Ražošana

Latgran atver 17 miljonus eiro vērtu ražotni Gulbenē

Māris Ķirsons, 24.09.2014

Jaunākais izdevums

Kokskaidu granulu ražošanas līderis Latvijā SIA Latgran pie Gulbenes oficiāli atver savu ceturto ražotni, tādējādi pieaugs granulu ražošana un eksports

Ražotnes izveide tika uzsākta pērn, bet testa režīmā tā sāka strādāt jau šā gada vasarā. SIA Latgran šobrīd ir lielākais kokskaidu granulu ražotājs Latvijā, un jaunā ražotne tikai nostiprinās uzņēmuma pozīcijas šajā jomā. 17 milj. eiro vērtā investīcija ir lielākā meža nozarē, kuras rezultātā mazvērtīgā koksne tiks pārvērsta produktā ar augstāko iespējamo pievienoto vērtību – kokskaidu granulās. To, ka šis investīciju projekts ir būtisks arī Skandināvijas uzņēmējiem, apliecināja meža nozares giganta Billerudkorsnas (kura meitas kompānija Latvijā ir viens no ražošanai nepieciešamās koksnes izejvielu piegādātājiem) prezidenta Pera Lindberga klātbūtne.

«Apsveicami, ka šāda ražotne ir tapusi pie Gulbenes, kur ir neizmantotas mazvērtīgās koksnes rezerves, vienlaikus tās ir jaunas darba vietas, kā arī Latvijas eksporta pieaugums,» situāciju vērtē Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš steidz piebilst, ka nozarē dažādās tapšanas stadijās ir vēl vairāki lielbudžeta investīciju projekti.

Ceturtā ražotne

«Aiz Krāslavas, Krustpils un Jaunjelgavas šī ir ceturtā kokskaidu granulu ražotne, ko Latgran izveidojis Latvijā,» stāsta SIA Latgran valdes loceklis Mārtiņš Zvejnieks. Viņš atzīst, ka uzņēmums līdz šim spējis atvērt jaunu ražotni ar trīs gadu intervālu – 2005. gadā Jaunjelgavā darbu sāka pirmā kokskaidu granulu ražotne ar jaudu 80 000 t , 2008. gadā Krustpilī – ar 150 000 t jaudu, 2011. gadā Krāslavā – ar jaudu 150 000 t un tagad, 2014. gadā, – Gulbenē. «Šobrīd uzņēmuma īpašnieku plānos nav jaunu kokskaidu granulu ražotņu izveides projektu Latvijā,» tā uz jautājumu par iespējām būvēt vēl kādu ražotni atbild M. Zvejnieks. Viņš arī norāda, ka Gulbenes kokskaidu granulu ražotne ir izveidota, izmantojot ES struktūrfondu atbalstu Augstas pievienotās vērtības investīciju programmā 1,28 milj. eiro apmērā.

Par 50% vairāk

Jaunajā ražotnē saražotās kokskaidu granulas paredzēts eksportēt uz Skandināvijas valstīm un Lielbritāniju. «Noieta tirgi nemainās, tikai spēsim eksportēt lielākus apjomus,» tā M. Zvejnieks. Pērn SIA Latgran trijās ražotnēs – Jaunjelgavā, Krustpilī un Krāslavā – saražoja nedaudz vairāk par 0,4 milj.t bet 2015. gadā jau būs ap 0,6 milj. t. «Ražošanas un eksporta pieaugumā jauno Gulbenes ražotni varēs just tieši 2015. gadā,» uzsver M. Zvejnieks. Viņš arī norāda, ka līdz ar jauno ražotni palielināsies kopējais koksnes patēriņš.

Tiek lēsts, ka Gulbenes ražotne patērēs aptuveni vienu miljonu berkubikmetru skaidu. Tā kā ražotne izvietota līdzās dzelzceļa atzaram, tad granulas uz ostu tiks vestas pa to.

Samazinās bezdarbu

Līdz ar Latgran ražotnes izveidi Gulbenē iegūst 28 jaunas darba vietas, taču tās netiešā ietekme uz nodarbinātību varētu būt vēl lielāka, jo papildu darba vietas radīsies pakalpojumu jomā. Kopumā, pēc M. Zvejnieka sacītā, uzņēmumā pašlaik strādājot aptuveni 100 darbinieku. Līdz ar lielākiem ražošanas un eksporta apjomiem tiek plānots arī lielāks uzņēmuma neto apgrozījums.

Alternatīva iespēja

Savukārt mežsaimnieki un mazvērtīgās koksnes, kā arī papīrmalkas tirgotāji spriež, ka granulu ražotnes un ar biokurināmo darbināmas katlumājas un koģenerācijas stacijas ir alternatīva papīrmalkas pieprasījuma kritumam perspektīvā. «Tas, ka Gulbenes apkaimē ir izveidots viens liels mazvērtīgās koksnes patērētājs, ir pozitīvi, jo mežsaimniekiem palielināsies šī sortimenta realizācijas iespējas, vienīgi žēl, ka šādus lieljaudas biokurināmā ražotņu projektus īsteno ārzemnieki, nevis pašmāju uzņēmēji,» situāciju vērtē meža īpašnieks un Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācijas valdes priekšsēdētājs Māris Liopa. Viņš atgādina, ka papīrmalkas tirgus ir gluži kā amerikāņu kalniņi – te augšā, te atkal lejā.

Jāņem vērā, ka Latvijā nav celulozes ražotnes, arī Somijas un Zviedrijas celulozes ražotāji Baltijā un Latvijā iepērk savās mītnes zemēs iztrūkstošo papīrmalku. Tieši tādēļ arī «amerikāņu kalniņi» ar lielu pieprasījumu un augstām cenām ļoti strauji mainās ar niecīgu pieprasījumu un zemām cenām.

Papīrmalkas pārdevējiem vēl atmiņā ir 2007. gada rekordcenas, kad 50 Ls par m3 šķita kā ikdiena, bet šobrīd līdzinās pasakai vai fantastikai. «Normālam Latvijas privātmežu īpašniekam (vidējā platība ap 9 ha) ir grūti sekot šīm svārstībām un niansēm ap tām, tāpēc jaunas kokskaidu granulu rūpnīcas ir tieši tas, kas var labi amortizēt šādas krasas svārstības pieprasījumam un vienlaikus cenām,» tā M. Liopa. Viņš atgādina, ka ir arī citi interesanti piemēri Latvijā, kur kokzāģētājs saražoto celulozes šķeldu pārstrādā kokskaidu granulās, nevis cenšas izlēkāt līdzi celulozes izejvielas iepircēju vēlmēm. Aptaujātie mežsaimnieki, kokrūpnieki uzskata, ka papildu jaudu ienākšana granulu ražošanā ir pozitīvs solis, kura nozīmi varētu novērtēt tikai perspektīvā. «Domāju, aizaugušas lauksaimniecības zemes ir indikators, kas liecina, ka mazvērtīgās zemes Latvijā nebūt nav pilnībā izmantotas un tādējādi ir vieta vēl jaunām kokskaidu granulu ražotnēm,» tā uz jautājumu, vai no izejvielu pieejamības viedokļa vieta ir vēl kādai granulu ražotnei, atbild M. Liopa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokskaidu granulu ražotāja SIA «Latgran» apgrozījums 2018. gadā sasniedzis 62,110 miljonus eiro, kas bija par 4,9% jeb 2,893 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Taču uzņēmums strādājis ar 1,263 miljonu eiro lieliem zaudējumiem pretēji peļņai gadu iepriekš, liecina uzņēmuma pagājušā gada pārskats.

Pagājušajā gadā SIA «Latgran» ražošanas apjomi nedaudz palielinājās, salīdzinot ar 2017. gadu, tomēr visās četrās uzņēmuma ražotnēs Jaunjelgavā, Jēkabpilī, Krāslavā un Gulbenē bija zemi.

«Galvenais noteicošais faktors bija izejmateriālu pieejamība un tā tirgus cena. Izejvielas izmaksas 2018. gadā palielinājās par 34%, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Tā rezultātā uzņēmums 2018. gadu noslēdz ar zaudējumiem,» sacīts SIA «Latgran» pārskatā.

Uzņēmums pagājušajā gadā saražojis 511 tūkstošus tonnu kokskaidu granulu, kas bija par 11% vairāk nekā 2017. gadā, bet par 8% mazāk nekā 2016. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Igaunijas kompānija Graanul Invest nopērk granulu ražotāju Latgran

Dienas Bizness, 22.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas kompānijas BillerudKorsnäs AB un Baltic Resources A ir parakstījušas līgumu par 100% SIA Latgran kapitāldaļu pārdošanu Igaunijas uzņēmumam AS Graanul Invest, informē uzņēmuma pārstāvji.

Darījumu plānots pabeigt 2015.gada jūlijā, izpildoties noteiktiem darījuma pabeigšanas nosacījumiem.

Latgran, vadošais industriālo granulu ražotājs Latvijā, 2014.gadā saražoja 497 tūkstošus tonnu granulu 4 rūpnīcās un sasniedza aptuveni 73 miljonu eiro apgrozījumu. Uzņēmums sagaida, ka 2015.gadā apjomi palielināsies par aptuveni 20%, pateicoties Gulbenes jaunās rūpnīcas veiksmīgai palaišanai pagājušā gada otrajā pusgadā.

Graanul ir lielākais granulu ražotājs Baltijas reģionā, kas saražoja 853 tūkstošus tonnu granulu 2014.gadā. Uzņēmumam pieder 4 rūpnīcas Igaunijā, 2 – Latvijā un 1 – Lietuvā. Graanul ražo ne tikai industriālās granulas, bet arī premium kvalitātes granulas. Tāpat Graanul strādā arī atjaunojamās enerģijas jomā, tam pieder 4 biomasas koģenerācijas stacijas ar kopējo jaudu 21 MWe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latgran audzējis gan peļņu, gan apgrozījumu

Žanete Hāka, 23.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā kokskaidu granulu ražotāja SIA Latgran apgrozījums sasniedza 73,394 miljonus eiro, kas ir par 23,56% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt peļņa palielinājusies par 38,17%, sasniedzot 10,294 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

SIA Latgran aizvadītajā gadā papildus jau ar pilnu jaudu strādājošajām trīs granulu ražotnēm Jaunjelgavā, Jēkabpilī un Krāslavā, atvēris jaunu ražotni Gulbenē.

2014.gadā kopumā uzņēmums saražojis 497,85 tūkst.t kokskaidu granulu, veiksmīgi turpinot sadarboties ar lielākajiem Skandināvijas elektrības ražotājiem un uzsākot jaunu noieta tirgu apgūšanu Lielbritānijā.

Šogad SIA Latgran paredzējis turpināt attīstīt savu galveno darbības veidu – kokskaidu granulu ražošanu un realizāciju –, palielinot ražošanas efektivitāti un pilnveidojo produkcijas un pakalpojuma kvalitātes atbilstību pircēju prasībām.

SIA Latgran ir 2004.gadā dibināts uzņēmums ar 3,073 miljonu eiro lielu pamatkapitālu. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Zviedrijā reģistrētais Latgran Biofuels AB.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokskaidu granulu ražotājs SIA "Latgran" pagājušajā gadā strādāja ar 85,939 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,8% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 2,5 reizes un bija 15,55 miljoni eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn visas četras uzņēmuma ražotnes - Jaunjelgavā, Jēkabpilī, Krāslavā un Gulbenē - strādāja plānotajā režīmā, sasniedzot ražošanas apmēru pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Graanul Pellets audzējis apgrozījumu un divkāršojis peļņu 

Kokskaidu granulu ražotājs SIA "Graanul Pellets" pagājušajā gadā strādāja ar 54,097 miljonu...

Kopumā 2020.gadā uzņēmums saražoja 650 000 tonnu kokskaidu granulu, kas ir par 4% vairāk nekā 2019.gadā, kā arī par 27% vairāk nekā 2018.gadā. Palielinoties apgrozījumam, "Latgran" pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas pērn samazinājās par 6%.

Pēc uzņēmuma vadības ziņojumā paustā, pērn "Latgran" turpināja investēt meža zemju iegādē, veidojot nodrošinājumu izejmateriāla fondam. Vienlaikus daļā no īpašumiem veikta mežizstrāde, daļu no materiāla piegādājot savām ražotnēm, kā arī 2020.gadā uzņēmums atjaunoja mežu.

Komentējot Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi, uzņēmuma vadības ziņojumā atzīmēts, ka valstī izsludinātā ārkārtējā situācija uzņēmuma darbību būtiski neietekmēja.

2021.gadā "Latgran" plāno turpinās attīstīt kokskaidu granulu ražošanu un realizāciju. Tāpat iecerēts attīstīt jaunus materiālu ieguves avotus, lai arī šogad visas četras uzņēmuma ražotnes varētu strādāt ar pilnu jaudu, nodrošinot efektīvu ražošanu un izpildot pircēju prasības.

"Latgran" 2019.gadā strādāja ar 79,691 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 28,3% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī kompānija guva peļņu 6,184 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Kompānija ir reģistrēta 2004.gadā, un tās pamatkapitāls ir 3,073 miljoni eiro. Uzņēmums pieder Igaunijas "Graanul Invest", bet tās patiesie labuma guvēji ir Igaunijas pilsoņi Anders Andersons un Rauls Kirjanens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Meža nozare turpina izrāvienu

Māris Ķirsons, 16.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gads meža nozarei iezīmējies ar eksporta ienākumu pieaugumu, tiek īstenoti vairāki investīciju projekti, kuru atdeve būs nākamgad, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kaut gan gads vēl nav beidzies, nozares eksporta ienākumu dinamika ekspertiem jau ļāvusi piesardzīgi prognozēt, ka iepriekšējā gada rekords tiks pārspēts, jo pieaugums bijis nedaudz vairāk par 10%.

Miljonus vērta ražotne

Nozari šogad spēcinājusi kokskaidu granulu ražošanas līdera Latvijā SIA Latgran pie Gulbenes oficiāli atvērtā 17 milj. eiro vērtā ražotne. Aiz Krāslavas, Krustpils un Jaunjelgavas šī ir ceturtā kokskaidu granulu ražotne, ko Latgran izveidojis Latvijā. Rūpnīcas jauda – 150 tūkst. t; pēc uzņēmuma aplēsēm, 2015. gadā kopējais kokskaidu granulu ražošanas apjoms sasniegs ap 0,6 milj. t. Jārēķinās, ka ieceres un izveides stadijā Latvijā ir vairāki kokskaidu granulu ražotņu projekti (piemēram, SIA Latgales granulas), kuru īstenošana priecēs mazvērtīgās koksnes tirgotājus, kā arī meža īpašniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Latvijas eksportspēja

Eksportspēja: Zarus un skaidas pārvērš zeltā

Elīna Pankovska, 29.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokskaidu granulu ražotājs SIA Graanul Invest visas kārtis liek uz eksportu , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lielākais kokskaidu granulu ražotājs Baltijas valstīs veicis krietnas investīcijas, lai uzlabotu ražotnes iekārtas un paplašinātu savu darbību. Pēdējos trīs gados uzņēmums ieguldījis kokskaidu kvalitātes un ražošanas procesa uzlabošanā. Uzstādīta mizošanas-šķeldošanas līnija. Šis projekts realizēts ar Latvijas Investīcijas un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu, un tā kopējās izmaksas bija 2,55 milj. eiro. Savukārt šobrīd tiek īstenots projekts, kurā paredzēts uzstādīt šķeldošanas līniju – izmaksas 1,12 milj. eiro. Arī šis projekts tiks realizēts sadarbībā ar LIAA. SIA Graanul Invest 100% pieder Igaunijas uzņēmumam a/s Graanul Invest. Jāmin, ka šī gada sākumā tā māteskompānija iegādājās Latvijā lielākā kokskaidu granulu ražotāja SIA Latgran 100% kapitāldaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Granulu ražošanas bizness Latvijā kļūst sarežģītāks, un galvenais iemesls tam ir izejmateriāla pieejamība; lielākie ražotāji strādā ar nepilnu jaudu

Igaunijas uzņēmums AS Graanul Invest, kuram pieder trīs pēc ražošanas apjomiem lielākie ražotāji – SIA Latgran, SIA Graanul Pellets un SIA Graanul Invest – ir noraizējies par situāciju, kas ir izveidojusies ar atjaunojamo energoresursu atbalsta shēmām, un norāda, ka risinājums būtiski ietekmēs kompānijas nākotnes plānus Latvijā. Graanul Invest pagaidām neplāno jaunas granulu rūpnīcas būvniecību Brocēnos, kurā tika plānots investēt vairāk nekā 20 miljonu eiro.

Šis bizness Latvijā kļūst arvien sarežģītāks, atzīst DB aptaujātie uzņēmēji, kā galveno iemeslu minot izejmateriāla pieejamību. Pieaugot globālajam granulu pieprasījumam, Latvijas uzņēmumi varētu sagaidīt ārvalstu kapitāla interesi par vietējā kapitāla aktīviem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Testa režīmā sākusi darbu NewFuels jaunā ražotne

LETA, 26.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Testa režīmā sākusi darbu kokskaidu granulu ražotāja - Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (RSEZ) SIA NewFuels jaunā ražotne, aģentūrai LETA pastāstīja RSEZ SIA NewFuels valdes loceklis Matīss Paegle.

Pakāpeniski kāpinot jaudu, jau decembrī jaunajā ražotnē plānots sasniegt plānoto ražošanas apjomu, tādējādi divkāršojot uzņēmumā saražotās produkcijas apjomu.

«Ja līdz šim uzņēmums gadā ražoja 120 000 tonnu kokskaidu granulu, tad pēc jaunās ražotnes nodošanas ekspluatācijā šis skaitlis dubultosies, sasniedzot 240 000 tonnu gadā. Tādējādi RSEZ SIA NewFuels kļūs par ceturto lielāko kokskaidu granulu ražotāju Eiropā,» skaidroja Paegle.

Jaunā ražošanas līnija būs spējīga ražot ne tikai industriālās kokskaidu granulas, bet arī kokskaidu granulas mājsaimniecībām.

Līdz ar jaunās kokskaidu granulu ražotnes izveidi un koģenerācijas stacijas nodošanu ekspluatācijā šī gada augustā strādājošo skaits uzņēmumā no 35 pieaudzis līdz 50 cilvēkiem. Pastarpināti no uzņēmuma darbības labumu gūst arī vietējie uzņēmēji, kuri piegādā izejmateriālus, ražotnes darbībai nepieciešamās iekārtas, kā arī veic saimnieciska rakstura pakalpojumus un tehnisko apkalpošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz ārkārtas situāciju, Ventspils brīvostas teritorijā strādājošajam koksnes granulu ražotājam SIA "Kurzemes granulas" 2020.gada pirmajā ceturksnī izdevies palielināt ražošanas apjomus salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Lielākā daļa produkcijas tiek eksportēta, turklāt nozīmīgs produkcijas noieta tirgus aizvien ir Itālija.

2020.gada pirmajā ceturksnī SIA "Kurzemes granulas" saražotas 17 763 tonnas granulu, kas ir par 7,5% vairāk nekā 2019.gada pirmajos trīs mēnešos. Produkcijas realizācijas apjoms pirmajā ceturksnī sasniedzis 19 500 tonnu, kas ir par 15% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika posmā.

Uzņēmumā skaidro, ka ārkārtas situācijas ierobežojumi saistībā ar vīrusu Covid-19 tā darbību īpaši neietekmē. Arī martā, kad sākās lielākie ierobežojumi, ražošanas apjomu, ievērojot visas drošības prasības, izdevies saglabāt pagājušā gada līmenī. Daudz būtiskāk darbību ietekmē aizvadītā siltā ziema, kas attiecīgi koriģē pieprasījumu pēc kurināmā.

SIA "Kurzemes granulas" apgrozījums 2019.gadā bija 10,387 miljoni eiro, kas ir par 19,9% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt peļņa pieauga par 44,7% - līdz 1,045 miljoniem eiro. 2019. gadā saražots 69 985 tonnu kokskaidu granulu, kas ir par 5,6% vairāk nekā 2018. gadā. 2019. gadā 57% saražoto granulu bija industriālās granulas, bet 43% - "premium" kvalitātes granulas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas pārtikas ceļš uz zviedru galdiem visdrīzāk iet caur alus glāzi

Didzis Meļķis, 01.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadskārtējās Biznesa balvas priekšvakarā Zviedrijas Karalistes vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms vērtē, ka pārtikas industrijai ir potenciāls uzlabot Zviedrijas un Latvijas divpusējo tirdzniecību.

Ukrainas konflikta sakarā izskan spriedumi, ka Latvijas drošības garantijai ir labi, ja šeit ir dislocēti Rietumu karavīri, bet var domāt, ka arī ārvalstu investīcijām ir šāds blakusefekts.

Kā NATO partnere Zviedrija ir klātesoša Latvijas drošības garantēšanā arī militāri – gan ar karavīriem, gan floti un aviāciju, tomēr arī Zviedrijas biznesa intereses šeit, protams, nevajadzētu novērtēt par zemu. Ar 22% no visām ārvalstu investīcijām Zviedrija ar lielu izrāvienu aizvien ir lielākais ārvalstu investors Latvijā. Nākamā lielākā investīciju avota daļa ir 8%.

Tas gan lielā mērā ir šejienes zviedru banku dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Graanul Invest pērn divkāršo peļņu līdz 28 miljoniem eiro

LETA--BNS, 19.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas uzņēmums Graanul Invest, kas ir lielākais koka granulu ražotājs Baltijas valstīs, pērn strādājis ar 28 miljonu eiro peļņu, kas ir vairāk nekā divreiz lielāka par 13,7 miljonu eiro peļņu 2014.gadā, liecina kompānijas gada pārskats.

Grupas peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) pērn bija 58,3 miljoni eiro pretstatā 30 miljoniem eiro gadu iepriekš. EBITDA un peļņas kāpinājumu būtiski ietekmēja Latvijas industriālo kokskaidu granulu ražotāja Latgran nonākšana Graanul Invest grupā.

Graanul Invest ieņēmumi pērn sasniedza 243 miljonus eiro, kas ir par 76% vairāk nekā gadu iepriekš.

Eksports ārpus Baltijas valstīm veidoja vairāk nekā 90% no grupas ieņēmumiem. Graanul Invest galvenie eksporta tirgi pērn bija Lielbritānija (150,3 miljoni eiro), Dānija (54,4 miljoni eiro), Zviedrija (7,4 miljoni eiro) un Nīderlande (5,1 miljons eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Krustpils lidlaukā sāk ražot finieri

Māris Ķirsons, 21.11.2019

SIA "Amberbirch" īpašnieces a/s "AmberStone Group" Padomes loceklis Ernests Bernis (no kreisās) finiera ražotni tās atklāšanā rāda ekonomikas ministram Ralfam Nemiro un SIA "OF Holding" īpašniekam Oļegam Fiļam

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 10 miljonus eiro, SIA "Amberbirch" izveidojusi bērza finiera lobskaidas ražotni, kas gan ir tikai pirmais posms no iecerētā kokapstrādes kompleksa bijušā Krustpils lidlauka teritorijā.

Pēc SIA "Amberbirch" valdes locekļa Kārļa Kavasa sacītā, pašlaik ir izveidota ražotnes ēka un siltumapgādes komplekss, kā arī uzstādīta lobskaidas ražošanas līnija un lobskaidas žāvētava.

«Tas ir pirmais posms,» uzsvēra K. Kavass. Viņš norādīja, ka pašlaik ražotnē ir nodarbināti 25 strādājošie un bērza lobskaidu ražo vienā maiņā, taču jau līdz šā gada nogalei ir plānots ražošanu nodrošināt trīs maiņās un nodarbināt līdz pat 100 strādājošo. Perspektīvā īstenojot nākamās kokapstrādes kompleksa attīstības kārtas, rūpnīca pircējiem piegādātu jau gatavu saplākšņa produkciju.

Pēc aptuvenām aplēsēm, šo nākamo kārtu ieguldījums tiek lēsts vēl uz aptuveni 50 miljoniem eiro. Ražotnei darbojoties ar pilnu jaudu, gadā tajā plānots pārstrādāt līdz 100 000 m3 bērza koksnes un saražot līdz 40 000 m3 finiera.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA LatgGran kokskaidu granulu ražotne, kuras būvniecība uzsākta pagājušā gada augustā Daukstu pastā Gulbenes – Madonas šosejas malā, darbu plāno uzsākt līdz septembrim, ziņo reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Tā uzņēmumam ir ceturtā šāda veida ražotne Latvijā.

SIA LatGran ražošanas direktors un valdes loceklis Mārtiņš Zvjenieks stāsta, ka būvniecības darbi norit ļoti spraigi, tāpēc tiek cerēts, ka tos izdosies pabeigt, kā tika solīts – šā gada trešajā ceturksnī. Jau tiek iepirkts izejmateriāls kokskaidu granulu ražošanai.

Gulbenes novada jaunās rūpnīcas jauda tiek plānota 150 tūkstošu tonnu kokskaidu granulu gadā. Gandrīz visa gatavā produkcija, izmantojot dzelzceļa un ostas pakalpojumus, tiek eksportēta uz Dāniju, Nīderlandi, Beļģiju un Zviedriju.

LatGran ir lielākais kokskaidu ražotājs Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Meža nozares eksports – vairāk par miljardu eiro

Māris Ķirsons, 02.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāki ražošanas apjomi, kā arī tālākās apstrādes produkcija ir galvenais iemesls meža nozares eksporta kāpumam par 51 milj. eiro jeb 5,2 procentiem

To rāda Zemkopības ministrijas Meža resursu departamenta apkopojums pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Eksporta ienākumu ziņā nozare turpina uzstādīt arvien jaunus rekordus. Šajos datos sava artava pienākas jaunajām un modernizētajām ražotnēm. Meža nozares eksporta pārsvars pār importu sasniedzis 685,7milj. eiro, kas ir augstākais rādītājs vēsturē. Tā ir meža nozares artava Latvijas ārējās tirdzniecības pozitīvākas bilances nodrošināšanā.

Labāk nekā cerēts

«Statistikas dati rāda labāku rezultātu, nekā bijām prognozējuši, kaut arī pašlaik pilnībā izskaidrot lielāku pieauguma tempu ir pagrūti, jo vairākiem koksnes izstrādājumiem ir novērots globāls cenu kritums,» secina Latvijas kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš nenoliedz, ka ir meža nozares produktu grupas, kur apjomu eksports un ieņēmumi naudas izteiksmē padodas izskaidrojumiem, bet tie nebūt nav visi. Proti, jāņem vērā, ka šie dati ir tikai provizoriski un pēc kāda laika ailītē «ārējie koksnes izstrādājumi» ierakstītie 116 milj. eiro sadalīsies pa konkrētām produktu grupām, un tikai tad varēs precīzi noteikt to pieauguma apmēru. Šo «pārējo» koksnes izstrādājumu eksporta devums naudas izteiksmē šī gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar analogu laiku pērn ir pieaudzis par 37%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Tas ir lielākais pabeigtais investīciju projekts meža nozarē Latvijā 2017. gadā.

Investējot 13,5 milj. eiro, Latvijas lielākais mēbeļu ražotājs SIA Avoti SWF Lizumā ir izveidojis kokskaidu granulu ražotni ar jaudu 110 tūkst. t, plāno ieguldīt mēbeļu ražošanā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas ir lielākais pabeigtais investīciju projekts meža nozarē Latvijā 2017. gadā. Kokskaidu granulu ražotne tika iedarbināta pērnā gada nogalē un mēneša laikā tā spēja sasniegt 80% no paredzētās ražošanas jaudas. Ražotne strādā 24 stundas septiņas dienas nedēļā un darbs tajā ir 22 cilvēkiem. «Tomēr jārēķinās, ka kopumā jaunu darba vietu reģionā ir ievērojami vairāk,» akcentē Kristaps Roziņš, SIA Avoti SWF kokskaidu granulu ražotnes vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Latgales granulas, investējot teju 1,7 milj. eiro, izveidojušas kokskaidu granulu ražotni Varakļānos, tagad meklē granulu noieta iespējas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ražotnes izveidei uzņēmums piesaistījis ES struktūrfondu līdzekļus Augstas pievienotās vērtības programmas ietvaros. «ES struktūrfondu projekts paredz atbalstu tieši ražošanas iekārtu iegādē, un tā apmērs ir 0,48 milj. eiro, taču šī nauda vēl nav saņemta,» skaidro SIA Latgales granulas valdes loceklis Āris Sparāns.

Granulu ražotnei nav būvēta speciāla ēka, bet tā ievietota bijušajā linu pārstrādes rūpnīcas ēkā Varakļānos. «20 gadus šī ēka stāvēja tukša, tagad tajā ir atgriezusies ražošana,» stāsta Ā.Sparāns.

Visu rakstu Kokskaidu granulas top bijušajā linu fabrikā lasiet 9. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Investīcijas ļāvušas būtiski palielināt ražošanas jaudu

Linda Zalāne, 29.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas SIA NewFuels pēdējos divos gados veiktās investīcijas ļāvušas palielināt ražošanas jaudu divas reizes

Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (RSEZ) SIA NewFuels ražo kokskaidu granulas – ekoloģiski tīru un ekonomiski izdevīgu enerģijas avotu, ražošanā izmantojot mežrūpniecības atkritumus. Nolūkā kāpināt ražošanas jaudu un ražīgumu uzņēmums pēdējos divos gados veicis ievērojamas investīcijas – 2016. gadā vairāk nekā desmit milj. eiro apmērā, bet šogad ieguldījumu apjoms ir vairāk nekā milj. eiro.

«Uzņēmuma apgrozījums 2016. gadā bija 21 milj. eiro, bet šo gadu prognozējam noslēgt ar 24,2 milj. eiro lielu apgrozījumu. Līdz 2018. gada beigām plānojam palielināt ražošanas jaudu par 15%,» atklāj RSEZ SIA NewFuels valdes priekšsēdētājs Romāns Vdovičenko (Roman Vdovychenko). Granulu ražošanas uzņēmums pēc neto apgrozījuma 2016. gadā ierindojās Latvijas lielāko uzņēmumu top 500 sarakstā, tas ir viens no lielākajiem ražotājiem Latgalē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Energoresursu patēriņš mājsaimniecībās samazinājies

Žanete Hāka, 04.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā kopējais energoresursu patēriņš mājsaimniecībās bija 61 912 teradžouli (TJ), ieskaitot degvielu transportam, liecina Centrālās Statistikas Pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2010. gadu, kopējais energoresursu patēriņš samazinājies par 16 %.

2015. gadā mājsaimniecību energoresursu patēriņš veidoja 28 % no kopējā energoresursu patēriņa Latvijā. No mājsaimniecībās patērētajiem energoresursiem lielāko daļu veidoja kurināmā koksne (lielākoties malka) un siltumenerģija no ārējiem piegādātājiem – attiecīgi 41,4 % un 30,4 %. Elektroenerģija veidoja 13,7 % no kopējā energoresursu patēriņa, dabasgāze – 8,9 %, naftas produkti (krāšņu kurināmais, benzīns, dīzeļdegviela u.c.) apkurei, karstajam ūdenim un citām vajadzībām, neskaitot patēriņu transportam – 2,7 %, sašķidrinātā naftas gāze – 1,7 % un pārējie energoresursi (kokogles un cits cietais kurināmais) veidoja 1,2 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Graanul Pellets audzējis apgrozījumu un divkāršojis peļņu

LETA, 14.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokskaidu granulu ražotājs SIA "Graanul Pellets" pagājušajā gadā strādāja ar 54,097 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 16,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 2,8 reizes un bija 8,79 miljoni eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2020.gads "Graanul Pellets" bija veiksmīgs - kompānijas finanšu rezultāti uzlabojās, kā arī ražošanas efektivitāte bija daudz augstāka nekā iepriekšējos gados. Pagājušajā gadā uzņēmums saražoja arī līdz šim lielāko kokskaidu granulu apmēru - 329 716 tonnas, kamēr 2019.gadā tika saražots 329 094 tonnas.

Pēc vadības ziņojumā minētā, pērn "Graanul Pellets" galvenokārt ražojis industriālās kvalitātes kokskaidu granulas, jo šo granulu cena un pieprasījums tirgū bija daudz labvēlīgāks nekā "premium" kvalitātes granulām.

Uzņēmuma vadības ziņojumā prognozēts, ka 2021.gadā situācija izejmateriālu tirgū saglabāsies nemainīga, vienlaikus ražošanas un pārdošanas apmēri būs apmēram tādā pašā līmenī kā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: Kokskaidu granulas uzņēmumā NewFuels RSEZ

Žanete Hāka, 19.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties Rēzeknes uzņēmuma SIA NewFuels RSEZ darbībā un aplūkot, kā tiek ražotas kokskaidu granulas.

SIA NewFuels RSEZ darbojas Rēzeknē kopš 2010.gada, stāsta kompānijas valdes loceklis Matīss Paegle. Vispirms tika izveidota viena kokskaidu granulu ražotne, bet 2015.gadā jaudas ir dubultotas un šobrīd uzstādītā kompānijas ražošanas jauda ir vairāk nekā 240 tūkstoši tonnu gadā.

Kopā ar saistīto uzņēmumu SIA Atmosclear CHP, kas ir uzbūvējis 3,2 MW biomasas koģenerācijas staciju, Rēzeknes Speciālajā Ekonomiskajā Zonā ir investēti 35 miljoni eiro, kas ir ārzemju tiešās investīcijas.

M. Paegle informē, ka 100% produkcijas tiek eksportēta Eiropas lielākajām energokompānijām. Kompānija radījusi aptuveni 50 jaunu darba vietu, bet ņemot vērā, ka NewFuels ir viens no lielākajiem koksnes iepircējiem reģionā un gadā patērē 500 tūkstošus m3 koka, jaunu darba vietu skaits saistītajos sektoros Latgalē ir lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākie darījumi Baltijā no marta līdz augustam

Žanete Hāka, 01.10.2015

Latgran

Valsts: Latvija
Investors: Graanul Invest
Valsts: Igaunija
Darījuma vērtība: 104 miljoni eiro

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada vasaras mēnešos Baltijas uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumu (M&A) tirgus pamazām sācis iekustēties, liecina jaunākais Prudentia M&A Folio apskats.

Apskata rezultāti liecina. No maija līdz augustam kopumā veikti 60 darījumi, kas ir par 40% vairāk nekā gada pirmajos četros mēnešos. Par spīti tā dēvētajai atvaļinājumu sezonai, tieši jūnija un jūlija mēneši šogad bijuši līdz šim aktīvākie ar attiecīgi 17 un 19 noslēgtiem darījumiem.

Tomēr, salīdzinot M&A kopējo aktivitāti pirmajos astoņos mēnešos ar 2014. gada šo pašu periodu, darījumu skaits joprojām ir mazāks. Šis samazinājums skaidrojams ar to, ka pašreizējā ģeopolitiskā situācija joprojām ietekmē ārvalstu investoru interesi par Baltijas reģionu – šī gada pirmajos astoņos mēnešos novērojams nedaudz lielāks iekšējo Baltijas darījumu īpatsvars kā iepriekšējā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atlikta jaunās granulu rūpnīcas būvniecība Brocēnos

Kristīne Stepiņa, 10.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākie granulu ražotāji pērn būtiski samazinājuši ražošanas un investīciju apjomus, atlikta jaunās rūpnīcas būvniecība Brocēnos, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Granulu ražošanas un eksporta apjomi 2017. gadā ir sarukuši, salīdzinot ar 2016. gadu. Pamanāmāko kritumu piedzīvojuši Igaunijas uzņēmumam AS Graanul Invest piederošie trīs pēc ražošanas apjomiem lielākie ražotāji – SIA Latgran, SIA Graanul Pellets un SIA Graanul Invest. Katrs no šiem uzņēmumiem aptuveni par 100 tūkstošiem tonnu atpaliek no pagājušajā gadā prognozētajiem apjomiem; pērn tie bija ievērojami mazāki nekā 2016. gadā. Arī šī gada plāni AS Graanul Invest piederošajiem uzņēmumiem ir visnotaļ pieticīgi, lielas investīcijas ražošanas attīstībā netiks veiktas, kā arī iesaldēta jaunās rūpnīcas būvniecība Brocēnos.

2017. gadā granulu eksports samazinājās par 1,5% – ārvalstīs tika realizēti 1,59 miljoni tonnu produkcijas par 183,2 miljoniem eiro, liecina Zemkopības ministrijas Meža departamenta dati. Lai arī lielie ražotāji samazināja apjomus, eksporta kritums nebija tik liels, jo pērn darbu sāka divas lielākas rūpnīcas – SIA Pellet4Energia Brocēnos un SIA Avoti SWF ražotne Gulbenes rajona Lizumā, kā arī vairāki uzņēmumi izveidoja nelielas ražotnes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs no Druvienas Imants Reimandovs atzīst, ka veiksmīga biznesa pamatā ir nedzīvošana pāri saviem līdzekļiem, kā arī uzdrošināšanās un, kā krievi sakot, čujs. Viņam pieder divas kokzāģētavas Druvienā un Tirzā, bizness rit veiksmīgi un jau nākamgad uzņēmums atzīmēs 20 gadu jubileju. Grūtākais laiks uzņēmumam ir bijis pats sākums un krīzes gadi, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

I. Reimandovs ir vietējais uzņēmējs ar stāžu, SIA IMU īpašnieks, kuram pieder divas kokzāģētavas. Viņu gribas saukt par veiksmīgu un arī godīgu uzņēmēju. Kopumā pēdējos gados uzņēmumā vērojama augšupeja. Doma esot arvien vairāk palielināt ražošanas apjomus. Imants neslēpj, ja kādreiz tas esot bijis tikai sapnis, cik varētu ražot, tad tagad tas ir vairākkārtīgi pārsniegts. Apgrozījums gan miljonam eiro vēl nav pāri, savukārt gada laikā tiek saražoti vairāki tūkstoši kubikmetru gatavās produkcijas - tie ir taras dēļi, kuri Latvijas tirgū nepaliek, bet gan tālāk tiek eksportēti uz Arābu Emirātiem, Izraēlu. «Uz Eiropas pusi īpaši neskatāmies. Tur nav tik stabils tirgus,» atzīst uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Lielākie apvienošanās un pārņemšanas darījumi Baltijā

Žanete Hāka, 03.02.2016

5. Iegādātais uzņēmums: Ventspils nafta (Latvija)

Investors: Euromin Holdings (Vitol Grupa) (Kipra)
Darījuma vērtība: 80+27 miljoni eiro

Foto: Ventspils nafta

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas uzņēmumu pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu skaita ziņā 2015. gada ir bijis pozitīvs – novērots 6% liels pieaugums salīdzinot ar 2014. gadu, liecina Prudentia veidotais apskats.

Arī citur pasaulē 2015. gads tika pasludināts par M&A darījumu apjoma bagātāko gadu vēsturē, par 16,6% pārsniedzot pat 2007. gadā noslēgto darījumu apjomu.

Lielākais publiski izziņotais darījums Baltijas M&A tirgū 2015. gadā notika telekomunikācijas nozarē. Darījuma ietvaros Zviedrijas telekomunikācijas uzņēmums TeliaSonera paziņoja par divu Lietuvas meitas sabiedrību apvienošanu, tādējādi turpinot Baltijas telekomunikācijas tirgus konsolidāciju.

2015. gadā tika aktualizētas diskusijas arī par tuvākajos gados prognozējamo Latvijas telekomunikācijas nozares konsolidāciju Lattelecom un LMT iespējamās apvienošanās kontekstā.58% no visiem Baltijas valstīs notikušajiem

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokrūpnieki un farmācijas uzņēmumi turpina veiksmes stāstus

Kokapstrāde turpina būt Latvijas stabilākā eksporta nozare, kas jau ilgstoši ir valsts galvenais preču noieta radītājs ārvalstīs, kopējā preču eksportā veidojot apmēram piektdaļu. Arī lielāko preču eksportētāju TOP 100 sarakstā kokrūpniecības uzņēmumu ir daudz, tie ir augstās vietās – pirmajā piecniekā Latvijas finieris un Kronospan Riga, otrajā – Latgran utt.

Latvijas finiera padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis atzīst, ka Latvijas meža nozarei un arī Latvijas finiera grupas uzņēmumiem nācies saskarties ar pieaugošiem ārējo apstākļu radītiem izaicinājumiem. Koksnes resursu pieejamība pagājušajā gadā katrā no Baltijas valstīm attīstījās pēc dažādiem scenārijiem. Situācija ir kļuvusi sarežģītāka arī koksnes produkcijas noieta tirgos, un šobrīd nākas izvērtēt krietni vairāk riska faktoru nekā 2016. gada sākumā. «Pieaugošās valūtas kursu svārstības, ietekmīgāko valstu līderu politiskā nostāja un finanšu sektora lēmumi atstāj ļoti būtisku ietekmi uz reģionālo un starpkontinentālo tirdzniecību. Tas vairo nenoteiktību un eksportētājiem liek būt elastīgiem, nepieciešamības gadījumā esot gataviem arī veikt būtiskas izmaiņas iepriekš nospraustajos plānos,» norāda U. Biķis.

Komentāri

Pievienot komentāru