Pasaulē

ES līderi: Jāiegulda liels darbs, lai nākotnē stiprinātu savienību

Žanete Hāka, 30.06.2016

Jaunākais izdevums

Eiropas Savienības (ES) valstu līderi 28. un 29.jūnijā notikušajā Eiropadomē Briselē, kurā piedalījās arī Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis, izvērtēja situāciju Eiropā, kas izveidojusies pēc Lielbritānijā notikušā referenduma, kur iedzīvotāju vairākums izteica vēlmi redzēt Apvienoto Karalisti ārpus ES, informē premjerministra preses sekretārs Andrejs Vaivars.

ES valstu līderi pauda nožēlu par referenduma rezultātiem, norādot, ka ir jāiegulda liels darbs, lai nākotnē stiprinātu ES, kā arī atrastu labāko modeli turpmākajai ES un Lielbritānijas sadarbībai.

Tiek pieļauta iespēja, ka sarunās starp 27 ES valstīm un Lielbritāniju tiks panākta vienošanās par labu kādam no pašreizējiem sešiem modeļiem, kādi pastāv starp ES un valstīm, kas neatrodas šajā valstu savienībā. Tāpat tiek pieļauts, ka pārrunu rezultātā tiks izveidots pavisam jauns modelis starp ES un Lielbritāniju.

Eiropadomes darba laikā M.Kučinskis uzsvēra, ka Latvijas valdība darīs visu iespējamo, lai aizstāvētu savas nacionālās, Latvijas valstspiederīgo Lielbritānijā un ES dalībvalstu kopējās, intereses. Ministru prezidents atgādināja, ka Lielbritānijā šobrīd dzīvo vairāki tūkstoši Latvijas valstspiederīgo un valstij ir svarīgs šo cilvēku turpmākais liktenis.

M.Kučinskis saņēma Lielbritānijas premjerministra Deivida Kamerona apliecinājumu, ka iestāsies par Latvijas, kā arī Polijas un Rumānijas pilsoņu, kuri uzturas Lielbritānijā, drošību un nepieļaus viņu diskrimināciju.

Latvija arī turpmāk atbalstīs ES integrācijas procesā sasniegto, uzsvērs ES vienotību un solidaritāti. Galvenais uzsvars tālākajās diskusijās tiks likts uz pasākumiem un idejām, kas atjauno sabiedrības atbalstu un pilsoņu uzticēšanos ES, veicina ES drošību, kā arī sociālekonomisko attīstību un globālo konkurētspēju.

Jau ziņots, ka Ministru prezidents Māris Kučinskis 28. un 29.jūnijā piedalījās Eiropadomes darbā Briselē, kurā ES valstu līderi plāno pievērsties jautājumiem par Apvienotās Karalistes referenduma rezultātiem, migrāciju un ārējām attiecībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Meja: Lielbritānijā dzīvojošajiem ES pilsoņiem nav pamata bažām par savu nākotni

LETA, 14.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas gaidāmā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) palielinājusi finanšu grūtībās nonākušo Latvijas pilsoņu interesi par bankrota procedūru Lielbritānijā. Tur šis process ir ievērojami lētāks un vienkāršāks, kā arī ļauj dzēst parādsaistības Latvijā, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Dzīvojot Lielbritānijā, latviešu emigranti spēj gada laikā pilnībā atbrīvoties no parādiem Latvijā. Tiek dzēsti patēriņa kredīti, apjomīgi komunālo pakalpojumu parādi, desmitos un simtos tūkstošos eiro mērāmi hipotekārie kredīti. To, ka bankrota procesa sākšana Lielbritānijā attiecas arī uz parādiem Latvijā, paredz ES regula par pārrobežu maksātnespēju.

Anglijas pilsētā Mančestrā bāzētais parādu konsultāciju birojs Insolbaltika līdz šim palīdzējis 117 latviešiem.

«60 000-130 000 eiro - šī ir vidējā kredīta summa, ko latvieši ar bankrotu dzēš. Pēdējā laikā ir arī nekustamo īpašumu darboņi no Latvijas, kas lūguši konsultēt viņus uzsākt bankrotu, lai atbrīvotos no ievērojami lielākām parādsaistībām - diviem līdz trīs miljoniem eiro,» stāstīja Insolbaltika kvalificētais parādu konsultants Andrejs Smoļenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā beidzās Brexit pārejas periods, un Lielbritānija ir pilnībā izstājusies no Eiropas Savienības, kas nesis izmaiņas virknē jomu, tai skaitā arī apdrošināšanā.

Daudzos apdrošināšanas veidos tiek norādīta polises darbības teritorija, standarta situācijā tā ir Latvija vai Eiropas Savienība. Tādēļ gadījumos, ja notiek ceļošana uz Lielbritāniju, sadarbība ar šo valsti, biznesa vai cita veida kontakti, kas var skart apdrošināšanas polisē iekļautos riska segumus, ir vērts pārliecināties, kāda ir polises darbības teritorija un vai tā attiecas arī uz Lielbritāniju - valsti ārpus ES, atgādina Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Primāri uzmanība jāpievērš KASKO, kravas, civiltiesiskās atbildības, nelaimes gadījumu, ceļojumu u.c. apdrošināšanas polisēm.

Arī pēc izstāšanās no ES Lielbritānija paliek Zaļās kartes sistēmas dalībvalsts, kurā iekļaujas arī Latvijas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas sistēma jeb OCTA. Tādējādi Latvijas OCTA polišu īpašnieki, izraisot negadījumu Lielbritānijā, saņems OCTA polises aizsardzību, un Latvijas apdrošinātāji izmaksās atlīdzības cietušajiem Lielbritānijā. Tāpat Lielbritānijā ir derīgas arī Zaļās kartes, ja transportlīdzeklim nav OCTA standartlīguma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Igaunija ar e-rezidenta statusu cer piesaistīt akadēmisko un uzņēmējdarbības aprindu pārstāvjus no Lielbritānijas

LETA, 18.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunija vēlas piesaistīt Lielbritānijā bāzētus akadēmisko un uzņēmējdarbības aprindu pārstāvjus kļūt par Igaunijas elektroniskā rezidenta statusa saņēmējiem, tādējādi iegūstot cerības arī pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) turpināt saņemt piekļuvi ES finansējumam un tirgiem, otrdien vēsta laikraksts Financial Times (FT).

Esam dzirdējuši no akadēmisko aprindu pārstāvjiem Lielbritānijā, kas bažījas par potenciālo Breksita ietekmi, bet kā risinājumu saskata elektroniskā rezidenta statusa saņemšanu, sacījis Igaunijas elektronisko rezidentu programmas vadītājs Kaspars Korjuss.

Izmantojot elektroniskā rezidenta statusu, Igaunijā reģistrēts "virtuālais institūts" ļautu viņiem turpināt strādāt Lielbritānijā, bet arī saglabāt klātbūtni darbā ES akadēmiskajā vidē," viņš klāstīja un piebilda, ka šādā situācijā būtu iespējams arī pieteikties ES finansējumam.

Lielbritānijas finanšu tehnoloģiju kompānijas varētu būt īpaši ieinteresētas noskaidrot Igaunijas elektroniskā rezidenta statusa sniegtās iespējas, norādīja Korjuss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Cietā Brexit gadījumā VID prognozē pārslodzi atsevišķās Latvijas muitas zonās

Db.lv, 25.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neregulēta jeb bezvienošanās Brexit gadījumā Valsts Ieņēmumu dienests prognozē pārslodzi Latvijas muitas zonās, kurās obligāti visiem preču ievedējiem būs jādeklarē katra pa sauszemi ievestā kravas vienība no Lielbritānijas. VID pagaidām vēl arī nav izdevies tā dēļ papildināt muitnieku skaitu par vismaz 45 cilvēkiem, svētdien vēstīja LNT Ziņas.

VID Muitas pārvaldes E-muitas daļas vadītāja vietniece Irēna Knoka pieļauj, ka, iespējams, daļa komercsūtījumu pārvadātāju paši atteiksies no Lielbitānijas kā tirgus. Brexit dēļ valstij kļūstot par trešo valsti, preču ievešana Eiropas Savienībā būs pārāk apgrūtinoša: «Tā kā līdz šim darīja, ka busiņš pa taisno veda uz mājām laimīgajam saņēmējam paciņas, tā vairs nevarēs. Precei ir jābūt atmuitotai, un tikai tad var nodot saņēmējam tieši rokās.»

Atmuitošana nozīmē, ka pēc ierašanās Latvijā būs jābrauc uz VID muitas punktu kādā no Latvijas pilsētām, un tur par katru sīkpaku jātaisa deklerācija. Blēdīties nevarēšot, jo jau sākotnēji pēc Lamanša šauruma šķērsošanas un ierašanās, piemēram, Francijā, tiks atvērta muitas procedūra un jāsniedz finansiāls galvojums par visu kravas vērtību. Tranzītprocedūra jānoslēdz Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastiprinoties migrantu vēlmei kļūt «neredzamiem», latviešu valoda Lielbritānijā izskan aizvien retāk, veicot pētījumu, secinājis Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

M. Kaprāns 2018.gada sākumā uzsāka pētījumu «Gaidot Brexit: Baltijas migranti Lielbritānijā: adaptācijas stratēģijas un nākotnes scenāriji», kura ietvaros pētnieks tikās ar vairāk nekā 3000 respondentiem - migrantiem Lielbritānijā no Latvijas un Lietuvas, lai noskaidrotu, kā Lielbritānijas iespējamā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) varētu ietekmēt latviešu dzīvi.

Latvieši vidū valdot sajūta, ka Lielbritānija ir ekonomiski atkarīga no migrantu darbaspēka. Cilvēki jūtas nepieciešami un apzinās, ka tikpat, cik viņi paļaujas uz Lielbritānijas ekonomisko situāciju, tās pilsoņi paļaujas uz migrantiem.

Pētījuma dati liecina, ka 48% latviešu un 57% lietuviešu neatbalsta Lielbritānijas izstāšanos no ES, 44% Latvijas un 48% Lietuvas valstspiederīgo sagaida, ka Brexit varētu veicināt negatīvas sekas viņu ikdienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatoties uz Lielbritānijas mocībām ar Brexit procesu, ir viegli pakļauties schadenfreude sajūtām, tā sakot, – ja jau mēs jums tā nepatīkam, tad izbaudiet savas problēmas. Jo tiešām, ņemot vērā gaidāmās ekonomiskās grūtības un, vēl jo vairāk, nepieciešamību atrast veiksmīgu sadarbības modeli Ziemeļīrijā un Skotijā, grūti iedomāties, kā no tā var iznākt kas Lielbritānijai veiksmīgs.

Tomēr var gan. Ir iespēja, ka galu galā briti uz Brexit raudzīsies kā uz pozitīvu veiksmes stāstu. Kā tas ir iespējams? Šajā rakstā mēģināšu iezīmēt šādu scenāriju.

Ja nu šajā neskaidrībām pilnajā procesā ir kas skaidrs, tad tas ir fakts, ka ekonomiski Lielbritānija zaudēs. Gandrīz visu ekonomistu lietotie Lielbritānijas izstāšanās ekonomisko seku novērtējuma modeļi prognozē negatīvu ietekmi uzreiz pēc Brexit. Var skeptiski vērtēt ekonomistu modeļus, tomēr grūti iebilst šo vērtējumu pamatā esošai loģikai: kompānijas, kas pašlaik strādā Lielbritānijā, rēķinās ar netraucētu tirdzniecību vienotajā Eiropas Savienības (ES) tirgū. Ļoti lielai daļai uzņēmumu pieeja ES tirgum ir stratēģijas stūrakmens. Uzņēmumi cietīs un noteikti pārskatīs savus investīciju un nodarbinātības plānus par sliktu Lielbritānijai. Tāpēc vismaz īstermiņā Brexit nozīmē neizbēgamu triecienu tautsaimniecībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada viesstrādniekus Lielbritānijā sagaida būtiski stingrākas prasības, intervijā TV3 atgādināja Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Kīts Šenons.

Vēstnieks uzsvēra, ka no 1.janvāra Latvijas pilsoņi vairs nedrīkstēs vienkārši ierasties Lielbritānijā un tur meklēt darbu. Darbs būs jāatrod vēl pirms ierašanās Lielbritānijā, tostarp jāaizpilda dažāda dokumentācija un jāpierāda angļu valodas zināšanas.

Iekārtojoties darbā, būs jāsamaksā arī veselības aprūpes nodeva - 624 mārciņas gadā, kas dos iespēju piekļūt Lielbritānijas veselības aprūpes sistēmai.

Savukārt vaicāts, vai no jauna atbraukušajiem būs piekļuve sociālajiem pabalstiem un pašvaldību mājokļiem, Šenons atzina, ka lielākā daļa pabalstu kļūs pieejami tikai pēc tam, kad cilvēki Lielbritānijā būs nostrādājuši vismaz piecus gadus.

Kā uzsvēra Šenons, lai dotos strādāt uz Lielbritāniju, vairs nederēs līgumi ar darbā iekārtošanās aģentūrām, bet gan cilvēkam būs nepieciešams līgums tieši ar darba devēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja pirmdien uzrunā parlamentam iecerējusi teikt, ka pēc vienošanās par nosacījumiem, ar kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (ES), sarunās par «Breksitu» radusies jauna optimisma noskaņa.

Jau vēstīts, ka piektdien tika panākta vienošanās visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos: par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.

Papildināta - Panākta vienošanās par Breksita nosacījumiem

ES un Lielbritānija panākušas vienošanos par «šķiršanās rēķina» summu

Meja sacīs, ka šī vienošanās prasījusi kompromisus no abām pusēm, un norādīs, ka vēl nekas nav beidzies, liecina premjeres runas teksts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Maksājumu kompāniju klienti no Brexit necietīs

Žanete Hāka, 12.04.2019

Maksājumu kompānijas, kam licence sākotnēji izsniegta Lielbritānijā, nodrošinoties smagākajam Brexit scenārijam, aktīvi reģistrē licences citās ES valstīs.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) nākotnē ietekmēs arī finanšu tehnoloģiju kompānijas, kas nodrošina maksājumus starp dažādu valstu klientiem

Taču maksājumu iestādes rēķinās ar abiem iespējamiem potenciālajiem Brexit scenārijiem, tādēļ nodrošinājušās, lai klienti neizjustu izstāšanos ne finansiālā, ne pārskaitījumu ērtības ziņā.

Ceturtā daļa

Patlaban aizvien nav skaidra Brexit norise, un miglā tīta līdz ar to ir arī ārpusbanku maksājumu sistēmu darbība nākotnē un tas, kā izstāšanās ietekmēs šo kompāniju klientus. Pērnā gada augustā Lielbritānijas valdība izteicās, ka, ja notiks Brexit bez vienošanās, tad daļa maksājumu var sadārdzināties un to apstrāde kļūt ilgāka nekā līdz šim. Jāatzīmē, ka nebanku maksājumu kompānijas Eiropā kļūst aizvien iecienītākas, jo klienta reģistrācijas process ir ātrāks, arī komisijas maksas pārskaitījumiem starp valstīm nereti ir daudz lētākas nekā bankām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānija Apple paaugstinājusi klepjdatoru un galddatoru cenas Lielbritānijā par simtiem mārciņu, ziņo BBC.

Ceturtdien kompānija nāca klajā ar jauniem Macbook Pro klēpjdatoriem, kuru cenas ir līdzīgas kā ASV (pēc valūtas konvertēšanas un Lielbritānijas PVN pievienošanas).

Taču kompānija arī paaugstinājusi tās senāku datorproduktu cenas par simtiem mārciņu.

Analītiķi uzskata, ka patērētājiem Lielbritānijā jārēķinās ar tālāku cenu kāpumu.

Piemēram, Apple vislētākais klēpjdators Macbook Air tagad maksā 949 mārciņas, iepriekšējā cena - 849 mārciņas. Mac Pro galddators tagad maksā 2999 mārciņas, iepriekš 2499 mārciņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija aicinājusi Eiropas Savienību (ES) atvieglot jūras produktu importu, jo ierobežojumi kaitē Lielbritānijas ekonomikai.

"Eiropas Komisijai nav zinātniska vai tehniska pamatojuma, lai aizliegtu importēt dzīvus divvārstu moluskus no B kategorijas ūdeņiem," ziņu aģentūrai DPA norādījusi Lielbritānijas Vides, pārtikas un lauku jautājumu departamenta (DEFRA) preses pārstāve.

"Tas jau ietekmē uzņēmumus un kaitē tirgiem abās kanāla pusēs," viņa piebildusi.

Saskaņā ar ES klasifikāciju A kategorijas ūdeņi ir vistīrākie. Tīrības ziņā tiem seko B kategorijas ūdeņi.

Saskaņā ar ES noteikumiem moluski no A kategorijas ūdeņiem var tikt importēti ES bez iepriekšējas attīrīšanas. Taču lielākā daļa britu ūdeņu iekļauta B kategorijā.

ES aizliedz importēt B kategorijas ūdeņos iegūtus zināmus vēžveidīgos no Lielbritānijas un citām valstīm, kas nav ES dalībvalstis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropadome pēc vairāku stundu ilgas sēdes izlēmusi piedāvāt Lielbritānijai divus izstāšanās termiņus, informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš skaidroja, ka Eiropadome piekritusi Brexit pagarinājumam, tam nosakot divus termiņus. Viens no termiņiem ir 22.maijs - šajā datumā Lielbritānija no Eiropas Savienības (ES) varēs izstāties gadījumā, ja nākamajā nedēļā Lielbritānijas Parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos.

Šāds termiņš nepieciešams, lai Lielbritānijā varētu tikt veikti nepieciešamie likumu grozījumi, lai varētu īstenot panākto vienošanos.

Savukārt gadījumā, ja Lielbritānijas Parlaments tomēr nenobalsos par vienošanos, tad tai tiks piedāvāts cits izstāšanās termiņš - 12.aprīlis, skaidroja Kariņš. «Sagaidām, ka līdz tam laikam Lielbritānija vērsīsies pie Padomes ar piedāvājumu vai redzējumu, kā virzīties uz priekšu,» teica premjerministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Labāk palikt ES, bet ne par katru cenu

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 23.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Lielbritānija tomēr nolems izstāties no Eiropas Savienības (ES), lielāki zaudējumi gaidāmi britu, nevis ES pusē

Lai gan Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons ir panācis vienošanos, kas ļauj šai valstij palikt ES, ja vien 23. jūnija referendumā briti nelems savādāk, pilnīgi droši to vēl prognozēt nevar.

Apmaiņā pret šo vienošanos briti ir saņēmuši tiesības ierobežot sociālos pabalstus viesstrādniekiem no citām ES dalībvalstīm. Tomēr ES pretinieku balsis Lielbritānijā joprojām ir gana skaļas, ieskaitot Londonas mēru Borisu Džonsonu.

Ņemot vērā, ka Lielbritānija ir valsts ar ilgstošām demokrātijas tradīcijām un arī tās ekonomikas pienesums Eiropas līmenī nav nebūtisks, Lielbritānijas izstāšanās, protams, kaut kādā mērā vājinātu ES. Tomēr briti būtu lielāki zaudētāji. Neskatoties uz to, ka briti joprojām kavējas savas paputējušās impērijas sapņos, par lielvaru Lielbritāniju var dēvēt vairs tikai no militāro spēku viedokļa, ekonomiski tā labākajā gadījumā atbilst vidusmēra spēlētājam. Ķīna un Indija ar savām ekonomikām jau ir apdzinušas kādreizējo koloniālo lielvaru, pārskatāmā laikā tai, visticamāk, garām aiztrauksies arī Brazīlija un Indonēzija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada otrajā pusē arī Lielbritānijā rezidējošie Latvijas pilsoņi varēs sākt pieteikties uz pastāvīgo statusu (settled status). Pēc Brexit jeb izstāšanās no Eiropas Savienības 2019. gada pavasarī tas būs nepieciešams dzīvei valstī līdz šim ierastajās tiesiskajās attiecībās, ko bauda ES pilsoņi.

Faktiski tas nozīmēs pašreizējā tiesiskā statusa pārnešanu britu nacionālajā likumdošanā attiecībā uz tiem, kas no Latvijas un citām ES dalībvalstīm ir devušies strādāt, mācīties un dzīvot Apvienotajā Karalistē.

Pastāvīgā statusa iegūšanas procedūra tiks arī vienkāršota, un tiem Latvijas pilsoņiem, kam Lielbritānijā jau ir derīgs ilgstošas uzturēšanās (permanent resident) dokuments, tas pastāvīgā statusa dokumentā tiks pārformēts bez maksas. Tiek solīts, ka pārējiem tas neizmaksās vairāk par pases nokārtošanu. Atsaucoties uz Lielbritānijas parlamentārieti un premjerministres Terēzas Mejas pārstāvi investīciju jautājumos Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs Marku Prisku, tā saziņā ar DB raksta Latvijas-Lielbritānijas Tirdzniecības kamera.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eksperts: Nissan lēmums «nepārliecinās citus ieguldīt» Lielbritānijā

Lelde Petrāne, 02.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Japānas vadošajiem biznesa stratēģiem BBC paudis viedokli, ka investīcijas Lielbritānijā pēc Brexit balsojuma samazināsies.

Intervijā BBC Newsnight Keniči Ohmae (Kenichi Ohmae), komentējot neseno Japānas autobūves pārstāvja Nissan paziņojumu, kas attiecas uz ražošanu Sanderlendas rūpnīcā, uzsvēris, ka tas ir tikai viena uzņēmuma lēmums.

Kā vēstīts, Lielbritānija šā gada jūnijā nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības (Brexit). Pēc tā Nissan vadītājs Karloss Gosns brīdināja, ka Nissan apsver iespēju vairs neinvestēt Sanderlendas rūpnīcā. Taču oktobra beigās autoražotājs tomēr apstiprināja, ka gan jaunie Qashqai, gan X-Trail tiks ražoti Lielbritānijas rūpnīcā. Nissan vadītājs sacīja, ka valdības atbalsts un garantijas ļāva izlemt, ka divi jaunie modeļi tiks ražoti šajā valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Valmieras stikla šķiedra nolēmusi diversificēt uzņēmuma finansēšanas avotus un palielināt iesaisti kapitāla tirgos.

Lai stiprinātu uzņēmuma pamatkapitālu, kā arī finansētu ar kapitālizdevumiem saistītas norises uzņēmuma ražotnēs, AS Valmieras stikla šķiedra šī gada vidū plāno īstenot papildu akciju publisko piedāvājumu (follow-on public offering jeb FPO), biržā iekļaujot aptuveni 7,17 miljonus papildu akciju. Pirms tam gan vēl jāsaņem uzņēmuma pārvaldes institūciju un finanšu tirgus uzrauga piekrišana. Jaunās emisijas akcijas cena vēl nav izlemta. Šogad akcijas cena biržā Nasdaq Riga svārstījusies no 2,18 līdz 2,74 eiro.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Stefans Jūgels ir pārliecināts, ka uzņēmumam jau šogad izdosies atsākt darboties ar peļņu pretstatā ievērojamiem zaudējumiem pērn, tāpēc šis esot piemērots brīdis akciju papildu emisijai. Akciju kotāciju iecerēts pārcelt no Nasdaq Riga otrā saraksta uz oficiālo sarakstu, kas, S. Jūgela ieskatā, vairos akciju pievilcību investoru acīs, iespējams, piesaistot arī vietējo pensiju fondu uzmanību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta - Britu konservatīvie izcīna stabilu vairākumu

LETA--BBC/REUTERS/DPA, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona vadītie konservatīvie ceturtdien notikušajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās izcīnījuši pārliecinošu uzvaru, nodrošinot sev absolūto vairākumu un beidzot paverot ceļu Apvienotās Karalistes aiziešanai no Eiropas Savienības (ES).

Saskaņā ar gala rezultātiem pēc biļetenu saskaitīšanas visos 650 vēlēšanu apgabalos, toriji, kas kopumā ieguvuši aptuveni 43,6% balsu, izcīnījuši 365 mandātus, savu pārstāvniecību salīdzinājumā ar iepriekšējo parlamenta sasaukumu palielinot par 48 vietām.

Tikmēr lielākā opozīcijas partija - leiboristi - ar 32,2% balsu izcīnījuši tikai 203 vietas parlamenta apakšnamā, zaudējot 59 mandātus.

Savu pārstāvniecību izdevies ievērojami palielināt arī Skotu Nacionālajai partijai (SNP), kas izcīnījusi 48 no Skotijai atvēlētajām 59 vietām, papildus iegūstot 13 mandātus.

Savukārt liberāldemokrāti, kas iebilst pret izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), vienu mandātu zaudējuši, izcīnot tikai 11 vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tiešsaistes platformu uzvaras gājiens

Andžela Veselova, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore, 13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta attīstības pirmsākumos tiešsaistes veikali "dzīvoja" tikai savās vietnēs, taču pēdējos gados popularitāti ir ieguvušas arī lielās tiešsaistes platformas jeb marketplace. Būtiskākā atšķirība starp tiešsaistes platformām (marketplace) un tiešsaistes veikaliem (online shop) ir tā, ka pirmie ir tikai starpnieki starp pārdevēju un pircēju, bet otrie ir uzņēmumi, kuriem pašiem pieder veikali.

Tiešsaistes veikals ir uzņēmuma zīmola vizītkarte, bet tiešsaistes platforma - gatavs instrumentārijs jauna tirgus apguvei un klientu bāzes paplašināšanai.

Atšķirībā no interneta veikala, marketplace neko nepārdod, tikai nodrošina vietu tiešsaistes veikalu īpašniekiem. Marketplace īpašnieks saņem komisijas maksu (parasti 10 - 20% no pirkuma summas) un ieņēmumus no reklāmas.

Klasisko tiešsaistes platformu struktūru veido – preču katalogs; pircēju un pārdevēju reģistrācijas un autorizācijas bloks; klientu bloks; meklēšanas un statistikas pārvaldības programmatūra; apmaksas sistēma; atgriezeniskās saites moduļi; piegādātāju komunikācija ar klientiem un strīdu izšķiršana. Daži marketplace uztver kā optimizētu tiešsaistes platformu produktu un pakalpojumu nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eksperti: Visticamāk, Lielbritānija paliks Eiropas Savienībā

Žanete Hāka, 09.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visticamāk, Lielbritānija tomēr paliks Eiropas Savienībā (ES). Pēc referenduma Lielbritānijā 23.jūnijā būs vērojams pozitīvs atsitiens akciju cenās un Lielbritānijas mārciņas vērtībā, prognozē Swedbank Latvijā galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Pašlaik mārciņas kurss ir ap 0,785 par vienu eiro un tuvākā mēneša laikā, gaidot referendumu, tas varētu vēl nedaudz pavājināties. Swedbank ekonomisti prognozē, ka pēc referenduma mārciņas vērtība pieaugs līdz 0,75 un varētu svārstīties ap šo atzīmi gada otrajā pusē. Sagaidāms, ka Anglijas Banka sāks celt bāzes likmes 2017.gada pirmajā ceturksnī, uzskata eksperti.

Swedbank lēš Brexit varbūtību ap 40%. Financial Times Lielbritānijas iedzīvotāju interneta un telefona aptauju regulārs apkopojums rāda «palikt» nelielu pārsvaru par «izstāties» (attiecīgi 46% un 43%), bet šī starpība ir ļoti maza. 10% no iedzīvotājiem vēl nav izdomājuši, kā balsos (2016.gada 3.maija apkopojums). Dažādas aptaujas un aplēses vērtē Lielbritānijas izstāšanas iespējamību no 20% līdz 40%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Printful ieguldīs 4 miljonus eiro ražotņu izveidē Lielbritānijā un Polijā

Db.lv, 18.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Draugiem Group uzņēmums Printful turpina paplašināt savu darbību Eiropā, izveidojot vēl divus ražošanas centrus Lielbritānijā un Polijā.

Printful jaunie ražošanas centri atradīsies Birminghemas apkaimē, Vulverhemptonā (Lielbritānija) un Lodžā (Polija).

Šo centru kopējā platība būs gandrīz 20 000m2, un plānots, ka šīs ražotnes radīs vairāk nekā 100 jaunas darba vietas jau to pirmajā darbības gadā.

Līdz ar jauno ražotņu atvēršanu, Printful būs jau 10 ražošanas centri visā pasaulē. Šobrīd trīs no Printful ražotnēm atrodas Eiropā, divas Latvijā un viena Spānijā, kuras papildinās Lielbritānijas un Polijas ražotnes. Tiek plānots, ka jaunās ražotnes darbu uzsāks līdz šī gada beigām.

Sākotnēji uzņēmums plāno ieguldīt teju 2,5 miljonus eiro jaunajā ražotnē Lielbritānijā, kur būs iekārtas apģērbu apdrukai, šūšanai un vēlāk arī citiem Printful pakalpojumiem. Piegādes Lielbritānijā notiks divu dienu laikā, kas ir labs rādītājs, lai piesaistītu jaunus biznesa klientus, kuru mērķauditorija atrodas Apvienotajā Karalistē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Imigrācija Lielbritānijā sarukusi līdz zemākajam līmenim pēdējo sešu gadu laikā, liecina ceturtdien publiskotie valdības statistikas dati.

Šo samazinājumu pamatā izraisījis to Eiropas Savienības (ES) pilsoņu skaita kritums, kas ieceļo Lielbritānijā, lai strādātu.

Britu mediji vēsta, ka valstī ieceļojošo citu ES dalībvalstu pilsoņu skaits ir zemākais kopš 2003.gada, un to ES pilsoņu skaits, kas no Lielbritānijas izceļojuši ir par 48 000 lielāks par ieceļojušo skaitu.

"Imigrācija no ES ir mazinājusies kopš 2016.gada," kad notika referendums par izstāšanos no bloka, norāda Nacionālais statistikas birojs (ONS).

Kopš jūnija no Lielbritānijas izceļojis 151 000 ES pilsoņu, un tas ir augstākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā.

Tajā pašā laikā neto imigrācija no citām valstīm pēdējo sešu gadu laikā ir pamazām pieaugusi, jo arvien lielāks skaits ārpus ES esošo valstu pilsoņu ierodas Lielbritānijā, lai studētu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija trešdien nāca klajā ar jaunu imigrācijas sistēmu, kas izbeidz cilvēku brīvu kustību un nosaka prioritāti augsti kvalificētam darbaspēkam.

Šī sistēma ir paredzēta, lai nomainītu to, kuru Lielbritānija ievēroja kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts.

Lielbritānija 31.janvārī atstāja ES, kuras dalībvalsts tā bija 47 gadus, un vairs neievēros ES noteikumus, kad decembrī beigsies pēcbreksita pārejas periods.

"Mēs izbeidzam brīvu kustību, atgūstot mūsu robežu kontroli un ievērojot tautas prioritātes," otrdienas vakarā savā paziņojumā sacīja Lielbritānijas iekšlietu ministre Priti Patela.

Lielbritānijas robežu kontrole bija viens no jautājumiem, kas 2016.gada referendumā pamudināja vēlētājus nobalsot par izstāšanos no ES.

Valdības ierosinātā jaunā imigrācijas sistēma nosaka punktus par katru kvalifikāciju vai prasmi un paredz, ka katram viesstrādniekam jāiegūst vismaz 70 punkti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Džonsons: Ja tirdzniecības vienošanās ar ES netiks panākta līdz 15. oktobrim, sarunas turpināt nav jēgas

LETA, 07.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vienošanās par brīvo tirdzniecību ar Eiropas Savienību (ES) netiks panākta līdz 15. oktobrim, Lielbritānijas un ES sarunas turpināt nav jēgas, paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

"Jāpanāk vienošanās par brīvo tirdzniecību ar mūsu draugiem no Eiropas Savienības līdz Eiropadomes sanāksmei 15. oktobrī, ja [gribam], lai tā stājas spēkā līdz gada beigām," sacījis Džonsons, kura izteikumus izplatījusi Lielbritānijas premjera kanceleja. "Nav jēgas domāt par termiņu pēc tam. Ja mēs nespēsim vienoties līdz šim termiņam, tad es neredzu, ka starp mums būs brīvās tirdzniecības līgums, un mums abiem tas jāpieņem un jāvirzās uz priekšu," uzsvēris Lielbritānijas valdības vadītājs.

Arī Brisele iepriekš likusi saprast, ka vienošanās par tirdzniecību jāpanāk līdz 15. oktobrim, ņemot vērā laiku, kas nepieciešams tulkošanai un ratifikācijai. Džonsons sacījis, ka arī gadījumā, ja vienošanās ar ES netiks panākta, Lielbritānija "vareni uzplauks", pat ja savstarpējā tirdzniecība starp Lielbritāniju un ES notiks ar tādiem pašiem noteikumiem kā starp ES un Austrāliju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV sociālās komunikācijas gigants Facebook piektdien paziņoja, ka reklāmas ienākumus no lielākajiem britu klientiem turpmāk reģistrēs Lielbritānijā, nevis Īrijā, kur atrodas uzņēmuma Eiropas galvenā biroja mītne.

Tādējādi Facebook Lielbritānijā veiks lielākus nodokļu maksājumus.

«Pirmdien mēs sāksim informēt lielos Lielbritānijas klientus, ka no aprīļa sākuma viņi saņems rēķinus no Facebook UK un nevis no Facebook Ireland,» norāda uzņēmums.

«Tas nozīmēs, ka tirdzniecības apjoms Lielbritānijā, ko tieši guvusi mūsu Lielbritānijas komanda, tiks reģistrēts Lielbritānijā, nevis Īrijā. Tad Facebook UK reģistrēs ienākumus no šī pārdošanas apjoma,» vēsta kompānija.

Šāds paziņojums izskan laikā, kad lielā daļā Eiropas aizvien pieaug sabiedrības sašutums par lielo ASV tehnoloģijas uzņēmumu, tostarp Amazon, Facebook un Google panāktajām nodokļu norunām.

Komentāri

Pievienot komentāru