Jaunākais izdevums

Noslēgušies Dobeles novada uzņēmuma SIA Latvia Packing izsludinātie iepirkumi iekārtu iegādei, liecina uzņēmuma paziņojumi Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Par 180 tūkstošiem eiro plānots iepirkt palešu bortu ražošanas līniju, par 237 tūkstošiem eiro - zāģēšanas, frēzēšanas un padeves sistēmu, par 70 tūkstošiem eiro - palešu bortu detaļu montētāju un automātisko licēju pakās, bet par 59 tūkstošiem eiro - dēļu automātiskai salikšanai pakās līniju.

Paredzamais līguma izpildes termiņš noteikts 2019.gada 31.maijs.

Laikraksts Dienas Bizness pērn rakstīja, ka SIA Latvia Packing īpašnieks Kaspars Elarts vairākus gadus dzīvojis un strādājis Nīderlandē industriālā iepakojuma uzņēmumā, taču tagad viņš ir atgriezies Latvijā un iegūtās zināšanas iegulda savā biznesā.

SIA Latvia Packing piedāvā industriālā iepakojuma risinājumus. Uzņēmums ražo koka paletes, kastes u.tml. «Vairāk koncentrējamies uz nestandarta risinājumiem. Šī niša Latvijā bija brīva, tajā es pats agrāk darbojos Nīderlandē. Mēģinu šo biznesa ideju no ārzemēm atvest uz Latviju un te iedzīvināt,» stāsta Kaspars. Nīderlandē viņš dzīvoja un strādāja astoņus gadus. Brīdī, kad Latvijā sākās ekonomiskā krīze, Kaspars bija tikko pabeidzis augstskolu un gribēja uz gadu kaut kur aizbraukt izvēdināt galvu. Vēlāk, domājot par karjeru Nīderlandē, viņš sāka strādāt kompānijā Meilink BV, kas ir 145 gadus vecs ģimenes uzņēmums, kas nodarbojas ar industriālo iepakošanu.

«Sāku no pašas apakšas, kā parasts strādnieks. Laikam darba devējs saskatīja manī mērķtiecību un sūtīja mācīties. Tā es pakāpos pa karjeras kāpnēm līdz pārdošanas un iepirkšanas daļas vadītāja amatam, jau sāku vadīt sarunas ar vietējām kompānijām holandiešu valodā. Taču jutu, ka pēdējos gados savā veidā stagnēju. Pēc rakstura esmu tāds, kam vajag visu laiku augt un kaut ko jaunu,» teic Kaspars. Līdz ar to viņam radās doma par savu biznesu – Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvia Packing par 570 tūkstošiem eiro plāno iegādāties jaunas iekārtas

Db.lv, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dobeles novada uzņēmums SIA Latvia Packing izsludinājis vairākus iepirkumus iekārtu iegādei, liecina uzņēmuma paziņojumi Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Par aptuveni 200 tūkstošiem eiro plānots iepirkt palešu bortu ražošanas līniju, par 240 tūkstošiem eiro - zāģēšanas, frēzēšanas un padeves sistēmu, par 70 tūkstošiem eiro - palešu bortu detaļu montētāju un automātisko licēju pakās, bet par aptuveni 60 tūkstošiem eiro - dēļu automātiskai salikšanai pakās līniju.

Piedāvājumus pretendenti var iesniegt līdz 7.jūlijam, bet paredzamais līguma izpildes termiņš noteikts 2019.gada 31.maijs.

Laikraksts Dienas Bizness pērn rakstīja, ka SIA Latvia Packing īpašnieks Kaspars Elarts vairākus gadus dzīvojis un strādājis Nīderlandē industriālā iepakojuma uzņēmumā, taču tagad viņš ir atgriezies Latvijā un iegūtās zināšanas iegulda savā biznesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc Milānas kraha Ozols gandarījumu rod Magnetic Latvia zīmolā

Jānis Goldbergs, 15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimniecības dzīvnieku skaits samazinās

Laura Mazbērziņa, 09.04.2019

Lauksaimniecības dzīvnieku skaits gada beigās (tūkstošos)

Liellopi - 2017. gadā 405,8 tūkstoši, 2018. gadā 395,3 tūkstoši.

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā par 10% samazinājās saimniecību skaits ar liellopiem (tostarp slaucamām govīm). Šo samazinājumu varēja ietekmēt iepriekšējā gada sausums, jo bija grūtības sagatavot lopbarību, skaidroja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

«Pieprasījums nosaka piedāvājumu, kas arī regulē tirgu un situāciju lauksaimniecības sektorā. Būtiski un strauji samazinās mazo saimniecību skaits uz kā rēķina, samazinājies arī slaucamo govju skaits, taču paralēli nostiprinās un modernizējas lielās saimniecības, kuras spēj pielāgoties mainīgajām labturības un citām prasībām, kas prasa būtiskas investīcijas. Tāpat ne tikai piena saimniecību aspektā, bet ir vērojama tendence un uzstādījums par produktivitātes paaugstināšanu, līdz ar ko primārais uzstādījums vairs nav lopu skaits, bet produktivitāte, pareiza barošanas, ģenētikas un citu aspektu stingra kontrolēšana, lai tiktu iegūts maksimāli daudz un kvalitatīvas produkcijas- piens, gaļa, olas utt. Cits stāsts ir par cūku audzēšanas nozari, kuru skāris Āfrikas cūku mēris, bet ceram, ka nozare atgūsies un spēs saražot ne tikai pirms mēra apjomus, bet stabili kāpinās apjomus. Tāpat jāņem vērā, ka saražot jau varētu, bet jārēķinās ar problēmām, kas seko, ja produkciju nav kur realizēt, piemēram, sauso piena pulveri. Un signāli no Eiropas Savienības ir tādi, ka par pārprodukciju neviens vairs nav gatavs maksāt,» informēja E. Treibergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgušies vairāki SIA Gaļas nams - Ādaži izsludinātie iepirkumi par iekārtu iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums par 116 tūkstošiem eiro iegādāsies horizontālo iepakošanas iekārtu. To piegādās Lietuvas uzņēmums UAB Riela Servisas.

Par 34 tūkstošiem eiro uzņēmums iegādāsies palešu pacēlāju, ko piegādās SIA Repa.

Tāpat SIA Gaļas nams - Ādaži iegādāsies vertikālo iepakošanas iekārtu, ko par 155,3 tūkstošiem eiro piegādās SIA UB Food Tech.

Savukārt par 69 tūkstošiem eiro SIA Gaļas nams - Ādaži iegādāsies gaļas un gaļas produktu analizatoru. To piegādās SIA Parico.

SIA Gaļas nams - Ādaži divus iepirkumus nolēmis pārtraukt - fritēšanas iekārtas produkta apcepšanai eļļā iegādei, tāpat pārtraukts produkcijas šķēlīšu griezēja iegādes konkurss.

Uzņēmuma apgrozījums pērn sasniedza 8,026 miljonus eiro, bet peļņa - 634 tūkstošus eiro. Kompānijā strādāja 123 darbinieki. Uzņēmuma nodokļu parāds 26.novembrī sasniedza 123 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kūdras ieguves uzņēmums SIA «Pindstrup Latvia» pagājušajā finanšu gadā palielināja apgrozījumu līdz 71,546 miljoniem eiro, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga līdz 9,023 miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma apgrozījums finanšu gadā no 2017.gada 1.oktobra līdz 2018.gada 30.septembrim salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu pieauga par 3,1% jeb 2,148 miljoniem eiro. Savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 10,6% jeb 866 tūkstošiem eiro.

SIA «Pindstrup Latvia» pagājušajā finanšu gadā turpināja kāpināt gan ražošanas, gan pārdošanas apjomus. Uzņēmums praktiski visus ieņēmumus gūst no kūdras substrātu pārdošanas. Pērn tam bija ieņēmumi arī no neiepakotas kūdras un kokšķiedras pārdošanas, taču tie veidoja aptuveni 95 tūkstošus eiro, liecina tā gada pārskats.

Uzņēmums atzīmē, ka pagājušajā gada jūlijā tā lielākajā kūdras ieguves vietā «Lielsalu purvs» izcēlās ugunsgrēks, kā rezultātā tika zaudēti 71 tūkstoši kubikmetru jeb 7,8% no pašu izmantotās kūdras. Ugunsgrēka rezultātā radušos tiešos zaudējumus segšot apdrošināšanas atlīdzība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurjera un loģistikas pakalpojumu sniedzējs SIA «DHL Latvia» publicējis paziņojumu par reorganizāciju, saskaņā ar kuru tas daļu no mantas un bilances aktīviem pievienos māsas uzņēmumam SIA «DHL Logistics Latvia», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Lēmums par SIA «DHL Latvia» reorganizāciju pieņemts 21.septembrī, bet 28.septembrī paziņojums kreditoriem publicēts oficiālajā laikrakstā «Latvijas vēstnesis». Kreditori savus prasījumus par pieteikt SIA «DHL Latvia» viena mēneša laikā.

«Lursoft» Klientu portfelis jau vēstīja, ka SIA «DHL Latvia» vienīgais īpašnieks Vācijas kompānija «Deutsche Post Beteiligungen Holding Gmbh» 3.jūlijā nodibināja jaunu uzņēmumu Latvijā - SIA «DHL Logistics Latvia».

Atbilstoši jaundibinātā uzņēmuma statūtiem, SIA «DHL Logistics Latvia» galvenie darbības veidi ir kravu pārvadājumi pa autoceļiem, uzglabāšana un noliktavu saimniecība, sauszemes transporta palīgdrbības, ūdens transporta palīgdarbības, aviotransporta palīgdarbības, kravu iekraušana un izkraušana un pārējās transporta palīgdarbības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ozolnieku novada uzņēmums SIA Sendeko Latvia izsludinājis desmit iepirkumus, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums par 5500 eiro vēlas iegādāties darbgaldu porolona vertikālai griešanai, par 6000 - elektrisko palešu pārvadātāju, par 4000 - galdu auduma baķu griešanai, par 12 tūkstošiem eiro – mašīnu matrača kanšu apstrādāšanai, par 16 tūkstošiem eiro - mašīnu rāvējslēdzēja iešūšanai pārvalkā, par 60 tūkstošiem eiro - stepmašīnu un darbgaldu stepēta audekla piegriešanai, par 5000 - mehānisku darbgaldu matrača iepakošanai, par 16,5 tūkstošiem eiro – divus darbgaldus matrača apmalošanai, par 45 tūkstošiem eiro - automātisku darbgaldu matrača iepakošanai, bet par 16 tūkstošiem eiro - iepakošanas rulli, kas saloka pirms tam sapresētus un plēvē iekausētus gatavos matračus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Tomega jau 10 gadus Latvijas tirgū piedāvā izdevīgāko biroja tehnikas lietošanas veidu – iekārtas ilgtermiņa nomu, līguma darbības laikā nodrošinot pilnvērtīgu un visaptverošu iznomātās iekārtas servisu.

Pēdējo 20 gadu laikā tehnoloģijas pasaulē attīstās un mainās ārkārtīgi strauji - teju ik mēnesi tiek uzsākta desmitiem jaunu IT nozares produktu, tostarp visdažādāko funkciju un modeļu biroju tehnikas ražošana un piedāvāšana tirgū. Tiek piedāvāti gan pilnīgi jauni modeļi, gan jau ierasto un augstu novērtēto zīmolu iekārtas ar jaunām un uzlabotām funkcijām. Šo iemeslu dēļ tehnika, kas šodien pirkta par lielu naudu un ir vismodernākā no pieejamajām, jau pēc pāris gadiem būs faktiski nokalpojusi un morāli novecojusi.

Šādos brīžos uzņēmējam jāizdara izvēli – tērēt uzreiz salīdzinoši lielu naudu biznesam nepieciešamās iekārtas iegādei, vai arī noslēgt ilgtermiņa nomas līgumu, par to pašu iekārtu maksājot salīdzinoši nelielu ikmēneša maksu, un jau no pirmās dienas to lietot tieši tāpat, kā tā būtu uzņēmuma īpašumā. Savukārt naudu, kas tādējādi ietaupīta, ir iespēja ieguldīt biznesa attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pasaulē vadošā palešu ietīšanas iekārtu ražotāja Robopac jaunākie produkti ienāk arī Latvijā

Raksts tapis sadarbībā ar <i>Profipak SL SIA</i>, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas novada Plakanciemā jau vairāk kā desmit gadus darbojas uzņēmums SIA Profipak SL , kas ir starptautiskās iepakojuma iekārtu ražošanas kompānijas Robopac S.p.A oficiālais pārstāvis Latvijā.

Uzņēmuma ekspozīciju zālē ir apskatāmas vairākas iekārtas no vairāk nekā 40 dažādu Robopac S.p.A iepakošanas iekārtu klāsta, kuras ikvienam klientam ir iespēja uz vietas notestēt un pārliecināties, kura no iekārtām ir piemērota tieši konkrētas jomas uzņēmumam, ņemot vērā gan darbības specifiku, gan arī ražošanas apjomus.

Maijā beigās Milānā notikušajā starptautiskajā iepakojuma izstādē IPACK-IMA kompānija Robopac S.p.A prezentēja savas jaunākās iekārtas un sistēmas - Masterplat LP un iepakošanas iekārtu attālinātās vadības sistēmu Air conect , kuras no oktobra vidus ir jau pieejamas arī klientiem Latvijā.

Lai gūtu ieskatu gan par jaunajām, gan jau klientiem zināmajām Robopac S.p.A iekārtām, uz sarunu aicinājām SIA Profipak SL pārdošanas speciālistu Edgaru Dinsbergu, kurš tikko atgriezies no mācībām Robopac S.p.A rūpnīcā, kur papildināja zināšanas gan par jau zināmajiem, gan arī jaunākajiem Robopac S.p.A ražojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komercreģistrā ierakstīta kurjera un loģistikas pakalpojumu sniedzēja SIA «DHL Latvia» reorganizācija, ar kuru daļa uzņēmuma mantas un bilances aktīvu atdalīta, pievienojot to māsas uzņēmumam SIA «DHL Logistics Latvia», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «DHL Latvia» vienīgais īpašnieks Vācijas kompānija «Deutsche Post Beteiligungen Holding Gmbh» 3.jūlijā nodibināja jaunu uzņēmumu Latvijā - SIA «DHL Logistics Latvia», iepriekš vēstīja «Lursoft» Klientu portfelis.

Atbilstoši jaundibinātā uzņēmuma statūtiem, SIA «DHL Logistics Latvia» galvenie darbības veidi ir kravu pārvadājumi pa autoceļiem, uzglabāšana un noliktavu saimniecība, sauszemes transporta palīgdrbības, ūdens transporta palīgdarbības, aviotransporta palīgdarbības, kravu iekraušana un izkraušana un pārējās transporta palīgdarbības.

Tā pamatkapitāls ir 2800 eiro, un «Deutsche Post Beteiligungen Holding Gmbh» ir 100% kapitāla daļu īpašnieks. SIA «DHL Logistics Latvia» juridiskā adrese ir Mārupe, Plieņciema iela 35, kur reģistrēts arī SIA «DHL Latvia».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Celtniecības, remontdarbu un sadzīves preču tirgotājam AS «Kesko Senukai Latvia» 2017.gadā izdevies palielināt apgrozījumu par 13,8% jeb 6,704 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2016.gadu, taču uzņēmuma zaudējumi pērn turpināja pieaugt, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

2017.gadā AS «Kesko Senukai Latvia» neto apgrozījums bija 55,158 miljoni eiro, un uzņēmuma zaudējumi sasniedza 4,610 miljonus eiro.

Salīdzinājumām 2016.gadā AS «Kesko Senukai Latvia» apgrozījums bija 48,454 miljoni eiro un tā zaudējumi bija 3,554 miljoni eiro.

Tirgotājs pagājušajā gadā veicis lielus ieguldījumu attīstībā. 2017.gada aprīlī tika atvērts otrs «K-Senukai» veikals Rīgā, bet gada nogalē durvis vēra «K-Senukai» veikals Daugavpilī. Uzņēmums pērn paplašinājis preču sortimentu un gada beigās visi veikali nomainīja nosaukumu no «K-Rauta» uz «K-Senukai». AS «Kesko Senukai Latvia» pērn arī turpinājis attīstīt pārdošanu internetā. Šīs aktivitātes bijušas uzņēmuma apgrozījuma pieauguma pamatā, sacīts tā gada pārskatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Rimi saņem 20 tūkstošu eiro sodu par pircēju maldināšanu Bosch akcijas laikā

Db.lv, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir pieņēmis lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā, piemērojot SIA «Rimi Latvia» soda naudu 20 tūkstošu apmērā, kā arī aizliegta turpmāka negodīga komercprakse lēmumā raksturoto un līdzīgu piedāvājumu (akciju) izsludināšanā, informē PTAC.

Sabiedrība laika periodā no 2018.gada 16.janvāra līdz 2018.gada 15.maijam īstenoja speciālu akciju, kuras ietvaros patērētājiem, sakrājot noteiktu skaitu uzlīmju, tika piedāvāts iegādāties dažādas zīmola Bosch preces ar atlaidi līdz 62%.

Saskaņā ar PTAC rīcībā esošo informāciju, piedāvājumā ietverto zīmola Bosch preču cena bija tāda pati vai pat lielāka nekā citās tirdzniecības vietās bez atlaides. Lai gan Rimi Latvia atbildēja uz PTAC norādītajiem pārkāpumiem un centās attaisnot savu rīcību minot, ka Piedāvājums ir tikai vienas pārdošanas kampaņas projekts un nav vērtējams kā akcija, kā arī Piedāvājumā ietverto preču cenas tika noteiktas, vadoties pēc tirgus izpētes, PTAC ieskatā Rimi Latvia nebija veikusi pienācīgu tirgus izpēti tieši Baltijas tirgū. Rimi Latvia papildus PTAC aizrādījumiem un pierādījumiem, kas balstīti tirgus izpētē norādīja, ka PTAC pārbaudes nav bijušas adekvātas, ņemot vērā, ka interneta veikalos, kas tikuši pētīti, Bosch produktu modeļi precīzi nav sakrituši ar Rimi Latvia piedāvātajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gludināmo dēļu un ārtelpu veļas žāvētāju ražotājs SIA "Brabantia Latvia" Pastendē jaunās iekārtās šogad plāno investēt teju divus miljonus eiro un pieņemt 40 darbiniekus.

"Mūsu princips ir krīzes laikā domāt par izaugsmi, savukārt labajos gados domāt par to, ko darīsim krīzes laikā. Mums ir ļoti laba naudas plūsma un uzkrātās peļņas buferis, ko tagad varam veiksmīgi investēt un domāt, kādi produkti būs pieprasīti pēc krīzes un kā varam turpināt savu izaugsmi," biznesa portālam db.lv norāda Sandis Babris, SIA "Brabantia Latvia" vadītājs.

Saistībā ar nākotnes iecerēm uzņēmums šobrīd piesaista jaunus darbiniekus un plānots, ka līdz gada beigām kolektīvam pievienosies vēl 40 kolēģi. Vaicāts, vai šajā laikā vērojamas kādas izmaiņas cilvēku piesaistē, S. Babris teic, ka nevar teikt, ka tagad šis process būtu grūtāks vai vieglāks nekā pirms krīzes – darbaspēks pēdējos gados kopumā ir grūtāk pieejams un dārgāks nekā agrāk. "Vienlaikus mēs redzam, ka ir daudz darbinieku, kuri novērtē uzņēmuma izaugsmi, stabilitāti, sociālās garantijas, drošu un ergonomisku darba vidi un citus nemateriālos ieguvumus, ko uzņēmums var piedāvāt," viņš norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visaugstākais nodokļu parādnieku īpatsvars - mēbeļu ražošanā un sabiedriskajā ēdināšanā

Monta Glumane, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Uzņēmumi izmanto inovācijas platformā Demola Latvia studentu radītus risinājumus

Db.lv, 29.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

7. septembrī noslēgsies pieteikšanās inovācijas platformas «Demola Latvia» 2018. gada rudens sezonai, patlaban kompānijas iegādājušās pusi no pavasara sezonā studentu komandu izstrādātajiem risinājumiem uzņēmumu problēmsituācijām, informē Rīgas Tehniskā Universitāte.

«Tā kā šī paaudze būs tā, kas pēc pāris gadiem veidos ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju kodolu, mums ir ārkārtīgi svarīgs studentu viedoklis. Viņi veidos gan Latvijas ekonomiku, gan būs mūsu klienti. Viņi noteiks tendences, un jau šobrīd ieskicē paradumus, kurus ir vērts integrēt risinājumos šodien. Kā mūs redz jaunieši? Ko vēlas pirkt? Kādam jāizskatās produktam? Tie ir tikai daži no jautājumiem, par kuriem kopīgi spriedām. Tieši millenium paaudzes skatījums uz problēmām un biznesam kopumā, ir galvenā vērtība, kuru ieguvām, iesaistoties «Demola Latvia» projektā,» norāda lielākā pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmuma «Forevers» Mārketinga nodaļas vadītāja Ilona Bukša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Cik apgroza, nopelna un nodokļos samaksā ēdināšanas nozares līderi?

Zane Atlāce - Bistere, 23.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas nozares uzņēmumu kopējais apgrozījums 2017.gadā sasniedzis jau 478,47 milj. eiro, pētījumā par ēdināšanas uzņēmumu darbību pēdējo trīs gadu laikā secinājis Lursoft.

Ēdināšanas nozare pēdējā laikā nonākusi krustugunīs, sākot ar policijas kratīšanām restorānu tīklā Vairāk saules, beidzot ar Latvijas Restorānu biedrības pausto, ka Latvijas restorāniem izkļūt no pelēkās zonas liedz nesamērīgi augstais nodokļu slogs, tāpēc godīga restorānu biznesa pastāvēšana ir nopietni apdraudēta. Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis pat paudis presē viedokli, ka pilnībā veicot visu nodokļu un ar restorānu uzturēšanu saistīto izdevumu samaksu, nozares uzņēmumi cieš milzīgus zaudējumus un nopietni apsver sava biznesa slēgšanu vai pārcelšanu uz citu valsti.

To, vai ēdināšanas nozares uzņēmumi patiesi strādā ar zaudējumiem un kāds ir to nodokļu pienesums, pētījumā centies noskaidrot Lursoft, apkopojot datus par nozares uzņēmumu darbību pēdējo trīs gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokapstrādes uzņēmums SIA «BSW Latvia» finanšu gadā no 2017.gada 1.aprīļa līdz 2018.gada 31.martam palielinājis apgrozījumu līdz 51,819 miljoniem eiro, kas bija par 12,2% jeb 5,638 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem sasniedza 3,570 miljonus eiro, kas bija par 68,4% jeb 1,451 miljonu eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Uzņēmums pamatā produkciju eksportē. Pagājušajā finanšu gadā 42% no saražotās produkcijas eksportēti uz Lielbritāniju, 45% pārdoti gan Eiropā, gan Tuvajos un Tālajos Austrumos, ASV un citos reģionos, savukārt vietējā tirgū pārdoti 13% no saražotās produkcijas, sacīts SIA «BSW Latvia» 2017./2018.gada pārskatā.

SIA «BSW Latvia» norāda, ka 2017.gadā pasaulē pieauga pieprasījums gan pēc zāģmateriāliem, gan zāģēšanas procesa blakus produktiem. Savukārt otrajā pusgadā strauji pieauga zāģbaļķu cenas, kas bija saistīts ar koksnes pieejamību, konkurenci un laikapstākļiem. Līdz ar to pieauga arī zāģmateriālu un pārējo blakus produktu cena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" ir radījusi konceptuālu vizuālo identitāti ar nosaukumu Born in Latvia, kas ir tapusi sadarbībā ar aģentūras "Nord ID Riga" dizaineru komandu.

"The Red Jackets" ir organizējusi domnīcas un darba grupas ar mērķi radīt vienotas Latvijas izcelsmes zīmi, ko eksportētāji varētu izmantot, ārzemju patērētājiem simbolizējot, ka nāk no Latvijas.

Viņuprāt, vienota Latvijas izcelsmes produktu un pakalpojumu izcelsmes zīme nodrošinās saskaņotu Latvijas eksportējošo zīmolu uztveri ārvalstu tirgos, kalpojot par efektīvu ilgtermiņa rīku pozitīva Latvijas ekonomiskā tēla veidošanā, kas ir īpaši svarīgi investīciju piesaistei un tūrisma veicināšanai. Kopējais jaunā zīmola mērķis ir mainīt globālo uztveri par mūsu valsti, stimulējot patērētāju izvēli par labu Latvijas precēm un pakalpojumiem, piemēram, izvēloties Latviju par starptautisku pasākumu norises vietu vai par mācību un ceļojumu galamērķi vai arī pat pastāvīgu dzīves vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

SIA Tomega uzstāda automatizētas roku dezinfekcijas iekārtas Rīgas Juridiskajā Augstskolā

SIA Tomega, 14.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpējoties par studentu un apmeklētāju drošību, Rīgas Juridiskā Augstskola (Riga Graduate School of Law) ir uzstādījusi automātiskas roku dezinfekcijas iekārtas skolas telpās.

“Japānas tehnoloģiju milža Sharp piegādātās roku dezinfekcijas iekārtas nodrošina pilnīgu bezkontakta darbību, nav jāspiež poga vai pumpītis, ko iepriekš izmantojuši citi cilvēki. Tam ir vairākas versijas, tātad, pielāgojams attiecīgajiem apstākļiem – vietās ar lielu cilvēku plūsmu, kā piemēram mācību iestādēs, tirdzniecības centros, lidostās, autoostās, stacijās vai slimnīcās ieteicams uzstādīt iekārtas lielāko versiju, kurai attiecīgi ir lielākais dezinfekcijas šķīduma konteinera tilpums (20 litri) un pieslēdzams pie elektrības nepārtrauktai darbībai, kā arī darbināms ar akumulatoru, savukārt vietās ar mazāku cilvēku plūsmu, piemēram, veikalos, restorānos, bāros, viesnīcās, klīnikās, degvielas uzpildes stacijās vai uzņēmumu birojos attiecīgi var uzstādīt iekārtu ar mazāku tilpumu, 5 litri vai 2.9 litri. Arī salīdzinoši šaurās vietās, mazos birojos, telpās, vislabāk izvēlēties pie sienas montējamu dezinfekcijas iekārtu,” stāsta E. Evelons, SIA Tomega valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas iedzīvotāji pērn saņēmuši par 218 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitījuši uz ārzemēm

LETA, 15.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji 2017.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 218 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta "Eurostat" ceturtdien publicētie dati.

Eurostat dati rāda, ka 2017.gadā Latvijas iedzīvotāji no citu valstu iedzīvotājiem personīgos maksājumos saņēma 546 miljonus eiro, tostarp 269 miljoni eiro tika saņemti no citās ES valstīs dzīvojošajiem, bet 278 miljoni eiro saņemti no ārpus bloka esošo valstu iedzīvotājiem.

Savukārt no Latvijas citu valstu iedzīvotājiem tika pārskaitīts 329 miljoni eiro, tostarp 207 miljoni eiro citās ES dalībvalstīs dzīvojošajiem un 122 miljoni eiro ārpus bloka dzīvojošajiem.

Eurostat apkopotie dati rāda, ka vislielākā starpība starp pārskaitījumiem, kurus valsts iedzīvotāji saņēmuši no ārvalstīs dzīvojošajiem, un tiem, kas veikti uz citām valstīm, 2017.gadā bijusi Portugālē (+trīs miljardi eiro) (Portugāles dati attiecas tikai uz strādājošo pārskaitījumiem), kam sekoja Polija (+2,8 miljardi eiro), Rumānija (+2,6 miljardi eiro), Bulgārija (+1,1 miljards eiro), Ungārija (755 miljoni eiro) un Lietuva (+711 miljoni eiro). Igaunijā šis pārsvars veidoja 118 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 9 miljonus eiro, SIA LSEZ «Caljan Rite-Hite Latvia» uzsāks ražošanas un biroja ēkas, kā arī laukuma izbūvi Brīvības ielā 144, Liepājā, informē Liepājas SEZ.

Jaunā ražotne atradīsies vietā, kur agrāk bija «Liepājas Metalurga» mehāniskais cehs.

Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un SIA «FeLM» 2018. gada 23. augustā parakstīja Nodomu protokolu par industriālā parka izveidi Liepājā ar mērķi veicināt Liepājas ekonomisko attīstību un radīt jaunas darbavietas un palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu un eksporta apjoma pieaugumu. Tas palielinātu gan tiešo, gan netiešo nodokļu ieņēmumus valsts un pašvaldības budžetā, un nodrošinātu jau šobrīd bijušajā «Liepājas Metalurga» teritorijā pieejamo brīvo elektrības jaudu, dzelzceļa infrastruktūras un citu inženierkomunikāciju racionālu pielietojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Simtgades produkti: Latviskā mežizstrādes tehnika

Laura Mazbērziņa, 09.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

Godinot Latvijas valsts simtgadi, mežizstrādes tehnikas tirdzniecības jomā strādājošais uzņēmums «Haitek Latvia» sadarbībā ar ražotāju «Komatsu Forest AB» ir sarūpējuši Komatsu mežizstrādes tehniku ar latvisku dizainu.

Uz forvarderiem «Komatsu 855» un «Komatsu 845» redzami Lielvārdes jostas motīvi, kas simbolizē SIA «Haitek Latvia» mājas pilsētu Lielvārdi, kā arī uzņēmuma patriotismu. Savukārt, sarežģītais jostas raksts vēsta par meistarību.

Sarkanais jostā apzīmē cilvēku, cilvēcisko, dzīvību un Zemi, savukārt, baltais – garīgo spēku un Visumu.

Šā gada sākumā SIA «Haitek Latvia» jau piegādājusi vairākas Latvijas valsts simtgadei veltītās tehnikas vienības. Klientu reakcija esot pozitīva, vēl gan neesot izlemts, cik ilgi šāds noformējums tehnikai tiks saglabāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Alternative Plants izveido biotehnoloģiski gūtu aktīvo vielu ražotni, investējot 50 tūkst. eiro; tajā top cilmes šūnas, ko izmanto kosmētikā.

Tā kā augu cilmes šūnas kosmētisko un farmaceitisko līdzekļu ražošanā tiek izmantotas biežāk, zinātniekiem paveras visnotaļ plašs darba lauks. DB jau rakstīja, ka 2017. gada pavasarī Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes pētnieki, doktora grāda pretendenti Mārtiņš Borodušķis un Anna Ramata-Stunda izveidoja uzņēmumu SIA Alternative Plants, kas ražo dabīgas aktīvās sastāvdaļas kosmētikai. Šobrīd uzņēmuma darbībā ir iesaistījušies vēl trīs speciālisti, kas kļuvuši par līdzīpašniekiem, – produktu izstrādes vadītājas Elza Kaktiņa un Baiba Silamiķele un inženieris Reinis Rutkis. 2017. gada vasarā kompānija noslēdza dalību biznesa akseleratorā RebelBio. Uzņēmums ir piesaistījis privāto un publisko finansējumu 168 tūkst. eiro apjomā. 100 tūkst. ASV dolāru ir saņemti no SOSV riska kapitāla fonda, kas ir viens no lielākajiem agrīnās fāzes investoriem ar biotehnoloģijām saistītos uzņēmumos. 50 tūkst. eiro ir piesaistīti no finanšu institūcijas Altum akselerācijas fonda Buildit Latvia un 15 tūkst. eiro no Climate KIC akseleratora. Jauno zinātnieku nākotnes plāni ir visnotaļ ambiciozi – viņi vēlas būt klātesoši gan Eiropas un Āzijas, gan ASV kosmētikas un farmācijas tirgū, piecos gados sasniegt apgrozījumu vismaz 10 miljonu eiro apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru