Foto: pixabay.com

Lietuvas nodokļu «kūlenis» var atsaukties uz Latviju 

2019. gadā īstenotā nodokļu reforma Lietuvā attiecībā uz darbaspēka nodokļiem var likt pārskatīt 2018. gadā Latvijā iedzīvināto nodokļu sistēmu

Māris Ķirsons, 2019. gada 14. maijs plkst. 6:11

Finanšu ministrijas sagatavotais Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018.-2021.gadam īstenošanas 2018. gadā starpposma novērtējums rāda, ka visās trijās Baltijas valstīs ir īstenoti pasākumi, kuru rezultātā tiek samazināts darbaspēka nodokļu slogs. Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji norāda, ka minētais apliecina Baltijas māsu konkurenci par investīcijām un ekonomiskā izrāviena īstenošanu. Vienlaikus uzņēmēji uzskata, ka pašlaik vēl pāragri spriest par Lietuvas jauniegūto konkurētspēju, kaut arī nenoliedzami kaimiņzeme ir spējusi piesaistīt ļoti būtiskus investorus. «Vispirms – dažus mēnešus pēc darbaspēka nodokļu reformas Lietuvā vēl ir pāragri vērtēt, vai tā ir vai nav konkurētspējīgāka salīdzinājumā ar to, kāda ir Igaunijā un Latvijā,» uzsver Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols. Viņaprāt, pagaidām var secināt tikai to, ka cīņa par to, kura Baltijas valsts vairāk piesaistīs un noturēs investorus, situācijā, kad statistiski tiek rādīts darba algu pieaugums, ir saasinājusies. Savukārt par to, kā šādā situācijā tiks risināti sociālās nodrošināšanas jautājumi, pēc A. Dābola domām, ir jāmeklē papildu informācija.

Reformas mērce

Lai arī Igaunija jau daudzus gadus ar vienoto – «plakano» - 20% iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi visiem ienākumiem ir uzrādījusi labāko izaugsmi, Latvija ir nolēmusi iet pretējā virzienā, un kopš 2018. gada ir ieviestas trīs IIN likmes – 20% ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā, 23 % likme no 20 004,01 līdz 55 000 eiro (no 2019. gada līdz 62 800 eiro) un 31,4% likme ienākumiem virs 55 000 eiro (no 2019. gada līdz 62 800 eiro). Savukārt Lietuvā būtiskākās reformas ir veiktas valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu jomā, kur likme no 40,2% ir samazināta līdz 21,29%. Īpaši labvēlīgs režīms ir noteikts darba devējiem, kam iemaksas no 31,2% ir samazinātas līdz nieka 1,47%. Savukārt darba ņēmēju iemaksu apmērs no 9% palielināts līdz 19,5%. Turklāt, līdzīgi kā Latvijā, arī dienvidu kaimiņi ieviesuši valsts sociālās obligātās apdrošināšanas maksimālo apmēru – 2019. gadā griesti būs 120 vidējo mēnešalgu apmērā (132 840 eiro). Bet, atšķirībā no Latvijas darba devējiem, Lietuvas kolēģiem nebūs jāmaksā solidaritātes nodoklis. Lai kompensētu sociālo iemaksu samazināšanas rezultātā sagaidāmo sociālā budžeta ieņēmumu kritumu, Lietuvā vienlaikus IIN likme algota darba ienākumiem palielināta no 15% līdz 20%, bet, ja ienākumi pārsniegs 132 840 eiro gadā, būs jāmaksā jau 27%. IIN pieauguma rezultātā gūtie ienākumi tiks novirzīti pamatpensijas finansēšanai no valsts pamatbudžeta.

Vienlaikus ar IIN likmes pieaugumu Lietuvā paplašināts arī neapliekamā minimuma (NM) pielietojums, t.i., ienākumu slieksnis, līdz kuram piemēro NM, palielināts no 1160 līdz 2555 eiro mēnesī. Turklāt starp darba devējiem un Lietuvas valdību noslēgta vienošanās, ka nodokļu samazinājums tiks kompensēts ar bruto ienākuma palielinājumu visiem darba ņēmējiem par 1,289 reizēm, kā rezultātā palielināsies darba ņēmēja ienākums, ko tas saņem pēc nodokļu nomaksas jeb uz rokas, norādīts Finanšu ministrijas informatīvajā ziņojumā

Tāpat Igaunija kopš 2018.gada, ieviešot diferencēto neapliekamo minimumu, nodokļu politikā ir pavirzījusies Latvijas virzienā, tomēr arī te ir būtiskas atšķirības: pirmkārt diferencētais neapliekamais minimums ir 500 eiro mēnesī, un to pilnā apmērā piemēro atalgojumam līdz 2 100 eiro mēnesī. Savukārt nevienlīdzības plaisu igauņi cenšas mazināt, ļoti būtiski palielinot pabalstus ģimenēm ar bērniem. Tā, piemēram, ģimene ar 3 bērniem neatkarīgi no tās ienākumiem saņem pabalstu 510 eiro mēnesī.


Visu rakstu lasiet 14. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2017. gada 02. maijs plkst. 18:16

Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL) iesaka izstrādāt kvalitatīvu nodokļu reformas piedāvājumu...

2017. gada 02. maijs plkst. 15:19

Finanšu ministrijas (FM) piedāvātās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam...

2017. gada 24. aprīlis plkst. 15:45

Jau šo piektdien, 28.aprīlī, valdības ārkārtas sēdē plānots skatīt Valsts nodokļu politikas...

2017. gada 12. aprīlis plkst. 16:02

Īstenojot vidēja termiņa nodokļu stratēģiju Latvijā, iedzīvotāju «maciņos» paliks...

2017. gada 11. aprīlis plkst. 18:34

Nodokļu politikas reformas rezultātā sākotnēji ir jārēķinās ar budžeta deficīta pieaugumu,...

Nepalaid garām

Regulāras un pietiekamas investīcijas zīmolā ir ļoti nozīmīgas, jo tieši tas dod...

Uzņēmums Stats Serviss mainījis nosaukumu uz STATS RENT, turpina izstrādāt rentomāta projektu...

Nelīdzsvarotā būvniecības attīstība ar straujiem kāpumiem un kritumiem un atkarība no ES...

Lielākā Zviedrijas banka, vērtējot pēc aktīvu apjoma, Svenska Handelsbanken AB, paziņojusi, ka...

Šodien Jēkabpilī AS Virši-A atklās pirmo CNG jeb saspiestās dabasgāzes uzpildes staciju...

Skolēnu ēdināšana kļūst par sociālo uzņēmējdarbību....

No šīs sadaļas
2019. gada 13. maijs plkst. 10:05

Izvērtējot situāciju, kāda bijusi Latvijā 2018.gadā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) konstatējis,...

2019. gada 10. maijs plkst. 11:09

Itālijas modes zīmola «Gucci» īpašnieks - uzņēmums «Kering» - ceturtdien paziņoja, ka...

2019. gada 10. maijs plkst. 7:15

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) jaunajā veselības apdrošināšanas sistēmā piedāvās neapdrošinātajiem...

2019. gada 09. maijs plkst. 20:00

Valsts piespiedīs grāmatvežus pildīt banku funkcijas! Ko tas nozīmē grāmatvedības biznesam?Klausies...

2019. gada 09. maijs plkst. 16:52

Latvijas uzņēmēji pozitīvi novērtējuši nodokļu samaksas un administrēšanas kārtību. Savukārt...

2019. gada 09. maijs plkst. 12:38

Valsts policija (VP) sākusi kriminālprocesu pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas...

2019. gada 08. maijs plkst. 6:24

Latvijas valdība vēl aizvien nav apstiprinājusi Valsts kontroles ieteikumus efektīvai budžeta plānošanai,...

2019. gada 08. maijs plkst. 6:11

Būtiski lielākas akcīzes nodokļa likmes noteikšana saldinātajiem dzērieniem, balstoties uz tajos...

2019. gada 07. maijs plkst. 15:46

Līdz 2019. gada 15.maijam veicams kārtējais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums. Saskaņā ar...

2019. gada 03. maijs plkst. 12:32

Aizvadītajā gadā VID administrētajos nodokļos uzņēmumi samaksājuši 7,17 miljardus eiro un kopējais...