Jaunākais izdevums

SIA Latgales granulas, investējot teju 1,7 milj. eiro, izveidojušas kokskaidu granulu ražotni Varakļānos, tagad meklē granulu noieta iespējas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ražotnes izveidei uzņēmums piesaistījis ES struktūrfondu līdzekļus Augstas pievienotās vērtības programmas ietvaros. «ES struktūrfondu projekts paredz atbalstu tieši ražošanas iekārtu iegādē, un tā apmērs ir 0,48 milj. eiro, taču šī nauda vēl nav saņemta,» skaidro SIA Latgales granulas valdes loceklis Āris Sparāns.

Granulu ražotnei nav būvēta speciāla ēka, bet tā ievietota bijušajā linu pārstrādes rūpnīcas ēkā Varakļānos. «20 gadus šī ēka stāvēja tukša, tagad tajā ir atgriezusies ražošana,» stāsta Ā.Sparāns.

Visu rakstu Kokskaidu granulas top bijušajā linu fabrikā lasiet 9. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vilani ir pirmā jaunā linu šķirne, kuru pēc vairāk nekā 25 gadu darba selekcionējuši un reģistrējuši SIA Latgales Lauksaimniecības zinātnes centrs un Agroresursu un ekonomikas institūta zinātnieki

Šī ir pirmā Latvijā selekcionētā linu šķirne pēc 84 gadu ilga pārtraukuma.

Pēc pārbaudes 2017. un 2018. gadā Polijā Latvijas šķiedras linu līnijai I18-1 piešķirts šķirnes statuss ar nosaukumu Vilani. Tā atzīta par atšķirīgu, viendabīgu un stabilu atbilstoši Eiropas Savienības Kopienas augu šķirņu biroja (CPVO) prasībām, ko apliecinājusi testēšanas institūcija - Research Centre for Cultivar Testing.

Selekcionāra apliecība un tiesības uz sēju piešķirtas Agroresursu un ekonomikas institūtam. Lini Vilani paredzēti gan šķiedras, gan sēklu ražošanai, šķirne ir vidēji agrīna - veģetācijas periods 83 dienas. Kvalitatīvu stiebriņu iegūšanai lielāka nozīme ir šķirnēm ar īsāku veģetācijas periodu, kuras var novākt agrākos termiņos, kad ir labvēlīgāki laika apstākļi linu salmiņu tilināšanai. Novērtējot šķirnes ražību, secināts, ka tā ir augsta – iegūtas vidēji 7,72 tonnas no hektāra salmiņu, tai ir laba veldres izturība un mazāka uzņēmība pret nozīmīgākajām linu slimībām, un tā zied baltiem ziediem. Šķirne ir piemērota Latvijas augsnes un klimatiskajiem apstākļiem, Dienas Biznesam apstiprināja Latvijas Zemkopības ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

M&A un riska kapitāla gada nozīmīgākie darījumi

Dienas Bizness, 25.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma ietvaros jau trešo gadu tiek turpināta tradīcija – ikgadējie apbalvojumi par nozīmīgākajiem sasniegumiem šajā jomā Baltijā.

M&A un riska kapitāla gada darījumus izvēlējās vērtēšanas komiteja, kuras sastāvā bija tirgus dalībnieki un eksperti: Kristiina Vassilkova (Igaunijas Riska kapitāla asociācija), Kristo Oidermaa (LHV), Edgars Pīgoznis (Latvijas Riska kapitāla asociācija), Jānis Maršāns (Dienas Bizness), Dr. Asta Klimavičienė (ISM Vadības un ekonomikas universitāte) un Valērijs Judins (Summa Advisers).

Lai noteiktu balvas saņēmēju, tika vērtēti kritēriji: darījuma vērtība un stratēģiskā nozīme Baltijas reģionā, sarežģītība, inovācija un finanšu struktūra.

Sekojošajā sarakstā nejaušā secībā sarindoti trīs, pēc ekspertu domām, ievērojamākie darījumi. Katras kategorijas uzvarētājs tiks paziņots Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā, 27. oktobra vakarā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Testa režīmā sākusi darbu NewFuels jaunā ražotne

LETA, 26.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Testa režīmā sākusi darbu kokskaidu granulu ražotāja - Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (RSEZ) SIA NewFuels jaunā ražotne, aģentūrai LETA pastāstīja RSEZ SIA NewFuels valdes loceklis Matīss Paegle.

Pakāpeniski kāpinot jaudu, jau decembrī jaunajā ražotnē plānots sasniegt plānoto ražošanas apjomu, tādējādi divkāršojot uzņēmumā saražotās produkcijas apjomu.

«Ja līdz šim uzņēmums gadā ražoja 120 000 tonnu kokskaidu granulu, tad pēc jaunās ražotnes nodošanas ekspluatācijā šis skaitlis dubultosies, sasniedzot 240 000 tonnu gadā. Tādējādi RSEZ SIA NewFuels kļūs par ceturto lielāko kokskaidu granulu ražotāju Eiropā,» skaidroja Paegle.

Jaunā ražošanas līnija būs spējīga ražot ne tikai industriālās kokskaidu granulas, bet arī kokskaidu granulas mājsaimniecībām.

Līdz ar jaunās kokskaidu granulu ražotnes izveidi un koģenerācijas stacijas nodošanu ekspluatācijā šī gada augustā strādājošo skaits uzņēmumā no 35 pieaudzis līdz 50 cilvēkiem. Pastarpināti no uzņēmuma darbības labumu gūst arī vietējie uzņēmēji, kuri piegādā izejmateriālus, ražotnes darbībai nepieciešamās iekārtas, kā arī veic saimnieciska rakstura pakalpojumus un tehnisko apkalpošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvalde piemērojusi divus nodrošinājumus granulu ražotājam SIA “Kurzemes granulas”, ziņo “Lursoft” Klientu portfelis.

Abi nodrošinājumi reģistrēti 21. novembrī.

Viens no tiem ir aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai. Savukārt ar otru nodrošinājumu SIA “Kurzemes granulas” piemērots aizliegums reorganizācijai, likvidācijai, valdes locekļu un daļu īpašnieka izslēgšanas reģistrācijai komercreģistrā, atļaujot SIA "Kurzemes granulas" reģistrēt papildus dalībniekus un amatpersonas.

Šī ir pirmā reize, kad SIA "Kurzemes granulas" piemēroti nodrošinājumi.

SIA “Kurzemes granulas” Ventspils brīvostas teritorijā ražo granulas. Uzņēmuma apgrozījums 2018. gadā bija 8,664 miljoni eiro un tas strādāja ar 722 tūkstošu eiro peļņu. Tajā gadā SIA “Kurzemes granulas” nodarbināja 37 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kurzemes granulas valdē ieceļ uzņēmuma līdzīpašnieku

Dienas Bizness, 08.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No granulu ražotāja SIA «Kurzemes granulas» valdes locekļa amata atbrīvots Gatis Deksnis, un viņa vietā valdē iecelts viens no uzņēmuma patiesā labuma guvējiem Jānis Apsītis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt valdes priekšsēdētājs Viesturs Grīnbergs un valdes loceklis Arnis Apsītis, kurš ir otrs SIA «Kurzemes granulas» patiesā labuma guvējs, pārapstiprināti līdzšinējos amatos.

Gatis Deksnis bija SIA «Kurzemes granulas» valdes loceklis kopš 2006.gada līdz šim, nostrādājot četrus pilnvaru periodus.

Jānis Apsītis arī iepriekš darbojies uzņēmumā - viņš bija SIA «Kurzemes granulas» valdes loceklis no 2003. līdz 2006.gadam.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 7.maijā.

SIA «Kurzemes granulas» Ventspils brīvostas teritorijā ražo granulas. Uzņēmuma apgrozījums 2016.gadā bija 7,101 miljons eiro, bet tas strādāja ar zaudējumiem 188 tūkstošu eiro apjomā. Uzņēmums tajā gadā nodarbināja 36 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz ārkārtas situāciju, Ventspils brīvostas teritorijā strādājošajam koksnes granulu ražotājam SIA "Kurzemes granulas" 2020.gada pirmajā ceturksnī izdevies palielināt ražošanas apjomus salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Lielākā daļa produkcijas tiek eksportēta, turklāt nozīmīgs produkcijas noieta tirgus aizvien ir Itālija.

2020.gada pirmajā ceturksnī SIA "Kurzemes granulas" saražotas 17 763 tonnas granulu, kas ir par 7,5% vairāk nekā 2019.gada pirmajos trīs mēnešos. Produkcijas realizācijas apjoms pirmajā ceturksnī sasniedzis 19 500 tonnu, kas ir par 15% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika posmā.

Uzņēmumā skaidro, ka ārkārtas situācijas ierobežojumi saistībā ar vīrusu Covid-19 tā darbību īpaši neietekmē. Arī martā, kad sākās lielākie ierobežojumi, ražošanas apjomu, ievērojot visas drošības prasības, izdevies saglabāt pagājušā gada līmenī. Daudz būtiskāk darbību ietekmē aizvadītā siltā ziema, kas attiecīgi koriģē pieprasījumu pēc kurināmā.

SIA "Kurzemes granulas" apgrozījums 2019.gadā bija 10,387 miljoni eiro, kas ir par 19,9% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt peļņa pieauga par 44,7% - līdz 1,045 miljoniem eiro. 2019. gadā saražots 69 985 tonnu kokskaidu granulu, kas ir par 5,6% vairāk nekā 2018. gadā. 2019. gadā 57% saražoto granulu bija industriālās granulas, bet 43% - "premium" kvalitātes granulas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Zīmola Putnu fabrika Ķekava vēsture

Laura Mazbērziņa, 28.06.2018

20. gadsimta 60. gadu vidū putnu fabrikas uzcelšana būtiski izmainīja dzīvi Ķekavā. Līdz ar fabriku «izauga» arī tās strādnieku ciemats ar daudzstāvu apbūvi.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts saimniecība ar nosaukumu «Ķekavas putnu fabrika» tika dibināta 1967. gadā. Šajā gadā tika izveidota fabrikas administrācija un uzsākta produkcijas ražošana.

1978. gada janvārī fabrika kļuva par putnu audzēšanas paraugfabriku, kas pēc ražošanas apmēriem un ekonomiskajiem rādītājiem bija Padomju Savienības labāko putnu audzētāju vidū. Pieredzes apmaiņā uz fabriku brauca speciālisti no Bulgārijas, Ungārijas, Polijas, Vācijas un Kubas. Savā pastāvēšanas laikā fabrika saņēma daudzus apbalvojumus un atzinības rakstus.

Ar laiku fabrika kļuva par akciju sabiedrību. Akcijas izdalīja cilvēkiem un strādājošajiem noteica kvotas. Lai fabrika izdzīvotu un savu produkciju realizētu par iespējami labām cenām, tika attīstītas palīgnozares - uzplauka desu ražošana. Tika izveidots uzņēmums «Ķekavas broileri», kas sāka attīstīt veikalu tīklu un nodarbojās ar tirdzniecību. Darbojās divas akciju sabiedrības – AS «Putnu fabrika Ķekava» un AS «Ķekavas broileri». Aptuveni desmit gadus abas akciju sabiedrības darbojās paralēli. Šobrīd abi uzņēmumi ir cieši saistīti un strādā vienotā ražošanas ciklā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu

Db.lv, 05.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, un vienbalsīgi nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības, informē LSEZ.

Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju, kurš valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja Liepājas SEZ valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku uzsākt sarunas ar investoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 500 uzņēmumi pērn saglabājuši dominējošo lomu valsts tautsaimniecībā; to apgrozījums pārsniedz pusi no kopējā visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, bet peļņa – 80% no visu Latvijas uzņēmumu nopelnītā

Lielākie, veiksmīgākie un dažādos parametros citus pārspējušie uzņēmumi 15. novembrī tika godināti gadskārtējā TOP 500 apbalvošanas ceremonijā. Atgādināsim, ka TOP 500 ir Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopprojekts; šogad tas pie lasītājiem dodas jau 21. reizi.

Uzreiz virsotnē

Kopumā balvas uzņēmējiem tika pasniegtas 18 nominācijās. Lielākais jaunums šogad – Latvijas biznesā ir jauns apgrozījuma līderis. Tas ir Krievijas minerālmēslu ražotāja – publiskās akciju sabiedrības Uralkali – meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading, kurš atbild par Uralkali produktu eksportu uz Eiropu, Āziju, Āfriku, Indiju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Tas ir lielākais pabeigtais investīciju projekts meža nozarē Latvijā 2017. gadā.

Investējot 13,5 milj. eiro, Latvijas lielākais mēbeļu ražotājs SIA Avoti SWF Lizumā ir izveidojis kokskaidu granulu ražotni ar jaudu 110 tūkst. t, plāno ieguldīt mēbeļu ražošanā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas ir lielākais pabeigtais investīciju projekts meža nozarē Latvijā 2017. gadā. Kokskaidu granulu ražotne tika iedarbināta pērnā gada nogalē un mēneša laikā tā spēja sasniegt 80% no paredzētās ražošanas jaudas. Ražotne strādā 24 stundas septiņas dienas nedēļā un darbs tajā ir 22 cilvēkiem. «Tomēr jārēķinās, ka kopumā jaunu darba vietu reģionā ir ievērojami vairāk,» akcentē Kristaps Roziņš, SIA Avoti SWF kokskaidu granulu ražotnes vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par granulu ražotāja SIA «Kurzemes granulas» vienīgo īpašnieku kļuvis kokmateriālu ražotājs SIA «Kurekss», kam līdz šim piederēja 33% uzņēmuma kapitāla daļu, ziņo «Lursoft» Klientu Portfelis.

SIA «Kurekss» bijis granulu ražotāja dalībnieks ar 33% kapitāldaļu kopš SIA «Kurzemes granulas» izveides 2003.gadā.

Līdz šim pārējie 33% no SIA «Kurzemes granulas» pamatkapitāla piederēja SIA «Baltic Biomax», 13% daļu īpašnieks bija SIA «AOB», 8% daļu pieder uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Viesturam Grīnbergam, bet pa 6,5% daļu katrai pieder Ilzei Kalniņai un Baibai Pumpurai.

Izmaiņas uzņēmuma dalībnieku reģistra nodalījumā ierakstītas komercreģistrā 4.aprīlī.

Ventspils novada kokmateriālu ražotājs SIA «Kurekss» dibināts 1995.gadā, un tas vienādās daļās (pa 50% katram) pieder uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Jānim Apsītim un valdes loceklim Arnim Apsītim. 2016.gadā SIA «Kurekss» apgrozījums bija 47,340 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 1,178 miljoni eiro. Tas nodarbināja 200 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Putnu fabrika Ķekava» ar jaunu zīmolu «Grannfågel» sākusi piegādāt produkciju mazumtirdzniecības tīkliem Zviedrijā, informē uzņēmumā.

«Zīmola «Grannfågel» nosaukums zviedru valodā nozīmē «kaimiņu putns»,» saka Andrjus Pranckevičs, AS «Putnu fabrika Ķekava» valdes priekšsēdētājs.

Zīmola «Grannfågel» produkcija no jūnija vidus ir nopērkama kopumā 25 tirdzniecības vietās visā valstī. Sākuma periodā produkcijas eksports aptvers Stokholmas reģionu, bet jau tuvākajā laikā «Grannfågel» cāļa gaļas produkti būs nopērkami Gēteborgā, Malmo un citās lielākajās Zviedrijas pilsētās.

«Ķekava» nodrošina vairāk nekā 5% no kopējā putnu gaļas importa Zviedrijā. Kopumā «Putnu fabrika Ķekava» šajā reģionā darbojas vairāk nekā 10 gadus. Pirms gada «Ķekava» saņēma Zviedrijas atbildīgo iestāžu atļauju un kļuva var vienīgo gaļas importētāju Zviedrijas publiskajam sektoram, to skaitā skolām, slimnīcām un citām publiskajām iestādēm. Kopumā Zviedrijas mazumtirdzniecības tīkliem un HORECA segmentam «Ķekava» tagad ik mēnesi piegādās ap 400 tūkstošiem kilogramu produkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot augstas kvalitātes plastmasa granulu ražošanu, savu darbību paplašinājusi vienīgā PET pudeļu pārstrādes rūpnīca Latvijā un lielākā rūpnīca Baltijā - AS «PET Baltija», informē uzņēmums.

Līdzās jau esošajām ražotnēm, sagaidot rūpnīcas 15. gadskārtu, durvis vērusi jauna PET granulu ražotne. Ražotnē tiek gatavotas augstvērtīgas PET granulas, kas izmantojamas arī pārtikas iepakojuma izgatavošanai.

«PET Baltija» jaunā ražotne, kas atrodas Jelgavā, Aviācijas ielā 18G, darbību uzsāka februārī. Līdz ar jaunās ražotnes darbības uzsākšanu «PET Baltija» PET granulu ražošanas jauda pieaugusi par 50%, ļaujot diennaktī saražot vidēji 20 tonnas augstas kvalitātes produkcijas.

«Jaunās ražotnes izveide ir nozīmīgs solis »PET Baltija« rūpnīcas attīstībā, jo būtiski palielinās ražošanas kapacitāti. Mūsdienu modernās tehnoloģijas daļēji risina darbaspēka deficīta jautājumu un būtiski kāpina produktivitāti. Liela daļa darba šobrīd tiek paveikta automatizēti, nodarbinot mazāk darbinieku un sniedzot iespēju saņemt lielāku atalgojumu,» stāsta «PET Baltija» direktors Kaspars Fogelmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FOTO: TOP 10 pēc apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi Latvijā

Db.lv, 11.10.2018

SIA Bucher Municipal

Neto apgrozījums, milj.eiro (2017): 47.9

Neto apgrozījuma pārmaiņas, milj.eiro (2017/2013): 30.4

Neto apgrozījuma pārmaiņas, % (2017/2013): 174

Produkcijas apraksts: Komunālo mašīnu ražošana.

Citas piezīmes: 2015.-2016.g. atklāja trīs jaunas montāžas līnijas, kuras tika pārceltas no Lielbritānijas un Šveices rūpnīcām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties svētkiem, sarosās gan lielie, gan mazie ražotāji un tirgotāji, piektdien, 22.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tuvojoties svētkiem, veikala Riija apgrozījums parasti palielinās par 35%, cilvēki vairāk pērk linu izstrādājumus – galdautus, brunčus, stāsta veikala vadītāja Evija Jonuša. «Ap šo laiku paši sevi dēvējam par saimniecības preču veikalu – jebkura lieta ir noderīga svinēšanai. Piedāvājam arī stīvinātus lina galdautus – tiem, kuri gatavi dažādiem laikapstākļiem. Tas ir šī gada jaunums – tie aizstās vaskadrānas, jo atgrūž gan mitrumu, gan netīrumus un kalpo ilgi. Neiztikt arī bez Latvijas keramiķu traukiem mielastam un lina apģērba ērtai svinēšanai, kā arī vilnas plediem, » viņa stāsta. Šogad līgotājiem būs iespēja iegādāties pledu ar Lielvārdes jostas rakstiem. Jaunums ir tautas tērps T-krekla formā un Natālijas Jansones radīti linu brunči. «Alternatīva tiem, kuri nevēlas vilkt smagos, austos tautiskos brunčus, » vērtē E. Jonuša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Investīcijas ļāvušas būtiski palielināt ražošanas jaudu

Linda Zalāne, 29.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas SIA NewFuels pēdējos divos gados veiktās investīcijas ļāvušas palielināt ražošanas jaudu divas reizes

Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (RSEZ) SIA NewFuels ražo kokskaidu granulas – ekoloģiski tīru un ekonomiski izdevīgu enerģijas avotu, ražošanā izmantojot mežrūpniecības atkritumus. Nolūkā kāpināt ražošanas jaudu un ražīgumu uzņēmums pēdējos divos gados veicis ievērojamas investīcijas – 2016. gadā vairāk nekā desmit milj. eiro apmērā, bet šogad ieguldījumu apjoms ir vairāk nekā milj. eiro.

«Uzņēmuma apgrozījums 2016. gadā bija 21 milj. eiro, bet šo gadu prognozējam noslēgt ar 24,2 milj. eiro lielu apgrozījumu. Līdz 2018. gada beigām plānojam palielināt ražošanas jaudu par 15%,» atklāj RSEZ SIA NewFuels valdes priekšsēdētājs Romāns Vdovičenko (Roman Vdovychenko). Granulu ražošanas uzņēmums pēc neto apgrozījuma 2016. gadā ierindojās Latvijas lielāko uzņēmumu top 500 sarakstā, tas ir viens no lielākajiem ražotājiem Latgalē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aušanu tā pa īstam apguvusi tikai pirms dažiem gadiem, Ilze Mailīte stāsta, kā atgriezusies Ērgļos uz palikšanu un izveidojusi aušanas darbnīcu

I. Mailītes ģimenē aust pratušas arī iepriekšējās paaudzes, viņas bērnība pagājusi steļļu un diegu tuvumā. Taču tikai 2016.gadā, dzīvojot Rīgā, viņai radās doma par pašai savu Ērgļu tautastērpu. Sekoja sapnis par tautas tērpa noaušanu savā darbnīcā, lai gan tobrīd jaunās hidroinženierzinātņu maģistres ģimenē pat nebija steļļu. Apzinoties, ka daudz vēl jāapgūst, I.Mailīte atstāja savu toreizējo iepirkumu speciālistes amatu būvniecības uzņēmumā un uzsāka trīs gadu garu darbu pie SIA Mailīšu Fabrika izveides.

Īsteno LEADER projektu

Vēl bez biznesa plāna I.Mailīte ķērās pie Lauku atbalsta dienesta LEADER projekta rakstīšanas. Mailīšu ģimenes īpašumā bija zeme ar ēku Ogres upes krastos Ērgļos. Ēka nebija labā stāvoklī, tādēļ nācās to pilnībā pārbūvēt un paplašināt. Sākotnējo ēkas vīziju radīt palīdzēja brālēns arhitekts Austris Mailītis, un tālāk jau pēc pašas I.Mailītes radītajām skicēm tika izstrādāts projekts, norisinājās iepirkums par būvdarbu veikšanu un tika izraudzīts būvdarbu veicējs. Iepriekšējā darba vietā būvniecības uzņēmumā gūtā pieredze bija spēcīgs pamats, kas vēlāk palīdzēja šī projekta īstenošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Liepājas kafijas fabrikas apgrozījums audzis, zaudējumi sarukuši

Dienas Bizness, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Liepājas kafijas fabrika» 2017.gadā strādāja ar apgrozījumu 1,875 miljonu eiro apmērā, kas bija par 6,2% vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Pērn uzņēmumam izdevies samazināt zaudējumus, tie bija 17 tūkstoši eiro jeb teju sešas reizes mazāk nekā 2016.gadā.

2017.gadā SIA «Liepājas kafijas fabrika» turpināja ražot šķīstošo kafiju un pēc pasūtījuma tā ražoja arī malto kafiju. Latvijā uzņēmums pārdeva produkciju 36% apmērā no kopējā apgrozījums, savukārt pārējo eksportēja, ievērojamāko pārdošanas apjomu pieaugumu sasniedzot Ukrainā.

Uzņēmuma eksportētās produkcijas apmērs pērn veidoja 64% no apgrozījuma, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar 2016.gadu, kad SIA «Liepājas kafijas fabrika» eksportēja 55% no kopējā apgrozījuma.

2017.gada beigās SIA «Liepājas kafijas fabrika» nodarbināja 27 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Repharm" grupa aicina AS "Olainfarm" akcionāres Annas Emīlijas Maliginas likumisko pārstāvi Signi Balderi-Sildedzi rīkoties atbildīgi un pildīt uzņemtās saistības, pavēstīja "Repharm" pārstāvji.

"Repharm" ieskatā Balderes-Sildedzes izvēlētā nomelnošanas taktika "Olainfarm" akcionāru jautājumu risināšanai kaitē visām iesaistītajām pusēm, tāpēc "Repharm" grupa aicina Balderi-Sildedzi uz konstruktīvām sarunām par visu abpusēju norunu izpildi.

"Repharm" pārstāvji atgādināja, ka starp SIA "Farma Fund" un Annu Emīliju Maliginu 2019.gada septembrī tika noslēgts līgums, saskaņā ar kuru Anna Emīlija Maligina saņēma daļu no pirkuma maksas vairāku miljonu eiro apmērā.

Pirkuma maksas samaksa tika veikta ar kredītiestāžu starpniecību, vairākas Latvijas kredītiestādes veica naudas līdzekļu izcelsmes pārbaudi, un nevienai no tām nav radušās nekādas aizdomas, pretējā gadījumā pirkuma maksa nevarētu tikt pārskaitīta Annai Emīlijai Maliginai, norādīja "Repharm" pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: Kokskaidu granulas uzņēmumā NewFuels RSEZ

Žanete Hāka, 19.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties Rēzeknes uzņēmuma SIA NewFuels RSEZ darbībā un aplūkot, kā tiek ražotas kokskaidu granulas.

SIA NewFuels RSEZ darbojas Rēzeknē kopš 2010.gada, stāsta kompānijas valdes loceklis Matīss Paegle. Vispirms tika izveidota viena kokskaidu granulu ražotne, bet 2015.gadā jaudas ir dubultotas un šobrīd uzstādītā kompānijas ražošanas jauda ir vairāk nekā 240 tūkstoši tonnu gadā.

Kopā ar saistīto uzņēmumu SIA Atmosclear CHP, kas ir uzbūvējis 3,2 MW biomasas koģenerācijas staciju, Rēzeknes Speciālajā Ekonomiskajā Zonā ir investēti 35 miljoni eiro, kas ir ārzemju tiešās investīcijas.

M. Paegle informē, ka 100% produkcijas tiek eksportēta Eiropas lielākajām energokompānijām. Kompānija radījusi aptuveni 50 jaunu darba vietu, bet ņemot vērā, ka NewFuels ir viens no lielākajiem koksnes iepircējiem reģionā un gadā patērē 500 tūkstošus m3 koka, jaunu darba vietu skaits saistītajos sektoros Latgalē ir lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Graanul Pellets audzējis apgrozījumu un divkāršojis peļņu

LETA, 14.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokskaidu granulu ražotājs SIA "Graanul Pellets" pagājušajā gadā strādāja ar 54,097 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 16,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 2,8 reizes un bija 8,79 miljoni eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2020.gads "Graanul Pellets" bija veiksmīgs - kompānijas finanšu rezultāti uzlabojās, kā arī ražošanas efektivitāte bija daudz augstāka nekā iepriekšējos gados. Pagājušajā gadā uzņēmums saražoja arī līdz šim lielāko kokskaidu granulu apmēru - 329 716 tonnas, kamēr 2019.gadā tika saražots 329 094 tonnas.

Pēc vadības ziņojumā minētā, pērn "Graanul Pellets" galvenokārt ražojis industriālās kvalitātes kokskaidu granulas, jo šo granulu cena un pieprasījums tirgū bija daudz labvēlīgāks nekā "premium" kvalitātes granulām.

Uzņēmuma vadības ziņojumā prognozēts, ka 2021.gadā situācija izejmateriālu tirgū saglabāsies nemainīga, vienlaikus ražošanas un pārdošanas apmēri būs apmēram tādā pašā līmenī kā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Energoresursu patēriņš mājsaimniecībās samazinājies

Žanete Hāka, 04.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā kopējais energoresursu patēriņš mājsaimniecībās bija 61 912 teradžouli (TJ), ieskaitot degvielu transportam, liecina Centrālās Statistikas Pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2010. gadu, kopējais energoresursu patēriņš samazinājies par 16 %.

2015. gadā mājsaimniecību energoresursu patēriņš veidoja 28 % no kopējā energoresursu patēriņa Latvijā. No mājsaimniecībās patērētajiem energoresursiem lielāko daļu veidoja kurināmā koksne (lielākoties malka) un siltumenerģija no ārējiem piegādātājiem – attiecīgi 41,4 % un 30,4 %. Elektroenerģija veidoja 13,7 % no kopējā energoresursu patēriņa, dabasgāze – 8,9 %, naftas produkti (krāšņu kurināmais, benzīns, dīzeļdegviela u.c.) apkurei, karstajam ūdenim un citām vajadzībām, neskaitot patēriņu transportam – 2,7 %, sašķidrinātā naftas gāze – 1,7 % un pārējie energoresursi (kokogles un cits cietais kurināmais) veidoja 1,2 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem ļauj ielūkoties Laimlinu zīmola darbnīcā, kur top linu izstrādājumi, tostarp, šodien aplūkotie linu dvielīši.

Zīmols izveidots 2015.gada maijā un tas ir jauns ģimenes uzņēmums, kas darbojas Ventspilī (māte Laima Špude - šūšanas tehnoloģija, meita Egija Freimane - dizains).

Darbnīcā top ne tikai dvielīši, bet arī maisiņi, svārki un citas lietas. Dažkārt pieprasījums pēc Laimlini precēm ir tik liels, ka nākas strādāt arī naktīs, uzsver L. Špude.

Lins izvēlēts, jo materiālam ir sena vēsture, tradīcijas. Tas ir draudzīgs cilvēkam, funkcionāls, izturīgs, labi uzsūc mitrumu, ātri žūst, saulē neizbalo, skaidro L. Špude.

Laimlinu produkts ir šūti izstrādājumi no dabīga lina. Sortimentā ir dvielīši, galdauti, celiņi, salvetes, priekšauti, lina apģērbs, gultas veļa, pirts lietas, aksesuāri, u.c. Apdarē tiek izmantotas mežģīnes, pīnēs, tautiskās un stilizētās lentas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru