Jaunākais izdevums

Viena no valdības prioritātēm ir tautsaimniecības attīstība, un šī mērķa sasniegšanā būtiska nozīme ir jaunajai nodokļu reformai, kurai jāsāk darboties 2018.gada 1.janvārī, aģentūrai LETA sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Kučinskis nodokļu reformas nepieciešamību pamatoja ar to, ka Latvijā patlaban ir vērojams ekonomikas pieaugums - par to liecina gan makroekonomiskie rādītāji, gan arī iekasētie nodokļi. Tomēr attīstības tempa palielināšanai Latvijai ir nepieciešama vienkārša, atraktīva un ilglaicīga nodokļu sistēma - instruments, kas stimulētu vietējos uzņēmumus ieguldīt savā attīstībā un rosinātu ārvalstu investoru interesi.

Mums vajadzīgi jauni uzņēmumi un labi apmaksātas darbavietas. Jauna nodokļu sistēma mums ir nepieciešama, lai sasniegtu valdības izvirzīto mērķi par 5% ekonomikas pieaugumu gadā, uzsvēra premjers.

Kā vēl vienu iemeslu reformai viņš minēja nepieciešamību mazināt sociālo nevienlīdzību. Tas nozīmē ienākumu izlīdzināšanu starp mazo un lielo algu saņēmējiem. "Te svarīgs instruments ir ar nodokļiem neapliekamā minimuma būtiska paaugstināšana, jo līdz ar tā ieviešanu zemu un vidēju algu saņēmēju ienākumi pieaugs. Vēl divi būtiski virzieni sociālas nevienlīdzības izskaušanā ir tā saukto aplokšņu algu saņēmēju legalizēšana un arī progresīvās iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieviešana. Par progresivitāti vēl būs debates, bet tai noteikti ir jābūt," uzskata Kučinskis.

Dažādu amatpersonu jau šogad iesniegtās ienākumu deklarācijas un statistiskā informācija par minimālo un vidējo algu valstī premjeru pārliecinājusi par progresīvā ienākuma nodokļa nepieciešamību. Viņš arī piebilda, ka visus nodokļu atvieglojumus atcelt nevar, bet par daudziem var diskutēt.

Nodokļu reforma nav kādas partijas vai dažu ministru iegriba, par tās nepieciešamību ir vienojusies trīs partiju koalīcijas veidotā valdība. Nodokļu reformu atbalsta darba devēji, arodbiedrības, Latvijas banka un nozares eksperti. Vēl ir lietas par kurām jāvienojas, jāsaskaņo dažādo pušu intereses, bet reforma jāvirza uz priekšu, uzsvēra Kučinskis.

Viņš ir pārliecināts, ka šogad ir īstais brīdis nodokļu reformas īstenošanai Latvijā. Ja lēmums par reformu netiks pieņemts šogad, tad pie tā varēs atgriezties pēc vairākiem gadiem.

Iemesls tam ir vienkāršs - faktiski jau ir sācies Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu ieguldījumu periods, kas turpināsies līdz 2020.gadam. Fondu līdzekļi būtiski stimulēs Latvijas tautsaimniecības pieaugumu un tā lielums jau tagad ir prognozējams. Reformēta nodokļu sistēma var kļūt par būtisku papildus stimulu ekonomikas attīstībai, jo iepriekšējais fondu darbības periods pierāda, ka bez ES līdzekļiem investīcijas Latvijas ekonomikā ir minimālas. Nākotnē tā turpināt vairs nevarēs, sacīja premjers.

Pēc Kučinska teiktā, pirmie īstenotās nodokļu reformas ieguvēji būs mazo algu saņēmēji, jo palielinātais ar nodokļiem neapliekamais ienākumu minimums, vairos viņu rīcībā esošo naudas daudzumu. Ieguvēji būs tie darba ņēmēji, kurus var pieskaitīt vidusšķirai un kuru darba alga nav lielāka par divām statistiski vidējām darba algām. Ieguvēji būs arī tie, kuri algu saņem aploksnē, jo darba devējam vairs nebūs izdevīgi izņemt dividendes, samaksāt par tām nelielu nodokli un izmantot naudu aplokšņu algu maksāšanai, tādejādi, nemaksājot citus nodokļus.

Reformas mērķis ir aizsargāt darba ņēmējus no darba devēju patvaļas. Nedrīkst būt situāciju, kad darba ņēmējs nesaņem slimības pabalstu vai beidzot darba gaitas spiests dzīvot no sociālā pabalsta. Skaidrs, ka ne uzreiz viss izdosies, tomēr, radot jaunas darbavietas, palielinot konkurenci, ieguvēji būs visi tie, kuri grib strādāt, godīgi maksājot nodokļus. Panākot to, ka ekonomika gada laikā Latvijā pieaug par 5%, faktiski tiktu nodrošināts, ka šādiem darba ņēmējiem alga gadā palielinātos par 5-7%, kas ir jūtams ģimeņu budžeta papildinājums, atzina Ministru prezidents.

Kučinskis arī atzina, ne visi ir apmierināti ar iecerēto nodokļu reformu.

Mūsu gadījumā reforma nepatīk tiem, kuri ir pieraduši, ka var tikt pie lielas naudas, neveicot lielus ieguldījumus. Ar to es domāju plānotās izmaiņas uzņēmumu ienākumu nodoklī (UIN), piedāvājot ieviest vienotu likmi 20% apmērā visām naudas izmaksām, ieskaitot gan dividendes, gan naudas pārskaitīšanu uz citām valstīm. Tajā pašā laikā uzņēmumi, kuri savu peļņu investēs attīstībā, UIN par attiecīgo periodu nemaksās vispār, un te mēs atkal nonākam pie stāsta par jaunu uzņēmumu un labi apmaksātu darbavietu radīšanu. Ir ļoti svarīgi, lai katrs uzņēmums būtu ieinteresēts izaugsmē, jo tad pelnīsim mēs visi, teica premjerministrs.

Sākotnēji reformas ietvaros bija iecerēts atcelt dažāda veida nodokļu atvieglojumus, kas dotu būtisku pienesumu budžetam. Dažādu atvieglojumu rezultātā valsts ik gadu neiegūst ap diviem miljardiem eiro, kas ir aptuveni ceturtā daļa no kopējā Latvijas valsts budžeta. Tomēr vairumā gadījumu tos atcelt faktiski nav iespējam.

Nodokļu reformas ietvaros atsevišķās pozīcijās ir plānots arī nodokļu likmju palielinājums, tomēr galvenokārt tas skar produktus, kuri iedzīvotājiem nav vitāli nepieciešami - tiks palielināts akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem. Palielināta tiks arī akcīze degvielai, taču tikai tādā apmērā, lai tam nebūtu jūtama ietekme uz tautsaimniecību. Turklāt tas ļaus ik gadu novirzīt papildu 25 miljonus eiro ceļu atjaunošanas fondā, tādējādi liekot pamatus ceļu programmai, kas turpmākajos gados tiks tikai attīstīta, teica Kučinskis.

Kā ziņots, pašlaik koalīcijas partijām ir dažādi viedokļi par piedāvāto nodokļu reformas plānu, tomēr gala lēmumi par to vēl neesot pieņemti.

Vienotība ir skeptiska par nodokļu reformas pamatnostādnēm, jo politiskais spēks nav saņēmis atbildes uz visiem saviem jautājumiem, aģentūrai LETA sacīja "Vienotības" Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa.

Savukārt vairākums no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), kuras pārraudzībā ir Finanšu ministrija (FM), konceptuāli atbalsta nodokļu pamatnostādnes, taču politiskajā spēkā vēl turpinās diskusijas un gala lēmums pagaidām nav pieņemts, aģentūrai LETA norādīja ZZS valdes loceklis Edgars Tavars.

Arī nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) vēl diskutēs par iecerēto reformu. VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš aģentūrai LETA pauda viedokli, ka būtu vēl nepieciešams diskutēt un vienoties par jautājumiem, kas saistīti ar atvieglojumiem par apgādībā esošām personām. Pēc diskusijām partijas valdē politiskais spēks arī lems par savu nostāju.

Kā ziņots, FM saskaņošanai nodevusi nodokļu reformas pamatnostādnes, aģentūru LETA informēja ministrijā. FM nosūtījusi saskaņošanai visām nozaru ministrijām, sociālajiem, kā arī citiem sadarbības partneriem Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018.-2021.gadam" projektu. FM cer jau 28.aprīlī to izskatīt Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Nodokļu reforma paredz ieviest divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pamatlikmes - 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā. Iecerēts būtiski paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 175 uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī daudzas citas izmaiņas.

Reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus iecerēts kompensēt ar akcīzes nodokļa celšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FOTO: Apbalvoti 2018. gada lielākie nodokļu maksātāji Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 18.04.2019

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, AS «UPB» pārstāve ar saņemto balvu kategorijā «2018.gada lielo nodokļu maksātāju grupā kā lielākais nodokļu maksātājs Kurzemes plānošanas reģionā» un finanšu ministrs Jānis Reirs VID Lielo nodokļu maksātāju svinīgajā apbalvošanas ceremonijā.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada Latvijas lielākie nodokļu maksātāji 22 dažādās nominācijās, informē VID.

«Jūs esat mūs lepnums, kas ne tikai nodrošina darba vietas, riskē, attīstās, smagi strādā, bet arī nodrošina visas Latvijas dzīvotspēju. Jūsu biznesa veiksme un līdz ar to arī godprātīgi nomaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā. Tas ir atbildības, godprātības, pienākuma apziņas un ilgtspējas piemērs,» klātesošos uzrunāja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Valsts budžeta naudu nerada kādi mistiski rūķi, tāpat to nedrukā ne VID, ne Finanšu ministrijā un pat ne Ministru kabinetā. Tā ir uzņēmumu un iedzīvotāju samaksātā nauda. Šī ir reize, kas saku paldies jums – lielie nodokļu maksātāji – par jūsu darbu, par jūsu uzticību Latvijai, par jūsu godaprātu, apmaksājot dažādas mūsu valsts attīstībai un pat pastāvēšanai būtiskas vajadzības,» atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kučinskis: Nodokļu reforma netiks bremzēta, neatkarīgi no dažādiem uzskatiem

LETA, 28.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Netaisos bremzēt nodokļu reformu tikai tādēļ, ka katrai pusei ir dažāda attieksme, šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš norādīja, ka novērtē uzņēmēju organizāciju pienesumu reformu veidošanas procesā, un, tikai kopīgi, ieklausoties vienam otrā, būs iespējams nonākt līdz «finišam». Viņš uzskata, ka uzņēmēju organizāciju iebildumi nav viennozīmīgi vērtējami un patiesība vienmēr ir kaut kur pa vidu.

Lai gan dzirdami iebildumi, pēc premjera domām reformas ieguvumi ir visnotaļ lieli, kaut gan varbūt nav tādi, kādus tos bija iedomājušies uzņēmēji. Kučinskis sacīja, ka iepriekš izstrādātais modelis apdraudēja visas tās iestādes, kas tiek finansētas no valsts budžeta.

«Uzskatu, ka vienošanās ar uzņēmējiem joprojām ir spēkā. Nepieņemu nekādus pārmetumus, jo šajā pašā vienošanās par kopīgu darbu ir ieraksts, ka ejam uz to, lai ieņēmumi no nodokļiem iekšzemes kopproduktā (IKP) būtu 32% vai 33%. Tikmēr pirmais piedāvājums, ko izstrādāja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Banka paredzēja 28% no IKP,» uzsvēra Kučinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem konsolidētajā kopbudžetā šā gada janvārī ieņēmumi pārsniedza izdevumus, tādējādi kopbudžetā veidojās 170,2 miljonu eiro pārpalikums un tā apmērs bija par 58,3 miljoniem eiro augstāks nekā 2020. gada janvārī.

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada janvārī saņemti par 35,5 miljoniem eiro jeb 3,6% lielākā apmērā nekā 2020. gada janvārī un bija 1 025,7 miljoni eiro, bet izdevumi samazinājušies par 22,8 miljoniem eiro jeb 2,6% un izlietoti 855,6 miljonu eiro apmērā. Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu nodrošināja augstāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi.

Ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi kopbudžetā janvārī saņemti 177,3 miljonu eiro apmērā, kas bija par 77,9 miljoniem eiro jeb 78,3% vairāk nekā 2020. gada sākumā.

Šogad janvārī saņemtas atmaksas no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu projektu īstenošanu, kamēr pērn janvārī šādu maksājumu nebija. Janvārī plānoto apmēru pārsniedza nenodokļu ieņēmumi, jo ieņēmumos tika saņemti 6,7 miljoni eiro no Valsts kases veiktās eiroobligāciju papildu emisijas. Taču šie ieņēmumi atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai vispārējās valdības budžeta ieņēmumos tiks uzskaitīti tikai daļēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas nodokļu sudoku

Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs, 04.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018.gads iezīmēsies ar būtiskām nodokļu pārmaiņām, kas skars lielu daļu nodokļu. Šāda vērienīga nodokļu reforma, kas apskata nodokļu politiku caur dažādiem nodokļiem un to mijiedarbību, Latvijā nav pieredzēta sen. Kopumā reforma vērtējama pozitīvi un ir uzteicama politiskā drosme šādai kompleksai pieejai.

Nodokļu izmaiņas – platforma dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai

Šīs nodokļu reformas mērķu saraksts ir bijis diezgan garš - mazināt sociālo plaisu, apkarot ēnu ekonomiku, mazināt darbaspēka nodokļu slogu, palielināt darba tirgus konkurētspēju, finansēt medicīnas aprūpi – sarakstu varētu turpināt. Taču uzreiz jāmin, ka nodokļu izmaiņas nav zāles visām problēmām, tomēr tās var kalpot par labu platformu dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai.

Kopumā praktiski lielākā daļa sabiedrības pārmaiņas savos naudas maciņos izjutīs jau janvārī. Protams, izjūtas būs dažādas, tomēr naudas tēriņiem būs vairāk. Galveno ietekmi radīs būtiska minimālās algas celšana, atvieglojumu palielināšana par apgādībā esošām personām, neapliekamā minimuma maksimālā sliekšņa celšana un progresīvā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) ieviešana, mazinot bāzes likmi. Iedzīvotāji, kuri līdz šim saņēma minimālo algu, ‘uz rokas’ izjutīs teju 58 eiro pieaugumu, kas ienākumus palielina par piektdaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2018. gada februāra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,69 miljonus eiro, kas ir par 33% vairāk nekā šajā periodā pērn, informē uzņēmums.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Japānā – par 6430%, Lietuvā – par 161%,Gruzijā – par 155%, Kazahstānā – par 118%, un Baltkrievijā, kur realizācija pieaugusi par 92%. 2018. gada februārī veiktas būtiskas piegādes uz Uzbekistānu un Tadžikistānu. Lielākie noieta tirgi bija Latvija, Krievija, Baltkrievija un Ukraina. Koncerna produkti tika realizēti 35 valstīs.

Aptieku tīkla «Latvijas aptieka» realizācija sasniedza 1,68 miljonus eiro, kas ir tikpat, cik šajā laikā pērn. 2018. gada februārī darbojās 68 aptiekas. Latvijas zaļās farmācijas uzņēmuma «Silvanols» apgrozījums 2018. gada februārī bija 0,59 miljoni eiro, kas ir par 4% vairāk nekā šajā periodā pērn. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja «Tonus Elast» un «Elast Medikl», kas nodarbojas ar «Tonus Elast» produktu izplatīšanu Krievijā, realizācija 2018. gada februārī veidoja 0,65 miljonus eiro. Ārstniecības iestāžu «Klīnika DiaMed» un «OlainMed» kopējais apgrozījums šajā laikā bija 0,2 miljoni eiro. Baltkrievijas zāļu tēju un ārstniecības augu pulveru ražotāja «NPK Biotest» apgrozījums 2018. gada februārī sasniedza 0,2 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Ministru kabinets ārkārtas sēdē atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto 2019.gada budžeta plāna projektu.

Valsts budžeta ieņēmumi 2019.gadā plānoti 9,178 miljonu apmērā, kas ir par 217 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā, savukārt valsts budžeta izdevumi plānoti 9,205 miljonu eiro apmērā, kas ir par 96 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā.

Budžeta plānā ietverti resursi aizsardzības nozarei 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Būtisks finansējums ir ieplānots veselības reformai - 154 miljonu eiro apmērā, kopumā nodrošinot finansējumu veselībai vairāk nekā miljarda eiro apmērā.

Tāpat budžetā iestrādāts algu pieaugums medicīnas personālam un rasts finansējums pagarinātā normālā darba laika atcelšanai. Ir ieplānoti papildu līdzekļi pensijām desmit miljonu eiro apmērā 2019.gadā, kā arī pieaugums turpmākajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumi š.g. janvārī kopbudžetā par 25,2 milj. eiro jeb 4,0% pārsniedza perioda nodokļu ieņēmumu plānu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Jāatzīmē, ka pērn nodokļu ieņēmumi gadā kopumā pārsniedza plānotos ieņēmumus par 0,8%. Ņemot vērā pozitīvo efektu no nodokļu ieņēmumu pieauguma, janvārī atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā bijis 121,8 milj. eiro pārpalikums, salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu tas pieauga par 14,7 milj. eiro.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi janvārī bija 796,7 milj. eiro, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu pērn, tie pieauguši par 68,4 milj. eiro jeb 9,4%. Pamatā straujo ieņēmumu kāpumu sekmēja jau pieminētais efekts no nodokļu ieņēmumiem. Janvārī konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija 651,3 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2016.gada janvāri palielinājās par 55,8 milj. eiro jeb 9,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu ministrija (FM) svinīgi apbalvoja 2016.gada lielākos nodokļu maksātājus.

Šogad netika speciāli apbalvots valstī lielākais nodokļu maksātājs, bet gan tika pasniegtas balvas un atzinības raksti katra Latvijas reģiona lielākajam nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, kā arī tika godināts lielākais darba nodokļu maksātājs, lielākais eksportētājs (pēc eksporta apjoma uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām), lielākais nodokļu maksātājs - valsts, pašvaldību kapitālsabiedrība un 2016.gada debija.

Kā skaidroja VID, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona lielākais nodokļu maksātājs SIA Circle K Latvia pēc nodokļos samaksātās summas vienlaikus ir arī valstī lielākais nodokļu maksātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Kučinskis: Steidzami nepieciešams plāns īres dzīvokļu celtniecībai

LETA, 30.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Steidzami ir nepieciešamas plāns īres dzīvokļu celtniecībai, ceturtdien tikšanās laikā ar Cēsu novada domes pārstāvjiem uzsvēris Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Premjera birojā aģentūru LETA informēja, ka vizītes laikā Kučinskis tikās ar Cēsu domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu (V) un pašvaldības deputātiem, lai diskutētu par pašvaldībai un valstij kopumā aktuāliem jautājumiem.

Sarunas laikā tika aktualizēts gan Cēsu pašvaldībai, gan Latvijai kopumā būtisks jautājums - nepieciešamība attīstīt jaunu īres dzīvokļu tirgu. Kučinskis norādīja, ka īres dzīvokļu celtniecība ir svarīgs jautājums, kas jārisina, lai valsts tautsaimniecība attīstītos, lai cilvēki dzīvotu reģionos, arī tie, kuri atgriežas no darba gaitām ārvalstīs.

«Jau tuvākajā laikā ir nepieciešams konkrēts plāns, atbilstoši kuram notiktu īres dzīvokļu celtniecība, un šis process tiktu efektīvi finansēts,» uzsvēra Kučinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Trīs receptes nodokļu ieņēmumu palielināšanai

Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis, Kārlis Vilerts, Ludmila Fadejeva, 03.12.2019

1. attēls. Darbaspēka nodokļu ieņēmumi (2017) un darbaspēka nodokļu slogs (2018) OECD sastāvā esošajās ES dalībvalstīs

Avots: Eurostat un OECD

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskutējot par veidiem, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā, nedrīkst aizmirst, ka nodokļi nodrošina lauvas tiesu no valsts budžeta ieņēmumiem un ir nozīmīgākais finansējuma avots valdības izdevumiem, tai skaitā pabalstiem un citiem sociālās aizsardzības instrumentiem.

Jo vairāk pieejamo līdzekļu valsts budžetā, jo lielāku atbalstu var sniegt sociāli mazāk aizsargātajiem. Ne velti valstīs, kurās nodokļu ieņēmumi ir salīdzinoši augsti, arī ienākumu nevienlīdzība un nabadzība ir caurmērā zemāka. Tā kā nodokļu ieņēmumi Latvijā ir ievērojami mazāki nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), augstie ienākumu nevienlīdzības un nabadzības rādītāji nešķiet tik pārsteidzoši. Drīzāk rodas jautājums – kāpēc nodokļu ieņēmumi Latvijā ir tik zemi un kā to var mainīt? Par to arī šajā rakstā.

Zemi ieņēmumi ≠ zems nodokļu slogs

Zemi nodokļu ieņēmumi nebūt nenozīmē, ka arī nodokļu slogs Latvijā ir zems. Gluži pretēji – par vidējās algas saņēmēju Latvijā nodokļos tiek samaksāts vairāk nekā lielā daļā ES dalībvalstu. Līdz ar to radusies visai savdabīga situācija, ka vairākās ES dalībvalstīs, neskatoties uz zemāku darbaspēka nodokļu slogu, ir lielāki nodokļu ieņēmumi nekā Latvijā (1. attēls).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais SSE Riga (Stockholm School of Economics in Riga) «Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs» uzrāda satraucošu tendenci, proti, pieaugot ekonomikai Latvijā turpina pieaugt arī ēnu ekonomika, informē indeksa veidotāji.

Ēnu ekonomika Latvijā 2018. gadā sasniedz 24,2% no IKP, kas ir pieaugums par 2,2% salīdzinājumā ar 2017. gadu.

Ēnu ekonomikas apjoms 2018. gadā Lietuvā ir 18,7% un Igaunijā 16,7% no IKP. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pieaudzis par 0,5%, bet Igaunijā samazinājies par 1,5%.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem, visās trīs Baltijas valstīs nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2018. gadā (līdzīgi kā 2017. gadā) ir «aplokšņu» algas, kas Latvijā veido 43.5% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 54,5% un 43,2%. Vidējā algas daļa (%), ko uzņēmēji slēpj no valsts 2018. gadā ir relatīvi līdzīga Lietuvā un Igaunijā (attiecīgi 15,5% un 16,7%), bet izteikti lielāka Latvijā (21,5%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VK: VID iedzīvotājiem nav laicīgi atmaksājis nodokļu pārmaksu 23,6 miljonu apmērā

Rūta Lapiņa, 03.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Revīzijā par Saimnieciskā gada pārskatu Valsts kontrole (VK) atklājusi trūkumus gan aktīvu un ieguldījumu uzskaitē pašvaldībās, gan normatīvo aktu regulējumā, gan arī valsts iestāžu darbībā, pildot to pamatfunkcijas. Tostarp VK norāda uz četriem aspektiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbībā, kas norāda uz trūkumiem vienlīdzīgas un godprātīgas attieksmes nodrošināšanā pret iedzīvotājiem.

Pirmkārt, VK revīzijā ir konstatējusi, ka VID 2016. gadā nav savlaicīgi atmaksājis pārmaksātos nodokļus 23, 6 milj. EUR apmērā. Kavējot likumā noteikto atmaksas termiņu, VID nodokļu maksātājiem atmaksājamo summu nepalielināja ar nokavējuma naudu kopumā 30 tūkst. EUR apmērā.

Otrkārt, VK ir secinājusi, ka tiesību akti viennozīmīgi nenosaka, kādā termiņā pēc fiziskās personas nāves ir dzēšamas nodokļu pārmaksas. Tāpēc pastāv iespēja, ka VID ir dzēsis nodokļu pārmaksas mirušām personām laikā, kad uz nodokļu pārmaksu vēl bija tiesīgi pieteikties mantinieki. Pērn VID dzēsa gandrīz 300 personu, kuras mirušas 2015. gadā, nodokļu pārmaksas 44 tūkst. EUR apmērā. 2016. gadā 392 mirušo personu nodokļu pārmaksas ir 55 tūkst. EUR apmērā. Mantiniekiem ir tiesības šīs pārmaksas atgūt mantošanas procesā, taču mantinieki atbilstoši normatīvajiem aktiem nevar no VID iegūt informāciju par nodokļu pārmaksas apjomu. «Lai nodrošinātu vienlīdzīgu un godprātīgu attieksmi pret iedzīvotājiem, VID ir jābūt konsekventiem savā darbībā, gan iekasējot nodokļus, gan atmaksājot pārmaksātos nodokļus, kā arī samazinot administratīvo slogu. VID ir jārāda piemērs, ievērojot visas tās pašas prasības, kas jāizpilda ikvienam nodokļu maksātājam,» norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL) iesaka izstrādāt kvalitatīvu nodokļu reformas piedāvājumu un to piemērot sākt ar 2019.gada 1.janvāri, nevis ar 2018.gada 1.janvāri, otrdien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) žurnālistiem sacīja ĀIPL vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Viņa atgādināja, ka ārvalstu investori jau vairākus gadus norāda uz novecojušo Latvijas nodokļu sistēmu un nepieciešamību to mainīt. Tomēr, domājot par gaidāmo nodokļu reformu, ĀIPL dara bažīgu tas, kādā tempā un cik kvalitatīvi tiks sagatavotas likumu normas, lai reformu ieviestu.

«Patlaban koalīcijā spriež - pieņemt vai nepieņemt nodokļu politikas pamatnostādnes, bet darbs pie attiecīgu likumu grozījumiem vēl tikai gaidāms. Ārvalstu uzņēmējus biedē tas, ka ir pārāk maz laika, lai kvalitatīvi izstrādātu likumus,» sacīja Elksniņa-Zaščirinska.

Valdība nodokļu reformai ir izvirzījusi četrus galvenos mērķus - konkurētspēja, vienlīdzība, cīņa ar ēnu ekonomiku un taisnīgums. Skatoties no šo četru mērķu perspektīvas, Elksniņas-Zaščirinskas ieskatā nevienlīdzība un taisnīgums tiks nodrošināti, tomēr nav skaidras atbildes par to, kādā veidā nodokļu politika uzlabos konkurētspēju. Viņa atzina, ka patlaban pasaulē ir novērojama pozitīva ekonomikas izaugsmes tendence, kas nozīmē, ka tāda tā sagaidāma arī Latvijā, kas ir labs fons, lai Latvijā ieviestu nodokļu reformu. Tomēr pēc ekspertes domām, nodokļu politiku nevajadzētu skatīt atrauti no nodokļu administrēšanas uzlabošanas jautājuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kučinskis par Rimšēviča lietu: «Likmes uz šo lietu ir ļoti augstas.»

LETA, 21.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Premjers pilnībā paļaujas uz KNAB un Ģenerālprokuratūru, kas uzsver, ka kukuļņemšanas lietai pret Latvijas Bankas vadītāju ir pamats.

Premjers Māris Kučinskis (ZZS) pilnībā paļaujas uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un Ģenerālprokuratūru, kas uzsver, ka kukuļņemšanas lietai pret Latvijas Bankas vadītāju Ilmāru Rimšēviču ir pamats un tā tiks novesta līdz tiesai.

Man ir uzticība Latvijas drošības iestādēm, šorīt telekanālā LNT paziņoja politiķis un piebilda: «Likmes uz šo lietu ir ļoti augstas.»

Kučinskis atkārtoti aicināja nodalīt kā savstarpēji nesaistītus vairākus aktuālos procesus, proti, KNAB izteiktajām apsūdzībām Rimšēvičam par kukuļņemšanu nav nekāda sakara ar pašlaik Latvijā strādājošām bankām un līdz ar to šis process nekādi nav saistīts ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas («FinCEN») paziņojumiem par pārkāpumiem «ABLV Bank» un šīs bankas vadības iespējami veiktu kukuļdošanu šo pārkāpumu piesegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviācijas nozare Latvijā 2019. gadā piedzīvojusi strauju izaugsmi, būtiski palielinoties gan lidostu, gan aviokompāniju apkalpoto pasažieru skaitam, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) apkopotie dati.

Īpaši veiksmīgs pagājušais gads bijis divām lielākajām Latvijā reģistrētajām aviokompānijām "airBaltic" un "SmartLynx Airlines", kuru pasažieru skaita pieaugums ir bijis vairāk nekā 20%, pērn kopā pārvadājot vairāk nekā 8,6 miljonus pasažieru. 2018. gadā abas kompānijas kopā pārvadāja vairāk nekā 7,1 miljonus pasažieru, informē CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

"airBaltic" 2019. gadā savā maršrutu tīklā pārvadāja 5 049 317 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, kad lidsabiedrība pārvadāja 4 135 711 pasažieri. No tiem 4 483 102 pasažieri pērn, bet 3 782 026 gadu iepriekš pārvadāti no Latvijas starptautiskajam lidostām.

Savukārt "SmartLynx Airlines" pagājušajā gadā pārvadāja 3,6 miljonus pasažieru, bet vēl gadu iepriekš - 3 miljonus pasažierus, par piektdaļu palielinot pārvadāto pasažieru skaitu. No starptautiskās lidostas "Rīga" "SmartLynx Airlines" pērn pārvadājis 83 896 pasažierus, kas ir par 22,19% vairāk nekā 2018. gadā, kad aviokompānija pārvadāja 68 661 pasažieri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Latvenergo koncerna ieņēmumi sasniedza 878 milj. eiro, kas ir par 5 % mazāk nekā 2017. gadā, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt EBITDA ir samazinājusies par 41 % un ir 321,6 milj. eiro. 2018. gadā koncerna peļņa ir 76,0 milj. eiro. Rezultātus ietekmēja par 44 % mazāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES) zemākas ūdens pieteces dēļ, kā arī AS «Latvenergo» lēmums pieteikties vienreizējai kompensācijai, atsakoties turpmāk saņemt 75 % no ikgadējiem elektriskās jaudas maksājumiem TEC un tādējādi nodrošinot OIK samazināšanas iespējas.

2018. gadā elektroenerģijas tirgu ietekmēja sausie un karstie laikapstākļi Eiropā, kas izraisīja negaidītu elektroenerģijas cenu kāpumu. Šajos apstākļos koncerns efektīvi izmantoja savu diversificēto ražotņu priekšrocības, AS «Latvenergo» termoelektrocentrālēs saražojot lielāko elektroenerģijas daudzumu kopš 1990. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Darba samaksai augot, jūtami pieaug darba spēka nodokļu ieņēmumi

Finanšu ministrija, 28.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads sācies ar ievērojamu pieaugumu darba spēka nodokļu ieņēmumos. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), sociālās apdrošināšanas iemaksu un veikto norēķinu par solidaritātes nodokli ieņēmumi šā gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri, palielinājās par 38,2 miljoniem eiro jeb 12,6% (tai skaitā 6,2 miljoni eiro veselības finansēšanai).

Ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi šā gada janvārī bija par 34,1 miljons eiro jeb 43,0% lielāki nekā pērn janvārī, kas iezīmē, galvenokārt, Kohēzijas politikas ES fondu projektu īstenošanas aktivizēšanos. Kopējo ieņēmumu palielinājums sekmēja konsolidētā kopbudžeta pārpalikuma kāpumu janvārī līdz 172,8 miljoniem eiro, kas ir par 51 miljonu eiro vairāk nekā 2017. gada janvārī.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi janvārī bija 879,8 miljoni eiro, par 83,1 miljonu eiro jeb 10,4% lielāki nekā pērn janvārī. Tostarp kopbudžeta nodokļu ieņēmumi palielinājās par 45,0 miljoniem eiro jeb 6,9%, tomēr tie bija mazāki nekā budžetā plānots. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns janvārī tika izpildīts par 98,8% un ieņēmumi bija par 8,5 miljoniem eiro mazāki nekā plānots. Labi pildījušies IIN ieņēmumi (6,4 miljoni eiro jeb 4,6% virs plāna) un sociālās apdrošināšanas iemaksas (2,3 miljoni eiro jeb 1,3% virs plāna), ko sekmēja ienākumus saņēmušo darba ņēmēju skaita pieaugums un darba samaksas kāpums valstī. Jāizceļ IIN ieņēmumu palielinājums mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības nozarēs, kā arī operāciju ar nekustamo īpašumu nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Swedbank ekonomiste: Šobrīd varētu nebūt piemērotākais brīdis jaunai nodokļu reformai

LETA, 12.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd varētu nebūt piemērotākais brīdis jaunai nodokļu reformai, ņemot vērā, ka līdz gada beigām laika ir atlicis maz un enerģija jānovirza Covid-19 krīzes risināšanai, atzina "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.

"Ņemot vērā šā gada notikumus, iespējams, ka labākais risinājums būtu nedaudz nogaidīt. Ilgākās diskusijās varētu atrast labākos risinājumus un iespējas nodokļu reformai. Skaidrs, ka šobrīd visi ir aizņemti gan ar krīzes menedžēšanu, gan jauno Eiropas Savienības fondu naudas ieplūdi un sadali, līdz ar to darbu, ko šobrīd darīt, ir ļoti daudz. Arī neskaidrība par nākotni ir ļoti liela. Tādēļ, iespējams, saprātīgāk būtu uz kādu laiku atlikt nodokļu izmaiņas," sacīja Zorgenfreija.

Viņa arī pauda viedokli, ka Covid-19 krīze ir izgaismojusi problēmas Latvijas nodokļu sistēmā, tostarp to, ka ir iespēja optimizēt nodokļus.

"Mēs maksājam nodokļus par sociālo aizsardzību un virkni publisko pakalpojumu. Krīzes laikā viens no šādiem atbalsta veidiem bija īpašā valsts palīdzība krīzes vairāk skartajiem. Virknei uzņēmumu un iedzīvotāju nebija iespējams nodrošināt nozīmīgu valsts palīdzību, jo iepriekš nomaksāto nodokļu apmērs bija pārāk mazs vai nu ēnu ekonomikas dēļ, vai alternatīvo nodokļu režīmu izmantošanas dēļ. Savukārt citi uzņēmēji jutās savā ziņā apkrāpti, ka palīdzību saņēma arī tie, kas pilnvērtīgi valsts maka pildīšanā nebija piedalījušies. Ir gūta mācība, ka ir nepieciešama nodokļu sistēmas sakārtošana," teica Zorgenfreija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eiropas Komisija būtiski paaugstina Latvijas izaugsmes prognozes

Lelde Petrāne, 09.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ir atjaunojusi un šodien publicējusi Eiropas Savienības (ES) un tās dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, ekonomiskās izaugsmes un fiskālo rādītāju prognozes. Salīdzinājumā ar maijā publiskotajām prognozēm jaunākajās EK prognozēs Latvijas ekonomiskā izaugsme šim gadam tikusi būtiski paaugstināta - par 1 procentpunktu jeb līdz 4,2%. Nākamajam gadam izaugsmes prognoze nav mainīta un ir saglabāta 3,5% līmenī, savukārt 2019.gadam EK Latvijai paredz 3,2% lielu IKP pieaugumu, informē Finanšu ministrija.

Spēcīgo ekonomikas izaugsmi šogad nosaka vairāki faktori, tajā skaitā strauji augošais iekšējais patēriņš, noturīgais ārējais pieprasījums, kā arī būtiska investīciju aktivitātes atjaunošanās, savās prognozēs norāda EK. Arī vidējā termiņā šiem faktoriem būs liela nozīme ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā, lai arī 2018.gadā ES fondu investīciju plūsmas kļūs mērenākas, kas noteikts kopējo ieguldījumu bruto pamatkapitālā izaugsmes tempu normalizēšanos. Saskaņā ar EK prognozēm investīcijas Latvijā šogad palielināsies par 17,8% un par 5,5% un 4% attiecīgi 2018. un 2019.gadā. Savukārt privātā patēriņa pieauguma izmaiņu dinamika nebūs tik krasa - šogad privātais patēriņš kāps par 4,3%, par 4% nākamgad un par 3,9% 2019.gadā. EK atzīmē, ka papildus citiem faktoriem nākamajā gadā patēriņu pozitīvi ietekmēs nodokļu reformas īstenošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visaugstākais nodokļu parādnieku īpatsvars - mēbeļu ražošanā un sabiedriskajā ēdināšanā

Monta Glumane, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru