās nodokļa likmes dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi 2018. gada trijos ceturkšņos, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, pieauga par 129,9 miljoniem eiro jeb 7,3% un sasniedza 1,91 miljardu eiro, informē Finanšu ministrija.

Lielāko ieņēmumu pieaugumu 102,5 miljonus eiro jeb 21,7% apmērā nodrošināja valsts transferti, kas sasniedza 575,1 miljonu eiro. Straujš valsts transfertu pieaugums šā gada deviņos mēnešos ir saistīts ar Eiropas Savienības (ES) fondu projektu realizāciju. No valsts budžeta saņemtie transferti ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem pieauguši par 74 miljoniem eiro jeb 113,1%, savukārt valsts budžeta mērķdotācijas, tostarp pedagogu atalgojumam, pieaugušas par 9,9 miljoniem eiro jeb 2,8%.

Savukārt nodokļu ieņēmumi šajā periodā pieauga par 19,2 miljoniem eiro jeb 1,6%, veidojot 1,19 miljardus eiro. Ne-nodokļu ieņēmumi un pašu ieņēmumi veidoja nelielu daļu no ieņēmumiem, sasniedzot attiecīgi 46,8 miljonus eiro un 96,1 miljonu eiro. Tā kā šā gada deviņos mēnešos pašvaldību budžetā ieņēmumu apjoms pārsniedz izdevumu apjomu, ir izveidojies pārpalikums 19,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 55,4 miljoniem eiro mazāks nekā attiecīgajā periodā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizdomas par cilvēktirdzniecību un piespiedu darbu ārzemēs savulaik skārušas vairākus populārus zīmolus, taču šie gadījumi rāda, ka secinājumi par šādu noziegumu esamību iegūstami izmeklēšanā, kur katra apsūdzētā vainu nosaka tiesa, nevis sabiedrības vai preses pārstāvju aizdomas.

To rāda ZAB BDO Law apkoptie dati. “Cilvēktirdzniecība ir ļoti nopietns pārkāpums, pret kuru visu valstu tiesas vēršas ar maksimālu bardzību, taču ārvalstu pieredze rāda, ka skaļi pārmetumi nav pamats kādas piespiedu darbos vainotās kompānijas izmešanai no tirgus,” datus vērtē BDO Law partneris Jānis Zelmenis. Viņš teic, ka linča tiesa ir pats sliktākais, kas vien var būt.

“Pirms paust kādu viedokli, vajadzētu sagaidīt vismaz policijas izmeklēšanas darba rezultātu, kas, kā minimums, ir nodots tiesai, bet ADUGS situācijā kriminālprocess ir tikai salīdzinoši agrīnā stadijā, kuru objektīvi izvērtēt, nezinot lietas faktiskos apstākļus, ir neiespējami,” SIA ADUGS Production gadījumu komentē J. Zelmenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperte: Visi vienā nodokļu grozā un vēl parādā valstij

Anna Medne - Biznesa augstskolas Turība docētāja, nodokļu eksperte, 07.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja gada sākumā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz līdz 1.jūlijam atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos, tad veselības ministre Ilze Viņķele, stājoties amatā, uzsvēra, ka plāno panākt divu grozu principa atcelšanu, ieviešot vienotu sistēmu, kurā visiem, neatkarīgi no tā, kādā nodokļu režīmā viņi strādā, būtu «ieejas biļete»- viņi solidāri piedalītos apdrošināšanas sistēmā.

Domāju, ka paziņojums – divu grozu sistēma ir slikta un nedarbosies – bija pāragrs. Jā, informācijas tehnoloģiju sistēma gada sākumā vēl nebija gatava «sašķirot» pacientus, taču tas nenozīmē, ka ideja kopumā nav dzīvotspējīga. Jāņem vērā, ka ir vairāk nekā 5400 iedzīvotāju, kuri līdz janvāra vidum iemaksāja brīvprātīgas apdrošināšanas iemaksas kopumā par vairāk nekā 780 000 eiro. Kāds risinājums tiks atrasts šiem cilvēkiem, vai nauda nepazudīs un vai nepazudīs šo cilvēku vēlme brīvprātīgi līdzdarboties jaunās reformās, kas galu galā var tikt atceltas vēl nesākoties?!

Priecē, ka premjers un finanšu ministrs ir daudz apdomīgāki, nekā veselības ministre, paziņojot, ka sāks izvērtēt nodokļu reformas ietekmi tikai 2020. gadā. Neapšaubāmi, veselības nozarē būtiski trūkst finansējuma, taču tas nav iemesls bez nopietnas analīzes reformēt sistēmu, kas darbojas pirmo gadu, un tikai tagad pakāpeniski sāk iezīmēties tās plusi un mīnusi. Problēmas patiešām sāk parādīties, līdzīgi kā daudzi viedokļi par nodokļu sistēmas efektivitāti, taču es aicinātu izvairīties no pāragras sprieduma izdarīšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas rezultātā uzņēmumiem ir «atņemts» stimuls ziedot naudu sportam un kultūrai, jo tam vairs nav ekonomiskā izdevīguma nodokļa atlaides veidolā.

Šādu ainu rāda nodokļu eksperta Aiņa Dābola veiktie aprēķini par uzņēmumu – ziedotāju izdevumiem pērn, salīdzinot ar 2018. gadā ieviestajām prasībām. «Lai visi aprēķini būtu salīdzināmi, gan šogad, gan pērn tika veikti aprēķini ar pieņēmumu, ka uzņēmums ziedo 100 000 eiro gan 2017., gan arī 2018. gadā,» uz pētījuma metodiku norāda A. Dābols. DB jau 05.09.2018. vēstīja, ka tikai pēc iniciatīvas «Es atbalstu sportu» aplēsēm prognozējamais ziedojumu kritums būs 12-15 milj. eiro apmērā. Uzņēmumu ziedojumu apmēra kritums pēc nodokļu reformas liek meklēt alternatīvus finansējuma avotus sportam, viens no tiem varētu lielāks valsts finansējums.

DB pērn jau vairākkārt vēstīja par sabiedriskā labuma organizāciju vadītāju bažām saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reformu un tās radīto iespējamo ziedojumu iztrūkumu. 2018. gada pirmie seši-septiņi mēneši apstiprina pērn izteikto bažu patiesumu. Skaļu iniciatīvu «Es atbalstu sportu» uzsākuši sporta jomā strādājošie, kuri norāda uz ziedojumu katastrofālo kritumu, kas apdraud sporta organizāciju turpmāko darbību un iespējas attīstīt sportu. Ir izskanējušas bažas, ka ziedojumu apmēra kritums šogad salīdzinājumā ar 2017. g. varētu sasniegt pat 75%. Šos sporta jomas aktīvistu saucienus sadzirdēja arī Ministru kabinetā, tāpēc premjers Māris Kučinskis izveidoja darba grupu, kuras uzdevums ir sagatavot priekšlikumus par sporta valsts pārvaldības un finansējuma maiņu. Darba grupai dots uzdevums sagatavot un iesniegt Valsts kancelejā priekšlikumus līdz šā gada 31. oktobrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvaspilsētas nākamā gada budžets plānots ar vairāk nekā 110 milj. eiro deficītu; investīciju projektiem ieplānoti 68,92 milj. eiro

Tas gan vēl nenozīmē, ka deficīts būs tik liels, cik tas ir iezīmēts. Piemēram, pērn deficīts bija ieplānots vairāk nekā 99 milj. eiro apmērā, bet beigu beigās tas bija mazāks, proti, 35,2 milj. eiro. Rīgas domes Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse aģentūrai LETA norāda, ka šī gada pilsētas ieņēmumi plānoti 972,6 milj. eiro apmērā, kas ir par 48,9 milj. eiro vairāk nekā pērn, bet izdevumi – 1,08 mljrd. eiro apmērā. Līdz ar to budžeta deficīts veido vairāk nekā 110 milj. eiro, kas ir aptuveni 11% no budžeta. Vienlaikus pašvaldībai esot arī 114 milj. eiro rezerves līdzekļu. Šodien Rīgas pilsētas pašvaldības budžets šim gadam tiks skatīts Finanšu un administrācijas lietu komisijas sēdē, bet gala lēmums tiks pieņemts Rīgas domes sēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu vidū Latvijas priekšrocības ir neapliekamais minimums par apgādībā esošām personām, bet kaimiņiem zaudējam iedzīvotāju ienākuma nodoklī.

Šādi ir nodokļu ekspertu un uzņēmēju secinājumi, vērtējot Finanšu ministrijas datus par Baltijas valstu nodokļiem 2018. gadā. Vienlaikus tiek norādīts, ka Latvijai ir problēmas ar konkurētspēju darbaspēka nodokļu segmentā, it īpaši dārgāko speciālistu, vadītāju lokam. Šis salīdzinājums ir kontekstā ar Latvijā veikto nodokļu reformu un nav pievilcīgs, arī raugoties uz neapliekamo minimumu pašam nodokļa maksātājam gan pēc tā lieluma, gan piemērošanas griestiem.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

DB jau vēstīja, ka Latvijā no 2018. gada ir trīs iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes – bruto ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā tā būs 20%, no 20 004 eiro līdz 55 000 eiro — 23% un virs 55 000 eiro gadā jau 31,4% apmērā. Tādējādi visi sākotnēji maksās mazāku IIN likmi. Vienīgais izņēmums būs situācijā, ja darbiniekam ir vairākas darba vietas, tad otrās darba vietas (kur nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa) IIN jārēķina pēc 23% likmes, kaut arī cilvēka bruto alga kopā divās darba vietā nesasniedz 1667 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jauna valdība apstiprināta. Vai darbu nekavēs pieticīgais valsts maks?

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 24.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz ekonomiskās situācijas pasliktināšanos citviet pasaulē, izaugsme Latvijā bijusi visai strauja, pēc Latvijas Bankas aplēsēm 2018. gadā sasniedzot gandrīz 5%.

Sekmīgais ekonomikas sniegums nav gājis secen valsts budžetam - nodarbinātības un vidējās algas pieaugums budžetā nesis papildu ieņēmumus darbaspēka nodokļu veidolā, bet iedzīvotāju tēriņu palielināšanās vairojusi pievienotās vērtības un akcīzes nodokļa ieņēmumus. Rezultātā, neskatoties uz nodokļu reformas atstāto caurumu, nodokļu ieņēmumu pieaugums 2018. gadā bija aptuveni 8%.

Tomēr pašreizējos izaugsmes tempus nevajadzētu uzskatīt par normu, ar kuru rēķināties ilgtermiņā. Lēnāka eiro zonas izaugsme, ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Ķīnā, kā arī citi globāli notikumi agri vai vēlu ietekmēs arī Latviju. Līdzīgi kā citas mazas valstis, arī mēs esam ļoti atkarīgi no ārvalstu pieprasījuma pēc mūsu uzņēmumu ražotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem, tādēļ sagaidāms, ka turpmākajos gados izaugsmes tempi Latvijā samazināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar pērn ieviesto nodokļu reformu uzkrājošā dzīvības apdrošināšana kļuvusi par nepievilcīgu produktu gan uzņēmumiem, gan konkrētām privātpersonu grupām, un ievērojami rūk parakstīto prēmiju apjomi šajā apdrošināšanas veidā. Apdrošinātāji ierosina pārskatīt vairākus likuma punktus, lai veicinātu interesi par šo produktu, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kopumā pērn dzīvības apdrošināšanā parakstīto prēmiju apjoms noturējies vien 2017. gada līmenī, kas piebremzējis arī visa apdrošināšanas tirgus izaugsmes tempu. Salīdzinājumam – iepriekšējos gados šī veida izaugsme bija vidēji 10%. Iemesls tam, pēc LAA vadītāja Jāņa Abāšina teiktā, ir meklējams notikušajā nodokļu reformā, kas būtiski mazināja uzņēmumu vēlmi piedāvāt saviem darbiniekiem dzīvības apdrošināšanu kā motivācijas sistēmas daļu.

Uzkrājošā dzīvības apdrošināšana, ko vistiešāk ietekmēja nodokļu reforma, ir samazinājusies par 8,4%, uzrāda LAA dati. To vislabāk demonstrē prēmiju apjoms no jauna noslēgtajos līgumos, kas pērn visa gada garumā ir samazinājies gadā par 54%, bet pērnā gada decembrī, kad praktiski vairs nebija vērojams 2017.gadā noslēgto jauno līgumu efekts, pat par 92%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas nodokļu sistēmā varētu kļūt par realitāti, ja valdība atbalstīs Finanšu ministrijas sagatavotos ierosinājumus.

Vairāki žurnāla "Dienas Bizness" aptaujātie uzskata, ka šis ir sava veida starta šāviens diskusijām par to, kādai būtu jābūt nodokļu sistēmai Latvijā. Eksperti atgādina, ka nodokļu būtiska palielināšana ekonomiskās lejupslīdes laikā izraisīs negatīvas blaknes – legālo darba vietu sarukumu un ēnu ekonomikas pieaugumu, tāpēc ar radikālām idejām par jaunu nodokļu ieviešanu jābūt ļoti piesardzīgiem.

Vairāki aptaujātie ir piesardzīgi par to, vai pašlaik patiešām ir nepieciešama jauna nodokļu sistēmas reforma, jo ir sācies 2018. gada nodokļu reformas trešais gads, kas ir pārāk īss termiņš, lai varētu bezkaislīgi novērtēt iepriekšējās reformas rezultātus – gan tās pozitīvos, gan arī negatīvos aspektus. Minēto iemeslu dēļ tiek pausta nostāja, ka pašlaik nekādus radikālus soļus spert nevajadzētu. Lai būtu objektīvs vērtējums, nodokļu sistēmai būtu jāpastrādā vismaz piecus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Fiskālās disciplīnas padome: Latvijā budžeta deficīts ir ievērojami lielāks nekā citās Baltijas valstīs

Žanete Hāka, 23.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam, Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka valdība neparedz pietiekami stingru fiskālās politikas ievirzi.

«Piedāvātā Latvijas Stabilitātes programma 2019.-2022. gadam neliecina, ka valdība gatavojas situāciju uzlabot, veidojot vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020.-2022.gadam. Kaut arī, salīdzinot ar iepriekšējiem plāniem, ir paredzēta budžeta rādītāju uzlabošanās, tomēr šos centienus nevar dēvēt par pietiekamiem, jo Latvijā budžeta deficīts ir ievērojami lielāks nekā citās Baltijas valstīs, kur jau vairāku gadu garumā valsts budžets tiek veidots ar pārpalikumu,» norāda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Fiskālās disciplīnas padome otrdien, 23. aprīlī, publicēja savu viedokli par Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam. Šis Padomes ziņojums ir nosūtīts Saeimai, Ministru kabinetam un Finanšu ministrijai, kā arī publicēts Padomes un Finanšu ministrijas interneta vietnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atjaunot apsīkušo ilgtermiņa uzkrāšanas tendenci

Jānis Abāšins - Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, 09.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskusijā par Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju un nākotnes pensionāru finansiālo nodrošinājumu Latvijas Banka nupat prezentēja biedējošus aprēķinus: ja pašlaik cilvēkiem pensija darba ienākumus aizstāj vidēji 40% apmērā, tad turpmākos gadus šis līmenis diezgan strauji kritīsies, 2030. gadā sasniedzot 34%, bet 2050. gadā – jau vairs tikai 25%. Tas nozīmē, ka, aizejot pensijā, cilvēka ienākumi pēkšņi samazināsies četras reizes.

Viena risinājuma šai problēmai nav, eksperti iesaka uz to skatīties kompleksi, un viens no galvenajiem uzdevumiem ir veicināt uzkrājumus. Latvijā uzkrāšanas tradīcijas ir vājas, tādēļ būtu jāizmanto visi iespējamie ceļi, īpaši jau tie, kas neatstāj tiešu iespaidu uz pašreizējo valsts budžetu, lai sabiedrību gan izglītotu, gan piedāvātu ērtus un pievilcīgus finanšu instrumentus uzkrājumu veidošanai.

Viens no šādiem uzkrāšanas rīkiem ir uzkrājošā dzīvības apdrošināšana. Kas tā īsti ir? Tā apvieno divus elementus – savas dzīvības apdrošināšanu un uzkrājuma veidošanu nākotnei. Veicot regulārus maksājumus, iespējams veidot uzkrājumu savas nākotnes finansiālai nodrošināšanai vai kāda noteikta mērķa īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru