Nodokļi

Kučinskis: Situācija janvārī var būt nekontrolējama, tāpēc bija jāapstādina sociālo iemaksu izmaiņas

LETA, 08.12.2016

Jaunākais izdevums

Ņemot vērā, ka no nākamā gada 1.janvāra būtu liela neziņa par jauno situāciju ar minimālajām sociālajām iemaksām, kādam bija jāuzņemas atbildība un tās jāapstādina, šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Šādu lēmumu viņš pieņēmis, analizējot, kāda situācija varētu iestāties no nākamā gada, kad iedzīvotājiem būtu neziņa par to vai viņiem būs darbs, vai uz nodokļa rēķina tiks samazināta alga. «Saprotot, ka situācija janvārī var būt pilnīgi nekontrolējama, kādam bija jāuzņemas atbildība to pateikt. Tāpēc arī vakar nācu klajā ar priekšlikumu koalīcijai, ka tā ir jāapstādina,» skaidroja Kučinskis. Viņa ieskatā, nevar ieviest izmaiņas, nezinot, kā realitātē tas tiks īstenots.

Tāpat neesot normāli, ka nepārtraukti tika papildināts izņēmumu saraksts ar mērķa grupām, uz kurām jaunais regulējums neattieksies.

Savukārt no jaunā gada ir jāsāk darbs no jauna, veidojot jaunu sistēmu. «No jaunā gada sākam darbu no gala un uzņemos visu atbildību par šo,» noteica premjers. Viņš arī apņēmies situāciju līdz pirmdienai izskaidrot koalīcijas partneriem.

Lēmums par izmaiņu apturēšanu pieņemts, pēdējās divas nedēļas pavadot ar darba devēju un darba ņēmēju organizācijām un pašvaldībām. «Iet uz situāciju, kāda būtu 1.janvārī, es vienkārši nevaru,» teica Kučinskis.

Saistībā ar vakar pieņemto lēmumu Kučinskis arī izplatījis paziņojumu, kurā skaidro, ka regulējums ar sociālo iemaksu ieviešanu tika izstrādāts un pieņemts iepriekšējās valdības laikā 2015.gadā, paredzot, ka tas stājas spēkā 2017.gadā. Lai gan tā pamatā bijis cēls mērķis, tuvojoties tā ieviešanai, radās arvien vairāk jautājumu, uz kuriem skaidru atbildi nav spējušas sniegt ne Finanšu ministrija, ne arī Labklājības ministrija. Papildinot normatīvo regulējumu, tas kļuvis grūti administrējams, zaudējis savu sākotnējo jēgu un vairs nav taisnīgs.

Tāpēc premjers vakar nācis klajā ar piedāvājumu apturēt obligātās sociālās iemaksas, tostarp mikrouzņēmumiem, un noteikt, ka mikrouzņēmumu nodoklis būs nevis pašreizējie 9% plus sociālās iemaksas, bet 15%. "Ja koalīcija un Saeimas deputāti piekritīs manam piedāvājumam, uzņēmumi, tāpat kā līdz šim, veiks sociālās iemaksas tikai par reāli aprēķināto darbinieku algu, bet mikrouzņēmumi maksās 15% apgrozījuma nodokli," skaidro Kučinskis.

Kā ziņots, pašlaik koalīcijai piedāvāts attiekties no minimālajām sociālajām iemaksām, bet tā vietā palielināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi līdz 15%. Šodien koalīcijas sanāksmē politiķi šo piedāvājumu izvērtējuši, bet nākamnedēļ spriedīs par iespējamu likuma redakciju.

Tomēr Vienotība pagaidām nepauž atbalstu ierosinājumam nākamgad atteikties no ieceres par minimālām sociālām iemaksām un līdz 15% palielināt mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) likmi.

Vienotības priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns žurnālistiem sacīja, ka frakcijas sēdē, kuru apmeklēja arī Kučinskis, bija desmitiem jautājumu par jauno normu. Smiltēns arī uzskaitīja šos jautājumus - ietekme uz nākamā gada budžetu, darbinieku sociālais nodrošinājums u.c. Piemēram, Kučinskis esot teicis, ka ietekmes uz budžetu nebūšot, tomēr uzņēmējiem šādas izmaiņas būšot izdevīgākas, klāstīja Smiltēns, piebilstot, ka tas «nelīmējas kopā».

papildināta 6. un 7.rindkopa

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kučinskis: Nodokļu reforma netiks bremzēta, neatkarīgi no dažādiem uzskatiem

LETA, 28.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Netaisos bremzēt nodokļu reformu tikai tādēļ, ka katrai pusei ir dažāda attieksme, šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš norādīja, ka novērtē uzņēmēju organizāciju pienesumu reformu veidošanas procesā, un, tikai kopīgi, ieklausoties vienam otrā, būs iespējams nonākt līdz «finišam». Viņš uzskata, ka uzņēmēju organizāciju iebildumi nav viennozīmīgi vērtējami un patiesība vienmēr ir kaut kur pa vidu.

Lai gan dzirdami iebildumi, pēc premjera domām reformas ieguvumi ir visnotaļ lieli, kaut gan varbūt nav tādi, kādus tos bija iedomājušies uzņēmēji. Kučinskis sacīja, ka iepriekš izstrādātais modelis apdraudēja visas tās iestādes, kas tiek finansētas no valsts budžeta.

«Uzskatu, ka vienošanās ar uzņēmējiem joprojām ir spēkā. Nepieņemu nekādus pārmetumus, jo šajā pašā vienošanās par kopīgu darbu ir ieraksts, ka ejam uz to, lai ieņēmumi no nodokļiem iekšzemes kopproduktā (IKP) būtu 32% vai 33%. Tikmēr pirmais piedāvājums, ko izstrādāja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Banka paredzēja 28% no IKP,» uzsvēra Kučinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no valdības prioritātēm ir tautsaimniecības attīstība, un šī mērķa sasniegšanā būtiska nozīme ir jaunajai nodokļu reformai, kurai jāsāk darboties 2018.gada 1.janvārī, aģentūrai LETA sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Kučinskis nodokļu reformas nepieciešamību pamatoja ar to, ka Latvijā patlaban ir vērojams ekonomikas pieaugums - par to liecina gan makroekonomiskie rādītāji, gan arī iekasētie nodokļi. Tomēr attīstības tempa palielināšanai Latvijai ir nepieciešama vienkārša, atraktīva un ilglaicīga nodokļu sistēma - instruments, kas stimulētu vietējos uzņēmumus ieguldīt savā attīstībā un rosinātu ārvalstu investoru interesi.

Mums vajadzīgi jauni uzņēmumi un labi apmaksātas darbavietas. Jauna nodokļu sistēma mums ir nepieciešama, lai sasniegtu valdības izvirzīto mērķi par 5% ekonomikas pieaugumu gadā, uzsvēra premjers.

Kā vēl vienu iemeslu reformai viņš minēja nepieciešamību mazināt sociālo nevienlīdzību. Tas nozīmē ienākumu izlīdzināšanu starp mazo un lielo algu saņēmējiem. "Te svarīgs instruments ir ar nodokļiem neapliekamā minimuma būtiska paaugstināšana, jo līdz ar tā ieviešanu zemu un vidēju algu saņēmēju ienākumi pieaugs. Vēl divi būtiski virzieni sociālas nevienlīdzības izskaušanā ir tā saukto aplokšņu algu saņēmēju legalizēšana un arī progresīvās iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieviešana. Par progresivitāti vēl būs debates, bet tai noteikti ir jābūt," uzskata Kučinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kučinskis par Rimšēviča lietu: «Likmes uz šo lietu ir ļoti augstas.»

LETA, 21.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Premjers pilnībā paļaujas uz KNAB un Ģenerālprokuratūru, kas uzsver, ka kukuļņemšanas lietai pret Latvijas Bankas vadītāju ir pamats.

Premjers Māris Kučinskis (ZZS) pilnībā paļaujas uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un Ģenerālprokuratūru, kas uzsver, ka kukuļņemšanas lietai pret Latvijas Bankas vadītāju Ilmāru Rimšēviču ir pamats un tā tiks novesta līdz tiesai.

Man ir uzticība Latvijas drošības iestādēm, šorīt telekanālā LNT paziņoja politiķis un piebilda: «Likmes uz šo lietu ir ļoti augstas.»

Kučinskis atkārtoti aicināja nodalīt kā savstarpēji nesaistītus vairākus aktuālos procesus, proti, KNAB izteiktajām apsūdzībām Rimšēvičam par kukuļņemšanu nav nekāda sakara ar pašlaik Latvijā strādājošām bankām un līdz ar to šis process nekādi nav saistīts ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas («FinCEN») paziņojumiem par pārkāpumiem «ABLV Bank» un šīs bankas vadības iespējami veiktu kukuļdošanu šo pārkāpumu piesegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Jāpēta direktīvas un jārēķinās ar resursiem

Kristīne Stepiņa, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, ir svarīgi, lai sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiktu veiktas Latvijā; uzņēmēji gaida vienkāršāku, caurspīdīgāku un prognozējamāku procesu

Parasti darba ņēmējs ir sociāli apdrošināts tajā valstī, kurā strādā, taču, nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, viņš var palikt sociāli apdrošināts valstī, kurā dzīvo. Lai nodrošinātu to, ka robežu šķērsojošie darba ņēmēji turpinātu saglabāt uzkrātās sociālās apdrošināšanas tiesības un vienlaikus būtu sociāli apdrošināti vienā valstī, Latvija kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) īsteno sociālās drošības shēmu koordināciju starp ES/EEZ dalībvalstīm un Šveici. Īstenošanas instrumenti ir regulas, kurās ietvertie nosacījumi balstās uz četriem pamatprincipiem - vienlaikus persona var tikt apdrošināta vienā dalībvalstī; vienlīdzīga attieksme; apdrošināšanas periodu summēšana; pensiju un pabalstu eksports. Sociālās drošības jomā patlaban ir spēkā arī vairāki starpvalstu līgumi. Tādi ir noslēgti ar Ukrainu, Kanādu, Baltkrieviju, Krieviju un Austrāliju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija un Igaunija ir paveikušas virkni kopīgu darbu, tomēr darāmā vēl ir daudz, otrdien atklājot pirmo Latvijas un Igaunijas valdību kopīgo sanāksmi, kas veltīta abu valstu simtgadei, uzsvēra Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Uzrunājot abu valstu ministrus, Kučinskis norādīja, ka Latviju un Igauniju vieno kopīgi paveiktais, tomēr šīs dienas sēdē abām valstīm jāvienojas par turpmāk kopīgi darāmajiem darbiem.

Premjers piebilda, ka daudz ir paveikts Latvijas un Igaunijas reģionālajā sadarbībā, nodrošinot abu valstu iedzīvotājiem iespēju bez problēmām pārvietoties pāri robežām. Tajā pašā laikā Kučinskis rosināja domāt par veselības un izglītības pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu pierobežā.

Pēc Kučinska teiktā, abu valstu ministri šodien arī apspriedīs jautājumus, kas saistīti ar transporta nozari un reģionālajiem projektiem. Viņš pauda atzinīgu vārdus par dzelzceļa projektu «Rail Baltica», kas no plānošanas fāzes ir pārgājis projektēšanas fāzē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Statistikas skaitļi liecina, ka Latvija strauji aug - mēs vairāk ražojam un eksportējam, mēs vairāk nopelnām un vairāk tērējam, mēs tuvojamies savam mērķim - Eiropas Savienības vidējam dzīves līmenim, Jaungada uzrunā paziņoja aizejošais Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Politiķis atzina, ka turpat līdzās vairojas izaugsmes ēna un nevienlīdzība. «Spožie statistikas dati nekādi nespēj iepriecināt tos, kuri savu katra mēneša budžetu mēra vien dažos simtos eiro. Tomēr Latvijas budžeta iespējas ir tādas, kādas tās ir, jo iespējas palielināt minimālo algu, pensijas un pabalstus dos tikai Latvijas ekonomikas izaugsme. Cita ceļa brīvai valstij nav. Mums jau reizēm ļoti gribas ticēt absurdiem solījumiem, tomēr budžeta skaitļus piemānīt nevar,» pauda premjerministrs.

Kučinskis pauda gandarījumu par sāktajām reformām izglītībā un veselības aprūpē, kurām «ieslēgt atpakaļgaitu vairs neizdosies». «Jā, daudzas lietas ir palikušas nepabeigtas, bet pamati ir iebūvēti stingri, jo izglītībai un veselības aprūpei jābūt pieejamai un, galvenais, kvalitatīvai,» uzsvēra Ministru prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Kučinskis: Steidzami nepieciešams plāns īres dzīvokļu celtniecībai

LETA, 30.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Steidzami ir nepieciešamas plāns īres dzīvokļu celtniecībai, ceturtdien tikšanās laikā ar Cēsu novada domes pārstāvjiem uzsvēris Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Premjera birojā aģentūru LETA informēja, ka vizītes laikā Kučinskis tikās ar Cēsu domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu (V) un pašvaldības deputātiem, lai diskutētu par pašvaldībai un valstij kopumā aktuāliem jautājumiem.

Sarunas laikā tika aktualizēts gan Cēsu pašvaldībai, gan Latvijai kopumā būtisks jautājums - nepieciešamība attīstīt jaunu īres dzīvokļu tirgu. Kučinskis norādīja, ka īres dzīvokļu celtniecība ir svarīgs jautājums, kas jārisina, lai valsts tautsaimniecība attīstītos, lai cilvēki dzīvotu reģionos, arī tie, kuri atgriežas no darba gaitām ārvalstīs.

«Jau tuvākajā laikā ir nepieciešams konkrēts plāns, atbilstoši kuram notiktu īres dzīvokļu celtniecība, un šis process tiktu efektīvi finansēts,» uzsvēra Kučinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kučinskis: Latvija ir viena no labākajām vietām, kur attīstīt biznesu

Zane Atlāce - Bistere, 26.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir viena no labākajām vietām, kur attīstīt biznesu, atklājot Latvijas un Polijas biznesa forumu Varšavā ceturtdien sacīja Latvijas premjers Māris Kučinksis.

Viņš norādījis, ka pēdējos trīs gados ir daudz paveikts, lai stiprinātu valsts konkurētspēju - 2014.gadā Latvija pievienojās Eirozonai, 2015.gadā tika sekmīgi novadīta pirmo prezidentūra Eiropas Savienībā, pagājušajā gadā Latvija kļuva par OECD dalībvalsti, savukārt nesen publiskotajā reprezentatīvajā Doing Business reitingā Latvija pacēlusies uz augsto 14.vietu, informē M.Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Uzrunājot klātesošos, M.Kučinskis norādīja, ka globālā ekonomikas transformācijas procesā arvien svarīgāku lomu ieņem pakalpojumi, jo īpaši tādi, kas pat šobrīd vēl nav radušies - un tas vistiešāk ir saistīts ar tehnoloģisko un datu atvērtības revolūciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Valdība un pašvaldības panāk vienošanos saglabāt pašreizējo IIN sadalījumu

LETA, 03.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien panāca vienošanos ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) arī nākamgad saglabāt pašreizējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) proporciju - 80% par labu pašvaldībām un 20% valsts budžetā.

LPS gan ikgadējā domstarpību un vienošanās protokolā lūdza paredzēt izmainīt IIN proporciju, paredzot, ka pašvaldību budžetā tiek ieskaitīts 81% no IIN. Tomēr valdība pret proporcijas pārdali iebilda.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis gan bilda, ka pašvaldības varētu piekrist saglabāt pašreizējo situāciju, ja protokolā tiek iekļauta atruna, ka gadījumā, ja tiek pieņemti lēmumi, kas ietekmē pašvaldību budžeta bāzi vai izdevumus, tad tiek kompensēti negatīvie fiskālie efekti. Pret to iebilda Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), skaidrojot, ka tas var novest pie absurdām situācijām, kad kompensēšana notiek automātiski, par to nediskutējot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stājas spēkā vairākas izmaiņas nodokļu jomā, kuras skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus, saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un izmaksātājus, un akcīzes nodokļa maksātājus, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Tostarp no 1.jūlija tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās obligātās iemaksas). Ja darbinieka alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021.gadā - 500 eiro mēnesī, attiecīgi 1500 eiro ceturksnī), darba devējam no saviem līdzekļiem būs jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu).

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam, un paziņos par šīm iemaksām Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

No 1.jūlija no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku darba algām turpmāk ir jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā, proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Kučinskis: ABLV Bank pašlikvidāciju paredzēts saskaņot arī ar ASV institūcijām

LETA, 05.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«ABLV Bank» pašlikvidāciju paredzēts saskaņot arī ar ASV institūcijām, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Uz jautājumu, vai ASV neiebilst pret «ABLV Bank» plānu pašlikvidēties, Kučinskis norādīja, ka Latvija ir solījusi bankas pašlikvidāciju saskaņot ar ASV institūcijām. «Mēs esam solījuši, ka process tiks kaut kādā ziņā saskaņots, lai mūsu sabiedrotajiem būtu drošības sajūta,» viņš teica.

Vienlaikus Kučinskis uzsvēra, ka lēmums par bankas pašlikvidāciju ir jāpieņem Latvijai, jo Latvijai būs arī jāatbild par tā īstenošanu. «Mums ir sava likumdošana, mums ir jāpieņem savi lēmumi, jo jebkurā gadījumā jāatbild būs mums - būs jāatbild valdībai, būs jāatbild pašiem [bankas pašlikvidācijas procesa] īstenotājiem,» sacīja premjers.

Pēters Putniņš par ABLV Bank: «Tāda klasiska pašlikvidācijas procesa te nebūs»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu beidzies bez rezultāta

LETA, 12.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludinātais konkurss uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu ir beidzies bez rezultāta, šorīt Latvijas televīzijas raidījumā Rīta panorāma paziņoja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Neviens no konkursa otrajā kārtā izraudzītajiem četriem pretendentiem nav bijis piemērots, lai virzītu konkursa trešajai kārtai, līdz ar to konkursa komisija atzinusi, ka konkurss beidzies bez rezultāta.

Patlaban ir panākta vienošanās turpmāko divu nedēļu laikā meklēt cilvēku no iekšējām struktūrām bez konkursa, turklāt finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS) esot padomā vairāki pretendenti. Kolīdz viņa atgriezīsies no Briseles, ministre ķeršoties klāt pie šī jautājuma risināšanas, informēja Kučinskis.

Viņaprāt, konkursu nav vērts izsludināt, jo tas atkal var beigties bez rezultāta. Tāpēc vispirms mēģinās uzrunāt cilvēkus, kas strādā valsts pārvaldē un tādā gadījumā iespējams vienoties par pārcelšanu. «Ja risinājums būs neveiksmīgs, meklēsim citus variantus,» noteica Kučinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp potenciālajiem pašlaik valstij piederošās aviokompānijas «airBaltic» investoriem ir kāds investīciju fonds, bet nav globālās aviokompānijas, šorīt LTV «Rīta panorāmā» atzina premjers Māris Kučinskis (ZZS).

Kučinskis uzsvēra, ka starp palikušajiem sarunu partneriem, kas esot vairāki, neesot «eksotiskās valstis». Savukārt ar globālajām aviokompānijām sarunas nav beigušās veiksmīgi, un šādu investīciju gadījumā vispār būtu jautājums, kāpēc viņi varētu gribēt pirkt «airBaltic», proti, vai viņi nepirktu konkurentu ar mērķi, lai atvēlētu tam mazas filiāles lomu.

Pēc premjera vārdiem, investora meklējumos valdības galvenais uzstādījums ir nodrošināt Rīgu kā aviācijas bāzi ilgtermiņā un skatīties, lai «airBaltic» varētu paplašināties.

Kučinskis pats gribētu, lai arī pēc investora piesaistes «airBaltic» varētu saukt par nacionālo aviokompāniju, bet par valstij paliekošo kompānijas daļu vēl būšot jāspriež, analizējot konsultantu piedāvājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektoram mēnesī vajadzētu pelnīt vismaz tikpat daudz, cik nopelna analoģiska dienesta vadītājs Igaunijā, un šī summa ir 5800 eiro, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.

Viņš minēja, ka tieši neadekvātais atalgojums, kāds patlaban pienākas VID ģenerāldirektoram, varētu būt viens no iemesliem, kāpēc konkurss uz šo amatu beidzās bez rezultāta.

Krieviņš pastāstīja, ka augusta vidū noslēgsies pētījums par atalgojuma atšķirībām privātajā un valsts sektorā. Viņš pieļāva, ka pēc iepazīšanās ar šī pētījuma rezultātiem varētu tikt izveidoti kādi izņēmumi attiecībā uz atalgojumu VID, bet par to vēl būšot jādiskutē. «Protams, mana preference būtu atrisināt atalgojuma jautājumu visā valsts pārvaldē kopumā,» sacīja Valsts kancelejas vadītājs.

Jautāts, kādu tieši atalgojumu viņa ieskatā vajadzētu saņemt VID ģenerāldirektoram, Krieviņš atbildēja, ka «tas minimums, uz ko mums vajadzētu iziet, ir Igaunijas Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora atalgojums, kas ir 5800 eiro mēnesī».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Koalīcija vienojusies par valsts veselības apdrošināšanas modeli; par finansējuma avotiem spriedīs līdz 1.aprīlim

LETA, 10.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības koalīcija šodien tomēr vienojās par valsts kontrolētu veselības apdrošināšanas modeli, bet vēl līdz 1.aprīlim paredzēts spriest par konkrētiem papildu finansējuma avotiem.

To šodien pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Vienošanās nosaka, ka veselības aprūpes finansēšanas modelis neparedzēs tā atdošanu privātajiem apdrošinātājiem. Kučinskis skaidroja, ka veselības aprūpes finansēšanas modelis paredzēs papildu līdzekļu ieguldīšanu veselības aprūpes sistēmā.

Šodien pieņemtais lēmums paredz atbalstīt valsts finansētu veselības apdrošināšanas modeli attiecībā uz pašreizējo pakalpojumu grozu un iedzīvotājiem neuzlikt papildu maksājumu, aģentūrai LETA skaidroja Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars. Koalīcijas partneri šodien vienojās par redakcionālām izmaiņām veselības ministres Andas Čakšas piedāvātajā pirmajā veselības finansēšanas modelī, bet tajā netikšot veiktas izmaiņas pēc būtības. Īstenojamā modeļa juridisko formulējumu paredzēts precizēt līdz rītdienas valdības sēdei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Premjers vēlas Ušakova atkāpšanos, bet ar Rīgas domes atlaišanas likumprojektu nesteigsies

LETA, 18.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan aizejošās valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS) uzskata, ka Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam (S) būtu jāatkāpjas no amata, tomēr viņš nesteigsies Ministru kabineta darba kārtībā iekļaut Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, kamēr to nebūs kārtīgi izvērtējuši juristi.

Šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» Kučinskis sacīja, ka vēl nav iepazinies ar visiem VARAM sagatavotā likumprojekta atzinumiem un guvis pārliecību, ka normatīvā akta projekts ir tiesisks un likumīgs. «Mēs šeit nerunājam par ministru vai amatpersonu, kurai ir politiska atbildība. Mēs runājam par sabiedrības ievēlētu pašvaldību. Tādā veidā - ar politiskiem lēmumiem, ar kongresa lēmumiem - vismaz vēl kādi četri, pieci, seši būtu atbrīvojami. Varbūt, ka mana valdība ir pēdējā, kura ievēro tiesiskumu, bet mēs to ievērosim,» norādīja Kučinskis.

Viņš apliecināja, ka VARAM sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu neiekļaus Ministru kabineta sēdes darba kārtībā, iekams nebūs saņēmis nepārprotamus juristu atzinumus, ka šis likumprojekts ir tiesisks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kučinskis: Latvijas mērķis ir atjaunot finanšu reputāciju un atgūt norēķinus ASV dolāros

LETA, 13.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mērķis ir atjaunot starptautiski iedragāto finanšu reputāciju un atgūt norēķinus ASV dolāros, tāpēc arī «ABLV bankas» pašlikvidācijas procesam valsts ir pievērsusi pastiprinātu uzmanību, šorīt intervijā telekanālā LNT sacīja premjers Māris Kučinskis (ZZS).

Politiķis uzsvēra, ka ASV paziņojumi par «ABLV banku» pamatīgi satricināja Latvijas finanšu sistēmu, no kā vēl ilgi būs grūti atgūties. Šādos apstākļos salīdzinoši ilgi vilkusies «ABLV bankas» pašlikvidācijas procesa saskaņošana, kur bijis vajadzīgs nodrošināt valsts kontroles procesu.

Tā kā valsts mērķis ir atgūt ASV dolāru norēķinus, tad par procesu padziļināta informācija sniegta ASV pusei, piemēram, pagājušajā nedēļā tiekoties ar ASV finanšu ministrijas sekretāra vietnieku pretterorisma jautājumos Maršalu Bilingsliju.

Bankas pašlikvidācija būtu ļoti vienkāršs process - banka pati pieņem lēmumu un mēs neliekamies ne zinis, bet mūsu interesēs ir pieskatīt procesu, situāciju skaidroja premjers un atzina, ka pašlikvidāciju starptautiski uztver skeptiski. Kučinskis solīja, ka valsts pārbaudīšot visus naudas pārskaitījumus no «ABLV bankas» tās likvidācijas procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ES līderi: Jāiegulda liels darbs, lai nākotnē stiprinātu savienību

Žanete Hāka, 30.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valstu līderi 28. un 29.jūnijā notikušajā Eiropadomē Briselē, kurā piedalījās arī Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis, izvērtēja situāciju Eiropā, kas izveidojusies pēc Lielbritānijā notikušā referenduma, kur iedzīvotāju vairākums izteica vēlmi redzēt Apvienoto Karalisti ārpus ES, informē premjerministra preses sekretārs Andrejs Vaivars.

ES valstu līderi pauda nožēlu par referenduma rezultātiem, norādot, ka ir jāiegulda liels darbs, lai nākotnē stiprinātu ES, kā arī atrastu labāko modeli turpmākajai ES un Lielbritānijas sadarbībai.

Tiek pieļauta iespēja, ka sarunās starp 27 ES valstīm un Lielbritāniju tiks panākta vienošanās par labu kādam no pašreizējiem sešiem modeļiem, kādi pastāv starp ES un valstīm, kas neatrodas šajā valstu savienībā. Tāpat tiek pieļauts, ka pārrunu rezultātā tiks izveidots pavisam jauns modelis starp ES un Lielbritāniju.

Eiropadomes darba laikā M.Kučinskis uzsvēra, ka Latvijas valdība darīs visu iespējamo, lai aizstāvētu savas nacionālās, Latvijas valstspiederīgo Lielbritānijā un ES dalībvalstu kopējās, intereses. Ministru prezidents atgādināja, ka Lielbritānijā šobrīd dzīvo vairāki tūkstoši Latvijas valstspiederīgo un valstij ir svarīgs šo cilvēku turpmākais liktenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Joprojām strīda dēļ par kapitācijas naudu valdība ar ģimenes ārstiem vienošanos nepanāk

LETA, 12.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, tiekoties veselības ministrei Andai Čakšai, Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) prezidentei Sarmītei Veidei, vienošanās par streika pārtraukšanu netika panākta.

Kā trešdien žurnālistiem norādīja Kučinskis, puses joprojām nevar vienoties par kapitācijas naudas palielināšanu, tāpēc šis jautājums rīt tiks nodots Veselības nozares stratēģiskajai padomei. Saistība ar kapitācijas naudu palielināšanu tikšanās laikā tika izskatīti vairāki kompromisi, tomēr šī jautājuma risināšana vēl atvērta rītdienai, piebilda Kučinskis.

Gan Čakša, gan Kučinskis neatbalsta kapitācijas naudas palielināšanu, tomēr puses spējušas vienoties par visām pārējām ģimenes ārstu prasībām, tostarp nolemts uz laiku atlikt jautājumu par manipulāciju tarifu pārskatīšanu.

Kučinskis arī norādīja, ka proporcionālais mediķu darba algas pieaugums, kas paredzēts veselības aprūpes sistēmas reformā, neapmierina ģimenes ārstus, tāpēc tikšanās laikā tās dalībnieki atgriezās pie sarunas par kapitācijas naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Premjers: Nestādos priekšā, kā pēc tik nopietnām apsūdzībām Rimšēvičs varētu turpināt mierīgi strādāt LB

LETA, 19.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ministru prezidents atzina, ka ir zināma krīze ar LB vadību.

Premjers Māris Kučinskis (ZZS) nevar iedomāties, ka Latvijas Bankas (LB) vadītājs Ilmārs Rimšēvičs pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktās aizturēšanas varētu vienkārši no rīta ierasties darbā un turpināt strādāt.

Kučinskis LTV «Rīta panorāmā» apsūdzības Rimšēvičam novērtēja kā ļoti nopietnas. Politiķis pieļāva, ka Rimšēvičam varētu tikt piemērots drošības līdzeklis, kas varētu neļaut turpināt vadīt LB.

Ministru prezidents atzina, ka ir zināma krīze ar LB vadību, tomēr centrālā banka arī bez prezidenta esot kompetenta un spējīga strādāt.

Taujāts, vai viņam vēl pirms aizturēšanas bija sniegta kāda informācija par gaidāmo, Kučinskis sacīja, ka KNAB šādos gadījumos, protams, pirms tam dod kādu ziņu, bet valdības vadītājs nevar iejaukties. Viņš esot ticis informēts, jo premjers tomēr veicot zināmu KNAB pārraudzību un «nav tā, ka par biroja darbībām nebūtu zināms nevienam šajā valstī».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo dienu nesaskaņas nav mazinājušas Valsts vides dienesta vadītājas Ingas Koļegovas vēlmi vadīt Valsts ieņēmumu dienestu (VID).

Lūgta komentēt pēdējo dienu laikā izskanējušo informāciju, Koļegova sacīja, ka no politiskajām cīņām neko nesaprot, jo ir ierēdne, kas dara savu darbu.

Savukārt taujāta, vai joprojām gatava uzņemties VID vadīšanu, viņa sacīja - «kamēr neesmu teikusi neko citu, spēkā ir tas, ko esmu jau iepriekš sacījusi». Viņa arī apliecināja, ka gatava strādāt, savukārt, ja kaut kas mainīsies, viņa ir gatava to arī paziņot.

«Bet nav pamata neko mainīt,» sacīja Koļegova, kura gan atzina, ka ir nogurusi no taisnošanās.

Kā ziņots, Vienotības iebildumu dēļ valdība otrdien uz nedēļu atlika Koļegovas apstiprināšanu VID ģenerāldirektora amatā. Koļegovas kandidatūru VID vadītāja amatā atbalstīja Zaļo un zemnieku savienība un nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Prezidents: Jautājums par investoru piesaisti airBaltic jāskata kompleksi

LETA, 25.10.2017

Valsts prezidents Raimonds Vējonis (no kreisās) un Ministru prezidents Māris Kučinskis

Foto: Edijs Pālens/ LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jautājums par investoru piesaisti «airBaltic» jāskata kompleksi, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Komentējot to, ka «airBaltic» investora piesaistē tiek izskatīti konkrēti piedāvājumi un nav izslēgta arī visu valstij piederošo daļu atsavināšana, Vējonis vērsa uzmanību, ka uzņēmums nav neprivatizējamu uzņēmumu sarakstā un šāda opcija nav izslēgta. Tomēr, pēc viņa domām, jautājums ir jāskata kompleksi - kāds piedāvājums ir investoram un vai valsts ir gatava šādiem vai citādiem piedāvājumiem piekrist.

Vējonis sacīja, ka valdībā jau sen tika pieņemti lēmumi par investora piesaisti un pašlaik notiek diskusijas, lai izvērtētu izteiktos priekšlikumus. Tas, kāds būs rezultāts, ir atkarīgs no piedāvājumiem un no tā, ko un kā ir gatava darīt valdība, viņš norādīja. «Tas ir valdības lēmums un mums ir jāgaida, ko tā nolems,» sacīja Valsts prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, Zviedrijas koncerns «Telia» tikai baidīja ar aiziešanu no Latvijas, ja netiks apvienoti telekomunikāciju uzņēmumi SIA «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) un SIA «Lattelecom», bet katrā ziņā valdība ir gatava sadarboties ar «Telia», lai abus uzņēmumus attīstītu, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Premjers atzina, ka valdības lēmums neapvienot LMT un «Lattelecom» viņam nebija pārsteigums, jo arī šāds scenārijs tika izskatīts. Tajā pašā laikā Kučinskis pauda gandarījumu, ka ir turējis solījumu un valdība sniegusi atbildi «Telia».

Pēc Ministru prezidenta teiktā, ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (V) ir dotas pilnvaras turpināt sarunas ar «Telia» par LMT un «Lattelecom» nākotni, kā arī pārvaldību un investīciju projektu īstenošanu.

«Nav noslēpums, ka gaidot šī procesa rezultātu, bija atlikti uzņēmumu padomes lēmumi par investīciju veikšanu,» skaidroja premjers un piebilda, ka bez papildus investcijām abu uzņēmumu sakaru attīstībā tos sagaida stagnācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kučinskis: AB dambis vairs netiek izskatīts kā akustiskās koncertzāles atrašanās vieta

LETA, 01.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AB dambis vairs netiek izskatīts kā akustiskās koncertzāles atrašanās vieta, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Premjers atzina, ka iepriekšējam plānam būvēt akustisko koncertzāli uz AB dambja ir vairāki trūkumi, piemēram, atrašanās vieta, pieejamība un lielās izmaksas, kas aplēstas virs 100 miljoniem eiro.

«Valdība šodien lēma palielināt akustiskās koncertzāles projekta ambīcijas un neizvēlēties pieticīgu projektu, bet projekta ietvaros līdz ar koncertzāli attīstīt lielāku publiskās un privātās partnerības projektu. Neformāli ir runāts par šāda projekta īstenošanu Skanstes rajonā, tomēr nekas netraucē izvēlēties citu vietu un citus nosacījumus,» uzsvēra Kučinskis.

Akustiskās koncertzāles projektu plānots īstenot ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu programmā, kas paredz degradētu teritoriju sakārtošanu. Tomēr premjers piebilda, ka degradēta teritorija ir nosacīts apzīmējums, jo minētās ES fondu programmas izpratnē degradēta teritorija var būt jebkura teritorija pilsētas ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru