Būve

Latgalē aktīvi top jauna dabas tūrisma infrastruktūra

Dienas Bizness, 08.10.2015

Jaunākais izdevums

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta ietvaros šogad turpina dabas tūrisma infrastruktūras attīstību teju visā Latvijā. Latgalē darbi norisinās dabas parkos Sauka, Kuja, Daugavas loki, Dvietes paliene, Teiču dabas rezervātā un Rāznas Nacionālajā parkā, informē DAP.

Dabas parka Daugavas loki teritorijā noslēgusies divu jauno skatu torņu būvniecība. Viens no torņiem uzbūvēts Vasargelišķos, otrs – Lazdukalnā Daugavas otrajā pusē. Pašlaik notiek dokumentācijas sagatavošana objektu nodošanai ekspluatācijā.

Līdztekus turpinās Dinaburgas takas atjaunošana. Līdz novembra beigām dabas parka Daugavas loki teritorijā tiks uzstādīti 13 informatīvi stendi un 30 robežzīmes, kā arī tiks uzstādītas norādes zīmes.

Arī dabas parkā Dvietes paliene tiek uzstādīta jauna informācijas infrastruktūra, tāpat ir uzbūvēta autostāvvieta, tualete, ierīkota atpūtas vieta ar galdu un soliem u.c.

Savukārt dabas parka Sauka teritorijā turpinās skatu torņa izbūve. Bet Rāznas Nacionālā parka teritorijā Lūznavas muižas parkā tiek pabeigta gājēju celiņu ierīkošana, Mākoņkalnā oktobra sākumā uzsāks skatu platformas uzstādīšanu.

Ar plānotās dabas takas uzmērīšanas darbiem, tās nospraušanu dabā, takas izbūvei traucējošu koku ciršanu un būvmateriālu novietošanas laukumu iekārtošanu ir uzsākta dabas tūrisma infrastruktūras izbūve dabas liegumā Aklais purvs.

Būvniecības darbus minētajos objektos iepirkuma procedūras rezultātā veic SIA VJM. Tie jāpabeidz līdz šā gada 30. novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Plaši izplatītais uzskats par Latviju kā vienu no zaļākajām valstīm pasaulē ir mīts

LETA, 23.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plaši izplatītais uzskats par Latviju kā vienu no zaļākajām valstīm pasaulē ir mīts, secināts Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) sagatavotajā ziņojumā par dzīvotņu un sugu aizsardzības stāvokli par laika periodu no 2013.gada līdz 2018.gadam.

Kā atzina DAP ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Gunta Gabrāne, ziņojums, kas iesniegts Eiropas komisijai (EK), apliecina, ka ir neliels progress un uzlabojumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, tomēr joprojām ir daudz darāmā.

Viņa uzsvēra, ka iepriekšējais apliecinājums tam bija nesen publiskotais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojums, kurā bija uzsvērts, ka pastāvīgi nepietiekamais finansējuma un darbaspēka trūkums liedz īstenot kvalitatīvu dabas saglabāšanas politiku valstī.

2019.gadā 38% ES nozīmes biotopu kopējais aizsardzības stāvoklis novērtēts kā slikts, tomēr tas ir salīdzinoši labāks vērtējums nekā iepriekš, kad 50% biotopu aizsardzības stāvoklis tika novērtēts kā slikts. Salīdzinot ziņojuma datus ar citām ziemeļu reģiona valstīm, secināms, ka Latvijā, līdzīgi kā Somijā, Zviedrijā, Igaunijā un Lietuvā, vairāku meža dzīvotņu aizsardzība ir novērtēta kā slikta un nepietiekama, kā arī zālāju aizsardzības stāvoklis būtiski nav uzlabojies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lašveidīgo zivju nārsta laikā DAP pastiprināti kontrolēs maluzvejniekus

Dienas Bizness, 19.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lašveidīgo zivju nārsta laikā no līdz 30. novembrim Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) pastiprināti kontrolēs malu zvejniekus upēs un ezeros.

ajā gadā cīņā ar maluzvejniekiem tiks izmantotas dažādas mūsdienīgas iekārtas, kas ļauj novērot darbības upju un ezeru tuvumā arī nakts tumšajā laikā. Inspektori jau devušies pirmajos reidos gan sadarbībā ar Valsts vides dienesta un sabiedriskajiem inspektoriem, gan nevalstiskajām organizācijām un brīvprātīgajiem.

Gauja un citas tās pietekas ir vienas no Latvijas nozīmīgākajām lašveidīgo zivju nārstošanas vietām. Daudzi laši un taimiņi ik gadu migrē šajā virzienā, lai veiktu svarīgāko savas dzīves uzdevumu – radītu pēcnācējus. DAP pārstāvis Jānis Bušs informēja, ka šajā gadā maluzvejnieku ķeršanā inspektori strādās gan ar termokamerām, gan izmantos meža kameras. Tāpat līdzīgi kā iepriekšējos gados reidos dosies ar laivām un strādās slēpņos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neapzinīgi autobraucēji bojā dabas lieguma Liepājas ezers Zirgu salas jauno stāvlaukumu, informē dabas aizsardzības pārvaldē (DAP).

Decembra sākumā DAP nodeva ekspluatācijā ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu tapušo jauno dabas tūrisma infrastruktūru dabas lieguma Liepājas ezers Zirgu salā – jaunu stāvlaukumu, gājēju celiņus ar soliņiem un atkritumu urnām, putnu vērošanas torni un informācijas stendu. Pēdējās nedēļās šo objektu pastaigām un brīvā laika pavadīšanai iecienījušas ne tikai liepājnieku ģimenes un tūristi, bet diemžēl arī pārgalvīgi autobraucēji.

DAP konstatējusi, ka jaunais Zirgu salas stāvlaukums regulāri tiek bojāts - no uzbūvēšanas brīža to izvago bremzējošu riepu nospiedumi jeb tā saucamās «saulītes». Arī pēc atkārtotas laukuma izlīdzināšanas neilgā laikā postaža tiek radīta no jauna. Par notikušo informēta policija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Pirms vasaras tūrisma sezonas uzlabota dabas tūrisma infrastruktūra

Laura Mazbērziņa, 04.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms vasaras aktīvās tūrisma sezonas uzsākšanās Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) visā valstī veikusi uzlabojumus dabas tūrisma infrastruktūrā, dodot iespēju iepazīt Latvijas skaistākās vietas.

«Mūsu dabas vērtības vienmēr ir bijušas kā magnēts gan ārvalstu ceļotājiem, gan vietējiem tūristiem un Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevums ir tās apsaimniekot ilgtspējīgi, pārdomāti virzot apmeklētāju plūsmu, kā arī sniedzot iespēju uzzināt par ikvienas vietas vērtībām,» pauž Juris Jātnieks, DAP ģenerāldirektors.

Ķemeru Nacionālajā parkā šopavasar pabeigts Dunduru pļavu skatu tornis, bet Kaņiera ezera putnu vērošanas tornim izgatavotas jaunas trepes, bet no pilskalna paveras plašs skats uz ezeru, jo ar talcinieku palīdzību novākti ainavai priekšā aizaugušie koki un krūmi.

Visos reģionos dabas takās DAP darbinieki veikuši sīkus remontdarbus, labojot nožogojumus, dabas taku segumu, robežzīmes un norādes. Pēc aizvadītās ziemas pirmajiem mēnešiem, kas bija īpaši slapji, Gaujas Nacionālajā parkā vairākās vietās izskalotas takas un sabojāti tiltiņi, tie visi pašlaik ir atjaunoti un daudzviet uzcelti pilnīgi jauni. Apkārt gada sākumā tapušajam noslīdenim pie Gūtmaņalas izveidots jauns takas posms un tiltiņi, un plānots novietot informatīvo stendu, vēstot par ģeoloģiskajiem procesiem Gaujas senlejā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Turpinās dabas tūrisma infrastruktūras uzlabošana Liepājas apkārtnē

Dienas Bizness, 20.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) šogad turpina dabas tūrisma infrastruktūras attīstību teju visā Latvijā. Daļa aktivitāšu norisinās arī Liepājas apkārtnē, t.sk. dabas liegumā Liepājas ezers, informē DAP.

Dabas liegumā Liepājas ezers Zirgu salā tiek izbūvēts automašīnu stāvlaukums 0,5ha platībā, ceļš līdz tiltam 760m garumā un 3m plata pastaigu taka uz Golodova dambja 1100m garumā ar 10 soliem un atkritumu urnām.

Būvdarbu dēļ ir ierobežojumi apmeklētāju piekļuve Zirgu salai un putnu vērošanas tornim uz Golodova dambja dabas liegumā Liepājas ezers. Tie būs spēkā līdz būvdarbu pabeigšanai un objekta nodošanai ekspluatācijā, kas saskaņā ar starp DAP un SIA A-Land noslēgto būvdarbu līgumu paredzēta līdz 2015.gada gada 30.novembrim.

Projekta Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās. II kārta ietvaros DAP ar SIA S.B.S ir noslēgusi būvdarbu līgumu par infrastruktūras izbūvi trijās Natura 2000 teritorijās Dienvidkurzemē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Siltumu iegūst, kombinējot zemes un saules enerģiju

Dienas Bizness, 02.11.2015

Uz Dabas izglītības centra jumta uzstādīti vakuuma saules kolektori. Vakuuma kolektors ir atdalīts no apkārtējās vides ar vakuuma telpu, kas ļauj gandrīz pilnībā novērst siltuma zudumus apkārtējā vidē.

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kombinētās siltumnodrošinājuma sistēmas izmantošanas lietderība un efektivitāte ātrāk atmaksājas ēkās, kurās lielāks pieprasījums pēc karstā ūdens, pirmdien raksta laikraksts Diena.

«Pasaulē aizvien vairāk apzinās, ka dabas resursi jātaupa. Videi draudzīgs, energoefektīvs siltumnodrošinājums ir viens no veidiem, kā samazināt izmešus. Taču zaļās tehnoloģijas ir efektīvas tikai tad, ja pareizi strādā un to izmantošana ir ekonomiski pamatota,» uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Vidzemes reģionālās administrācijas vecākais referents nekustamā īpašuma apsaimniekošanas jomā Gintārs Rubenis.

Administrācijas Salacgrīvas birojs Salacgrīvā, Rīgas ielā, atrodas ēkās, kur no 1998. gada saimnieko Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācija. Pirms septiņiem gadiem, atjaunojot veco noliktavu un blakus tai esošo neapdzīvoto ēku, jaunajās renovētajās telpās tika uzstādīta kombinētā siltumnodrošinājuma sistēma, kas darbojas, izmantojot vakuuma saules kolektorus, zemes siltumsūkni ar termozondēm vertikālos dziļurbumos, dīzeļdegvielas kurināmā katlus un rekuperatīvo vēdināšanu. Šādas kombinētās siltumapgādes sistēmas izmanto tikai dažviet Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Aizsargājamā Mežvidu parkā patvaļīgi nocirsti vismaz 364 koki

Dienas Bizness, 26.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā, 19.maijā, Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Latgales reģionālās administrācijas valsts vides inspektori konstatējuši patvaļīgu koku ciršanu aizsargājamā dabas piemineklī - dendroloģiskajā stādījumā Mežvidu parks, kas atrodas Kārsavas novada Mežvidu pagasta nekustamajā īpašumā Lūsēni, informē DAP pārstāve Inese Pabērza.

Apsekojot teritoriju, uzmērīti nocirstie koki visā dabas pieminekļa teritorijā. Rezultāti liecina, ka ir nocirsti vismaz 364 koki, tajā skaitā 2 parastās gobas, 24 vītoli, 17 parastās apses, 29 blīgznas, 18 parastās egles, 71 melnalksnis, 3 parastie oši, 62 āra bērzi, 59 parastās kļavas un 79 parastās liepas.

Uzsāka administratīvā lietvedība. Saskaņā ar Valsts vides dienesta un DAP vienošanos par savstarpējo sadarbību dabas aizsardzības kontroles jomā lietas materiāli iesniegti Valsts vides dienestam nodarītā zaudējuma aprēķināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielā Ķemeru tīreļa laipas apkārtnē nojauks bīstamas ēkas

Zane Atlāce - Bistere, 18.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot Lielā Ķemeru tīreļa laipas apkārtnes sakārtošanas darbus, no 18. janvāra līdz februāra sākumam plāno nojaukt četras bīstamās būves laipas apkārtnē, informē Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP).

Laipas apmeklētājiem jāņem vērā, ka automašīnu satiksme uz laipu šajā laikā būs ierobežota, savukārt pie laipas esošais stāvlaukums - slēgts.

Slampes pagasta Tīreļos plānots nojaukt trīs dzīvojamās ēkas, kā arī darbnīcu. Visas būves atrodas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas īpašumā, bet ir nodotas DAP valdījumā. Nojaukšanas darbus veiks SIA Premium Properties.

«Neviena no ēkām patlaban netiek apdzīvota, un visu tehniskais stāvoklis pēc ekspertu atzinumiem ir novērtēts kā slikts vai neapmierinošs un līdz ar to cilvēka dzīvībai bīstams, tām nav piešķirta arī nekāda arhitektoniskā vērtība. Turklāt, veicot ēku apsekošanu, vairākkārt konstatēts, ka tās tiek demolētas, tādējādi gan bojājot skatu, gan radot apdraudējumu potenciāliem nejaušiem ziņkārīgajiem, tādēļ patiess prieks, ka esam spēruši lielu soli uz priekšu laipas apkārtnes sakārtošanas darbos. Nākotnē šo vietu ceram pilnveidot, piemēram, paplašinot stāvlaukumu,» informē DAP PRA direktors Andris Širovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Eksperta viedoklis: Zemes īpašnieki – valsts nesakārtotās sistēmas ķīlnieki

Laima Klidziņa, z/s Klidziņa īpašniece, 15.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekontrolētu zemes aprobežoto teritoriju palielināšana Latvijā ietekmē ne tikai mežu īpašniekus, bet arī lauksaimniecības zemes īpašnieku tiesības. Valsts nesakārtotā sistēma saistībā ar aprobežojumu noteikšanu zemes īpašniekus padara par ķīlniekiem bez rīcības brīvības. Ne viens vien zemes īpašnieks palicis bez iespējām saimniekot savā zemē un zaudējis iztikas avotus

Arī es esmu zemes īpašniece, kura ir kļuvusi par nesakārtotās sistēmas upuri. 2014. gada novembrī nokārtoju bankā kredītu, lai iegādātos vairākus blakus esošus lauksaimniecības zemes īpašumus, kas atrodas Jaunsvirlaukas pagastā, Jelgavas novadā – neapstrādātu, daļēji ar krūmiem aizaugušu atmatu, kas atrodas blakus citām lauksaimniecības zemēm, kurās saimniecība audzē graudaugus un rapšus. Pēc zemes iegādes īpašumi apmēram 50 ha platībā tika sakopti – iztīrīti krūmi un grāvji, uzarti, lai pavasarī tajos varētu strādāt. Taču 2015. gada pavasarī no Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) tika saņemta vēstule par administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu un manis saukšanu pie administratīvās atbildības par dabas lieguma Lielupes palienes pļavu bojāšanu, tās uzarot. Izrādās, ka viens no iegādātajiem īpašumiem ar 21,29 ha kopplatību jau no 2004. gada ir pievienots dabas liegumam Lielupes palienes pļavas un iekļauts Eiropā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā NATURA2000.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Top nodegušās Līgatnes dabas taku saimniecības ēkas tehniskais projekts

Dienas Bizness, 11.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uzsākusi martā nodegušās Līgatnes dabas taku saimniecības ēkas tehniskā projekta izstrādi, lai augusta otrajā pusē izsludinātu iepirkuma procedūru par tās būvniecību, informē DAP.

Plānots, ka jaunā saimniecības ēka atradīsies blakus iepriekšējai būvei. Veikti nepieciešamie topogrāfiskie un ģeoloģiskie uzmērījumi, izstrādāts nama skiču projekts. Līdztekus notiek darbs pie tehniskā projekta elektrības strāvas palielināšanai un pieslēguma vietas izveidei.

«Attīstot jaunās ēkas ieceri, lielu uzmanību pievērsām, lai tā nodrošinātu ne tikai Līgatnes dabas taku saimnieciskās funkcijas, bet būtu ar papildus pievienoto vērtību – kalpotu arī sabiedrībai un taku apmeklētājiem. Rezultātā izdevies panākt, ka dzīvnieku barības sagatavošanas ēka vienlaikus būs skatu platforma, no kurienes Līgatnes dabas taku apmeklētāji varēs vērot stirnu voljeru. Iecerēts, ka ēkas darbības nodrošināšanai tiks izmantota arī saules enerģija. Tuvākajās nedēļās Dabas aizsardzības pārvalde plāno izsludināt būvniecības konkursu, jo jaunā ēka jāuzbūvē līdz gada beigām,» stāsta DAP Vidzemes reģionālās administrācijas direktora vietnieks Mārtiņš Zīverts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sniegtu informāciju par tūrisma iespējām īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Latvijā, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) izstrādājusi mobilo aplikāciju Dabas tūrisms, kas viedtālruņu un planšetdatoru lietotājiem būtiski atvieglos apskates objektu, piemēram, taku, skatu torņu, atrašanu dabā, kā arī sniegs detalizētu informāciju par objektu pieejamību un citiem tūrisma pakalpojumiem, informē DAP.

Aplikācija ir pieejama četrās valodās (latviešu, lietuviešu, krievu un angļu). Tajā ietverta informācija par dabas takām, velo maršrutiem, kā arī laivošanas un putnu, dzīvnieku vērošanas iespējām, skatu vietām, platformām un torņiem, informācijas centriem un punktiem, kā arī autostāvvietām, sabiedriskā transporta iespējām, nakšņošanas un ēdināšanas iespējām u.c. pakalpojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Ar aplikācijas palīdzību ir iespējams nokļūt līdz izvēlētajai vietai, veikt objektu atlasi un meklēšanu. Tā ir lietojama tikai interneta (online) režīmā tomēr izmantojot dažādas (offline) karšu programmas ir iespējama programmu sinhronizācija, kas sniedz iespēju līdz izvēlētajam objektam nokļūt arī bez interneta lietošanas nepieciešamības. Lai rosinātu un ieinteresētu ceļot un atpūsties dabā, aplikācijā ir pieejamas virtuālās tūres un piecas filmas par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un dabas daudzveidību Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies jaunās dabas infrastruktūras būvniecība dabas lieguma Liepājas ezers Zirgu salā un Golodova dambī, un objekts nodots ekspluatācijā. Līdz ar to šis dabas tūrisma infrastruktūras objekts ir pilnībā pieejams apmeklētajiem, informē Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP).

Kopš novembra beigām Liepājas ezera Zirgu salas apmeklētājus priecē automašīnu stāvlaukums, kā arī ceļš līdz tiltam uz Golodova dambi. Pa šauro dambi ved kilometru gara pastaigu taka, kuru mērojot iespējams nokļūt arī līdz putnu vērošanas tornim. Savukārt jaunie soliņi un atkritumu urnas rada papildus ērtības.

Iepriekšminētie darbi tika īstenoti DAP īstenotā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta „Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās. IV kārta ietvaros, un tos iepirkuma procedūras rezultātā bija uzticēts veikt SIA A-Land. Līguma ietvaros tika izstrādāts arī būvprojekts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas parks Ragakāpa ir viena no visplašāk apmeklētajām atpūtas vietām Jūrmalā netālu no Lielupes grīvas. Ik vasaru te atpūšas desmitiem tūkstošu cilvēku. Šī ir arī viena no nedaudzajām vietām Latvijā, kur sastopamas lielākās terciārās kāpas un priekškāpas, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Pati Ragakāpa ir 12–17 metru augsta, 800 metru gara un 100 metru plata. Parkā redzamas arī zemākas, kā teiktu vides speciālisti – aprimušas, ar mežu klātas dažāda vecuma un formas jūrmalas kāpas. Dabā notikušie procesi liecina par te risinājušos cīniņu starp smiltājiem un mežu, tomēr nemitīgi mainīgā ekosistēma ir daudzu retu sugu patvērums.

Šādas teritorijas ideālais apsaimniekošanas mērķis ir saglabāt gan dabas, gan ainavas vērtības, sabalansējot vides aizsardzības un sabiedrības atpūtas nodrošināšanas funkcijas. Parks ir vairāk nekā 50 gadu vecs, un pēdējos gados tajā īstenots projekts, kas jau tagad vilina atpūtniekus pat drēgnās rudens dienās. Nenopēdojot un nenoplicinot unikālo dabas objektu, cilvēkam te ir fiziski un emocionāli veldzējoši, kā arī komfortabli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu apmeklētāju apkalpošanu, paplašinātu sniegto pakalpojumu klāstu un veicinātu sabiedrības izglītošanu, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) Gaujas Nacionālā parka Informācijas centra Līgatnes dabas takas apsaimniekošanu no 2016.gada uzticējusi Līgatnes novada pašvaldības aģentūrai Līgatnes novada Kultūras un tūrisma centrs.

Informācijas centrā arī turpmāk tiks nodrošināta informācijas sniegšana tūristiem, biļešu tirdzniecība, taču plašāk plānots darboties Līgatnes dabas taku (LDT) popularizēšanā, kā arī izglītojošu pasākumu un aktivitāšu organizēšanā.

«Pēdējos gados Dabas aizsardzības pārvalde ievērojami uzlabojusi Līgatnes dabas taku infrastruktūru, lai nodrošinātu apmeklētājiem ne tikai izzinošu, bet arī drošu atpūtu dabā. Nākamais solis LDT attīstībā ir uzlabot Informācijas centra darbību. Meklējot labāko risinājumu, esam noslēguši līgumu ar Līgatnes novada pašvaldības aģentūru, kuras darbiniekiem ir pieredze tūrisma, informācijas un mārketinga aktivitāšu plānošanā un kopīgu aktivitāšu īstenošanā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Līgatnes dabas taku kolektīvu. Šīs sadarbības rezultātā mēs ceram uzlabot LDT atpazīstamību un sabiedrības izpratni par dabas aizsardzības nozīmīgumu,» pauž DAP Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Gaujas Nacionālā parka Informācijas centru Gūtmaņala turpmāk apsaimniekos Siguldas Attīstības aģentūra

Lelde Petrāne, 26.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu apmeklētāju apkalpošanu, paplašinātu sniegto pakalpojumu klāstu un veicinātu sabiedrības izglītošanu, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) Gaujas Nacionālā parka Informācijas centra Gūtmaņala apsaimniekošanu no 2016.gada 25.janvāra uzticējusi Siguldas novada pašvaldības aģentūrai Siguldas Attīstības aģentūra.

Informācijas centrā arī turpmāk tiks nodrošināta klientu apkalpošana, autotransporta plūsmas organizēšana stāvlaukumā, teritorijas apsaimniekošana u.c., taču plašāk plānots darboties Gaujas Nacionālā parka dabas tūrisma piedāvājuma popularizēšanā, kā arī izglītojošu pasākumu un aktivitāšu organizēšanā.

«Siguldas Attīstības aģentūras speciālistiem ir plaša pieredze tūrisma mārketingā, kas ir svarīgi, ņemot vērā pēdējos gados veiktās investīcijas dabas tūrisma infrastruktūras atjaunošanā Gaujas Nacionālajā parkā un Siguldas apkārtnē. Tādēļ esam pārliecināti, ka mūsu sadarbība un jaunais centra apsaimniekošanas modelis sniegs jaunas vēsmas gan tūrismā, gan dabas izglītībā,» pēc līguma parakstīšanas pauda DAP Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas lieguma Randu pļavas dabas takā pēc remonta apmeklētājiem atvērts putnu vērošanas tornis, informē Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāve Inese Pabērza.

Tas celts 2006. gadā, un tehniskā stāvokļa dēļ tika slēgts no pērnā gada. Šis bija pirmais lielais torņa remonts, kura laikā nostiprinātas konstrukcijas un ārēji iegūts arī jauns, Randu pļavu ainavai atbilstošs izskats. Objekta atjaunošana veikta ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu pēc biedrības Silva Fortis iniciatīvas.

Putnu vērošanas tornis dabas liegumā ir iecienīts dabas speciālistu un tūristu apskates objekts, no kura pārskatāmas unikālās piekrastes pļavas ar nelielām lagūnām un niedrājiem. Randu pļavu tornis ir atzīta migrējošo putnu vērošanas vieta, tāpēc tas regulāri ir bijis putnu vērošanas sacensību Torņu cīņu laureātu vidū. No 2014. gada tornī ir Latvijas ornitoloģijas biedrības veidotā mākslīgo putnu māju jeb būrīšu ekspozīcija, blakus tornim izveidota āra mācību klase par dabas vērtībām Randu pļavās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lielā tīreļa laipas apkārtnē attīstīs dabas tūrismu; ievieš maksas autostāvvietu

Dienas Bizness, 20.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielā tīreļa laipas apkārtnē Ķemeru nacionālajā parkā tuvākajos gados plānots attīstīt tūrisma pakalpojumus un uzlabot teritorijas apsaimniekošanu. Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) noslēgusi līgumu ar SIA Rabarbers BR, kas ieguvusi tiesības līdz 2018.gada 31.maijam 4,7 ha plašā iznomātā teritorijā uzlabot autotransporta plūsmu, nodrošināt atkritumu savākšanu, kā arī citus pakalpojumus, kas, ņemot vērā ievērojamo apmeklētāju plūsmu, nepieciešami iecienītajā dabas tūrisma objektā un apkārtnē, informē DAP.

SIA Rabarbers BR ir izstrādājis tūrisma pakalpojumu attīstības plānu, kas paredz nodrošināt arī tūrisma informācijas sniegšanu Lielās tīreļa laipas apmeklētājiem, ierīkot un uzturēt ugunskura un piknika vietas, sniegt gidu pakalpojumus u.c.

Liela daļa pakalpojumi apmeklētājiem joprojām būs pieejami bez maksas, t.sk. Lielā tīreļa laipas apmeklējums, auto apgriešanās laukuma un labierīcību izmantošana. Arī Dabas aizsardzības pārvaldes veidotie informācijas materiāli komersanta izveidotajā informācijas punktā būs pieejami bez papildus samaksas. Tomēr, lai Lielā tīreļa laipas apkārtnē ilgtermiņā varētu attīstīt papildus pakalpojumus apmeklētāju ērtībām, kā arī uzlabotu esošo situāciju ar auto novietošanu, SIA Rabarbers BR par transportlīdzekļu novietošanu pie Lielā tīreļa laipas turpmāk iekasēs maksu – 2 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latgalē turpinās dabas tūrisma infrastruktūras atjaunošana

Dienas Bizness, 24.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) šogad turpina dabas tūrisma infrastruktūras attīstību teju visā Latvijā. Latgalē darbi norisināsies dabas parkos Sauka, Kuja, Daugavas loki, Dvietes paliene, Teiču dabas rezervātā un Rāznas nacionālajā parkā, informē DAP.

Dabas parkā Sauka taps jauns skatu tornis. Jau izbūvēti tā pamati, metāla karkass un uzsākta nesošo konstrukciju izbūve. Piegādāti kokmateriāli skatu torņa būvniecībai.

Savukārt dabas parkā Kuja tiks uzstādīts jauns informācijas stends. Šajās nedēļās tiek veikti nepieciešami sagatavošanās darbi un teritorijas labiekārtošana.

Dabas parkā Daugavas loki šovasar tiks izbūvēta Dinaburgas dabas taka vairāk nekā puskilometra garumā, laipas izbūve uz balstiem, taps kāpnes, tiltiņi un skatu platforma, kā arī tiks izbūvēts stāvlaukums un uzlabota informācijas infrastruktūra. Takā jau ir demontētas vienas kāpnes (no Dinaburgas pilskalna) un daļa no kāpņu margām (līdz Dinaburgas pilskalnam). Lielākajā takas daļā uzbērts jaunais takas segums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvdarbu dēļ uz laiku slēdz Līgatnes dabas takas

Dienas Bizness, 10.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu taku, laipu būvniecības u.c. infrastruktūras ierīkošanas dēļ no šīs nedēļas līdz 2015.gada 1.oktobrim apmeklētājiem tiek slēgtas Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas takas, informē Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).

«Līgatnes dabas takās ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem šajā gadā ievērojami tiek uzlabota dabas tūrisma infrastruktūra. Uzsākti takas rekonstrukcijas darbi pie lāču voljera – tiek demontēta vecā laipa, kuras vietā taps jauna ar skatu platformu, kas būs piemērota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tāpat jauna taka top pie meža cūku voljera un citviet teritorijā. Diemžēl aktivitāšu dēļ lielākajā daļā taku teritorijas ir ierobežotas iespējas aplūkot dzīvniekus. Tāpat darbu zonā ir intensīva būvniecības tehnikas kustība, kas traucē apmeklētājiem baudīt gaidīto un cerēto mierīgo atpūtu dabā. Taču šīs ir īslaicīgās neērtības, kas vainagosies ar drošāku un ērtāku vidi, sakārtotāku infrastruktūru jau šā gada oktobrī,» saka Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Dabai draudzīga saimniekošana prasa kompromisus

Dienas Bizness, 27.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mūsu mērķis ir panākt, lai cilvēki apzinās, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ir unikālas vērtības. Šo apziņu var panākt tikai ar skaidrojošo darbu, un Rāznas Nacionālajā parkā daudziem tā jau ir nostiprinājusies. Cilvēkiem izveidojusies piederības izjūta savai apkārtnei, un vietējie vēlas, lai cilvēki no citiem novadiem un pilsētām uz nacionālo parku atbrauc, lai novērtē tā unikalitāti. Tomēr šī piederības izjūta Latvijas dabas vērtībām jārada visā sabiedrībā,» Dienai uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize.

Rāznas Nacionālais parks ir jaunākā īpaši aizsargājamā dabas teritorija Latvijā, tas dibināts 2007. gadā.

«Rāznas Nacionālā parka teritorija ir unikāla un skaista,» uzsver A. Zeize un bilst, ka «Daugavpils Universitātes zinātnieki vienmēr aktīvi iesaistījušies šīs teritorijas pētniecībā». 1997. gadā tieši Daugavpils Universitātes mācībspēki izstrādāja rekomendācijas Rāznas ezera sateces baseina funkcionālajam zonējumam, bet pēc diviem gadiem Latvijas Dabas aizsardzības fonds piešķīra finansējumu Daugavpils Universitātes projektam par dabas parka Rāzna izveidošanu.

2001. gadā astoņas pagastu pašvaldības - Andrupenes, Andzeļu, Ezernieku, Čornajas, Kaunatas, Mākoņkalna, Lūznavas un Rundēnu - parakstīja nodomu protokolu par Rāznas Nacionālā parka izveidošanu. «Tas, ka šai teritorijai ir nacionālā parka statuss, lielā mērā ir pašvaldību nopelns. Pašvaldības bija ieinteresētas mērķtiecīgā teritoriju attīstībā, lai varētu pieteikties Eiropas Savienības (ES) finansējumam un te ieplūstu ES nauda,» uzsver A. Zeize.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

FOTO,VIDEO: Veikala Lāčuks līdzīpašnieks: Vislabākos pircējus esam zaudējuši

Monta Glumane, 22.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ar sausām kājām esam veiksmīgi pārdzīvojuši visas krīzes, jo zināms, ka daudziem tas neizdevās. Tas jau ir viens labs darbs, kas ir izdarīts. Rotaļlietu un bērnu preču segmentam šis nemaz nav tik viegls laiks - bērni dzimst daudz mazāk, pieaug konkurence, mūsu tirgū ienāk lielās ārzemju ķēdes un tīkli. Ir ļoti grūti, bet mēs cīnāmies un savu vietu tirgū saglabājam,» biznesa portālam db.lv stāsta rotaļlietu veikalu tīkla «Lāčuks» īpašnieka SIA «Foboss Viens» līdzīpašnieks Aigars Bute.

Nupat izpārdotas vasaras sezonas preces - ļoti daudz velosipēdi, kas veido diezgan lielu uzņēmuma naudas apjomu, kā arī plastmasas rotaļlietas un dažādas āra spēles. Gatavošanās ziemas sezonai notikusi jau laicīgi - lai izvēlēto preci varētu saņemt, tā jāpasūta laikus. Šogad uzņēmums svinēs savu 25 gadu pastāvēšanas jubileju. «Paldies pircējiem, jo bez viņiem mēs nebūtu,» atzīst A.Bute.

2011. gadā uzņēmums plānoja attīstīt eko rotaļlietu ražošanu, taču plāns netika īstenots. «Ik pa laikam ir vēlēšanās uzsākt kaut kādu lietu ražošanā. Bet, ja sāc nopietni ražot, tad ir vajadzīgs pietiekami liels apjoms realizācijai. Latvijas tirgus ir tomēr par mazu. Lai ieietu starptautiskā tirgū, vajadzīgas ļoti lielas investīcijas. Nolēmām, ka nodarbosimies ar to, ko darām,» skaidro A.Bute.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Juris Jātnieks atstās Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora amatu

Žanete Hāka, 09.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce un Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Juris Jātnieks vienojušies par darba attiecību pārtraukšanu no 2019.gada 15.jūlija, informē VARAM.

Iestādei drīzumā tiks meklēts jauns vadītājs, kuram būs jānodrošina laba iestādes pārvaldība un efektīva tās kompetencē esošo jautājumu risināšana, kā arī iestādes darbības stratēģiskās attīstības plānošana un organizēšana.

Jātnieks par jauno DAP ģenerāldirektoru tika izraudzīts konkursa kārtībā 2017.gada sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apjomīgi darbi pašlaik norisinās vienā no populārākajiem tūrisma galamērķiem Latvijā ārpus Rīgas – Gaujas Nacionālā parka teritorijā Siguldas pilsētā. Tur līdztekus taku, kāpņu, atpūtas un informācijas infrastruktūras u.c. izbūvei top jauns serpentīna ceļš, informē Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP).

Tas būs bruģēts, ar vairākiem skatu laukiem, atpūtas zonām un velonovietnēm, un aptuveni 600 metru garumā vedīs no Svētku jeb tā sauktā Panorāmas laukuma līdz Gaujai, dodot iespēju tūristiem iepazīt Gaujas senlejas unikalitāti no cita skatupunkta. Vienlaikus jaunais maršruts uzlabos Siguldas un Gaujas Nacionālā parka viesu drošību, jo gājēju un velosipēdistu plūsma tiks novirzīta no autoceļa.

Jāpiebilst, ka Siguldā dabas tūrisma infrastruktūras uzlabošanas darbi šoruden norisinās daudzviet. Piemēram, Velnalas apkārtnē, kur notiek Piķenes kraujas takas atjaunošana un labiekārtošana. Līdztekus norisinās takas Gūtmaņas alas apkārtnē 1,4km garumā izveide. Tā saucamās Mazās Siguldas ierīkošana ļaus Gaujas tuvumu un burvību baudīt arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Savukārt, lai gājēju plūsmu novirzītu no autoceļa, top jauna taka no Gūtmaņalas līdz Turaidai teju 300 metru garumā. Tāpat tiek labiekārtota Paradīzes kalna apkārtnē – arī turienes infrastruktūra gandrīz 700 metru garumā būs piemērota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru