Citas ziņas

Kuģniecības pirmie pirkumi - Ventspils naftas uzņēmumi

, 17.12.2008

Jaunākais izdevums

AS Ventspils nafta padome ir apstiprinājusi uzņēmuma turpmākās attīstības stratēģijas maiņu un piekritusi apjomīga darījuma slēgšanai, kā rezultātā a/s Ventspils nafta tuvākajā nākotnē specializēsies ar tranzīta nozari saistītu aktīvu pārvaldē, atsakoties no holdinga darbības pārējās plaša spektra nozarēs, kurās līdz šim aktīvi īstenotās biznesa risku diversifikācijas rezultātā iesniedzās a/s Ventspils nafta koncerna uzņēmējdarbība.

Uzņēmuma publicētā informācija Rīgas Fondu biržā liecina, ka optimizējot un restrukturizējot a/s Ventspils nafta koncerna darbību, mātes uzņēmuma pārvaldē tiks saglabāti tikai ieguldījumi naftas un naftas produktu tranzīta un kuģošanas biznesa jomās. Līdz ar a/s Ventspils nafta padomes lēmumu nekustamo īpašumu, poligrāfijas un izdevējdarbības uzņēmumi vienotā paketē tiek pārdoti a/s Ventspils nafta asociētajai sabiedrībai a/s Latvijas kuģniecība, šā darījuma summai sasniedzot 82.7 miljonus latu. Darījuma rezultātā a/s Ventspils nafta peļņa sasniegs ap 40 miljonu latu.

A/s Ventspils nafta restrukturizācijas plāna īstenošanu nosaka globālie un vietējie makroekonomiskie rādītāji, kuru ietekme uz koncerna uzņēmumu darbības rezultātiem šobrīd un pārskatāmā nākotnē ir likusi mainīt gan visa koncerna, gan a/s Ventspils nafta mātes uzņēmuma turpmākās attīstības stratēģiju, lai nodrošinātu ieguldījumu nepieciešamo atdevi visu a/s Ventspils nafta akcionāru interesēs. Balstoties uz vietējo un starptautisko ekspertu un konsultantu ieteikumiem, par a/s Ventspils nafta stratēģiskās attīstības turpmāko virzienu definēta tranzīta nozare, kas ir uzņēmuma vēsturiskais pamatbizness.

Šāda stratēģija ļaus a/s Ventspils nafta pārliecinoši attīstīt vienas biznesa jomas segmentu, koncentrējoties uz tā izaugsmi uz pilnveidošanu, īpaši ņemot vērā iepriekšējo gadu desmitos mērāmo pieredzi un panākumus šajā jomā, kā arī starptautisko know-how, kas līdz ar starptautiska akcionāra piesaisti ir aktīvi apgūts tieši pēdējos gados. Tā rezultātā, atsakoties no a/s Ventspils nafta aktīviem ar tranzītbiznesa jomu nesaistītās nozarēs un pārdodot tos par Latvijas un starptautisku ekspertu akceptētu tirgus cenu, a/s Ventspils nafta akcionāri gūs ievērojamu peļņu, bet uzņēmuma ilgtermiņa aktīvi tiks aizstāti ar ātrākas likviditātes aktīviem. Tādējādi tiks panākts visa koncerna vērtības pieaugums, un a/s Ventspils nafta iegūs finanšu resursus tālākai jaunā stratēģiskās attīstības virziena attīstībai atbilstoši mērķiem, kurus noteiks uzņēmuma akcionāri.

Viens no a/s Ventspils nafta ieguldījumiem kopējās ekonomikas veicināšanā būs arī fakts, ka restrukturizācijas rezultātā valsts gūs ievērojamu atbalstu budžetam, saņemot vairākus miljonus latu nodokļu veidā. Darījuma izdevīgumu a/s Ventspils nafta pastiprina fakts, ka, slēdzot pirkuma-pārdevuma līgumu ar a/s Latvijas kuģniecība, pārdodamie aktīvi tiek realizēti vienotā paketē, nevis pa daļām. Darījuma maksājuma struktūra tiek plānota trīs daļās - līdz 25% no pārdošanas summas tiks saņemta kā tūlītēja samaksa pēc šodien notikušās pirkšanas-pārdošanas līguma slēgšanas, vēl 25% - līdz 2009.gada februāra beigām, pakāpeniski veicot īpašuma pārreģistrāciju, un atlikušie 50% - ne vēlāk kā līdz 2010.gada 1.ceturkšņa beigām. Papildus a/s Ventspils nafta ik ceturksni saņems procentu maksājumus par atliktā maksājuma daļām, tādējādi nodrošinot a/s Ventspils nafta papildu ieņēmumus vairāku miljonu latu apjomā.

Pēdējo 10 gadu laikā a/s Ventspils nafta, pamatojoties uz tābrīža aktuālajām norisēm ekonomikā un starptautisko auditoru ieteikumiem, īstenoja aktīvu biznesa risku diversifikācijas politiku, mērķtiecīgi ieguldot investīcijas likvīdos un uz izaugsmi orientētos biznesa projektos ārpus tās vēsturiskās pamatbiznesa jomas - naftas un naftas produktu tranzīta nozares. Būtisku šo ieguldījumu daļu veido ekskluzīvi nekustamie īpašumi, kas iekļauti starp likvīdākajiem nekustamajiem īpašumiem visā Latvijā. Līdzšinējos ekonomiskajos apstākļos minētā politika deva iespēju a/s Ventspils nafta stabili strādāt un nodrošināt akcionāriem vēlamus finansiāli ekonomiskos rādītājus - risku sadale ļāva elastīgi reaģēt uz tirgus konjunktūras izmaiņām jebkurā no koncerna darbības segmentiem. Taču, strauji mainoties ekonomiskās situācijas nosacījumiem, a/s Ventspils nafta mātes uzņēmumam kā saimniecisko darbību neveicošai holdingsabiedrībai šo ieguldījumu turpmākā attīstīšana un uzturēšana kļūst saimnieciski mazefektīva.

Tāpēc, īstenojot restrukturizāciju, a/s Ventspils nafta saglabās savus ieguldījumus meitas sabiedrībā naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmumā SIA Ventspils nafta termināls (51%), meitas sabiedrībā naftas un naftas produktu cauruļvadu īpašniecē un operatorē SIA LatRosTrans (66%) un asociētajā sabiedrībā a/s Latvijas kuģniecība (49.94%). Savukārt pārdoti tiek ieguldījumi meitas sabiedrībā nekustamo īpašumu apsaimniekošanas uzņēmumā SIA Nekustamie īpašumi VN (100%) un meitas sabiedrībā nekustamā īpašuma apsaimniekošanas uzņēmumā SIA Rīgas līcis VN (100%), kā arī nekustamie īpašumi Rīgā, Blieķu ielā 3; Ventspilī, Talsu ielā 75d; Jūrmalā, Dubultu prospektā 51, un Kuldīgas rajona Rendas pagasta Lejastiezumi. Pārdotas tiek arī a/s Ventspils nafta īpašuma daļas meitas sabiedrībā poligrāfijas uzņēmumā a/s Preses nams (95.4%) un meitas sabiedrībā izdevniecībā SIA Mediju nams (95.63%). Arī saistībā ar a/s Preses nams jāņem vērā nekustamā īpašuma aspekts: a/s Preses nams pieder vairāki vērtīgi nekustamie īpašumi, un tas ir galvenais pircēja interešu objekts.

Savukārt būtisku daļu poligrāfijas uzņēmuma biznesa vērtības patlaban veido pasūtījumi no konkrētās izdevniecības - SIA Mediju nams, tāpēc šo ieguldījumu uzņēmējdarbība faktiski nav atdalāma.

A/s Ventspils nafta koncerna restrukturizācijas darījuma sagatavošanai un izvērtēšanai tika piesaistīti augstas kvalifikācijas neatkarīgi profesionāļi, tajā skaitā sertificētie Latvijas nekustamo īpašumu vērtētāji SIA Biznesa konsultantu grupa, SIA Colliers International; starptautiski atzītās profesionālus kvalificētus finanšu speciālistus apvienojošās organizācijas Institute of Charted Accountant of England and Wales biedrs Kelvins Huks (Kelvin Hooke, BSc ACAI); finanšu konsultanti KPMG Corporate Finance, zvērinātu advokātu biroji Eversheds Bitāns un Skudra & Ūdris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kurp virzās naftas cenas?

Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa, 29.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzu Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu līdzīpašnieks uzņēmējs Oļegs Stepanovs šodien publicētā intervijā laikrakstā Dienas bizness norāda, ka tuvākā nākotnē Kālija parka termināli varētu pārdot Baltkrievijas un Krievijas kompānijām, lai nodrošinātu kālija sāls kravu plūsmu caur Ventspili.

Tāpat viņš izklāsta savu skatījumu par faktu, ka ir atzīts par vienu no aizdomās turamajiem kriminālprocesā, kas tika sākts 2005.gadā par krāpšanu lielā apmērā attiecībā pret LK un tās meitasuzņēmumiem, kā rezultātā LK ir zaudējis ap 29,1 miljonu ASV dolāru. O. Stepanovs uzskata, ka šis process ir saistīts ar gaidāmo tiesvedību pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Intervijā O. Stepanovs atklāj t.s. tranzītkara iemeslus, un atklāj aptuveno Ventspils tranzītzbiznesa aktīvu vērtību, kas savstarpējo konfliktu rezultātā ir strauji kritusies. Db.lv piedāvā iepazīties ar visu interviju, ko O. Stepanovs sniedzis laikrakstam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kuģniecības vadība īsti nezina, kam pieder uzņēmuma 27.55 % akcijas 55 miljonu latu nominālvērtībā. Tas savukārt vadību dara bažīgu, šodien žurnālistiem atzina Kuģniecības (LK) valdes loceklis Raivis Veckāgans un arī zvērināts advokāts Agris Bitāns.

Saskaņā ar biržai sniegto informāciju par akcionāriem uz 2009. gada 30. aprīli, Kuģniecības 49.94 % pieder a/s Ventspils nafta, bet 27.55 % - International Baltic Investments (IBI), kas, saskaņā ar LK vadības rīcībās esošo IBI gada pārskatu, pieder Arnim Nīcgalim, Mārtiņam Kvēpam un SIA Heidelberga. Tomēr Kuģniecības vadība apšauba IBI likumīgās īpašumtiesības uz šīm akcijām, tā 2009. gada pavasarī iesniegusi arī prasības pieteikumu Rīgas apgabaltiesā, lūdzot atzīt par spēkā neesošiem darījumus ar LK akcijām starp IBI un ārzonas kompānijām – līdzšinējām 27 % LK akciju īpašniecēm – Ojay Limited un Eastgate Properties Limited.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ventspils naftas peļņu ietekmē valūtas kursa svārstības

, 27.11.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils naftas koncerna konsolidētais neto apgrozījums šā gada deviņos mēnešos sasniedzis 53.4 miljonus latu, bet neto peļņa – 0.7 miljonus latu, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Uz akciju sabiedrības Ventspils nafta finansiālajiem rādītājiem šā gada deviņos mēnešos jūtamu iespaidu atstājuši globālās ekonomiskās krīzes un asas starptautiskās konkurences apstākļu ietekmē strādājošo koncerna uzņēmumu darbības rezultāti, skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Pērnā gada nogalē īstenotās Ventspils naftas koncerna optimizācijas un restrukturizācijas rezultātā šā gada deviņos mēnešos Ventspils nafta izdevies būtiski samazināt izmaksas, ievērojami pieaugot konsolidētajai bruto peļņai – līdz 4.7 miljoniem latu. Taču, tā kā visi Ventspils naftas koncerna uzņēmumi strādā starptautiskā tirgū un lielu daļu ieņēmumu gūst ASV dolāros, USD/LVL kursa svārstības negatīvi ietekmējušas Ventspils naftas finanšu rādītājus vairāk nekā viena miljona latu apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ventspils naftas termināls pērn pārkrāvis 11.6 miljonus tonnu

Žanete Hāka, DB, 14.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā AS Ventspils nafta meitassabiedrība naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls pārkrāvis kopumā 11.6 miljonus tonnu naftas un naftas produktu, liecina uzņēmuma paziņojums Rīgas Fondu biržā.

Tradicionāli lielāko kravu īpatsvaru veido pa dzelzceļu un naftas produktu cauruļvadu piegādātā dīzeļdegviela – 8.7 miljoni tonnu, pa dzelzceļu transportētais dažādu marku benzīns – 1.4 miljoni tonnu un naftas un naftas produkti, kas pieņemti no jūras, - 1.1 miljons tonnu.

«Globālās ekonomikas notikumi, pēdējo mēnešu nelabvēlīgā pasaules naftas tirgus konjunktūra un starptautiskā konkurence tranzīta nozarē, protams, ir ietekmējusi un turpina ietekmēt SIA Ventspils nafta termināls darbības rezultātus, taču uzņēmums pērn spējis nodrošināt stabilu naftas un naftas produktu pārkraušanas apjoma līmeni virs desmit miljonu tonnu atzīmes - 2006.gadā tas sasniedza tikai 5.7 miljonus tonnu, bet no biznesa viedokļa īpaši veiksmīgajā 2007.gadā – 13.3 miljonus tonnu,» uzsver SIA Ventspils nafta termināls valdes loceklis un ģenerāldirektors Ronalds Okers. SIA Ventspils nafta termināls darbības rezultātus 2008.gadā vairāku mēnešu garumā ietekmēja arī maģistrālā naftas produktu cauruļvada Polocka-Ventspils remonts Baltkrievijas teritorijā, kā rezultātā samazinājās dīzeļdegvielas plūsma Ventspils virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kāda ir naftas cenas netiešā ietekme uz inflāciju Latvijā?

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Tkačevs un Andrejs Bessonovs, 31.01.2017

1. attēls. 10% naftas šoka ietekme uz ražotāju cenām nozaru griezumā

Avots: Centrālā statistikas pārvalde (CSP), World Input Output Database, Latvijas Bankas novērtējums

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);

netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - Kuģniecība gatavojas akcionāru sapulcei, ēku apjožot ar stiepļu žogu

Ieva Mārtiņa, 07.10.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kuģniecības administratīvo ēku Elizabetes ielā 1 pēcpusdienā algoti strādnieki apjozuši ar stiepļu žogu un no iekšpuses apklājuši ar melnu pārsegu. Latvijas kuģniecības valde īsteno visus nepieciešamos drošības pasākumus, lai aizsargātu sabiedrības vairāk nekā 5000 akcionāru īpašumu, teikts LK paziņojumā.

Šādu a/sLatvijas kuģniecība rīcību izraisījuša bažas par piektdien gaidāmo akcionāru sapulci. Db.lv jau vēstīja, ka Ventspils nafta (VN) nepiekrīt Latvijas kuģniecības (LK) valdes lēmumam pārcelt 8.oktobrī paredzēto kuģniecības akcionāru sapulci un plāno to noturēt (Elizabetes ielā 21, Monika Centrum Hotel), aicinot piedalīties arī valdības pārstāvjus.

Latvijas kuģniecības bažas šajā situācijā pastiprinājušas ziņas, ka LK no trešo personu puses, iespējams, plānots ieņemt ar spēku, izmantojot tās pašas privātās apsardzes firmas TM Security pakalpojumus, kas šāgada pavasarī bija iesaistīta vardarbībā Ventspils uzņēmuma Ventbunkers birojā Ventspilī vairākkārtējā ēku ieņemšanā. AS Latvijas kuģniecība rīcībā esošā informācija liecina, ka uzbrukumā uzņēmumam ieinteresēta akcionāru grupa, kas krāpniecisku darbību rezultātā nodarījusi ievērojamus zaudējumus uzņēmumam un pārējiem tā vairāk nekā 5000 akcionāru, teikts LK Valdes priekšsēdētāja palīga Ģirta Apsīša paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijai domātā Venecuēlas nafta, visticamāk, tiks pārkrauta caur Rīgas, nevis Ventspils ostu, uzskata Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs.

Viņš norādīja - ja tiek panākta vienošanās par cauruļvada Ventspils-Polocka izmantošanu, Venecuēlas nafta noteikti tiks pārkrauta Ventspils ostā, bet, pēc Loginova rīcībā esošās informācijas, šāda vienošanās netiks panākta un tādējādi Venecuēlas nafta tiks pārkrauta Rīgā.

«Ja politiskā līmenī tiek panākta vienošanās par cauruļvada Ventspils-Polocka izmantošanu, Ventspils ostai nav neviena konkurenta. Tomēr, viesojoties Rīgas ostā, Baltkrievijas premjers skaidrā un gaišā krievu valodā pateica, ka Baltkrievijas puse šī cauruļvada līdzīpašniecei Krievijas kompānijai Transņeftj prasījusi atļauju par tā izmantošanu, uz ko Krievijas uzņēmums atbildēja noraidoši,» viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Valdība rosināja noteikt, ka turpmāk Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldi veiks jaunizveidota kompānija. Tāpat rosināts noteikt, ka Rīgas un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi zaudēs amatus, bet turpmāk valdi iecels valsts.

Paredzēts, ka jaunās kompānijas minimālais pamatkapitāls būs 35 000 eiro. Šīs izmaksas tiks segtas no Satiksmes ministrijas 2019.gada pamatbudžeta programmas "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem līdzekļiem.

Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kuģniecības akcionāru sapulcē neielaiž «oponentus»

, 30.04.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kuģniecības akcionāru sapulcē, kurā tika apstiprināts kompānijas gada pārskats, netika ielaisti akcionāri, kurus dēvē par Lemberga oponentiem un kas pārstāv teju trešdaļu akciju.

Par to, ka bez īpašiem paskaidrojumiem Ventspils naftai piederošās (49.94 %) kuģniecības akcionāru sapulcē neielaida kuģniecības akcionāru - International Baltic Investments LTD (27.55 %), Db zināja stāstīt advokāts Mārtiņš Kvēps.

Kuģniecība šodien biržai paziņojusi, ka tā iesniegusi prasības pieteikumu Rīgas apgabaltiesā, lūdzot atzīt par spēkā neesošiem darījumus ar LK akcijām starp International Baltic Investments LTD un ārzonas kompāniju Ojay Limited (Ojay) 35 315 568 akciju iegādi un Eastgate Properties Limited (Eastgate) par LK 19 783 784 akciju iegādi. M. Kvēps atzina, ka šis paziņojums nevarēja kalpot par oficiālu iemeslu akcionāra neielaišanai sapulcē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: FKTK nodrošināja Ventspils naftas minoritāro akcionāru tiesību ievērošanu

LETA, 15.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā nosakot vienas AS Ventspils naftaakcijas cenu 4,56 eiro apmērā, nodrošinājusi minoritāro akcionāru tiesību ievērošanu, aģentūrai LETA sacīja ieguldījumu pārvaldes AS INVL Asset Management valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.

Kā ziņots, FKTK padome atļāvusi Ventspils naftas akcionāram Euromin Holdings (Cyprus) Limited (Euromin) izteikt Ventspils naftas" obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Vienas akcijas cena obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā ir noteikta 4,56 eiro. Tas ir būtiski vairāk nekā piedāvājuma izteicēja iepriekš plānotā cena par akciju - 3,12 eiro.

Skaidrojot šo atšķirību, Martinovs atzina, ka vienmēr, kad tiek veikti darījumi, pircējs grib nopirkt lētāk, bet pārdevējam liekas, ka ir jāmaksā dārgāk.

Ventspils naftas gadījumā FKTK ir nodrošinājusi mazākuma akcionāru tiesību ievērošanu. Martinovs skaidroja, ka cenas noteikšanas mehānisms obligātā akciju atpirkšanas piedāvājumā ir diezgan precīzi noteikts likumā. Turklāt arī no iepriekšējiem FKTK lēmumiem par līdzīgiem gadījumiem ir zināms, ka komisija konsekventi ievēro likuma interpretāciju un komisijas rīcība akciju atpirkšanas cenas noteikšanā vienmēr bijusi korekta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils ostā vērojama stabilitāte

Māris Ķirsons, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Ventspils Grain Terminal ir saņēmusi maksimālu atbalstu, apgalvo Ventspils brīvostas pārvalde. Savukārt ekonomikas ministrs Artis Kampars uzskata, ka Ventspils brīvostas pārvalde rīkojas «bezatbildīgi, nesaimnieciski, pat pretvalstiski».

Ventspils Grain Terminal 31.janvārī vērsusies Ventspils brīvostas pārvaldē ar lūgumu pagarināt dzelzceļa sliežu ceļu nomu, ko valde izskatījusi divas reizes, abas reizes atliekot uz nenoteiktu termiņu un iemeslu neizskaidrojot. 25.maijā Ventspils brīvostas valde atteikusi pagarināt dzelzceļa sliežu ceļu nomas līgumu. Faktiski tas nozīmē Ventspils Grain Terminal izolēšanu, liedzot tam piegādāt dzelzceļa sastāvus ar graudiem. Sekas tam būtu kazahu investoru aiziešana no Ventspils, par spīti brīvostā jau ieguldītajām miljonu investīcijām, raksta portāls Nozare.lv. Ekonomikas ministrs A. Kampars norādījis, ka tas ir piemērs tam, kā samudžinātas īpašumtiesības un oligarhu ietekme uz ostas pārvaldi tiešā veidā negatīvi ietekmē valsts kopējo politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par AS Latvijas kuģniecība darījumiem, kuri pēc minoritārā investora Atholl Greeсe domām vedot uz kompānijas maksātnespēju, esot ieinteresējusies Drošības policija.

Tikmēr paši Atholl Greeсe paziņojuši , ka gatavo prasības tiesai lai vērstos pret Latvijas kuģniecību. Latvijas kuģniecības vadība savukārt jau iepriekš noraidīja visus pārmetumus un aizdomas par uzņēmuma darbību uzsverot, ka Grieķijā reģistrētā kompānija esot "neskaidras izcelsmes uzņēmums", kas dibināts tikai 2008. gada 30. decembrī. Ši uzņēmuma aktivitātes esot jāskata ciešā kontekstā ar LK centieniem atšķetināt kuģu frakta krāpšanas shēmas, kas daudzu gadu garumā noteiktai cilvēku grupai esot ļāvušas piesavināties 30 - 40 miljonu ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Atlaižu portālos uzdarbojas «kuponu krāpnieki»; iespējams, aizturēts orangelife.lv un kupon.lv vadītājs

Gunta Kursiša, 14.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Internetā uzdarbojas krāpnieki, kas dažādos atlaižu kuponu portālos piedāvā iegādāties ceļojumus, taču reāli šādu pakalpojumu nesniedz, brīdina policija. Patlaban policija konstatējusi vairāk nekā 25 gadījumus, kad šādā veidā iedzīvotājiem izkrāpta nauda.

Atlaižu kuponu portāli piedāvāja cilvēkiem iegādāties tūrisma braucienus uz dažādām Eiropas valstīm, un iedzīvotāji iegādājās atlaižu kuponus vērtībā no 50 līdz 340 latiem.

Pēc Db.lv rīcībā esošās informācijas, krāpšana ar atlaižu kuponiem notikusi portālos orangelife.lv un kupon.lv, un patlaban ir aizturēts šo portālu vadītājs. Policija norāda, ka pēc izmeklēšanas likumsargi pagājušās nedēļas beigās aizturēja kādu 1980. gadā dzimušu vīrieti, kurš tiek turēts aizdomās par krāpšanu.

Gan kupon.lv, gan orangelife.lv pārvalda SIA Izdevīgi pirkumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.

Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.

Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.

OPEC galvas lauzīšana

Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kurzemes biznesa forumā akcentē Ventspils piemērotību LNG termināļa izveidei

Māris Ķirsons, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrības Ventspils nafta koncerna neauditētā konsolidētā neto peļņa 2008. gada deviņos mēnešos pārsniedz 13.9 miljonus latu, savukārt koncerna konsolidētais neto apgrozījums veido 58,6 miljonus latu, liecina kompānijas paziņojums Rīgas Fondu biržai.

2008.gada augustā tika oficiāli atklāta a/s Ventspils nafta meitas uzņēmuma Baltijā lielākā poligrāfijas koncerna a/s Preses nams jaunuzceltā grāmatu ražotne Jāņsili. Jaunās rūpnīcas izveidē tika investēti 13.5 miljoni latu. Jaunās ražotnes jaudas tuvākajos gados ļauj palielināt grāmatu druku pat dubultā apjomā: no 250 000 - 350 000 grāmatu mēnesī līdz pat 500 000 - 700 000 grāmatu mēnesī.

A/s Ventspils nafta ir daudznozaru koncerna centrālā holdingsabiedrība, kuras darbības uzdevums ir ieguldījumu pārvalde vairākās meitas sabiedrībās. A/s Ventspils nafta koncerna darbība vērsta šādos virzienos: naftas un naftas produktu pārkraušana; naftas un naftas produktu transportēšana pa cauruļvadiem; nekustamo īpašumu pārvalde un apsaimniekošana; poligrāfija un izdevējdarbība; kuģošanas bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas 75% degvielas drošības rezerves ES teritorijā par 8,968 miljoniem latu uzglabās Vitol un ar Lemberga ģimeni saistīta kompānija

BNS, 24.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijai (EM) 75% naftas produktu – degvielas – drošības rezervju uzglabāšana Eiropas Savienības (ES) teritorijā izmaksās 8,968 miljonus latu, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētais paziņojums. Naftas produktu rezerves uzglabās Šveicē reģistrētā Vitol SA un ar Ventspils mēra Aivara Lemberga ģimeni saistīta Latvijas kompānija Baltimar VT.

Publiskotā informācija atklāj, ka ministrijas izsludinātajā konkursā par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu valsts naftas produktu – degvielas – rezervju izveidei 75% apmērā ES dalībvalstu – Dānijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas un Latvijas – teritorijā, pirmās kategorijas degvielas rezervju 75% apmērā uzglabāšanas konkursā saņemts viens piedāvājums, taču konkurss pārtraukts, ņemot vērā nesamērīgi augsto piedāvāto cenu par vienas tonnas naftas produktu uzglabāšanu vienam mēnesim, kas būtiski ietekmēs benzīna cenu mazumtirdzniecībā.

Otrās kategorijas degvielas rezervju 75% apmērā uzglabāšanas konkursā pieteicies viens pretendents, kas arī atzīts par uzvarētāju – Šveicē reģistrētā kompānija Vitol Sa, kuras piedāvātā līgumcena ir 8,551 miljons latu. Arī trešās kategorijas degvielas rezervju 75% apmērā uzglabāšanas konkursā pieteicies viens pretendents, kas arī atzīts par uzvarētāju – Latvijā reģistrētā kompānija Baltimar VT, kuras piedāvātā līgumcena ir 417,1 tūkstotis latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš jūlja vidus nafta ir kļuvusi par apmēram divām trešdaļām lētāka, par ko var priecāties tās importētāji un autovadītāji. Taču ilgtermiņā tas var novest pie melnā zelta deficīta, brīdina eksperti, raksta laikraksts Dienas bizness.

Patlaban zemās naftas cenas ir atvieglojums patērētājiem un kompānijām, kas cieš no pasaules finanšu un ekonomikas krīzes. Taču, ja cenas saglabāsies tik zemā līmenī ilgstoši, tas kaitēs visiem, vēstī aģentūra Reuters. Pirmām kārtām tas novedīs pie investīciju samazināšanās naftas rūpniecībā, tādējādi arī cietīs piegādes. Lēta nafta arī mazina vēlmi taupīt enerģiju, kā arī ieguldīt alternatīvajos enerģijas avotos, tādējādi palielinot atkarību no melnā zelta un citiem ogļūdeņražiem. Lēta nafta arī destabilizē valstis, kuras ir atkarīgas no naftas eksporta, palielinot naftas tirgu svārstību iespēju nākotnē. «Protams,tagad būtu grēks neizmantot zemās naftas cenas. Tās ir kā nodokļu atlaides un kompensācija par recesiju pasaules ekonomikā. Taču nākotnē lēta nafta var novest pie krasas piegāžu samazināšanās,» Reuters citē bankas Societe Generale pārstāvi Maiku Vitneru.

Komentāri

Pievienot komentāru